PDF dokuments - Liepājas Universitāte

Pašnovērtējuma ziņojuma darba grupa:Grupas vadītājs – Rektors J. RimšānsGrupas locekļi:Senāta komisiju vadītāji L. Pavītola, M. Zeltiņa, I. ValceZinātnes prorektore I. OzolaStudiju prorektore I. NeimaneRektora palīgs attīstības jautājumos Dz. TomsonsĀrzemju sakaru daļas vadītāja A. AuzaBibliotēkas direktore A. KairēnaFinanšu analītiķe L. ApenīteKVS vadītāja L. Markus-NarvilaPersonāldaļas vadītāja V. KriķeProjektu daļas vadītājs A. Egliņš-EglītisMūžizglītības nodaļas vadītāja Ņ. PetrauskaSabiedrisko attiecību daļas vadītāja I. PūreSaimniecības daļas vadītāja G. AtiķeStudentu padomes priekšsēdētāja E. Medne2.lappuse no 36

SATURSIevads ……………………………………………………………………………. 41. Zinātniskā darbība un inovācijas………………………………………….. 51.1. Liepājas Universitātes zinātniskais potenciāls………………………….. 51.2. Pētniecisko institūciju attīstība……………………………………………….. 51.3. Zinātniskā un pētnieciskā darba rezultāti…………………………………… 71.4. Promocijas darbu aizstāvēšana………………………………………………. 81.5. Inovāciju izstrāde un popularizēšana………………………………………... 92. Studiju procesa pilnveide un attīstība…………………………………………. 122.1. Studiju programmas, izmaiņas to piedāvājumā…………………………… 122.2. Studiju darba organizācija……………………………………………………. 142.3. Akadēmiskā personāla nodrošinājums………………………………………. 162.4. Sociālo partneru, darba devēju un absolventu iesaistīšana studijuprogrammu pilnveidē…………………………………..…………………………… 172.5. Studējošo un mācībspēku mobilitāte…………………………………………. 182.6. Mūžizglītība…………………………………..…………………………………. 193. Liepājas Universitātes organizācija un vadība……………………………… 213.1. Organizatoriskā struktūra un personāls…………………………………….. 223.2. Kvalitātes vadības sistēma…………………………………………………….. 223.3. Finanšu pārvaldība un infrastruktūras attīstība……………………………. 224. Sadarbība ar sociāliem partneriem……………………………………………... 255. Projektu īstenošana…………………………………..…………………………… 276. Sabiedriskās attiecības…………………………………..………………………… 287. Bibliotēkas darbība…………………………………..…………………………… 298. Jaunrade, kultūra, sports…………………………………..…………………… 319. Studentu padome…………………………………..…………………………….. 34Secinājumi …………………………………..…………………………………………… 363.lappuse no 36

pētniecībā balstītas studijas vides zinātņu jomā, Senāts (21.05.2012.) akceptējis Dabas unsociālo zinātņu fakultātes Vides pētījumu centra darbības nolikumu.Pētījumi un pētniecības projekti tiek īstenoti arī visās LiepU fakultātēs (sk.fakultāšu 2011./2012. studiju gada pašnovērtējuma ziņojumus).Finansējuma avoti: LiepU pamatbudžets, zinātniskās darbības bāzes finansējums,projekti. Pārskata periodā pirmo reizi LiepU budžetā noteikts finansējums zinātniskāsdarbības attīstībai, kas atbilstoši Zinātnes padomes lēmumam tiek izlietots papildus veiktāzinātniskā darba rezultātu apmaksai, mācībspēku dalībai un publikācijām starptautiskāskonferencēs un recenzējamos zinātniskos izdevumos.1. tabula. LiepU zinātniskie institūti, fakultāšu pētniecības struktūrvienībasStruktūrvienība, vadītājsMatemātikas zinātņu uninformācijas tehnoloģiju institūts(Krišjāņa Valdemāra iela 4)www.imsit.liepu.lvDirektors – Dr.math. Jānis RimšānsKurzemes Humanitārais institūts(Kūrmājas prospekts 13)www.kfvc.liepu.lvDirektors – Dr.philol. Edgars LāmaIzglītības zinātņu institūts(Lielā iela 14)Direktore – Dr.paed. Anita LīdakaVadībzinātņu institūts (Lielā iela 14)Direktore – Dr.oec. Daina CelmaDSZF struktūrvienība Socioloģiskopētījumu centrs (Lielā iela 14)Vadītājs – Mg.paed. ArtursMedveckisHMZF struktūrvienībaMākslas pētījumu laboratorija(Kūrmājas prospekts 13)www.mplab.lvVadītāja – Mg.art. Santa Mazika2011./ 2012. studiju gada galvenie pētniecības projektiESF projekts Matemātiskās fizikas tiešo un inverso problēmuefektīvu analītisku un skaitlisku metožu izstrādes materiālzinātņu,vides un ekonomikas pētījumos.ERAF projekts Jaunas tehnoloģijas unprogrammnodrošinājuma izstrāde biogāzes ieguves procesuoptimizācijai.Valsts pētījumu programmas Nacionālā identitāte (valoda,Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība) projekts Reģionālāidentitāte Eiropas kontekstā.Kurzemes kultūras programmas projekts Spēle „Kurzeme”.Starptautiskais pētnieciskais projekts RELAIS Plus (7dalībvalstis, vadošā valsts – Grieķija).ESF projekts Izglītojamo ar funkcionāliem traucējumiematbalsta sistēmas izveide.INTERREG projekts Competitive Entrepreneurship byLifelong Learning and Business Cooperation.Valsts pētījumu programmas Nacionālā identitāte (valoda,Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība) projekts Reģionālāidentitāte Eiropas kontekstā.Pašvaldības aģentūras Liepājas sabiedriskais transportspasažieru plūsmas pētījums.EK projekts Tehnoekoloģijas (viens no projekta partneriem)Radošās darbības finansējuma avoti: ERASMUS, ValstsKultūrkapitāla fonds, Liepājas pilsētas Domes KultūraspārvaldePārskata periodā viens no pētniecības struktūrvienību uzdevumiem bija nodrošinātregulāru zinātnisko semināru norisi. Tika izstrādāts semināru saturs un grafiki, bet ne visipasākumi un to rezultāti tikuši publiskoti LiepU interneta vietnē. Tomēr kopumāplašsaziņas līdzekļos ievietotā informācija par LiepU zinātniskās darbības aktualitātēm unrezultātiem ir pieaugusi, īpaši labi ar LiepU Sabiedrisko attiecību daļu sadarbojasKurzemes Humanitārais institūts, Mākslas pētījumu laboratorija, Socioloģisko pētījumucentrs. LiepU interneta vietnes www.liepu.lv pētniecības daļa ir papildināta ar sadaļuInovācijas.6.lappuse no 36

Dikerogammarus villosus - profile of the invaderwith these species for this habitat. Subsequentmonitoring revealed D. villosus had replaced theother species in the boulder zone, with G.duebeni completely disappearing and G. tigrinusretreating to softer sediments, deeper in the lake(Dick and Platvoet 2000; Dick et al. 2002; Platvoetet al. 2006b). The impact of D. villosus on residentamphipod assemblages of the River Rhine has alsobeen drastic. After its arrival, the abundance ofthe resident Chelicorophium curvispinum (G.O.Sars, 1895) was greatly reduced (van Riel et al.2006) and G. tigrinus was displaced from itspreferred stony habitat to less favorable ones(van Riel et al. 2006). Such patterns of displacementtend to be repeated in all newly colonized areasand niche partitioning presents itself as the onlymechanism allowing resident amphipods to coexistwith D. villosus, being confined tomacrophytes, weeds or soft sediments, whilebeing eliminated in stony habitats by D. villosus(Devin et al. 2003; Kley and Maier 2005; van Rielet al. 2007; Felten et al. 2008b; Hesselschwerdtet al. 2008; MacNeil et al. 2008; Kley et al. 2009;Boets et al. 2013a).Intraguild predation (IGP) or predation betweencompetitors belonging to the same ecologicalguild (Polis et al. 1989), despite being consideredan unstable phenomenon (e.g. Holt and Polis 1997),is a widespread interaction in natural food webs(Arim and Marquet 2004) and is increasinglyacknowledged as a major driver of rapid speciesexclusions during biological invasions (e.g.Snyder et al. 2004; Wang et al. 2013). IGP by D.villosus of several amphipod species includingG. duebeni, G. tigrinus, Gammarus fossarumKoch, 1836 and Gammarus roeselii Gervais, 1835has been witnessed in laboratory studies (Dickand Platvoet 2000; Kinzler and Maier 2003). IGPof Gammarus spp. by D. villosus occurs on bothnewly moulted (Kinzler and Maier 2003) andintermoult (Dick and Platvoet 2000) individuals,albeit less frequently on the latter. AlthoughKinzler et al. (2009) found no superior IGP byD. villosus upon other similar sized Dikerogammarusspecies, such results appear counterintuitive when field observations indicatedisplacement of species such as D. haemobaphesby D. villosus incursions (Grabowski et al.2007c; Kinzler et al. 2009).One important factor facilitating D. villosuscolonization is the presence of the zebra musselDreissena polymorpha. This globally widespreadbivalve lives in colonies and these shell ‘beds’provide the heterogeneous, hard structured habitatideal for D. villosus (Devin et al. 2003). D. villosusalso feeds on the zebra mussel’s byssus threads(Platvoet et al. 2009b), faeces and pseudofaeces(Gergs and Rothhaupt 2008a). The biomassaccumulating in zebra mussel colonies also formsa perfect food base for chironomid larvae, a majorD. villosus prey item (Maier et al. 2011) and suchvery abundant and highly calorific food itemspromotes the rapid growth and development ofD. villosus (Gergs and Rothhaupt 2008b). Laboratoryexperiments have shown D. villosus grows atdouble the rate when consuming chironomidlarvae, rather than biodeposited material orconditioned leaves (Gergs and Rothhaupt 2008a).In comparison, the growth rate of G. roeselii ishalf that of D. villosus, when provided with thesame number of larvae (Maier et al. 2011).An approach to assessing the ecological impactof an invading species such as D. villosus on aresident community is the comparison of its resourceuptake rate or predatory ‘capacity’ compared withthat of a trophically analogous resident species(Dick et al. 2013; Dodd et al. 2013). This predatory‘capacity’ can be quantified by measuring therelationship between resource consumption rate(in this case predation rate) and resource density(in this case prey availability) in a ‘functionalresponse’ (Abrams 1990). A Type II functionalresponse represents a consumption rate whichincreases with prey density but then declines toan asymptote as prey handling time becomes alimiting factor (Holling 1966). Dodd et al. (2013)compared the functional responses of D. villosusto that of G. pulex Linnaeus, 1758, in respect ofthree common prey, Asellus aquaticus (Linnaeus,1758), Chironomus sp. and Daphnia magnaStraus, 1820. Both large D. villosus individualsand those matched for body size with G. pulex,showed higher Type II functional responses thanG. pulex in respect of two prey types and similarfor the third. Thus, D. villosus showed highermaximum feeding rates than G. pulex on bothA. aquaticus and D. magna (similar for Chironomussp.), making it a more efficient predator andconsequently likely to have a greater impact onprey populations. In addition, mixed prey typeexperiments showed that D. villosus was significantlymore indiscriminate in prey selection thanG. pulex and this may be crucial as the ecologicalimpact of an invader possessing indiscriminatefeeding habits is likely to be far greater than amore selective one.

LiepU 2011. gada nogalē aktīvi piedalījās vairākos Latvijas zinātnes dzīveinozīmīgos pasākumos: organizēja apvienotā 3. Pasaules latviešu zinātnieku un Letonikas4. kongresa Liepājas sekciju Novadnieciskās identitātes meklējumi Kurzemē (19.–20.10.2011.), semināru kopas Latviešu valoda digitālajā vidē nobeiguma semināru(7.10.2011.).2011. gadā pirmo reizi tika piešķirtas 3 Liepājas pilsētas Gada balvas zinātnē:Dr.habil.philol. B. Laumanei par mūža ieguldījumu zinātnē, Dr.math. Š. Guseinovam pargada pētniecības aktivitātēm, kā arī jaunā zinātnieka balva Dr.philol. L. Markus-Narvilai.Pārskata periodā dažādojušās studentu zinātniskās aktivitātes: pirmo reizitradicionālā Zinātnes uz radošuma nedēļa (19.–24.03.2012.) tika rīkota kā starptautiskanedēļa, iekļaujot arī ārzemju lektoru lekcijas. Novatoriska bija maģistra studijuprogrammas Karjeras konsultants rīkotā diskusija Kopīgie izaicinājumi jaunatnespolitikas stiprināšanā, kurā piedalījās arī Daugavpils Universitātes studenti. Visāsfakultātēs konstatēts referentu skaita pieaugums studentu konferenču sekcijās, tačuvienlaikus atzīts, ka vienas nedēļa ir pārāk īss laiks, tāpēc ieteicams studentu zinātniskāskonferences rīkot arī citos fakultātēm izdevīgos laikos.Studējošie piedalās LiepU projektu izstrādē, piem., biznesa un organizācijuvadības (INTERREG projektā Reģionālā biznesa attīstības veicināšanas metodoloģiskāietvara izveidošana), baltu filoloģijas un kultūras (VPP Nacionālā identitāte finansētāzinātniskā ekspedīcija Virgā), matemātikas un fizikas (ESF un ERAF projekti), izglītībaszinātņu (piem., COMENIUS starptautiskie projekti CREANET un TRAM) u. c. studenti.Lai veicinātu zinātniskā darba rezultātu uzskaiti, datu pieejamību unsalīdzināšanas iespējas, darbojas zinātniskā darba rezultātu uzskaites sistēma (ZDUSpieejama www.liepu.lv INTRANET daļā), taču nepieciešama datu apkopošanas iespējuun satura pilnveide.1.4. Promocijas darbu aizstāvēšana un doktorantūras studijasLiepU doktorantūras studijas notiek trijās programmās: valodniecībā (9 budžetavietas), e-studiju tehnoloģijās un pārvaldībā (10 budžeta vietu), pedagoģijā (6 budžetavietas). 2011./ 2012. studiju gadā LiepU kopumā ir 38 doktoranti (maksas doktoranti –tikai pedagoģijas nozarē), no tiem imatrikulēti: 2 valodniecības, 4 e-studiju tehnoloģijuun pārvaldības, 3 pedagoģijas doktoranti (no tiem – viens maksas).Izskatot RTU un LiepU starpaugstskolu doktora studiju programmas E-studijutehnoloģijas un pārvaldība pašnovērtējumu (Zinātnes padome 5.12.2011.), konstatēts, kapartneraugstskolu sadarbību programmas attīstībā kavē budžeta vietu trūkums RTUuzņemšanā: gan 2010., gan 2011. gadā uzņemšana notikusi vienīgi LiepU. AtjaunotaLiepU pārstāvniecība LiepU/RTU starpaugstskolu doktora studiju programmas padomēun aktualizēta padomes darbība programmai aktuālu jautājumu risināšanā.EEZ un Norvēģijas divpusējā finanšu instrumenta projektā Jauno mediju mākslasizglītības attīstība Liepājā izveidota doktora studiju programma Jauno mediju māksla(direktore – Dr.sc.soc. R. Šmite), kas licenci darbības uzsākšanai saņēmusi 16.02.2012.Lai ilgtermiņā īstenotu LiepU doktora studiju programmas un nodrošinātupromocijas procesu – promocijas padomju darbu, nepieciešams LZP eksperta statussvismaz minimālajam skaitam LiepU zinātnieku (pašlaik – 2, pēc 1.09.2013. – 3 nozareseksperti). Pārskata periodā šo prasību izpilda valodniecības nozare, tāpēc pedagoģijas8.lappuse no 36

nozares zinātniekiem, kas sasnieguši LZP ekspertam izvirzītās prasības, jāiesniedznepieciešamie dokumenti LZP.ESF darbības programmas Cilvēkresursi un nodarbinātība LiepU projektaDoktora studiju attīstība Liepājas Universitātē atbalstītās četras grāda pretendentes –valodniecībā A. Blūmane, D. Straupeniece, pedagoģijā I. Freiberga, I. Lāce –iesniegušas darbus apspriešanai. D. Straupenieces promocijas darbs Valsts zinātniskāskvalifikācijas komisijā akceptēts aizstāvēšanai, aizstāvēšana notiek 21.09.2012.A. Blūmanes darbu valodniecības nozares promocijas padome 15.05.2012. atdevusipētījuma pilnveidei.Papildus plānotajam 2012. gada jūlijā aizstāvēšanai pedagoģijas nozares padomēiesniegts D. Deimantes-Hartmanes (LiepU) un J. Kapenieka (RTU/LiepU) promocijasdarbs.Nav pabeigta plānotā literatūrzinātnes doktora studiju programmas izstrāde: tāskoncepcija apspriesta gan Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes Domē, gan LiepUZinātnes padomē (7.05.2012.), bet nav lēmuma par programmas direktoru, kas virzītuprogrammas izstrādi.Lai veicinātu doktorantu adaptāciju un komunikāciju, kā arī izpratni pardoktorantūras studijām 2011. gada oktobrī darbu sākusi LiepU Doktorantūras skola, tāsnodarbības vadījuši gan tikko zinātnisko grādu ieguvušie mācībspēki (Dr.paed.D. Bethere, Dr.paed. A. Abene), gan citu institūciju speciālisti, piem., Jauno zinātniekuapvienības vadītājs Dr.hist. G. Krūmiņš, bibliogrāfe Dr.philol. B. Mūze. Šī doktorantūrasskola labi sadarbojas ar RTU/LiepU E- studiju tehnoloģiju un pārvaldības ziemas unvasaras doktorantūras skolu.Pārskata periodā pirmo reizi LiepU budžetā (2012.) noteikts finansējumsdoktorantūras attīstībai.1.5. Inovāciju izstrāde un popularizēšanaLiepU pietiekami aktīvi piedalījusies pilsētas un reģiona semināros, lai veicinātuizpratni par augstākās izglītības nozīmi reģionā, par iespējām LiepU līdzdarboties jaunuproduktu un darba vietu radīšanā, piem., Kurzemes Biznesa inkubators un Vadībzinātņuinstitūts 27.06.2012. organizēja apaļā galda diskusiju par uzņēmējdarbības vidi unsituāciju pašvaldībās.SIA Kurzemes Biznesa inkubators (LiepU – viens no dibinātājiem) 2011. gadāmazo un vidējo komersantu attīstībai sniedzis pakalpojumus par 152 006 LVL, inkubēti57 uzņēmumi, kuri nodrošinājuši darba vietas 109 darbiniekiem. Pēdējā gada laikāinkubatora uzņēmumos radīti 33 jauni produkti, t. sk. nodibināts Zaļās enerģijas un videstehnoloģiju klasteris zaļo tehnoloģiju un vides jomās strādājošo komersantu, pētniecības,izglītības un citu institūciju sadarbības veicināšanai, jaunu produktu un tehnoloģijuizstrādei un eksporta apjomu palielināšanai.Turpinājusies 2011. gadā uzsāktā ERAF projekta Jaunas tehnoloģijas unprogrammnodrošinājuma izstrāde biogāzes ieguves procesu optimizācijai īstenošanasadarbībā ar SIA Liepājas RAS, lai palielinātu biogāzes ieguvi.21.03.2012. reģistrēts nodibinājums Liepājas Universitātes Zinātnes un inovācijuparks (turpmāk LiepU ZIP), kura mērķis ir veicināt zināšanu ekonomikas un inovācijuattīstību, kā arī tehnoloģiju un zināšanu pārnesi tautsaimniecībā. Nodibinājums ir veidots9.lappuse no 36

gan kā pirmā pieturas vieta uzņēmējiem, kas meklē LiepU akadēmiskā personāla unekspertu pakalpojumus, gan kā vieta, kur LiepU studentiem pilnveidot savaiprofesionālajai karjerai nepieciešamās kompetences. Pārskata periodā LiepU ZIP darbojāsdatorzinātnes, datordizaina un komunikācijas vadības studenti. 2012.gada septembrīLiepU ZIP ir saņēmis sabiedriskā labuma organizācijas statusu, kas dod iespējuUniversitātei piesaistīt uzņēmēju ziedojumus tās akadēmisko mērķu sasniegšanai.2012.gada septembrī ir iegūtas tiesības veidot stipendiju fondu zinātniskās darbības uninovāciju atbalstam. Lai nodrošinātu ziedojumu piesaisti atbilstoši Universitātesvajadzībām un ziedojumu un stipendiju fonda efektīvu izmantošanu studiju unpētnieciskās darbības atbalstam nepieciešams izveidot atbilstošu organizatoriskomehānismu (piemēram, sadarbības padome, nolikumi, ziedojumu izlietošanas kārtība u.c.dokumenti).Uzņēmējdarbības iespēju izpētei un veicināšanai Latvijas-Lietuvas pierobežasreģionos Dabas un sociālo zinātņu fakultāte un Vadībzinātņu institūts strādāja 3INTERREG projektos: Reģionālā biznesa attīstības veicināšanas metodoloģiskā ietvaraizveidošana (L. Ābele), Competitive Entrepreunership by Lifelong Learning and BusinessCooperation (A. Egliņš-Eglītis) un Synergetic approach with eLearning, TV andmobile technologies to promote new business developments (Dz. Tomsons).Vadībzinātņu institūts sadarbībā ar LIAA īstenoja projektu Kļūsti par uzņēmēju 5dienās, kurā apmācīti 25 LiepU studenti, absolventi, kā arī citi interesenti.2012. gadā pabeigts Latvijas Universitāšu asociācijas pētījums Universitāšuieguldījums tautsaimniecībā, kurā strādāja arī LiepU Vadībzinātņu institūta pētnieki(Dr.oec. V. Bikse, Mg.oec. A. Egliņš-Eglītis).LiepU Logopēdijas centra Runas un balss izpētes laboratorija (Mg.sc.sal.B. Trinīte) ir modernākā šāda veida laboratorija Latvijā, kurā iespējams veikt balss izpētiun sniegt rekomendācijas balss īpašību uzlabošanai.LiepU speciālisti darbojas Latvijas Mūzikas terapijas asociācijā, lai attīstītu unpopularizētu mākslas terapijas iespējas cilvēku fiziskās, garīgās un sociālās labsajūtupaaugstināšanā.Visu LiepU fakultāšu mācībspēki piedalās ESF skolotāju izglītošanas unizglītības satura pilnveides projektos gan dalībnieku (kursu lektori, kursu satura unmetodisko izdevumu autori), gan ekspertu statusā.Nozīmīgs LiepU darbības virziens ir skolēnu zinātnisko interešu veicināšana,īpaši dabaszinātņu jomā. Turpināts Jauno zinātnieku skolas darbs, organizēta tradicionālāmatemātikas olimpiāde Kurzemes skolēniem, bezmaksas sagatavošanas kursi eksaktajosmācību priekšmetos, kā arī franču valodā. Notikuši LiepU koordinētie 3. Kurzemesreģiona skolēnu zinātniski pētniecisko darbu lasījumi (24.03.2012.), kuros tika novērtēti135 darbi.LiepU ir ne tikai izglītības un zinātnes, bet arī kultūras centrs. Humanitārozinātņu pētniecības popularizēšanā liela loma bija Letonikas 4. kongresa Liepājas sekcijai,kuras sagatavošanā un norisē LiepU sadarbojās ar Liepājas zinātnisko bibliotēku, Liepājasun Tukuma muzeju, LBN tautas teātri. Mākslas pētījumu laboratorija organizējaERASMUS Starptautisko Jauno mediju mākslas nedēļu iweek (7.–13.11.2011.). Jaunomediju mākslas studentu un mācībspēku aktivitātes regulāri papildinājušas Liepājas unRīgas radošos pasākumus, piem., 13. starptautisko Jauno mediju kultūras festivālu Rīgā(3.11.–11.12.2011.). Mākslas pētījumu laboratorija ir izveidojusi Atvērtās idejas telpu,10.lappuse no 36

kuras mērķis ir veicināt jauno mediju kultūras interesentu komunikāciju, kas palīdz attīstītsadarbības un pieredzes apmaiņas tīklus.Vizuālās mākslas jomā noticis starptautiskais mākslas simpozijs un plenērsCeļojums (22.–29.07.2012.), tā darbi izstādīti LiepU izstāžu vietā Garāža.Visu vecumposmu klausītāju bezmaksas izglītošanai turpinājusies Mūžizglītībasnodaļas koordinētās Mazās akadēmijas darbība.Nav izdevies noslēgt sadarbības līgumu ar LiepU Atbalsta biedrību. Taču, tā kājoprojām ir saskatāmi pozitīvs pienesums universitātes kultūras, sporta un sabiedriskoaktivitāšu atbalstam, tad nepieciešams stingrāki pasākumi sadarbības stiprināšanai,panākot universitātei lielāku ietekmi biedrības lēmumu pieņemšanā.11.lappuse no 36

2. STUDIJU PROCESA PILNVEIDE UN ATTĪSTĪBA2.1. Studiju programmas, izmaiņas to piedāvājumāLiepu pašnovērtējuma ziņojums tika veidots, pamatojoties uz fakultāšupašnovērtējumu ziņojumiem, kas apstiprināti Zinātnes padomes un Studiju padomeskopīgajā sēdē (01.10.2012.).Pašnovērtējuma ziņojums ir izstrādāts Latvijas valsts un Eiropas kopīgo augstākāsizglītības politikas nostādņu kontekstā, respektējot augstākās izglītības plānošanasdokumentus un studiju virzienu izvērtēšanas rezultātus, kas iegūti Augstākās izglītībaspadomes (AIP) īstenotā Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta Augstākās izglītības studijuprogrammu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai ietvaros.Pārskata periodā fakultātes īstenoja studiju jomu un virzienu mērķtiecīgunostiprināšanu un pakāpenisku pāreju uz studiju virzienu akreditāciju. Kopumā LiepUpiedāvā speciālistu sagatavošanu 33 studiju programmās, kas iekļautas 10 studijuvirzienos.Dabas un sociālo zinātņu fakultātē (turpmāk DSZF)Viens no pamatuzdevumiem pašnovērtējuma periodā bija studiju programmuattīstības modeļu precizēšana un attīstības nodrošināšana, ņemot vērā studiju virzienuizvērtēšanā izmantotos kritērijus, koncentrējot intelektuālos un materiālos resursus unnodrošinot programmu pēctecību. Galvenie rezultāti ir saistīti ar:- jaunas profesionālā bakalaura studiju programmas Informācijas tehnoloģijaizveidi un esošo studiju programmu savstarpēju saskaņošanu studiju virzienos Fizika,matemātika un statistika, Informācijas tehnoloģijas (datorika) un inženierzinātņutematiskās grupas informācijas tehnoloģiju programmas un Vides aizsardzība);- pirmā studiju gada īstenošanu saskaņā ar jaunajiem studiju plāniemkonsolidētajās un transformētajās studiju programmās (Biznesa un organizāciju vadība,Komunikācijas vadība, Vides un atjaunojamo energoresursu pārvaldība un inženierija);- dažādu ar fakultātes zinātņu jomām saistītu specializācijas virzienu kombinācijuizveidi (matemātika, fizika, informātika, bioloģija un dabaszinības) profesionālā maģistrastudiju programmā Vispārējās izglītības skolotājs. Līdz ar to skolotāju programmupiederības fakultātēm sakārtošanas procesu var uzskatīt par pamatā pabeigtu;- trīs studiju programmu saturisko un organizatorisko sagatavošanu ārvalstustudentu uzņemšanai (Fizika, Datorzinātnes, maģistra programma Informācijastehnoloģija).Salīdzinot ar iepriekšējo studiju gadu, 2011./2012. gadā DSZF tika īstenots parvienu studiju programmu mazāk, jo programma Vēstures un sociālo zinību skolotājs irpārgājusi Pedagoģijas un sociālā darba fakultātes pārvaldībā.Pārtraukta studiju programmas Ārējo sakaru vadība darbība. Bijušie studijuprogrammas Ārējo sakaru vadība 2. un 3. kursa studenti ieskaitīti bakalaura studijuprogrammā Komunikāciju vadība, viņu studijas notiek saskaņā ar pārejas plānu.Paralēli programmu izvērtēšanai ESF projektā, veikta programmu Komunikācijasvadība, Fizika un Matemātika akreditācija.12.lappuse no 36

Pašnovērtējuma periodā saskaņā ar jauniem studiju plāniem tika īstenotas Biznesaun organizāciju vadības un Vides un atjaunojamo energoresurus pārvaldība uninženierija studiju programmas.Saskaņā ar līgumu (2011.), ko LiepU noslēgusi ar NHTV Bredas Lietišķo zinātņuuniversitāti – NHTV Breda University of Applied Sciences Academy for UrbanDevelopment, Logistics and Mobility Biznesa un organizāciju vadības studijuprogrammas virziena Loģistikas vadība divi 1. kursa studenti ir nokārtojuši dokumentus,lai turpinātu studijas Bredas Lietišķo zinātņu universitātē.Studiju programmā Vispārējās izglītības skolotājs ir veiktas būtiskās izmaiņas:virzieniem Matemātikas un informātikas skolotājs studiju ilgums pagarināts no1,8 gadiem uz 2 gadiem, lai akcentētu skolēnu praktiski pētniecisko darbību (novērošanu,prognozēšanu, eksperimentēšanu, izvērtēšanu, secināšanu) un sekmētu informācijastehnoloģiju izmantošanu mācību procesā. Studiju programmā ir iekļauta arī fizikasskolotāja sagatavošana.Turpināms darbs pie studiju programmu Kultūras vadība un Vadības zinībasattīstības nodrošināšanas.Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātē (turpmāk HZMF)Pašnovērtējuma periodā HMZF īstenoja studiju programmu pārveides pamatmērķi– paplašināt HMZF programmu specializācijas spektru, palielināt programmukonkurētspēju, nostiprināt fakultātes studiju jomas – humanitārās zinātnes un māksla.2011. gada jūnijā licencēta akadēmiskā bakalaura studiju programma Eiropasvalodu un kultūras studijas, 2011. gada novembrī tā akreditēta. Savukārt studijuprogrammas Svešvalodas skolotājs, uz kuras bāzes izveidota jaunā programma, darbībapārtraukta 2012. gada janvārī (pēdējais izlaidums – 2012. gada janvārī). Bijušie studijuprogrammas Svešvalodas skolotājs 2. un 3. kursa studenti ieskaitīti bakalaura studijuprogrammā Eiropas valodu un kultūras studijas; viņu studijas notiek saskaņā ar pārejasplānu.Pārakreditācijai ar būtiskām izmaiņām sagatavota profesionālā bakalaura studijuprogramma Datordizains: mainīts programmas nosaukums (Dizains), iekļauti jaunistudiju virzieni: Datordizains, Interjera dizains, Produktu dizains.Saskaņā ar Rīcības plānā studentu uzņemšanai ietverto HMZF programmu attīstībaskoncepciju 2011./2012. studiju gadā tika pārtraukta profesionālā bakalaura studijuprogrammu Svešvalodu skolotājs, Latviešu valodas un literatūras skolotājs unsvešvalodas skolotājs un profesionālās maģistra programmas Valodas, literatūras unkultūras didaktika darbība.2012. gada 16. februārī licenci saņēma doktora studiju programma Jauno medijumāksla.Pārskata periodā aizsākts darbs pie profesionālās bakalaura studiju programmasMāksla pārveides par akadēmisku studiju programmu.Pedagoģijas un sociālā darba fakultātē (turpmāk PSDF)2011./2012.studiju gadā PSDF tiek realizētas līdzšinējās programmas. Jaunasprogrammas nav veidotas.Apvienotas profesionālās maģistra studiju programmas Vispārējās vidējāsizglītības skolotājs, Matemātikas un informātikas didaktika un Valodas, literatūras un13.lappuse no 36

kultūras didaktika vienā programmā Vispārējās izglītības skolotājs, iekļaujot iespējuskolotāja kvalifikāciju apgūt gan pamatizglītības pakāpē, gan vidējās izglītības pakāpē ariespēju iegūt profesionālā maģistra grādu izglītībā vai profesionālā maģistra grādu unvienu kvalifikāciju, vai profesionālā maģistra grādu un divas kvalifikācijas.Profesionālajā maģistra studiju programmā Vispārējās izglītības skolotājsizstrādāti jauni apakšvirzieni: Speciālās izglītības skolotājs, Pirmsskolas izglītībasmetodiķis, Mūzikas skolotājs. Programmas būtiskās izmaiņas apstiprinājusi IZMAugstākās izglītības departamenta Akreditācijas komisija.Pieņemts lēmums par bakalaura studiju programmas Sociālais pedagogs darbībaspārtraukšanu un jaunu studējošo neuzņemšanu.Profesionālajā bakalaura studiju programmā Skolotājs iekļauts apakšvirziensVēstures un sociālo zinību skolotājs (no DSZF).2.2. Studiju darba organizācija2011./2012. studiju gada uzņemšanas rezultātiReflektanti varēja pieteikties 31 studiju programmā – 20 pamatstudiju un 11maģistrantūras studiju programmās. LiepU pārskata periodā pirmo reizi piedalījāsprojektā Vienotā pieteikšanās pamatstudijām.Kopējais saņemto pieteikumu skaits pilna laika pamatstudiju programmās ir 1766pieteikumi, bet nepilna laika pamatstudiju programmās 143 pieteikumi. Pilna laikapamatstudiju programmās noslēgti 327 studiju līgumi, nepilna laika pamatstudijuprogrammās – 54 līgumi.Salīdzinājumā ar 2010. gadu,saņemto pieteikumu skaits pilna un nepilna laikapamatstudijās ir palielinājies 2,3 reizes, taču noslēgto līgumu skaits budžeta un maksasvietās samazinājies par 2,9 %Kopējais saņemto pieteikumu skaits pilna laika maģistrantūras studijuprogrammās ir 178 pieteikumi, bet nepilna laika augstākā līmeņa studiju programmās 6pieteikumi. Pilna laika maģistrantūras studiju programmās noslēgti 107 studiju līgumi,nepilna laika maģistrantūras studiju programmās – 3 līgumi.Salīdzinājumā ar 2010. gadu saņemto pieteikumu skaits pilna un nepilna laikamaģistrantūras studijās ir palielinājies par 8,2 %, taču noslēgto līgumu skaits maksas unbudžeta vietās samazinājies par 8,2 %.Raksturojot uzņemšanas rezultātus kopumā, studentu skaits valsts finansētajāsbudžeta studiju vietās, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir nedaudz palielinājies. 2010. gadāpamata un augstākā līmeņa studiju programmās no valsts budžeta tika finansēti 2881. kursa studenti, 2011. gadā – 297 1. kursa studenti.Par studiju maksu studē194 1. kursa studenti.Nedaudz samazinājies to reflektantu skaits, kas vēlējās studēt nepilna laikastudijās (2010. gadā 66, 2011. gadā – 59 ).Lai nodrošinātu sabalansētu izglītības jomu attīstību, nepieciešams palielinātstudējošo īpatsvaru humanitārajās zinātnēs, mākslā, datorzinātnēs, fizikālajās zinātnēs,matemātikā un veselības un sociālās aprūpes jomā.14.lappuse no 36

Studējošo kopskaits pilna laika un nepilna laika studiju programmās (01.10.2011.)LiepU 2010./ 2011. studiju gadā bija 1937 pilna un nepilna laika studējošo(2010./2011. st. g. – 2266):pamatstudiju programmās – 1659, t. sk.,pilna laikakoledžas programmās – 6,bakalaura programmās – 243,profesionālajās programmās – 949;nepilna laikakoledžas programmās – 17,bakalaura programmās – 0,profesionālajās programmās – 444;augstākā līmeņa studiju programmās – 278, t. sk.,pilna laikaprofesionālajās programmās – 173,maģistra programmās – 56,doktora programmās – 39;nepilna laikaprofesionālajās programmās – 10,maģistra programmās – 0.Studentu skaita samazināšanos ietekmē dažādi faktori, galvenie no tiem: studentufinansiālās iespējas, nesekmība.Pilna laika studijās eksmatrikulēto studentu skaits ir palielinājies: ja 2010./2011.studiju gadā tika eksmatrikulēti 172 pilna laika studenti, tad 2011./2012. studiju gadā –196 studenti.Nepilna laika studijās, salīdzinot ar iepriekšējo studiju gadu, eksmatrikulētostudentu skaits palicis nemainīgs. 2010./2011. studiju gadā eksmatrikulēto skaits bija 76,bet 2011./2012. studiju gadā 80 eksmatrikulētie studenti. Pilna/nepilna laika studijāsmācības tiek pārtrauktas galvenokārt pēc paša vēlēšanās vai sakarā ar studiju līgumasaistību neizpildi (finansiālo saistību savlaicīga neizpilde).Saglabājies augsts eksmatrikulēto studentu skaits atsevišķās studiju programmās(Tūrisma vadība, Matemātika, Datorzinātnes, Biznesa un organizācijas vadība), tasnosaka nepieciešamību meklēt atbilstošus risinājumus.Studentu skaita stabilizācija ir LiepU darbības stratēģiski aktuāls jautājums.Izmaiņas studiju darba organizācijāStudiju programmu izstrādē un pilnveidē tiek respektētas prasības studijurezultātu atspoguļojumam zināšanu, prasmju un kompetenču veidā. Uzsākta studijurezultātu noteikšana atbilstoši Eiropas Augstākās izglītības telpas (Boloņas procesa)kvalifikāciju ietvarstruktūrai, Eiropas Savienības Mūžizglītības kvalifikācijuietvarstruktūrai. Studiju rezultātu atspoguļojums zināšanu, prasmju un kompetenču veidātiek saskaņots ar MK noteikumiem Nr. 990 par Latvijas izglītības klasifikāciju un Eiropaskvalifikāciju ietvarstruktūru. Studiju rezultātu definēšanā izmantoti Latvijas augstskoluRektoru Padomes darba grupas izstrādātie un apstiprinātie Ciklu noslēguma prasībuapraksti Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai. Lai sekmētu šo prasību labāku izpratni,2012. gada pavasarī tika organizēti regulāri metodiskie semināri. Tika skaidrots studiju15.lappuse no 36

kursu mērķa un uzdevumu pārbaudāmības atspoguļojums studiju rezultātos, apliecinot,ko studējošais zina, izprot un spēj darīt pēc studiju programmas apguves. Tāpēc saskaņāar kvalifikāciju ietvarstruktūru īstenošanu studiju programmās notika studiju rezultātuformulēšana zināšanu, prasmju un kompetenču formā.Pēc studiju programmu vērtēšanas ekspertu vizītes izstrādāti Studiju darburakstīšanas noteikumi Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes Humanitāro zinātņujomas studentiem un kritēriji noslēguma darbu vērtēšanā. 2012. gada maijā HMZF notikasemināri – diskusijas, kuri bija veltīti abu fakultātes profilējošo jomu virzienuizvērtēšanas rezultātiem un konkrētu studiju programmu studiju rezultātu izvērtēšanai.Semināru – diskusiju laikā tika iezīmētas turpmākajā laikā veicamās darbības studijukvalitātes pilnveidei.Universitātes programmu iekšējās kvalitātes mehānismu nodrošina:- programmas direktoru komunikācija ar studentiem semestra laikā un aptaujaskatra semestra beigās,- programmas direktoru, prodekānes, dekānes komunikācija ar katras zinātņunozares studiju kursu mācībspēkiem un individuālas pārrunas ar atsevišķiemmācībspēkiem, kurās tiek analizēta studentu apmierinātība ar atsevišķiem studijukursiem un mācībspēku darbu, studiju procesa un patstāvīgā darba organizēšanasjautājumi,- mācībspēku kvalifikācijas pilnveide saskaņā ar LiepU Zinātnes padomēapstiprinātiem plāniem un pētnieciskā darba integrācija studiju darbā,- mācībspēku savstarpējā sadarbība vienas zinātņu nozares un studiju programmasietvaros,- LiepU centralizēti organizētās studentu aptaujas par studiju organizācijas kvalitātiun atsevišķu mācībspēku darba kvalitātes novērtējums.Pie nepieciešamajiem uzlabojumiem, kas attiecas uz lielāko daļu vērtēto programmu,pieskaitāmi:- studiju kursu satura pārklāšanās novēršana, studiju rezultātu (t. sk. reģionaattīstības kontekstā) un pārbaudījumu vērtēšanas kritēriju precīza definēšana;- docētāju starptautiskās zinātniskās darbības aktivizēšana, docējamā kursa undocētāja zinātniskās darbības atbilstības uzlabošana;- sadarbības stiprināšana ar izglītības iestādēm, uzņēmumiem, zinātniskajāminstitūcijām, augstākās izglītības iestādēm un citiem sociālajiem partneriem;- docētāju angļu valodas prasmju uzlabošana.2.3. Akadēmiskā personāla nodrošinājumsAkadēmiskā personāla atlase fakultātē atbilst Latvijas likumdošanā noteiktajiemkritērijiem, LiepU kvalitātes vadības sistēmas noteiktajai procedūrai Personālaplānošana, atlase un novērtēšana.Tiek izmantotas šādas personāla izaugsmes formas:- studijas doktorantūrā ;- dalība projektos;- dalība konferencēs;- zinātniskās kvalifikācijas pilnveide ārzemēs.16.lappuse no 36

Saskaņā ar visu HMZF akreditēto studiju programmu ekspertu un Akreditācijaskomisijas atzinumiem, kā arī studiju virziena akreditācijas ekspertu atzinumiem EiropasSociālā fonda projektā Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana unpriekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai, akadēmiskā personāla kvalifikācija, pieredze unkompetences ir pietiekamas.2011./2012. studiju gadā HMZF pamatdarbā strādāja 25 ievēlēti mācībspēki, nokuriem 68% ir doktora grāds. Līdz ar to HMZF personāls atbilst universitātēmizvirzītajiem kritērijiem, kuri paredz, ka 65 % no ievēlētā personāla ir jābūt docētājiem ardoktora grādu. Tomēr, runājot par jomu nodrošinājumu, var secināt, ka labāksnodrošinājums ar augsti kvalificētiem, LiepU ievēlētiem mācībspēkiem ir Humanitārozinātņu jomā: 82,4% no ievēlētajiem mācībspēkiem ir doktora grāds, savukārt mākslasjomas programmās doktora grāds ir 37,5 % ievēlēto mācībspēku. Joprojām aktuāls irmākslas jomas darba nodrošinājums ar augsti kvalificētiem speciālistiem.Mākslas jomā, īpaši jauno mediju mākslas studijās ir liels pieaicināto kvalificētomācībspēku skaits, kas nodrošina studiju kvalitāti un veido dinamisku studiju vidi, tomērnereti apgrūtina programmu praktisko darbību.Profesionālās bakalaura studiju programmas Dizains darbā ir pamatots pieaicinātoprofesionāļu skaits, tomēr arī šajā programmā jādomā par ievēlēto augsti kvalificētospeciālistu skaita palielināšanu.DSZF, vērtējot doktoru īpatsvaru no pamata darbā strādājošiem mācībspēkiem,jāsecina, ka zemākais doktora īpatsvars ir ekonomikas, komunikāciju un vadībzinātņujomās. Pārējās jomās doktoru īpatsvars ir vidēji 58%.PSDF Skolotāju izglītības un izglītības zinātnes jomā vēlēti ir 20 docētāji, no tiem50% ir ar doktora grādu. Tādējādi būtiski ir panākt doktorantūru absolvējušo mācībspēkupromocijas darbu izstrādi un aizstāvēšanu. Studijas doktorantūrā ir absolvējuši unpromocijas darba izstrādi turpina 4 mācībspēki.Veselības un sociālās aprūpes jomā nav vēlētu mācībspēku ar doktora grādu. Tasskaidrojams ar to, ka Latvijā sociālā darba jomā nav neviena doktora un pašreiz naviespējams šādu grādu iegūt.2.4. Sociālo partneru, darba devēju un absolventu iesaistīšana studiju programmupilnveidēLīdz 2011./2012. studiju gadam absolventu un darba devēju aptaujas tika veiktascentralizēti, iepriekšējā studiju gadā LiepU tika izstrādāta šo aptauju organizēšanasprocedūru maiņa, deleģējot absolventu aptauju veikšanu LiepU karjeras konsultantei,savukārt darba devēju aptauju veikšanu – fakultātēm.Darba devēju viedoklis 2011./2012. studiju gadā izzināts, sagatavojot studijuprogrammas akreditācijai. Darba devēju aptauja tika veikta, izmantojot datu bāzi parprakšu vietām, kurās LiepU studenti bijuši praksē 2010./2011. studiju gadā.Vairumā gadījumu darba devēji pozitīvi vērtē studentu teorētiskās zināšanas, tačuieteikumos vairākkārt norāda uz nepietiekamu praktisko sagatavotību (piemēram,neprasmi izmantot tehnoloģijas un kontaktēties ar klientiem, apgūtās teorijas nosacītuatbilstību darba tirgus prasībām un problēmām savienot teorētiskās zināšanas ar praksiu. c.).17.lappuse no 36

Atsaucoties uz Latvijas Universitāšu asociācijas pētījumu Universitāšuieguldījums Latvijas tautsaimniecībā, LiepU PSDF absolventi ir atzinīgi novērtējušiiegūto izglītību un atzinuši, ka studijas ir bijušas labs pamats, lai veiksmīgi iekļautosdarba tirgū. LiepU absolventi visatzinīgāko un augstāko vērtējumu sniegušiapgalvojumam Iegūtā izglītība ir pietiekami sagatavojusi mani darbam ieņemamajamamatam” un iegūtā izglītība ir praktiski pielietojama. Turklāt absolventi kritērijoszināšanas un prasmes un augstākās izglītības vērtējums kopumā LiepU ir novērtējušiatzinīgi un LiepU ir ierindojusies 3. vietā izglītības kvalitātes vērtējumā starp Latvijasuniversitātēm. Pētījums arī atklāj, ka 86,5 % LiepU absolventu ir nodarbināti un 66,6 %paliek pēc studijām uz dzīvi Kurzemē.Skolotāju programmas studentiem ir dota iespēja savas zināšanas prezentēt unpapildināt darbojoties Pedagogu aizvietošanas un studentu brīvprātīgā darba dienestadarba (pamatojoties uz LiepU un LIP kopīgi izstrādāto nolikumu Pedagogu aizvietošanasun studentu brīvprātīgā darba dienests un sadarbības līgumu).Absolventu viedokļi DSZF lielā mērā saskan ar darba devēju viedokļiem, jo gansociālo zinātņu, gan dabaszinātņu un IT jomu absolventi izsaka apmierinātību ar studijuprogrammām, teorētiskajiem studiju kursiem un kompetentiem docētājiem, savukārt,priekšlikumos studiju programmu un procesa uzlabojumiem, norāda uz nepieciešamībupaaugstināt praktisko nodarbību (praktisko, laboratorijas darbu) un praktisko piemēruīpatsvaru, akcentējot saikni ar izvēlēto profesiju. Vairāku studiju programmu absolventinorāda arī uz nepieciešamību pārskatīt atsevišķu studiju kursu lietderību, novērst studijukursu dublēšanos, veicinot docētāju savstarpējo sadarbību, kā arī palielināt ārvalstuvieslektoru skaitu.Savu profesionālās sagatavotības līmeni kopumā LiepU absolventi vērtē kā labu.Analizējot aptaujas rezultātus var secināt, ka tie absolventi, kuri nestrādātā savāapgūtajā profesijā, sniedz negatīvākus vērtējumus par studiju procesā apgūto prasmju unzināšanu pielietojamību2.5. Studējoši un mācībspēku mobilitātePārskata periodā LiepU mācībspēki un studējošie ir izmantojuši visas dotāsmobilitātes iespējas. 2011./2012. studiju gada laikā ir paplašināti starptautiskie kontakti –pagarināts sadarbības periods ar jau esošajām partneraugstskolām ārvalstīs, paplašinātassadarbības jomas, noslēgti jauni sadarbības līgumi ar ārvalstu augstskolām Erasmusapmaiņas programmā.LiepU Erasmus mobilitātes kritērijus izpilda pilnībā. Katru gadu mobilitātēiesaistīto personu skaits pieaug: 2011./2012. studiju gadā ir notikušas 86 mobilitātes,2010./2011. studiju gadā – 71, 2009./2010. studiju gadā – 66. Tas izskaidrojams armācībspēku un studentu aktīvo vēlmi piedalīties mobilitātē, kā arī ar Ārzemju sakarudaļas neatlaidīgu darbu, informējot studentus un mācībspēkus par iespējām. LiepUstudenti un mācībspēki optimāli izmantojuši Erasmus mobilitātes stipendijām piešķirtofinansējumu.Pārskata periodā LiepU studentu mobilitāte salīdzinājumā ar iepriekšējiemdiviem periodiem ir palielinājusies 2011./2012. studiju gadā ir notikusi 51 mobilitāte(2009./ 2010. studiju gadā – 35, 2010./2011. studiju gadā – 34). Erasmus mobilitātes18.lappuse no 36

programmās studenti pārstāvējuši visas LiepU fakultātes, visvairāk studentu devušies uzPortugāli, Poliju un Norvēģiju.Studentu prakšu mobilitātei ir tendence pieaugt. 2011./ 2012. studiju gadā irnotikušas 14 prakses mobilitātes (2009./2010. studiju gadā – 8, 2010./2011. studiju gadā– 10). Visvairāk studentu devušies praksē uz Vāciju un Lietuvu.Pārskata periodā ir samazinājusies mācībspēku mobilitāte: 2011./2012. studijugadā ir notikušas 12 mācībspēku mobilitātes. Tas izskaidrojams ar to, ka Nacionālāaģentūra samazināja finansējumu mācībspēku mobilitātēm. Visvairāk LiepU mācībspēkivieslekcijas lasījuši Slovākijā.Pārskata periodā LiepU studēja 6 Erasmus apmaiņas programmas studenti.Viesstudentu skaits ir samazinājies, salīdzinot ar iepriekšējo pārskata periodu (14viesstudenti), tas izskaidrojams ar to, ka netika veikti īpaši reklāmas pasākumiviesstudentu piesaistei. Erasmus apmaiņas programmas studenti studēja visās LiepUfakultātēs.Pārskata periodā LiepU ieradās 7 Erasmus prakses viesstudenti. Salīdzinot ariepriekšējo pārskata periodu, to skaits ir palicis nemainīgs. Studenti veica praksi LiepUpartnerinstitūcijās Liepājā.Ir palielinājies Erasmus programmas ārzemju vieslektoru skaits: LiepU lekcijaslasīja 15 vieslektori. Iepriekšējā pārskata periodā bija tikai 4 vieslektori. Pārskata periodāvisvairāk vieslektoru bija no Nīderlandes un Vācijas partneraugstskolām. Tasizskaidrojams ar to, ka LiepU tika organizēta starptautiskā vieslektoru nedēļa unstarptautiskā Jauno mēdiju mākslas nedēļa iweek.2.5. MūžizglītībaPārskata periodā ir veiktas dažādas aktivitātes piedalīšanās iepirkumu unprojektu konkursos, lai paplašinātu izglītības programmu piedāvājuma spektru unpiesaistītu papildus finanses.Izstrādātas un Izglītības un zinātnes ministrijā apstiprinātas 6 pedagoguprofesionālās pilnveides programmas.Veiksmīgi turpinājās sadarbība ar pašvaldībām, lai īstenotu ESF projektaPedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos(vienošanās Nr.2009/0196/1DP/1.2.2.1.5/09/IPIA/VIAA/001) uzdevumus.Īpaši aktuālas bija pedagogu profesionālās pilnveides programmas Pareizasstājas veidošanas priekšnosacījumi pirmsskolas un jaunākā skolas vecuma bērniem(programmas vadītāja V. Laiveniece), Speciālā izglītība (izglītojamie ar mācīšanāstraucējumiem un garīgās attīstības traucējumiem) (programmas vadītāja D. Bethere),Pedagoģijas un psiholoģijas pamatkurss (programmas vadītāja L. Pavītola). Divāspedagogu profesionālās pilnveides programmās tiek izmantota MOODLE vide, tādējāditiek uzlabota mācīšanās.Turpinājās LiepU mācībspēku līdzdalība ESF projektos Profesionālajā izglītībāiesaistīto vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogu kompetences paaugstināšana(vienošanās Nr. 2009/0274/1DP/1.2.1.1.2/09/IPIA/VIAA/003, LU reģistrācijasNr.ESS2009/88) un Vispārējās izglītības pedagogu kompetences paaugstināšana unprasmju atjaunošana (Nr.2010/0077/1DP/1.2.1.2.3./09/IPIA/VIAA/002). Kurzemesreģiona profesionālo skolu pedagogiem īstenotas programmas: E-izglītības vides19.lappuse no 36

MOODLE un e-žurnāla MyKoob ieviešana profesionālajā izglītībā, Skolēnam atvērtsmatemātikas mācību process profesionālajā izglītībā, Informātikas apguves iespējasprofesionālajās izglītības iestādēs, Latviešu literatūras mūsdienīga apguveprofesionālajā izglītībā, Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācībupriekšmetu pedagogu angļu valodas kompetences paaugstināšana, Profesionālajāizglītībā iesaistīto angļu valodas kā svešvalodas pedagogu profesionālās kompetencespaaugstināšana. Līdzdalība projektos dod iespēju docētājiem pilnveidot profesionālokvalifikāciju un labāk izprast skolu vidi.Ar Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA) parakstīts iepirkuma līgumsNeformālās izglītības programmu īstenošana ESF projektā „Mūžizglītības pasākuminodarbinātām personām” (Nr.1 DP/1.2.2.1.2./09/IPIA/NVA/001; identifikācijas NVANr.2011/15_ESF) – 17 moduļu programmas. Jāatzīmē, ka iepriekšminētā līguma ietvarosaktivitātes nav notikušas.2011./2012. st.gadā pirmo reizi tika organizēta mācīšanās bezdarbniekiemiepirkuma līguma ar NVA par Sadarbību neformālās izglītības programmu īstenošanabezdarbniekiem un darba meklētājiem (iepirkuma identifikācijas numurs – NVA2011/17_ESF) (45 programmas) ietvaros. No 2011. gada septembra līdz 2012. gadajanvārim mācības notika šādās neformālās izglītības programmās: angļu valoda, vācuvaloda, franču valoda, datorzinības, projektu vadība, AutoCad, personālo datoruoperētājsistēmu un lietojumprogrammu instalēšana, konfigurēšana un uzturēšana. Kursudalībnieku atsauksmes bija pozitīvas, taču jāatzīmē, ka grupas tika nokomplektētas armazu dalībnieku skaitu. Šo situāciju var vērtēt divejādi – no finanšu piesaistes viedokļa,tas ir neefektīvi, bet no LiepU atpazīstamības viedokļa tas ir pozitīvi vērtējams, jo tieklauzts stereotips, ka LiepU izglīto tikai skolotājus.Parakstīts līgums ar Valsts izglītības satura centru par atbalsta sniegšanu projektaVispārējās izglītības pedagogu tālākizglītība ietvaros.Organizētajos kursos sertifikātus/apliecības ieguva 244 dalībnieki, kas ir mazāknekā iepriekšējā studiju gadā. Joprojām ekonomiskā situācija valstī ietekmē cilvēkuiespējas mācīties, par to liecina nenokomplektēto grupu skaits un neparakstītiepakalpojuma līgumi ar izglītības pārvaldēm. Pedagogu profesionālās pilnveidesprogrammās dalībnieku skaits krasi samazinājies tāpēc, ka šobrīd Latvijā tiek organizētikursi pedagogiem projekta Vispārējās izglītības pedagogu tālākizglītībā ietvaros. Minētāprojekta ietvaros ir izstrādātas 42 programmas.Veiksmīgi turpinājās lekciju cikls Mazā akadēmija, jo populārzinātniskas lekcijaspilsētas un rajona iedzīvotājiem joprojām ir aktuālas un pieprasītas. Lekcijās piedalījušies222 klausītāji – tas ir vairāk nekā iepriekšējā studiju gadā. Novadītas 12 lekcijas, nokurām īpaši labi apmeklētas: Kritiskās domāšanas attīstīšanas iespējas (Dr. psych. IrinaStrazdiņa), Publiska uzstāšanās un prezentācija: ieteikumi vizuālās prezentācijasnoformēšanai (Mg.philol. Sandra Okuņeva), Sociālais slinkums kā mūsdienu sabiedrībasfenomens (Mg.psych., Mg.paed. Ērika Gintere).Pirmo reizi Liepājas Universitāte organizēja Angļu valodas vasaras skolu 2012,kurā piedalījās ap 40 dalībniekiem. Tādējādi tika popularizēta Liepājas Universitāte netikai valsts līmenī, bet arī starptautikā līmenī.Pārskata periodā ir uzlabojies tehniskais nodrošinājums kursu īstenošanai, bet tasvēl nav pietiekams, jāturpina kursu telpas labiekārtošana.20.lappuse no 36

LiepU Senāta apstiprinātie dokumenti – 2012.gads3. LIEPĀJAS UNIVERSITĀTES ORGANIZĀCIJA UN VADĪBA3.1. Organizatoriskā struktūra un personāls2011./2012. studiju gadā būtiskas organizatoriskas izmaiņas nenotika, tikaturpināts organizatoriskais modelis – darbs tiek organizēts fakultātēs, bez katedrām kāstruktūrvienības. Šāds darba modelis palīdz uzlabot kvalitatīvu mācībspēku piesaistipie samazināta studējošo skaita, jo notikusī mācībspēku piederība konkrētai fakultāteiir veikta pēc zinātniskā kritērija, arī studiju kursu piederība ir noteikta līdzīgi.Pārskata periodā ir turpinājusies 2010. gadā veikto strukturālo pārmaiņuizvērtēšana. 2012. gada 24. martā Senāta sēdē skatīts ziņojums par reformas finansiāloizvērtējumu. Ir noslēdzies viens posms studiju programmu konsolidācijā; turpinot šoprocesu nepieciešams paplašināt plūsmā organizējamo lekciju loku. Tiek izstrādātsmehānisms, kas ļauj noteikt atbilstošāko mācībspēku, gadījumos, kad līdzīgiemkursiem ir vairāki pretendenti. Lai nodrošinātu docētāju grupu koordinētu pārvaldībuun mazinātu profesionālo diskusiju trūkumu mācībspēku jomās, uz ko sanāksmēs undiskusijās norādīja mācībspēki, ieviesta kārtība regulārai (ikmēneša) metodisko unzinātnisko semināru organizēšanai.2011./2012. studiju gadā vairākas darbības un pasākumi veikti saistībā gan argrozījumiem Augstskolu likumā (14.07.2011.), gan ar studiju virzienu izvērtēšanu untai sekojošajām izmaiņām studiju programmu licencēšanas un akreditācijas(25.09.2012.) noteikumos. Kā viens no pirmajiem soļiem, lai plānotu aktivitātes, kasbūtu vērstas Augstskolu likumā universitātes statusam noteikto normu sasniegšanupārejas periodā beigās (uz 01.09.2013.), ir uzsākts darbs akadēmiskā personālavērtēšanas kritēriju precizēšanai, pielāgojot tos starptautiskajai praksei. Tā2011./2012. studiju gadā docentu, lektoru un asistentu vēlēšanas notika saskaņā arNolikumu par vēlēšanām akadēmiskajos amatos (apstiprināts 20.06.2011.), kurpretendentu izvērtējumā akcentēta pretendenta zinātniskā darbība. Pretendentunovērtējumu veica speciālas komisijas, kuru pamatsastāvu veidoja attiecīgās zinātņujomas doktori (rīkojums 01-v 13.01.2012). Iesākto darbu nepieciešams turpināt2012./2013. studiju gadā – visu mācībspēku izvērtēšana, datorizētas mācībspēkusasniegumu uzskaites sistēmas izveide, universitātes mācībspēku kopējāskvalifikācijas celšanas plāna sagatavošana universitātes statusam atbilstošo prasībuievērošanai u. c.Līdzīgs darbs uzsākts pie vispārējā personāla vērtēšanas, kas turpināms2012./2013. studiju gadā, ņemot vērā universitātes budžeta un studējošo skaitasamazinājuma draudus.2011. gada 19. decembra Senāta sēdē tika apstiprinātas visu trīs fakultāšuattīstības stratēģijas 2011.–2015. gadam. Šajā pašā sēdē tika apstiprināta Universitātespersonāla attīstības politika 2012.–2018. gadam. Šajos dokumentos iestrādātāspamatnostādnes ir uzsāktas realizēt jau 2011./2012. studiju gadāFakultātēs aktivizējies arī darbs pie zinātniski pētnieciskā darbastrukturēšanas. Tā Pedagoģijas un sociālā darba fakultātē tika pārstrādāts Logopēdijascentra nolikums (Senāta 23.01.2012. lēmums), bet Dabas un sociālo zinātņu fakultātētika izveidots Vides pētījumu centrs (Senāta 21.05.2012. lēmums).2011./2012.studiju gadā tika turpināts darbs pie tā, lai pieņemtie lēmumi būtukvalitatīvāki. Senāts 31.10.2011. apstiprināja Nolikumu par Senāta komisijām.Saskaņā ar šo Nolikumu Senāta locekļi sadalījās trīs komisijās – Akadēmiskajākomisijā, Attīstības un budžeta komisijā un Kultūras un sporta komisijā, kuras

LiepU Senāta apstiprinātie dokumenti – 2012.gads22strādāja pie priekšlikumu iesniegšanas apspriešanai Senātā un pie atzinumiem parkomisijas kompetencei atbilstošajiem Senāta lēmumu projektiem.3.2. Kvalitātes vadības sistēma2012. gada oktobrī tika veikts Kvalitātes vadības sistēmas (KVS) uzraudzībasaudits atbilstoši ISO 9001:2008 standartam, neatbilstības netika konstatētas.2011./2012. akadēmiskajā gadā veikti 33 iekšējie auditi (par 2 vairāk nekāiepriekšējā gadā), kuru laikā konstatētas 6 neatbilstības (par 2 mazāk nekā iepriekš).Neatbilstības galvenokārt saistītas ar precīzi neievērotām procedūrām vainepieciešamību tās pilnveidot.Pārskata periodā tika veikta studentu vispārējās apmierinātības un absolventuaptauja. Aptauju rezultāti un to analīze iekļauta gan studiju programmu, gan fakultāšuikgadējos pašnovērtējuma ziņojumos. Pārskata periodā nav pilnībā veikta darbadevēju / prakšu vietu devēju aptauja, kas saistīts ar procedūras VS-1-II Darba devējuapmierinātības mērīšana izmaiņām.Pārskata periodā ir izpildīta daļa no LiepU Darba plānā norādītajiemuzdevumiem saistībā ar KVS pilnveidošanu, piemēram, veikta auditoru apmācība.Ir izveidotas jaunas procedūras – S-1-I-V Vienotā pieteikšanās pamatstudijāmun A-7 Akadēmisko saistību ievade LAIS sistēmā un kontrole.Balstoties uz iekšējo auditu rezultātiem un darbinieku ierosinājumiem, veiktiuzlabojumi jau esošajās KVS procedūrās, piemēram, pārstrādāta procedūra A-6Studiju maksas ievade LAIS sistēmā un kontrole.Pārskata periodā ir ieviesta KVS Interneta versija, kas būtiski uzlabo sistēmaspieejamību visos LiepU studiju korpusos.Pārskata periodā veikta iekšējo auditoru apmācība (13 iekšējie auditori).3.3. Finanšu pārvaldība un infrastruktūras attīstība2011. gadā LiepU kopējie naudas līdzekļu ieņēmumi bija LVL 3 698 593(attiecībā pret 2010. gadu samazinājums par 12,8 %).Lielāko daļu no LiepU kopējiem ieņēmumiem pēc uzkrāšanas principa, kasnosaka, ka ieņēmumi un izdevumi tiek atzīti tajā periodā, kad tie ir radušies,neatkarīgi no naudas saņemšanas vai izdošanas laika, 2011. gadā veidoja finansējumsno valsts budžeta līdzekļiem studiju programmu realizēšanai un stipendijām (41,47 %).LiepU realizēto projektu finansējums sastādīja 31,72 %, bet ieņēmumi no studiju maksāmveidoja 18,53 %. Pārējie LiepU ieņēmumi veidoja 8,28 % no LiepU kopējiemieņēmumiem 2011. gadā.LiepU pamatbudžeta naudas līdzekļu izdevumu struktūrā 2011. gadā saglabājāsiepriekšējo gadu tendence: lielāko daļu veidoja izdevumi par atlīdzību (73,3%) un precēmun pakalpojumiem (19,7%). Stipendijas sastādīja 6,7%, bet kapitālie izdevumi veidojatikai 0,28% no kopējiem pamatbudžeta naudas līdzekļu izdevumiem.2011. gadā galvenie pozitīvi vērtējamie rezultāti:22.lappuse no 36

LiepU Senāta apstiprinātie dokumenti – 2012.gads24studiju programmas plānoto finansējumu (t. sk. finansējumu no valsts budžetalīdzekļiem un ieņēmumiem no studiju maksas); zinātniskās darbības attīstības finansējuma nodalīšana 2011. gada un 2012. gadapamatbudžetā. 2012. gada pamatbudžetā tika nodrošināta iespēja šo finansējumuplānot un izlietot ne tikai atlīdzībai (kā tas bija 2011. gadā), bet arī pārējiem arzinātnisko darbību saistītiem izdevumiem (komandējumu izdevumu segšanai undalības maksu zinātniskās konferencēs apmaksai).2011. gadā ar 05.10.2011. rektora rīkojumu Nr. 52-v tika izveidota LiepUadministratīvā budžeta komisija, kuras galvenais uzdevums ir sagatavot, izvērtēt unvirzīt Senātam apstiprināšanai LiepU kopējā budžeta un budžeta grozījumu projektu,pārraudzīt budžeta izpildi un nepieciešamības gadījumā veikt izmaiņas apstiprinātābudžeta plāna ietvaros. Budžeta komisijas vadītājs ir LiepU rektors un tās sastāvā iriekļauti LiepU administrācijas darbinieki (studiju prorektors, zinātnes prorektors,rektora palīgs attīstības jautājumos, finanšu analītiķis, galvenais grāmatvedis,personāldaļas vadītājs), kā arī pa vienam pārstāvim no LiepU Arodbiedrības, LiepUStudentu padomes un Senāta. 2012./2013. akadēmiskajā gadā būtu jāstiprina LiepUadministratīvās budžeta komisijas un Senāta attīstības un budžeta komisijassavstarpējā sadarbība un komunikācijas procesi.2011./2012. akadēmiskajā gadā akcentējās nepieciešamība pilnveidot arbudžeta plānošanu, izpildi, kontroli un analīzi saistītus procesus. 2012./2013.akadēmiskajā gadā būtu jāveic ieņēmumu un izdevumu pārvaldības, kas saistītastudiju procesu, izvērtēšana un pilnveidošana (t. sk. mācībspēku slodžu plānošanas unLiepU budžeta plānošanas procesu savstarpējai salāgošanai, fakultātes attīstībasfinansējuma, kā arī uzkrāto studiju maksas ieņēmumu un izdevumu pārvaldībasizvērtēšana un pilnveidošana u. c.). 2012./2013. akadēmiskā gadā būtu arī jāpilnveidoKVS procedūra A-2 Pamatbudžeta sagatavošana, izpilde un kontrole.LiepU infrastruktūras attīstības prioritāte: izveidot mūsdienīgu, kvalitatīvu,drošu un visiem pieejamu studiju un darba vidi.Pārskata periodā notikusi Baseina ielas 9 ēkas iekonservēšana (Senāts,16.05.2011.; lēmuma Nr. 2011/37, 4. punkts). Baseina ielā 9 esošās struktūrvienībasar rektora (24.05.2012.) rīkojumu Nr. 24-v Par telpu izmantošanu pēc ēkas Baseinaielā 9 slēgšanas pārvietotas uz citām LiepU ēkām. Darbs pie telpu iekārtošanaspārvietotajām struktūrvienībām turpināms arī 2012./2013. studiju gadā.Pārskata periodā par LiepU budžeta līdzekļiem pašu spēkiem veiktskosmētiskais remonts 206., 207. auditorijās studiju korpusā Kūrmājas prospektā 13.Studiju korpusā Lielā ielā 14, ņemot ārpakalpojumu, veikts remonts 3 telpās,kas saistīts ar PSDF pārvietošanu. Pašu spēkiem sporta zālē (140. aud.) sakārtotsgrīdas segums atbilstoši sporta nodarbību vajadzībām.Pārskata periodā veikti arī vairāki pasākumi bibliotēkas infrastruktūrasattīstībai, kas detalizētāk raksturoti 7. nodaļā Bibliotēka.Studiju korpusā Kr. Valdemāra ielā 4 izremontētas 3 telpas. Izmantojot vecogaldu metāla kājas, iegādātas un uzliktas jaunas, ērtas darba virsmas auditorijās Nr.21., 31., 33. Izremontētas telpas prodekānei un sekretārei. Sakārtota ģeneratora telpa.Dienesta viesnīcā Ganību ielā 36/48 izremontētas un iekārtotas divasviespasniedzēju istabas, virtuve un koplietošanas telpa. Iegādātas mēbelesviesstudentu istabām.Otrā stāvā veikta automātiskās ugunsdrošības sistēmas uzstādīšana. Daļējainženierkomunikāciju nomaiņa.24.lappuse no 36

LiepU Senāta apstiprinātie dokumenti – 2012.gads254. SADARBĪBA AR SOCIĀLAJIEM PARTNERIEMSociālo partneru tīkla uzturēšana un veidošana ir svarīgs aspekts LiepUattīstības nodrošināšanā, kas raksturojams starptautiskā, nacionālā un reģionālālīmenī.Starptautiskā līmenī pārskata periodā LiepU ir kļuvusi par Eiropas Savienībasmazo valstu universitāšu apvienības biedri, kas apvieno 20 universitātes no 7 ESvalstīm un strādā ES struktūrās, lai panāktu mazo valstu universitātēm, kurām irierobežoti zinātniskie, akadēmiskie un finansiālie resursi, labvēlīgus noteikumus unrīcības attiecībā uz ES izglītības un zinātnes finansējuma sadali.Starptautiskā sadarbība īpaši aktīva ir kā ERASMUS mobilitātes programmā,tā dažādos starptautiskos projektos, kur LiepU mācībspēki un zinātnieki strādā piekopēju problēmu risināšanas. Piemēram, Latvijas un Lietuvas pārrobežu sadarbībasprogrammas projektā Formation of Methodological Framework of Regional BusinessGrowth in Lithuanian-Latvian Border Regions sadarbībā ar Kauņas Tehnoloģijuuniversitāti un Klaipēdas universitāti tika izstrādāta Lietuvas-Latvijas pārrobežuuzņēmējdarbības izaugsmes veicināšanas stratēģija un reģionālās biznesa izaugsmessimulācijas programma.Mākslas pētījumu laboratorijas organizētajā starptautisko jauno medijumākslas nedēļā iWeek 2011.gadā piedalījās atzīti nozares lektori, darbnīcu vadītāji unstudenti no vairākām valstīm.Starptautiskā sadarbībā īpaši būtiska ir LiepU mācībspēku, zinātnieku unadministratīvā personāla personiskie sadarbības tīkli, kas veidoti dažādās aktivitātēs,tajā skaitā starptautiskās zinātniskās konferencēs, veidojot LiepU un Liepājas tēlu kāstarptautiskās zinātnes un akadēmisko tradīciju vietu.Nacionālā līmenī LiepU ir turpinājusi darbu Rektoru padomē un LatvijasUniversitāšu asociācijā, kur tika izstrādāts pētījums Universitāšu ietekme uz valststautsaimniecību. LiepU ir kļuvusi par biedru Zaļās Enerģijas un vides tehnoloģijuklasterī, kas apvieno 60 uzņēmumus, tādas pētniecības institūcijas kā DaugavpilsUniversitāte, Ventspils Augstskola un uzņēmējdarbības nozaru asociācijas.Lai pieliktu piemiņas plāksni pie LiepU ēkas, iekārtotu piemiņas auditoriju, arlaiku iedibinātu Jāņa Menča stipendiju, pārskata periodā ar LiepU Senāta lēmumaizveidots Jāņa Menča piemiņas fonds, tā arī veicinot sadarbību ar pedagoga,matemātiķa, Liepājas Universitātes profesora Jāņa Menča skolēniem.Sadarbība ir notikusi ar vairākām nacionāla līmeņa nozīmes institūcijām unorganizācijām studiju programmu līmenī un projektos, piesaistot mācībspēkus,organizējot studentu apmaiņas, nodrošinot studiju programmu attīstību, izstrādājotjaunus kursus, piedaloties pedagogu tālākizglītības procesos utt.Reģionālā līmenī LiepU viens no galvenajiem sadarbības partneriem irLiepājas pilsētas Dome, piesaistot finansējumu projektiem. LiepU personāla locekļi irvairāku Domes komisiju locekļi. Rektors ir Liepājas pilsētas attīstības stratēģijasizstrādes Vadības grupā, kur paralēli darbojas politiķi, uzņēmēji un dažāduorganizāciju pārstāvji. Šādi sadarbības tīkli uzsākti veidot arī ar citām Latvijaspašvaldībām, piemēram, Kuldīgas novada un Skrundas novada domēm. Izstrādāts, betpārskata periodā vēl nenoslēgts, sadarbības līgums ir ar Profesionālās izglītībaskompetences centru Liepājas Valsts tehnikums, kura mērķis ir sekmēt Liepājas kāizglītības, zinātnes un kultūras centra attīstību, nodrošinot konkurētspējīgu,starptautiski atzītu, daudzveidīgu izglītības procesu, attīstītu inovatīvu pētniecību,garantētu sabiedrības ilgtspējīgu attīstību un zināšanu ekonomikas veidošanos, unīstenot reģionālos un nacionālos attīstības plānošanas dokumentos noteiktos25.lappuse no 36

LiepU Senāta apstiprinātie dokumenti – 2012.gads26uzdevumus: nodrošināt efektīvas nepieciešamās ilgtermiņa investīcijas izglītībā, laiveicinātu visa potenciālā cilvēkresursa līdzdalību darba tirgū; veicināt inovatīvasdarbības un saskaņotas rīcības izglītības kvalitātes paaugstināšanā; kļūt pargalvenajiem izglītības procesa virzītājiem Liepājas tautsaimniecības attīstībā,nodrošinot nepieciešamos cilvēkresursus un inovācijas.Pārskata periodā SIA Liepājas Reģionālajā slimnīcā ar ERAF projektafinansējuma palīdzību ir izveidota LiepU Logopēdijas centra Runas un balss izpēteslaboratorija, kas ir modernākā šāda veida laboratorija Latvijā ar iespējamam veiktbalss izpēti un sniegt rekomendācijas balss īpašību uzlabošanai.Īpaši akcentējama ir ilgstošā un veiksmīgā sadarbība ar pašvaldības iestādēm LiepājasIzglītības pārvalde un Liepājas Sociālo dienestu.Attīstāma un veicināma LiepU pētnieku un studentu pasūtījumu darbuveikšana. Piemēram, pārskata periodā LiepU jauno mediju mākslas studenti pēc ASUPB pasūtījuma uzsāka darbu pie video materiāla Liepājas TEC rekonstrukcijasdokumentācija materiālu sagatavošanas. Tāpat Socioloģisko pētījumu centrs pabeidzisdarbu pie Liepājas pilsētas pašvaldības aģentūras Liepājas sabiedriskais transportspasūtījuma pētījuma par sabiedriskā transporta pasažieru plūsmu. Turpinājusiessadarbība ar SIA Liepājas RAS ERAF projekta Jaunas tehnoloģijas unprogrammnodrošinājuma izstrāde biogāzes ieguves procesu optimizācijai.Popularizējot LiepU iespējas un kapacitāti dažāda tipa pētījumu veikšanai,papildināta LiepU mājas lapas sadaļa Pētniecība, pārveidojot to par Pētniecība uninovācijas ar apakšsadaļu Biznesam un industrijai, kur aprakstītas LiepUpriekšrocības.Balstoties uz LiepU personāla iniciatīvu, ir izveidots nodibinājums LiepU ZIP,kura mērķis ir veicināt zināšanu ekonomikas un inovāciju attīstību, kā arī tehnoloģijuun zināšanu pārnesi tautsaimniecībā. Turpinājies darbs SIA Kurzemes Biznesainkubatorā, sekmējot jaunu, komercializējamu ideju un uzņēmumu rašanos unattīstīšanos, piedāvājot jaunajiem uzņēmējiem uz atvieglotiem nosacījumieminfrastruktūru un biroja pakalpojumus, konsultācijas biznesa attīstības, finansēšanasun organizēšanas jautājumos, kā arī sadarbības tīklu ģenerēto ideju noietam.Neapšaubāmi būtiska attīstības jautājumu sakarā ir arī LiepU iekšējā sadarbībaun sociālie partneri kā biedrība Liepājas Universitātes Studentu padome un LiepājasUniversitātes Arodbiedrības organizāciju.26.lappuse no 36

LiepU Senāta apstiprinātie dokumenti – 2012.gads275. PROJEKTU ĪSTENOŠANAPārskata periodā LiepU tiek turpināta iesākto projektu īstenošana. NoslēdziesLatvijas un Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekts Formation ofMethodological Framework of Regional Business Growth in Lithuanian-LatvianBorder Regions, kur būtiskākie rezultāti ir: izstrādāta reģionālās attīstības un biznesaizaugsmes simulācijas programma, kura izmantojama kā ekonomikas un sociālāsattīstības analīzes rīks, un izstrādāta Lietuvas-Latvijas pārrobežu uzņēmējdarbībasizaugsmes veicināšanas stratēģija.Joprojām aktuāli ir Eiropas struktūrfondu projekti, kas veido vislielākoīpatsvaru no visiem projektiem.Kā prognozēts, ir samazinājies projektos piesaistītā finansējuma apjoms, jolielākajā daļā Eiropas struktūrfondu aktivitāšu projektu konkursi ir beigušies.Piesaistītais finansējums pārskata periodā no iesniegtajiem 11 projektu pieteikumiemir LVL 18 985, kas ir tikai 2,8 % no iepriekšējā pārskata periodā piesaistītāfinansējuma. Lai veicinātu LiepU personāla aktivitāti ārējā finansējuma piesaistē,2012. gadā ir pieņemts Senāta lēmums (Senāts, 21.05.2012.), ka projektasagatavošanas gadījumā projekta iniciators var saņemt vienreizēju piemaksu pie darbaalgas, tādējādi finansiāli motivējot iesniegt projektu pieteikumus. Tā kā lielākaisfinansējuma apjoms ir piesaistīts no Eiropas struktūrfondiem, tad Projektu daļa, laidažādotu finansējuma avotus, ir iesaistījusies dažādu citu finanšu instrumentupubliskās apspriešanās, pārstāvot LiepU intereses. Piem., Norvēģijas finanšuinstrumenta, Eiropas Komisijas programmas Apvārsnis u. c. Nodrošinot finansējumaturpmāku piesaisti, nepieciešams intensificēt LiepU dalību starptautiskos pētniecībasun studiju attīstības projektos, tādējādi dažādojot finanšu instrumentus.Ir piesaistīts papildu finansējums no Liepājas pilsētas Domes ārvalstuviespasniedzēju nodrošināšanai (LVL 11888 apmērā) un ERAF projekta Jaunastehnoloģijas un programmnodrošinājuma izstrāde biogāzes ieguves procesuoptimizācijai līdzfinansējuma nodrošināšanai (LVL 9000 apmērā).Tajā pašā laikā apgūtais finansējums saglabājas iepriekšējā līmenī (pateicotiesiepriekš piesaistītajiem projektiem), un 2012. gadā plānots apgūt LVL 1 695 832.Uzlabojot projektu pārvaldības efektivitāti, ir pārskatīta un uzlabota KVSprocedūra Projektu izstrāde un pārraudzība, kā arī veikta projektu efektivitātesizvērtēšana (Senāta lēmums 21.05.2012.), kas no citiem ikgadējiem projektuieviešanas izvērtēšanas pasākumiem atšķīrās ar mainītu izvērtēšanas metodoloģiju unprojektu rezultātu un ietekmes LiepU attīstībā izvērtējumu.27.lappuse no 36

LiepU Senāta apstiprinātie dokumenti – 2012.gads286.SABIEDRISKĀS ATTIECĪBAS2011./2012. studiju gadā LiepU Sabiedrisko attiecību daļa ir strādājusi saskaņāar struktūrvienības mērķiem (veidot LiepU sabiedriskās attiecības ar dažādām ārējāmmērķauditorijām; nodrošināt LiepU struktūrvienību informatīvo sasaisti un veicinātLiepU personāla lojalitāti augstskolai) un LiepU darba plānu attiecīgajam studijugadam.Liels akcents ir likts uz jaunu studentu piesaisti. Ir notikuši informatīvipasākumi Liepājas, Grobiņas, Pāvilostas, Saldus, Kuldīgas, Skrundas, Ventspils,Jelgavas, Dobeles u. c. vidusskolu skolēniem. Karjeras konsultante ir sniegusiindividuālas un grupu konsultācijas Liepājas skolu jauniešiem.Reflektantu piesaistei ir noorganizētas trīs Informācijas dienas – janvārī, aprīlīun jūnijā. Otrais un trešais pasākums katrs pulcēja vairāk nekā 100 interesentus.Mazāk apmeklēta bija Informācijas diena janvārī. Tas skaidrojams ar nepietiekamuinformāciju par plānoto pasākumu.No 1. līdz 4. martam LiepU ar stendu piedalījās izstādē Skola 2012 Rīgā. Šīaktivitāte, kā liecina veiktās aptaujas, daudziem interesentiem ir sniegusi informācijupar studiju iespējām LiepU, tāpēc dalība tajā ir atzinīgi novērtējama un turpmākatbalstāma.22. martā LiepU ar nelielu stendu piedalījās izstādē Darbs un karjera 2012,kas notika Latviešu biedrības namā Liepājā. Šis pasākums bija maz apmeklēts.Jāsecina, ka dalība tajā ir devusi minimālus vai pat nav devusi nekādus ieguvumus.Turpmāk būtu jāizvērtē, vai šādā pasākumā piedalīties. Neskatoties uz to, ka dalība irbez maksas, tiek tērēti laika un cilvēkresursi.Liels darbs ir ieguldīts informatīvo/reklāmas materiālu izveidē un izplatīšanā.Ir izveidotas afišas, bukleti u. c. nelieli materiāli. Dažādas afišas divas reizes irizsūtītas uz gandrīz visām Latvijas vidusskolām. Informatīvie/reklāmas materiāli irdalīti izstādēs, pasākumos skolās, LiepU viesiem un citur. Afišas ir izvietotas Liepājaspilsētas afišu stabos, tramvajos, lielveikalos u. c.Lai informācija par LiepU būtu pieejamāka, ir uzlabota LiepU mājas lapasstruktūra un dizains. Aptaujas rezultāti parāda, ka ieguldītais darbs tiek atzinīginovērtēts. Papildus tam ir izveidota mājas lapas mobilā versija.Regulāri ir notikusi sadarbība ar masu medijiem. Salīdzinot ar pārisiepriekšējiem gadiem, izsūtīto relīžu skaits 2. semestrī ir stipri palielinājies. TādējādiLiepU vārds ir izskanējis daudz biežāk masu medijos. Regulāri ir ievietotas ziņas arīsociālajos tīklos (www.draugiem.lv, www.facebook.com, www.twitter.com u. c.), kaspaver iespēju iegūt arī atgriezenisko saiti.Šogad samērā maz ir ieguldīti finanšu līdzekļi reklāmai masu medijos, tas ir, nevairāk kā 1000 latu. Tā vietā ir strādāts pie dažādu citu aktivitāšu nodrošināšanas.Reklāma par studiju iespējām LiepU ir ievietota laikrakstos Kurzemes Vārds, KursasLaiks, Kurzemes Radio, Rietumu Radio, Radio Skonto, portālā www.draugiem.lv.Studiju gada garumā ir notikuši vairāki LiepU tradicionālie pasākumi, piemēram,Zinību diena, 18. novembra, Ziemassvētku u. c. pasākumi, kuros aktīvi ir līdzdarbojušiesLiepU radošie kolektīvi. Īpaši atzīmējama ir Veselības diena, kuras organizācijā tikaiesaistīti studiju programmas Komunikācijas vadība studenti. Šis pasākums līdz ar toieguva jaunas krāsas un spēku.Pagājušajā studiju gadā absolventi pirmo reizi izlaidumos tērpās LiepUabsolventu mantijās un cepurēs. Atzīmējams arī tas, ka visas izlaidumu ceremonijaspirmo reizi ir ievietotas interneta vidē. Tas veicina LiepU popularitāti sabiedrībā.28.lappuse no 36

LiepU Senāta apstiprinātie dokumenti – 2012.gads297. BIBLIOTĒKAS DARBĪBABibliotēka ir LiepU struktūrvienība, kas kalpo studiju procesa un zinātniskāsdarbības nodrošināšanai ar iespieddarbiem un citiem dokumentiem; apkalpo pilna unnepilna laika studentus, mācībspēkus, zinātniekus. LiepU bibliotēkas lasītavas irpieejamas arī tiem Liepājas pilsētas iedzīvotājiem, kuru pieprasījums atbilstbibliotēkas piedāvājumam.LiepU bibliotēka ir akreditēta un reģistrēta Bibliotēku reģistrā.LiepU bibliotēkas struktūru veido: abonements, vispārējā brīvpieejas lasītava,elektronisko resursu lasītava un četras nozaru lasītavas pētniecības struktūrvienībās.Līdzekļi krājuma komplektēšanai uz vienu bibliotēkas lietotāju ir LVL 11,04, kasir vairāk nekā iepriekšējā gadā.LiepU bibliotēka piedāvā iespēju izmantot abonētās datu bāzes no jebkuradatora ārpus LiepU datortīkla.Bibliotēkā sekmīgi darbojas Starpbibliotēku abonements (SBA) unStarptautiskais starpbibliotēku abonements (SSBA). Informācijas iegūšanai tiekizmantots Dokumentu piegādes servisa SUBITO, LNB piedāvātie pakalpojumi u. c.2011. gadā SBA un SSBA ietvaros tika izpildīti 57 pieprasījumi.Regulāri veiktas bibliotēkas lietotāju apmācības informācijas resursuizmantošanā. Visiem 1. kursa studentiem apmācības notiek kursā Ievads studijās.Sadarbībā ar mācībspēkiem tiek organizētas padziļinātas nodarbības par datu bāzuizmantošanu. Elektronisko resursu lasītavā regulāri tiek rīkoti datu bāzu izmēģinājumi,uz kuriem tiek aicināti attiecīgās nozares zinātnieki, mācībspēki un studenti. 2011. gadānotika 11 izmēģinājumi un prezentācijas.Lai veiktu kvalitatīvu informācijas meklēšanu, bibliogrāfi izmanto abonētāsdatu bāzes. LiepU bibliotēkā ir pieejamas tiešsaistes datu bāzes Letonika, Nozare,EBSCO, Eiropa.lv, SAGE, Britannica, Lursoft, Cambridge Journals online,ScienceDirect, Scopus u. c.Elektroniskajā katalogā ir 25 940 ierakstu un 65 226 grāmatu eksemplāru.Atlikušajā krājumā tiek veikta rekataloģizācija.Lai bibliotēkas lietotājiem atvieglotu informācijas meklēšanu, tiek strādāts pieplauktu indeksu sistēmas sakārtošanas.Bibliotēkai ir internetā pieejams elektroniskais katalogs un kopkatalogs arcitām Kurzemes bibliotēkām, Augstskolu un speciālo bibliotēku katalogs. LiepUmājas lapā tiek uzturēta bibliotēkas mājas lapa.Bibliotēka lasītājus un citus interesentus informē ar LiepU mājas lapaspalīdzību. Katra mēneša sākumā tiek izdots bibliotēkas informatīvais biļetens Lasonis,kas tiek izplatīts tikai e-versijā. Aktīvi tiek izmantots e-pasts, ar kura starpniecību visiinteresenti tiek informēti par bibliotēkas jaunumiem.Bibliotēkā tiek veikts metodiskais un konsultatīvais darbs.Bibliotēka piedalās un atbalsta LiepU rīkotos Mazās akadēmijas lekciju kursus,popularizējot bibliotēkā esošos resursus. Par tradīciju ir kļuvis pasākums Naktsbibliotēkā. Katru gadu LiepU bibliotēkā tiek organizēta Bibliotēku nedēļa, kuras laikānotiek dažādi pasākumi, izstādes, tikšanās, spēles, konkursi, grāmatu galdi u. c.2011. gadā īstenojot projekta Liepājas Universitātes infrastruktūras un mācībuaprīkojuma modernizācija prioritāro virzienu studiju kvalitātes uzlabošanai, nodrošinotvienlīdzīgu iespēju principu un universālu vides pieejamību pirmo kārtu LiepU iruzstādīts modernizēts bibliotēkas aprīkojums – self-check jeb pašapkalpošanās iekārta,skeneri, 19 jauni datori, book-drop jeb grāmatu nodošanas iekārta un uzstādīta RFID29.lappuse no 36

LiepU Senāta apstiprinātie dokumenti – 2012.gads30(Radio Frequency Identification) tehnoloģijās balstīta drošības sistēma, kas paredz, kagrāmatas tiek aplīmētas ar RFID ielīmēm, bet bibliotēka aprīkota ar drošības vārtiem unvideonovērošanas iekārtām. Tas palielina drošības līmeni bibliotēkā. Nesankcionētigrāmatu iznešanas mēģinājumi tiek fiksēti videokamerās, par to signalizē arī sarkanagaisma un pīkstieni pie izejas, turklāt, fiksējot mēģinājumu no bibliotēkas iznestnereģistrētu grāmatu, automātiski nobloķējas izejas durvis.Īpašās RFID ielīmes informāciju par grāmatu ļauj iegūt daudz ātrāk unvienkāršāk, tās vienkāršo materiālu izdošanas un atgriešanas procesus. Ir uzstādītas 3darba stacijas darbam ar RFID tehnoloģijām. Izmantojot RFID, inventarizācijasveikšana, krājuma vadība un administrēšana kļūst ātrāka un drošāka.2011. gada darba plānā paredzētā pašapkalpošanās sistēmas ieviešana irīstenota daļēji, nav izremontētas telpas brīvpieejas fonda paplašināšanai un telpasgrupu darbam patstāvīgo darbu veikšanai, tādējādi arī pašapkalpošanās iekārtas navnodarbinātas pilnībā un vispusīgi.30.lappuse no 36

LiepU Senāta apstiprinātie dokumenti – 2012.gads318. JAUNRADE, KULTŪRA, SPORTS2011./2012. studiju gadā LiepU tradicionālo kultūras, sporta un atpūtaspasākumu (Zinību diena, 18. novembris, Ziemassvēki, Veselības diena u. c.)organizēšanu veica Sabiedrisko attiecību daļa sadarbībā ar Studentu padomi,akadēmiskajām struktūrvienībām, LiepU mākslinieciskajiem kolektīviem un sportakomandām, LiepU arodbiedrību.Aktīvs kultūras un mākslinieciskās jaunrades darbs bijis saistīts gan ar LiepUmākslinieciskajiem kolektīviem (sieviešu koris Atbalss, tautas deju kolektīvs„Banga”), gan ar vairākām LiepU struktūrvienībām (KHI, Mākslas pētījumulaboratorija), kuru darba rezultāti kultūras un jaunrades kontekstā ieguvuši plašurezonansi un publicitāti Liepājas, republikas un starptautiskā mērogā.Māksliniecisko kolektīvu un sporta komandu darbība, pasākumu organizēšana,līdzdalība starptautiskos, valsts un pilsētas mēroga pasākumos un sacensībās iespējurobežās tika nodrošināta no LiepU budžeta līdzekļiem (tai skaitā no Studentu padomeipiešķirtajiem finanšu līdzekļiem), kā arī no projektu konkursos iegūtajiem finanšulīdzekļiem (Liepājas Kultūras pārvaldes projektu konkursa līdzfinansējums), LiepājasDomes finansējuma (LiepU basketbola komandas formu iegādei), mākslinieciskokolektīvu un sporta komandu pašfinansējuma u. c. Sekmīgi turpinājies LiepU TDA„Banga” tautas tērpu darināšanas darbs LiepU piešķirtā finansējuma ietvaros (iegādātiNūrmuižas novada meiteņu vestes, brunči, puišiem – stilizētās vestes un bikses, 8kurpju pāri) u. c.Neskatoties uz vēl joprojām ļoti ierobežotajām finansiālajām iespējāmjaunrades, kultūras un sporta jomā kopumā, vērojama pozitīva tendence sportanozares atlabšanā, kā arī dejas žanra attīstībā (sporta aktivitāšu trūkumakompensācija). Šī tendence aizvadītajā sezonā raksturīga Latvijā kopumā (radušies ~80–90 jauni deju kolektīvi). Palielinājusies arī studentu un mācībspēku aktivitāte unlīdzdalība kultūras un sporta pasākumos. Sasniegti labi LiepU sporta komandurezultāti dažāda mēroga sacensībās.Tajā pašā laikā 2011./ 2012. studiju gadā piešķirtais finansējums sportam vēljoprojām nav bijis pietiekams, lai pilnvērtīgi attīstītos LiepU sporta komandu darbs unstudentiem un pasniedzējiem pietiekošā apjomā būtu iespēja nodarboties ar sportu,piedalīties dažāda mēroga sporta sacensībās. Nepietiekošs ir treniņu procesa un sportainventāra nodrošinājums.Joprojām vāji attīstīta bijusi vienota sporta jomas finansēšanas, koordinēšanasun pārraudzības sistēma, kas apgrūtina sporta jomas attīstību. Daļa sporta nozarespasākumu un sasniegto rezultātu balstās uz studentu pašiniciatīvu un pašfinansējumu(futbola komandas izveide 2011./2012. gada 2. semestrī, SP sporta virziena vadītājaA. Karzona iniciatīva).Nepietiekošs finansējums negatīvi ietekmējis arī Netradicionālo deju studijasArabeska un Mūzikas studijas darbību.Māksliniecisko kolektīvu un sporta komandu nozīmīgākie pasākumi, projekti,sacensības 2011./12. studiju gadā:LiepU sieviešu koris Atbalss (mākslinieciskā vadītāja I. Valce, diriģenteO. Blauzde) ar Liepājas Kultūras pārvaldes projektu konkursa līdzfinansējumurealizējis Viļņas, Klaipēdas, Liepājas universitāšu māksliniecisko kolektīvu sadarbībasprojektu Lietuvas-Latvijas Universitāšu koru koncerti Mātes dienā (KlaipēdasUniversitātes Mākslas fakultātes koncertzālē, Liepājas Latviešu biedrības namā unViļņas Universitātes sv. Jāņa baznīcā 2012. gada 5., 6. un 11. maijā); piedalījiesLiepājas pilsētas un novadu koru kopmēģinājumos XXV Vispārējo latviešu Dziesmu31.lappuse no 36

LiepU Senāta apstiprinātie dokumenti – 2012.gads32svētku programmas sagatavošanai (31.01., 29.02., 29.03., 12.04.2012.) unRepublikāniskajā koru skatē (2012. gada 22. IV), kur iegūts I pakāpes diploms;piedalījies Republikas Sieviešu un vīru koru salidojumā (Meņģeļi, 02.06.2012.),organizējis un realizējis ilggadējā kora mākslinieciskā vadītāja K. Kreicberga 90 gadujubilejas koncertu (05.11.2011), piedalījies Liepājas pilsētas koru koncertos Dvēselesdziesma (27.11.2011), Paši skaistākie vārdi (17.03.2012), Labestības dienas koncertāEņģeļi pār Latviju Liepājas Universitātē (18.12.2012.), LiepU pasākumos u. c.LiepU sieviešu kora Atbalss mākslinieciskā vadītāja I. Valce ir Liepājaspilsētas un 8 novadu koru un ansambļu virsdiriģente, 2011./2012. gada sezonasLiepājas un novadu kopkoru koncertu un Republikāniskās skates Liepājāmākslinieciskā un organizatoriskā vadītāja; bijusi Kurzemes Dziesmu svētku Saldū(26.05.2012.) un Republikas Sieviešu un vīru koru salidojuma virsdiriģente (Meņģeļi,02.06.2012.).LiepU tautas deju kolektīvs Banga (vadītāja K. Finka) piedalījies Eiropas unTurcijas sadarbības projektā: Par spīti visam un par spīti apstākļiem: roku rokā(30.09.–10.10.2011.); Liepājas pilsētas Deju kolektīvu skatē (Nīca, 17.03.2012.), kurB1 grupā iegūts I pakāpes diploms (labākais rezultāts Liepājā, sestais labākaisrezultāts Latvijā savā kategorijā); Latvijas III Olimpiādes atklāšanā (Liepāja,06.07.2012.); Deju svētkos Liepājā (02.06.2012.); deju šovā Vienā ritmā arpasniedzēju! studentu dienās Jelgavā, iegūta 2.vieta (16.11.2011.); sadancošanāskoncertos Skrundā (10.03.2012.), Durbē (19.05.2012.); Nīcā (03.03.2012.); festivālaLīvas ciems ietvaros Liepājā (27.05.2012.); Miķeldienas koncertā Liepājas Pētertirgū(24.09.2011.); LiepU pasākumos – Dejo ar pasniedzēju (03.11.2011.), Kustībusvētkos (20.03.2012.) u. c. Kolektīvs ieguvis LiepU SP Gada balvu TDK BangaRadošais kolektīvs (28.04.2012.). LiepU TDK Banga nodarbojas ar aktīvu kolektīvaun Liepājas Universitātes popularizēšanu sociālajos tīklos. Kolektīvam ir izveidotasava mājas lapa, kurā regulāri tiek atspoguļotas kolektīva aktualitātes fotogrāfiju,video un rakstu formātā. Darbojas arī savs profils sociālajā portālā twitter.com.LiepU TDA Banga vadītāja K. Finka ieguvusi kvalifikāciju Deju vadīšanasmenedžmentā, bijusi Latvijas III Olimpiādes Deju uzveduma horeogrāfe(06.07.2012.),Savu darbību 2011./2012. studiju gadā turpinājušas Netradicionālo deju studijaArabeska (LiepU/LBJC, vadītāja Z. Valka) un Mūzikas studija O. Blauzde,J. Pavītols).Arī Kurzemes Humanitārais institūts sadarbībā ar Humanitāro un mākslaszinātņu fakultāti realizējis daudzveidīgus Latvijas un Liepājas mēroga kultūraspasākumus un programmas: Apvienotā Pasaules latviešu zinātnieku 3. kongresa unLetonikas 4. kongresa Liepājas sekcijas Novadnieciskās identitātes meklējumiKurzemē” kultūras programmas ietvaros organizēta Liepājas muzeja izstāde„Liepājas muzeja etnogrāfiskie vākumi Dienvidkurzemē (LiepU, atklāšana –19.10.2011.); radošo darbu izstāde Baltu vienība zem saules (LiepU); Liepājas tautasteātra dzejas uzvedums Es dzīvoju starp ezeru un jūru LiepU (20.10.2011.);18. starptautiskās zinātniskās konferences Aktuālas problēmas literatūrzinātnēietvaros organizēti literārie lasījumi „Kūrmājas lasījumi”(01.03.2012., HMZF);organizēts Dzejas dienu seminārs Autors, teksts, lasītājs(Dzeja un dziesmu teksti,08.09.2011., KHI, HMZF); Olafa Gūtmaņa 85 gadu jubilejas sarīkojums LiepU unO. Gūtmaņa vārda ierakstīšana LiepU Goda grāmatā (10.01.2012., KHI, HMZF);Studentu nakts dzejas (08.09.2011., HMZF, KHI) u. c.32.lappuse no 36

LiepU Senāta apstiprinātie dokumenti – 2012.gads33LiepU frīsbija komandas (treneris M. Skudra) piedalījās Latvijas Universiādē,kur vīriešu komanda izcīnīja 2. vietu, bet sieviešu komanda – 3. vietu, jauktākomanda – 5. vietu.LiepU basketbola komanda piedalījās Liepājas čempionātā (treneris E. Sveile),kur ierindojās 6. vietā.LiepU sieviešu florbola komanda (treneris A. Tālbergs) piedalījās Latvijasčempionāta 1. līgā, kur ierindojās 5. vietā.LiepU vīriešu florbola komanda (treneris A. Tālbergs) piedalījās LatvijasUniversiādē, kur ierindojās 12. vietā.LiepU futbola komanda piedalījās Priekules novada atklātajā čempionātāminifutbolā, kur ieguva 2. vietu.Sporta jomā LiepU tika veiksmīgi pārstāvēta arī starptautiskajās Studentudienās Jelgavā, kur izveidotā LiepU peldēšanas komanda Ūdens atrakciju sacensībāsieguva 1. vietu, sieviešu strītbola komanda – 1. vietu, volejbola jauktā komanda – 3.vietu, sieviešu konkurencē dambretē – 1. vietu.Pārskata periodā veikta Liepājas sporta zāļu analīze, lai noteiktu finansiāliizdevīgāko un nodrošinājuma ziņā optimālāko variantu. Izvērtējumā tika ņemtas vērāstudiju procesa īstenošanas, LiepU sporta komandu un studentu komandu vajadzības.Par optimālāko variantu 2012./2013. studiju gadam ir noteikts Liepājas Olimpiskācentra piedāvājums.33.lappuse no 36

LiepU Senāta apstiprinātie dokumenti – 2012.gads349. STUDENTU PADOMEStudentu padome (turpmāk SP) izvirza un apstiprina studentus šādās LiepU institūcijās:LiepU Satversmes sapulce, LiepU Senāts, fakultāšu domes, Studiju padome, Zinātnes padome,Bibliotēkas padome, Stipendiju piešķiršanas komisija, Kredītu piešķiršanas komisija.2011./2012. gada pārskata periodā SP, neskatoties uz sarūkošo finansējumu, saglabāVienreizējās sociālās palīdzības stipendiju. SP strādājusi arī pie Studentu istabas izveidesLiepājas Universitātē: sadarbībā ar Swedbank top Studentu atpūtas istaba Dienesta viesnīcā. SPturpinājusi tradīciju un piedalījusies Lielajā Vislatvijas talkā, sadarbojoties ar LiepājasNeredzīgo biedrību. Sadarbībā ar Valsts asins Donoru centru un Liepājas Reģionālo slimnīcudivas reizes LiepU norisinājās Donoru dienas.SP organizējusi Spēlmaņu nakti, kas, norisinājās Dienesta viesnīcā, ir palīdzējusiLiepājas vieglatlētu klubam organizēt Liepājas pusmaratonu un izveidojusi komandu, kaspiedalījās Stipro skrējienā. Pirmo reizi tika organizēts EKO-loģiskais skrējiens, orientēšanāssacensības. SP finansiāli atbalstīja Veselības dienu norisi. Sporta virziena aktīvas darbībasrezultātā LiepU ir izveidojusies jauna sporta komanda – futbola komanda. 2011./2012. studijugadā SP sadarbībā ar LiepU Sabiedrisko attiecību daļu ir īrējusi sporta zāli Jūrnieku centrāLiepU studentiem, sporta komandām – frīsbijs, basketbols, volejbols.SP Kultūras virziena pārstāvji 2011./2012. studiju gadā organizēja LiepU tradicionālospasākumus, piem., Fukšu balli, Ziemassvētku Jampadraci studentu bērniem, sadarbībā arLiepājas Olimpisko centru tika organizēta Ziemassvētku balle, kurā norisinājās arī jaunskonkurss Ziemassvētku balles Karalis un Karaliene.Kā jaunievedums rudens semestrī norisinājās enerģiskais pasākums Dejo arpasniedzēju, bet pavasara semestrī tika izteikta pateicība universitātes cilvēkiem LiepU SPGada balvā, par ieguldīto laiku un darbu LiepU. Pēc svinīgās balvas pasniegšanas ceremonijasnorisinājās Pavasara balle, kurā pulcējās ne tikai studenti, bet arī darbinieki.SP Akadēmiskais virziens organizēja intelektuālo spēli Erudīts, sadarbībā ar LiepUBibliotēku veiksmīgi tika organizētas arī Bibliotēku naktis LiepU studentiem un pirmā kursastudentiem noorganizētas Sesijas ĀBECE.SP biedri un aktīvisti ir piedalījušies LiepU reklamēšanas pasākumos: gan dodoties uzvidusskolām Liepājā un novados, gan piedaloties izstādē Skola 2012; palīdzējuši veidotAtvērto durvju dienas pasākumus LiepU. SP Sabiedrisko attiecību virziens ir izveidojis LiepUStudentu padomes reklāmas materiālus – iegādātas ziepes ar Liepājas Universitātes Studentupadomes logo.Ārējo sakaru virziens sadarbībā ar LiepU Ārzemju sakaru daļu ir piedalījies ERASMUSstudentu uzņemšanā.LiepU ir veiksmīgi pārstāvēta arī dažādos citu augstskolu rīkotajos pasākumos –Studentu dienās Jelgavā ar priekšnesumu konkursā Dejo ar pasniedzēju ieguva 2. vietu, ŪdensAtrakcijas baseinā 1. vietu izcīnīja peldēšanas komanda, strītbola komanda sieviešukonkurencē ieguva 1. vietu, volejbola jauktā komanda ieguva 3. vietu, dambretē – 1. vietusieviešu konkurencē; projektā Dabas olimpiāde Liepājas studenti tika atzīti par Atraktīvākokomandu.Sadarbībā ar Valsts reģionālās attīstības aģentūru LiepU SP organizēja inovācijasdienas Ar ideju azotē. SP ir nodrošinājusi prakses vietu 3. kursa studentam, kā arī irnodrošināts finansējums dažādām studentu aktivitātēm LiepU.Studentu padomei studiju gadā neizdevās realizēt ikgadējo Komunikāciju dienu, kassaistāms ar straujo darba ritmu un jaunās SP vēlēšanas laiku. Nostiprinātā sadarbība arKopmītņu padomi jāpārdomā un jāpārstrukturizē, lai tā darbotos efektīvāk. Studentu padomeveica aptauju student vidū, lai noskaidrotu domas par SP darbību. Apkopojot rezultātus, tika34.lappuse no 36

LiepU Senāta apstiprinātie dokumenti – 2012.gads35secināts, ka studenti ir apmierināti ar SP organizētajiem pasākumiem, bet vēlētos detalizētākuinformāciju par LiepU aktualitātēm, kas ietekmē studentus.Studentu padome nākamā gadā vēlas izveidot sava logo simboliku, izstrādāt mājas lapuun par prioritāti ir iekļāvusi Dienesta viesnīcas iekšējās kārtības noteikumu precizēšanu unpārveidošanu. SP vēlas arī uzlabot un nostiprināt iekšējo komunikāciju ar studentiem,informējot par LiepU aktualitātēm; vēlas mudināt LiepU vadību domāt par Jaunrades un sportaattīstību LiepU.35.lappuse no 36

LiepU Senāta apstiprinātie dokumenti – 2012.gads36SECINĀJUMI1. Pārskata periodā LiepU ir darbojusies samazināta valsts budžeta līdzekļu unpašieņēmumu situācijā. Piesaistītais finansējums zinātniskajai pētniecībai uninfrastruktūras attīstībai ir saglabājies iepriekšēja studiju gada līmenī,pateicoties Eiropas Struktūrfondu līdzfinansējumam.2. Latvijas augstskolu un to studiju programmu vērtējumos arvien lielāksīpatsvars tiek atvēlēts zinātniskās darbības rādītājiem. Tāpēc nepieciešamsaktivizēt pasākumus, kas nodrošinātu LiepU kvantitatīvo rādītāju atbilstībuLatvijas universitātēm noteiktajiem rezultatīvajiem rādītājiem.3. Valsts demogrāfiskās situācijas dēļ nav prognozējams būtisks reflektantuskaita pieaugums. Līdz ar to nepieciešams veikt pasākumus universitātesizdevumu mazināšanai. Kā viens no risinājumiem ir rīcības plāna izstrāde unieviešana studiju programmu tālākai konsolidācijai.4. Valsts, veicot izmaiņas studiju virzienu un studiju programmu licencēšanas unakreditācijas noteikumos, ir uzstādījusi paaugstinātas prasības (salīdzinājumāar iepriekšējiem noteikumiem) akadēmiskajam personālam. Tāpēcnepieciešams pielāgot un īstenot personāla attīstības politiku, atbilstošilicencēšanas un akreditācijas noteikumiem. Veicināt akadēmiskā personālapašiniciatīvu un līdzatbildību universitātes izvirzītu mērķu sasniegšanā.5. Pārskata periods ir zīmīgs ar vairākiem sasniegumiem sadarbībā ar Liepājaspašvaldību. Turpinot attīstīt sadarbību ar Liepājas pilsētas Domi, nepieciešamssekmēt līdzfinansējuma piesaisti universitātes projektiem, jauno mācībspēkuun pētnieku un ārvalstu docētāju nodrošināšanai.6. Latvijas augstskolu, to struktūrvienību un studiju programmu vērtējumosarvien lielāks īpatsvars tiek atvēlēts akadēmiskā personāla ieguldījumam valstsun reģiona attīstībā. Tāpēc nepieciešams pilnveidot un palielināt ārvalstu unprivātās partnerības lomu līdzsvarotā studiju un zinātniskās pētniecībasattīstībā. Kā viens no veicamajiem uzdevumiem ir LiepU Konventa lomaspastiprināšana universitātes un Kurzemes reģionā attīstībā, iesaistot Kurzemesuzņēmējus un sabiedriskās organizācijas.7. Pašnovērtējuma rezultātā konstatētās problēmas, izvirzītie uzdevumi un torisinājumi iekļauti Liepājas Universitātes 2012./2013. studiju gada darbaplānā.36.lappuse no 36