TALSU INTEGRĒTĀS ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA 2008.-2014. - lv

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadamTALSU INTEGRĒTĀSATTĪSTĪBAS PROGRAMMA2008.-2014.TALSU PILSĒTAS DOME2008.GADA MAJS

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadamSatursSAĪSINĀJUMI.............................................................................................................................................................. 3TERMINU SKAIDROJUMS ...................................................................................................................................... 4KOPSAVILKUMS ....................................................................................................................................................... 5IEVADS....................................................................................................................................................................... 141. ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS UN ANALĪZE .............................................................................. 151. 1. VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS............................................................................................................................... 151.2. IZGLĪTĪBA, KULTŪRA, SPORTS............................................................................................................................ 171.2.1. Izglītība ..................................................................................................................................................... 171.2.2. Kultūra ...................................................................................................................................................... 201.2.3. Sports un aktīvā atpūta ............................................................................................................................. 231.3. SOCIĀLĀ UN VESELĪBAS APRŪPE........................................................................................................................ 251.3.1. Sociālā aprūpe .......................................................................................................................................... 251.3.2. Veselības aprūpe....................................................................................................................................... 261.4. PAKALPOJUMU NODROŠINĀJUMS TALSU UN APKĀRTĒJO TERITORIJU IEDZĪVOTĀJIEM ....................................... 271.5. MĀJOKLIS.......................................................................................................................................................... 291.6. INFRASTRUKTŪRA.............................................................................................................................................. 301.6.1. Ūdensapgāde un kanalizācija ................................................................................................................... 301.6.2. Enerăētika................................................................................................................................................. 311.6.3. Sadzīves atkritumu saimniecība ................................................................................................................ 311.6.4. Transporta un sakaru infrastruktūra......................................................................................................... 321.6.5. Kapsētas.................................................................................................................................................... 351.7. EKONOMIKA ...................................................................................................................................................... 361.7.1. UzĦēmējdarbība........................................................................................................................................ 361.7.2. Bezdarbs.................................................................................................................................................... 381.7.3. Investīcijas ................................................................................................................................................ 391.8.TŪRISMS............................................................................................................................................................. 401.9. APKĀRTĒJĀ VIDE ............................................................................................................................................... 421.9.1 .Daba pilsētā .............................................................................................................................................. 421.9.2. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ....................................................................................................... 421.9.2. Zemes dzīĜu izmantošana .......................................................................................................................... 451.10. PILSĒTAS TĒLS ................................................................................................................................................. 461.11. PILSĒTAS PĀRVALDE........................................................................................................................................ 491.12.PILSONISKĀ SABIEDRĪBA .................................................................................................................................. 532. STIPRO, VĀJO PUŠU, IESPĒJU UN DRAUDU (SVID) ANALĪZE................................................................ 553. STRATĒĂIJAS DAěA .......................................................................................................................................... 573. 1. ATTĪSTĪBAS VĪZIJA ............................................................................................................................................ 573.2. TALSU INTEGRĒTĀS ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS PROFILA SASKAĥA AR APKĀRTĒJO PILSĒTU PROFILIEM............ 583.3. TALSU INTEGRĒTĀS ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS SASKAĥA UN PĒCTECĪBA.......................................................... 613. 4. PRIORITĀTES UN MĒRĖI .................................................................................................................................... 613.5. STRATĒĂISKAIS PLĀNS....................................................................................................................................... 643. 6. PRIORITĀTES MĒRĖU VIDĒJĀ TERMIĥĀ SASNIEDZAMIE REZULTĀTI UN RĪCĪBU REZULTATĪVIE RĀDĪTĀJI ........... 654. INVESTĪCIJU PLĀNS .......................................................................................................................................... 675. PROGRAMMAS ĪSTENOŠANAS UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒJUMS ..................................................... 67PIELIKUMI................................................................................................................................................................ 802

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadamSaīsinājumiAP Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014.ASAkciju sabiedrībaATRAdministratīvi teritoriālā reformaCSPCentrālā statistikas pārvaldeDZKS DzīvokĜu un komunālā saimniecībaERAF Eiropas Reăionālās attīstības fondsESEiropas SavienībaESFEiropas Sociālais fondsESKEkonomiskā un sociālā kohēzijaEUREiroIKTInformāciju un komunikāciju tehnoloăijasIUIndividuālais uzĦēmumsITInformācijas tehnoloăijasIVNIetekmes uz vidi novērtējumsIKTInformācijas un komunikāciju tehnoloăijasMKMinistru kabinetsNAINotekūdeĦu attīrīšanas (atdzelžošanas) iekārtaLRLatvijas RepublikaLVLLatvijas latsNRAP Nacionālā reăionālās attīstības padomeNVANodarbinātības valsts aăentūraNVONevalstiskā organizācijaPFIFPašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondsPICPieaugušo izglītības centrsPIISPIIPirmskolas izglītības iestādeSpecializētā pirmsskolas izglītības iestādePVNPievienotās vērtības nodoklisSAISadzīves atkritumu izgāztuveSIASabiedrība ar ierobežotu atbildībuSSCStarptautiskais sadarbības centrsSVIDStiprās un vājās puses, iespējas, draudiVASValsts akciju sabiedrība3

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadamTerminu skaidrojumsBezdarba līmenisNodarbinātības valsts aăentūrā reăistrēto un bezdarbnieka statusu ieguvušoīpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā procentos (%).Ekonomiski aktīvieiedzīvotājiAbu dzimumu personas, kas pārskata periodā piedāvā savu darbu materiālovērtību ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai. Ekonomiski aktīvie iedzīvotājisastāv no nodarbinātajiem un nestrādājošiem iedzīvotājiem, kuri aktīvi meklēdarbu.Demogrāfiskā slodze Darbspējas vecumu nesasniegušo un pārsniegušo personu skaits vidēji uz 1000personām darbspējas vecumā.Funkcionālās ietekmeszonaIlgtspējīga attīstībaTeritorija A, kuras attīstību ietekmē teritorija B.Attīstība, kura apmierina šodienas vajadzības, neradot draudus nākotnesvajadzību apmierināšanai (ZiĦojums „Mūsu kopīgā nākotne”, 1972)Informācijas sabiedrībaIntegrētSabiedrības (cilvēces) ilgtspējīgas attīstības process, kuru veicina augošazināšanu pārvaldība, kurā sabiedrība veidojas un attīstās kā augsti izglītotuindivīdu kopiena un kurā zināšanu ekonomika sekmē visas sabiedrības unikviena indivīda dzīves līmeĦa pieaugumu. Termins kopumā atspoguĜopieaugošo zināšanu pārvaldību, sistematizēšanu un izplatīšanu sabiedrībā,papildu informācijai ietverot šajā jēdzienā izpratni, saprašanu, pieredzi,kvalifikāciju, kompetenci, spējas un gudrību.Iesaistīt kādā kopumā, veselumā, apvienot elementus, daĜas, lai izveidotu vienuveselu kopumu, sasaistīt vienā veselumā ar ko cituIntegrētā pieejaParedz koordinētu telpisko, tematisko un laika dimensiju, nodrošinot interešusaskaĦotību starp visiem pārvaldes līmeĦiem (valsts, reăiona, vietējais) unieinteresētajām pusēm (iedzīvotājiem, uzĦēmējiem, nevalstiskajāmorganizācijām u.c.), izmantojot konkrētus (finansu) instrumentus, lai sasniegtunoteiktos mērėus.Investīciju plāns Viena no attīstības programmas sastāvdaĜām, laika posmam vismaz līdz 3gadiem, kuru apstiprina pašvaldība. Investīciju plānu var aktualizēt katru gadu.Pastāvīgie iedzīvotājiRekreācijaRekultivācijaTeritorijas plānojumsVides pārvaldībaIedzīvotāji, kuru reăistrētā dzīvesvieta ir attiecīgā administratīvā teritorija.Ar brīvā laika izmantošanu saistīta sabiedrības sfēra.Ainavas sakopšana, zemes auglības atjaunošana pēc saimnieciskās darbībasizraisītiem postījumiem.IlgtermiĦa teritorijas plānošanas dokuments vai plānošanas dokumentu kopums,kurš izstrādāts un stājies spēkā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un kurāatbilstoši plānošanas līmenim un plānojuma veidam rakstveidā un grafiskiattēlota teritorijas pašreizējā un noteikta plānotā (atĜautā) izmantošana un šīsteritorijas izmantošanas aprobežojumi (atbilstoši Teritorijas plānošanaslikumam).Vides zinātnes apakšnozare, kas, sistemātiski savienojot humanitāro, sociālo,inženierzinātĦu un dabaszinātĦu metodoloăiju, risina vides problēmas. Vietējaipašvaldībai tas nozīmē konkrētas pieĦemtās vides politikas plānošanu,ieviešanas plāna programmēšanu un šī plāna realizēšanu konkrētu projektuvietā.

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadamKopsavilkumsTalsi atrodas Latvijas ZiemeĜrietumu daĜā, ZiemeĜkurzemē, Kurzemes plānošanas reăionā.Pilsētā 2007.g. sākumā dzīvoja 11399 1 iedzīvotāji, no kuriem 91,4% latvieši. Pilsētas platībair 7,8 km 2 un tradicionāli tiek uzskatīts, ka Talsu pilsēta ir izvietota uz deviĦiem pakalniem 2 .1.attēls. Talsu pilsēta reăionāTalsi rajonā ir ekonomiskais un administratīvais centrs, kas vēsturiski veidojies kā tirgotājupilsēta. Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Talsi veidojas par Talsu novada centru.Arī tagad galvenās ekonomikas nozares pilsētā ir tirdzniecība, komercpakalpojumi,būvniecība. 2006.gadā Talsos darbojās 297 ekonomiski aktīvi uzĦēmumi un 30 iestādes 3 , jeb25,6 uzĦēmumi uz 1000 iedzīvotājiem, kas tomēr ir mazāk nekā vidēji Latvijā (26,7). 48%pilsētas uzĦēmumu darbojas tirdzniecības, automobiĜu un motociklu pārdošanas, apkopes unremonta, sadzīves pakalpojumu nozarē (kopā 142 uzĦēmumi). Pilsētā darbojas 26 rūpniecībasuzĦēmumi (pārtikas, mēbeĜu, metālizstrādājumu, apăērbu, papīra izstrādājumu ražošana).Lielākie darba devēji starp uzĦēmumiem pilsētā ir AS „Talsu piensaimnieks”, SIA „Kurzemessēklas”, SIA „Talce”, SIA „Talsu tipogrāfija”, AS „Talsu gaĜa”, AS „Talsu autotransports”,SIA „Stats” ,SIA „Andri SG”, SIA „Talsu spriegums” un SIA „Talsu tehnika”.A/S „Talsu piensaimnieka” ražotie sieri ierindojas starp Latvijas labākajiem sieriem un tospircēji labprāt iegādājas visā Latvijas teritorijā.1 Pēc CSP datiem2Pilskalna, ĖēniĦkalna, Leču kalna, TiguĜu kalna, Sauleskalna, Baznīckalna, Krievragkalna, Vilkmuižas kalna,Dzirnavkalna.3 CSP dati

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadamTalsi atrodas pie valsts galvenā autoceĜa A10 Rīga – Ventspils. Talsu rajona teritoriju šėērsovalsts nozīmes dzelzceĜa līnija Zilupe–Krustpils–Jelgava–Tukums II–Ventspils, kura tiekizmantota kravu tranzītam.Talsu pilsētā ir autoosta, nodrošināta pasažieru satiksme uz Rīgu, Ventspili, Saldu, Liepāju,Kuldīgu un tuvākajiem lauku centriem. Tomēr apkārtējo teritoriju sasniedzamībunepieciešams uzlabot. Tūrismam, kuram šobrīd ir labas attīstības iespējas valstī, Kurzemē irdaudz ko piedāvāt, tomēr, lai Talsi sekmīgi iekĜautos tūrisma piedāvājumā, nepieciešamapieejamības uzlabošana.2006.gada rudenī, pilsētas pārvaldes struktūras ietvaros, ir izveidots UzĦēmēju sadarbībascentrs, kurš uzĦēmējdarbības attīstībai sadarbojas, SSC Eiromāju, Nodarbinātības valstsaăentūru, Valsts ieĦēmumu dienestu, Pieaugušo izglītības centru u.c. Lai sekmētuuzĦēmējdarbību Talsos un tās apkārtējā teritorijā, nozīmīga ir tehniskās infrastruktūrasattīstība, sociālās infrastruktūras attīstība, apmācību organizēšana, uzĦēmēju nodrošināšana arinformāciju, uzĦēmēju pārstāvēšana starptautiskās vizītēs, uzĦēmējdarbību veicinošuinstitūciju attīstība. Uzsākta iespēju izpēta par iekĜaušanos Kurzemes biznesa inkubatoru tīklāsadarbībā ar Liepājas, Saldus un Kuldīgas pilsētām.Talsu pilsētā atrodas rajona un reăionālās pārvaldes iestādes (skat. sadaĜu 1.4.). Talsu pilsētāizvietoto iestāžu, organizāciju un uzĦēmumu darbinieki dzīvo ne tikai Talsos, bet arī pilsētasapkaimē un līdz ar to darbaspēka tirgus ir plašāks par pilsētas teritoriju. TādēĜ nepieciešamsuzlabot pilsētas sasniedzamību no apkārtējāmteritorijām.Bezdarba līmenis Talsos 2008.gada janvārī bija 4,2% 4 . Lai arī nedaudz augstāks kā Talsurajonā vidēji (3,9%), tas ir zemāks nekā vidēji Latvijā. Līdzīgi kā visā Latvijā, aktuāla ir darbatirgus prasībām atbilstošu darbinieku nepietiekamība – nepietiekoši ir darbaspēka apjomi unne vienmēr darba tirgus pieprasījumam atbilstoša ir darbaspēka kvalitāte.Lai gan iedzīvotāju skaits pilsētā samazinās 5 un iedzīvotāju dabiskais pieaugums pilsētā irnegatīvs, jo mirstība augstāka par dzimstību, tomēr ir vērojama pozitīva tendence - palielināsdzimstība. Iedzīvotāju skaita samazināšanos ietekmē gan nelielā nodarbinātības iespēju izvēle,gan vēlmes pēc labākas veselības aprūpes, plašākām kultūras, izglītības, sporta un atpūtasiespējām. TādēĜ pilsētas uzdevums ir radīt dzīves un darba videi pievilcīgus apstākĜus, kuriradītu iedzīvotājos pārliecību, ka dzīve Talsos paliek arvien kvalitatīvāka, piesaistotuzĦēmējus, tādejādi attīstot arī darba tirgu pilsētā.Talsos iedzīvotājiem ir nodrošināta visu līmeĦu izglītība. Pilsētas skolas nodrošina izglītībune tikai Talsu iedzīvotājiem, bet arī apkārtējo pašvaldību iedzīvotājiem. 6 Talsu pašvaldībā irpiecas PII, tomēr jau sāk veidoties rinda bērnu uzĦemšanai tajās. Vairāk nekā 300 audzēkĦuapmeklē Talsu pilsētas profesionālas ievirzes izglītības iestādes - Talsu mūzikas skolu, Talsumākslas skolu un Talsu rajona Sporta skola. Pilsētā darbojas Talsu rajona padomes iestāde -Talsu rajona Bērnu un jauniešu centrs. Interešu izglītībā iesaistīti ap 80% skolu audzēkĦu.Talsu rajona Bērnu un jauniešu centrs interešu izglītības darbā koordinē kultūrizglītības,sporta, tehniskās jaunrades, vides, jaunatnes un citas izglītojošas programmas. 90 interešuizglītības programmās darbojās 1320 dalībnieki. Talsu rajona Sporta skolā darbojas florbola,riteĦbraukšanas, hokeja, biatlona, smaiĜošanas - kanoe airēšanas, basketbola, volejbola,badmintona un vieglatlētikas nodaĜas.Augstākās izglītības iespējas Talsu rajonā ir saskanīgas ar uzĦēmējdarbības vajadzībām, joietver viesnīcu vadību un reklāmas zinības, kuras ir nozīmīgas tūrisma attīstībai; kā arī tiesībuzinātni, finanses, grāmatvedību un komerczinības, kuras ir nozīmības uzĦēmējdarbības, taiskaitā pakalpojumu attīstībai. Biznesa augstskolas „Turība” Talsu filiālē ir iespējams apgūt4 Pēdējos gados tas samazinās (2006.g. –4,8%, 2005.g. – 5,8%, 2004.g. – 6,4%)5 2000.g. bija 12 409 iedzīvotāji, bet 2007. gadā tikai 11 399 iedzīvotāji.6 Apmēram trešā daĜa skolēnu ir no apkārtējām pašvaldībām.6

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadamčetras 1.līmeĦa augstākās profesionālās izglītības jeb koledžas studiju programmas. Latvijaslauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātes filiālē, kura atrodas Laidzes pagastā(Laidzes Profesionālās vidusskolas telpās) tiek piedāvāts apgūt 1.līmeĦa profesionālāsaugstākās izglītības studiju programmu uzĦēmējdarbības jomā. Talsu rajona pašvaldībasiestāde - Pieaugušo izglītības centrs sniedz konsultācijas par pieaugušo izglītības iespējām,par iespējām piedalīties dažādās mācību programmās, pieredzes apmaiĦas braucienos,iespējām iesaistīties dažādos projektos. Mācību bāzi Talsos arī veido viena no lielākajāmtālākizglītības iestādēm Latvijā – mācību centrs „Buts”.Attīstot un dažādojot izglītības iespējas Talsos tiks nodrošināta iedzīvotāju spēja un prasmeveidot un attīstīt mazos pakalpojumu un ražošanas uzĦēmumus, kuri veidos jaunas darbavietas, tādejādi palielinot ekonomikas izaugsmi un dzīves kvalitāti pilsētā. Tam nepieciešamagan izglītības infrastruktūras tālāka attīstība, gan tās sasniedzamības uzlabošana.Talsu pilsētā darbojas Talsu galvenā bibliotēka 7 , Talsu bērnu bibliotēka, Tautas nams,pašvaldības aăentūra „Auseklis” – kuras darbības mērėis ir kultūras un izglītības darbaorganizēšana. Pilsētā darbojas divi muzeji, nozīmīgs objekts kultūras pasākumu organizēšanaiir Sauleskalna brīvdabas estrāde.Talsos ir aktīva mākslas un kultūras dzīve, notiek pilsētas, rajona, reăiona un nacionālālīmeĦa pasākumi, tomēr esošā infrastruktūra nenodrošina pietiekamu pakalpojumu kvalitatīvoizaugsmi. Pilsētas mūzikas skola ir izvietojusies divās ēkās, pie tam, vecās ēkas telpas irneapmierinošā stāvoklī, arī Mākslas skolas un Tautas nama telpām nepieciešama renovācijaun paplašināšana, lai nodrošinātu audzēkĦiem un pulciĦu dalībniekiem talantu izaugsmesiespējas. Lai Sauleskalna brīvdabas estrādes komplekss arī turpmāk varētu pildīt Kurzemesreăiona galvenās brīvdabas estrādes funkciju, tam nepieciešana plaša rekonstrukcija.Izveidojoties novadam, jaunas telpas nepieciešamas būs jauniešu organizācijām unbibliotēkai.Talsi ir ar sporta tradīcijām bagāta pilsēta. Lielākā sporta bāze pilsētā ir Talsu pilsētaspašvaldības aăentūrai „Talsu sporta nams”. Nozīmīgi sporta dzīves organizatori irsabiedriskās organizācijas. Pilsētā vairāk nekā 10 sabiedrisko organizāciju darbojas sportajomā. Nozīmīgs reăionāls sporta dzīves centrs ir biedrība “Talsu hokeja klubs” un tās slēgtāledus halle. Talsu sporta dzīve ir Ĝoti aktīva, tomēr nepieciešama tās materiāli tehniskās bāzesuzlabošana, sporta zāles, stadiona un peldbaseina izbūve. Veselīgs dzīvesveids ir nozīmīgspozitīvi domājošu un ekonomiski aktīvu cilvēku priekšnosacījums, tādēĜ jāturpina sportamateriāli tehniskās bāzes pilnveidošana.Izglītības, sporta un kultūras iestādes nodrošina pakalpojumus ne tikai pilsētas, bet arīapkārtējo teritoriju iedzīvotājiem. Apkārtējo teritoriju iedzīvotāju īpatsvars izglītības iestādēsir no 20 līdz pat 50%, bibliotēkas apmeklētāju vidū apkārtējo iedzīvotāju īpatsvars ir līdz pat30%, bet aptaujāto Tautas nama kolektīvu dalībnieku vidū 8 līdz 60% dalībnieku ir no Talsuapkārtējās teritorijas (skat. tālāk 1. Tabulu, 2. Tabulu, 3. Tabulu). TādēĜ ir jānodrošina ne tikaiizglītības, sporta un kultūras kvalitāte, bet arī jāuzlabo pilsētas sasniedzamība no attālākajāmapkārtējām teritorijām.Talsi ir kĜuvuši par ZiemeĜkurzemes „talantu centru”, jo nodrošina pilsētas un apkārtējoteritoriju iedzīvotājiem izglītības, sporta, mākslas un jaunrades izaugsmes iespējas visa mūžagarumā. Tomēr vislielākā uzmanība tiek veltīta bērniem un jauniešiem, rūpējoties par to, laiizaugtu vispusīgi attīstīti un talantīgi cilvēki, kuri nevis vienkārši iesaistās darba tirgū, bet irradoši un spēj savas zināšanas izmantot meklējot inovatīvus risinājumus uzĦēmējdarbībā,kultūrā, mākslā, sportā un sadzīvē. Talsu attīstības programma ir vērsta uz to, lai jaunieši, pēctam, kad iepazinuši „dzīves skolu”, ieguvuši labu izglītību Latvijā, Eiropā vai citur pasaulē,izveidojuši savu ăimeni, vēlētos atgriezties Talsos, lai šeit audzinātu savus bērnus, jo paši ir72006.gadā akreditācijā Talsu galvenā bibliotēka saĦēma reăiona galvenās bibliotēkas statusu.7

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadampārliecinājušies, ka Talsu izglītības, mākslas, kultūras un sporta iespējas palīdz bērniem augttalantīgiem un radošiem.Dzīves kvalitātes paaugstināšana ir nozīmīgs pilsētas attīstības priekšnosacījums, kuršmazinātu iedzīvotāju aizplūšanu un palielinātu iedzīvotāju vēlmi turpināt dzīvot un strādātTalsos.Veselības aprūpes kvalitatīvs nodrošinājums ir nozīmīgs priekšnoteikums iedzīvotāju dzīveskvalitātes paaugstināšanā. Pilsētā atrodas Talsu rajona pašvaldības AS Talsu slimnīca (141gultas vietas), SIA Talsu veselības centrs, Talsu rajona pašvaldības aăentūra Talsu rajonamutes veselības centrs, Talsu rajona pašvaldības aăentūra Talsu rajona ātrā medicīniskāpalīdzība, apmēram 20 ārstu privātprakses (ăimenes ārstu, pediatru, kardiologu, ginekologu,zobārstniecības, psihiatru, okulistu prakses), BOVAS VOVAA Kurzemes slimokases TalsunodaĜa, VSAA Talsu filiāle.Latvijas veselības aprūpes reformas ietvaros 2010. gadā plānots Talsu slimnīcu veidot kāvienu no 22 lokālām slimnīcām. Iedzīvotāju pieaugošais pieprasījums pēc veselības aprūpespakalpojumiem un esošās slimnīcas ēku nelabvēlīgais tehniskais stāvoklis bija noteicošaisTalsu slimnīcas jaunbūves koncepcijas izstrādē 2007. gadā. Lai uzlabotu veselības aprūpesiespējas un pakalpojumu pieejamību Talsu rajona iedzīvotājiem, ir iecere uzbūvēt jaunu Talsuslimnīcas ēku.Iedzīvotājiem dzīves kvalitāti varēs uzlabot paplašinot sociālo pakalpojumu klāstu. Talsupilsētā izveidots sociālais dienests – tā struktūrvienības ir Talsu pilsētas nakts patversme,dienas centrs, aprūpes mājās dienests, sociālās aprūpes nams un atkarību konsultāciju punkts.Par atsevišėu pakalpojumu pirkšanu pašvaldība ir noslēgusi līgumu ar Talsu ev.lut.draudzesnodibinājumu “Talsu sieviešu un bērnu krīžu centrs”. Pilsētas pašvaldība par šajās institūcijāsievietoto personu uzturēšanos veic samaksu savstarpējo norēėinu veidā. Sadarbība notiek arīar citām sociālajām institūcijām, nevalstiskajām organizācijām – Talsu pensionāru biedrību,Talsu rajona invalīdu biedrību u.c. Talsu pilsētā ir 3 sociālās dzīvojamās mājas (kopā 46dzīvokĜi) un 11 sociālie dzīvokĜi. Lai nodrošinātu sociālo pakalpojumu uzlabošanu unpaplašināšanu ir nepieciešama sociālo pakalpojumu centra izveide Talsos, kurš sniegssociālās aprūpes un patversmes pakalpojumus gan pilsētas, gan turpmāk arī novadaiedzīvotājiem. Nepieciešams izveidot dienas centru personām ar garīgās attīstībastraucējumiem.Veselības un sociālo pakalpojumu infrastruktūras sakārtošana veicinās iedzīvotājos pārliecību,ka Talsi ir pilsēta, kur rūpējas par iedzīvotājiem un viĦu labklājību, tādēĜ tā ir laba vieta viĦuun viĦu bērnu dzīvei un darbam.Pilsētas ielu infrastruktūra ir novecojusi. Reljefa un pilsētbūvniecības attīstības īpatnīburezultātā izveidojies sarežăīts ielu tīkls, īpaši pilsētas vecākajā daĜā. Talsu pilsētā ir 126 ielas,ielu tīkla kopgarums ir 62,99 km, no tiem: asfaltbetona segums – 37,8 km, grants segums –22,1 km. Ietvju kopgarums pilsētā ir 26,6 km. Ar katru gadu pilsētā palielinās autotransportaskaits, pilsētā izveidojušies vairāki karstie krustojumi, kuros veidojas sastrēgumi un bīstamassituācijas. Ar autotransporta skaita pieaugumu parādās arī auto novietošanas problēmas.ĥemot vērā pilsētas salīdzinoši nelielos attālumus, iespējams pārvietoties kājām, tačudaudzviet gājēju ietvju un daudzo pilsētas kāpĦu kvalitāte ir neapmierinoša, citur nemaz navietves daĜas. Pilsētā nav ierīkots neviens velosipēdistu celiĦš. Lielākai daĜai ielu braucamāsdaĜas seguma kalpošanas termiĦš ir beidzies. Atsevišėās vietās nefunkcionē lietus ūdensnovadīšanas sistēma.Ielu infrastruktūras sakārtošana notiek ik gadu, nodrošinot tās funkcionēšanu. Tomēr irsvarīgi, lai pilsētas galveno ielu tīkls sekmētu apkārtējo teritoriju sasniedzamību, tādejādinodrošinot apkārtnes iedzīvotājiem kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību pilsētā. TādēĜvissvarīgākais uzdevums ir šo galveno ielu infrastruktūras sakārtošana: Brīvības ielas, kura8

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadamsavieno pilsētas centru ar apvedceĜu; K. Valdemāra ielas, kura ir Brīvības ielas turpinājumspilsētas centrā; Lielās ielas, kura savieno pilsētas centru ar tās austrumu daĜu; Darba ielas,kura savieno pilsētas centru ar jaunbūvējamiem un privātmāju rajoniem; Laidzes ielas, kurasavieno pilsētu ar apvedceĜu austrumu pusē; Fabrikas ielas, kura savieno vecpilsētu ar pilsētascentru un Sauleskalna estrādi. Ielu infrastruktūras izbūve un rekonstrukcija nepieciešama arījaunbūvējamos rajonos, kur plānota jaunās slimnīcas būvniecība un attīstās privātmāju būve,kurai seko pakalpojumu uzĦēmumu attīstība.Ielu infrastruktūras sakārtošana sekmēs pakalpojumu sasniedzamību un pieejamību ganpilsētas, gan apkārtējo teritoriju iedzīvotājiem, palielinās iedzīvotāju vēlmi palikt dzīvotpilsētā, sekmēs mazās uzĦēmējdarbības attīstību un piesaistīs tūristus.Centralizēto sitlumapgādi izmanto 40-45% iedzīvotāju, tādēĜ būtiska ir centralizētāssiltumapgādes sistēmas rekonstrukcija, siltumapgādes apjoma palielināšana. Individuālajāsdzīvojamās mājās un pilsētas vēsturiskās apbūves rajonā, galvenokārt ir individuālāsiltumapgāde, par kurināmo izmantojot koksni, ogles, kūdru, nedaudz sašėidrināto kurināmo,elektroenerăiju un gāzi. Individuālo siltumapgādi izmanto vairāk nekā puse pilsētasiedzīvotāju. Parādā par saĦemtajiem pakalpojumiem paliek aptuveni 10% patērētāju. NelieladaĜa privātmāju, kuru tuvumā atrodas siltumapgādes maăistrālie tīkli, par īpašnieka līdzekĜiemir pieslēgtas centralizētai apkures sistēmai.Talsu pilsētas centralizēto ūdensapgādes sistēmu pilda pazemes ūdeĦi no 5 ūdensapgādesurbumiem, no kuriem 4 izvietoti ūdensgūtnes teritorijā Daău kalnā. Ar pieslēgumiem nocentralizētās ūdensapgādes sistēmas pilsētā ir nodrošināti aptuveni 85% iedzīvotāji, dažādasiestādes un nelieli rūpniecības uzĦēmumi. Kopš pagājušā gadsimta deviĦdesmito gadu beigāmnotiek ūdenssaimniecības modernizācija, tiek rekonstruēti ūdensvadu tīkli, taču arvien 25%ūdensvada tīklu cauruĜu ir korodējušas un piesērējušas, tās bieži neiztur spiedienu un plīst,radot ūdens zudumus. Ir pabeigta “Talsu ūdenssaimniecības attīstības” projekta īstermiĦaprogramma. Ūdenssaimniecības modernizācijas projekta ietvaros ir rekonstruēti 40% kopējomaăistrālo ūdensvadu tīklu, tiek turpināta ūdenssaimniecības sistēmas sakārtošana. 2002.gadāekspluatācijā nodota pazemes dzeramā ūdens atdzelžošanas stacija Daău kalnā Talsos, kārezultātā būtiski uzlabojusies dzeramā ūdens kvalitāte.Kopš 2001.gada decembra Talsu pilsētas notekūdeĦi tiek sūknēti uz Pastendes attīrīšanasiekārtām, kur visi notekūdeĦi tiek normatīvi attīrīti un novadīti Dzelzupītē. Centralizētokanalizācijas sistēmu izmanto apmēram 70% pilsētas iedzīvotāju. DaĜai no pilsētā esošajāmēkām nav izbūvēti kanalizācijas izvadi uz kolektoriem, un notekūdeĦi tiek novadīti uzizvedamajām tvertnēm. Ievērojama daĜa šo individuālo kanalizācijas tvertĦu irūdenscaurlaidīgas, tas Ĝauj notekūdeĦiem iefiltrēties gruntsūdeĦos. Lietus ūdens kanalizācijassistēma pilsētā ir novecojusi. Kanalizācijas tīkla cauruĜvadi vietām ir aizsērējuši, irapgrūtināta to tīrīšana.Komunikāciju infrastruktūras sakārtošana sekmēs gan uzĦēmējdarbības attīstību, gan veicināsprivātmāju būvniecību, kas piesaistīs pilsētai iedzīvotājus, galvenokārt jaunas ăimenes, kurasnovērtēs arī labās izglītības, kultūras, sporta un atpūtas iespējas labiekārtotā un dabasteritoriju apĦemtā pilsētā.Cieto sadzīves atkritumu savākšana un izvešana pilsētā pamatā notiek centralizēti, izmantojotSIA “Kurzemes ainava Talsi” pakalpojumus. Ar katru gadu pilsētā saražotajam atkritumudaudzumam ir tendence pieaugt, ko, galvenokārt, veicina iedzīvotāju dzīves līmeĦa celšanāsun pakalpojumu nozares un ražošanas uzĦēmumu attīstība. Lai samazinātu deponējamoatkritumu daudzumu, 2001.gadā tika uzsākta to šėirošana un sākot ar 2002.gadu - otrreizējoizejvielu realizēšana. Sadarbībā ar SIA “ZaĜais punkts” Talsu pilsētas daudzdzīvokĜu namupagalmos ir izvietoti 14 šėiroto atkritumu laukumi, kuros bez konteineriem, kas paredzētiatkritumiem, uzstādīti 3 veidu konteineri šėirotiem atkritumiem. Pilsētas atkritumi tiek vestiuz visām vides aizsardzības prasībām atbilstošu CSA poligonu “Janvāri” Talsu rajona Laidzes9

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadampagastā. Talsu apkārtnē ir 9 slēgtas, bet nerekultivētas izgāztuves, kā arī ir divas rekultivētasizgāztuves.Ar katru gadu arvien vairāk iedzīvotāju iesaistās legālā atkritumu apsaimniekošanā un līdz arto samazinās nesankcionēta sadzīves atkritumu novietošana mežos un pie ēkām, tomēratkritumu šėirošanai paredzēto konteineru skaits nav pietiekams, atkritumu apsaimniekošanasizmaksas sadārdzina pieaugošie transportēšanas un apglabāšanas izdevumi. Nepieciešama iratkritumu saimniecības optimizēšana.Pilsētas attīstībai un dzīves kvalitātes nodrošināšanai Ĝoti nozīmīga ir mājokĜa jomassakārtošana. Kopējā dzīvojamā fonda platība pilsētā ir 291,4 tūkst. m 2 un vidējais vienaiedzīvotāja nodrošinājums ar dzīvojamo platību ir 24,3 m 2 . Kopumā pilsētā ir 1308dzīvojamās mājās, kurās atrodas 4583 dzīvokĜu īpašumi. Aptuveni 77,6% no iedzīvotājumājokĜiem ir izvietoti daudzdzīvokĜu ēkās, pārējie 22,4% - savrupmājās 8 . Pēc pilsētas zemesizmantošanas veidiem dzīvojamais fonds ir izvietots Vienăimenes un divăimeĦu dzīvojamoēku apbūves teritorijās (222.4 ha) un DaudzdzīvokĜu māju apbūves teritorijās (49.0 ha).70. un 80. gadu tendences daudzdzīvokĜu māju būvniecībā mainījušas arī Talsu pilsētairaksturīgo mazstāvu apbūves veidolu. DaudzdzīvokĜu māju pagalmi kopumā ir nelabiekārtoti,daudzkārt tie ir nepietiekami lieli.Liela daĜa ēku ir sliktā tehniskā stāvoklī, īpaši pilsētas centrā ir daudz vecu ēku. Lielākotiesēkas neatbilst jaunākajiem siltumtehniskajiem standartiem un enerăijas taupīšanasnosacījumiem. Situācija pakāpeniski uzlabojas, pieaugot privāto mājokĜu skaitam. Pilsētasvēsturiskajā centrā ir apgrūtināta īpašumu sakārtošana, jo tas ir valsts nozīmespilsētbūvniecības piemineklis (nr.7450). Pilsētbūvniecības pieminekĜa būvju īpašniekiemtrūkst valsts atbalsta, tomēr tiem jāpilda uzliktās papildus prasības.Sakārtota apkārtējā vide ir joma, kurai pilsētas attīstībā ir nozīmīga loma. Talsu pilsētasteritorijā ir izteikti paugurainais reljefs 9 . Tas veido pilsētas skaisto un savdabīgo ainavu, ganarī rada problēmas pilsētas infrastruktūras attīstībā. Pilsētas centrālajā daĜā atrodas divistarppauguru ezeri – Talsu ezers un Vilkmuižas ezers, kuri ir savā starpā savienoti.Šobrīd īpaša uzmanība tiek pievērsta Talsu pilsētas tēla veidošanai. Talsu pilsētas tēls irvēsturiski veidojies, un ir svarīgi saglabāt pilsētas ainavisko un vēsturisko veidolu. Pilsētas untuvākās apkārtnes iedzīvoji atzinīgi vērtē savu dzīvesvietu, uzsverot gleznaino deviĦu pakalnuun divu ezeru pilsētas tēlu ar gadsimtiem ilgu vēsturi.Talsu vecpilsēta ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis, tai ir raksturīgas šauraslīkumotas ieliĦas, kuras izlokās ap pakalniem gan augšup, gan lejup. Pilsētai ir raksturīgasdaudzas kāpnes, kuras savieno ieliĦas un skvērus. Kopējais kāpĦu garums pilsētā ir 2 km.ĖēniĦkalnā 19.gs. beigās tika ierīkots pilsētas dārzs: trīs terasēs tika ierīkoti gājēju celiĦi, soliatpūtai, iestādīti koki un košumkrūmi, izbūvētas kāpnes ar 122 pakāpieniem. Tagad te irpilsētas parks.Talsu pilsētā visos laikos nozīmīgākā iela bijusi Lielā iela. Visa pilsētas vēsture, attīstība unizaugsme ir redzama šīs vienas ielas garumā. Lielajā ielā atradušies dārgākie apbūves gabali,bagātāko iedzīvotāju nami, veikali un amatnieku darbnīcas, apriĦėa un pilsētas pārvaldesiestādes.Arī mūsdienās Lielā iela nav zaudējusi galvenās ielas izskatu un nozīmi. Te atrodas firmasveikali un mājīgas kafejnīcas. Aiz divu un trīsstāvu ēkām atrodas māju iekšpagalmi, kuros irsaglabājusies senatnes elpa. Tomēr vecpilsētas māju sakārtošanai trūkst valsts atbalsta, betpilsētbūvniecības pieminekĜa būvju īpašniekiem ir papildus prasības, kuras saviem spēkiemun līdzekĜiem tie nespēj īstenot.8 Talsu domes dati9 Absolūtās augstuma atzīmes svārstās robežās no 62 līdz 110 metriem virs jūras līmeĦa,10

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadamPilsētas īpašais tēls – deviĦi pakalni, ezeri un vecpilsēta, kad daba ir saskaĦā arkultūrvēsturisko mantojumu - veicina arī tūrisma attīstību pilsētā. Pilsētu apmeklē arīekotūristi, kas iepazīstas ar Talsu rajonā esošo aizsargājamo dabas teritoriju dabas vērtībām.Talsos ir dziĜas vēsturiskas tradīcijas amatniecībai. Amatnieki pilsētā ir strādājuši unpārdevuši savus izstrādājumus jau kopš pilsētas dibināšanas. Šodien amatniecība ir viena nopilsētā koptajām kultūras tradīcijām, ko novērtē gan pilsētas iedzīvotāji, gan viesi. Kopš 1963.gada darbojas Talsu lietišėās mākslas studija „Dzīpars”. Studijas rokdarbi – adījumi,tamborējumi un izšuvumi tiek izstādīti izstādēs Talsu pilsētā un rajonā, Rīgā, Baltijasrepubliku izstādēs Tallinā un ViĜĦā, Zviedrijā, Vācijā, Krievijā, Bolīvijā un Ukrainā. Audējasregulāri piedalās lietišėās mākslas izstādēs valstī, kā arī rīko svētku tirdziĦus un izstādes tepatpilsētā. Aktīvi ir podnieki un metālkalēji. TādēĜ ir svarīgi iekĜaut šīs tradīcijas arī pilsētaskoptēlā veidojot amatnieku darbnīcas un izstāžu zāles, kas piesaistītu amatniecībai ganjaunatni, gan būtu interesantas tūristiem. Jauniešu interese par amatniecību redzama pilsētassvētku, gadatirgu un citu pasākumu ietvaros organizēto darbnīcu pasākumos. TādēĜnepieciešams šo interesi ne tikai uzturēt, bet arī attīstīt, veidojot radošus jauniešu pulciĦus,kuros gan tiktu koptas tradīcijas, gan būtu iespēja inovatīvām talantu izpausmēm.Pilsētas tēlu un atpazīstamību nodrošina arī ikgadējie kultūras un sporta masu pasākumi,kurus apmeklē liels skaits gan Kurzemes, gan visas Latvijas iedzīvotāju, kā arī ārzemju viesi.Talsos atrodas Kurzemes reăiona lielākais brīvdabas estrādes komplekss, kurā visā sezonasgarumā notiek nozīmīgi reăionālie kultūras un sporta pasākumi.Sauleskalna estrādē viens no lielākajiem pasākumiem ir Kurzemes novada dziesmu un dejusvētki. Kurzemes novada dziesmu un deju svētku modelēšanas koncertā 2007.gadā piedalījāspašdarbības kolektīvi no visas Kurzemes reăiona. Kurzemes Dziesmu svētkos Dziesmusvētku Noslēguma koncertu diriăēja visi svētku virsdiriăenti.Katru gadu Sauleskalna estrādē notiek Talsu rajona Dziesmu un deju svētki, kuros piedalāsbērnu, jauniešu, vidējās paaudzes un senioru deju kolektīvi, kori, vokālie ansambĜi, folkloraskopas, pūtēju orėestri, u.c.Sauleskalna estrādē notiek arī starptautiski pasākumi. Reizi divos gados šeit notiekstarptautiskais pūtēju orėestra festivāls. 2008.gadā festivālā piedalījās pūtēju orėestri noŠveices, Igaunijas, Zviedrijas, Dānijas, Talsiem, Talsu rajona, Siguldas, Auces un Madlienas.Viens no apmeklētākajiem pasākumiem Talsos ir Pilsētas svētki, kas parasti notiek jūlijapirmajās nedēĜās. Svētku laikā tiek rīkoti dažādi festivāli, dienas un nakts koncerti. Pilsētassvētku laikā regulāri tiek rīkots Starptautiskais pūtēju festivāls. Iedzīvotāji var ne tikai apskatītdaudzveidīgus amatnieku izstrādājumus, bet arī tos iegādāties. Pilsētas svētku pasākumusapmeklē ne tikai Talsu rajona iedzīvotāji, apmeklētāji ierodas no visas Kurzemes.Populārs pasākums Talsos ir Dižmāras gadatirgus, tas pulcē tirgotājus no visas Latvijas. TalsuDižmāras gadatirgu ik gadu apmeklē ap 10 000 iedzīvotāju.Viens no populārākajiem masu pasākumiem Talsos ir autorallijs. Starptautiskais rallijs „Talsi2008” notika 37. reizi un uzskatāms par vecāko ralliju Latvijā. Otro reizi Talsu rallijs notikaarī pilsētas ielās. Talsu pilsētas ātrumposms, pateicoties pilsētas reljefam, ir viens nosportiskākajiem un interesantākajiem Latvijā, kā arī tas ir garākais ātrumposms no tiem, kasnotiek Latvijas pilsētās.Talsu atrašanās pie automaăistrāles Rīga-Ventspils un brauciena virzienā uz jūras piekrastipalielina pilsētas iespējas attīstīt tūrismu, turklāt akcentējot tieši ekotūrismu un kultūrtūrismu,jo, Talsu pilsēta un rajons ir pievilcīgi ar dabas, ainaviskajām un kultūrvēsturiskajāmvērtībām. Tomēr, lai sekmīgi varētu iekĜauties rajona un reăiona tūrisma pakalpojumunodrošināšanā, nepieciešama ir labi attīstīta infrastruktūra. Arī lielais kultūras un sportapasākumu skaits arvien piesaista tūristus, turklāt, pašiem Talsu iedzīvotājiem tie veicinapārliecību, ka dzīve Talsos ir interesanta un notikumiem bagāta. Tūrisma attīstība sekmēs11

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadamtūrismam nepieciešamo pakalpojumu attīstību, pavērot jaunas un interesantas darba iespējasTalsu jaunajiem uzĦēmējiem.Talsu pilsētā ir aktīvas nevalstiskās organizācijas, no kurām vairākas ar savām plašajām uninovatīvajām aktivitātēm ir pazīstamas Latvijas un Baltijas mērogā.Talsu novada fonds ir pirmais kopienas fonds Latvijā, dibināts 2003. gada 24. februārī. Fondamisija ir izkopt mērėtiecīgas labdarības tradīcijas un sekmēt attīstību Talsos un novadā,atbalstot sabiedriska labuma projektus un pozitīvas sociālās pārmaiĦas vietējā sabiedrībā.Fondam ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar uzĦēmumiem, pašvaldību un vietējosabiedrību. Šogad Talsu novada fonds saĦēma NVO Institūta ikgadējo prēmiju kā labākāreăionālā organizācijā Latvijā 2007. gadā. Pašreiz Latvijā jau izveidojušies 5 novada fondi unvisi tie ir smēlušies pieredzi no Talsu novada fonda. Arī vietējās rīcības grupas no visasLatvijas brauc iepazīties ar Talsu novada fonda darbu un atzīst tā pieredzi par Ĝoti noderīgusavai attīstībai.1998. gadā izveidojās sabiedrisko organizāciju apvienība (tagad – biedrība) „ZiemeĜkurzemesNevalstisko organizāciju atbalsta centrs”. Kopš 2006. gada janvāra ZiemeĜkurzemes NVOatbalsta centrs darbojas Kurzemes reăiona NVO Resursu centra statusā, ko ieguva konkursakārtībā valsts programmas „Pilsoniskas sabiedrības stiprināšana. 2005.- 2009. gads” ietvaros.ZiemeĜkurzemes NVO atbalsta centrs ikdienā izplata vietējai sabiedrībai informāciju parNVO, gādā par NVO biedru un vietējās sabiedrības grupu pārstāvju izglītību, nodrošinainformācijas apriti starp NVO, pašvaldībām un uzĦēmējiem, piedāvā izmantot bibliotēku,tehniskos u.c. pakalpojumus, sadarbojas ar pašvaldībām un citiem partneriem, veicinabrīvprātīgo kustību novadā. Kopš dibināšanas centrs ir īstenojis vairāk nekā 20 dažāda mērogaprojektus, tādējādi uzkrājot pieredzi darbā ar vietējo sabiedrību, citām NVO, pašvaldībām unuzĦēmējiem, kā arī projektu vadīšanā.Talsu pilsētas domes finansu saistības 2008. gada sākumā bija 1 894 468 LVL, un parādaatmaksa pa gadiem būs sekojoša:2008. 280957 LVL2009. 246656 LVL2010. 217440 LVL2011. 208943 LVL2012. 200889 LVL2013 190955 LVLturpmākajosgados547819 LVLkopā1893659 LVLPilsētas kā pakalpojumu un attīstības centra izaugsmi nodrošinās līdzsvarota visu jomuattīstība, kur:• Izglītības iestādes nodrošina kvalitatīvu izglītību visa mūža garumā, tādejādi piedāvājotiedzīvotājiem izaugsmes iespējas un uzĦēmējiem kvalificētu darbaspēku;• Kultūras, atpūtas un sporta iestādes nodrošina iedzīvotājiem kvalitatīvas, izzinošas unveselīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas;• Nodrošināta veselības un sociālās aprūpes pakalpojumu pieejamība un kvalitāte;• Nepieciešamos pakalpojumus nodrošina valsts, pašvaldības un reăionālās iestādes;• Attīstās mazā uzĦēmējdarbība, tai skaitā tūrisma pakalpojumi;12

• Saglabāta un attīstīta pilsētai raksturīgā dabas un vēsturiskā vide.Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadamLai varētu attīstīties visas augšminētās jomas, pilsētā jābūt attīstītai infrastruktūrai, tai skaitā:nodrošinātai pakalpojumu sasniedzamībai un pieejamībai, sakārtotām ielām, auto stāvvietām,sakārtotiem daudzdzīvokĜu māju un jaunbūvējamo māju rajoniem.Talsu pilsēta nodrošina izglītības, kultūras, sporta, veselības un sociālās aprūpespakalpojumus pilsētas un apkārtējo teritoriju iedzīvotājiem 10 . Valsts iestādes, kuras atrodasTalsu pilsētā apkalpo Talsu rajona teritoriju, bet dažkārt arī plašāku teritoriju (piemēram,Ciltsdarba Valsts inspekcija apkalpo Talsu, Ventspils, Kuldīgas un Tukuma rajonus).Savukārt Talsu un apkārtējo teritoriju iedzīvotāji izmanto Rīgas, Liepājas, Ventspils unKuldīgas sniegtos pakalpojumus:Pakalpojumio Augstākā unprofesionālā izglītībao Teātriso Koncertio Ledus halleo Baseinso Veselības aprūpeKur izmantoo Liepāja, Ventspils, Rīgao Liepāja, Rīgao Liepāja, Ventspils, Rīga, Kuldīgao Ventspils, Rīgao Ventspilso Liepāja, Ventspils, Rīga10 ĥemot vērā, kā vēl ir neskaidrības par novada veidošanu (ne visi apkārtējie pagasti tam piekrīt), tad programmaneskata konkrētus pagastus – novada veidotājus, bet gan aplūko tos vispārīgi – pilsētas apkārtējo teritoriju kontekstā.13

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadamIevadsTalsu integrētā attīstības programma ir vidēja termiĦa plānošanas dokuments 2008.-2014.gadam.Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014.gadam ir izstrādāta saskaĦā ar Talsupilsētas domes 2007.gada 24.septembrī pieĦemto lēmumu Nr.19 „Par Talsu integrētāsattīstības programmas izstrādi”. Attīstības programmas izstrādes mērėis ir izvirzīt mērėus unnoteikt pašvaldības plānoto darbību un atbalstāmos pasākumus virzienā uz cilvēku dzīveskvalitātes celšanu.Talsu integrētās attīstības programma balstās uz 2003.gadā apstiprināto Talsu pilsētasattīstības programmu, kas aktualizēta atbilstoši esošai situācijai un attīstības tendencēmTalsos, pilsētas apkaimē, rajonā, reăionā un visā valstī. Īstenojoties administratīvi teritoriālaireformai 2009. gadā Talsu integrētās attīstības programmas investīciju plānā tiks iekĜautinovadā ietilpstošo teritoriju projekti.Dokuments „Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadam” sastāv no sekojošāmdaĜām:1. Esošās situācijas apraksts un analīze;2. SVID analīze;3. Stratēăiskā daĜa;4. Investīciju plāns;5. Programmas īstenošanas uzraudzība un novērtējums.Talsu integrētās attīstības programmas izstrāde tika uzsākta 2007. gada .septembrī (protokolaNr.19, §.12.). Izstrādājot programmu tika veikta iedzīvotāju anketēšana. Anketēšanas rezultātiizmantoti izstrādājot programmu. Strādājot darba grupām, tika veikta SVID analīze panozarēm un diskutēts par pilsētas attīstības iespējām, vīziju un mērėiem. Paralēli programmasizstrādei tika veikts stratēăiskās ietekmes uz vidi novērtējums. Talsu integrētās attīstībasprogramma 2008.-2014.gadam un Vides pārskata 1.redakcija 2007.gada novembrī tika nodotasabiedriskai apspriešanai. 12.12.2007. notika sabiedriskās apspriešanas sanāksme, kurāpiedalījās 24 iedzīvotāji. Sabiedriskās apspriešanas laikā iesniegtie komentāri, iebildumi unpriekšlikumi iespēju robežās Ħemti vērā turpinot darbu pie programmas izstrādes. Informācijapar sabiedrisko apspriešanu pievienota Vides pārskatam.2008. gada februārī notika četru darba grupu (izglītības un NVO, uzĦēmējdarbības, pilsētasdomes darbinieku un tās uzĦēmumu, deputātu) sanāksmes, kurās tika veikta SVID analīze undiskutēts par pilsētas attīstības iespējām, īstenojot noteiktos mērėus.Sagatavotais programmas dokuments 30.04.08. tika atkārtoti nosūtīts izvērtēšanai darba grupupārstāvjiem un domes darbiniekiem. Pēc komentāru saĦemšanas (15.05.08) tika sagatavotsprogrammas gala variants, kurš iesniegts Talsu pilsētas domē apstiprināšanai 2008. gada 26.maijā.

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadam1. ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS UN ANALĪZE1. 1. Vispārīgs raksturojumsTalsu pilsēta – reăiona nozīmes centrs – atrodas Latvijas ZiemeĜrietumu daĜā, ZiemeĜkurzemē,115 km no Rīgas un 30 km no Rīgas jūras līča piekrastes. Talsi atrodas pie valsts galvenāautoceĜa A10 Rīga–Ventspils un Talsu rajona teritoriju šėērso valsts nozīmes dzelzceĜa līnijaZilupe–Krustpils–Jelgava–Tukums II–Ventspils, kura tiek izmantota kravu tranzītam uzVentspils ostu.2.attēls. Apdzīvojuma centru perspektīvā telpiskā struktūra(Avots: Kurzemes plānošanas reăiona telpiskais (teritorijas) plānojums; II daĜa, Telpiskās attīstībasperspektīva 2006-2026.)

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadamTalsi ir veidojušies kā amatnieku un tirgotāju pilsēta 11 , tajā jau 15.gs. ieceĜoja vācu amatniekiun tirgotāji. Saimniecisko uzplaukumu Talsi piedzīvoja, kad Kurzemes hercogistē valdīja unsaimniekoja hercogs Jēkabs. Tad Talsi kĜuva par saimnieciskās dzīves centru, kurā darbojasdzelzs ceplis, linu austuve un darvas ceplis. Pēc Kurzemes iekĜaušanas Krievijas impērijā1795.gadā, Talsi bija neliels, galvenokārt, amatnieku apdzīvots miests. 1819.gadā Talsi kĜuvapar apriĦėa administratīvo centru, no Kandavas uz šejieni tika pārceltas administratīvāsiestādes. 1805.gadā Talsos bija 199 iedzīvotāji, 1 baznīca, 23 nami, 4 krogi. 1863.gadā Talsumiestā jau dzīvoja 1483 iedzīvotāji, bija 35 veikali un 11 krogi. 1900.gadā Talsos reăistrēti 38tirgotāji, rentnieki un rūpnieki 12 .Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā Talsi paliek amatnieku un sīktirgotāju pilsēta.Talsi ir pilsēta ar gleznainu dabas un kultūrvēstures veidolu, ko īpaši pievilcīgu darapaugurainais reljefs un ezeri. Talsu pilsētas platība ir 7,8 km 2 . Tradicionāli tiek uzskatīts, kaTalsu pilsēta ir izvietota uz deviĦiem pakalniem - Pilskalna, ĖēniĦkalna, Leču kalna, TiguĜukalna, Sauleskalna, Baznīckalna, Krievragkalna, Vilkmuižas kalna, Dzirnavkalna. Ieplakāsatrodas ezeri – Talsu ezers un Vilkmuižas ezers - un dīėi.Talsu pilsētā 2007.g. sākumā bija 11399 iedzīvotāju 13 . Pēdējo gadu dati liecina, ka iedzīvotājuskaits pilsētā samazinās straujāk nekā valstī vidēji. Iedzīvotāju dabiskais pieaugums pilsētā irnegatīvs, jo mirstība augstāka par dzimstību. Tomēr pozitīvi vērtējams fakts, ka pēdējos gadospalielinās dzimstība. Tā, 2004.gadā pilsētā piedzima 77 bērni, 2005.gadā – 84 bērni,2006.gadā – 98 bērni, 2007. gadā - 117 bērni. Talsi ir latviska pilsēta, 91,4% pilsētasiedzīvotāju ir latvieši.%, 2000.g. = 100%101100999897969594939291Talsi12409 11856 11680 115812000.g. 2004.g. 2005.g. 2006.g.LatvijaTalsurajons126001240012200120001180011600114001120011000skaits3.attēls. Iedzīvotāju skaita izmaiĦas 2000.g.s., 2004.-2006.g.s. (Avots: CSP dati)Līdzīgi kā citur Latvijā, arī Talsos sieviešu ir vairāk kā vīriešu (56,2% sieviešu, 43,8%vīriešu). Vērtējot iedzīvotāju vecuma struktūru redzams, ka 65% iedzīvotāju ir darbaspējasvecumā, 15% - līdz darbaspējas vecumam un 20 %– vecumā virs darbaspējas vecuma.Demogrāfiskā slodze pilsētā ir 545 iedzīvotāji vecumā līdz darbaspējas vecumam un virsdarbaspējas vecumā uz 1000 iedzīvotājiem darbaspējas vecumā.11 Talsu vārds pirmo reizi minēts 1231.gadā Romas pāvesta sūtĦa Alnas Balduīna līgumā ar kuršu cilšuvecākajiem, par kuršu cilšu kristīgās ticības pieĦemšanu.12 Baltijas satiksmes un adresu grāmata, II daĜa Kurzeme, izdota Ādola Rihtera izdevniecībā, Rīgā 1900.gadā.13 Pēc CSP datiem16

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadam1.2. Izglītība, kultūra, sportsTalsi ir kĜuvuši par ZiemeĜkurzemes „talantu centru”, jo nodrošina pilsētas un apkārtējoteritoriju iedzīvotājiem izglītības, sporta, mākslas un jaunrades izaugsmes iespējas visa mūžagarumā. Tomēr vislielākā uzmanība tiek veltīta bērniem un jauniešiem, rūpējoties par to, laiizaugtu vispusīgi attīstīti un talantīgi cilvēki, kuri nevis vienkārši iesaistās darba tirgū, bet irradoši un spēj savas zināšanas izmantot meklējot inovatīvus risinājumus uzĦēmējdarbībā,kultūrā, mākslā, sportā un sadzīvē.1.2.1. IzglītībaTalsos ir iespēja iegūt visu līmeĦu izglītību. Vispārējo izglītību Talsos nodrošina piecaspašvaldības izglītības iestādes - Talsu sākumskola, Talsu pamatskola, Talsu 2.pamatskola,Talsu Valsts ăimnāzija un Talsu 2. vidusskola, viena privātā skola - Talsu Kristīgā vidusskola,kā arī Talsu rajona pašvaldības izglītības iestāde – Talsu rajona Vakara un neklātienesvidusskola. 2007./2008.mācību gadu uzsāka 2205 skolēni.Talsu vidējās izglītības mācību iestādes lielu uzmanību pievērš skolēnu radošo un inovatīvospēju attīstībai. Tiek organizēti projektu konkursi „Projektu nedēĜu” ietvaros, kā arī izstrādātiprojekti zinātniskās izpētes darbu ietvaros. Skolēni ir pētījuši uzĦēmējdarbības attīstībasiespējas Talsos, veikuši Talsu vecpilsētas potenciāla izpēti, un meklējuši citus inovatīvusrisinājumus.Talsos darbojas piecas pilsētas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes - PII “Sprīdītis”,PII “Saulīte”, PII “ZvaniĦš”, PII “Pīlādzītis”, specializētā PII “Kastanītis” un viena privātapirmsskolas izglītības iestāde –Talsu bērnu izziĦas un estētiskās audzināšanas centrs SIA“Sapnītis”. Bērnu skaits pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs pēdējos gados irnostabilizējies. 2006.gadā bērnu skaits pašvaldības PII bija 663, bet privāto PII „Sapnītis”apmeklēja 20 bērni. Pirmskolas izglītības iestādēs veidojas rinda bērnu uzĦemšanaiIzglītības pakalpojumus Talsos izmanto pilsētas un apkārtējo teritoriju iedzīvotāji, turklātvidēji apkārtējo teritoriju iedzīvotāju īpatsvars ir mainīgs - no 20 līdz pat 50%.1.Tabula. Izglītības pakalpojumu izmantošana (Avots:Talsu domes un skolu dati)Iestādes2006. gadā (skaits) 2007. gadā (skaits)nosaukums no Talsiem no apkārtējāsteritorijasno Talsiem no apkārtējāsteritorijasTalsu PII „Sprīdītis”audzēkĦi 59 48 64 42Talsu PII”Saulīte”audzēkĦi 106 16 99 23Talsu PII”ZvaniĦš”audzēkĦi 108 30 101 35Talsu SPII”Kastanītis”audzēkĦi 81 52 80 47Talsu PII”Pīlādzītis”audzēkĦi 136 27 142 23Talsu privātā PII „Sapnītis”audzēkĦi 15 5 7 11Talsu sākumskolaaudzēkĦi 133 72 139 67

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadamTalsu pamatskolaaudzēkĦi 319 105 293 91Talsu 2.pamatskolaaudzēkĦi 76 40 62 33Talsu Valsts ăimnāzijaaudzēkĦi 273 209 269 216Talsu 2.vidusskolaaudzēkĦi 675 393 694 286Talsu mūzikas skoladalībnieki 127 92 122 86Mākslas skoladalībnieki 50 35 72 28Bērni un jaunieši ārpus mācību laika var apmeklēt profesionālās ievirzes izglītības iestādes -Talsu mūzikas skolu un Talsu mākslas skolu, kas ir pilsētas pašvaldības iestādes un Talsurajona Sporta skola.Talsu mūzikas skolā akreditācija veikta 2006. gadā uz maksimālo akreditācijas laiku. Šobrīdir licencēta arī čella klase. Neskaitot sagatavošanas klasi, mūzikas skolā mācās 208 audzēkĦi,kurus māca 26 pedagogi.Talsu pilsētas mākslas skolā strādā seši pedagogi, kuri pasniedz profesionālās ievirzes unvizuāli plastiskās mākslas programmas 80 audzēkĦiem. Pieaug 5 - 7 gadīgu bērnu interese parmācībām mākslas skolā, tāpēc tiek domāts par jaunas programmas īstenošanu šāda vecumabērniem. Skola akreditēta līdz 2012. gadam, bet mācību programmas licencētas līdz 2016.gadam. Mākslas skola piedāvā gleznošanas kursus arī vecāka gadagājuma cilvēkiem, tāpēctiek domāts arī par šādas programmas licencēšanu.Talsu rajona Sporta skolā ir 690 audzēkĦi, no kuriem 38% ir no apkārtējiem pagastiem. Skolāstrādā 26 treneri un darbojas florbola, riteĦbraukšanas, hokeja, biatlona, smaiĜošanas - kanoeairēšanas, basketbola, volejbola, badmintona un vieglatlētikas nodaĜas. Lai gan Talsos irplašas sporta iespējas, tomēr sporta materiāli tehniskā bāze ir novecojusi, trūkst sporta zālesun nav peldbaseina.Pilsētā darbojas Talsu rajona padomes iestāde - Talsu rajona Bērnu un jauniešu centrs.Interešu izglītībā iesaistīti ap 80 % skolu audzēkĦu.Talsu rajona Bērnu un jauniešu centrs interešu izglītības darbā koordinē kultūrizglītības,sporta, tehniskās jaunrades, vides, jaunatnes un citas izglītojošas programmas.Talsu rajona Bērnu un jauniešu centrā 2006./2007.mācību gadā strādāja 33 pedagogi, taiskaitā 28 ar augstāko izglītību, 4 ar vidējo profesionālo, viens ar vidējo izglītību. 90 interešuizglītības programmās darbojās 1320 dalībnieki, no tiem 807 meitenes un 513 zēni, tai skaitā:• Kultūrizglītības programmās 914 dalībnieku;• Sporta un izglītības programmās 75;• Tehniskās jaunrades programmās 59;• Vides izglītības programmās 14;• Jaunatnes darba programmās 214;• Citās izglītojošās programmās 44.Talsos ir iespējams apgūt augstāko profesionālo izglītību. Augstākās izglītības iespējas Talsurajonā ir saskanīgas ar uzĦēmējdarbības vajadzībām, jo ietver viesnīcu vadību un reklāmaszinības, kuras ir nozīmīgas tūrisma attīstībai; kā arī tiesību zinātni, finanses, grāmatvedību unkomerczinības, kuras ir nozīmības uzĦēmējdarbības, tai skaitā pakalpojumu attīstībai. Biznesa18

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadamaugstskolas „Turība” Talsu filiālē ir iespējams apgūt sekojošas 1.līmeĦa augstākāsprofesionālās izglītības jeb koledžas studiju programmas:• Tiesību zinātnes – programma akreditēta līdz 31.12.2010., studiju ilgums – 2,7 gadi,kvalifikācija – jurista palīgs;• Finanses un grāmatvedība – programma akreditēta līdz 31.12.2010., studiju ilgums –2,7 gadi:• Reklāmas zinības – programma akreditēta līdz 31.12.2010., studiju ilgums – 2,3 gadi,kvalifikācija – reklāmas uzĦēmējdarbības pakalpojumu speciālists;• Viesnīcu vadība – programma akreditēta līdz 31.12.2008., studiju ilgums - 2,3, gadi,kvalifikācija – viesnīcu servisa organizators.Latvijas lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātes filiāle atrodas Laidzes pagastā– Laidzes Profesionālās vidusskolas telpās. Šeit tiek piedāvāts apgūt:• Komerczinības – 1.līmeĦa profesionālās augstākās izglītības studiju programma,nepilna laika studiju ilgums 3 gadi, kvalifikācija – uzĦēmējdarbības speciālistsTalsu rajona pašvaldības iestāde - Pieaugušo izglītības centrs sniedz konsultācijas parpieaugušo izglītības iespējām, par iespējām piedalīties dažādās mācību programmās,pieredzes apmaiĦas braucienos, iespējām iesaistīties dažādos projektos. 2006. gadā Pieaugušoizglītības centra piedāvātos pakalpojumus izmantoja 284 cilvēki.PIC organizē seminārus par aktualitātēm jaunākajā likumdošanā - par jauno publiskāiepirkuma likumu un par izmaiĦām Zemesgrāmatu likumā. UzĦēmējiem notiek semināricilvēkresursu vadībā. Talsu rajona Pieaugušo izglītības centrs piedāvā maksas profesionālāspilnveides un interešu izglītības kursus:• dārza dizains;• interjera dizains;• floristika;• stresa menedžments;• pārdošanas skola;• psiholoăija;• saskarsme;• angĜu un vācu valodu kursi.Mācību bāzi Talsos arī veido viena no lielākajām tālākizglītības iestādēm Latvijā – mācībucentrs „Buts”.Talsos izglītības kvalitātei un iespēju attīstībai tiek veltīta liela uzmanība, kas vainagojas araudzēkĦu labajiem rezultātiem dažāda līmeĦa olimpiādēs. Tomēr tam nepieciešama arīizglītības infrastruktūras tālāka attīstība. Pilsētas mūzikas skola ir izvietojusies divās ēkās, pietam, vecās ēkas telpas ir neapmierinošā stāvoklī, arī Mākslas skolas un Tautas nama telpāmnepieciešama renovācija un paplašināšana. PIC nav piemērotas telpas un nepieciešamsatjaunot izglītības iestāžu materiāli tehnisko bāzi.Talsu pilsētas specializētajā pirmsskolas izglītības iestādē „Kastanītis” tiek uzĦemti bērni arīpašām vajadzībām no visa rajona. Bērni tiek uzĦemti ar rajona pedagoăiski medicīniskāskomisijas lēmumu. SPII Kastanītis tiek plānota piebūves celtniecība, tiek strādāts, laiatjaunotu C līmeĦa bērnu aprūpi un apmācību. Sākumskolā ir pedagogu grupa, kas varnodrošināt B un C līmeĦa bērnu apmācību. Talsu Kristīgajā vidusskolā ir akreditēta unlicenzēta A un B līmeĦa apmācības programmas, kurās uzĦem audzēkĦus pēc Pedagoăiskimedicīniskās padomes lēmuma. Pēc šīm programmās izglītību apgūst skolnieki ar īpašāmvajadzībām līdz 9.klasei.Talsu 2.vsk. 2006.gadā izbūvēja liftu, lai bērni ar īpašām vajadzībām varētu apmeklēt skolu.19

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadamTomēr esošā infrastruktūra nenodrošina visas šo bērnu vajadzības, jāturpina tās attīstība.1.2.2. KultūraTalsu pilsētā darbojas Talsu galvenā bibliotēka, Talsu bērnu bibliotēka, Tautas nams,pašvaldības aăentūra „Auseklis”.Bibliotēku pakalpojumus Talsos izmanto pilsētas un apkārtējo teritoriju iedzīvotāji, turklātapkārtējo iedzīvotāju īpatsvars ir līdz pat 30%.2.Tabula. Bibliotēku pakalpojumu izmantošana (Avots: Bibliotēku dati)Iestādes2006. gadā (skaits) 2007. gadā (skaits)nosaukums no Talsiem no apkārtējāsteritorijasno Talsiem no apkārtējāsteritorijasTalsu galvenā bibliotēkalasītāji 2742 985 2698 967apmeklējumi 26772 9058 26214 10071literatūras 160873 56291 152621 54873izsniegumsTalsu bērnu bibliotēkaapmeklējumi 18253 1120 17087 1018Talsu Galvenā bibliotēka dibināta 1920.gadā un ir reăionā lielākā grāmatu krātuve. Tā2006.gadā tika akreditēta uz 5 gadiem, piešėirot reăiona galvenās bibliotēkas statusu. Pilsētasbibliotēkās ar katru gadu palielinās apmeklētāju skaits un izsniegumu skaits, pakalpojumusaizvien vairāk izmanto mazturīgie, pensionāri un studenti. Bibliotēkās regulāri notiek arīizstādes un pasākumi. Talsu galvenā bibliotēka vada novada bibliotēku metodisko darbu. Irnoslēgti pakalpojuma līgumi ar pašvaldībām, kuri nosaka tiesības un pienākumus savstarpējaibibliotēku profesionālās darbības koordinēšanai un finansiālajai sadarbībai. Bibliotēkuapmeklētājiem ir brīvi pieejams viss Talsu rajona bibliotēku kopējais iespieddarbu krājums,un grāmatas tiek piedāvātas, izmantojot starpbibliotēku abonementu. Talsu rajona kopkatalogsno 2000.gada redzams internetā www.biblioteka.ventspils.lv. Izveidots plašsnovadpētniecības materiālu klāsts, no 2003. gada tas pieejams elektroniskā veidā. Noslēgtslīgums ar Nacionālo bibliotēku par novadpētniecības datu eksportēšanu, tas Ĝauj iekĜautieskopējā republikas datu bāzē.Talsu bērnu bibliotēka ir Talsu rajonā lielākā bērnu grāmatu krātuve. Bibliotēkā var izmantotpiecus katalogus un kartotēkas. 2003.gada aprīlī bibliotēka sākusi sniegt internetapakalpojumus un sākta bibliotēkas fonda automatizēta kataloăizācija. Bibliotēka ik gaduapmeklētājiem organizē vairāk nekā 50 pasākumus, piemēram, „Lielie lasīšanas svētki”,„Grāmatu svētki” un citi.Tautas nams veic nozīmīgu atpūtas un izklaides, kā arī dažādu svētku, kultūrvēsturiskotradīciju izkopšanas darbu pilsētā. Tautas nama pašdarbības mākslas kolektīvos, pulciĦos unklubu nodarbībās iesaistās dažāda vecuma iedzīvotāju grupas, tomēr pašdarbnieku skaitsturpina samazināties. Šobrīd tautas namā darbojas arī interneta pieejas punkts.Kopumā Talsu tautas namā darbojas 17 kolektīvi, kuros 2008. gada aprīlī bija 447 dalībnieki.Tika aptaujāti 10 kolektīvi un noskaidrots, ka tajos no 8 līdz 60% dalībnieku ir no Talsuapkārtējās teritorijas. Vairākiem kolektīviem ir nozīmīgi sasniegumi, piemēram, Sieviešukoris „Vaiva” ir pirmais sieviešu koris, kas ieguvis Grand Prix 13. Šūberta mūzikas konkursāVīnē diriăentes Guntas Paškovskas vadībā (1996.g.) šā konkursa vēsturē.20

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadam3.Tabula. Talsu tautas nama kolektīvi un to dalībnieku skaits. Aptaujāto kolektīvudalībnieku no apkārtējās teritorijas attiecība visu dalībnieku kopskaitāKolektīvs Dalībnieki kopā Dalībnieki noapkārtējās teritorijas%Sieviešu koris „Vaiva” 36 30Vīru koris „Dziedonis” 25 40Senioru koris „Atbalss” 50 30Jauktais koris „Uz augšu” 29 40Talsu Ev. luteriskās55 20draudzes korisTalsu pūtēju orėestris 50 50Talsu lietišėās mākslas20 25studija „Dzīpars”Audēju pulciĦš 18 22Vidējās paaudzes deju27 37kolektīvs „Talsu kurši”Senioru deju kolektīvs26 8„Draudzība”Talsu fotoklubs 21 50Klubs „Mežābele” 20 5Talsu Tautas teātris 20 5Deju grupa „Juniori’ 15 3Pūtēju orėestra deju grupa 10 60Jauniešu teātris „Jandāls” 10 2Folkloras kopa „Talsi” 15 5Talsu tautas nams atrodas bijušajā Talsu latviešu Sadraudzības biedrības namā. Talsu tautasnamam šogad aprit 96 gadi. Jubilejas pasākumos pārsvarā tiek iesaistīti pašdarbnieki.Jauniešu interese par Tautas nama kolektīvu darbu redzama dažādos kolektīvu atskaitespasākumos, svētku pasākumu plašajā apmeklējumā, kā arī pilsētas svētku, gadatirgu un citupasākumu ietvaros organizēto darbnīcu pasākumos, kuros jaunieši aktīvi līdzdarbojas.2002.gadā Talsu tautas namam veikta rekonstrukcija, kurā nomainīts jumts zāles daĜai, veiktazāles logu nomaiĦa un kosmētiskais remonts. Nepieciešama Tautas nama rekonstrukcija unjaunu telpu nodrošināšana aušanas pulciĦam. Pašreiz tautas nama zāle var uzĦemt 480skatītājus (ar stāvvietām – 860). Tautas nams šobrīd nevar nodrošināt vietas visiem, kas vēlasapmeklēt koncertus vai citus pasākumus.Vasaras sezonā liela daĜa kultūras pasākumu notiek Sauleskalna brīvdabas estrādē, kurā irlielākā Kurzemes reăionā. Sauleskalna estrādē ar sēdvietām var nodrošināt 2000apmeklētājus, bet kopā ar stāvvietām līdz 6 tūkstošiem. Brīvdabas estrādē visā sezonasgarumā notiek nozīmīgi reăionālie kultūras un sporta pasākumi. Piemēram, Saules kalnaestrādē 2007. gadā notika reăiona nozīmes pirmizrāde teātra izrādei „Robins Huds” (vienīgāizrāde Kurzemes reăionā), Talsu rallija atklāšana, u.c. Lai arī turpmāk brīvdabas estrādēvarētu organizēt liela mēroga pasākumus ir nepieciešama visa estrādes kompleksarekonstrukcija, nodrošinot kvalitatīvu infrastruktūru (stāvlaukumu, celiĦus, labierīcības, solus,estrādes infrastruktūru, u.c.).21

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadamUz kultūras pasākumiem Talsos brauc iedzīvotāji no Kuldīgas, Ventspils, Kandavas unTukuma. Populārākie un plašāk apmeklētākie kultūras pasākumi Talsos ir Talsu pilsētassvētki, Dižmāras gadatirgus, Sauleskalna sezonas atklāšana, dzejnieces M.Laukmanesgrāmatu atvēršanas svētki, muzikālās brīvdabas izrādes un koncerti. Jaunieši iecienījuši „Popiela”, pasākumu estrādē Eirovīzijas laikā, jo koncerts tiek rādīts uz lielā ekrāna. Lielupopularitāti ieguvis pasākums „Saldie 80”, kas pulcē apmeklētājus no plašas apkārtnes.Ik pa diviem gadiem Talsos pilsētas svētku laikā notiek Starptautiskais pūtēju orėestrafestivāls, un 2008. gadā festivāls notiks sesto reizi. Tas pulcēs pūtēju orėestrus no Šveices,Igaunijas, Zviedrijas, Dānijas, Talsiem un Talsu rajona, Siguldas, Auces, Madlienas.Talsos ir dziĜas vēsturiskas tradīcijas amatniecībai. Amatnieki pilsētā ir strādājuši unpārdevuši savus izstrādājumus jau kopš pilsētas dibināšanas. Šodien amatniecība ir viena nopilsētā koptajām kultūras tradīcijām, ko novērtē gan pilsētas iedzīvotāji, gan viesi. Pilsētassvētku, gadatirgu un citu pasākumu laikā ir redzama jauniešu interese par amatniecību, jo tieaktīvi iesaistās dažādu organizēto darbnīcu pasākumos. TādēĜ nepieciešams šo interesi attīstītun veidot jauniešu pulciĦus, kuros gan tiktu koptas tradīcijas, gan būtu iespēja inovatīvāmtalantu izpausmēm.Kopš 1963. gada darbojas Talsu lietišėās mākslas studija „Dzīpars”. Studijas rokdarbi –adījumi, tamborējumi un izšuvumi tiek izstādīti izstādēs Talsu pilsētā un rajonā, Rīgā, Baltijasrepubliku izstādēs Tallinā un ViĜĦā, Zviedrijā, Vācijā, Krievijā, Bolīvijā un Ukrainā .Studijasdalībnieču darbi ir aizceĜojuši pa visu pasauli – izĦemot Āfriku. Mākslas skolas pagrabādarbojas keramikas darbnīca „Ciparnīca”. Folkloras kopa ne tikai dzied, bet arī taisa maskasun piedalās masku tradīciju festivālā. Tautas nama audēju pulciĦš darbojas no 1959.gada.Audējas regulāri piedalās lietišėās mākslas izstādēs valstī, kā arī rīko svētku tirdziĦus unizstādes tepat pilsētā. Šobrīd pulciĦā darbojas 18 dalībnieces vecumā no 25 līdz 78 gadiem.Audējām trūkst telpas, kur darboties, izvietot stelles, izstādīt savus darbus.Pilsētā darbojas divi muzeji, ir vēsturisko materiālu stendi Amendas koncertzālē un pilsētasskolās.Talsu rajona padomes iestāde „Talsu novada muzejs” izveidots 1923.gadā. Šodien muzejsizveidojies par nozīmīgu kultūras un izglītības centru ar daudzveidīgām izstādēm,ekspozīcijām, muzejpedagoăiskajām programmām. Muzeja daudzpusīgo darbību nodrošinakrājumu, vēstures, mākslas un dabas nodaĜas speciālisti. 2006.gada maijā nodota ekspluatācijājaunā krājuma ēka ar izstāžu zāli, kas nodrošina nepieciešamos apstākĜus 161244 krājumapriekšmetu saglabāšanai. 2007.gadā atvērta jauna krājumu glabātuve ar modernu tehnoloăijuiespējām eksponātu saglabāšanā un iekārtota fotolaboratorija. 2006.gadā muzejs apkalpojis13498 apmeklētājus( 2005. gadā -10124), kuriem bija iespēja iepazīties ar 31 izstādi, 6pastāvīgām ekspozīcijām, 58 dažādiem pasākumiem. Krājums 2006.gadā papildinājies par4097 vienībām.Valsts aăentūra „Latvijas lauksaimniecības muzejs” atrodas Zemkopības ministrijaspakĜautībā. Talsos no 1973. gada, tika vākta veca lauksaimniecības un sadzīves tehnika, bet1977. gadā tika iekārtota pirmā izstāde.1982. gadā atvēra izstāžu un informācijas paviljonu,tikai 1989. gadā krājums ieguva valstī atzīta muzeja statusu. Šobrīd tas piedāvājalauksaimniecības un meliorācijas tehnikas kolekciju, kas papildināta, muzejam pievienojotLatvijas meliorācijas un zemkopības muzeju.Pilsētas apkārtnē ir arī privātie muzeji. Vandzenē var apskatīt ugunsdzēsēju muzeju. Kopš1971.gada Valdemārpilī apskatāma Metuzālu ăimenes privātkolekcija – savdabīgi dabasveidojumi un Latvijas meža dzīvnieku ragi. Pie Sabiles – Pedvāles brīvdabas mākslas muzejā22

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadamvar apskatīt gan brīvdabā veidotas instalācijas, gan arī mākslinieka O.Feldberga akmensskulptūras. Muzeja patstāvīgo kolekciju veido vairāk nekā 150 mākslas darbu.Talsu pilsētas pašvaldības aăentūras “Auseklis” darbības mērėis ir kultūras un izglītības darbaorganizēšana. Galvenie darbības virzieni ir kinofilmu demonstrēšana, koncertu, izrāžu un citupasākumu rīkošana, pakalpojumu sniegšana, pulciĦu, klubu un studiju organizēšana,veidošana un vadīšana, sadarbība ar Talsu TV un citām televīzijas un radio sabiedrībām.Talsos ir aktīva mākslas un kultūras dzīve, notiek pilsētas, rajona, reăiona un nacionālālīmeĦa pasākumi, tomēr esošā infrastruktūra nenodrošina pietiekamu pakalpojumu kvalitatīvoizaugsmi. Kultūras un mākslas aktivitātes koncentrējas vienuviet, jo Tautas nams un Mūzikasskola atrodas Lielajā ielā un tām ir kopīgs iekšpagalms, kuru izmanto radošām aktivitātēm.Iekšpagalmu un tajā esošo palīgēku plānots izveidot par „Radošo sētu” un izstāžu zāli –galeriju. Jaunas telpas nepieciešamas arī jauniešu centram un bibliotēkai. Lai optimizētukultūras un mākslas iestādēm nepieciešamos rekonstrukcijas darbus, plānota jaunadaudzfunkcionāla kultūras centra celtniecība. Sauleskalna brīvdabas estrādes kompleksamnepieciešana rekonstrukcija. Kultūras pakalpojumus Talsos izmanto arī liels iedzīvotāju skaitsno apkārtējām teritorijām, tādēĜ nepieciešana turpmāka transporta pakalpojumu attīstība.1.2.3. Sports un aktīvā atpūtaTalsus valsts mērogā pazīst kā sporta tradīcijām bagātu pilsētu. Lielākā sporta bāze pilsētā irTalsu pilsētas pašvaldības aăentūra „Talsu sporta nams”. Talsu sporta nams nodotsekspluatācijā 1980.gadā. Sporta nams līdz 1998.gadam bija Talsu rajona sporta nodaĜasstruktūrvienība. 1998.gada septembra beigās sporta namu pārĦēma Talsu pilsētas dome.Sporta namā strādā 12 darbinieki.Vienā nedēĜā sporta nams nodrošina iespēju īstenot dažādas sporta aktivitātes apmēram 2100 -2400 apmeklētājiem, gan no skolām, gan sporta skolas, gan arī no pieaugušajiem pilsētasiedzīvotājiem. No visiem sportot gribētājiem 70% ir bērni, bet 20-30% sportotāju ir no Talsurajona. „Talsu sporta nama” telpās tiek organizētas dažādas sacensības. Rajona sacensības,kurās notiek rajona kausa, sporta nama kausa izcīĦa un rajona čempionāti dažādās sportaspēlēs apmeklē apmēram 500-700 skatītāju. Lielāks skatītāju skaits ir republikas florbolačempionāta spēlēm, pāri par 1000 skatītājiem.Talsu sporta namā notiek: volejbolā vīriešiem sezonā 12 spēles; basketbolā 18 spēles 6basketbola komandām 3-5 vecuma grupām; basketbola mājas spēles vīriešiem – 16 spēles(viena mājas, viena izbraukuma spēle). Katru sestdienu svētdienu un arī trešdienās Talsusporta nama zālē notiek kāda sporta veida sacensības. Sporta namā notiek republikassacensības jaunatnes līgā basketbolā, florbolā, volejbolā, kurās startē Talsu un Talsu rajonakomandas. Talsu rajona meistarsacensībās volejbolā 1 un 2 līgā regulāri piedalās 4 komandasno Ventspils, jo Ventspilī šādas sacensības netiek organizētas. Sporta nama noslogotības dēĜšīs sacensības bieži piedāvā rīkot Laucienes, Valdemārpils vai Rojas sporta zālēs. Uz Talsurajona spēlēm galda tenisā brauc spēlētāji no Kuldīgas, jo Kuldīgā nenotiek šādi iekšējiečempionāti. Liepājas sportisti iecienījuši Talsu rajona meistarsacīkstes boulingā. Talsu sportanamā tiek rīkoti Eiropas junioru kadetu čempionāti.Finansējuma trūkuma dēĜ sporta namā sporta sekciju nav. Ir interešu grupas, kas darbojas uzbrīvprātības un pašfinansēšanās principa. No dalības maksām tiek maksāta telpu īre, tērpi,trenera pakalpojumi, medaĜas, u.c.Sporta nama telpas īrē arī Talsu sporta skola. Talsu sporta namam ir laba sadarbība arbiedrību „Sporta, kultūras un sabiedrības integrācijas centru Visbija”, kura telpās notiek gantreniĦi, gan sacensības futbolā un florbolā. Meitenēm volejbola treniĦi notiek Talsu Kristīgāsvidusskolas sporta zālē.23

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadamTalsos pie skolām tiek celtas divas jaunas sporta halles. Jaunās halles tiek plānotas tā, lai tāsatbilstu starptautiskajiem standartiem un tajās varētu rīkot starptautiskus turnīrus unsacensības.Nozīmīgi sporta dzīves organizatori ir sabiedriskās organizācijas. Pilsētā vairāk nekā 10sabiedrisko organizāciju darbojas sporta jomā. Nozīmīgs reăionāls sporta dzīves centrs irbiedrība “Talsu hokeja klubs” un tās slēgtā ledus halle.Talsu pilsētas iedzīvotājiem ir iespēja trenēties jāšanā. Ar šī sporta veida organizēšanu kopš2007.gada nodarbojas Talsu jātnieku klubs SIA „TJK”. Kluba pamatdarbības virzieni ir sportazirgu audzēšana un dalība konkūra sacensībās, sacensību šėēršĜu pārvarēšanā organizēšana unapkalpošana, sporta zirgu uzturēšana un trenēšana, pieaugušo, bērnu un jauniešu jāšanastreniĦu organizēšana. Kluba dalībnieki piedalās starptautiskajās sacensībās Lietuvā unIgaunijā, kā arī organizē Talsos jāšanas sacensības šėēršĜu pārvarēšanā „TJK kauss”.Pilsētā notiek liela mēroga sporta pasākumi – rallijs, modernās dejas, aerobikas festivāls,dažādas starptautiskās sacensības. Talsu sporta nama rīkotajās sacensībās regulāri piedalāsapkārtējo pašvaldību un citu rajonu sportisti, un tas stimulē dalībnieku sportisko izaugsmi untautas sporta attīstību. Īpaši iecienīts pasākums ir Nakts turnīrs, kas notiek 25. decembrī noplkst. 16:00 līdz pat nākamajam rītam. Turnīrs tiek rīkots jau 15 gadus, tajā piedalās sportistino visas republikas, tie sacenšas basketbolā, volejbolā, galda tenisā, zolītē, novusā utt.Talsu sporta dzīve ir Ĝoti aktīva, bet lai aktivitātes neapsīktu, nepieciešams izbūvēt sportazāles, stadionu un peldbaseinu. Veselīgs dzīvesveids ir nozīmīgs pozitīvi domājošu unekonomiski aktīvu cilvēku priekšnosacījums, tādēĜ jāturpina arī sporta materiāli tehniskāsbāzes pilnveidošana.Galvenās problēmas:• Izglītības, kultūras un sporta infrastruktūra nenodrošina kvalitatīvu pakalpojumu tālākuattīstību• Izglītības, kultūras un sporta materiāli tehniskās bāzes novecošana• Izglītības, kultūras un sporta pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem no apkārtējāmteritorijām• Izglītības, kultūras un sporta kvalificētu speciālistu nepietiekamība.Secinājumi:• Nepieciešama izglītības, kultūras un sporta infrastruktūras atjaunošana un attīstība:o Mūzikas skolas ēkas rekonstrukcijao Mākslas skolas ēkas renovācijao Tautas nama sētas mājas rekonstrukcijao Tautas nama bijušās katlumājas rekonstrukcija un modernizēšana aušanaspulciĦa vajadzībāmo Sauleskalna brīvdabas estrādes kompleksa rekonstrukcijao Jaunas telpas Pieaugušo izglītības centramo Peldbaseina izbūve24

o Sporta zāĜu izbūveTalsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadamo Talsu galvenajai un bērnu bibliotēkai nepieciešanas jaunas telpaso Daudzfunkcionāla kultūras centra izveide• Nepieciešama izglītības, kultūras un sporta materiāli tehniskās bāzes atjaunošana• Nepietiekoša kultūras, mākslas un izglītības iestāžu sadarbība• Lai nodrošinātu pieaugošo pieprasījumu pēc tālākizglītības, nepieciešams tālāk attīstītsadarbību ar reăiona izglītības iestādēm.• Pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstība, t.sk. izbūvējot sporta korekcijascentru bērniem ar īpašam vajadzībām1.3. Sociālā un veselības aprūpe1.3.1. Sociālā aprūpePašvaldības uzdevums ir nodrošināt iedzīvotājiem sociālo palīdzību un sociālo aprūpi. Talsupilsētā izveidots sociālais dienests – dienesta galvenais uzdevums ir nodrošināt iedzīvotājusociālo vajadzību profesionālu izvērtēšanu un kvalitatīvu sociālo pakalpojumu un sociālāspalīdzības sniegšanu.Sociālā dienesta struktūrvienības ir Talsu pilsētas nakts patversme, dienas centrs, aprūpesmājās dienests, sociālās aprūpes nams un atkarību konsultāciju punkts. Par atsevišėupakalpojumu pirkšanu pašvaldība ir noslēgusi līgumu ar Talsu evaĦăēliski luteriskās draudzesnodibinājumu “Talsu sieviešu un bērnu krīžu centrs”. Sociālais dienests sadarbojas ar Talsurajona padomes iestādi - pansionātu “Lauciene” (Laucienes pagastā), Sabiles pilsētas SIA“Sabiles veselības centru”. Pilsētas pašvaldība par šajās institūcijās ievietoto personuuzturēšanos veic samaksu savstarpējo norēėinu veidā. Sadarbība notiek arī ar citāmsociālajām institūcijām, nevalstiskajām organizācijām – Talsu pensionāru biedrību, Talsurajona invalīdu biedrību u.c.Tomēr ne visi sociālie pakalpojumi pieejami Talsos. Pilsētā būtu nepieciešams Dienas centrspersonām ar garīgā attīstības traucējumiem. Talsos nav tādu sociālo pakalpojumu kā grupudzīvokĜi, grupu mājas, servisa dzīvokĜi.Talsu pilsētā ir 3 sociālās dzīvojamās mājas (kopā 46 dzīvokĜi) un 11 sociālie dzīvokĜi.Sociālais dienests sociālo aprūpi sniedz atbilstoši vajadzībām. Vispirms iedzīvotājam, kam tasnepieciešams nodrošina aprūpi mājās – aprūpējot klientu, kuram ir objektīvas grūtības aprūpētsevi vecuma vai funkcionālo traucējumu dēĜ. Iedzīvotājiem, kuriem tas nepieciešams, tieknodrošināta uzturēšanās pieaugušo ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas centrā– aprūpes namā.Aprūpe mājās tiek nodrošināta vairāk nekā 40 cilvēkiem, no kuriem lielai daĜai būs drīzumānepieciešami sociālas aprūpes pakalpojumi, kurus var saĦemt pēc Domes Sociālās komitejaslēmuma par ievietošanu sociālās aprūpes namā.Sociālās aprūpes nams darbu sāka 2002.gadā, tajā dzīvo veci cilvēki, kuriem nepieciešamasociālā aprūpe. Aprūpes namā strādā 2 sociālie darbinieki un 3 dežuranti. Šobrīd aprūpesnamā var dzīvot 9 cilvēki, bet pa 3 vienā istabā, turklāt tualetes ir kopīgas visiemiemītniekiem, un uz visiem viena dušas telpa. Daudzi, kuriem būtu nepieciešami aprūpespakalpojumi, no tiem atsakās nekvalitatīvo dzīves apstākĜu dēĜ. Turklāt pēc ATRpieprasījumu pēc sociālās aprūpes pakalpojumiem palielinās novada iedzīvotāji, jo visos25

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadamapkārtējos pagastos nav sociālo aprūpes namu (tādi ir Sabiles novadā, Laidzē, Stendē), bet tienevarēs nodrošināt augošo pieprasījumu.Sociālās aprūpes nama telpas tiek īrētas, pēdējo divu gadu laikā ievērojami pieaugusi nomasmaksa. Ēkai ir divi stāvi. Klienti izmanto telpas pirmajā stāvā, jo kāpnes uz otro stāvu irstāvas, otrajā stāvā telpas tiek izmantotas personāla vajadzībām. Ēka atrodas vietā, kuriemītniekiem nav iespēju iziet ārā – tuvu iela, vairākas daudzdzīvokĜu mājas, nav zaĜāsteritorijas.Pēc nepieciešamības, tiek piedāvāta iespēja uzturēties Talsu rajona padomes iestādēpansionātā „Lauciene”. Šobrīd Laucienes pansionātā uzturas 17 Talsu pilsētas iedzīvotāji.Naktspatversme Talsos darbu sāka 1997.gada novembrī, Lielajā ielā 31. Naktspatversmesvajadzībām izremontēja un iekārtoja telpas ēkas 1.stāvā. Ēka ir privātīpašums, īpašnieks2001.gadā naktspatversmi pārvietoja uz 2.stāvu. Ieeja tika ierīkota no ēkas sētas puses, kasapgrūtina naktspatversmes pieejamību, jo kāpnes uz otro stāvu ir Ĝoti stāvas. 2006.gada nogalēpatversme uz laiku tika slēgta, jo tika risinātas apkures problēmas. Pašvaldība par saviemlīdzekĜiem ierīkoja centrālapkuri, jo turpināt kurināt krāsnis ar malku bija dzīvībai bīstami.Pašlaik telpu skaits vēl ir samazinājies, kritiskā stāvoklī ir naktspatversmes telpu logu rāmji.Ēkas īpašnieks nepiekrīt logu nomaiĦu veikt par saviem līdzekĜiem, bet pašvaldība nav gatavaieguldīt lielus finanšu līdzekĜus privātīpašniekam piederošā ēkā. Šauro telpu dēĜ irproblemātiski ierīkot dušu, kā to paredz nesen veikti grozījumi MK noteikumos. 2007.gadānakts patversmē reăistrētas 795 apmeklējuma dienas gadā, un to izmantoja 94 personas. Arkatru gadu pieaug izmantoto gultas dienu skaits. Naktspatversmē ir 4 darbinieki, 3 dežurantiun 1 uzraugs. Nepieciešams paplašināt pakalpojumu un nodrošināt patversmes pakalpojumus.Līdz 2006. gadam, naktspatversmes pakalpojumus izmantoja tikai Talsu iedzīvotāju, bet2007. gadā jau bija 3 rajona pagastu iedzīvotāji (par kuriem maksāja pašvaldība, kurādeklarēta dzīves vieta).Lai nodrošinātu kvalitatīvus sociālās aprūpes pakalpojumus un patversmes darbu, pašvaldībaplāno veikt rekonstrukciju tai piederošā ēkā Daău ielā 4. Sociālās aprūpes nama izvietošanašai ēkā ievērojami uzlabotu piedāvātā sociālā pakalpojuma kvalitāti (istabiĦas 1-2 cilvēkiem,katrai istabai savs sanitārais mezgls ar dušu un tualeti, lifts, u.c.) un pakalpojums varētu tiktnodrošināts lielākam klientu skaitam, kā arī daĜu no šīs ēkas telpām var pielāgot patversmespakalpojumu sniegšanai, atbilstoši MK noteikumu prasībām.1.3.2. Veselības aprūpePilsētā atrodas Talsu rajona pašvaldības a/s Talsu slimnīca (141 gultas vietas), SIA Talsuveselības centrs, Talsu rajona pašvaldības aăentūra Talsu rajona mutes veselības centrs, Talsurajona pašvaldības aăentūra Talsu rajona ātrā medicīniskā palīdzība, apmēram 20 ārstuprivātprakses (ăimenes ārstu, pediatru, kardiologu, ginekologu, zobārstniecības, psihiatru,okulistu prakses), BOVAS VOVAA Kurzemes slimokases Talsu nodaĜa, VSAA Talsu filiāle.Latvijas veselības aprūpes reformas ietvaros 2010. gadā plānots Talsu slimnīcu veidot kāvienu no 22 lokālām slimnīcām. Iedzīvotāju pieaugošais pieprasījums pēc veselības aprūpespakalpojumiem un esošo slimnīcas ēku nelabvēlīgais tehniskais stāvoklis noteica Talsuslimnīcas jaunbūves koncepcijas izstrādē 2007. gadā. Lai uzlabotu veselības aprūpes iespējasun pakalpojuma pieejamību Talsu rajona iedzīvotājiem, ir iecere uzbūvēt jaunu Talsuslimnīcas ēku, kurā būs pieejami kvalitatīvi sekundārās veselības aprūpes pakalpojumi Talsupilsētas un rajona iedzīvotājiem.Galvenās problēmas:• Nepietiekami nodrošināti sociālās un veselības aprūpes pakalpojumi.26

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadam• Talsu slimnīcas profils un specializācija pēc 2010. gada vēl ir projekta līmenī. Vecāsslimnīcas ēkas neatbilstība mūsdienu prasībām.• Sociālās un veselības aprūpes kvalificētu speciālistu nepietiekamība.Secinājumi:• Jāturpina sociālās aprūpes pakalpojumu attīstība un kvalitātes uzlabošana, t.sk. sociālāsaprūpes nama un patversmes ēkas rekonstrukcija.• Sociālo pakalpojumu nodrošināšanai jāizveido Dienas centrs personām ar garīgāsattīstības traucējumiem.• Nepieciešams būvēt jaunu slimnīcas ēku.• Jāveicina sociālās un veselības aprūpes kvalificētu speciālistu piesaiste.1.4. Pakalpojumu nodrošinājums Talsu un apkārtējo teritoriju iedzīvotājiem4.Tabula. Talsu pilsētas un Talsu rajona pašvaldību iestādes Talsu pilsētā un teritorija,kuras iedzīvotāji izmanto pakalpojumus.N.p.k. Iestāde vai organizācija Teritorija, kuras iedzīvotājiizmanto pakalpojumus1. Talsu PII „Sprīdītis”, ”Saulīte”,”ZvaniĦš”, ”Kastanītis”, ”Pīlādzītis”,„Sapnītis”Talsi, Talsu rajons,Rīga, Kuldīga, Kuldīgas rajons, Kandava2. Talsu sākumskola Talsi, Talsu rajons, Kandava, Kuldīga,Rīga, Ugāle3. Talsu pamatskola, Talsi, Talsu rajons, Rīga, Olaine4. Talsu 2.pamatskola Talsi, Talsu rajons, Rīga, Olaine5. Talsu valsts ăimnāzija Talsi, Talsu rajons, Saldus rajons,Kandava, Olaine, Rīga6. Talsu 2.vidusskola Talsi, Talsu rajons, Jūrmala, Rīga,Kandava, Valmieras rajons, Alūksnesrajons7. Talsu mūzikas skola Talsi, Talsu rajons8. Mākslas skola Talsi, Talsu rajons9. Talsu rajona Bērnu un jauniešucentrs10. Talsu rajona bērnu un jauniešu sportaskola11. Biznesa augstskolas „Turība” TalsufiliāleTalsi, Talsu rajonsTalsi, Talsu rajonsTalsi, Talsu rajons, Ventspils, Ventspilsrajons, Tukums, Tukuma rajons, Kuldīga,Kuldīgas rajons, Saldus12. Pieaugušo izglītības centrs Talsi, Talsu rajons13. Talsu galvenā bibliotēka Talsi, Talsu rajons14. Talsu bērnu bibliotēka Talsi, Talsu rajons15. Talsu tautas nams Talsi, Talsu rajons16. Talsu sporta nams Talsi, Talsu rajons27

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadam17. AS Talsu slimnīca Talsi, Talsu rajons18. Talsu rajona pašvaldības aăentūraTalsi, Talsu rajonsTalsu rajona ātrā medicīniskāpalīdzība,5.Tabula. Valsts iestādes, kuras atrodas Talsu pilsētā un to apkalpojamā teritorijaN.p.k. Iestāde Apkalpojamā teritorija1. Ciltsdarba Valsts inspekcija Talsu, Ventspils, Kuldīgas un Tukumarajons2. Izglītības valsts inspekcija, Kurzemes Talsi, Talsu rajonszonas inspektors3. Pilsonības un migrācijas lietu Talsi, Talsu rajons,pārvalde, Talsu rajona nodaĜa, Pasu Apkalpoti ir arī no Kuldīgas un RīgasdaĜa4. Valsts augu aizsardzības dienests,ZiemeĜkurzemes reăionālā nodaĜaTalsu rajons, Tukuma rajons, Ventspilsrajons5. Valsts būvinspekcija, Ventspils Talsu rajons, Tukuma rajons, Ventspilsreăionālā nodaĜarajons6. Valsts darba inspekcija, Kurzemes Talsi, Talsu rajonsreăionālā inspekcija, Talsu sektors7. Nodarbinātība valsts aăentūra Talsu Talsu rajonsfiliāle8. Latvijas valsts mērnieks, SIA TalsubirojsTalsu rajonsApkalpoti ir arī no Tukuma rajona9. Pārtikas un veterinārais dienests Talsu rajonsTalsu pārvalde10. Talsu lauku konsultāciju birojs Talsu rajonsPakalpojumus izmanto arī Tukuma unVentspils rajona iedzīvotāji11. ZiemeĜkurzemes reăionālāTalsu, Tukuma un Ventspils rajonilauksaimniecības pārvalde12. Lauksaimniecības datu centrs, valstsaăentūra, ZiemeĜkurzemes reăions13. Valsts kultūras pieminekĜuaizsardzības inspekcija, Talsu rajonanodaĜa14. Ventspils reăionālā vides pārvalde,Talsu inspektoru daĜa15. BOVAS VOVAA Kurzemesslimokases Talsu nodaĜaTalsu, Ventspils rajonsApkalpoti tiek arī no Tukuma rajona,īpaši no Kandavas novadaTalsu rajonsTalsu rajonsTalsi, Talsu rajons16. VSAA Talsu filiāle Talsi, Talsu rajons6.Tabula. Vietas, kur Talsu un apkārtējo teritoriju iedzīvotāji izmanto dažāduspakalpojumusNr.p.k. PakalpojumiKur izmanto1. Augstākā un profesionālāizglītībaLiepāja, Ventspils, Rīga,Latvijas lauksaimniecības universitātes28

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadamEkonomikas fakultātes filiāle Laidzes pagastā2. Teātris Liepāja, Rīga3. Koncerti Liepāja, Ventspils, Rīga, Kuldīga4. Ledus halle Ventspils, Rīga5. Baseins Ventspils6. Veselības aprūpe Liepāja, Ventspils, Rīga1.5. MājoklisKopējā dzīvojamā fonda platība pilsētā ir 291,4 tūkst. m 2 un vidējais viena iedzīvotājanodrošinājums ar dzīvojamo platību ir 24,3 m 2 . Kopumā pilsētā ir 1308 dzīvojamās mājās,kurās atrodas 4583 dzīvokĜu īpašumi. Aptuveni 77,6% no iedzīvotāju mājokĜiem ir izvietotidaudzdzīvokĜu ēkās, pārējie 22,4% - savrupmājās 14 .Pēc pilsētas zemes izmantošanas veidiem dzīvojamais fonds ir izvietots vienăimenes undivăimeĦu dzīvojamo ēku apbūves teritorijās (222.4 ha) un daudzdzīvokĜu māju apbūvesteritorijās (49.0 ha). MājokĜu būves tendences pagājuša gadsimta 70. un 80. gados mērogaziĦā negatīvi skārušas arī Talsu pilsētai raksturīgo mazstāvu apbūvi. Daudzstāvu mājupagalmi nav labiekārtoti, daudzkārt tie ir nepietiekami lieli, īpaši pie jaunākajām daudzstāvudzīvojamām ēkām.Liela daĜa ēku ir sliktā tehniskā stāvoklī, īpaši pilsētas centrā ir daudz vecu ēku. Pēc 1989.gada datiem, 67% iedzīvotāju dzīvoja ēkās, kuras jaunākas par 40 gadiem, bet 24% - ēkās, kasceltas pirms 2. Pasaules kara. 15 Daudzas ēkas neatbilst jaunākajiem siltumtehniskajiemstandartiem un enerăijas taupīšanas nosacījumiem. Situācija pakāpeniski uzlabojas, pieaugotprivāto mājokĜu skaitam. Pilsētas vēsturiskajā centrā ir apgrūtināta īpašumu sakārtošana, jo tasir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis (Talsu pilsētas vēsturiskais centrs - valstsaizsargājams pilsētbūvniecības piemineklis Nr. 7450). Vecpilsētas māju sakārtošanai trūkstvalsts atbalsta, bet pilsētbūvniecības pieminekĜa būvju īpašniekiem ir papildus prasības, kurassaviem spēkiem un līdzekĜiem tie nespēj īstenot.Esošās būvniecības aktivitātes liecina par pilsētas attīstību. Individuālo dzīvojamo ēkuīpatsvaram ir tendence palielināties, tas liecina par pozitīvu pilsētbūvniecības attīstību uniedzīvotāju dzīves līmeĦa celšanos. Šāda situācija sekmē arī būvniecības nozares attīstībupilsētā. Pašvaldībai ir jāveicina mazstāvu ēku, galvenokārt, savrupmāju būvniecība.Savrupmāju teritorijas ar bagātīgiem un koptiem apstādījumiem un ēku arhitektūru veiksmīgiiekĜaujas pilsētas kopējā ainavā. Arvien vairāk iedzīvotāju, būvējot savu individuālodzīvojamo māju, domā par tās arhitektonisko iekĜaušanos pilsētas vidē, kā arī apkārtneslabiekārtošanu.Nepārtrauktā procesā ir energoefektivitātes pasākumu ieviešana ēkās – ārdurvju nomaiĦa,sienu un bēniĦu siltināšana, kā arī remontēšana, kas pārsvarā tiek veikta ar pašu celtniecības –remontu brigādes spēkiem un par namu uzturēšanai iekasēto īres vai apsaimniekošanasmaksu.Galvenās problēmas:• Nesakārtoti pilsētas daudzdzīvokĜu dzīvojamo māju iekšpagalmi.• Daudzu ēku neatbilstība jaunākajiem siltumtehniskajiem standartiem un enerăijas14 Talsu domes dati15 Lai gan tie ir 1989. gada dati, stāvoklis nav mainījies, jo nav veikti ēku būvniecības un atjaunošanas darbi.29

taupīšanas nosacījumiemTalsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadam• Pilsētas vēsturiskajā centrā ir apgrūtināta īpašumu sakārtošana, jo tas ir valstsaizsargājams pilsētbūvniecības piemineklisSecinājumi:• Jāturpina energoefektivitātes pasākumu īstenošana• Jānodrošina daudzdzīvokĜu māju iekšpagalmu sakārtošana un vēsturiskā centra ēkusakopšana1.6. Infrastruktūra1.6.1. Ūdensapgāde un kanalizācijaTalsu pilsētas centralizēto ūdensapgādes sistēmu pilda pazemes ūdeĦi no 5 ūdensapgādesurbumiem, no kuriem 4 izvietoti ūdensgūtnes teritorijā Daău kalnā. Ūdensapgādes maăistrālietīkli un nozīmīgākās iekārtas pieder pašvaldībai. Par ūdensapgādes sistēmas darbību iratbildīgs apsaimniekotājs SIA „Talsu namu pārvalde”. Ar pieslēgumiem no centralizētāsūdensapgādes sistēmas pilsētā ir nodrošināti aptuveni 85% iedzīvotāji, dažādas iestādes unnelieli rūpniecības uzĦēmumi. Kopš pagājušā gadsimta deviĦdesmito gadu beigām notiekūdenssaimniecības modernizācija, tiek rekonstruēti ūdensvadu tīkli, taču arvien 25%ūdensvada tīklu cauruĜu ir korodējušas un piesērējušas, tās bieži neiztur spiedienu un plīst,radot ūdens zudumus. Ūdenssaimniecības sakārtošana Talsos norisinās jau no 2002. gada, jauir pabeigta “Talsu ūdenssaimniecības attīstības” projekta īstermiĦa programma.Ūdenssaimniecības modernizācijas projekta ietvaros ir rekonstruēti 40% kopējo maăistrāloūdensvadu tīklu. Tagad iesākusies ūdenssaimniecības sakārtošanas noslēguma fāze, kad arESKF finansējumu tiks veikta jau esošo tīklu rekonstrukcija un jaunu izbūve. Projektaietvaros Talsos ūdens un kanalizācijas sistēma tiks pilnveidota 26 km kopgarumā.Kopš 2001.gada decembra Talsu pilsētas notekūdeĦi tiek sūknēti uz Pastendes attīrīšanasiekārtām, kur visi notekūdeĦi tiek normatīvi attīrīti un novadīti Dzelzupītē. Centralizētāskanalizācijas sistēmas tīkli un rekonstruētās attīrīšanas iekārtas Pastendē apsaimnieko SIA„Talsu namu pārvalde”.Centralizēto kanalizācijas sistēmu izmanto apmēram 70% pilsētas iedzīvotāju. DaĜai nopilsētā esošajām ēkām nav izbūvēti kanalizācijas izvadi uz kolektoriem, un notekūdeĦi tieknovadīti uz izvedamajām tvertnēm. Ievērojama daĜa šo individuālo kanalizācijas tvertĦu irūdenscaurlaidīgas, tas Ĝauj notekūdeĦiem iefiltrēties gruntsūdeĦos. Lietus ūdens kanalizācijassistēma pilsētā ir novecojusi, kanalizācijas tīkla cauruĜvadi vietām ir aizsērējuši, ir apgrūtinātato tīrīšana. Pilsētas reljefs apgrūtina pilsētas cauruĜvadu sistēmu izbūvi un uzturēšanu.2002.gadā ekspluatācijā nodota pazemes dzeramā ūdens atdzelžošanas stacija Daău kalnāTalsos, kā rezultātā būtiski uzlabojusies dzeramā ūdens kvalitāte.Talsu pilsētā dažiem lielākajiem rūpniecības uzĦēmumiem, piemēram, a/s "Talsupiensaimnieks” un a/s "Talsu gaĜa" ir vietējās ūdensapgādes sistēmas.30

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadam1.6.2. EnerăētikaSiltumapgādeCentralizēto siltumapgādi pilsētā nodrošina vairākas lielākas katlumājas, kuras apsaimniekoSIA „Talsu Bio-Enerăija” Nozīmīgākās pilsētas katlumājas un siltumpiegādes tīkli piederpašvaldībai. Par to darbību ir atbildīgs nomnieks SIA Talsu „Bio-Enerăija” Pēdējos gados irveikta pāreja uz vietējo kurināmo – koksni.Centralizēto sitlumapgādi izmanto 40-45% iedzīvotāju, tādēĜ būtiska ir centralizētāssiltumapgādes sistēmas rekonstrukcija un siltumapgādes sistēmas paplašināšana. Individuālāsdzīvojamās mājās un pilsētas vēsturiskās apbūves rajonā, galvenokārt ir individuālāsiltumapgāde, par kurināmo izmantojot koksni, ogles, kūdru, nedaudz sašėidrināto kurināmo,elektroenerăiju un gāzi. Parādā par saĦemtajiem pakalpojumiem paliek aptuveni 10%patērētāju. Individuālo siltumapgādi izmanto vairāk nekā puse pilsētas iedzīvotāju, tomēr daĜaprivātmāju, kuru tuvumā atrodas siltumapgādes maăistrālie tīkli, par īpašnieka līdzekĜiem irpieslēgtas centralizētai apkures sistēmai.Centralizēti saražotā siltā ūdens piegādes pakalpojumus regulāri saĦem 60–70%daudzdzīvokĜu ēku mājokĜu īrnieki un īpašnieki, kā arī sabiedriskās ēkas.ElektroapgādeElektroenerăija tiek saĦemta no kopējās valsts energosistēmas. Elektroenerăiju piegādā AS„Latvenergo” sadales tīkls. Talsos ir viena 110/20 KV transformatoru apakšstacija un vēlviena ir Valdemārpilī, bet 330 KV līnijas nav. Elektroenerăijas patēriĦš katru gadu pieaugvidēji par 8 -10 %.Talsu apkārtnē ir mazie HES:• Mordangas (KāĦupe);• Dižstendes (Stendes upe);• Sabiles Sendzirnavu (Virbupe);• Dzelzāmuru (Virbupe);• Dursupes (Dursupe).Gāzes apgādeTalsu teritorijā tiek izmantota tikai sašėidrinātā gāze, ko piegādā A/S „Latvijas propāna gāze”Ventspils gāzes uzpildes stacija. Sašėidrinātās gāzes patērētāji ir iedzīvotāji, kuri to izmantosadzīves vajadzībām. Pakalpojums ir pieejams divos veidos: no gāzes rezervuāriem pilsētā unno individuālajiem gāzes baloniem.Pilsētas attīstībai Ĝoti nozīmīga ir gāzes vada izbūve. Ekonomikas ministrijas izstrādātajādokumentā „Enerăētikas pamatnostādnes 2007. – 2016. gadam” ir paredzēts izbūvēt jaunusgāzes maăistrālos vadus. Talsu rajona teritoriju šėērsos divi gāzes maăistrāles vadi:• Jūrmala – Engure – Mērsrags;• Tukums – Ventspils.1.6.3. Sadzīves atkritumu saimniecībaAr katru gadu pilsētā saražotajam atkritumu daudzumam ir tendence pieaugt, ko, galvenokārt,veicina iedzīvotāju dzīves līmeĦa celšanās, pakalpojumu nozares un ražošanas uzĦēmumuattīstība. Cieto sadzīves atkritumu savākšana un izvešana pilsētā notiek centralizēti,izmantojot SIA “Kurzemes ainava Talsi” pakalpojumus. Lai samazinātu deponējamo31

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadamatkritumu daudzumu, 2001.gadā tika uzsākta to šėirošana un ar 2002.gadu - otrreizējoizejvielu realizēšana. Sadarbībā ar SIA “ZaĜais punkts” Talsu pilsētas daudzdzīvokĜu namupagalmos ir izvietoti 14 šėiroto atkritumu laukumi, kuros bez konteineriem, kas paredzētiatkritumiem, uzstādīti 3 veidu konteineri šėirotiem atkritumiem. Pilsētas atkritumi tiek vestiuz visām vides aizsardzības prasībām atbilstošu CSA poligonu “Janvāri” Talsu rajona Laidzespagastā. Talsu apkārtnē ir 9 slēgtas, bet nerekultivētas izgāztuves.7. Tabula. Slēgtās, bet nerekultivētās izgāztuves (Avots: Ventspils vides reăionālā pārvalde)Nr.p Izgāztuves atrašanās vieta Izgāztuves.k. (pagasts)nosaukumsPlatība (ha)1. Lube Ėeirāni 1,52. ĂibuĜi Ausumi 1,03. ĂibuĜi Spāre 0,24. Īve Ėurbe 0,55. ĖūĜciems Dālderi 0,66. Virbi Sami 0,87. Vandzene Kūlas 1,08. Lībagi ĖīĜi 1,59.Valdemārpils pilsēta arlauku teritorijuValdemārpils 2,48. Tabula. Rekultivētās izgāztuves (Avots: Ventspils vides reăionālā pārvalde)Nr.p Izgāztuves atrašanās.k. vieta (pagasts)Izgāztuves nosaukums Platība (ha)1. Lībagi Villas (1995.g.) 2,52. Sabiles novads Sabile (2004.g.) 2,6Ar katru gadu arvien vairāk iedzīvotāju iesaistās legālā atkritumu apsaimniekošanā un līdz arto samazinās nesankcionēta sadzīves atkritumu novietošana mežos un pie ēkām, tomēr navpietiekošs atkritumu šėirošanai paredzēto konteineru skaits. Pieaug arī atkritumutransportēšanas un apglabāšanas izdevumi, kas sadārdzina atkritumu apsaimniekošanasizmaksas.Uzsākta ir projekta „Sadzīves atkritumu apsaimniekošana Piejūras reăionā, Latvijā”īstenošana. 2005. gada 21.decembrī ir saĦemts ES Kohēzijas fonda atbalsts (CCI2005/LV/16/C/PE/004) 85% apmērā no projekta attiecināmajām izmaksām. Projekta ietvarosir paredzēts izveidot vienotu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, kas ietvers atkritumusavākšanu, transportēšanu, reăistrāciju, kontroli un noglabāšanu. Papildus ir paredzētsizveidot un attīstīt atkritumu dalītās vākšanas sistēmu ar mērėi pārstrādāt un otrreizējiizmantot atkritumus, tādā veidā samazinot noglabājamo atkritumu daudzumu, samazinātnegatīvo ietekmi un slodzi uz apkārtējo vidi. Projektā paredzēta centralizēta atkritumunoglabāšana, izveidojot sadzīves atkritumu poligonu „Janvāri” Talsu rajonā. Tāpat tiekparedzēti sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumi.1.6.4. Transporta un sakaru infrastruktūraTalsi ir rajona nozīmes autoceĜu mezgls. 6 km no Talsiem atrodas valsts galvenais autoceĜšA10 Rīga – Ventspils, tomēr vēl nav pabeigta Talsu apvedceĜa izbūve.32

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadamPasažieru un preču pārvadājumiem ir nepieciešama ne tikai sakārtota autoceĜu sistēma, bet arīkvalitatīvi dzelzceĜa tīkli. Talsu rajona teritoriju šėērso valsts nozīmes dzelzceĜa līnija Zilupe–Krustpils–Jelgava–Tukums II–Ventspils, kura tiek izmantota kravu tranzītam. Patreizdiennaktī caur Stendes staciju iziet cauri vidēji 45 kravas tranzīta sastāvi. Stendes stacijānotiek iekraušanas un izkraušanas darbi. Stacijā iekrauj :• saldētas zivis, kuras ved uz Krieviju, Baltkrieviju, Ukrainu un Kazahstanu (pārsvarāMērsraga un Rojas uzĦēmumi);• graudus - Agro "Stende" ved pa visu Latviju un uz Igauniju.Savukārt stacijā izkrauj:• minerālmēslus no Lietuvas, Krievijas, Kazahstanas;• kokmateriālus no Baltkrievijas saĦem SIA "Stende";• akmeĦogles no Krievijas, saĦem SIA "KTB Stende";• tehnisko sāli no Baltkrievijas saĦem VAS Latvijas AutoceĜu uzturētājs Talsu ceĜa rajons.Pasažieru vilciens Rīga-Ventspils pārstāja kursēt 2002. gadā. DzelzceĜa pasažierupārvadājumus ir nepieciešams atjaunot, tādējādi samazinot autoceĜu noslogojumu unuzlabojot pasažieru pārvadājumu efektivitāti. Pasažieru vilciena Rīga-Ventspils darbībuplānots atjaunot 2008. gada augustā, 1 reizi dienā katrā virzienā.Talsu pilsētā ir autoosta, nodrošināta pasažieru satiksme uz Rīgu, Ventspili, Liepāju, Kuldīgu,Saldu un tuvākajiem lauku centriem. Tomēr apkārtējo teritoriju sasniedzamību nepieciešamsuzlabot.Tūrismam, kuram šobrīd ir labas attīstības iespējas valstī, Kurzemē ir daudz ko piedāvāt,tomēr, lai Talsi sekmīgi iekĜautos tūrisma piedāvājumā, nepieciešama pieejamībasuzlabošana.Reljefa un pilsētbūvniecības attīstības īpatnību rezultātā izveidojies sarežăīts ielu tīkls, īpašipilsētas vecākajā daĜā. Talsu pilsētā ir 126 ielas, no kurām 14 ir maăistrālās ielas, 111 -vietējas nozīmes ielas. Pilsētas ielu tīkla kopgarums ir 62,99 km, no tiem: asfaltbetona segums– 37,8 km, grants segums – 22,1 km, melnā grants segums – 1,3 km, bez seguma – 1,1 km,bruăakmeĦu segums – 0,8 km. Ietvju kopgarums pilsētā ir 26,6 km.Ar katru gadu pilsētā palielinās autotransporta skaits, pilsētā izveidojušies vairāki „karstiekrustojumi”, kuros veidojas sastrēgumi un bīstamas situācijas. Lai varētu nodrošināt drošugājēju un transporta kustību, veikti vairāki satiksmes drošības uzlabojumi un transportasistēmas optimizācijas pasākumi pilsētā. K.Mīlenbaha un Saules ielas krustojumā 2007.gadāpēc luksoforu un barjeru izbūves panākta lielāka drošība satiksmes un gājēju plūsmai.Dundagas un A.Lerha Puškaiša ielas krustojumā veikta krustojuma aprīkošana ar luksoforu ungājēju ietvju izbūve un rekonstrukcija. Šobrīd pilsētā ir četri krustojumi, kuros satiksmiorganizē luksofori.Ar katru gadu palielinās transporta plūsma pa Dundagas ielu, kas ir viena galvenajām ielāmTalsos. Pārsvarā tranzīta satiksmes plūsma notiek pa apvedceĜu, bet neizbūvētā posmā noStendes ielas apĜa līdz RaiĦa ielai dēĜ, tranzīta transporta plūsma virzās pa Rīgas un Dundagasielām. TādēĜ nepieciešams Dundagas, RaiĦa un Rīgas ielas krustojumā un Dundagas unLielgabala ielu krustojumā veikt transporta satiksmes organizācijas un optimizācijaspasākumus.Ar autotransporta skaita pieaugumu parādās arī auto novietošanas problēmas. Pašvaldībai irgrūtības veidot nepieciešamo infrastruktūru pilsētas centrā, piemēram, auto stāvvietas, jopilsētas centrā esošie zemes gabali zemes reformas rezultātā atjaunojot īpašuma tiesības atdotibijušajiem zemes īpašniekiem, kuri tagad stāvlaukumus izmanto citiem mērėiem.ĥemot vērā pilsētas salīdzinoši nelielos attālumus, iespējams pārvietoties kājām, tačudaudzviet gājēju ietvju un daudzo pilsētas kāpĦu kvalitāte ir neapmierinoša. Pilsētā nav33

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadamierīkots neviens celiĦš, pa kuru pārvietoties velosipēdistiem. Tiem ir jāizmanto ielas vai gājējuceliĦi. Velosipēdistiem pārvietojoties pa ielām, tiek apdraudēta satiksmes drošība, savukārt,braucot pa ietvēm, velosipēdisti un gājēji apdraud viens otra drošību. PiekĜūšanas problēmasir arī atsevišėās Talsu pilsētas teritorijās, piemēram, ir zemes gabali bez servitūtiem, bezpiekĜuves (kompensācijā piešėirtās zemes). Lielākai daĜai ielu braucamās daĜas segumakalpošanas termiĦš ir beidzies. Talsu pilsētas ielās asfaltbetona segums klāts 70.g.beigās un80.gadu sākumā. Lai gan ielas iet remontētas regulāri, jaunākais asfaltbetona klājums ieklātsRaiĦa ielā 90.gadu sākumā. Tā kā pēc normatīviem asfaltbetona seguma kalpošanas laiks ir 8-10 gadi, tad Talsu pilsētā ielu segums jau sen ir fiziski un morāli novecojis. Segums irsaplaisājis un sadrupis sīkās bedrītēs. Ziemas laikā bedrītēs iekĜūst ūdens, tas sasalst, bet tamatkūstot veidojas jaunas bedrītes un esošās palielinās. Bojātais asfaltbetona segums ielās tieklabots pēc vajadzības katru pavasari. Ja ielas ir avārijas stāvoklī, bedres labo arī aukstā unslapjā laikā ar dārgiem paĦēmieniem un īsu kalpošanas brīdi, jo masa, kas paredzētalabošanai, aukstā laikā nesaistās ar esošo asfaltbetona segumu. Katru gadu Talsu pilsētaspašvaldība ikgadējai bedrīšu aizlāpīšanai tērē apmēram 40 tūkstoši latu.Ielu segumu bojā arī transporta līdzekĜi. Asfaltbetona klāšanas laikā 1970.-80.gados ielām bijacita slodze, nekā tā ir tagad. Smagākie transporta līdzekĜi svēra 8-10 tonnas, turpretī tagad tosvars sasniedz līdz 40 tonnām (autobusi ar pasažieriem u.c.). Masa pieaugusi arī vieglajāmautomašīnām. Satiksmes intensitāte pieaugusi vairākkārtīgi, īpaši tādās ielās kā Dundagas,Laidzes, K.Mīlenbaha, RaiĦa, Rīgas, un K.Valdemāra (līdz Lielgabalu ielai) ielās.Viena no vecākajām ielām Talsos ir Ūdens iela, kur tāpat kā Kalēju ielā saglabājies neskaldītuakmeĦu bruăis. DaĜu Kalēju ielas 2005.gadā pārbruăēja. Tad tika pārbruăēta arī ZvaigžĦu ielaun Baznīcas laukums. Šobrīd vēsturiskā bruăa atjaunošana, saglabājot ielas autentiskumunepieciešama arī nepārbruăētajai Kalēju ielai, Ūdens ielai un Laidzes ielas posmam no Rožuielas līdz Kalna ielai.Plānojot pilsētas attīstību, tiek paredzēta pilsētas ūdensvadu un kanalizācijas sistēmasatjaunošanas un rekonstruēšanas darbi. Liela daĜa ūdensvadu un kanalizācijas sistēmasinfrastruktūras atrodas zem pilsētas ielām. Atjaunojot un rekonstruējot šīs sistēmas, ielas tikspārraktas un būs nepieciešams veikt arī ielu rekonstrukcijas darbus.Pilsētā ir izbūvētas gan pazemes, gan virszemes virsūdeĦu novadīšanas sistēmas. Atsevišėāsvietās nefunkcionē lietus ūdens novadīšanas sistēma. Talsu pilsētas izteikti paugurainaisreljefs rada problēmas ar virsūdeĦu novadīšanas sistēmām, jo drenāžas sistēmas bieži tiekpieskalotas. Nevienādā profila dēĜ no zemākām vietām aizvadīt prom ūdeni ir apgrūtinoši.Lielākā daĜa no virsūdeĦu novadīšanas sistēmām izbūvētas līdz 1990.gadam. VirsūdeĦunovadīšanas sistēmām agrāk nav pievērsta vajadzīgā uzmanība. Citu pazemes komunikācijuapsaimniekotāju rūpīgas attieksmes trūkuma dēĜ, lietus ūdens novadīšana atjaunota un bieži,būvniecības darbu rezultātā, sabojāta. Tas izskaidrojams ar to, ka veicamie darbi navsaskaĦoti ar jau esošām komunikācijām. Tikai ar 2005.gadu būvvalde sākusi izsniegt veicamodarbu atĜaujas.Pazemes virsūdeĦu novadīšanas sistēmas iet zem RaiĦa, Lielās, Saules, Kareivju, Jaunās,Darba, Rīgas, A. Lerha Puškaiša, Laidzes, Kalna un Ezera ielām un Ezeru laukumā.Gadījumos, kad palielinās nokrišĦu daudzums, virszemes ūdeĦi pastiprināti krājas Talsutautas nama stāvlaukumā un mācību centra „Buts” pagalmā. VirsūdeĦu novadīšanas sistēmasnefunkcionēšanas rezultātā vienai no Talsu ielām – Fabrikas ielai sācies noslīdēšanas process.Iela atrodas ĖēniĦkalna nogāzē. ĖēniĦkalna nogāzes turpinājums iestiepjas Talsu ezerā. StarpTalsu ezeru un Vilkmuižas ezeru atrodas virsūdens novadīšanas kolektors, kurš uz šo brīdinepilda savas funkcijas, jo ir aizsērējis. Tā kā Talsu ezera līmenis ir stipri paaugstināts,mitrums mērcē ĖēniĦkalna nogāzi un tas veicina Fabrikas ielas noslīdēšanas procesu.Rekonstruējot virsūdens novadīšanas sistēmu starp Talsu un Vilkmuižas ezeriem, tikspazemināts ūdens līmenis Talsu ezerā. Pašvaldība plāno veikt Fabrikas ielas ăeoloăiskās34

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadamizpētes darbus, lai varētu veikt tehnisko projektēšanu ielas pamatnes nostiprināšanai unrekonstruēšanai.Pilsētas attīstības interesēs paredzami ielu infrastruktūras un satiksmes drošības uzlabojumi.Uzlabots ielu kvalitatīvais stāvoklis un kapacitāte samazinās ceĜā pavadīto laiku un veicināsuzĦēmējdarbības un tūrisma attīstību, paaugstinās dzīves kvalitāti.Telekomunikāciju sektorā valstī darbojas vairāki operatori. Fiksēto publisko telekomunikācijutīkla operators ir uzĦēmums “Lattelekom”. Mobilo telekomunikāciju sfērā darbojas četrioperatori – „Latvijas mobilais telefons”, „Tele 2”, „Bite GSM”, „Triatel”."Lattelekom" turpina fiksēto publisko telekomunikāciju tīkla modernizāciju. Veicot analogotelefonsakaru līniju nomaiĦu ar ciparu līnijām, tiek nodrošināti kvalitatīvāki sakari un iespējassniegt papildpakalpojumus. Modernizācijas gaitā strauji pieaug ciparu sistēmai pieslēgtoabonentu līniju skaits, nedaudz samazinoties kopējam abonentu līniju skaitam.1.6.5. KapsētasPilsētas teritorijā atrodas vairākas kapu teritorijas – Vācu, VaroĦu, Jaunie, AntiĦu un Mežakapi. Šo kapsētu teritorijas netiek paplašinātas, apbedījumi tiek veikti esošu ăimeĦu kapuvietās. 2003.gadā ierīkota jauna- Eglaines kapsēta pie pilsētas robežas ĂibuĜu pagastā, kurātiek veikti apbedījumi. Pilsētas kapsētu uzturēšanu nodrošina SIA “Kurzemes ainava Talsi”.Galvenās problēmas:• Ūdens apgādes un kanalizācijas sistēmas darbības trūkumi un tās neesamība atsevišėāsteritorijās. Nav notekūdeĦu dūĦu apglabāšanas vietas• Siltumapgādes sistēmas pilnveides nepieciešamība. Siltumapgādē nav rezervesjaudu.Nav gāzes vada• Nav sakārtoti daudzdzīvokĜu māju iekšpagalmi (apgaismojums, ietves, autostāvvietas,notekūdeĦi, avārijas dienestu piekĜuve, u.c.)• Transporta pakalpojumi nenodrošina apkārtējo teritoriju iedzīvotājiem pietiekami labuTalsu sasniedzamību• Neapmierinoša lietus ūdens novadīšanas sistēma pilsētā• Nav pabeigta Talsu apvedceĜa izbūve• Reljefs traucē komunālās infrastruktūras (cauruĜvadu) un veloceliĦu izbūvē• Nav veloceliĦu• Ielu un ietvju sliktā kvalitāte. Nav līdz galam izbūvētas paredzētās ielas, ielāmizveidoti strupceĜi. Ir zemes gabali bez servitūtiem, bez piekĜuves• Pārslogota transporta kustība centrā• Grūtības veidot nepieciešamo infrastruktūru pilsētas centra, piemēram, auto stāvvietas,jo domei nav pilsētas centrā pietiekami daudz piederošas zemes• Atkritumu sistēmas nepilnības. Talsu apkārtnē ir 9 slēgtas, bet nerekultivētasizgāztuves.Secinājumi:35

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadam• Nepieciešama dažādu dienestu darbības saskaĦošana (t.sk. projektēšanas stadijā).Infrastruktūras plānošana un tehnisko projektu izstrāde• Jāturpina siltumapgādes sistēmas rekonstrukcija• Jāturpina ūdens apgādes un kanalizācijas sistēmas attīstība• Nepieciešama sabiedriskā transporta sistēmas uzlabošana pilsētas un apkārtējoteritoriju sasniedzamības pilnveidošanai• Jāturpina ceĜu un ielu infrastruktūras uzlabošana un jāpabeidz apvedceĜa izbūve• Nepieciešama gāzes vada izbūve• Jāturpina atkritumu sistēmas sakārtošana un izgāztuvju rekultivācija.1.7. EkonomikaTalsi rajonā ir lielākais saimnieciskais centrs, kurā nozīmīgākās nozares ir tirdzniecība,pakalpojumi, apstrādājošā rūpniecība. Talsu pilsēta pēc teritorijas attīstības indeksa ierindojas25.vietā starp 77 Latvijas pilsētu/novadu pašvaldībām 16 , pēdējos gados pilsētas pozīcija iruzlabojusies.1.7.1. UzĦēmējdarbība2006.gadā Talsos darbojās 297 ekonomiski aktīvi uzĦēmumi un 30 iestādes 17 . No jauna2004.gadā tika reăistrēti 52 uzĦēmumi, 2005.gadā – 57 uzĦēmumi 18 . Rēėinot uz 1000iedzīvotājiem Talsos ir 25,6 uzĦēmumi, tas ir ievērojami vairāk nekā vidēji Talsu rajonā(16,5), nedaudz mazāk nekā vidēji Latvijā (26,7), bet ievērojami mazāk nekā Rīgā (41).100%90%80%70%60%50%40%30%9 741313557748 388pārējieLAUKSAIMNIECĪBAKOMERCPAKALPOJUMITRANSPORTS UN SAKARIVIESNĪCAS UN RESTORĀNITIRDZNIECĪBA,20%6BŪVNIECĪBA10%614APSTRĀDES RŪPNIECĪBA90%TalsiTalsu rajons4.attēls. Ekonomiski aktīvo komersantu un komercsabiedrību skaita sadalījums16 VRAA dati17 CSP dati18 Lursoft dati36

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadam2006.1.pusgadā (Avots: CSP provizoriskie dati)UzĦēmumu skaita sadalījums liecina, ka galvenās esošās ekonomikas nozares pilsētā irtirdzniecība, komercpakalpojumi, būvniecība. 2006. gadā 48% pilsētas uzĦēmumu darbojāstirdzniecībā, automobiĜu un motociklu pārdošanas, apkopes un remonta, sadzīvespakalpojumu nozarē (kopā 142 uzĦēmumi). Talsi plašākā reăionā atpazīstami ar autotirdzniecību un ar to saistītiem pakalpojumiem – šajā jomā darbojas 34 uzĦēmumi. Lai arīpilsētā pastāv rūpniecības tradīcijas, pašreizējā ekonomikā ražošanas īpatsvars ir neliels –pavisam pilsētā 26 uzĦēmumi nodarbojas ar ražošanu - tā ir vieglā rūpniecība - pārtikas,mēbeĜu, metālizstrādājumu, apăērbu, papīra izstrādājumu ražošana.Pēc Lursoft datiem, 2004.g., 2005.g. un 2006.gadā katru gadu jaunreăistrēti četri ITTE(elektroniku, datoru aparatūru un programmatūru, telekomunikācijas un pakalpojumusniedzēji) uzĦēmumi.5.attēls.UzĦēmumu ar lielāko gada apgrozījumu darbības veidi 2006.gadā (skaits)(Avots: Lursoft )2006.gadā veiktā uzĦēmēju ekspresaptauja liecina, ka uzĦēmēji ir optimistiski par biznesanākotni Talsos un tās apkaimē, plāno paplašināt darbību gan pilsētā, gan arī papildusdarboties citās teritorijās. Tomēr visi atzīst, ka pēdējā laikā sevišėi aktuāla ir darbiniekupiesaistes problēma.Talsu pilsētas ekonomikā kā darba devēji svarīgi ir gan publiskā sektora (Talsu pilsētaspašvaldības, Talsu rajona pašvaldības, citas valsts un reăionālās iestādes un organizācijasinstitūcijas), gan privātā sektora uzĦēmumi. Lielākie darba devēji starp uzĦēmumiem pilsētā irAS „Talsu piensaimnieks”, SIA „Kurzemes sēklas”, SIA „Talce”, SIA „Talsu tipogrāfija”, AS„Talsu gaĜa”, AS „Talsu autotransports”, SIA „Stats” ,SIA „Andri SG”, SIA „Talsuspriegums” un SIA „Talsu tehnika” 19 .Talsu uzĦēmumos strādājošie darbinieki ir gan no pilsētas, gan no apkārtējās teritorijas. Tikaaptaujāti vairāki lielākie Talsu uzĦēmumi, lai noskaidrotu cik liels ir ārpus pilsētas dzīvojošouzĦēmumā strādājošo īpatsvars. Aptaujātajos uzĦēmumos darbinieki no apkārtējās teritorijasir no 10 līdz 50% no kopējo darbinieku skaita (skat. 9. Tabulu).19 CSP dati37

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadam9.Tabula. Darbinieki aptaujātajos Talsu lielākajos uzĦēmumos 2008. gada aprīlī:Talsu uzĦēmumaDarbinieki nonosaukumsTalsu pilsētasVidēji gadāstrādājošoskaitsuzĦēmumāDarbinieki noapkārtējāsteritorijasAS „Talsu piensaimnieks” 100 55% 45%SIA „Stats” 34 82% 18%SIA „Kurzemes sēklas” 67 51% 49%AS „Talsu autotransports” 150 60% 40%SIA „O.Bāres66 90% 10%būvmateriāli”SIA „Talsu tipogrāfija” 107 60% 40%SIA „Talsu tehnika” 81 51% 49%UzĦēmēji uzskata, ka būtisks pašvaldības ieguldījums uzĦēmējdarbības sekmēšanā varētu būttehniskās infrastruktūras attīstība, sociālās infrastruktūras attīstība, apmācību organizēšana,uzĦēmēju nodrošināšana ar informāciju, uzĦēmēju pārstāvēšana starptautiskās vizītēs,uzĦēmējdarbības veicinošu institūciju attīstība, kā arī nekustamā īpašuma nodokĜu atlaides(investīciju infrastruktūrā gadījumā). Jārisina transporta problēmas (A/S „Talsupiensaimnieks” lielās piena mašīnas), kuras rada liela uzĦēmuma esamība pilsētas centrā.Talsu pilsētas dome 2008.gadā piemērojusi nodokĜu atvieglojumus – nekustamā īpašumanodokĜu atlaides Talsu uzĦēmējiem. Atlaide tiek piemērota uz vienu gadu. Talsu pilsētasdomes mājas lapā Talsu uzĦēmējiem tiek piedāvāts bez maksas ievietot informāciju par savuuzĦēmumu un tā ražoto produkciju. Rodoties problēmām, uzĦēmējiem savā starpā vaikonfliktsituācijām, uzĦēmēji tiek aicināti uz tikšanos, lai izrunātu neskaidros jautājumus unrisinātu konfliktsituācijas. Talsu pilsētas domes attīstības plānošanas nodaĜā darbojaskomersantu konsultante un projektu koordinatore, kuru darba pienākumos ietilpst darbs aruzĦēmējiem. Talsu pilsētas dome piedalās uzĦēmēju pieredzes apmaiĦas braucienu rīkošanāuz citām Latvijas pilsētām un arī sadraudzības pilsētām ārvalstīs, semināru rīkošanāuzĦēmējiem par ES struktūrfondu naudas apgūšanas iespējām. Projektu koordinatore unkomersantu konsultante regulāri informē uzĦēmējus par ES struktūrfondu aktualitātēm,konsultē jaunos uzĦēmējus par projektu iespējām un par projektu pieteikumu sagatavošanu,kā arī konsultē topošos uzĦēmējus par uzĦēmējdarbības uzsākšanu.Lai sekmētu inovatīvas uzĦēmējdarbības attīstību, Talsu pilsētas dome ir uzsākusi iespējuizpēti par iekĜaušanos Kurzemes biznesa inkubatoru tīklā sadarbībā ar Liepājas, Saldus unKuldīgas pilsētām.Talsu pilsētas uzĦēmēji Ħem dalību pilsētas organizētajos pasākumos, pārsvarā piedaloties kādažādu pasākumu sponsori. UzĦēmēji finansiāli atbalsta akciju „Brīnumam tici”, sponsorēDižmāras gadatirgu (atmaksā vietas un kino uz lielā ekrāna).1.7.2. BezdarbsBezdarba līmenis Talsos 2008.gada sākumā bija 4,2%, pēdējos gados tas samazinās (2007.g.– 4.0%; 2006.g. – 4,8%; 2005.g. – 5,8%; 2004.g. – 6,4%). Lai arī nedaudz augstāks kā Talsu38

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadamvidēji rajonā, tas ir zemāks nekā vidēji Latvijā. Līdzīgi kā visā Latvijā, aktuālāka irdarbaspēka resursu problēma – nepietiekoši ir darbaspēka apjomi un ne vienmēr pieejamapieprasījumam atbilstoša tā kvalitāte. Talsu pilsētā izvietoto iestāžu, organizāciju unuzĦēmumu darbinieki dzīvo ne tikai Talsos, bet arī pilsētas apkaimē un līdz ar to darbaspēkatirgus ir plašāks par pilsētas teritoriju. Arī Talsu iedzīvotāji strādā ārpus pilsētas, taču šisskaits ir mazāks par citu pašvaldību iedzīvotājiem, kuri nodarbināti Talsos.Iedzīvotāju ienākuma nodokĜa ieĦēmumi pašvaldības budžetā liecina, ka Talsu pilsētā darbasamaksa ir lielāka nekā pārējās rajona pašvaldībās. Tomēr pilsētā ir zemākas algas nekā Rīgā,tās apkārtnē un citās lielajās pilsētās. Tas lielā mērā izskaidro arī darbaspēka aizplūšanu noTalsiem. Iedzīvotāju ienākuma nodoklim ir pieauguma tendence, 2007. gadā tas pašvaldībasbudžetā bija 3 290 029 LVL jeb 289 LVL uz vienu iedzīvotāju.Ar uzĦēmējdarbības sekmēšanas jautājumiem Talsu pilsētas pašvaldībā līdz 2006.gadarudenim nodarbojās uzĦēmējdarbības konsultants. 2006.gada rudenī pilsētas pārvaldesstruktūras ietvaros ir izveidots UzĦēmēju sadarbības centrs. Šīs stratēăijas īstenošanasietvaros UzĦēmēju sadarbības centrs tika integrēts Talsu pilsētas domes attīstības plānošanasnodaĜas struktūrvienībā, kā arī nodrošināta šīs struktūras sadarbību ar SSC Eiromāja un tādāmvalsts institūcijām, kā Nodarbinātības valsts aăentūra, Valsts ieĦēmumu dienests, Pieaugušoizglītības centrs u.c.1.7.3. InvestīcijasVislielākie ārvalstu investoru tiešo investīciju apjomi Talsu uzĦēmumu reăistrētajospamatkapitālos ir Dānijas un Somijas investoriem.10.Tabula. Ārvalstu investoru tiešās investīcijas Talsu uzĦēmumu reăistrētajospamatkapitālos (Avots: Lursotf, 04.12.2007)ValstsSkaitsTiešo investīciju apjomslatosSomija 1 2 507 650Norvēăija 1 140 000Dānija 15 3 301 800Krievija 1 16 800Zviedrija 4 19 000ASV 5 59 305Lietuva 2 2 000Vācija 1 800KOPĀ 30 6 047 355Apkārtējā teritorijā pēc Lursoft datiem (2007.gada decembris) ir 3 uzĦēmumi, kuros ārvalstutiešās investīcijas reăistrētajā pamatkapitālā pārsniedz 1 miljonu latu. Tie ir:• SIA VikaWood – 3 937 080 LVL;• SIA Pindstrup Latvia – 3 273 800 LVL;• SIA Rudus Latvija – 2 507 650 LVL.Pēdējie divi uzĦēmumi atrodas uzĦēmumu, ar lielāko gada apgrozījumu 2005.gadā, sarakstaaugšgalā.Galvenās problēmas:• UzĦēmēji atzīst, ka aktuāla ir darbinieku piesaistes problēma.• „Talsu piensaimnieks” atrodas pilsētas centrā (lielo piena mašīnu piebraukšana39

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadamuzĦēmumam)Secinājumi:• Pašvaldības ieguldījums uzĦēmējdarbības sekmēšanā varētu būt tehniskās un sociālāsinfrastruktūras attīstība, apmācību un informācijas nodrošināšana, uzĦēmējdarbībasveicinošu institūciju attīstība.• UzĦēmējiem vajadzētu plašāk iesaistīties un līdzdarboties lēmumu pieĦemšanāattīstības jautājumos. Pašvaldībai jāuzlabo komunikācija ar potenciālajiemuzĦēmējiem.1.8.TūrismsTūrisma iespējas Talsos ir jāaplūko saistībā ar tūrisma attīstību Talsu rajonā unZiemeĜkurzemē. Talsu rajonā tūrisma attīstībai ir liels potenciāls, jo rajonā atrodas daudzĪADT (īpaši aizsargājamās dabas teritorijas) un objekti 20 . UzĦēmēji piedāvā ceĜotājiem laukuvides iepazīšanai raksturīgas lietas (dzīvnieku apskati, daiĜdārzu apskati, iepazīšanos aramatnieku darbnīcām, vietējo produktu degustācijas). Nākotnes plāni tūrisma jomā saistās arkvalitatīvu ekotūrisma piedāvājuma nodrošinājumu.Pilsētā darbojas Talsu rajona pašvaldības aăentūra „Talsu rajona tūrisma informācijas centrs”(turpmāk TIC) kas kā pašvaldības uzĦēmums ir dibināts 1996.gadā. Aăentūras izveidošanasmērėis ir līdzsvarotas un ilgtspējīgas Talsu rajona tūrisma attīstības veicināšanasnodrošināšana. Tūristu skaits Talsu rajonā pieaug, 2007. gadā TIC apmeklēja 7076 tūristi, nokuriem 934 bija ārzemnieki.11.Tabula. 2007. gadā TIC apkalpoto tūristu skaits un iedalījums pa valstīm (Avots: Talsurajona TIC dati)ValstsSkaitsLatvija 6142Ārzemnieki 934tai skaitā:Vācija 363Igaunija 169Francija 63Anglija 60Itālija 40Kopā: 7076Tūrisma attīstības priekšnoteikums ir labi attīstīta infrastruktūra. Talsiem ir jāattīsta tūrismainfrastruktūra, lai sekmīgi varētu iekĜauties rajona un reăiona tūrisma pakalpojumunodrošināšanā. Talsos tūristiem naktsmītnes piedāvā 1 viesnīca un 2 viesu nami, bet navaktīvās atpūtas piedāvājumu – velomaršruti, piedzīvojumu tūrisms, (laivu, velosipēdu noma,20 Slīteres NP, dabas parks „Talsu pauguraine”, „Engures ezers” un „Abavas ieleja”, dabas liegumi „Raėupes ieleja” un„KaĜėupes ieleja” u.c.40

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadamu.c.), trūkst labiekārtoti vides elementi kā tūrisma objekti un norādes zīmes. Pilsētā navpietiekoši sabiedrisko tualešu, auto stāvvietu u.c. tūristiem nozīmīgu infrastruktūras objektu.Talsu rajona galvenās tūrisma resursu koncentrācijas zonas ir:• jūras piekraste un Kolkasrags;• Abavas senleja;• Slīteres nacionālā parka teritorija un Lībiešu krasts;• Talsi un dabas parks „Talsu pauguraine”;• Laumu dabas parks;• dabas parks „Engures ezers” un apkārtne.Talsu atrašanās pie automaăistrāles Rīga-Ventspils un brauciena virzienā uz jūras piekrastipalielina pilsētas iespējas attīstīt tūrisma pakalpojumus. Arī pati pilsēta ar ainavisko unvēsturisko veidolu ir interesants tūrisma objekts.Talsu rajona tūrisma informācijas centrs apkopojis informāciju par apmeklētākajiem tūrismaobjektiem.12.Tabula. Rajona objektu TOP 10 2007.gadā (Avots: Talsu rajona TIC dati)Nr. Objekts Apmeklētāju skaits1. Kolkas rags 513502. Rallijs Talsi 2007 300003. Laumu dabas parks 197204. Talsu novada muzejs 177425. Pedvāles brīvdabas mākslas muzejs 107506. Zeėu krogs Sabilē 101077. Jūras svētki 100008. Engures ezera dabas parks 93009. Slīteres bāka 756010. Latvijas Lauksaimniecības muzejs 6555Galvenās problēmas:• Tūristiem pietrūkst mūsdienīgu naktsmītĦu un tūrisma pakalpojumi (laivu, velosipēdunoma, u.c.).• Pilsētā trūkst sabiedrisko tualešu, auto stāvvietu u.c. tūristiem nozīmīgu infrastruktūrasobjektu• Tūrisma informācijas centram ir nepiemērotas telpasSecinājumi:• Jāturpina pilnveidot tūrisma attīstībai nepieciešamo infrastruktūru• Jānodrošina labvēlīga vide tūrisma uzĦēmējdarbībai• Jāveicina daudzveidīgu tūrisma produktu un pakalpojumu radīšana atbilstoši tūristuinteresēm• Jāizstrādā Talsu novada tūrisma attīstības plāns 2009.-2014.gadam• Jānodrošina TIC ar piemērotām telpām41

1.9. Apkārtējā videTalsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadamTalsu pilsēta atrodas ZiemeĜkursas augstienē, kam raksturīgas glaciālā reljefa pauguru formas.Reljefs ir Ĝoti saposmots un paugurains. Tam raksturīgs raibs augsnes cilmiežu izvietojums.Šo iemeslu dēĜ nelielās platībās mainās mitruma apstākĜi, augsnes īpašības, augu valstsgrupējumi un zemes izmantošanas veidi. Absolūtās augstuma atzīmes Talsu pilsētas teritorijāsvārstās robežās no 62 līdz 110 metriem virs jūras līmeĦa. Izteikti paugurainais reljefs radaproblēmas pilsētas infrastruktūras attīstībā, bet tai pašā laikā ir vizuāli Ĝoti pievilcīgs un paverplašas tūrisma iespējas. Pilsētas centrālajā daĜā atrodas divi starppauguru ezeri – Talsu ezersun Vilkmuižas ezers, kas savstarpēji ir savienoti.Talsu pilsētā ir Ĝoti daudz nelielu kokaudžu grupu, kā arī daudz lielu koku parku un ieluapstādījumos. Pilsētas apstādījumi veidojušies vēsturiski. Daudz darba tiek ieguldīts jau esošostādījumu kopšanā. Pilsētā ir daudz zaĜo teritoriju, vienīgi daudzstāvu dzīvojamās apbūvesteritorijās ir liels iedzīvotāju blīvums un samērā maz zaĜo augu.1.9.1 .Daba pilsētāTalsi ir pilsēta ar ainavisku dabas veidolu, ko īpaši pievilcīgu dara paugurainais reljefs unezeri. Talsu pilsēta ir izvietota uz deviĦiem pakalniem - Pilskalna, ĖēniĦkalna, Leču kalna,TiguĜu kalna, Sauleskalna, Baznīckalna, Krievragkalna, Vilkmuižas kalna, Dzirnavkalna.Ieplakās atrodas ezeri – Talsu ezers (3,66 ha) un Vilkmuižas ezers (9,33 ha) – un dīėi.Talsu pilsētas platība ir 7,8 km 2 . ZaĜās teritorijas aizĦem 6% no pilsētas kopējās platības.Talsu pilsētas pašvaldības īpašumā ir 38,5289 ha, citu īpašumā 8,7805 ha. Publiskie ūdeĦiaizĦem 2% no pilsētas teritorijas kopējās platības. Talsu pilsētas pašvaldības īpašumā ir15,3380 ha ūdeĦu, citu īpašumā 0,1282 ha (skat. 3. Pielikumu)Talsu pilsētas pakalni aizĦem aptuveni 1 ha.Pilsētā ir daudz koku un apstādījumu, kas nosedz pakalnu daĜas. Daudz ir senu koku.ĖēniĦkalnā 19.gs. beigās tika ierīkots pilsētas dārzs, iestādīti koki un košumkrūmi. Gadu gaitākoki sasnieguši simtgadīgu vecumu un dārza vietā tagad ir parks. Bet diemžēl, daĜa veco kokupilsētas apstādījumos, drošības apsvērumu dēĜ, tiek izzāăēti.1.9.2. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijasTalsu apkārtnē ir trīs dabas parki – ainaviski nozīmīgas un vērtīgas teritorijas: Abavas senleja,Talsu pauguraine un Engures ezers, kas ir arī Natura 2000 teritorijas.Talsu pauguraine (dibināta 1977. gadā, teritorija paplašināta 1999. gadā) atrodas Laidzes,Laucienes, Lībagu pagasta un Talsu pilsētas administratīvajā teritorijā. Nozīmīgākās dabasvērtības ir mozaīktipa ainava, izteiksmīgs reljefs, aizsargājamo augu biotopi, maz pārveidotas,vecas ozolu, egĜu un priežu audzes, introducēto sugu – dižskabāržu, baltegĜu un duglāzijumežaudzes. Teritoriju 3671 ha platībā apsaimnieko pašvaldības, Meža pētīšanas stacijasŠėēdes mežu novads, kā arī Laidzes pagastā 57 privāto zemju īpašnieki, Lībagu pagastā 91zemes īpašnieks, Laucienes pagastā 18 zemes īpašnieki un 127 lietotāji.2004. gadā dabas parka teritorijā darbojās ainavu speciālisti, kuru ieteikumus paredzētsizmantot, izstrādājot dabas aizsardzības plānu. “Talsu pauguraines” dabas parkā izveidots undarbojas sabiedriskais fonds.Abavas senleja (dibināta 1957. gadā, kultūrvēsturiskā teritorija “Abavas ieleja”-1996.gadā,dabas parks –2000. gadā). Talsu rajonā senlejā iekĜaujas Sabiles novads un ĂibuĜu pagasts,Kuldīgas rajonā – Rumbas un Rendas pagasts; Ventspils rajonā – Zlēku, Ugāles un Usmaspagasts; Tukuma rajonā – Kandavas novads. Kopējā platība 14933 ha.Abavas senlejā ir izteiktas īpatnējas reljefa formas (stāvi krasti, dolomītu atsegumi, terasukrastu nogāzes), ir liela pĜavu ăeobotāniskā daudzveidība, senlejā sastopamas vairāk nekā 5042

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadamaizsargājamās augu sugas. Dabas parkam tiek izstrādāts un apstiprināts dabas aizsardzībasplāns. Kultūrvēsturiskajā teritorijā “Abavas ieleja” darbojas sabiedriska konsultatīvainstitūcija – padome.Engures ezers (dibināts 1957. gadā kā ornitoloăiskais liegums), izveidots 1998.gadā saskaĦāar MK noteikumiem Nr.60 “Noteikumi par Engures ezera dabas parku” Talsu rajonaMērsraga un ĖūĜciema pagastā, Tukuma rajona Zentenes un Engures pagastā. Dabas parkaplatība ir 19762 ha. Noteiktas funkcionālās zonas: regulējamā režīma, dabas lieguma, dabasparka un neitrālā zona. 2001.gadā dabas parkam ir apstiprināts dabas aizsardzības plāns.Pašlaik atĜautās un aizliegtās darbības parka teritorijā nosaka 08.04.2004. MK noteikumi Nr.268 „Dabas parka „Engures ezers” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.Parkā darbojas Engures ezera dabas parka konsultatīvā padome un Engures ezera dabas parkafonds. Engures ezers ir daudzu retu un aizsargājamu putnu sugu dzīves un spalvu maiĦasvieta, tas iekĜauts Eiropas putnu nozīmīgo vietu sarakstā, ko sastādījusi Starptautiskā putnuaizsardzības padome (ICBP, tagad Birdlife International). Tā ir viena no trim dabasteritorijām Latvijā, kuras iekĜautas Ramsāres konvencijas sarakstā (konvencija parstarptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši par ūdensputnu dzīves vidi).43

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadam6.attēls. Esošās un perspektīvās aizsargājamās dabas un kultūrvēsturiskās teritorijas(Avots: Kurzemes plānošanas reăiona telpiskais (teritorijas) plānojums; II daĜa, Telpiskāsattīstības perspektīva 2006-2026.)Natura 2000 teritorijas ir arī liegumi Raėupes ieleja, Stiklu purvi, ZemgaĜu purvs, un PluĦčuezera krasts. Stiklu purvam ir apstiprināts dabas aizsardzības plāns, bet dabas liegumamRaėupes ieleja ir uzsākta dabas aizsardzības plāna izstrāde.Galvenie aizsargājamie objekti, kas atrodas rajona teritorijā:• ăeoloăiskie un ăeomorfoloăiskie dabas pieminekĜi:o SudmaĜu ūdenskritums, (valsts aizsardzībā kopš 1957. gada) atrodas dabasparka „Abavas senleja” teritorijā Sabiles novadā Abavas pagastā, platība 1,0ha.44

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadamo Virsaišu ūdenskritums, (valsts aizsardzībā kopš 2001. gada) atrodas Sabilesnovadā Abavas pagastā, platība 5,2 ha.o LūrmaĦu atsegumi, (valsts aizsardzībā kopš 1957. gada).Lubes pagasts. 7,7 ha.o TilgaĜu milzu akmens, (valsts aizsardzībā kopš 1957. gada). Vandzenes pagasts• dabas pieminekĜi – aizsargājamie dendroloăiskie stādījumi:o JāĦa Metuzāla dendroloăiskie stādījumi Valdemārpils lauku teritorijā. Valstsaizsardzībā kopš 1987. gada, platība 7,3 ha,o Strazdes “Robežnieku” dendroloăiskie stādījumi. Valsts aizsardzībā kopš1987. gada, platība 2,6 ha,o Talsu dendroloăiskie stādījumi. Valsts aizsardzībā kopš 1957. gada, platība 5,4ha.• dabas pieminekĜi – aizsargājamās alejaso Dižstendes – Bungu kapu bērzu aleja.1.9.2. Zemes dzīĜu izmantošanaTalsu apkārtnē satopamie derīgie izrakteĦi ir smilts–grants maisījums, kūdra, smilts, māls,sapropelis un laukakmeĦi. Pārsvarā iegūst un izmanto smilts–grants maisījumu, smilti unkūdru, retāk – mālu un smilšmālu. Grants var tikt izmantota ceĜu būvei un remontam.Derīgo izrakteĦu ieguvei 2006. gadā Talsu rajonā LVĂMA (VĂD) ir izsniegusi septiĦaszemes dzīĜu izmantošanas licences:• valsts nozīmes smilts-grants atradne “Kurzeme”, Laucienes pagasts, ieguvējs - SIA“Rudus Latvija”,• Lielsalu purva kūdras atradne, Valdgales pagasts, ieguvējs -SIA „Pindstrup Latvia”,• Bērzu purva kūdras atradne, Laidzes pagasts, ieguvējs - SIA „Talsu meliorators”,• Sārāju purva kūdras atradne, Valdemārpils lauku teritorija, ieguvējs - z/s “Piesaule”,• Sārāju purva kūdras atradne, Valdemārpils lauku teritorija, ieguvējs –SIA “Zibu-Ventspils”.Talsu rajonā 2006. gadā ir izsniegtas vienpadsmit bieži sastopamo derīgo izrakteĦu ieguvesatĜaujas:• Lībagu pagasta padome - atradnē “Villas” un „Villas III” smilts–grants, smilts unsmilšmāla ieguvei, izmanto SIA “Talce”,• Lībagu pagasta padome - atradnē “BreĦăi” smilts–grants un smilts ieguvei, izmantoSIA „Talsu meliorators”,• Laucienes pagasta padome – atradnē „Triėi”(Griėi) smilts-grants un smilts ieguvei,izmanto SIA „LSD Latvia”,• ĖūĜciema pagasta padome – atradnē „Caunes”, izmanto AS „Latvijas valsts meži”,• ĂibuĜu pagasta padome- atradnes „Spāre II” un „Ėeikas”, izmanto AS „LVM”.Smilts–grants maisījums, galvenokārt, tika iegūts valsts nozīmes smilts-grants atradnē„Kurzeme” ieguves apjoms 185,3 tūkst. m 3 (95,95 tūkst. m 3 – 2005. g.).Smilts-grants un smilts atradnē „Villas” Lībagu pagastā 2006. gadā kopējais smilts ieguvesapjoms 68.929 tūkst. m 3 un smilts-grants 49,709 tūkst. m 3 , atradnes kopējā platība 22 ha.Galvenās problēmas:• Talsos un apkārtnē ir nozīmīgi un interesanti dabas objekti, bet tomēr, nav nodrošinātaatbalsta infrastruktūra, lai tie būtu pieejami tūrismam.45

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadamSecinājumi:• Apkārtnē ir izejmateriāli ceĜu būvei un remontam (grants)• Talsu rajonā ir nozīmīgas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Ir jānodrošina toilgtspēja un līdzsvarota iekĜaušana tūrisma maršrutos1.10. Pilsētas tēlsTalsu pilsētas tēls ir vēsturiski veidojies, un ir svarīgi saglabāt pilsētas ainavisko un vēsturiskoveidolu. Pilsētas un tuvākās apkārtnes iedzīvoji atzinīgi vērtē savu dzīvesvietu, uzsverotgleznaino deviĦu pakalnu un divu ezeru pilsētas tēlu ar gadsimtiem ilgu vēsturi 21 .7.attēls.Skats uz Talsu pilsētuTalsu vecpilsēta ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis 22 , tai ir raksturīgas šauraslīkumotas ieliĦas, kuras izlokās ap pakalniem gan augšup, gan lejup. (4.Pielikums). Pilsētai irraksturīgas daudzas kāpnes, kuras savieno ieliĦas un skvērus. Kopējais kāpĦu garums pilsētāir 2 km. ĖēniĦkalnā 19.gs. beigās tika ierīkots pilsētas dārzs: trīs terasēs tika ierīkoti gājējuceliĦi, soli atpūtai, iestādīti koki un košumkrūmi, izbūvētas kāpnes ar 122 pakāpieniem.Tagad te ir pilsētas parks.Talsu pilsētā visos laikos nozīmīgākā iela bijusi Lielā iela. Visa pilsētas vēsture, attīstība unizaugsme ir redzama šīs vienas ielas garumā. Lielajā ielā atradušies dārgākie apbūves gabali,bagātāko iedzīvotāju nami, veikali un amatnieku darbnīcas, apriĦėa un pilsētas pārvaldesiestādes.21 1805.gadā Talsos bija 1 baznīca, 23 nami, 4 krogi. 1863.gadā Talsu miestā bija 35 veikali un 11 krogi. 1900.gadā Talsosreăistrēti 38 tirgotāji, rentnieki un rūpnieki. Lielajā ielā reăistrētas 24 firmu adreses.22 Talsu pilsētas vēsturiskais centrs - valsts aizsargājams pilsētbūvniecības piemineklis Nr. 745046

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadamLielajā ielā 1900. gadā atradās alus pagrabi, maiznīcas, aptiekas, dzelzs lietu, krāsu, gaĜas,stiklu, zelta un sudrablietu, sīkpreču, lampu, ādas, audumu, pulksteĦu, mēbeĜu apavu u.c.tirgotavas. Varēja iegādāties miltus, labību, dzērienus. Laidzes ielā bijusi krāmu tirgotava,drēbnieku darbnīca, audumu, miltu u.c. tirgotavas. Rīgas ielā darbojās vīna tirgotavas,velosipēdu un šujmašīnu u.c. tirgotavas.Talsos darbojās roku darba un amatniecības pārstāvji: bārddzinis, būvmeistars, ieroču kalējs,dāmu apăērbu šuvēja, miesnieks, friziere, dārznieks, naudas lējējs, varkalis, skārdnieks,krāsotājs, rupjmaizes cepējs, kalējs, drēbnieks, skursteĦslauėis, kurpnieks, virvju pinējs,akmeĦkalējs, ratnieks, galdnieks, podnieks, u.c.Lielās ielas sākumā sabrukušo šėūnīšu vietā 1957.gadā un 1958.gadā izveidoja skvērus. Teatrodas 20 gs. Lielajā ielā 17 celtā ēka speciāli Latvijas Bankas Talsu nodaĜas vajadzībām.Ebreju tirgotāja Vulferta augĜu bodītes (celta 20.gs.sākumā) vietā šobrīd mājvietu radusi Talsumūzikas skola.Pilsētas vēsturisko centru veido dzīvojamās ēkas Lielajā ielā 27( 19.gs.1.puse), 29 (19.gs.sākums un vidus). Lielajā ielā 33 (19.gs.1.puse) īrētās telpās brīvvalsts laikā strādājapilsētas valde. Nams Lielajā ielā 35 atrodams jau 1801.gada Talsu plānā. 1909., 1910.gadāizveidots ielas beigu posms un izbūvēts mūris gar Baznīckalnu. Lielajā ielā 39, romantiskoēku ar vējrādi cēlusi Pastendes pagasta zemniece Anna Bekere, kura jau 1904.gadā noKurzemes gubernatora saĦēma atĜauju atvērt tirdzniecības uzĦēmumu. Šajā ēkā 20.-30.gadosdarbojās pat divi veikali: grāmatu un dāmu cepuru veikals. Turpat blakus ir divas vecākāsTalsu ielas – Ūdens un Kalēju iela ar raksturīgo apbūvi.Arī mūsdienās Lielā iela nav zaudējusi galvenās ielas izskatu un nozīmi. Te atrodas firmasveikali un mājīgas kafejnīcas. Aiz divu un trīsstāvu ēkām atrodas māju iekšpagalmi, kuros irsaglabājusies senatnes elpa. Tomēr vecpilsētas māju sakārtošanai trūkst valsts atbalsta, betpilsētbūvniecības pieminekĜa būvju īpašniekiem ir papildus prasības, kuras saviem spēkiemun līdzekĜiem tie nespēj īstenot.Pagājuša gadsimta 70. un 80. gados izbūvētie daudzdzīvokĜu māju kvartāli veido Talsupilsētas dzīvojamo rajonu apbūvi. Diemžēl ielas ap daudzdzīvokĜu māju kvartāliem irnolietojušas, arī māju pagalmi nav labiekārtoti,. Tajos haotiski izvietojas automašīnas, jo navauto stāvvietu, turklāt speciālais transports vajadzības gadījumos nevar piebraukt. Pagalmosnav arī bērnu rotaĜu laukumu.Jaunbūvējamo dzīvojamo māju rajonā ir gan jau sadalīti, gan plānoti apbūves gabaliprivātmāju celtniecībai, bet nav ierīkotas inženierkomunikācijas (ūdensvads, kanalizācija,siltumapgāde, ielas). Ir vēlme būvēties PĜavu, Atmodas ielu kvartālos (KĜavu, Rūėu). Pilsētasdome ir atdevusi kompensācijas zemes Ezera, Draudzības ielas kvartālā. Arī tur ir vēlmebūvēties, bet netiek dotas atĜaujas, jo nav piekĜuves. Pašreiz notiek būvniecība Dundagas,Talsciema ielu kvartālos, Talsciema ielai arī nepieciešams ielu segums un komunikācijas.Pilsēta attīstās un katru gadu tiek nodotas ekspluatācijas jaunas privātmājas 23 .Iedzīvotāji atkal (pēc stagnācijas) izrāda interesi būvēt privātmājas pilsētas jaunajos rajonos.Lai gan izsniegto būvatĜauju skaits ir svārstīgs 24 , tomēr, Ħemot vērā iedzīvotāju interesēšanospilsētas domē par infrastruktūras attīstības iespējām jaunbūvējamos rajonos, redzams, ka piesakārtotas infrastruktūras būvniecība varētu paplašināties.Talsi ir kultūras un sporta masu pasākumu centrs. Šos pasākumus apmeklē liels skaits ganKurzemes, gan visas Latvijas iedzīvotāju, kā arī ārzemju viesi. Talsos atrodas Kurzemesreăiona lielākais brīvdabas estrādes komplekss, kurā visā sezonas garumā notiek nozīmīgi23 2005. gadā nodotas 12 privātmājas, 2006. gadā – 19, 2007. gadā – 20 privātmājas.24 2005. g. Izsniegtas 53 būvatĜaujas, 2006. gadā – 65, 2007. gadā – 47 būvatĜaujas.47

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadamreăionālie kultūras un sporta pasākumi, kas nodrošina pilsētas atpazīstamību Latvijā unBaltijā.Sauleskalna estrādē viens no lielākajiem pasākumiem ir Kurzemes novada dziesmu un dejusvētki. Kurzemes novada dziesmu un deju svētku modelēšanas koncertā 2007.gadā piedalījāspašdarbības kolektīvi no visas Kurzemes reăiona. Kurzemes Dziesmu svētkos Dziesmusvētku Noslēguma koncertu diriăēja visi svētku virsdiriăenti, to skaitā arī goda virsdiriăentiImants un Gido Kokari, Ausma Derkēvica, Terēzija Broka, Jānis DūmiĦš un citi. Topapildināja U. Žagatas, J. PurviĦa, J. ĒrgĜa un G. Skujas veidotās horeogrāfijas deju kolektīvu"Dancis", "DaiĜrade", "DzintariĦš" izpildījumā, koncerta deju virsvadītājs bija AgrisDaĦiĜevičs.Katru gadu Sauleskalna estrādē notiek Talsu rajona Dziesmu un deju svētki, kuros piedalāsbērnu, jauniešu, vidējās paaudzes un senioru deju kolektīvi, kori, vokālie ansambĜi, folkloraskopas, pūtēju orėestri, u.c.Sauleskalna estrādē notiek arī starptautiski pasākumi. Reizi divos gados šeit notiekstarptautiskais pūtēju orėestra festivāls. 2008.gadā festivālā piedalījās pūtēju orėestri noŠveices, Igaunijas, Zviedrijas, Dānijas, Talsiem, Talsu rajona, Siguldas, Auces un Madlienas.Viens no apmeklētākajiem pasākumiem Talsos ir Pilsētas svētki, kas parasti notiek jūlijapirmajās nedēĜās. Svētku laikā tiek rīkoti dažādi festivāli, dienas un nakts koncerti. Pilsētassvētku laikā regulāri tiek rīkots Starptautiskais pūtēju festivāls. Iedzīvotāji var ne tikai apskatītdaudzveidīgus amatnieku izstrādājumus, bet arī tos iegādāties. Pilsētas svētku pasākumusapmeklē ne tikai Talsu rajona iedzīvotāji, apmeklētāji ierodas no visas Kurzemes.Populārs pasākums Talsos ir Dižmāras gadatirgus, kas 2008.gadā notiks 7. reizi. Dižmārasgadatirgus pulcē tirgotājus no visas Latvijas. Talsu Dižmāras gadatirgu apmeklē ap 10 tūkstošiedzīvotāju. Dižmāras tirgus pastāvēšanas laikā ticis mērīts gan dižākais rausis, gan dižākaispriekšauts, gan dižākā saulespuėe, gan dižākais rausis.Viens no populārākajiem masu pasākumiem Talsos ir autorallijs. Starptautiskais rallijs „Talsi2008” šogad notika 37. reizi un uzskatāms par vecāko ralliju Latvijā. Otro reizi Talsu rallijsnotiks arī pilsētas ielās. Talsu pilsētas ātrumposms, pateicoties pilsētas reljefam, ir viens nosportiskākajiem un interesantākajiem Latvijā, kā arī tas ir garākais ātrumposms no tiem, kasnotiek Latvijas pilsētās.2006.gadā tas pulcēja 15-20 tūkstošus skatītājus, 2007.gadā 30 tūkstošus skatītājus.Autorallijā „Talsi” piedalās ap 50 ekipāžu – no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Somijas unKrievijas, Lielbritānijas.Talsos nepieciešams labiekārtot pilsētas sabiedriskās vietas, bērnu spēĜu laukumus, kā arījāturpina attīstīt pilsētas koptēls.Starptautiskās sadarbības aktivitātes ir devušas iespēju Talsu vārdam izskanēt starptautiskajāmērogā. Galvenie starptautiskās sadarbības partneri Talsu pilsētai irSēderčepinga/Söderköping (Zviedrija), Glostrupa/Glostrup (Dānija), Kuresāre/Kuressaare(Igaunija), PrieĦu rajons/Prienai (Lietuva), Taurages pilsēta/Taurage (Lietuva). Kopīgipasākumi palīdz Talsu pilsētas vārdam izskanēt pasaulē.Galvenās problēmas:• Nav pietiekami labiekārtota pilsētas sabiedriskā telpaSecinājumi:• Jāturpina pilsētas labiekārtošana – bērnu spēĜu laukumi, atpūtas vietas, soliĦi,stādījumi, utt.• Jāattīsta pilsētas koptēls un sadarbības aktivitātes.48

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadam1.11. Pilsētas pārvaldePašvaldības administratīvie pakalpojumi tiek sniegti Talsu pilsētas domē. Pilsētā ir plašipārstāvēts valsts un pašvaldības iestāžu un uzĦēmumu tīkls.Pašvaldības funkciju un uzdevumu izpildei ir izveidotas iestādes:• pašvaldības iestādes – Pirmsskolas izglītības iestādes, izglītības iestādes un tautasnams, bibliotēkas;• pašvaldības aăentūra ”Auseklis”;• pašvaldības aăentūra ”Talsu sporta nams”.Pašvaldība ir kapitāldaĜu turētāja kapitālsabiedrībās -SIA „ Talsu Televīzija”, SIA ”Talsunamu pārvalde”, SIA ”Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība Piejūra”.Atsevišėu pašvaldības funkciju pildīšanai no deputātiem un iedzīvotājiem ir izveidotas šādaskomisijas: dzīvokĜu komisija, dzīvojamo māju privatizācijas komisija, privatizācijas komisija;satiksmes drošības komisija, zemes komisija, pilsētvides attīstības komisija, izglītībaskomisija, administratīvā komisija, bērnu tiesību aizsardzības komisija, sporta komisija,iepirkuma komisija, zaĜumsaimniecības komisija, kultūras un reliăijas lietu komisija, vēlēšanukomisija, licencēšanas komisija, sabiedriskās kārtības komisija.Pakāpeniski norit pilsētas pārvaldes sistēmas modernizācija, ieviešot jaunas vadības metodes,kā arī iegādājoties tehnisko aprīkojumu. Pašvaldība plāno nodrošināt iedzīvotājiem unuzĦēmējiem domes lēmumu un publiskās pārvaldes informācijas maksimālu publiskošanuinternetā. Pašvaldībā tiek plānota e-pakalpojumu attīstība un e-pārvaldes attīstība. Laiatvieglotu iedzīvotājiem un uzĦēmējiem informācijas pieejamību, tiek plānoti jauni IKTrisinājumi pašvaldības, valsts un pašvaldības iestāžu darbībai vienotā informācijas tīklā.Pašvaldībai jāattīsta savas mājas lapas iespējas. Jāturpina pilnveidot komunikāciju arapkārtējām pašvaldībām.Pašvaldība jau vairākās sabiedriskajās iestādēs ir nodrošinājusi uzbrauktuves, kas pielāgotasinvalīdu vajadzībām, tomēr ne visur cilvēkiem ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiemir nodrošinātas iespējas, pārvietojoties ratiĦkrēslā saĦemt tiem nepieciešamos pakalpojumus.Talsu pilsētas budžets 2006.gadā pirmo reizi pārsniedza 5 miljonus latu.8.attēls. Talsu pilsētas pašvaldības budžeta ieĦēmu un izdevumu dinamika(Avots: Domes finanšu nodaĜa)49

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadamIedzīvotāju ienākuma nodoklis, salīdzinājumā ar 2005.gadu palielinājies par 28%, tomēr tāīpatsvars budžetā kopumā samazinājies. Pēdējos gados ir tendence palielināties azartspēĜunodoklim.Lai veiksmīgāk veicinātu nodarbinātības attīstību, pašvaldībai jāizstrādā sava nodarbinātībasveicināšanas stratēăija, kurā īpaša uzmanība būtu jāvelta kvalificētu speciālistu aizplūšanasproblēmas apturēšanai. Vajadzētu pārdomāt dažādus speciālistu ieinteresēšanas pasākumus,piemēram, piedāvāt dažāda veida dzīvojamā fonda izvēli.9.attēls. Talsu pilsētas pašvaldības izdevumi pa funkcionālām kategorijām 2006.gadā(Avots: Domes finanšu nodaĜa)Pārvaldes izdevumu sadaĜas palielinājums saistīts galvenokārt ar minimālās mēnešalgaspalielināšanos. Visvairāk līdzekĜu ir tērēts izglītībai, ne tikai algām, bet arī īpašu pasākumufinansēšanai – Talsu 2.vidusskolas un Talsu sākumskolas sporta zāĜu projektēšanai.Maksājumi izlīdzināšanas fondāPašvaldību iemaksu lielumu izlīdzināšanas fondā nosaka, Ħemot vērā ieĦēmumus nonekustamā īpašuma nodokĜa un iedzīvotāju ienākumu nodokĜa daĜas, kura saskaĦā ar likumuir piekrītoša pašvaldībai. Talsu pilsētas maksājumiem izlīdzināšanas fondā ir stabilapieauguma tendence.50

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadam10.attēls. Talsu pilsētas maksājumu izlīdzināšanas fondā no 2001.-2006.g. dinamika(Avots: Domes finanšu nodaĜa)Talsu pilsētas domes finansu saistību stāvoklis 2008. gadā, kā arī divos iepriekšējos gados unparādu atmaksas plāns ir parādīts 13. Tabulā.

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadam13. Tabula. Talsu pilsētas domes finansu saistību apmērs (AizĦēmumi)Parāds Parāda atmaksa LVLProjekts AizdevējsTalsu sporta nama remonts HansabankaTalsu pilsētas siltumapgādes sistēmasrekonstrukcijaTalsu ūdenssaimniecības attīstības projektarealizācijaTalsu pilsētas siltumapgādes sistēmasenergo efektivitātes paaugstināšanaTalsu pilsētas siltumapgādes sistēmasenergo efektivitātes paaugstināšanaTalsu pilsētas siltumapgādes sistēmasenergo efektivitātes paaugstināšanaValsts kase/ NUTEKValsts kase , ZiemeĜuinvestīciju bankaValsts kaseValsts kase/PasaulesbankaValsts kase-EiropaskomisijaLīgumanoslēgšanas datums06.09.2000.30.03.1998.29.12.2000.02.05.2003.02.05.2003.02.05.2003.KopējāpamatsummaUz2006.gadasākumuUz2007.gadasākumuUz2008.gadasākumu2008 2009 2010 2011 2012 2013110135 93155 84891 109535 18558 18559 18559 18558 18560 16741 109535186000 24262 24324338800 322490 318920 310039 50340 53400 50826 48252 45677 43049 18495 31003955800 26350 25575 17208 10038 7170 1720828506 12325 11929 7653 5115 2538 7653114025 49282 47700 30612 20464 9248 29712TurpmākajosgadosKopāTalsu pilsētas pašvaldības iestāžu un telpurekonstrukcijaTalsu pilsētas siltumapgādes sistēmasrekonstrukcijas 2. kārtaTalsu pilsētas siltumapgādes sistēmasrekonstrukcijas 2. kārtas projektēšana unbūvniecībaTalsu pilsētas pašvaldības iestāžu un telpurekonstrukcijaValsts kaseValsts kase/Eiropasinvestīciju bankaValsts kaseValsts kaseAutomašīnas izpirkums Hansa līzingsTalsu pilsētas pašvaldības iestāžu, ieluapgaismojuma un ietvju remonta darbiSatiksmes drošības uzlabojumi untransporta sistēmas optimizācija Talsupilsētas ZiemeĜaustrumu daĜāValsts kaseValsts kase31.05.2004.16.12.2004.14.02.2005.25.04.2005.23.02.2005.08.03.2007.03.09.2007110000 87115 86120 87921 15980 15278 14576 13874 13172 12470 2571 87921157110 157110 157110 191799 16873 16447 16020 15594 15168 14739 96958 19179930000 28800 28800 14754 14754 14754225000 204375 202500 211287 29796 28829 27863 26895 25927 24958 47019 21128712500 12500 6093 3105 2639 440 618446500 601509 72138 69474 66808 64144 61484 58820 208641 601509116384178102 13847 13428 13004 12585 12163 11742 101333 178102Satiksmes drošības uzlabojumi untransporta sistēmas optimizācija vienā noTalsu lielākajiem krustojumiem Mīlenbahaun Saules ielas krustojumāValsts kase03.09.2007.83616127956 9949 9646 9344 9041 8738 8436 72802 127956Kopā: 1614376 1005264 1000369 1894468 280957 246656 217440 208943 200889 190955 547819 1893659

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadamGalvenās problēmas:• Pašvaldībā nav nodarbinātības veicināšanas stratēăijas• Speciālistu aizplūšana• Nepietiekams dzīvojamā fonda tirgus jaunajiem speciālistiem• Nepietiekama pašvaldības komunikācija ar potenciālajiem uzĦēmējiem un NVO• Komunikāciju problēmas ar apkārtējo teritoriju pašvaldībām• Jāuzlabo pašvaldības un tās uzĦēmumu darba efektivitāte• Cilvēkiem ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem nav nodrošinātas iespējasbrīvi pārvietojoties ratiĦkrēslā, lai saĦemtu tiem nepieciešamos pakalpojumus.Secinājumi:• Iedzīvotājiem un uzĦēmējiem nepieciešams līdzdarboties lēmumu pieĦemšanā• Pašvaldībai jāuzlabo komunikācija ar potenciālajiem uzĦēmējiem un NVO• Jāuzsāk E-pārvaldības sistēmas izveide• Nepieciešams paplašināt publisko pakalpojumu spektru un veicināt to pieejamību• Sazarotas mājas lapas izveide• Jānodrošina, lai cilvēkiem ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem būtu iespēja,pārvietojoties ratiĦkrēslā, saĦemt nepieciešamos pakalpojumus1.12.Pilsoniskā sabiedrībaApzinot vairāk vēsturisku faktu un ziĦu par sabiedrisko rosību Talsos, jāsecina, kanevalstiskās organizācijas nav pēdējās desmitgades jauninājums. ěaužu vēlme organizētsabiedrisko dzīvi - rīkot balles, dziedāt koros, ierīkot bibliotēkas, palīdzēt cits citam grūtosbrīžos vai mazturīgajiem, veikt citus kopīgus darbus – ir bijusi plaši izplatīta pirms simts unvairāk gadiem. Tieši aktīvie, līdzdarboties gribošie un varošie Talsu Ĝaudis ir Talsu pilsētaslielākā vērtība. Pilsoniskā sabiedrība veicina demokrātiju, vairo un mobilizē sociālo kapitālu,veicinot iedzīvotāju savstarpēju sadarbību un saskaĦotu rīcību kopējam labumam, palīdzrisināt iedzīvotāju problēmas (skat 2. Pielikumu).1998. gada vasarā pēc Talsu pilsētas domes ierosmes kopā sanāca vairākas Talsu rajonanevalstiskās organizācijas (NVO) un vienojās izveidot kopēju apvienību – atbalsta centru, kasbūtu kā palīgs un atbalsts gan esošajām, gan jaunveidojamām nevalstiskajām organizācijām.Oficiāls juridiskais statuss - sabiedrisko organizāciju apvienība „ZiemeĜkurzemes Nevalstiskoorganizāciju atbalsta centrs” – tika iegūts 1998.gadā. Centra dibinātāji bija 12 nevalstiskāsorganizācijas no Talsiem, Sabiles, Lībagu un Dundagas pagasta. Vēlāk pakāpeniski biedruskaits pieauga. Kopš 2005. gada 26. jūlija Centrs ir biedrība „ZiemeĜkurzemes Nevalstiskoorganizāciju atbalsta centrs”. Kopš 2006. gada janvāra ZiemeĜkurzemes NVO atbalsta centrsdarbojas Kurzemes reăiona NVO Resursu centra statusā, ko ieguva konkursa kārtībā valstsprogrammas „Pilsoniskas sabiedrības stiprināšana. 2005.- 2009. gads” ietvaros.ZiemeĜkurzemes nevalstisko organizāciju atbalsta centra biedri ir:Talsu pensionāru biedrība, Talsu Rotari klubs, Talsu rajona Černobiliešu biedrība, biedrība„Vīnoga”, Sabiles aprūpes biedrība „Kalme”, Dundagas pensionāru apvienība, Rojaspensionāru apvienība, Latvijas sieviešu invalīdu asociācijas „Aspazija” Talsu rajona nodaĜa,nodibinājums „Laumu” dabas parka fonds”, Dundagas aprūpes fonds, Laidzes pagasta

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadaminvalīdu biedrība, Strazdes pagasta sieviešu klubs, Stendes aprūpes un attīstības biedrība„Mežazīle”, ĂibuĜu pagasta aprūpes un attīstības biedrība „Vīgrieze”, nodibinājums „Talsusieviešu un bērnu krīžu centrs”, nodibinājums „BrīnumiĦš”, biedrība „Talsu paugurainesdabas parka atbalsts”. Biedru skaits ar katru gadu pieaug.ZiemeĜkurzemes NVO atbalsta centrs ikdienā izplata vietējai sabiedrībai informāciju parNVO, gādā par NVO biedru un vietējās sabiedrības grupu pārstāvju izglītību, nodrošinainformācijas apriti starp NVO, pašvaldībām un uzĦēmējiem, piedāvā izmantot bibliotēku,tehniskos u.c. pakalpojumus, sadarbojas ar pašvaldībām un citiem partneriem, veicinabrīvprātīgo kustību novadā. Kopš dibināšanas centrs ir īstenojis vairāk nekā 20 dažāda mērogaprojektus, tādējādi uzkrājot pieredzi darbā ar vietējo sabiedrību, citām NVO, pašvaldībām unuzĦēmējiem, kā arī projektu vadīšanā.Talsu novada fonds ir pirmais kopienas fonds Latvijā, dibināts 2003. gada 24. februārī. Fondamisija ir izkopt mērėtiecīgas labdarības tradīcijas un sekmēt attīstību Talsos un novadā,atbalstot sabiedriska labuma projektus un pozitīvas sociālās pārmaiĦas vietējā sabiedrībā.Kopienas fonds ir neatkarīga organizācija, kas kalpo plašiem sabiedriska labuma mērėiem,vācot ziedojumus no vietējiem ziedotājiem ar mērėi finansēt vietējo iedzīvotāju projektus. Tāir iespēja ar pašu ziedotajiem līdzekĜiem sasniegt tieši tos mērėus, kas svarīgi vietējaisabiedrībai. Fondam ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar uzĦēmumiem, pašvaldību unvietējo sabiedrību. Šogad Talsu novada fonds saĦēma NVO Institūta ikgadējo prēmiju kālabākā reăionālā organizācijā Latvijā 2007. gadā. Pašreiz Latvijā jau izveidojušies 5 novadafondi un visi tie ir smēlušies pieredzi no Talsu novada fonda. Arī vietējās rīcības grupas novisas Latvijas brauc iepazīties ar Talsu novada fonda darbu un atzīst tā pieredzi par Ĝotinoderīgu savai attīstībai.Nozīmīgākie informācijas avoti, no kuriem iedzīvotāji uzzina par norisēm pilsētā un tuvākāapkārtnē ir Talsu pilsētas informatīvais izdevums „DeviĦu pakalnu pilsēta” Talsu rajonalaikraksts „Talsu Vēstis”, Talsu pilsētas mājas lapā www.talsi.lv, un Talsu televīzija.ZiemeĜkurzemes NVO atbalsta centrs 2005.gadā izveidoja darba grupu un izstrādājaPilsoniskās sabiedrības attīstības programmu 2005. – 2009. g. Lai nodrošinātu Programmaspasākumu ieviešanu, Talsos tika izveidotas Programmas ieviešanas Partnerības Padomes.Talsu pilsētas un apkārtnes Pilsoniskās sabiedrības Partnerības padome ir ZiemeĜkurzemesNVO atbalsta centra iniciēta un ierosināta. Šī padome vistiešākajā veidā izsaka ierosinājumuspubliskajai pārvaldei, kas saistīti ar pilsonisko sabiedrību.Galvenās problēmas:• Nepietiekama pašvaldības komunikācija ar NVO un iedzīvotājiemSecinājumi:• Jāturpina attīstīt NVO un pašvaldības sadarbība.• Komunikācijai jāturpina izmantot Talsu pilsētas informatīvo izdevumu „DeviĦupakalnu pilsēta”, Talsu televīziju, Talsu rajona laikrakstu „Talsu Vēstis”, Talsu pilsētasmājas lapu www.talsi.lv,• Jāatjauno Partnerības padomes darbība pašvaldības un NVO, iedzīvotāju grupukomunikācijas uzlabošanai.54

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadam2. STIPRO, VĀJO PUŠU, IESPĒJU UN DRAUDU (SVID) ANALĪZEStiprās pusesSkaista, ainaviska teritorija, interesants reljefsTalsi ir rajona administratīvais centrsVēsturiskas tirdzniecības tradīcijasAttīstīta mazā uzĦēmējdarbība, pakalpojumiIr vairāki lieli uzĦēmumiDaudzpusīgs izglītības, kultūras un sporta pakalpojumu klāstsAktīvs Pieaugušo izglītības centrsIespējas iegūt visa veida (arī papildus) izglītībuNotiek liela mēroga reăionālie un nacionālā līmeĦa pasākumi.Uzsākta 2 sporta zāĜu būvniecība (pie skolām)Iedzīvotājiem tiek nodrošināti sociālās un veselības aprūpes pakalpojumiAktīvi starpkonfesionālie pasākumiDzimstībai pozitīva tendence. Laulību reăistrācijai pozitīva tendenceLabs, sazarots ielu tīklsUzlabojas dzīves vides kvalitāte (ietves, apgaismojums, internets, skeitparks, u.c.)Apkurei tiek izmantots vietējais kurināmais (šėelda)Saimnieciskās funkcijas dome deleăējusi uzĦēmumiemRekonstruētas notekūdeĦu attīrīšanas iekārtas. Kvalitatīvs dzeramais ūdens (ir ūdensatdzelžošanas stacija)Apkārtnē ir izejmateriāli ceĜu būvei un remontam (grants)Uzsākta atkritumu saimniecības sakārtošana atbilstoši ES prasībāmNodrošinātas elektroapgādes jaudasIr talantīgi skolotāji un ievērojami novadniekiAktīva pilsoniskā sabiedrība, stipras un inovatīvas NVOTalsu televīzija gatavo raidījumus gan Kurzemei, gan LatvijaiVājās pusesReljefs traucē komunālās infrastruktūras (cauruĜvadu) un veloceliĦu izbūvē. Nav veloceliĦu.Ielu un ietvju sliktā kvalitāteNav līdz galam izbūvētas paredzētās ielas, ielām izveidoti strupceĜiIr zemes gabali bez servitūtiem, bez piekĜuvesPārslogota transporta kustība centrāGrūtības veidot nepieciešamo infrastruktūru pilsētas centra, piemēram, auto stāvvietas, jo domeipilsētas centrā nav pietiekami daudz piederošas zemesNav sakārtoti daudzdzīvokĜu māju iekšpagalmi (apgaismojums, ietves, autostāvvietas,notekūdeĦi, avārijas dienestu piekĜuve, u.c.)Nepabeigta apvedceĜa izbūveLielu uzĦēmumu esamība pilsētas centrā („Talsu piensaimnieks”)Nav notekūdeĦu dūĦu apglabāšanas vietasSiltumapgādē nav rezerves jauduNav gāzes vadaNeapmierinoša lietus ūdens novadīšanas sistēmaPar daudz azartspēĜu zāĜuTrūkst sabiedrisko tualešuIzglītības, kultūras, mākslas un sporta materiāli tehniskās bāzes trūkumsGalvenajai bibliotēkai nepiemērotas telpasMūzikas skolai nepiemērotas telpasPieaugušo izglītības centram nav piemērotas telpasNovecojusi sporta infrastruktūra, nav peldbaseina, trūkst sporta zāles55

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadamNepietiekams sabiedriskā transporta nodrošinājums nokĜūšanai Talsos no apkārtējās teritorijasVides un pakalpojumu pieejamības problēmas cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiemNeatbilstošas patversmes un sociālā aprūpes nama telpasPirmskolas bērnu iestādēs veidojas rinda bērnu uzĦemšanaiPašvaldībā nav nodarbinātības veicināšanas stratēăijasSpeciālistu aizplūšanaNepietiekams dzīvojamā fonda tirgus jaunajiem speciālistiemNepietiekama pašvaldības komunikācija ar potenciālajiem uzĦēmējiem un NVOKomunikāciju problēmas ar apkārtējo teritoriju pašvaldībāmInstitūcijām un uzĦēmumiem trūkst informācijas par attīstības iespējāmIespējasSaglabāt pilsētas romantiku, pilsētas tēluVidējo un mazo uzĦēmumu attīstība, t.sk. tūrisma pakalpojumi„Talantu centra” attīstība - izglītības, mākslas, kultūras jomu attīstībaIedzīvotāju izglītības līmeĦa celšana, izglītības iespēju dažādošanaKultūras pasākumu paplašināšanaKultūras un mākslas iestāžu infrastruktūras optimizācija un sadarbības veicināšanaKvalitatīvu sociālās un veselības aprūpes pakalpojumu attīstība un dažādošanaInfrastruktūras plānošana un tehnisko projektu izstrādeJaunu komunikāciju tīklu izbūve un esošo atjaunošana (notekūdeĦi, u.c.)Centra atslogošana no transporta, apvedceĜa izbūves pabeigšanaAutotransporta novietošanas optimizācija pilsētas centrā (auto stāvlaukumu izbūve)Sasniedzamības pilnveidošana, ielu infrastruktūras sakārtošanaGāzes pieejamības nodrošināšana (gāzes vada izbūve)Dažādu dienestu darbības saskaĦošana (t.sk. projektēšanas stadijā)Iedzīvotāju un uzĦēmēju līdzdarbība lēmumu pieĦemšanāKomunikācijas uzlabošana ar potenciālajiem uzĦēmējiem un NVO, tai skaitā sazarotas mājaslapas izveideE-pārvaldības sistēmas izveideDraudiATR neīstenošanās 2009. gadāInženierkomunikāciju rekonstrukciju zem pilsētas ielām nenoslēdz ielu rekonstrukcijaUzsāktās siltumapgādes sistēmas rekonstrukcijas pārtraukšana vai kavēšanas finansējumatrūkuma dēĜUzsāktā ūdensapgādes sistēmas rekonstrukcijas pārtraukšana vai kavēšanas finansējumatrūkuma dēĜSpeciālistu turpmāka aizplūšanaTurpmākais inflācijas pieaugumsKvalificētu speciālistu skaita turpmāka samazināšanās pakalpojumu un ražošanas jomāspubliskajā un privātajā sektorā56

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadam3. STRATĒĂIJAS DAěA3. 1. Attīstības vīzijaTalsu – 9 pakalnu pilsētas – attīstības vīzija: Talsi ir ZiemeĜkurzemes pakalpojumu un attīstības centrs ar dabas un vēstures harmoniju.Talsi vakar Talsi šodien Talsi rītTalsi ir ZiemeĜkurzemes pakalpojumu, attīstības un talantu centrsar plašām izglītības, kultūras, atpūtas un sporta iespējām pilsētasun apkārtējo teritoriju iedzīvotājiem, nodrošinot jaunradesizaugsmes iespējas visa mūža garumā. Pilsētā iedzīvotājiem irpieejami kvalitatīvi sociālās un veselības aprūpes pakalpojumi.Iedzīvotāju skaitam raksturīga stabila pieauguma tendence unbērnu skaits ăimenēs pieaug.Pilsēta ir ekonomiskais un administratīvais centrs, kur birojiierīkoti ne vien valsts un pašvaldību pārvaldes iestādēm, bet arīKurzemē strādājošiem uzĦēmumiem un nevalstiskāmorganizācijām, attīstās pakalpojumi, t.sk. tūrisma pakalpojumi unmazie uzĦēmumi. Pilsētas vidē veiksmīgi iekĜaujas arī nelieliražošanas uzĦēmumi, pieaug iedzīvotāju labklājība un dzīveskvalitāte. Pilsētai ir sakārtota ceĜu, ielu un komunālāinfrastruktūra, tranzīta transports pilsētu apbrauc pa apvedceĜu,pilsēta ir labi sasniedzama no apkārtējām teritorijām.Talsi ir pilsēta ar mūsdienīgu infrastruktūru, tomēr tā irsaglabājusi savu ainavisko tēlu un vēstures elpu. DeviĦi pakalniun vēsturiskais centrs ir pilsētas zīmols, kas piesaista tūristus unpadara Talsus atpazīstamus gan Latvijā, gan Baltijā. Talsuamatniecības, kultūras, mākslas un sporta tradīcijas un pasākumi t.sk. „Radošajā sētā” un „Sauleskalna brīvdabas estrādē” regulāripiedāvā iedzīvotājiem un viesiem reăionāla mēroga pasākumus.57

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadam3.2. Talsu integrētās attīstības programmas profila saskaĦa ar apkārtējo pilsētuprofiliemĥemot vērā Kurzemes plānošanas reăiona telpisko plānojumu 2006. – 2026., Talsu pilsētasteritorijas plānojumu 2002. – 2014., Talsu rajona attīstības programmu līdz 2012. gadam,Talsu pilsētas integrētās attīstības programmas 2008. – 2014. „Esošās situācijas un SVIDanalīzes sadaĜas”, ir skaidri iezīmēts pilsētas profils jeb specializācija salīdzinājumā ar citāmpašvaldībām Kurzemes plānošanas reăionā, kā arī loma plašākā telpiskās dimensijas mērogā –Latvija, Baltijā un Eiropa.Kurzemes plānošanas reăiona lielākie centri - republikas nozīmes pilsētas reăionā – Ventspilsun Liepāja ir nozīmīgi pakalpojuma centri reăionā, kas piedāvā daudzveidīgus izglītības,veselības, sociālo, kultūras un sporta pakalpojumus. Abas ir ostas pilsētas, tas nodrošina ganpilsētām, gan Kurzemes reăionam jūras transporta pakalpojumus. Abās pilsētās ir lidostas,kuras nodrošina reăionam aviosakarus ar Skandināviju.Kurzemes reăionā, bez Talsiem, ir vēl divas rajonu centru pilsētas – Kuldīga un Saldus. Tās,līdzīgi kā Talsi, nodrošina pilsētas un apkārtējo teritoriju iedzīvotājus ar nepieciešamajiempakalpojumiem. Turklāt Kuldīga attīstās kā kultūras tūrisma pilsēta, bet Saldus ir sevipozicionējusi kā uzĦēmējdarbības, profesionālās sagatavotības un pieredzes apmaiĦas centrsKurzemes reăionā.Talsi ir ZiemeĜkurzemes ekonomikas, pakalpojumu un administratīvais centrs, kas vēsturiskiir veidojies kā tirgotāju pilsēta. Arī tagad galvenās ekonomikas nozares pilsētā ir tirdzniecība,komercpakalpojumi, būvniecība. Talsu atrašanās pie automaăistrāles Rīga-Ventspils unbrauciena virzienā uz jūras piekrasti veicina tūrisma attīstību, turklāt tieši ekotūrismu unkultūrtūrismu, jo, Talsu pilsēta un rajons ir pievilcīgi ar dabas, ainaviskajām unkultūrvēsturiskajām vērtībām. Tūrisma attīstība sekmē tūrismam nepieciešamo pakalpojumuattīstību.Talsi ir ZiemeĜkurzemes „talantu centrs”, jo nodrošina pilsētas un apkārtējo teritorijuiedzīvotājiem izglītības, sporta, mākslas un jaunrades izaugsmes iespējas visa mūža garumā.Tomēr vislielākā uzmanība tiek veltīta bērniem un jauniešiem, rūpējoties par to, lai izaugtuvispusīgi attīstīti un talantīgi cilvēki, kuri nevis vienkārši iesaistās darba tirgū, bet ir radoši unspēj savas zināšanas izmantot meklējot inovatīvus risinājumus uzĦēmējdarbībā, kultūrā,mākslā, sportā un sadzīvē.Talsi ir kultūras un sporta masu pasākumu centrs. Šos pasākumus apmeklē liels skaits ganKurzemes, gan visas Latvijas iedzīvotāju, kā arī ārzemju viesi. Talsos atrodas Kurzemesreăiona lielākais brīvdabas estrādes komplekss, kurā visā sezonas garumā notiek nozīmīgireăionālie kultūras un sporta pasākumi.Talsi ir pilsēta, kur harmoniski attīstās tradīcijas un kultūrvēsture (tirdzniecība, amatniecība,tradicionālie masu pasākumi, vecpilsēta, pakalni – tie nosaka vidi: kāpnes, līkumotas ielas,skvēri, utt.) kopā ar mūsdienu izglītības un sporta iespējām, mazo uzĦēmējdarbību, tūrismapakalpojumiem.58

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadamTalsu pašvaldības integrētas attīstības programmas profils ir saskanīgs ar apkārtējo pilsētu profiliem (atbilstoši Kurzemes plānošanas reăionateritorijas plānojumā 2006.-2026. noteiktajām telpiskās attīstības perspektīvām), to papildina un nepārklājas.Talsu profils papildina Ventspils, Liepājas, Kuldīgas un Saldus pilsētu profilus:Talsi - 9 pakalnupilsēta - irZiemeĜkurzemespakalpojumuun attīstībascentrs ar dabasun vēsturesharmoniju.Ventspils 25 Liepāja 26 Kuldīga 27 Saldus 28Uz ražošanu orientēta izglītībasun zinātnes attīstība, ekonomikasdažādošana.Aktīvs ekonomikas centrsLatvijā, loăistikas, tūrisma unrelaksācijas centrs Baltijas jūrasreăiona un Eiropas mērogā.Daudzveidīgs pakalpojumucentrs.Ekonomiskās attīstības veicināšananodrošinot daudzveidīgutautsaimniecisko attīstību,rūpniecības un loăistikas centrs.Tūrisma un kultūras pilsēta, kas irērti sasniedzama (starptautiskalidosta, prāmju satiksme, autoceĜi).Novada centrs, kas apkalpo arīapkārtējo lauku teritoriju.Attīstās kā pievilcīga tūrisma,īpaši kultūras tūrisma pilsēta, arsakoptu vidi, saglabātāmpilsētvides, kultūrvēsturiskajāmun dabas vērtībām, attīstītuinfrastruktūru un kvalitatīvusabiedrisko telpu.Administratīvais un pakalpojumucentrs.UzĦēmējdarbības, profesionālāssagatavotības un pieredzesapmaiĦas centrs Kurzemesreăionā. Gleznotāja JāĦaRozentāla pilsēta – kultūras unatpūtas pilsēta Latvijā.Talsipapildina uniekĜaujas reăionaattīstībasvirzienos, jo:Talsi ZiemeĜkurzemē ir harmonisks:- ekonomikas un administratīvais centrs;- „talantu centrs”, kas veicina iedzīvotāju, īpaši jauniešu, radošo un inovatīvo potenciālu;- pakalpojumu centrs;- mazo uzĦēmumu, t.sk. tūrisma pakalpojumu, attīstība;- reăionāla, nacionāla un starptautiska līmeĦa kultūras un sporta pasākumu vieta.25 Ventspils integrētās attīstības programma 2008. – 2014.26 Liepājas integrētās attīstības programma 2008. – 2014.27 Kuldīgas integrētās attīstības programma 2008. – 2014.28 Saldus integrētās attīstības programma 2008.-2014.59

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadamTalsi - 9 pakalnu pilsēta - ir ZiemeĜkurzemes pakalpojumu un attīstības centrs ar dabas un vēstures harmoniju.Talsi – rajonā, pēc ATR novadā Talsi Kurzemē Talsi Latvijā Talsi BaltijāGleznaina deviĦu pakalnu pilsēta,administratīvais, sociāli ekonomiskaisun kultūras centrs ar stipru sociālo,ekonomisko un kultūras potenciālu, armodernu un sakārtotu izglītības vidi,kas nodrošina visa novada attīstībasiespējas attīstot mazo uzĦēmējdarbību,t.sk. tūrisma pakalpojumus.Pilsēta ar aktīviem pašdarbniekukolektīviem (amatniekiem,fotostudiju, koriem, orėestri u.c.),kuros iesaistās iedzīvotāji no plašasapkārtējās teritorijas.ZiemeĜkurzemes cilvēkresursuattīstības, uzĦēmējdarbības, unkultūras centrs, kurš nodrošinareăiona policentrisku attīstību.„Talantu centrs”, kas veicinaiedzīvotāju, īpaši jauniešu, radošo uninovatīvo potenciālu.Reăionālas nozīmes uzĦēmums irA/S „Talsu piensaimnieks”;Talsus Latvijā atpazīst pēcinovatīvām aktivitātēm sabiedrībāun masu pasākumu organizēšanā:• NVO attīstībā (Talsu novadafonds);• Kultūras un sporta masupasākumi (Talsu pilsētassvētki, Dižmāras gadatirgu,Talsu rallijs, sportanaktsturnīrs, u.c.) ganpilsētā, gan Sauleskalnabrīvdabas estrādē.Pilsēta ar latvisku kultūrvidi untradīcijām, kuru atpazīst kāZiemeĜkurzemes centru, tirgotājuun amatnieku pilsētu, kuruapmeklē ekotūristi, iepazīstotiesar ZiemeĜkurzemes dabasvērtībām un Talsu pilsētas dabasun vēstures harmoniju.Talsu attīstības pamatvirzieni ir mazo uzĦēmumu attīstība pakalpojumu (t.sk. tūrisma) un ražošanas jomā, kvalitatīvas dzīves vides nodrošināšana -saglabājot pilsētas īpašo tēlu, kā arī iedzīvotāju, īpaši jauniešu, radošā un inovatīvā potenciāla attīstība.60

3.3. Talsu integrētās attīstības programmas saskaĦa un pēctecībaTalsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadamTalsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. (AP) ir pēctecīga 2003.gadā apstiprinātaiun turpmāk aktualizētai Talsu pilsētas attīstības programmai un ir saskaĦā ar Talsu pilsētasteritorijas plānojumu 2002.-2014. (ar grozījumiem 2007. gadā).AP ir saskaĦā ar Talsu rajona attīstības programmā noteiktajiem attīstības mērėiem līdz 2012.gadam, starp kuriem satiksmes nodrošināšana, ceĜu infrastruktūra, enerăētikas jautājumurisinājumi, sakari un informatizācija, veselības aprūpe un izglītības iestāžu specializācija,tūrisma attīstība ir minēti kā svarīgākie. Talsu rajona teritorijas plānojumā (2007. - 2019.) 29noteiktie attīstības virzieni atbilst AP noteiktajiem.Kurzemes reăiona attīstības stratēăija (Regional Spatial Strategy, 2004) plāno nodrošinātreăiona ekonomisko pieaugumu, tajā pat laikā uzlabojot infrastruktūru un saglabājot apkārtējovidi kā pilsētu, tā lauku teritorijās. Minētais pilnībā atbilst Talsu AP attīstības virzieniem, joplāno nodrošināt pievilcīgu darba un dzīves vidi saviem iedzīvotājiem attīstot ganinfrastruktūru, gan nepieciešamos cilvēkresursus.Ir nodrošināta AP un Kurzemes plānošanas reăiona telpiskā (teritorijas) plānojuma saskaĦa.Perspektīvā funkcionālā struktūrā Talsi kā vidēji lielā pilsēta ir iezīmēta kā „reăionā centrs(reăiona un rajona pakalpojumu nodrošinošs centrs), kur var izveidot stabilu pakalpojumukompleksu, kas piedāvā vislabākās iespējas gan pilsētu, gan lauku teritorijās, kĜūstot parpievilcīgu darba un dzīvesvietas vidi.” 30ĥemot vērā, kā vēl ir neskaidrības par Talsu novada veidošanu (ne visi apkārtējie pagasti tampiekrīt), tad programma neskata konkrētus pagastus – novada veidotājus, bet gan aplūko tosvispārīgi – pilsētas apkārtējo teritoriju kontekstā.3. 4. Prioritātes un mērėiTalsu integrētās attīstības programmas prioritātes ir vērstas uz Talsu pilsētas attīstības vīzijasīstenošanu, veidojot Talsus par ZiemeĜkurzemes pakalpojumu un attīstības centru ardabas un vēstures harmoniju.Lai Talsi būtu par ZiemeĜkurzemes pakalpojumu centru, nepietiek tikai ar lielo institūciju unorganizāciju skaitu pilsētā (skat. nodaĜu.1.4.), kuras sniedz pakalpojumus pilsētas un apkārtējoteritoriju iedzīvotājiem, bet ir svarīgi to apvienot ar kvalitatīvu dzīves vidi, pakalpojumusasniedzamību – ko nodrošinās prioritātes „Cilvēka labklājība” īstenošana. Labasasniedzamība ir būtiska pilsētai un apkārtējām teritorijām, tā ir svarīgs faktors dzīveskvalitātes uzlabošanā, labklājības veicināšanā un sociālas piederības veicināšanā.Pilsētai, kā attīstības centram, ir jādod iespēja pilsētas un apkārtējo teritoriju iedzīvotājiemattīstīt un pilnveidot sevi izglītojot, sportojot un dzīvojot aktīvu kultūras un mākslas dzīvi –ko nodrošinās prioritātes „Cilvēka izaugsme” īstenošana, sekmējot izglītības, sporta, mākslas,kultūras un uzĦēmējdarbības veicināšanas pakalpojumu pieejamību. Pakalpojumunodrošināšana ir centrējama satiksmes tīkla atbalsta teritorijās - ar labām saiknēm ar pārējāmteritorijām, lai palielinātu sasniedzamo cilvēku skaitu. TādēĜ šīs prioritātes īstenošana ir ciešisaistīta ar iepriekšējās prioritātes īstenošanu, nodrošinot pilsētas un apkārtējo teritorijusasniedzamību.29 Apstiprināts ar Talsu rajona padomes 2007. gada 25. oktobra lēmumu Nr. 99 (protokols Nr.10) un saistošiemnoteikumiem 2007/1730 Kurzemes plānošanas reăiona telpiskā (teritorijas) plānojuma II daĜā, Telpiskās attīstības perspektīvā 30 2006.-202661

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadamPrioritātes „Apkārtējā vide” īstenošana nodrošinās Talsu kā ZiemeĜkurzemes centra attīstību,saglabājot esošo dabas un vēstures harmoniju un veicinot ekotūrisma attīstību. Prioritātesīstenošana ir cieši saistīta ar abām iepriekšējām prioritātēm jo tā attīstoties pakalpojumiem unuzlabojoties sasniedzamībai tomēr nodrošina dabasvides un kultūrvides ilgtspējīgu attīstību.Talsu integrētās attīstības programmas prioritātes „Cilvēka labklājība” mērėis ir dzīveskvalitātes uzlabošana pilsētā. Pašreiz dzīves kvalitāti pilsētā būtiski samazina sliktaisinfrastruktūras stāvoklis. Ir svarīgi, lai pilsētas galveno ielu tīkls sekmētu apkārtējo teritorijusasniedzamību, tādejādi nodrošinot apkārtnes iedzīvotājiem kvalitatīvu pakalpojumupieejamību pilsētā. Pilsētā daudzu ielu segumi ir nolietojušies (skat. sadaĜu 1.6.4.), daudzāsvietās nefunkcionē lietus ūdeĦu novadīšanas sistēmas (kuras ir īpaši svarīgas pauguraināreljefa dēĜ, jo zemākajās vietās uzkrājas ūdens). Jaunajos apbūves rajonos nav ielu uninženierkomunikāciju, arī teritorijā, kur plānota jaunās slimnīcas būve. Arī siltumapgādessistēmai ir nepieciešami uzlabojumi (skat. sadaĜu.1.6.2.) un jānodrošina tās izbūvejaunizveidojamos rajonos.Pilsētas sociālo pakalpojumu infrastruktūra neatbilst mūsdienu prasībām (skat. sadaĜu 1.3.1.),gan sociālās aprūpes namam, gan naktspatversmei nepieciešamas jaunas telpas. Nepieciešamasociālo dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošana. Vecajā slimnīcas ēkā nevar nodrošinātkvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus, tādēĜ nepieciešama jaunas slimnīcas būvniecība.Pašreiz iedzīvotāju skaits pilsētā samazinās (skat. nodaĜu 1.1). Bet kvalitatīva dzīves vide irnozīmīgs faktors šīs negatīvās tendences apturēšanai. Sakārtota infrastruktūra nodrošinātuiedzīvotāju vēlmi un spēju dzīvot un strādāt Talsos. Sakārtota infrastruktūra sekmēs arī mazāsuzĦēmējdarbības attīstību pilsētā, t.sk. tūrisma pakalpojumu attīstību. Par labklājībaspieaugumu liecinās arī iedzīvotāju ienākuma nodokĜa pieauguma pozitīva tendence.Talsu integrētās attīstības programmas prioritātes „Cilvēka izaugsme” mērėis ir izglītības,kultūras un sporta pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošana pilsētas un apkārtējoteritoriju iedzīvotājiem, dodot iespēju tiem pilnveidot un attīstīt sevi visa mūža garumā.Pilsētā ir liels skaits kultūras, mākslas un sporta iestāžu (skat. nodaĜu 1.2.), kurupakalpojumus izmanto ne tikai pilsētas, bet arī apkārtējo teritoriju iedzīvotāji. Talsi ir kĜuvušipar ZiemeĜkurzemes „talantu centru”, jo nodrošina jaunrades izaugsmes iespējas visa mūžagarumā. Tomēr vislielākā uzmanība tiek veltīta bērniem un jauniešiem, rūpējoties par to, laiizaugtu vispusīgi attīstīti un talantīgi cilvēki, kuri nevis vienkārši iesaistās darba tirgū, bet irradoši un spēj savas zināšanas izmantot meklējot inovatīvus risinājumus uzĦēmējdarbībā,kultūrā, mākslā, sportā un sadzīvē.Inovatīvas uzĦēmējdarbības veicināšanai tiek meklēti risinājumi sadarbībā ar citām reăionapilsētām (iespējams iesaistoties reăiona uzĦēmējdarbības inkubatoru tīklā).Tomēr, lai nodrošinātu kvalitatīvus pakalpojumus, vairāku iestāžu ēkām un būvēm irnepieciešama rekonstrukcija un paplašināšana.Pašreiz iedzīvotāju dabiskais pieaugums pilsētā un apkārtējā teritorijā ir negatīvs (skat. nodaĜu1.1), tomēr nodrošinot iedzīvotājiem interesantu un kvalitatīvu kultūras, mākslas un sportadzīvi, ir pamats domāt, ka šī negatīvā tendence varētu apstāties, mazinātos jauniešu aizplūšanaun vecāki aktīvāk plānotu ăimenes pieaugumu, ja būtu pārliecība, ka viĦu atvases saĦems labuizglītību un plašās sporta iespējas tām varēs nodrošināt arī veselīgu dzīves veidu. Talsuattīstības programma ir vērsta uz to, lai jaunieši, pēc tam, kad iepazinuši „dzīves skolu”,ieguvuši labu izglītību Latvijā, Eiropā vai citur pasaulē, izveidojuši savu ăimeni, vēlētosatgriezties Talsos, lai šeit audzinātu savus bērnus, jo paši ir pārliecinājušies, ka Talsuizglītības, mākslas, kultūras un sporta iespējas palīdz bērniem augt talantīgiem un radošiem.62

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadamTalsu integrētās attīstības programmas prioritātes „Apkārtējā vide” mērėis ir vides kvalitātesun ilgtspējas palielināšana, lai nākamās paaudzes varētu dzīvot un skatīt pilsētu tās dabas(pakalnu, ezeru, parku, u.c.) un vēstures (ieliĦas, nami, kultūrvēsturiskais mantojums,tradīcijas, u.c.) saskaĦā (skat. nodaĜu. 1.10). Pilsētas tēls, kurš saglabājies cauri gadsimtiemarī turpmāk aicinās ekotūristus ZiemeĜkurzemes centrā, jo Talsu rajonā ir ainaviskinozīmīgas/vērtīgas teritorijas, t. sk. arī Talsu pauguraine. Prioritātes ietvaros tiks sakoptas unlabiekārtotas pakalnu un ezeru teritorijas, nostiprinātas nogāzes un atjaunotas vēsturisko ēkufasādes, atbalstīti kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas projekti.Talsu integrētās attīstības programmas horizontālā prioritāte ir cilvēkresursu attīstība, kasnodrošina darbiniekiem zināšanas, prasmes un iemaĦas, lai varētu īstenot programmas rīcībasun sasniegt nospraustos mērėus.63

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadam3.5. Stratēăiskais plānsPrioritātes Mērėi Pasākumi RīcībasCilvēka labklājība Dzīves kvalitātes uzlabošana Infrastruktūras attīstība Sociālās un veselības aprūpes attīstībaKomunālās infrastruktūras attīstībaMājokĜu attīstībaCeĜu, ielu, laukumu un kvartālu infrastruktūrasattīstība, sasniedzamības uzlabošana.Cilvēkresursu attīstība Cilvēkresursu nodrošināšana kvalitatīvu pakalpojumuīstenošanaiCilvēka izaugsme Pakalpojumu pieejamības unkvalitātes uzlabošanaInfrastruktūras attīstība Izglītības infrastruktūras attīstībaKultūras infrastruktūras attīstībaSporta un atpūtas infrastruktūras attīstībaIT pakalpojumu un e-pārvaldes attīstībaUzĦēmējdarbības sekmēšanaCilvēkresursu attīstība Cilvēkresursu nodrošināšana kvalitatīvu pakalpojumuīstenošanaiIzglītība un prasmju attīstība iedzīvotājiem unuzĦēmējiemApkārtējā vide Vides kvalitātes un ilgtspējaspalielināšanaInfrastruktūras attīstība Dabas vides sakārtošanaKultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanaPilsētas tēla veidošanaCilvēkresursu attīstība Cilvēkresursu nodrošināšana vides kvalitātes unilgtspējas palielināšanai64

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadam3. 6. Prioritātes mērėu vidējā termiĦā sasniedzamie rezultāti un rīcību rezultatīvie rādītājiPrioritāte, mērėis Vidējā termiĦā sasniedzamie rezultāti Rīcību īstenošanas rezultatīvie rādītāji 2014.g.(Pr.1.) CILVĒKA LABKLĀJĪBA(M.1.) Dzīveskvalitātes uzlabošanaSakārtota infrastruktūra nodrošina iedzīvotāju vēlmi un spējudzīvot un strādāt Talsos. Bezdarba rādītājs turpinasamazināties (2008. gada janvārī 4.2%). Iedzīvotāju ienākumanodokĜa pieauguma tendence ir stabila (2007. gadā 3 290 029LVL jeb 289 LVL uz vienu iedzīvotāju)Iedzīvotāju skaita pieaugumam ir pozitīva tendence (2007.g.11399 iedzīvotāji)Mazo uzĦēmumu attīstība pakalpojumu un ražošanas jomās(2006.gadā Talsos darbojās 297 ekonomiski aktīvi uzĦēmumiun 30 iestādes)Pieaugošs (eko)tūristu skaits Talsu rajonā (2007. gadā TalsuTIC apkalpoja 7076 tūristus)(Pr.2.) CILVĒKA IZAUGSME(M.1.) Pakalpojumu Iedzīvotājiem ir nodrošināti plaša spektra kvalitatīvi izglītības,sasniedzamības un kultūras, atpūtas, sporta un informācijas pakalpojumi.kvalitātes uzlabošana Iedzīvotāju skaita pieaugumam ir pozitīva tendence (2007.g.11399 iedzīvotāji), uzlabojas demogrāfiskās slodzes rādītājs(2006. gadā 545 iedzīvotāji vecumā līdz darbaspējasvecumam un virs darbaspējas vecumā uz 1000 iedzīvotājiemdarbaspējas vecumā).Infrastruktūras attīstība• Izbūvēti divi sociālās un veselības aprūpes infrastruktūras objekti• Pabeigta siltumapgādes sistēmas rekonstrukcija un attīstība, kasnodrošina pieslēguma iespēju visiem patērētājiem.• Sakārtota ceĜu, ielu infrastruktūra vismaz 10 km garumā t.sk. pēcmaăistrālo komunikāciju rekonstrukcijas. Ierīkoti veloceliĦi vismaz3 km garumā.• Sakārtota 2 laukumu un 4 māju kvartālu infrastruktūra.• Sakārtota komunālā infrastruktūra• Uzlabota kustības drošība Talsu ielās• Sakārtota ūdenssaimniecības sistēmaCilvēkresursu attīstība• Īstenoti 3 projekti cilvēkresursu attīstībaiInfrastruktūras attīstība• Izbūvēti un rekonstruēti 8 Izglītības, kultūras, atpūtas un sportainfrastruktūras objekti• Izveidots viens uzĦēmējdarbības atbalsta objekts• Ieviesta e-pārvaldeCilvēkresursu attīstība• Īstenoti 10 projekti cilvēkresursu attīstībai• Pakalpojumu nodrošināšanā strādā apmācīts un kvalificēts personāls65

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadamPrioritāte, mērėis Vidējā termiĦā sasniedzamie rezultāti Rīcību īstenošanas rezultatīvie rādītāji 2014.g.(Pr.3.) APKĀRTĒJĀ VIDE(M.1.) Vides kvalitātesun ilgtspējaspalielināšanaPakalni, ezeri un vēsturiskais centrs joprojām veido pilsētasīpašo tēlu. Saglabāts pilsētas vēsturiskais centrs, sakopti unnepiesārĦoti ezeri, apstādījumos ietvertas pakalnu dabasteritorijas.Infrastruktūras attīstība• Labiekārtotas 6 pilsētas zaĜās teritorijas• Dabas vide pilsētā atbilst kvalitatīvas dzīves vides prasībām• Pilsētas tēls ir atpazīstams Latvijā• Saglabāti un atjaunoti 10 kultūrvēstures objektiCilvēkresursu attīstība• Īstenoti 3 projekti cilvēkresursu attīstībai66

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadam4. INVESTĪCIJU PLĀNSTalsu pašvaldības integrētās attīstības programmas 2008.-2014.gadam investīciju plāns irneatĦemama attīstības programmas sastāvdaĜa, kura tiek sagatavota laika posmam vismaz līdz3 gadiem. To apstiprina pašvaldība. Pēc nepieciešamības, investīciju plānu var aktualizētkatru gadu.Investīciju plāns ietver Talsu pilsētas attīstības projektus. Kad 2009.gadā, noslēdzoties ATR,izveidosies Talsu novads un pilsētai pievienosies arī apkārtējie pagasti, tad tiks aktualizētsinvestīciju plāns un tajā tiks ietverti arī pievienojušos teritoriju projekti.Iespējama projektu aktualizācija arī saistībā ar reăionā esošo pilsētu kopīgiem attīstībasplāniem. Piemēram, inovatīvas uzĦēmējdarbības veicināšanai tiek meklēti risinājumisadarbībā ar citām reăiona pilsētām (iespējams iesaistoties reăiona uzĦēmējdarbībasinkubatoru tīklā). Ja tiks pieĦemts šāds lēmums, tad investīciju plāns tiks papildināts arattiecīgu projektu.67

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadamInvestīciju plāns 31 -1.pielikumsN.p.kProjektanosaukumsAtbilstība Papildinātībastratēăiskajie ar citiemm mērėiem projektiemunprioritātēm 32Finanšu instruments 33 Projekta Projekta plānotie Plānotais laika posmsPašvaldīb ES fondu Privātais Citi darbības rezultāti un Projekta(norādīt)avoti rādītāji 34 as datums ilgumsas budžets finansējums sektors finansējuma to rezultatīvie uzsākšan realizācijas(norādīt).(norādīt projektaN.p.k.)PRIORITĀTE: CILVĒKA LABKLĀJĪBA1. Projekta ideja: Sociālās un veselības aprūpes attīstība1.1. SociālopakalpojumupieejamībasuzlabošanaTalsos(Sociālopakalpojumucentra izveideĒkā Talsos,Daău ielā 4)1.2. Talsu jaunāsslimnīcas būveIndikatīvā summa(LVL)1. prioritāte 2.1. 1115160 15% 85% ERAFpilsētvidesprioritāte"Policentriskāattīstība"1. prioritāte 1.1.; 3.5. 20000000 15% 85% ERAF3.1.5.3.1.2. Projekta ideja: Pilsētas komunālās infrastruktūras attīstība2.1. Siltumapgādes sistēmas1. prioritāte 2.1., 3.3. 1 000 000 15% 85% ERAF3.5.2.1.0% 0% Izveidots sociālopakalpojumu centrs,kas nodrošināsiedzīvotājiemmūsdienu prasībāmatbilstošus sociālospakalpojumus, taiskaitā arī sociāloaprūpi.Patversme 298 m2platībā, Sociālāsaprūpes nams 420 m20% 5000000RajonapašvaldībaUzbūvēta 1 reăionālasnozīmes jaunaslimnīcas ēka,nodrošināti kvalitatīvisekundārās veselībasaprūpes pakalpojumi.0% 0% Ierīkota siltumapgādessistēma līdz Sociālā2008 20102009 20112009 201131 Investīciju plānu var papildināt ar papildus pašvaldībai nepieciešamu informāciju.32 Nepieciešams norādīt, lai identificētu plānoto investīciju atbilstību integrētai attīstības stratēăijai.33 Nepieciešams norādīt, lai varētu identificēt, vai projekta īstenošanai var pretendēt uz atbalstu pilsētvides prioritātes ietvaros.34 Paskaidrojumu par darbības rezultātiem un rezultatīvajiem rādītājiem skatīt MK noteikumos Nr.162 „Rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmas pamatnostādnes”.68

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadamattīstība centra izbūvējamaiēkai 300m un 5siltuma mezgli;Rekonstruētasiltumapgādes sistēmaCeltnieku ielā 500mun 6 siltuma mezgli.Veikta Pumpura ielaskatlu mājas galvenākatla rekonstrukcija(galvenā katlanomaiĦa)2.2. Ūdenssaimniecības attīstība2.3. PieminekĜaKoklētājsapgaismojumaun atpūtasparkarekonstrukcija1. prioritāte 3.1.,3.2. 5 000 000 galvo15 %85% 4 250000Kohēzijasfonds3.5.1.1.0% 250 000Latvijas valstsbudžetsIzbūvēta Talsuūdenssaimniecībassistēmas infrastruktūraprojekta„Ūdenssaimniecībasattīstība 14 Kurzemesreăiona pašvaldībās”ietvarosRekonstruēta ūdensapgādes sistēma 11538m;Atjaunota esošākanalizācijas trase2513m;Paplašinātakanalizācijas sistēma17163 m;;Paplašināta ūdensapgādes sistēma17833m.1. prioritāte 3.1., 10,2. 15 000 100% 0% 0% 0% Rekonstruēts atpūtasparks un pieminekĜaapgaismojums3. Projekta ideja: CeĜu, ielu, laukumu un dzīvojamo kvartālu infrastruktūras attīstība2008 20102009 200969

3.1. Ieluinfrastruktūrasuzlabošana3.2. IeluinfrastruktūrasuzlabošanaTalsossasniedzamībassekmēšanai3.3. Ielu izbūvesprojektēšana3.4. Ielurekonstrukcija3.5. Ielu uninženierkomunikāciju izbūvejaunbūvējamoskvartālosTalsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadam1. prioritāte 2.2.; 3.2.; 3.3;3.4.; 3.5.; 3.6.;3.7.,3.8.2587994 15% 85% ERAFpilsētvidesprioritāte"Policentriskāattīstība"0% 0% Rekonstruētas ielas:- Brīvības iela - 14800m 2 ,- K.Valdemāra iela,ietves, apgaismojumsun virsūdeĦunovadīšanas sistēma41 000 m 2 ,- Lielā iela 6600 m 2 ,- Darba iela 15 000m 2 ,- Laidzes iela 6730 m 22008 2011- Fabrikas iela 10401. prioritāte 2.2.; 3.1.; 3.3;3.4.; 3.5.; 3.6.;3.7.,3.8.1. prioritāte 3.1.; 3.2., 3.4.,3.5.1188089 15% 85% ERAFpilsētvidesprioritāte"Policentriskāattīstība"0% 0% Izbūvētas ielas unierīkotas inženierkomunikācijas:-Draudzības, MagoĦuun Ezera ielu kvartālā160295m 2 platībā;- ZiemeĜu, K. Baronaun Lielgabalu ielukvartālā 449932 m 2platībā.8 500 100% 0% 0% 0% Sagatavots projektsielas izbūvei 0,5kmgarumā - no RaiĦaielas līdz Celtniekuielai 102009 20112008 20091. prioritāte 3.1.; 3.2.; 3.7. 100 000 15% 85% ERAF3.2.1.3.1. prioritāte 3.1.;3.2., 3.3.;3.6.; 3.7.; 9.1.0% 0% Rekonstruēta Ūdensiela 0,330 garumā1 000 000 15% 85% ERAF 0% 0% Izbūvētas ielas unierīkotas inženierkomunikācijas:Atmodas un KĜavu,PĜavu un Bērzu ielaskvartālos 21 3787 m 2platībā;2009 20102010 201170

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadam3.6. VeloceliĦuierīkošana3.7. Satiksmes(kustības)drošībasuzlabošana3.8. Talsu apvedceĜaposma izbūve1. prioritāte 3.1.; 3.4.; 3.7. 152 000 15% 85% ERAF3.4.2.1.2.1. prioritāte 3.1.; 3.5.; 3.8. 862 662 15% 85% ERAF3.2.1.3.1. prioritāte 3.7. 1 450 000 15% 85% ERAF3.2.1.2.4. Projekta ideja: MājokĜu attīstība4.1. Sociālodzīvojamo mājusiltumnoturībasuzlabošana1. prioritāte 2.1. 185 000 25% 75% ERAF3.4.4.2.PRIORITĀTE: CILVĒKA IZAUGSME5. Projekta ideja: Kultūras infrastruktūras atjaunošana5.1. Mākslas skolasēkas renovācija5.2. KultūrasinfrastruktūrasatjaunošanaTalsos5.2.1. Radošās sētasizveidošana0% 0% Ierīkoti veloceliĦi1814 m garumā0% 0% Rekonstruēti 3krustojumi:RaiĦa, Dundagas unRīgas ielā krustojumsLielgabalu unDundagas ielaskrustojumsStendes, Saules,F.Blumbaha unBrīvības ielaskrustojumā0% 0% Izbūvēts apvedceĜš noStendes ielas apĜa”līdz RaiĦa ielai 700 m0% 0% Nosiltinātas unrenovētas ēkas 2 ēkasKalna iela 5a unMīlenbaha ielā 18 b2. prioritāte 5.2. 298 000 15% 85% ERAF 0% 0% Renovēta ēka Lielāiela 25. 480 m22. prioritāte5.1.;5.4.; 5.3. 2660995 15% 85% ERAFpilsētvidesprioritāte"Policentriskā attīstība"2. prioritāte 5.1.;5.4.; 5.3., 2108909 15% 85% ERAFpilsētvidesprioritāte"Policentriskāattīstība"2009 20112009 20112010 20112008 20102008 20090% 0% Skat. 5.2.1 un 5.2.2. 2009 20110% 0% Rekonstruētas Tautasnama divas amatniekudarbnīcas 232m 2 un340 m 2 platībāIzgaismots Tautasnams un sēta.Rekonstruēta ēka –izstāžu zālei –galerijai 628 m2;2009 201171

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadam5.2.2.. Sauleskalnabrīvdabasestrādeskompleksarekonstrukcija5.3. Daudzfunkcionāla kultūrascentraceltniecība5.4. Ēkas5.5. ĒkasrekonstrukcijabibliotēkasizvietošanairekonstrukcijaJauniešucentram6. Projekta ideja: Izglītības iestāžu attīstība6.1. Pirmsskolasizglītībasiestāžuinfrastruktūrasattīstība6.2. 2.vsk. sportakompleksabūvniecība6.3. Pamatskolaspiebūvesbūvniecība un2. prioritāte 5.2.;5.3 552086 15% 85% ERAFpilsētvidesprioritāte"Policentriskāattīstība"2. prioritāte 5.2. 3 125 000 15% 85% ERAF3.4.3.1.Rekonstruēta Mūzikasskola – 470m2; jaunapiebūve 400 m2;0% 0% RekonstruētsSauleskalna brīvdabasestrādes komplekss34712 m 2 platībā,2000 sēdvietas,apgaismojums, utt.0% 0% Uzceltsdaudzfunkcionālskultūras centrs – 1700m22. prioritāte 5.2. 328 000 15% 85% ERAF " 0% 0% Rekonstruēta ēka Lielāiela 17 – 350 m22. prioritāte 5.3.;5.4.; 6.7. 570 000 15% 85% ERAF3.1.4.1.52. prioritāte 6.2; 6.5.; 6.6. 819 672 15% 85% ERAF3.1.4..3.0% 0% Rekonstruēta ēkaKalna ielā 4 -jauniešiem ar īpašāmvajadzībām – 500 m20% 0% Uzcelts un izveidotssporta un korekcijascentrs bērniem arīpašām vajadzībām200 m2,rekonstruētas unrenovētas 3 PII2. prioritāte 6.4.; 6.3.; 6.5. 1 015 800 0% 0% 0% 100%Latvijasvalstsbudžets, VIP(Aizsardzībasministrija)2. prioritāte 6.2.; 6.4.; 6.5. 128 000 15% 85% ERAF3.1.3.3.2.Uzcelts un izveidotssporta komplekss1 halle, sportalaukums 1ha0% 0% Uzcelta pamatskolaspiebūve2009 20112011 20112009 20102010 20132008 20092009 20102010 201172

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadamstadionasakārtošana6.4. Talsu Valstsăimnāzijassporta laukumasegumaatjaunošana6.5. Ăimnāzijaspeldbaseinabūvniecība6.6. ZaĜās klasesizveide Talsusākumskolā6.7. Jauniešuiniciatīvas unkrīzes centraizveide2. prioritāte 6.2.; 6.3.; 6.5. 90 000 15% 85% ERAF3.1.3.3.2.2. prioritāte 6.1.; 6.2.; 6.3.;6.4.1 370 000 15% 85% ERAF3.1.3.3. 2.2. prioritāte 6.1. 90000 15% 85% ERAF3.1.3.3.2.0% 0% Atjaunots sportalaukums 2000 m22010 20110% 0% Uzbūvēts peldbaseins 2009 20100% 0% Izveidota 1 „zaĜāklase”2. prioritāte 5.6. 500 000 15% 0% 0% 85% LatvijasŠveicessadarbībasprogramma7. Projekta ideja: UzĦēmējdarbības sekmēšana7.1. UzĦēmējdarbībasatbalstacentra attīstība2. prioritāte 3.1.-3.7.; 8.1.;13.6.60 000 15% 85% ERAF2.3.1.Rekonstruēta ēka unierīkots Jauniešuiniciatīvas un krīzescentrs0% 0% Notikušas mācībasuzĦēmējiem (pēcpieprasījuma)2009 20102010 20112009 20138. Projekta ideja: IT pakalpojumu un e-pārvaldes attīstība8.1. Publiskās pārvaldeselektroniskopakalpojumuun informācijassistēmu attīstība2. prioritāte 7.1. 100 000 15% 85% ERAF3.2.2.1.9. Projekta ideja: Atpūtas, sporta un brīvā laika pakalpojumu nodrošināšana9.1. Brīvā laika, atpūtas undrošas videsradīšanadaudzdzīvokĜumāju pagalmos2. prioritāte 3.4. 110 000 70% 0% 0% 30 %Talsunovada fondsPRIORITĀTE: APKĀRTĒJĀ VIDE10. Projekta ideja : Dabas vides sakārtošana0% 0% Uzsākta publiskāspārvaldeselektroniskopakalpojumu uninformācijas sistēmasizveideAtjaunoti 6 bērnu unsporta laukumidaudzdzīvokĜu mājupagalmos2010 20132009 201073

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadam10.1 Apkārtējāsvideslabiekārtošana10.2. Pilskalna unTalsu ezeraapkārtneslabiekārtošana10.3. Baznīckalnaatbalsta sienasrekonstrukcijaun baznīckalnanogāzesnostiprināšana11. Projekta ideja : Pilsētas tēla veidošana11.1. Pilsētasatpazīstamībaszīmju sistēmasizveidošana unierīkošana11.2. Ēkas fasādesatjaunošana11.3. Ēkas Lielā iela27. renovācija3. prioritāte 10.2.;10.3. 352 650 70% 0% 0% 30 % Talsunovada fonds3. prioritāte 10.1.; 10.3. 156 000 15% 85% ERAF3.4.2.1.1.3. prioritāte 10.1.; 10.2 83 000 15% 85% ERAF3.4.2.1.1.3. prioritāte 10.1.; 10.2;10.3.;300 000 15% 85% ERAF3.4.2.1.1.3. prioritāte 11.1.;11.3. 12 400 15% 85% ERAF3.4.2.1.1.3. prioritāte 11..1.; 11.2. 376 000 15% 85% ERAF3.4.2.1.1.Sakārtota unlabiekārtota ZvaigžĦuielas nogāze 2,0016ha platībāLabiekārtotaVilkmuižas ezeraapkārtne 13,3600 haplatībāLabiekārtots TalsuValsts Ăimnāzijasparks 3 ha platībāLabiekārtotsDzirnavkalns 1,6429ha platībāIerīkots atpūtas parksun bērnu laukums4250 m 2 platībāKareivju ielā 180% 0% Labiekārtots pilskalns2,6345 ha platībā0% 0% Rekonstruēta atbalstasiena0% 0% Izveidota PiemiĦaszīme0% 0% Atjaunota ēkas Ezeralaukumā 2 fasāde2008 20102009 20102008 20092011 200112011 20110% 0% Renovēta ēka 2009 200974

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadam11.4. AtbalstskultūraspieminekĜuprivātīpašniekiem kultūraspieminekĜusaglabāšanā unto sociālekonomiskāpotenciālaefektīvāizmantošanā3. prioritāte 10.1. 80 000 15% 85% ERAF3.4.3.3.12. Projekta ideja : Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana12.1. Koncerts „Talsi mūzikā”3. prioritāte 12.2.; 12.3. 6975 4262 0% 0% 2713Valsts Kultūrkapitālafonds12.2. Fotoprojekta„Talsi 777”izdošana12.3. Brīvdabas kinoun Dižmārasgadatirguskultūrasprogramma„Sanāk visiĜauži”3. prioritāte 12.1.; 12.3. 21 320 19320 0% 0% 20000% 0% Saglabāti 5 objekti 2009 2013Valsts Kultūrkapitālafonds3. prioritāte 12.1.; 12.2. 6000 4300 0% 0% 1700Valsts KultūrkapitālafondsHORIZONTĀLĀ PRIORITĀTE: Cilvēkresursu attīstība13. Projekta ideja: Izglītības un prasmju attīstības pasākumi iedzīvotājiem13.1. Profilaksespasākumupaplašināšanaun uzlabošanaAtkarībukonsultācijupunktāHorizontālāprioritāte5.6.; 6.7 10 000 0% 0% 0% ANOAttīstībasprogrammaApkopotas dziesmaspar Talsiem, izvēlētaTalsu himnaIzdots Talsu pilsētasvides, cilvēku unnotikumufotodokumentāls21.gadsimta sākumafiksējumsTalsos šobrīddzīvojošo tautukultūru prezentējošokultūras programmaun brīvdabas kinoDižmāras gadatirgū3 profilaksespasākumi Talsupilsētas un Talsurajona skoluskolniekiem2008. 20082008 20082008 20082008 200975

13.2. Pilnvērtīgabrīvā laikapavadīšanas unpsihofiziskoprasmjuattīstībasiespējasbērniem unjauniešiem arvidējiem vaismagiemintelektuālāsattīstībastraucējumiem.13.3. Datorprasmjuapgūšana unapgūto zināšanunostiprināšanaTalsu pilsētaspensionārudienas centrā13.4. Akadēmiskāmūzika laukos13.5. Atbalstsnepilngadīgajiemlikumpārkāpējiem un viĦuăimenēm13.6. Projektu fondiun toizmantošanasHorizontālāprioritāteHorizontālāprioritāteHorizontālāprioritāteHorizontālāprioritāteHorizontālāprioritāteTalsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadam5.6. 1500 0% 0% 0% Talsu rajonapadomesfonds, Bērnuun ăimeneslietuministrija,Talsu novadafondsPsihofizisko prasmjuattīstība 10 bērniemun jauniešiem arvidējiem vaismagiemintelektuālāsattīstībastraucējumiem un viĦuăimenes locekĜiem.2008 20091.1. 2000 0% 0% 0% 30 %Talsurajonapadomesfonds, Talsunovada fondsDatorprasmēapmācīti 40 Talsupilsētas pensionāri uninvalīdi2008 20095.2. 5000 4000 0% 0% 1000Valsts Kultūrkapitālafonds5.6. 2184 0% 0% 0% ĥujorkasluterāĦusociālāspalīdzībasorganizācijasbērnu unăimenes lietās„Bērnu unăimenesatbalstamLatvijā”fondā7.1. 1000 0% 0% 0% Akadēmiskoprogrammuaăentūra/Paaugstinātaizglītības kvalitāte,notikuši 2 koncertiIesaistīti 15nepilngadīgielikumpārkāpēji unviĦu ăimenesApzināt projektufondus, pieteikumusagatavošanas un2008 20112008 20092009 201076

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadamiespējas, labasprakses piemēri13.7. Jauniešusadarudzībasprojekts„Magnēts”13.8. „Jaunatnepasaulē”13.9 „AtbalstsEiropassadarbībaijaunatnesjomā”HorizontālāprioritāteHorizontālāprioritāteHorizontālāprioritāteTalsuraj.pad./Talsupils.dome5.6. 3000 0% 0% 0% JaunatnesStarptautiskoprogrammuaăentūra5.6. 5000 0% 0% 0% JaunatnesStarptautiskoprogrammuaăentūra5.6. 3500 0% 0% 0% „AtbalstsEiropassadarbībaijaunatnesjomā”realizēšanas iemaĦas.Iepazīties ar citiemjauniešu realizētajiemprojektiem(2 semināru cikli, 25jaunieši)Radīt jaunussadarbības tīklus arjauniešiem citāspašvaldībās, valstīs(pieredzes apmaiĦasbraucieni)Apmācību unpieredzes apmaiĦajauniešuorganizācijāmLatvijā, EiropasSavienībā (pieredzesapmaiĦas brauciens,3 semināri,apmācības)Apmācīti 25 jauniešiApmācību unpieredzes apmaiĦajaunatnesdarbiniekiem,līderiem (tikšanās,pieredzes apmaiĦa,apmācības)2010 20102010 20112010 2011KOPĀ 4645744577

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadam5. PROGRAMMAS ĪSTENOŠANAS UZRAUDZĪBA UNNOVĒRTĒJUMSTalsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadam ir vidējā termiĦa plānošanasdokuments, kurš izstrādāts pamatojoties uz pēctecību ar 2003. gadā apstiprināto Talsupilsētas attīstības programmu. Programmā ir noteikta attīstības vīzija, attīstībasprioritātes un stratēăiskie mērėi, to sasniegšanai noteikti pasākumi un rīcības septiĦugadu periodam. Investīciju plāns tiek gatavots 3 gadiem, tas ir programmasstratēăiskajā daĜā izvirzīto prioritāšu, to mērėu, pasākumu un rīcību īstenošanasinstruments, pašvaldības investīciju plānošanai.Programmas aktualizēšana var notikt ne biežāk kā reizi trīs gados, bet nemainotprogrammas prioritātes un stratēăiskos mērėus. Programmas aktualizācija varattiekties uz plānotajiem pasākumiem un rīcībām.Investīciju plānu kā programmas sastāvdaĜu var aktualizēt katru gadu (nemainotprogrammu). Investīciju plānā tiek attēlotas pašvaldības attīstību veicinošās projektuidejas vai projekti, kuri tiek izstrādāti un ieviesti, pamatojoties uz stratēăisko daĜu.Projektu īstenošanai tiek piesaistīti pašvaldības, valsts, Eiropas Savienības un citifinanšu resursi. Projektus realizē pašvaldība sadarbībā ar citām pilsētas attīstībāieinteresētajām pusēm, saskaĦā ar ieviešanas brīdī esošo situāciju un resursupieejamību, kā arī pieprasījumu un piedāvājumu.Īstenojot projektus, tiek veikts nepārtraukts situācijas un paveikto darbu monitorings,atbilstoši noteiktajiem sākotnējiem un rezultātu sasniegšanas rādītājiem. Programmā irnoteikti stratēăiskā mērėa sasniedzamie kvantitatīvie un kvalitatīvie darbības rezultātiun to rezultatīvie rādītāji, kas dod iespēju izvērtēt programmas ieviešanas progresu.Programmas īstenošanas uzraudzības ziĦojums tiek gatavots un izskatīts katru gadu.Perioda noslēgumā, pamatojoties uz stratēăisko mērėu sasniegšanas progresu, tiekveikts situācijas novērtējums un analīze programmas stratēăiskajai daĜai, un gatavotipriekšlikumi pilsētas attīstības programmas izstrādei nākamajam periodam.78

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadamTalsu integrētās attīstības programmas īstenošanas uzraudzība un novērtējumsUzraudzībaProgramma Sākotnējā situācija Ieguldījums Produkts Rezultāts IetekmePašvaldībaIeinteresētās pusesPašvaldība un projektu īstenotāji Pašvaldība un projektu īstenotājiKasStratēăijas izstrādes sākumā tiek noteikta sākotnējāsituācija un indikatori, kas turpmāk Ĝauj izmērītsasniegtos rezultātus.Starpposma sasniegumu izvērtējumi(katru gadu)Ja ir finanšu resursi, tad arī ārējieeksperti un tiek veikts pētījums parsasniegtajiem rezultātiem un to ietekmiInstitucionālāstruktūraKadEkonomiskie indikatori,mērėu sasniegšanas indikatori un indikatorirezultātu novērtēšanaiFinansējums,cilvēkresursisociālie, fiziskieun dabas resursiprojektaīstenošanāsasniegts,izdarītsprojektusasniegtā unizdarītāturpmākierezultātiprojektarezultātuturpmākāietekmeSkaidrojumsPiem.ApmācītoskaitsApmācītieiesaistās darbatirgūSamazināsbezdarba līmenisNovērtējums79

Pielikumi1. Pielikums. Talsu pašvaldības īstenotie projekti pēdējo gadu laikā.Projekta nosaukums Iesniedzējs Finansētājiestāde„Ūdenssaimniecībasattīstība 14 Kurzemesreăionu pašvaldībās”LR Vides ministrija Valsts investīcijufondsAtbalsts medikamentukompensācijai Talsupašvaldības vecumapensionāriem,maznodrošinātajāmăimenēm (personām)“Motivācijasprogramma sociālāsatstumtības riskampakĜautiem vecākiem,kuri aprūpē bērnu arfunkcionāliemtraucējumiem,iesaistīšanai darbatirgū”Talsu pilsētas dome Paaudžusolidaritātes fondsIesniedzējs: „VelkuBiedrība”Partneri:Talsu pilsētas domeCēsu pilsētas domePreiĜu pilsētas domeTalsu rajona Pieaugušoizglītības centrsProfesionālās karjerasizvēles valsts aăentūraEiropas SociālaisfondsTalsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadamProjektakopējaisfinansējumsProjekta ilgums Rezultāti~ 9 milj. EUR 2003. – 2010. Apmainīti un no jauna uzstādītimaăistrālie kanalizācijas unūdensvadi.8 000 LVL 01.2007. – 07.2007. Izsniegtas medikamentukompensācijas41 644,31 LVL 10.2006. – 05.2008.Atbalsta grupas bērniem unjauniešiem ar funkcionāliemtraucējumiem un viĦu vecākiem.80

„Satiksmes drošībasuzlabojumi untransporta sistēmasoptimizācija TalsupilsētasZiemeĜaustrumu daĜā”„Satiksmes drošībasuzlabojumi untransporta sistēmasoptimizācija vienā noTalsu pilsētaslielākajiemkrustojumiem –Mīlenbaha un Saulesielas krustojumā”„Publisko internetapieejas punktuattīstība Kurzemē”„LAIPAZiemeĜkurzemē” –„Lauku ApkaimesInterneta PunktuAttīstībaZiemeĜkurzemē”Talsu pilētas dome EiropasReăionālaisAttīstības fondsTalsu pilsētas dome EiropasReăionālaisAttīstības fondsBiedrība “Kurzemesreăiona attīstībasaăentūra”;EiropasReăionālaisAttīstības fondsLaucienes pagasta padomePartneri:Talsu pilsētas dome, Valdemārpilspilsētas dome, Lībagu pag. padome,Vandzenes pag. padome, Balgales pag.padome, Valdgales pag. padome,Strazdes pag. padomeEiropasReăionālaisAttīstības fondsTalsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadam131 698,11 LVL 01.04.2007. –10.12.2007.Trotuāru seguma un ieluapgaismojuma uzlabojumiDraudzības un AkmeĦu ielās83 616,24 LVL 01.04.2007. –10.12.2007.Luksoforu izbūve un gājēju satiksmesdrošības optimizācija K. Mīlenbahaun Saules ielas krustojumā533 322,57 LVL 03.2007. – 08.2008. Izveidoti 2 publieskie internetapieejas punkti:*Domes administratīvajā ēkā (3datori)*Tautas namā (5 datori)164 255.92LVL01.2007. – 03.2008. Izveidots 1 publiskai interneta pieejaspunkts:*Talsu sporta namā (4 datori)81

„Sociālā AtstumtībaUzveikta JaudīgāmAktivitātēm”/SAUJA/SSC „Eiromāja”Partneri:Talsu pilsētas dome, Valdemārpilspilsētas ar lauku teritoriju dome,Laucienes pag.pad., Lībagu pag.pad. ,Laidzes pag.pad., ĂibuĜu pag.pad.,Balgales pag.pad, Valdgales pag.pad. unStrazdes pag.pad.Eiropas Sociālaisfonds„Jaunieši vēro” organizācija „NEXT” . Eiropas Komisija,SEB, Air Baltic,u.c.„Vienaudžu izglītotājudarba grupa „Jaunietisjaunietim”Talsu pilsētas dome.Partneri: organizācija „Jaunatne pretAIDS”Talsu rajonapadome„DARBS -DaudzpusīgasApmācībasRietumlatvijasBiznesa Stimulēšanai”SSC „Eiromāja”Partneri: Talsu pilsētas dome, ĂibuĜu,Laidzes, Laucienes, Lībagu, Valdgales,Strazdes un Balgales pagastupašvaldības.Eiropas SociālaisfondsTalsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadam49 898.00 LVL 09.2006. – 09.2007. Projekta vispārējais mērėis ir veicinātsociālās atstumtības riskam pakĜautoiedzīvotāju līdzdalību savaskompetences pilnveidē, motivējot tosiesaistīties un konkurēt vai atgrieztiesdarba tirgū, tādejādi sekmējotsociālekonomisko izlīdzināšanuZiemeĜkurzemē.Motivācijas programmā organizētikursi ~ 150 mērėa grpasdalībniekiem:• Biznesa ABC• Personīgais stils• LR darba likumdošana• Psiholoăija10.2006. – 08.2007. Iepazīšanās ar savu pašvaldību un tāsiestāžu darbu, lēmumu pieĦemšanasprocesiem, kā arī jaunatnes jautājumurisināšanu pašvaldībā.1855,05 LVL 07.2006. Izveidota vienaudžu izglītotāju darbagrupa „Jaunietis jaunietim”Grupas dalībnieki ieguvapamatzināšanas par veselīgudzīvesveidu, par riskiem lietojotnarkotikas u.c. apreibinošās vielas,drošas savstarpējās attiecības.49 015,30 LVL 05.2005. – 09.2006. Centrālā aktivitāte ir apmācības –komercdarbības pamati, dažādusociālo grupu un vecumuiedzīvotājiem, lai motivētu viĦusatgriezties aktīvā sabiedriskajā dzīvē,darba tirgū, veicinot82

“NAGLAZiemeĜkurzemē -NodarbinātībasAttīstīšanaGalvenokārt LaukuApvidosZiemeĜkurzemē “SociālekonomiskāsAttīstības Veicināšanaun ekonomikasDažādošana (SAVED)Baltijas jūras valstusadarbības dimensijā.ĂibuĜu pagasta padomePartneri: Talsu pilsētas dome, Laucienespag.pad., Lībagu pag.pad., Laidzespag.pad., Strazdes pag.pad., Balgalespag.pad.Talsu pilsētas domePartneri:SSC „Eiromāja”. EiromājaKuresārē (Igaunija),Sederčepingas pašvaldība(Zviedrija)Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadampašnodarbinātības vai sava biznesauzsākšanu.Iesaistīti tuvu pie 300 mērėa grupasdalībnieki.PHARE 2003 212 003.27 EUR 09.2005. – 08.2006. Tiek realizētas apmācību programmasdažādu prasmju apgūšanai ( piem.šuvēji; galdnieki, mājas aprūpētāji,datorapmācība, grāmatvedība,komerczinības );*izveidotas subsidētās darbavietas(Parka strādnieks Talsos);*iekārtoti nodarbinātības atbalstaresursu punkti.PHARE 2003 193 769,82 EUR 01.12.2005. –30.11.2006*Izveidota Komercdarbības Atbalstaun Sadarbības Platforma (KASAP)*KASAP atklāšanas forums“UzĦēmējdarbība Baltijas jūrasreăionu valstīs”*Talsu uzĦēmēju dienas ar Zviedrijasun Igaunijas uzĦēmēju piedalīšanos*Izstrādāta Talsu apkaimesSociālekonomiskās attīstībasstratēăija 2006.-2010. gadam.*Starptautisks 2 dienu seminārs“Veiksmīgas ES fondu līdzekĜuapguves pieredze valstu attīstībasplānu kontekstā un nākamā83

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadamplānošanas perioda kopīgo sadarbībasprojektu plānošana.”*20 Talsu apkaimes jauno uzĦēmējupieredzes apmaiĦas brauciens uzZviedriju.*Fona informācijas (komercdarbībainepieciešamie dati parsociālekonomisko situāciju)sagatavošana par Talsu apkaimi,Sederčepingas apkaimi un Kuresāresapkaimi84

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadam2.Pielikums. Nevalstiskās organizācijas un biedru grupas Talsu pilsētāN.p.k.Nosaukums Darbības mērėis Mērėauditoruja Dibināš.gads1. Aleksandra Kultūras veicināšana; novada un A. Pelēča Sabiedrība 2000.Pelēča lasītava kultūrvēsturiskā mantojuma izpēte,apkopošana, dažādu projektu realizēšana,sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām,pašvaldību iestādēm, uzĦēmumiem unprivātpersonām Latvijā un ārzemēs2. IekĜaujošāsIzglītībasiniciatīvu centrs2003.3. “Kurzemesābele”,dārzkopjubiedrība4. LatvijasNacionālopartizānuapvienība5. Talsu politiskirepresēto klubs6. Latvijas ZaĜākustībasZiemeĜkurzemes nodaĜa7. “Mēs savammuzejam”,novadpētniekukopa8. Talsu BiatlonaSlēpošanassporta klubs9. Talsu Diabētabiedrībaveicināt vienlīdzīgu apmācības pieejamībubērniem ar īpašām vajadzībām un bērniem ardažādiem invaliditātes veidiem, balstītu uziekĜaujošo izglītību vispārizglītojošā skolāvirzību uz demokrātisku sabiedrībupopularizēt dārzkopību, veicināt dārzkopībasattīstību un tradīcijasnacionālo partizānu kauju un darbības vietupārzināšana, patriotisko ideju paušanajaunatnes vidū, bijušo nacionālo partizānu unto atbalstītāju apzināšana un piemiĦas vietu unzīmju uzstādīšanaapzināt politiski represētās personas Talsurajonā, rīkot saietus, īpaši 25. martā un 14.jūnijā – Komunistiskā genocīda upurupiemiĦas dienā, veidot publikācijas parizsūtījuma un nometinājuma gadiem unpolitiski represēto personu dzīvi tagaddabas un vides ilgtspējīgas attīstībasveicināšana Latvijā un pasaulē, organizējotkampaĦas un dažādus vides izglītībaspasākumusapvienot dažādu profesiju un atšėirīgu uzskatucilvēkus, kurus kopā saista patiesa interese parmuzeju kā kultūras, izglītības un pētnieciskādarba centru. Iesaistīties izstāžu un ekspozīcijuizveidē ar neparastām idejām, priekšmetudeponējumiem, finansiālu atbalstu, piepildotkatra indivīda intereses un brīvo laiku, strādātkopā ar Talsu novada muzeja vēstures nodaĜu,realizēt kopīgus projektus, piedaloties dažādoskonkursosbiatlona un slēpošanas sporta attīstība Talsurajonāpalielināt sabiedrības izpratni par cukuradiabētu, apzināt rajonā dzīvojošos cilvēkus arcukura diabētu, sekmēt diabēta skarto cilvēkuapmācību, veicināt ar diabētu saistītojautājumu risināšanu sabiedrībā, informētsabiedrību par diabēta riska faktoriem,sadarboties ar vietējām pašvaldībām, atbalstītpētījumus, kas uzlabotu cukura diabētacilvēki ar īpašāmvajadzībām,sabiedrība kopumā,bērni un ăimenes,bērni ar speciālāmvajadzībāmveci cilvēki,sievietes,maznodrošinātiejaunieši,represētie/veterānirepresēti/veterāni unviĦu ăimenes locekĜisabiedrība kopumā,jaunieši,profesionālās grupassabiedrība kopumā,bērni un ăimenes,profesionālās grupas1997.1993.1989.2004.2004.sabiedrība kopumā 1998.veci cilvēki, cilvēkiar īpašāmvajadzībām,bezdarbnieki,sabiedrība kopumā,maznodrošinātie1994.85

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadamatklāšanu, ārstēšanu, profilaksi, uzturētkontaktus un sadarboties ar līdzīgāmorganizācijām Latvijā un ārvalstīs10. Talsu foto klubs popularizēt un izglītot sabiedrību parfotogrāfiju kā lietderīgu brīvā laikapavadīšanas veidu un pašizteiksmes formu11. Talsu invalīdubiedrība12. “Talsi-2”,mednieku klubs13. Talsumāksliniekugrupa14. Talsu novusaklubs15. Talsu novadaliterātuapvienība16. Talsu novadaZiemeĜvalstucentrs17. Talsupensionārubiedrība18. Talsu rajona"Černobiliešu"biedrība19. Talsu rajona unpilsētasbrīvprātīgougunsdzēsējubiedrība20. Talsu sportabridža klubs21. "TēvzemesDaugavasvanagubiedrība",Talsu nodaĜa22. Sporta unatpūtasinvalīdu un viĦu ăimenes locekĜu iekĜaušanāssabiedrībā (brīvā laika lietderīga izmantošana,organizējot dažādus pasākumus, kuros šiecilvēki var Ħemt līdzdalību)efektīva nomāto medību platībuapsaimniekošana, kopšana, medību tradīcijusaglabāšana un izveidošana, attīstot medībusaimniecībukoordinēt Talsu rajonā dzīvojošo māksliniekudarbībunoskaidrot labākos Talsu rajona novusaspēlētājus un Ĝaut tiem pilnveidot savumeistarībunovada literārā mantojuma apzināšana unuzturēšana šodien, literāro procesu kopšana uniedibināšana Talsos un rajonā, novada literāronotikumu un procesu atspoguĜošana rajona,Kurzemes un Latvijas Dzejas dienās unliterāros pasākumosZiemeĜvalstu kultūras un informācijasizplatīšana, sadarbības kontaktu un projektuveicināšana, izglītības un kultūras pasākumuorganizēšanaorganizēt un veicināt Talsu pilsētas pensionāruun invalīdu iesaistīšanos sabiedriskajāsaktivitātēs, sniegt apmeklētājiem informācijuun dažāda veida sociālo pakalpojumupalīdzību, organizēt kultūras, sporta, tūrismaaktivitātes un citus pasākumusuzlabot sociālos apstākĜusveicināt ugunsdrošību, iedzīvotāju apmācībuun ugunsgrēku apkarošanupopularizēt bridža spēli, aktivizēt iedzīvotājus,iesaistot sporta aktivitātēs.publicēt un apvienot Latviešus Tautas kopībassaglabāšanai, aizstāvēt Latviešu tautasnacionālās intereses, sniegt atbalstu bijušiemleăionāriem, invalīdiem, vanadzēnu nacionālipatriotiskā audzināšana, sekmēt LatvijasiekĜaušanos un līdzdalību Eiropas Savienībāveicināt kulturālu brīvā laika pavadīšanu uninterešu izkopšanu, veicināt atpūtas un aktīvasabiedrība kopumā,jaunieši, sievietesveci cilvēki, cilvēkiar īpašāmvajadzībām, slimicilvēki, bērni unăimenessabiedrība kopumā,profesionālās grupas1999.1992.2000.profesionālās grupas 1996.sabiedrība kopumā,jauniešisabiedrība kopumā,jaunieši2000.1953.sabiedrība kopumā 1996.veci cilvēki, cilvēkiar īpašāmvajadzībāmcilvēki ar īpašāmvajadzībām1996.1999.sabiedrība kopumā 1868/2002sabiedrība kopumā 2000.veci cilvēki, cilvēkiar īpašāmvajadzībām,sabiedrība kopumā,maznodrošinātie,sievietes,represētie/veterānisabiedrība kopumā,jaunieši, sievietes,1990/20041994.86

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadamkomplekss“Usma”23. ZiemeĜkurzemes Nevalstiskoorganizācijuatbalsta centrs24. Talsu novadafonds,nodibinājums25. ĂimeĦu unbērnu attīstībascentrs"BrīnumiĦš".Nodibinājums26. "Talsu sieviešuun bērnu krīžucentrs",nodibinājums(TKC)27. Talsu pilsētaspūtējuorėestris,biedrība28. Talsu Rotariklubs29. “Mežābele”,pensionāruinterešu klubs30. Talsuskeitbordaklubs31. Talsu karatē unkikbosa centrs32. “Īves”, Talsurajona laukusieviešuapvienība33. Talsu rajonalauksaimniecības apvienībasporta pasākumu organizēšanu biedriem unviĦu ăimenes locekĜiemveicināt nevalstisko organizāciju sektoraattīstību, sadarbību un pilsoniskās sabiedrībasveidošanosizkopt vietējās filantropijas tradīcijas unsekmēt vietējo attīstību Talsos un novadā,atbalstot projektu īstenošanu izglītībā, kultūrā,mākslā, amatieru sportā, literatūrā, sociālajāsfērā, novada vēsturē, vides aizsardzībā uncitās fonda noteiktās jomās, kam nav peĜĦasgūšanas raksturaapvienot jaunās māmiĦas, lai kopīgā darbībāuzlabotu dzīves kvalitāti, sniegtunepieciešamās zināšanas bērnu kopšanas unaudzināšanas jautājumos, organizētu kopīguspasākumussniegt atbalstu veselīgas un stipras ăimenesveidošanai, veikt bērnu un sieviešu tiesībuaizstāvību un ar to saistītu programmuīstenošanupopularizēt pūtēju orėestru mūziku Latvijā unaiz tās robežāmatbalstīt un veicināt kalpošanas ideālu kācildenu pasākumu, veicinot pilsonisko sakaruattīstību, izmantojot tos kalpošanasuzdevumam augstas ētikas normas darbā unprofesijā; veicināt starptautisko saprašanās,labas gribas un miera nostiprināšanu ar dažāduprofesiju vispasaules sadraudzībuveicināt pensionāru aktivēšanos, iesaistot tosdažādos atpūtas un tūrisma pasākumospopularizēt skeitborda kustību Talsu rajonaiedzīvotāju vidū, veidot sadarbību ar citiemklubiem valstī un ārzemēs, iesaistīt jauniešusaktīvā sporta dzīvēpopularizēt karatē un kikboksa sportu, iesaistītiedzīvotājus un jauniešus aktīvos sportapasākumosizveidot sazarotu, attīstītu un demokrātiskulauku sieviešu koordinācijas apvienību, attīstotun paplašinot rajona sieviešu sadarbību.Veicināt lauku sieviešu iesaistīšanossabiedrības procesos, attīstot partnerību arpašvaldībām pagastos, valstī un meklējotradniecīgus sadarbības partnerus valstī unārzemēs, regulāri apmainoties darba pieredzē,ieviešot visu progresīvo apvienības darbībāveicināt lauku saimniecību sociālo integrāciju,attīstīt sadarbību rajona un valsts mērogā,apkopot informāciju un sniegt konsultācijasbērni un ăimenessabiedrība kopumā 1998.sabiedrība kopumā 2003.ăimenes ar bērniem 2003.sievietes, bērni,ăimenessabiedrība kopumā,jaunieši1998.2001.sabiedrība kopumā 1997.vecie cilvēki, cilvēkiar īpašāmvajadzībāmsabiedrība kopumā,jauniešisabiedrība kopumā,jauniešisabiedrība kopumā,sievietes ar ăimenēm1980.2005.2004.2004.sabiedrība kopumā 1998.87

34. Latvijas bērnufonda TalsunodaĜa35. RaiĦa unAspazijasfonds.NodaĜa36. “Mazais brālis”,dzīvniekuaizsardzībasbiedrība37. Eiropaskustības LatvijāTalsu nodaĜa38. „Vieno viens”,jauniešu klubs39. “Piektdienasjauniešu klubs”Talsu 2.vidusskolā40. Talsu rajonaSkolēnupašpārvalžu unjauniešu klubuapvienībanozares attīstībaiatbalstīt un sniegt palīdzību maznodrošināto,daudzbērnu ăimenēm, bērniem ar īpašāmvajadzībāmpieaugušo izglītība un apmācība, sadarbība arlīdzīgām organizācijām ārvalstīs, studiju lokuveidošana un interesentu iesaistīšanasakārtot Talsu pilsētas un rajona mājdzīvniekuturēšanas vidi, izglītot iedzīvotājus pareizirūpēties par savā valdījumā esošajiemdzīvniekiem, pārtraukt bezsaimnieka dzīvniekuvairošanosinformēt sabiedrību par Eiropas Savienībasdarbību, popularizēt Latvijā Eiropas kultūras,zinātnes, saimniecisko un sociālo pieredzi,veidot sadarbībuTalsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadamsabiedrība kopumā, 1997.jaunieši,, bērni unăimenes,mazākumtautībassabiedrība kopumā 1997.sabiedrība kopumā 2004.sabiedrība kopumā 1998.rosināt jauniešus lietderīgi pavadīt brīvo laiku jaunieši 1999.aktivizēt jauniešus lietderīga brīvā laikapavadīšanainodrošināt demokrātisku vispārizglītojošuskolēnu un jauniešu organizāciju koordinācijastīklu Talsu rajonā, veicinot to darbībasplānošanu un metodisko vadību, veicinātaktuālu problēmu risināšanu, sadarbojoties arcitām jauniešu organizācijām rajonā, valstī unārzemēs41. Talsu aeroklubs veicināt aviācijas amatieru sporta attīstību,iesaistīt jaunus biedrus kluba darbībā,Popularizēt fiziski aktīvu un veselīgudzīvesveidu42. “Tornado”,Talsu karatēklubs43. Talsu hokejaklubs, biedrība44. "Talsu krams",sporta klubs45. “Visbija”,sporta klubs46. “DedziĦi”,mednieku klubs- biedrība47. “Vanagi”,mednieku klubs48. “Valdgale”,mednieku klubsveicināt iedzīvotāju iesaistīšanos aktīvās sportanodarbībās, popularizēt karatē sportu jauniešuvidūveicināt bērnu un jauniešu iesaistīšanos sportanodarbībās, nodrošināt veselīgas atpūtasiespējas iedzīvotājiemveicināt iedzīvotāju iesaistīšanos aktīvossporta pasākumos, organizēt sadarbību arcitām organizācijām rajonā, valstī un ārzemēspopularizēt veselīgu dzīvesveidu sabiedrībākopumā, organizēt kultūras un sporta darbu,sacensības, sadarbību ar citiem sportaklubiem, jauniešu un bērnu apmācību dažādossporta un kultūras klubosjaunieši 1998.jaunieši 1997.sabiedrība kopumā 1997.jaunieši, sabiedrībakopumāsabiedrība kopumā,bērni un jauniešisabiedrība kopumā,jaunieši, sievietes,bērni un ăimenessabiedrība kopumā,jaunieši, bērni unăimenes1998.1997.1998.1998.veicināt mednieku sporta attīstību rajonā sabiedrība kopumā 1998.veicināt mednieku sporta attīstību rajonā,medību platību apsaimniekošanaefektīva medību platību apsaimniekošana,kopšana, medību tradīciju saglabāšana unizveidošana, popularizētsabiedrība kopumā 1998.sabiedrība kopumā 1998.88

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadam49. „Mežāzis VP”,mednieku klubs50. NĒVO DROM,Latvijas romuapvienība51. Challenge,aviācijas sports;biedrība52. Ciparnīca,biedrība53. Talsukomersantuklubs, biedrībaefektīva medību platību apsaimniekošana,kopšana, medību tradīciju saglabāšana unizveidošana, popularizēt medības kā veselīguatpūtas un sporta veiduAizsargāt sociāli mazaizsargāto personu grupu– Latvijas romu etnisko minoritāti, veiktsabiedriska labuma darbības, veicināt romuetnisko un sociālo integrāciju Latvijas unEiropas Savienībāsekmēt Talsu iedzīvotāju iesaistīšanukeramikas tradīciju veidošanā un sadarbībā arcitiem reăioniemsabiedrība kopumā 1998.Sabiedrība kopumā,romipusaudži un jauniešino maznodrošinātāmun sociālā riskaăimenēmTalsu reăionauzĦēmēji2006.2006.2006.89

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadam3.Pielikums. Daba pilsētā (Talsu pilsētas teritorijas plānojums ar grozījumiem 2007 gadā2002.-2014.gadamAPZĪMĒJUMI:- Dabas pamatnes "zaĜā"teritorija (ZZ)ZZZZZZ - 1- Dabas pamatnes"zilā"teritorija (ZŪ)- Rezervēta teritorija- Pilsētas robežaZŪZZZZ - 1ZZZZZŪZZZŪZZZŪZZZZZZZZZŪZZZZZZZZZZ90

Talsu integrētās attīstības programma 2008.-2014. gadam4.pielikums. Talsu pilsētas vēsturiskā centra robežas(valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis Nr. 7450)91