Augu sugu daudzveidība melnalkšņu dabiskajos meža ... - maplas

• Slapjš melnalkšņu dabiskais meža biotops piederpie vairākiem atšķirīgiem Eirosibīrijasmelnalkšņu staignāju veidiem, kas sastopami upjuun ezeru palienēs, gruntsūdeņu izplūdes vietās(gan vietās ar stāvošu ūdeni, gan ar virszemesnoteci) un neregulāri applūstošās vietās, kursastopami tekoši pazemes ūdeņi.• Tā ir dabiski atjaunojusies audze, auglīga vaividēji auglīga, daļēji/ pastāvīgi applūstoša, sugāmmēreni bagāta lapu koku audze uz pārmitrāmaugsnēm.

Staignāju mežu platības Latvijas valsts mežos

• Raksturīga melnalkšņu staignāju iezīme irizteikts mikroreljefs, ko veido neapplūstošiciņi ap koku pamatnēm un atkarībā no gadalaika daļēji pastāvīgi applūstoši laukumi starpciņiem.• Ciņainais mikroreljefs nosaka mozaīkveidaaugāja pastāvēšanu, kur lakstaugu un sūnustāvā parasti nav sastopama viena dominējošasuga.

• Šāds mežs ilgu laiku ir bijis pakļautsdabiskiem traucējumiem un procesiem,galvenokārt plūdiem, vējgāzēm un kokaudzespašizrobošanai.• Atjaunošanās ar atvasēm notiek galvenokārt uzciņiem atvērumos, kas radušies traucējumurezultātā.

Zinātniskā pētījuma mērķis -novērtēt augu sugu daudzveidību melnalkšņudabiskajos meža biotopos.Zinātniskais pētījums izstrādāts ar ERAF projekta„Meža resursu ilgtspējīgas apsaimniekošanasplānošanas lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēma”(līgumsNr.2010/0208/2DP/2.1.1.1.0/10/APIA/VIAA/146)atbalstu.

Reģiona raksturojums• Atrašanās vieta: Latvijas centrālā daļa, mērenāklimata josla;• Valdošās ir jūras gaisa masas, retāk kontinentālas;• Gada vidējais nokrišņu daudzums 500-600 mm;• Ainavu raksturojošs elements ir plašaslauksaimniecības teritorijas ar nelieliem mežumasīviem;• No vēsturiskā aspekta melnalkšņu daudzumsreģionā ir sarucis, galvenokārt dominē reģiona Z-daļā.

Materiāls un metodika• Pētījums veikts deviņos melnalkšņu dabiskajosmeža biotopos, kas atrodas AS „Latvijas Valstsmeži” Zemgales mežsaimniecības teritorijā.• Objektos pārstāvētie mežu augšanas apstākļutipi ir liekņa un dumbrājs.• Objektiem D-DR pusē atrodas audzes, kasatbilst 3 vecuma grupām: 1-10, 20-30 un 40-50gadus vecas audzes, katrā vecuma grupāizvēlēti 3 objekti.

Objektos ierīkotiparauglaukumi(20x50m), kassadalīti 10 m platāspiecās joslās noaudzes malas.Veģetācijasuzskaitei izmantotaBrauna–Blankē, tāveikta 1., 3. un5.joslā.

• Pēc acumēra novērtēts koku stāva E3 (koki,kuri augstāki par 7m),• krūmu stāva E2, kurā ietilpst arī paaugas koki(0,5 – 7 m augsti koki un krūmi),• lakstaugu stāva E1 (iekļauti arī jaunie koki unkrūmi, kuri nepārsniedz 0,5m augstumu) un• sūnu stāva E0 kopējais un katras sugasprojektīvais segums (%).

• Veģetācijas apraksti apkopoti datorprogrammasExcel datu bāzē.• Visām augu sugām noteikts sastopamībaskoeficients (%) pēc Raunkiēra (aprēķina,attiecinot to parauglaukumu skaitu, kuros suga irkonstatēta, pret visu šīs kopas parauglaukumuskaitu, Markovs, 1965).• Augu sugu sastopamību raksturo ar konstantumarādītāju: I - < 20%, II – 21 – 40%, III – 41 – 60%,IV – 61 – 80%, V – 81 – 100 %.

Rezultāti un secinājumiKopējais augu sugu skaitsmelnalkšņu DMB1201009880606140262007 4Sugas Koki Krūmi Lakstaugi Sūnaugi

Augu sugu skaita sadalījumspa veģetācijas stāviem8070696050403026201006 5Koku stāvā Krūmu stāvā Lakstaugu stāvā Sūnu stāvā

• Visbiežāk sastopamās sugas koku stāvā irmelnalksnis Alnus glutinosa un parastā eglePicea abies, turklāt tās bieži sastopamaskrūmu un lakstaugu stāvā, kas liecina šo sugusekmīgu atjaunošanos. Piemistrojumā biežisastopams pūkainais bērzs Betula pubescens(konstantuma klase III un IV).

• Krūmu stāvā bieži sastopama parastā ievaPadus avium, kas sekmīgi atjaunojas arīlakstaugu stāvā,retāk parastais pīlādzis Sorbus aucuparia.

• Izteikti dominējošu lakstaugu sugu nav.• Lakstaugu stāvā visbiežāk sastopamā suga irmeža zaķskābene Oxalis acetosella;ļoti bieži konstatēta meža avene Rubus idaeus.

projektīvasi segumsVeģetācijas projektīvais segums (%)pa veģetācijas stāviem1009089807060626570717650403032264649361.-10.20.-30.40.-50.2015100E3 E2 E1 E0stāvi

Augu sugu skaitsmelnalkšņu DMB7060605753504030201521191005 4 4 5 5 4E3 E2 E1 E01.-10. 20.-30. 40.-50.

Augu sugu skaita sadalījums pa joslām(blakus audžu vecums 1-10 gadi)40373530252022251.3.1510111285.53344430E3 E2 E1 E0

Augu sugu skaita sadalījums pa joslām(blakus audžu vecums 20-30 gadi)4540354236393025201.3.5.15105354 442810110E3 E2 E1 E0

Augu sugu skaita sadalījums pa joslām(blakus audžu vecums 40-50 gadi)4035343230272520151.3.5.10544355471080E3 E2 E1 E0

Augu sugu skaita sadalījums 1. joslās70606050424030341.-10.20.-30.40.-50.2015105 5 53 4 5870E3 E2 E1 E0

Augu sugu skaita sadalījums 3. joslās40373635323025201.-10.20.-30.151012101040.-50.534 44 450E3 E2 E1 E0

45Augu sugu skaita sadalījums 5. joslās403935302525271.-10.2020.-30.40.-50.1511108854433240E3 E2 E1 E0

Augu sugu sadalījumspa funkcionālām grupāmboreālāsnitrofīlasnemorālashigrofīti un hidrofīlipļavascitasadventīvās

Sugu skaitsSugu sadalījumspa veģetācijas stāviem20181614121086420318 1831213124371E3E2E1

Sugu skaitsSugu sadalījumspa joslām18171614121014151515131214109 9 986424322231111.josla3.josla5.josla0

sugu skaitsSugu sadalījumsobjektos ar dažādvecuma blakusaudzēm1816141210864201-10 gadi20-30 gadi40-50 gadi

• Pētījumu objektos konstatētas īpašiaizsargājamās sugas - lielā raganzālīte Circaealutetiana (1.obj.) un viļņainā šķībvācelītePlagiothecium undulatum (3 objektos).

PALDIES PAR UZMANĪBU!