2011.gada 28.aprīlis Nr.17(202) - Jelgavas Vēstnesis

2 www.jelgavasvestnesis.lvwww.jelgavasvestnesis.lvintervijaCeturtdiena, 2011. gada 28. aprīlis«VID nav vajadzīgsbeigts nodokļu maksātājs»«Nedomāju, ka VID nevēlas krāmēties ar maziem nodokļu maksātājiem,piemēram, pakalpojumu sniedzējiem, kuri jau gadiemuzrāda niecīgus oficiālos ienākumus, kas varētu radīt aizdomas.Manuprāt, te lomu spēlē tāda kā savstarpējā solidaritāte. Padomājiet– pilsēta neliela, cits citu pazīst, tas pats nodokļu iekasētājs,kura alga arī, starp citu, gadu no gada tiek tikai samazināta, ļotilabi saprot, ka tas mazais uzņēmējs knapi savelk kopā galus,»spriež LLU Ekonomikas fakultātes Grāmatvedības un finanšukatedras docente Inguna Leibus.Foto: Ivars Veiliņš• Kristīne Langenfelde tā iegūst: tās pašas māmiņualgas, pensijas, bezdarbniekapabalstus – sociālās garantijas.Ienākumi auga, un cilvēks vēlējāssevi sociāli aizsargāt. Bet kasir šodien? Pazudusi pārliecība,ka, maksājot arvien lielākus nodokļus,esmu sociāli aizsargāts– nav pārskatāms šo maksātonodokļu izlietojums. Tieši tas irjāmaina,» spriež I.Leibus.Valdība šogad plānovalsts budžetā no ēnuekonomikas iekasēt papildu45 miljonus latu.Taču nav īsti skaidrs, arkādiem soļiem to grasāspanākt, ja joprojām valstīir virkne likumu, kasteorētiski paredz budžetaieņēmumus, bet praktiskitas tā arī paliek tikai«uz papīra», jo Valstsieņēmumu dienests(VID) vienkārši nespējšos nodokļus iekasēt. Vēlvairāk – Latvijas Darbadevēju konfederācijajau paziņojusi, ka valdībasun starptautiskoaizdevēju lēmumi parnodokļu celšanu tikaiveicinās ēnu ekonomiku.LLU Ekonomikas fakultātesGrāmatvedībasun finanšu katedras docenteInguna Leibus ganspriež, ka tā gluži visneesot VID nevarēšana.«VID ir vajadzīgs dzīvs,nevis beigts nodokļumaksātājs,» viņa lakoniskinosaka.Tomēr arī viņai, vērojot, kasnotiek Latvijas ekonomikā, navpārliecības, ka budžeta ieņēmumišogad varētu papildinātiesar tik ievērojamiem līdzekļiem.«Kad mūsu valstī nodokļi tikaiekasēti vislabāk, kad ēnu ekonomikasamazinājās? Tas bija2008. gads, kad sabiedrība jutavismaz kaut kādu stabilitāti.Cilvēks sāka saprast, kāpēcmaksāt nodokļus, ko viņš noKāpēc, jūsuprāt, ir tā, kaēnu ekonomikas realitātiizjūt katrs – gan darba devējs,gan uzņēmējs, gan tiepaši nodokļu iekasētāji –,bet publiski par to runā tikairetais? Arī Jelgavā navmazums uzņēmumu, kurosdarbinieki oficiāli strādāpusslodzi, saņem pusi no minimālāsalgas un kā pašsaprotamuuztver pilnu darbalaiku un to, ka pārējais tiekmaksāts aploksnē.Diemžēl tā ir šodienas realitāte– ja šis pats uzņēmumsmaksātu visus valsts noteiktosnodokļus, viņš vienkāršinogrimtu... Viņam nav citasiespējas. Manuprāt, šeit būtiskāksir cits jautājums – kāpēcmūsu valstī vislielākais nodokļuslogs ir tieši darbaspēkam? Nejau nodokļu likmes ir lielas, betgan ārkārtīgi maza ar ienākumanodokli neapliekamo ienākumudaļa: neapliekamais minimums– 45 lati, atvieglojumi par apgādājamo– 70 lati mēnesī, kas irvismazākās summas ES dalībvalstīs.Tāpēc nodokļu īpatsvarskopējās darbaspēka izmaksās irļoti liels. Līdz ar to uzņēmējs,kas spiests ekonomēt, visvairākvar ieekonomēt tieši uz strādājošonodokļiem. Pārsteidz Grieķija,kas ir līdzīgā situācijā kāLatvija, jo arī to skāra pamatīgafinanšu krīze un bija nepieciešamastarptautisko aizdevējupalīdzība. Tur neapliekamaisminimums no algas ir 1000 eiromēnesī...Protams, par nodokļu sistēmuLatvijā var diskutēt, bet esuzskatu, ka savlaicīgi vajadzējacelt nodokļus lielajiem nekustamajiemīpašumiem, ienākumamno kapitāla, «burbuļa» gadosnekustamā īpašuma pārdošananotika bez jebkādiem nodokļiem– bija virkne iespēju, kas ir palaistasgarām.Un tagad šīs garām palaistāsiespējas izjūt uzņēmējs unstrādājošais, kas dažādos veidosmeklē un arī atrod iespējasnemaksāt nodokļus. Vēlnesen intervijā ar JelgavasSociālo lietu pārvaldes vadītājuizskanēja paradoksālafrāze – mūsu pilsētā ir frizieres,kas mēnesī pelna piecuslatus... Bet šo pašu frizierupakalpojumus izmanto arīVID darbinieki! Vai, jūsuprāt,tā ir nespēja vai nevēlēšanāsredzēt acīmredzamo?Nedomāju, ka kāds to vēl navpamanījis – it sevišķi tajās jomās,kur norēķini notiek skaidrānaudā, cilvēki uzrāda krietnimazākus ienākumus nekā tie irpatiesībā. Brīžiem pat nesamērīgimazus, lai tikai izvairītos nonodokļu nomaksas. Protams, tambūtu jārada aizdomas nodokļuiekasētājos – ja jau cilvēks gadiemstrādā darba vietā, kur alga patnesasniedz 100 latus mēnesī,bet vienlaikus viņš spēj uzturētģimeni, tad kaut kas īsti kārtībātur nav... Taču es nedomāju, kašajā gadījumā VID vienkārši nevēlētoskrāmēties ar tik maziemnodokļu maksātājiem. Manuprāt,te lomu spēlē tāda kā savstarpējāsolidaritāte. Padomājiet – pilsētaneliela, cits citu pazīst, tas patsnodokļu iekasētājs, kura algaarī, starp citu, gadu no gada tiektikai samazināta, ļoti labi saprot,ka tas strādājošais knapi savelkkopā galus.Bet tas jau nav tikai šādosindividuālos kontaktos– tikpat labi arī palielos uzņēmumos,kur tāpat skaidrs,ka darbinieks nestrādā pusslodzi,bet saņem pusi nominimālās algas.Piekrītu, bet arī te ir skaidrs– ja VID skrupulozi iekasēs visusnodokļus un veiks visus likumīgosuzrēķinus,valsts zaudēs vēlvienu nodokļumaksātāju. BetVID ir vajadzīgsdzīvs nodokļumaksātājs. Tādair realitāte. Nedomāju,ka pareizākaisbūtušos nodokļu nemaksātājuspavienam mēģinātizķert – te represīvās metodesvairs nepalīdzēs, ir jādomā, kāglābt sociālās apdrošināšanas sistēmu,kā padarīt saprotamāku unlietderīgāku nodokļu izlietojumu,lai pamazām arī mūsu valstī kļūtuprestiži maksāt nodokļus.«Diemžēl tā ir šodienasrealitāte – ja šisuzņēmums maksātuvisus valsts noteiktosnodokļus, viņš vienkāršinogrimtu... »Tad jau sanāk, ka mumsir nodokļi, kurus virkne sabiedrībaslocekļu negrasāsmaksāt un VID arī nemēģinaiekasēt...Es nesen dzirdēju skaitli – Latvijāpatentmaksu (fiksēts maksājums,kas ietver iedzīvotājuienākuma nodokli un valsts sociālāsapdrošināšanas obligātāsiemaksas – red.) maksā ap 170cilvēku, bet šo nodokli var izvēlētiesmaksātap 60 profesijupārstāvji. Vaitas nav kārtējaisabsurds?Valsts izstrādājusikārtību, lēmusi,spriedusi,bet rezultātanekāda – ne tascilvēkiem vajadzīgs,ne valstijno tā ienākums.Tikpat neloģiskišķiet katrreizklausīties, kāvalsts, ieviešotjaunu nodokli, jau paredz pesimistiskākāsprognozes tā iekasēšanā,apzinoties, ka ne visinodokli maksās. Viens no tādiemspilgtākajiem piemēriem ir tietūkstoši cilvēku, kas devušiespeļņā uz ārzemēm. Tas nav nekādsjaunums, mūsu valstī jaugadiem likums par iedzīvotājuienākuma nodokli nosaka, katiem rezidentiem, kuri strādāārvalstīs, nodokļi ir jāmaksā arīLatvijā. Taču – cik no viņiem šosnodokļus maksā? Sākumā VIDvispār neķērās viņiem klāt, atrunājās,ka neesot pietiekami daudzinformācijas, turklāt daudzi turstrādāja nelegāli. Tagad varbūtsituācija nedaudz mainās, taču arīšis ir piemērs, kas liek padomāt– vai ir vērts izstrādāt likumus,ko neviens nepilda jeb, kā daļasabiedrības uzskata, pilda tikaimuļķīši?Nesen man praksē gadījāsizbaudīt vēl vienu kārtējo nepārdomātolikumu – trīs darījumigadā, un tev ir jāreģistrējaskā saimnieciskās darbībasveicējam. Nu tad padomājiet!Kāda projekta kontekstā konsultējuZemgales amatniekus,un likumiski man nācās tāmpensionāru tantītēm stāstīt, kagadījumā, ja viņas gadā pārdodtrīs pārus pašu noadītu zeķu,viņām jāreģistrējas kā saimnieciskāsdarbības veicējām. Kāvienkāršākais variants ir izvēlētiesfiksēto ienākuma nodokli, jotādā gadījumā valstij jānomaksāpieci procenti no apgrozījuma.Taču tas vēl nav viss – vispirmsir jāmaksā avansa maksājums25 lati...Saprotams, kavalsts grib paņemtno katra,no kura vien iriespējams, betvai tas dažbrīdjau nekļūst parneloģisku pašmērķi?Ko šajāgadījumā varpaņemt no pensionāra,kuramšis pārdotais zeķu pāris tik vienļauj, kā pieplusot latu pie savaspensijas?Tikpat paradoksāli bijaVID centieni izķert zemniekus,kas brauca uz Rīgusniegu šķūrēt – vai tik nebūsielējuši bākā lauksaimniecībaiparedzēto bezakcīzes«Pensionāru tantītēmstāstu, ka gadījumā,ja viņas gadā pārdodtrīs pārus pašunoadītu zeķu, viņāmjāreģistrējas kā saimnieciskāsdarbībasveicējām.»degvielu? Taču tajā pašālaikā nodokļu iekasētājusmaz uztrauc klaji sludinājumisociālajos tīklos, kurpiedāvā lēto degvielu...Tas patiesi ir apbrīnojami, cikdroša kļūst ēnu ekonomika valstī– šodien jau tiešām pat publiskātelpā vairs nav brīnums ieraudzītpiedāvājumus ar nelegālāmprecēm. Tas irvēl viens darbalauks, kuramķeroties klātvar celt nodokļuiekasētājuprestižu.Bet kā ir arto uzņēmēju,kurš cenšasvisus nodokļusmaksātgodīgi – vaiuzņēmējs jūt,ka valsts parviņu sāk domāt,jo formāli atbalstuuzņēmējdarbības attīstībaisolījušas teju visas pēdējogadu valdības? Šobrīd, krīzesapstākļos, it īpaši tiekskandēts mazo uzņēmumuvārds, un, ja runājam parJelgavu, arī mūsu pilsētāvairums ir tieši mazo uzņēmumu.Ļoti daudzus gadus atbalstsmazajiem uzņēmumiem bijatikai vārdos – darbu nebija. Vēlvairāk – līdz šim mazie uzņēmumi,piemēram, individuāliekomersanti un pašnodarbinātie,maksāja ienākuma nodokli pēclielākas nodokļu likmes nekālielākie. Bet, ja runājam par2010. gadu, tad es redzu divuslabus darbus – mazkapitālaSIA, kas ļauj dibināt SIA bezpamatkapitāla 2000 latu apmērā,un arī reģistrācijas izdevumišādā gadījumā ir mazāki. Tasnoteikti ir vērtējams kā atbalstsjaunajiem uzņēmējiem. Un otrs– mikrouzņēmuma nodoklis, kasarī ir daudz vieglāk saprotamsiesācējiem, kā arī atvieglojumsjau esošiem mazajiem uzņēmumiem.Arī manā praksē ir bijušipiemēri, kad mazais uzņēmējspar mikrouzņēmuma nodoklisaka: «Nu es vismaz naktīs varēšumierīgi gulēt, nebaidoties,ka kāds mani pieķers nodokļunemaksāšanā!» No vienas puses,tas ir viegli saprotams:uzņēmējs nomaksā deviņusprocentus no sava apgrozījuma– mazāk atskaišu, mazāk maksājumu,darbiniekiem var atļautiesmaksāt adekvāti, jo no algasnodoklis nav jāmaksā vispār –,bet, no otras puses, jāsaprot, kagrāmatvedību tas neatvieglo, tāir jāveic tieši tāpat kā līdz tam.Es teiktu, ka mikrouzņēmumanodoklis ir izdevīgs tajā gadījumā,ja lielākie izdevumi ir darbiniekuatalgojums. Nesen kādasautostāvvietas īpašnieks tā arīatklāti man pateica, ka navvarējis oficiāli samaksāt saviemdarbiniekiem algas, jo tik lieliemnodokļiem naudas no ienākumiemvienkārši nav pieticis,bet tagad ar mikrouzņēmumanodokli viņš pavisam godīgi unoficiāli maksā gan darbiniekiemalgu, gan nodokļus. Tā kā irjau arī lietas, kas valstī notiekpareizā virzienā un dod iespējumaksāt saprātīgus nodokļus,nevis tikai domāt shēmas, kā noto nomaksas izvairīties.Pilsētnieks vērtēVai jūs piedalīsietiesLielajā talkā?Margarita,A m a t u v i -d u s s k o l a saudzēkne:- Talka ir neat ņ e m a m ap a v a s a r asastāvdaļa. Līdz šim esmupiedalījusies visās Lielajāstalkās. Pērn sakārtojām skolasapkārtni. Ko darīsim šogad, vēlīsti nezinu, taču skaidri zinu,ka piedalīšos. Manuprāt, tas irkatra pienākums. Ne visu pilsētuvar sakopt daži sētnieki, topiemēslotāju ir krietni vairāk,tālab, manuprāt, reizi gadā irjāiet palīgā.Ervīns, ekonomists:- Ziniet, visticamāk,strādā š u s a v ādārzā. Tādāg a d ī j u m ānezinu, vai tas skaitīsies, kapiedalos Lielajā talkā, taču esstrādāšu. Bet vispār es domāju,ka tādu Lielo talku vajag, laisakoptu pa ziemu piegružoto,jo daudzviet paveras patiešāmnožēlojams skats. Taču galvenaisir sākt ar savu sētu, tadjāsakopj ceļmalas, mežmalas.Evita, skolniece:- Jā, pirmoreizi piedalīšos.Kopā arklasesbiedri e m e s a miecerējuši 30. aprīlī braukt uzLīvbērzi un tur stādīsim kokus.Vienlaicīgi tā būs mūsu kopīgāklases ekskursija. Pēc labipadarīta darba ceram sarīkotpikniku.Viktors, pensionārs:- Ar pārējiemn e i e š u u ztalku. Sakopšutikai savuvasarnīcu unmājas apkārtni. Man pietiksdarba arī šeit. Bet es varētuierosināt sakopt teritorijuaiz «Lareliniem», tur ir vienslaukums, kur ļoti liels bardaks– pudeles, papīri, citi mēsli.Patiešām nepatīkami.Laura, jelgavniece:- Manuprāt,savā ziņā jauvisi piedalāsLielajā talkā.L a b i , v i ņ švarbūt nekopj pilsētu, tačusakārto savu māju un pagalmu.Pati piedalīšos fakultātes talkāLatvijas Universitātē, bet īstajātalkas dienā sakopšu savas mājasapkārtni. Lielā talka ir tādalaba lieta. Protams, ir daļa, kuritalkošanu uzskata par pašsaprotamu,bet daļu tā pamudinaiesaistīties no jauna.«Jelgavas Vēstnesis»Metiens – 28000 eks.Iznāk ceturtdienāsReģistrācijas apliecībasnr. 000703171Izdevējs: JPA «Zemgales INFO»Adrese: Pasta iela 47 – 214,Jelgava, LV – 3001Galvenā redaktore:Kristīne LangenfeldeRedakcija: tālr. 63048801,e-pasts: redakcija@info.jelgava.lvwww.jelgavasvestnesis.lv«Zemgales INFO» birojstālr./fakss: 63048800,e-pasts: birojs@info.jelgava.lvIespiests: SIA «Rene pluss»© Pārpublicēšanas gadījumā atsauceuz «Jelgavas Vēstnesi» obligāta.Par sludinājumu un paziņojumu saturuatbild to iesniedzējs.

4www.jelgavasvestnesis.lvwww.jelgavasvestnesis.lv«Lai policisti nemaz nestāsta,ka ievēro visus noteikumus»«Lasīju «Jelgavas Vēstnesī» intervijuar Valsts policijas Zemgales reģionapārvaldes priekšnieku Haraldu Laidiņu.Viss ir skaisti – priekšnieks strādā,padotie cenšas, ravē nezāles no savavidus. Apsveicami! Bet vai iesākumānevarētu atgādināt saviem padotajiempar auto novietošanas noteikumiempie krustojumiem? Katru dienu Svētesun Pētera ielas krustojums ir kā klajšnicinājums satiksmes noteikumiem unapgrūtina redzamību, apstājoties pie«STOP» zīmes,» «Jelgavas Vēstnesim»raksta lasītājs, piebilstot, ka parastikaut kā aizmirstas nofotografēt Valstspolicijas automašīnas, kas neievēroattālumu līdz krustojumam. «Izlasotinterviju, radās vēlme uzrakstīt – ja nupēkšņi nonāk pareizajās ausīs...»Lasītājs uzskata, ka patiesībā šīsituācija ir arī kā akmens pašvaldībaspolicijas dārziņā – kāpēc likumsvisiem nav viens? «Ja es atstātu savuautomašīnu «brauktuvju krustošanāsvietā un tuvāk par pieciem metriem nošķērsojamās brauktuves malas», tadātri vien saņemtu maksas atgādinājumuuz vējstikla. Manuprāt, lai beidzotceltos «spēka struktūru» prestižs, jāsākkaut vai ar elementārām lietām,» uzskatalasītājs.Vēl viņš saka, ka policisti, ieskaitot«Jelgavas pirmo CP», grēko ar mobilātālruņa lietošanu pie stūres. «Un lainemaz nestāsta, ka 100 procenti ievērovisus noteikumus – arī krustojumašķērsošanu pie dziestoša dzeltenā. Nomalas to visu var redzēt, it īpaši, jaVēstulevisādus «likuma burtus» pārkāpj trafarētaautomašīna un autovadītājs irpolicista formas tērpā,» spriež lasītājs,nobeigumā novēlot veiksmi un panākumusLaidiņa kungam un visiemviņa apzinīgajiem kolēģiem grūtajā unneviennozīmīgi vērtētajā darbā.Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldespriekšnieka palīdze Ieva Sietniece,iepazīstoties ar jelgavnieka vēstuli, atbildlakoniski. «Vēstulē minētie iespējamiepārkāpumi no policijas puses tiek izvērtētiun tiks vērsta uzmanība uz šāda veidagadījumu nepieļaušanu. Par policisturīcību iedzīvotāji var informēt, zvanot paValsts policijas Zemgales reģiona pārvaldesuzticības tālruni,» tā I.Sietniece.Tālruņa numurs ir 67014077.Savukārt Jelgavas Pašvaldības policija,sniedzot atbildi, komentē, ka minētajākrustojumā šogad, 22. februārī, ir sastādītsadministratīvā pārkāpuma protokols-paziņojumsun uzlikts naudas sods30 latu apmērā šoferim, kurš neievērojaaizliegumu stāvēt šajā vietā. «Pašvaldībaspolicija apseko arī šo – iepriekšminēto – krustojumu, kā arī reaģē uzsaņemtajiem signāliem par iespējamiempārkāpumiem, par ko liecina šis uzliktaisnaudas sods. Jāpiebilst, ka arī Valsts policijaiir tiesības pieņemt mērus par ceļusatiksmes noteikumu pārkāpumiem,»tā Jelgavas pilsētas Pašvaldības policijassabiedrisko attiecību speciāliste-juristeSandra Reksce.Sagatavoja Kristīne LangenfeldeNeuzķerieties uz mēslu krāpniekiem!Mēs, privātmāju iedzīvotāji, jauesam pieraduši, ka katru gadu pavasarīkāds zemnieks pieved pie mājasun piedāvā iegādāties kūtsmēslus vaikūdru maisos. Arī šopavasar šādi cilvēkiatbrauca – liela kravas mašīna arpiekabi, pilna ar maisiem. Divi vīrieši,tā ap 40 gadiem, piedāvāja iegādātiesmaisos govju mēslus, vistu mēslus unkūdru. Es kādu maisiņu nopērku katrugadu – kāpēc gan man savā piemājasdārziņā lietot visādus minerālmēslus,ja var izmantot kūtsmēslus?! Tā arīšoreiz nopirku maisu vistu mēslu parpieciem latiem...Taču tikai vēlāk, kad maisu attaisīju,izrādījās, ka tur nav ne smakas no vistuPateicība«Ja visi tā strādātu,pilsēta spīdētu un laistītos»«Gribu pateikties sētniekam, kurš tīramūsu pagalmu, – tas ir cilvēks savā vietā!Esmu novērojusi, ka viņš strādā no agrarīta visu cauru dienu un tiešām ar lieluatdevi,» tā Tatjana no Kastaņu ielas 2.Sieviete stāsta, ka sētnieks arī ziemāstrādājis ļoti atbildīgi un gan cītīgi tīrījissniegu, gan kaisījis taciņas. «Viņšvisu laiku ir darbā, un pilnīgi prieksskatīties, ka cilvēks tā rosās un ir tikapzinīgs,» norāda Tatjana. Viņasprāt,mēsliem – man bija pārdota plika zemepar pieciem latiem maisā! Tā pat nebijakūdra! Nekad iepriekš šādu krāpšanospiedzīvojusi neesmu, tāpēc arī neienācaprātā mēslu maisu vērt vaļā pirkšanasbrīdī. Diemžēl, nenojaušot par iespējamukrāpšanos, nepiefiksēju ne mašīnasmarku, ne tās numuru, taču pašaspieredzētais lika aizdomāties, ka drošivien ne es vienīgā tiku apkrāpta, tāpēcieteiktu ikvienam, kurš kaut ko pērkmaisā, pirms pirkšanas pārliecināties,vai iegādājies tieši to preci, par kurusamaksājis, jo arī pieci lati šodien irliela nauda.Piemājas dārziņa saimnieceFoto: Ivars VeiliņšKastaņu ielas 2. nama pagalms irparaugsēta, no kuras mācīties varētune vien citu daudzdzīvokļu pagalmukopēji, bet pat privātmāju saimnieki.«Ja visi sētnieki strādātu tā, kā todara mūsu sētnieks, pilsēta spīdētu unlaistītos,» tā kundze.Jāpiebilst, ka šajā teritorijā strādāJelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldessētnieks Juris Bankevics.Sagatavoja Ilze Knusle-Jankevicaatbildam«Dzīvoju Miezītes ceļā 7a. Jau krietnulaiku mūsu māja regulāri paliek bez elektrības.Protams, viena lieta ir, kad laukā irstiprs vējš un elektrības piegāde tiek traucētatā dēļ, taču manā gadījumā situācija ircita – ar elektrības piegādes traucējumiemmums nākas samierināties ne tikai stipravēja laikā, bet arī ikdienā, turklāt regulāri.Cik nav bijis, ka kaimiņam gaisma deg, betmēs sēžam tumsā,» tā Juris Bolšteins. Viņš«Latvenergo» lūdz izskaidrot, kāpēc rodasšāda situācija un kā rīkoties, lai turpmākelektrības piegāde netiktu traucēta.A/s «Sadales tīkls» apstiprina, ka Jelgavā,Miezītes ceļā, dzīvojošajiem klientiem varēturasties pretenzijas par elektroenerģijaspiegādi, taču tiek darīts viss, lai situāciju pēciespējas drīzāk atrisinātu un, tiklīdz tas būsiespējams, gaisvadu līniju izbūvētu kabeļuKāds Raiņa ielas 3 iedzīvotājs aicinapievērst uzmanību satiksmes drošībaiElektrības ielā un šīs ielas krustojumamar Raiņa ielu. «Pirmkārt, Elektrības ielair pārāk šaura, lai tajā atļautu novietotautomašīnas. Gar «Latvenergo» to liedzatbilstošas ceļa zīmes, taču situācija tuvākRaiņa ielai ir kritiska – uzceļot jauno māju,iela gar to kļuvusi vismaz par diviem metriemšaurāka, jo tur izveidoja gājēju ietvi,taču tas nav mainījis autovadītāju, tostarpto, kas ar mašīnu atbrauc uz baseinu, ieradumus– viņi Elektrības ielā automašīnasnovieto abpus ielai, pat pie paša krustojumaar Raiņa ielu. Otrkārt, satiksme pa Raiņaielu ir diezgan intensīva, gar mūsu mājuveidā, kas padarītu šīs ielas elektroapgādidrošu, iepazīstoties ar «Jelgavas Vēstneša»lasītāja jautājumu, norāda «Latvenergo»Ārējās komunikācijas daļas vadītājs AndrisSiksnis.Viņš informē, ka objekts Miezītes ceļā7a, kā arī citas blakus adreses atrodastransformatora punkta (TP) 1208 apkalpeszonā. Elektropiegāde no minētāTP tiek nodrošināta ar zemsprieguma(0,4 kV) gaisvadu līniju, kura izbūvēta1967. gadā. Diemžēl elektrolīnijas balstiir samērā sliktā tehniskā stāvoklī, līdz arto ekspluatācijas darbi līnijā veicami, tikaiizmantojot hidropacēlāju. «Uzņēmumaspeciālisti atzīst, ka šogad vien konstatēti14 traucējumi un veikti divi plānotielektrotīkla atslēgumi minētajā līnijā,kas, protams, var radīt lietotāju neapmierinātību,»tā A.Siksnis, piebilstot, ka,Ceturtdiena, 2011. gada 28. aprīlisElektrības piegādes traucējumusMiezītes ceļā sola novērstielas malā novietotās mašīnas autovadītājam,kas vēlas izbraukt no Elektrības ielas,aizsedz skatu, un izbraukt uz Raiņa ielas irpraktiski neiespējami un nedroši,» klāstakungs. Viņš aicina šo situāciju izvērtēt unuzstādīt atbilstošas ceļa zīmes. «Lūdzuuzlabot satiksmes drošību Elektrības unRaiņa ielas krustojumā,» tā viņš, aicinot arīizvērtēt stāvēšanas aizliegumu Elektrībasielā. Viņaprāt, iela ir pārāk šaura, lai tajāvarētu novietot mašīnas.Pašvaldības aģentūras «Pilsētsaimniecība»projektu vadītāja Dzidra Staša informē,ka šogad, veicot Raiņa ielas rekonstrukciju,Raiņa ielā, tostarp tās krustojumā«Tikko uzpūš vējiņš, elektrībapazūd un mums visadzīve apstājas, jo mājā tejuviss darbojas uz elektrību!Saprotu, ja elektrības nav,kad stipra vēja laikā kokiiekrīt elektrības vados, betmūsu gadījumā pietiek patar niecīgu vēja pūsmiņu!»situāciju daļā Miezītes ceļamāju atklāj iedzīvotājs JurisBolšteins, piebilstot, ka līdzšim, vairākkārt «Latvenergo»piesakot bojājumu unuzņēmuma darbiniekiemierodoties Miezītes ceļā,situācija tā arī nav mainījusies.«Pēc tam tāpatvienam kaimiņam elektrībair, otram – nav,» tā kungs.arī apsekojot līniju 11. aprīlī, konstatēts,ka no sapuvuša balsta augšgala izkritisizolatora kāsis, kas veicinājis vadu nokarāšanos,līdz ar to var gadīties, ka vējainālaikā, vadiem saskaroties, TP varētuizdegt drošinātāji. «Lai līniju sakārtotuun veiktu vadu regulēšanu, tā atkal būsjāatslēdz, pirms tam, protams, par tobrīdinot lietotājus. Darbus plānots veikt28. aprīlī.»«Sadales tīkls» atvainojas lietotājiempar sagādātajām neērtībām un apliecina,ka līnijai tiek pievērsta pastiprinātauzmanība, lai pēc iespējas samazinātutraucējumu iespējamību. Nākotnē Miezītesceļa elektroapgāde tiks nodrošinātapa kabeļlīniju, tādējādi atrisinot minētāstehniskās problēmas.Foto: Ivars VeiliņšSagatavoja Sintija ČepanoneSituācija Raiņa ielā mainīsies jau šogad«Kaut arī par to ir daudz runāts, vēlaizvien cilvēkiem nav izpratnes, kādusatkritumus drīkst mest krāsainajos konteineros,kas domāti atkritumu šķirošanai. Nevienu reizi vien esmu pamanījis, ka kopējāsadzīves atkritumu konteinerā tiek izmestiatkritumi, kurus varētu sašķirot. Manuprāt,tas liecina ne tikai par iedzīvotāju nevēlēšanosšķirot, bet arī par nezināšanu – arī mannav īsti skaidrs, ko drīkst un ko nedrīkstizmest krāsainajos konteineros, piemēram,esmu redzējis, ka kopējos konteineros tiekizmestas glītas, tīras kartona kastes, bet vaitās nevarētu mest arī tikai papīram domātajoskonteineros?» «Jelgavas Vēstnesim»jautā jelgavnieks, aicinot vēlreiz atgādināt,kādiem atkritumiem kurš konteinersparedzēts.Kā stāsta SIA «Zemgales Eko» valdeslocekle Zane Ķince, pilsētā izveidotajosdalīto atkritumu vākšanas punktos ir trīskrāsas konteineri. Dzeltenie paredzēti PETpudelēm, plastmasai, papīram un kartonam,zaļie – stiklam, savukārt melnajosdrīkst ievietot pārējos nešķirotos sadzīvesatkritumus.Dzeltenajā konteinerā drīkst ievietotvisu veidu papīru, tostarp avīzes, žurnālus,grāmatas, kartona iepakojumu,izskalotas sulas un piena pakas, kā arīplastmasu – PET dzēriena pudeles, plēvesiepakojumu, metāla dzēriena iepakojumu,sadzīves ķīmijas un kosmētikas plastmasaspudeles, vējstikla šķidruma un dzesēšanasšķidruma izlietotās kanniņas, cietāsplastmasas izstrādājumus. Zaļajā – tīrustikla iepakojumu, taču tajā nedrīkstmest spoguļus, lampu kupolus un logustiklu. «Piemēram, luminiscētās lampasir sadzīvē radušies bīstamie atkritumi,kas jāsavāc atsevišķi un jānogādā dalītoatkritumu vākšanas punktos Jelgavā,Salnas ielā 20, Paula Lejiņa ielā 6 vai Ganībuielā 84,» skaidro Z.Ķince, atgādinot,ka atkritumus šajos laukumos iedzīvotājivar nodot bez maksas.Z.Ķince iedzīvotājus aicina atbildīgiizturēties pret atkritumu šķirošanu:«Diemžēl pieredze apliecinājusi, kadažkārt sašķiroto atkritumu konteinerusaturs jāizber kopā ar sadzīves atkritumiem,jo, kamēr vieni cenšas, citi viņulabo darbu pamanās sabojāt, piemēram,makulatūrai paredzētajā konteinerā izberotsadzīves atkritumus, ēdiena paliekasvai stiklam paredzētajā iemetot bundžuar krāsu, tādējādi sabojājot sašķirotosatkritumus – šādā gadījumā materiālsotrreizējai pārstrādei vairs nav derīgs.»Sagatavoja Sintija Čepanonear Elektrības ielu, tiks mainīta satiksmesorganizācija. «Saskaņā ar tehnisko projektuRaiņa ielā paredzēts izveidot autostāvvietupaplašinājumus gar daudzdzīvokļu mājuRaiņa ielā 3 un gar LLU stadionu. SavukārtElektrības un Raiņa ielas krustojumā tiksizbūvēts ātrumvalnis,» stāsta Dz.Staša,norādot, ka automašīnu novietošana Elektrībasielas abās pusēs nebūs atļauta līdziebrauktuvei uz Raiņa ielas 3 pagalmu.«Elektrības ielā gar «Latvenergo» teritorijuatļauts novietot automašīnas tikai ar«Sadales tīklu» atļaujām,» piebilst «Pilsētsaimniecības»projektu vadītāja.Sagatavoja Sintija ČepanoneKo drīkst mest krāsainajos konteineros? Grāvjus Aspazijasielā sola pārtīrīt«Aspazijas ielā ūdens notekgrāvji navtīrīti gadiem. Ir izveidojusies situācija, kanotekgrāvji ir pilni pat vasaras vidū, kamērpāris māju tālāk ūdeņu nav. Laikam šajāvietā caurteka ir aizsērējusi vai aizbirusi,»vēstulē «Jelgavas Vēstnesim» raksta Gunārs.Viņš vēlas noskaidrot, kas ir atbildīgspar šo situāciju un kādi normatīvie aktiregulē notekgrāvju uzturēšanu.Kā skaidro pašvaldības aģentūras «Pilsētsaimniecība»hidrotehnisko būvjuinženiere Žanna Barkovska, grāvju uncaurteku uzturēšanu mūsu pilsētā regulēJelgavas pašvaldības saistošie noteikumiNr.57 «Jelgavas pilsētas teritorijas labiekārtošana,uzturēšana un aizsardzība», kāarī Meliorācijas likums, kas stājās spēkāpagājušā gada 25. janvārī.Iepazīstoties ar lasītāja minēto situāciju,viņa norāda, ka šogad paredzēts pārtīrītAspazijas ielas grāvi, kas atrodas Jelgavas 5.vidusskolas teritorijā. «Noteikti izvērtēsimarī iespējas līdz 1. septembrim pārtīrīt grāvjusAspazijas ielas posmā no Dambja līdzDraudzības ielai,» norāda hidrotehniskobūvju inženiere.Sagatavoja Sintija Čepanone

8 www.jelgavasvestnesis.lvwww.jelgavasvestnesis.lvNOTIKUMICeturtdiena, 2011. gada 28. aprīlis«Cālim» pieteikušies tikai 16dalībnieki – viņi uzreiz tiksies finālā• Ritma GaidamovičaŠodien, 28. aprīlī, pulksten 17Jelgavas kultūras nama Mazajāzālē tiksies pilsētas mazākiedziedātāji, lai noskaidrotu,kurš no viņiem saņems titulu«Jelgavas cālis 2011». Par skanīgākā«cāļa» titulu cīnīsiestikai 16 bērni vecumā līdzpieciem gadiem. Ņemot vērāmazo interesi, šogad konkursānolemts nerīkot pusfinālu– tas nozīmē, ka jau šodienbūs zināms jaunais «cālis».Aģentūras «Kultūra» režisore LolitaTruksne stāsta, ka līdz 20. aprīlimsaņemti tikai 16 pieteikumi un salīdzinājumāar iepriekšējiem gadiem tasKultūras pasākumi• 28. aprīlī pulksten 17 – mazo vokālistu konkursa «Jelgavas cālis 2011»fināls. Biļešu cena – Ls 0,50 (kultūras namā).• 29. aprīlī pulksten 19 – deju studijas «Intriga» sezonas noslēguma koncerts«Iekrāsoti dejā». Mākslinieciskā vadītāja I.Ose. Biļešu cena – Ls 2,50; 1,50; 1(kultūras namā).• 30. aprīlī pulksten 16 – grupas «Baltie lāči» piecu gadu jubilejas koncerts.Biļešu cena – Ls 5; 4; 3 (kultūras namā).• 30. aprīlī pulksten 20.30 – balle. Spēlē «Opus C». Biļetes cena – Ls 4,50(Zemgales Olimpiskajā centrā).• 3. maijā pulksten 18 – jauktā kora «Skali» Pavasara koncerts. Repertuārālaicīga un garīga satura latviešu un ārzemju komponistu skaņdarbi. Ieeja brīva(Jelgavas Valsts ģimnāzijas aktu zālē).• 12. maijā pulksten 19 – Jelgavas bigbenda 20 gadu jubilejas koncertšovs«Ceļojums kopā ar Jelgavas bigbendu». Mākslinieciskais vadītājs R.Ašmanis.Piedalās: R.Pauls, R.Ozols, J.Kurševs, N.Rutulis, Amber, I.Kerēvica, A.Kotoviča,D.Lūriņa-Egliena, A.Ančevskis un citi. Biļešu cena – Ls 8; 7; 6; 5; 4; 3 (ZemgalesOlimpiskajā centrā).Mākslas dienu pasākumiPērn konkursāuzvarējaLoretaNeusa-Luca,bet 2009.gadā – MartaSkara unKeita Gulbe.Foto: IvarsVeiliņštiešām ir maz. Piemēram, 2009. gadāpusfinālā spēkiem mērojās 24 «cālīši»,pērn – 27, no kuriem 14 piedalījās finālā.Taču, neskatoties uz to, koncerts notiksun Jelgava meklēs savu «cāli», tiesa, nedivās daļās, kā iepriekš plānots. «Taupotresursus, nolēmām, ka iztiksim bezpusfināla. Tas nozīmē, ka šodien jau būskonkursa «Jelgavas cālis 2011» fināls unvakarā tiks noskaidrots šā gada skanīgākais«cālis»,» tā L.Truksne. Tas nozīmē,ka 24. maijā, kad Pilsētas svētku laikābija plānots «Jelgavas cāļa» fināls, būsjau cita kultūras programma.Runājot par šā gada dziedātāju repertuāru,L.Truksne atzīst, ka tas irdažāds un atšķirīgs. Atgādinām, kakatrs «cālis» izpildīs divas dziesmasa capella, mūzikas instrumentu vaifonogrammas pavadījumā.• Līdz 15. maijam – Jāņa Čudas un Ziedoņa Maldava 95. jubilejai veltīta izstāde«Gleznas» (kultūras namā).• Līdz 4. maijam – Jelgavas Tautas gleznošanas studijas dalībnieku jaunāko darbuizstāde «Mākslas dienu ieskaņai» (kultūras namā).• Līdz 2. maijam – Zigrīdas Cīrules jaunāko darbu izstāde «Ziedēšanas prieks»(Miezītes bibliotēkā).• Līdz 15. maijam – Jelgavas mākslinieku izstāde «Mākslas dienas 2011» (ĢedertaEliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā).• Līdz 10. maijam – Tautas gleznošanas studijas dalībnieku jaunāko darbu izstāde«Pavasaris I, II» (kultūras namā).• Līdz 7. maijam – izstāde «3 skolas». Jelgavas Mākslas skolas, Šauļu Mākslas skolasun Paņevežas Mākslas skolas (Lietuva) audzēkņu darbu izstāde (Jelgavas Mākslasskolā).• Līdz 7. maijam – Jelgavas Mākslas skolas audzēkņu darbu izstādes (Jelgavasdzelzceļa stacijā, t/c «Pilsētas pasāža», t/c «Vivo centrs»).• Līdz 13. maijam – Ievas Vītolas-Lindkvistas (Dānija) lielformāta darbu izstāde«Straumes, upes un ūdenskritumi» (galerijā «Suņa taka»).• Līdz 20. maijam – Jāņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas audzēkņu darbuizstāde (Jelgavas Mākslas skolā).• Līdz 22. maijam – Initas Vilks un Aivas Bulmeres izstāde «Visu kaķiem» (klubā«Jelgavas krekli»).• 29. aprīlī pulksten 19 – Jelgavas mākslinieku darbu izstādes «Sākums» atklāšana(galerijā «Suņa taka»).• 5. maijā pulksten 14 – gleznotājas Annas Siļivončikas (Baltkrievija) izstādes «Fantāzijas»atklāšana (Sabiedrības integrācijas pārvaldē).• No 2. maija – Jelgavas mākslinieku darbu izstāde «Jelgava – tava un mana» (JelgavasZinātniskajā bibliotēkā).• 3. maijā pulksten 11 – izstādes «Sarkans» atklāšana (Jelgavas pilī).• 4., 5. un 6. maijā no pulksten 10 līdz 22 – Harija Dainas Liepiņa fotoizstāde«Mātera ielas pludmale» (Raiņa parkā).• No 5. maija – Līvijas Strautnieces jubilejas gleznu izstāde (kultūras namā).• 5. un 6. maijā no pulksten 15 līdz 16.30 – gleznotājas Annas Siļivončikas (Baltkrievija)meistarklase (Sabiedrības integrācijas pārvaldē).• 7. maijā no pulksten 12 līdz 14 – Mākslas dienu akcija «Māksla mūsos un apmums» (laukumā pie Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja).• 7. maijā no pulksten 10 līdz 20 – Mākslas dienu akcija «Ielene»: māksliniekuradošais darbs plenērā, darbu eksponēšana – no pulksten 10 līdz 15; pulksten 16– apsveikums/performance visiem dalībniekiem un mākslas baudītājiem; «Ielenes»noslēgums – pulksten 20 (Jelgavas vecpilsētā).• No 12. maija – Baltijas medaļu triennāle (Ādolfa Alunāna memoriālajā muzejā).Šogad Stādu dienassāksies 7. maijā• Ritma GaidamovičaSestdien, 30. aprīlī, jelgavniekiaicināti piedalīties Lielajā talkā.Bet nākamajās brīvdienās,7. un 8. maijā, ikviens, kuršvēlas papildināt puķu dobesun augļu dārzus, aicināts uztradicionālajām Stādu dienāmJelgavas pils parkā, kas šogad,pēc stādaudzētāju lūguma,notiks nedēļu vēlāk nekā līdzšim. Tas nozīmējot, ka tirgotājustendos būšot lielāks prečuklāsts, jo varēšot uz Jelgavu atvestarī stādus, kas iepriekšējosgados vēl nebija pietiekami nobrieduši,lai tos vestu uz tirgu.Stādu dienām pieteikušies jau130 tirgotāji, taču pieteikšanāsturpinās vēl līdz 2. maijam.«Šogad esam mazliet mainījuši koncepciju.Proti, Stādu dienas notiks nedēļuvēlāk. Šādu ieteikumu saņēmām no stāduaudzētājiem. Kādam var šķist, ka vienanedēļa auga attīstībā neko neietekmē,taču stādaudzētājiem tas ir ilgs laiks, untieši tik esot vajadzīgs, lai, piemēram, ziedikārtīgi nobriestu, izveidotos un produkcijabūtu pircēju acij tīkamāka un kvalitatīvāka.Tāpat nereti laika apstākļi pašiempircējiem neļauj vēl nopirkto iestādīt,tāpēc ieguvēji, mūsuprāt, būs visi,» stāstaaģentūras «Kultūra» projektu vadītājsIvars Pirvics.Šobrīd Stādu dienām pieteikušiesjau 130 tirgotāji. Aģentūras «Kultūra»kultūras darba speciāliste Santa Sīlestāsta, ka no tiem tikai kādi desmit iramatnieki, kuri piedāvās, piemēram,pinumus, koka izstrādājumus, daži pārtikastirgotāji, kas jau līdz šim piedalījušiesJelgavas bigbends20 gadu jubilejā «iekaros» ZOC• Ritma GaidamovičaPavisam drīz, 12. maijā pulksten19, Zemgales Olimpiskajācentrā (ZOC) gaidāms Raita Ašmaņavadītā Jelgavas bigbendavērienīgs džeza un populārāsmūzikas koncertšovs «Ceļojumskopā ar Jelgavas bigbendu». Arto tiks atzīmēta bigbenda 20gadu jubileja, kurā piedalītiesaicināts ikviens.Jāatzīst, ka Jelgavas bigbends ZOC rīkobūs iespēja ceļot gan laikā, gan telpā,sola jubilāri. Koncertā skanēs bigbendaspilgtākie skaņdarbi no valstīm, kurās taskoncertējis savos 20 pastāvēšanas gados,– Latīņamerikas, Brazīlijas, Meksikas,Peru, Itālijas, Vācijas, Spānijas, Francijas–, savukārt melodiju telpā būs iespēja ceļotkopā ar maestro Raimondu Paulu, izcilovijoles virtuozu Raimondu Ozolu, tenoruJāni Kurševu, dziedātājiem Amber, NormunduRutuli un Ievu Kerēvicu, kā arī artopošajiem mūziķiem Reini Ašmani, ElviLintiņu, Aivaru Konuti un dziedātājiemDaumantu Kalniņu un Aneti Kotoviču.līdz šim iespaidīgāko koncertu, tādējādiapliecinot, ka multifunkcionālo ēku varizmantot ne tikai sportam, bet arī koncertiem.Ne velti bigbenda jubilejas svinībāmizraudzīta tēma «Ceļojums kopā ar Jelgavasbigbendu», jo koncertšovā skatītājiemR.Ašmanis stāsta, ka kopā ar Jelgavasbigbendu ZOC muzicēs arī nu jau spožimūziķi, kas savulaik spēlējuši bigbendasastāvā, tostarp Kristaps Krievkalns,Andris Barons, Zintis Žvarts un GundarsLintiņš, kuri skatītājiem vairāk pazīstamikā muzikāli pavadošā grupa no dažādiemDarba svētkos –koncerts muzejāSvētdien, 1.maijā, kad tiekatzīmēti Darbasvētki, jelgavniekiĢedertaEliasa JelgavasVēstures un mākslas muzejā aicināti uzskanīgu koncertu «Pavasarim un mīlestībai».Koncerta sākums – pulksten 14.Muzeja direktores vietniece Marija Kaupereinformē, ka šoreiz programmā romancesun ārijas no dažādām operām.Solisti – Jeļena Babicka un AleksandrsGerbutovs. Koncertu vadīs Dmitrijs Prigodičs,pie klavierēm – Tatjana Kārkliņa.Ieeja uz koncertu – Ls 1.Sestdien, 7. maijā, Stādu dienās Jelgavā tirdzniecības sektors būs atvērts no pulksten9 līdz 17, no pulksten 10.30 līdz 14 paredzēta kultūras programma. Bet svētdien, 8.maijā, pircēji stādus, krūmus un dārza inventāru varēs iegādāties no pulksten 9 līdz15. Bet no pulksten 11 līdz 14 – kultūras programma. Foto: Ivars VeiliņšJelgavā rīkotajos tirgos, pārējie – stāduaudzētavas, zemnieku saimniecības,individuālie audzētāji, selekcionāri,dārza inventāra un aprīkojuma ražotājino visas Latvijas. Viņa atzīst, ka Stādudienas Jelgavā vēršas plašumā un šogadpieteikušies diezgan daudz jaunutirgotāju, kas līdz šim nav piedalījušiesJelgavas tirgū. «Pats jaunākais noteiktibūs biomēslojums, kura ražošanu nodrošinasliekas,» piebilst S.Sīle, uzsverot,ka šī tirgus priekšrocība noteikti ir tā,ka šeit pircējam ir iespēja uzreiz nopirmavota saņemt arī konsultāciju parto, kā attiecīgais augs, stāds, koks vaikrūms jākopj, kur un kā jāstāda, kādumēslojumu labāk iegādāties.Domājot par pircēju ērtību, jauninājumišogad arī transporta novietošanā.Proti, apmeklētāji auto varēs atstāt arīstāvlaukumā aiz pils. Tiesa, vietu skaitsZīmējumu konkurssbērndārzniekiemSabiedrības integrācijas pārvalde (SIP)izsludinājusi Māmiņdienai veltītu bērnu zīmējumukonkursu. Tajā var piedalīties bērnilīdz septiņu gadu vecumam, iesniedzot zīmējumupar tēmu «Es savai māmiņai...». Zīmējumijāiesniedz līdz 2. maija pulksten 19.Ieteicamais zīmējuma formāts ir A4 lapa,zīmējumam klāt jāpievieno informācijapar darba autoru (vārds, uzvārds, vecums,pirmsskolas izglītības iestādes nosaukums),ja bērns nepārstāv nevienu pirmsskolasizglītības iestādi, jānorāda vecāku kontakttālrunis.Konkursa nolikums pieejamswww.sib.jelgava.lv. 10. maijā pulksten 10SIP zālē paredzēta labāko darbu izstādesatklāšana un laureātu apbalvošana.ir ierobežots. «Visu kontrolēs satiksmesregulētāji un pašvaldības policijas darbinieki,kuri arī informēs, vai šeit ir brīvasvietas. Ja nebūs, tad aicinām pircējustradicionāli izmantot vai nu kādu stāvvietupilsētā, vai pļavu pretim pilij,» tāI.Pirvics. Jau tradicionāli organizatori– aģentūra «Kultūra» un LatvijasLauksaimniecības universitāte – gādājuši,lai Stādu dienas neaprobežotostikai ar iepirkšanos. Līdzās andelēšanaibūs arī plaša kultūras programma visaiģimenei. Mazākajiem – «Annels» atrakcijaspils saliņā, pārējiem – pašdarbniekuun Latvijas mākslinieku koncerts.Kultūras programmā koncertsar grupu «Lustīgais blūmīzers» un«Pilnmēness», bērnu vokālā ansambļa«Rotiņa», popgrupas «Lai skan», tautasdeju ansambļu «Lielupe» un «Jaunība»piedalīšanos.televīzijas šoviem. Koncertu kuplināsLatvijas Nacionālā teātra aktieri DitaLūriņa-Egliena, Ainārs Ančevskis unMārtiņš Egliens, ne tikai uzņemotiespasākuma vadītāju pienākumus, bet arīdziedot skaistākās melodijas no muzikālāsizrādes «Sapnis par Brodveju», kura pēdējodivu gadu laikā tiek uzvesta, pavadošajāsastāvā muzicējot Jelgavas bigbendamun R.Paulam. Īstenu koncertšova garšuvērienīgajām jubilejas svinībām piedošotLatvijas vadošie cirka mākslinieki, kā arīatraktīvā šova deju grupa «Ķengurroks».Būšot arī daudzi citi, skatītājiem vēl neatklātipārsteigumi. Uz dzimšanas dienassvinībām aicināts ikviens, kuram bigbendamūzika sirdij tuva. Biļešu cena – Ls 8; 7;6; 5; 4; 3. Jāpiebilst, ka jubilāri dzimšanasdienu svinēs divas dienas – otrs koncertsgaidāms 22. maijā pulksten 20 LatvijasNacionālajā teātrī.«Intriga» iekrāsos dejasDeju studija «Intriga» rīt, 29. aprīlī, pulksten19 Jelgavas kultūras namā ielūdz uzsezonas noslēguma koncertu «Iekrāsotidejā». Te deju krāsās un mūzikas košumātiks iekrāsots deju studijas visu grupudejotāju sezonas veikums. Deju studijaspārstāve Dita Siliņa informē, ka priekšnesumoskopā ar deju studijas «Intriga» dejotājāmkrāsas palīdzēs jaukt koncerta īpašieviesi: Helēna Paula Jubalte, Eliāna SandaVeinberga, Artūrs Knope un Elmi Terjavjainens,Toms Ūdris, Daniels Ozolinkevičs noBērnu un jauniešumūzikas kluba unrokskolas. Biļešucena – Ls 2,50;1,50 un 1.