Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 211-98 - Apeirons

LATVIJAS REPUBLIKAS Publicēts:MINISTRU KABINETS20.10.1998.Vēstnesis 308 23.10.1998.Noteikumi nr. 409RīgāNoteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 211-98 "Daudzstāvu daudzdzīvokļudzīvojamie nami"Publicēts - Ziņotājs, 19.11.98. nr.22 (L.V., nr.308/312)(prot. Nr. 57, 1._)Izdoti saskaņā arBūvniecības likuma2.panta ceturto daļu1. Apstiprināt pievienoto Latvijas būvnormatīvu LBN 211-98 "Daudzstāvu daudzdzīvokļudzīvojamie nami".2. Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo namu būvprojektiem, kuri likumā noteiktajā kārtībāakceptēti līdz 1998.gada 31.decembrim un kuru tehniskie risinājumi atbilst attiecīgajā laikposmāpiemēroto normatīvo aktu prasībām, būvprojektu dokumentācijas pārstrāde atbilstoši Latvijasbūvnormatīva LBN 211-98 "Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie nami" prasībām navobligāta.3. Latvijas Republikas teritorijā attiecībā uz daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo namuprojektēšanu netiek piemērotas bijušās PSRS Celtniecības normas un noteikumi SNiP 2.08.01-89"Dzīvojamās ēkas", ko ar 1989.gada 16.maija lēmumu Nr.78 apstiprinājusi bijusī PSRS Valstsceltniecības lietu komiteja.4. Noteikumi stājas spēkā ar 1999.gada 1.janvāri.Ministru prezidentsG.KrastsVides aizsardzības un reģionālāsattīstības ministrs, Ministruprezidenta biedrsA.GorbunovsApstiprināts arMinistru kabineta1998.gada 20.oktobranoteikumiem Nr.409Latvijas būvnormatīvs LBN 211-98"Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie nami"I. Vispārīgie jautājumi1. Būvnormatīvā lietotie termini:1.1. balkons - no fasādes plaknes uz āru izvirzīts vaļējs norobežots laukumiņš starpstāvupārseguma līmenī, kas papildina iekštelpas;1.2. bēniņi - neapdzīvojama telpa starp jumta norobežojošajām konstrukcijām, ārsienām unaugšējā stāva pārsegumu (līdz siltinājuma virskārtai);1.3. būvtilpums - būvķermeņa tilpums starp ārējām norobežojošajām virsmām;1.4. cokola stāvs - ēkas puspagrabstāvs (vai tā daļa), kas attiecībā pret planēto zemes līmeniiedziļināts ne vairāk kā par pusi no stāva augstuma;1.5. dzīvoklis - ar ārsienām, iekšsienām un atsevišķu ieeju no kāpņu telpas, ielas vai pagalmanorobežota ēkas daļa, kas aprīkota ar attiecīgajām inženierkomunikācijām un iekārtām un kurā irdzīvojamās telpas un palīgtelpas;1.6. dzīvojamās telpas - dzīvojamā istaba, guļamistaba, ēdamistaba, darbistaba un līdzīgasnozīmes telpas;1.7. dzīvokļa palīgtelpas - dzīvokļa ekspluatācijai nepieciešamās telpas: gaitenis, virtuve,pieliekamais, sanitārais mezgls un citas līdzīgas nozīmes telpas;

1.8. dzīvojamā nama sekcija - ar ugunsdrošām sienām atdalīta daudzstāvu daudzdzīvokļudzīvojamā nama (turpmāk - dzīvojamais nams) daļa, kurā iebūvētajiem dzīvokļiem tieši vai caurkoridoru vai galeriju ir izeja uz koplietošanas kāpņu telpu;1.9. gaismas kabata - ar koridoru saistīta telpa (koridora paplatinājums), kurā ir dabiskaisapgaismojums, kas izgaismo koridoru;1.10. galerijnams - dzīvojamais nams, kurā dzīvokļu ieejas atrodas kopīgā vaļējā vai segtāgalerijā;1.11. insolācija - saules radītais apgaismojums telpās;1.12. jumta stāvs - plakanā jumta līmenī izbūvētas dzīvojamās, publiskās un tehniskās telpas vaipalīgtelpas, kurām ir izeja uz jumta terasi vai staigājamu jumtu;1.13. kāpņu telpa - ēkas daļa, kurā izvietotas konstrukcijas un iekārtas (kāpnes un lifti), kasnodrošina vertikālo pārvietošanos no viena stāva uz citu;1.14. koridornams - dzīvojamais nams, kurā dzīvokļu ieejas atrodas kopējā ar kāpņu telpu saistītākoridorā;1.15. lievenis - neliela vaļēja vai segta ēkas piebūve pie ārdurvīm;1.16. lifts - cēlējmehānisms ar kabīni, kas pārvietojas pa vertikālu vai slīpu šahtu, cilvēku unkravas pārvietošanai uz attiecīgo ēkas stāvu;1.17. lifta mašīntelpa - tehniskā telpa, kurā atrodas lifta piedziņas mehānismi un citi ar liftadarbību saistīti mehānismi un iekārtas;1.18. lodžija - pārsegta un no trim pusēm norobežota (iedziļināta fasādes plaknē) ārtelpastarpstāvu pārseguma līmenī, kas papildina iekštelpas;1.19. mansarda stāvs - starp jumta norobežojošajām konstrukcijām, ārsienām un augšējā stāvapārsegumu (bēniņos) izbūvēts stāvs (telpas ar iekšējo apdari), kuram ir noteikts izmantošanasmērķis;1.20. pagrabstāvs - ēkas stāvs (vai tās daļa), kas attiecībā pret planēto zemes līmeni ir iedziļinātsvairāk kā par pusi no stāva augstuma;1.21. publiskās telpas - dzīvojamā namā iebūvētas veikalu, darbnīcu, biroju un līdzīgas nozīmestelpas;1.22. sanitārtehniskā telpa - ar attiecīgām sanitārtehniskajām iekārtām aprīkota atsevišķa tualetestelpa un vannas un dušas telpa (dalītais sanitārais mezgls) vai attiecīgajām funkcijām paredzētaviena kopīga telpa (savietotais sanitārais mezgls);1.23. tehniskais stāvs - stāvs inženieriekārtu un komunikāciju izvietošanai, kas var atrasties ēkasapakšējā daļā (tehniskā pagrīde), vidējā daļā vai augšējā (tehniskais jumta stāvs, tehniskie bēniņi)daļā;1.24. terase - norobežots vaļējs vai segts laukums, kas izvietots uz zemes kā ēkas piebūve vaivirs ēkas vai tās daļas;1.25. veranda - neapkurināma telpa, kurā vairāk par 50 % no sienu laukuma ir logi (stiklojums);1.26. vējtveris - caurstaigājama telpa starp dzīvojamā nama ieejas ārdurvīm un iekšdurvīmaizsargāšanai no vēja;1.27. virsgaismas logs - stiklota konstrukcija pārsegumā telpu izgaismošanai.2. Šis būvnormatīvs ir saistošs visiem būvniecības dalībniekiem un nosaka prasības dzīvojamonamu jaunbūves, rekonstrukcijas un renovācijas projektēšanai.3. Šis būvnormatīvs piemērojams divu līdz divdesmit piecu stāvu ēku projektēšanai, ja tajās irvismaz trīs dzīvokļi ar ieeju no koplietošanas kāpņu telpas, koridora vai galerijas un ja visudzīvokļu kopējā platība (ēkas dzīvojamā daļa) ir vismaz 50 % no ēkas virszemes stāvu kopējāslietderīgās platības.4. Projektējot dzīvojamo namu, jāievēro likumi, Latvijas būvnormatīvi un citi normatīvie akti,teritoriālplānojums un vietējie apbūves noteikumi (ja tādu nav, - plānošanas un arhitektūrasuzdevuma nosacījumi), kā arī pasūtītāja projektēšanas uzdevumā noteiktās prasības. Publiskāsvai citas nozīmes telpas, kas tiek iebūvētas dzīvojamos namos, projektējamas saskaņā arattiecīgajiem būvnormatīviem.

5. Ja būvniecība paredzēta par pasūtītāja līdzekļiem, dzīvojamā nama dzīvokļu sastāvu unlabiekārtošanas līmeni nosaka pasūtītājs Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā. Jabūvniecība paredzēta par valsts vai pašvaldības līdzekļiem, dzīvojamā nama dzīvokļu sastāvu unlabiekārtošanas līmeni nosaka attiecīgā valsts institūcija vai pašvaldība.6. Ja atsevišķas dzīvojamā nama daļas rekonstrukcijas vai renovācijas iecere būtiski ietekmēvisas ēkas ekspluatācijas apstākļus (piemēram, izmaiņas koplietošanas telpu plānojumā,inženiertīklu vai stāvvadu izvietojumā) vai ārējo izskatu (piemēram, atsevišķu lodžijuiestiklošana, atsevišķu logailu dalījuma izmaiņas, kas rada atšķirības no pārējiem ēkas fasādeselementiem), būvprojektu izstrādā (vai izdara tajā labojumus), saskaņo un apstiprina visai ēkaikopumā Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā.II. Galvenie dzīvojamo namu raksturojošie rādītāji1. Stāvu skaits7. Dzīvojamā nama stāvu skaits ir noteikts detālplānojumā (ja tāda nav, - plānošanas unarhitektūras uzdevuma nosacījumos). Stāvu skaitā ieskaita visus virszemes stāvus, kā arī cokola,mansarda un tehnisko stāvu. Neizbūvētu pagrabstāvu un bēniņus stāvu skaitā neieskaita. Stāvuskaitā ieskaita jumta stāvu, ja tajā ir iebūvētas dzīvojamās vai publiskās telpas.8. Ja dzīvojamā nama daļām ir dažāds stāvu skaits vai ēka izvietota slīpā zemesgabalā, stāvuskaitu nosaka atsevišķi katrai ēkas daļai.2. Apbūves laukums9. Dzīvojamā nama apbūves laukumu (m2) nosaka kā tāda laukuma projekciju cokola līmenī,kuru ierobežo ēkas ārējais perimetrs, ieskaitot izvirzītās daļas. Apbūves laukumā ieskaitalaukumus zem ēkām (vai to daļām), kuras izvietotas uz stabiem, caurbrauktuvju laukumus zemēkām, kā arī laukumus zem lieveņiem, terasēm un ārējām kāpnēm.3. Būvtilpums10. Dzīvojamā nama būvtilpumu (m3) nosaka, summējot ēkas virszemes daļu (izņemot bēniņus)un pazemes daļu (arī pagrabstāva) tilpumu starp norobežojošajām virsmām, ieskaitotnorobežojošās konstrukcijas un virsgaismas logus. Ēkas virszemes un pazemes daļasrobežšķirtne ir pirmā stāva grīdas virsmas līmenis (tīrā grīda ir nosacīta atzīme +-0,00).Dzīvojamā nama būvtilpumā neieskaita gaisa telpu zem ēkas (ēkas daļas), kas būvēta uz stabiem,caurbrauktuves tilpumu, ārējo atklāto kāpņu, lieveņu un terašu tilpumu, kā arī arhitektūras detaļuvai konstrukciju elementu izvirzījumu tilpumu.4. Platība11. Dzīvojamā nama kopējo platību (m2) nosaka, summējot visu ēkas stāvu, arī pagrabstāva unmansarda stāva platību starp ārsienu iekšējām virsmām, kā arī ārtelpu - balkonu, lodžiju unterašu - platību. Bēniņu (tehnisko bēniņu) un tehniskās pagrīdes platību nama kopējā platībāneieskaita.12. Dzīvojamā nama kopējā platībā ieskaita:12.1. dzīvojamā nama lietderīgo platību summu, ko veido:12.1.1. dzīvokļu kopējā platība, kuru nosaka, saskaitot dzīvojamā nama dzīvokļu kopējāsplatības;12.1.2. nedzīvojamo telpu kopējā platība;12.1.3. publisko telpu kopējā platība, ja tādas ir;12.2. dzīvojamā nama palīgplatību summu, ko veido:12.2.1. kāpņu telpu kopējā platība, kurā ieskaita arī ārpus dzīvokļiem esošo koridoru,galeriju, vestibilu, vējtveru un citu koplietošanas telpu, kā arī lifta un citu šahtu platību.Kāpņu telpu vai to daļu platību ieskaita tā stāva platībā, no kura kāpnes ved augšup.Ārējo atklāto kāpņu, lieveņu un terašu platību kāpņu telpu kopējā platībā neieskaita;12.2.2. koplietošanas ārtelpu - balkonu, lodžiju un terašu - platība;

12.2.3. pagrabstāva kopējā platība.13. Dzīvokļa kopējo platību (m2) nosaka, summējot dzīvokļa platību un dzīvokļa ārtelpu -balkonu, lodžiju un terašu - platību.14. Dzīvokļa platību nosaka, summējot dzīvokļa dzīvojamo telpu un palīgtelpu platību, ieskaitotneapkurināmās telpas. Ārtelpu platību dzīvokļa platībā neieskaita.15. Telpas platību (m2) aprēķina pēc tās lineārajiem izmēriem (m) starp apdarinātām sienuvirsmām (bez grīdas līstēm) tīrās grīdas līmenī, ievērojot šādus nosacījumus:15.1. telpas platībā ieskaita tajā iebūvēto skapju platību;15.2. telpas platībā neieskaita telpas daļu zem iekšējo kāpņu laidiem un slīpām virsmām, kuruaugstums no grīdas līdz konstrukcijas apakšējai virsmai ir mazāks nekā 1,6 metri, kā arī platību,ko aizņem stacionāri pavardi un krāsnis.III. Pamatprasības projektēšanai1. Stāvi16. Dzīvojamā nama stāva minimālajam augstumam no tīrās grīdas atzīmes līdz pārsegumakonstrukcijas apakšējai virsmai jābūt vismaz 2,5 metriem.17. Pagrabstāva augstumam no tīrās grīdas grīdas atzīmes līdz pārseguma konstrukcijas apakšējaivirsmai jābūt vismaz 1,8 metriem, ja pagrabstāvā netiek izvietotas īpašas telpas, kurāmpiemērojamas attiecīgas normatīvās prasības.2. Dzīvoklis18. Dzīvokli vienai ģimenei projektē, ievērojot dzīvojamo telpu un palīgtelpu funkcionālozonējumu:18.1. dzīvojamo telpu grupā nepieciešama vismaz viena dzīvojamā istaba;18.2. dzīvokļa palīgtelpu grupā nepieciešama priekštelpa ar garderobes vietu, sanitārtehniskāstelpas un virtuve vai virtuves niša. Dzīvokļa palīgtelpu grupā var būt garderobes telpa, telpaveļas mazgāšanai, telpa saimniecības darbiem, pieliekamais, saimniecības noliktava. Vēlamsparedzēt iespēju iebūvēt skapjus.19. Projektējot dzīvokļa palīgtelpas, ievēro šādus minimālos telpas platuma izmērus:19.1. virtuvei - 2,0 m;19.2. priekštelpai (ieejas hallei) - 1,4 m;19.3. dzīvokļa gaitenim - 1,0 m;19.4. tualetei - 1,0 m.20. Dzīvokļa sastāvā var būt šādas vasaras sezonā izmantojamas telpas:20.1. iekštelpas (piemēram, verandas);20.2. ārtelpas (piemēram, balkoni, lodžijas, terases).21. Ja dzīvoklis paredzēts vienam cilvēkam, tā platība nedrīkst būt mazāka par 30 m2 un istabadzīvoklī nedrīkst būt mazāka par 12 m2, bet virtuve - par 8 m2.22. Sanitārtehnisko telpu durvis veras evakuācijas ceļa virzienā (uz izeju), izņemot gadījumus, jatelpu piemēro invalīdu vajadzībām un būvnormatīvos vai citos tiesību aktos ir noteiktas citasprasības. Ja dzīvoklī ir tikai viens savietotais sanitārais mezgls (tualete ar vannu un dušu), ieejatajā tieši no virtuves vai dzīvojamām telpām nav pieļaujama.23. Viens dalītais vai savietotais sanitārais mezgls ar ieeju no priekštelpas (ieejas halles)nepieciešams vienistabas un divistabu dzīvokļos. Trīs un vairāk istabu dzīvokļos papildusanitārie mezgli projektējami guļamistabu zonā ar ieeju no guļamistabas vai tai piegulošāgaiteņa.24. Sanitārtehniskās telpas izvieto virs līdzīgas nozīmes telpām zemākajā stāvā. Nav pieļaujamato atrašanās virs zemākā stāva dzīvokļa dzīvojamām telpām, ja nav saņemta attiecīgā dzīvokļaīpašnieka piekrišana. Vienā vairākstāvu dzīvoklī sanitārtehniskās telpas var izvietot virsdzīvojamām telpām, ja ir ievērotas skaņas izolācijas, hidroizolācijas, siltumizolācijas,ugunsdrošības un ekspluatācijas drošības prasības.

25. Iekārtām un cauruļvadiem, kas neattiecas uz attiecīgā stāva dzīvokļa aprīkojumu,nepieciešamas speciālas šahtas vai kanāli norobežojošajās konstrukcijās, atklāta to stiprināšanapie dzīvojamo telpu sienām vai griestiem nav pieļaujama.26. Dzīvokļa iekštelpu izbūvei un apdarei lietojami tikai veselībai nekaitīgi apdares materiāli, kasnodrošina higiēnas prasību izpildi un nepazemina ēkas ugunsdrošības klasi.3. Saimniecības telpas27. Trīsstāvu un augstākos dzīvojamos namos koplietošanas telpu daļā pirmā stāva, cokola stāvavai pagrabstāva līmenī nepieciešama telpa ēkas un teritorijas apkopšanai nepieciešamā inventāraglabāšanai, kas apgādāta ar karsto un auksto ūdeni. Iedzīvotāju koplietošanas saimniecībastelpās, piemēram, telpā veļas mazgāšanai, darbnīcā, nepieciešama atbilstoša sanitārtehniskā telpa(tualete).28. Izejai no dzīvojamā nama saimniecības daļas telpām un no dzīvojamās daļas telpām jābūtatsevišķai.29. Dzīvojamā nama pirmajā stāvā vai cokola stāvā, kas ir saistīts ar ieejas vestibilu, ieteicamsizvietot ratiņu telpu ar pandusu bērnu ratiņu, invalīdu ratiņu, ragaviņu, slēpju un velosipēdunovietošanai (paredz 1-2 m2 lielu platību katram dzīvoklim).30. Ja pastkastītes visiem dzīvokļiem izvieto ieejas vestibilā vai pie dzīvojamā nama ieejas, tāmjābūt no nedegoša materiāla.4. Publiskās telpas31. Dzīvojamā nama nedzīvojamajā daļā vai atsevišķos ēkas stāvos pieļaujams izvietot publiskāstelpas, ja ir ievērotas skaņas izolācijas, higiēnas, siltumizolācijas, ugunsdrošības unekspluatācijas drošības prasības. Dzīvojamā namā nav pieļaujama tādu noliktavu vai ražotņuizvietošana, kur glabājas vai tiek izmantotas veselībai kaitīgas, viegli uzliesmojošas unsprādzienbīstamas vielas, kā arī vielas, kuru kaitīgie izdalījumi pārsniedz normatīvos lielumusvai kuru daudzums var radīt sprādzienbīstamu koncentrāciju.32. Publiskās telpas augstumu dzīvojamā namā projektē atbilstoši tehnoloģiskajām prasībām, betne zemāku par 2,5 metriem.33. Dzīvojamā nama pagrabstāvā vai cokola stāvā iebūvētās publiskās telpas atdalāmas no ēkasdzīvojamās daļas telpām ar 1.tipa ugunsdrošajām starpsienām un 3.tipa ugunsdrošajiempārsegumiem bez ailām atbilstoši Latvijas būvnormatīvā LBN 201-96 "Ugunsdrošības normas"noteiktajām prasībām.34. Publisko telpu evakuācijas izejas projektē atbilstoši Latvijas būvnormatīvā LBN 201-96"Ugunsdrošības normas" noteiktajām prasībām. Ja saimnieciskā darbība publiskajās telpās irsaistīta ar preču iekraušanu un izkraušanu, projektē no ēkas dzīvojamās daļas nodalītasatsevišķas ieejas attiecīgajās telpās.35. Preču izkraušanai un iekraušanai no tās dzīvojamā nama puses, kur fasādē nav dzīvojamotelpu logu (piemēram, gala fasāde bez logiem), projektē īpašas iebrauktuves, pazemes tuneļus vaispeciālas iekraušanas telpas. Iekraušanas telpas var neprojektēt, ja publiskās telpas platība navlielāka par 150 m2.36. Preču izkraušana un iekraušana publiskajās telpās caur ēkas dzīvojamās daļas ieeju iraizliegta. Ir aizliegta tāda preču izkraušanas un iekraušanas tehnoloģija, kas traucē transportakustību uz ielas vai gājēju pārvietošanos pa ietvi.37. Ja publisko telpu šķērso ēkas dzīvojamajai daļai nepieciešamās inženierkomunikācijas, tāsizvieto speciālās šahtās vai kanālos ugunsdrošās norobežojošās konstrukcijās ar ugunsizturībasrobežu vismaz 60 minūtes, izņemot šī būvnormatīva 134.punktā minētās telpas.5. Telpu insolācija un dabiskais apgaismojums38. Dzīvojamā nama telpu insolāciju projektē atbilstoši Latvijas būvnormatīvā LBN 100"Teritoriālplānošana. Pilsētu un pagastu izbūve" noteiktajām prasībām. Minimālā dzīvojamotelpu insolācija laikposmā no 22.marta līdz 22.septembrim ir 2,5 stundas dienā.39. Dabiskais apgaismojums nepieciešams visās dzīvojamās telpās, virtuvēs, vējtveros, kāpņutelpās, kopējos koridoros, kā arī dzīvojamos namos iebūvētajās publiskajās telpās. Dabiskais

61. Dzīvokļiem, kas atrodas pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā stāvā, projektē vismazvienu izeju uz parastu 1.tipa kāpņu telpu atbilstoši Latvijas būvnormatīvā LBN 201-96"Ugunsdrošības normas" noteiktajām prasībām. Dzīvokļiem, kas atrodas sestajā, septītajā,astotajā un devītajā stāvā, nepieciešama otra - evakuācijas - izeja, kas var būt izeja no katradzīvokļa uz lodžiju (balkonu), ja no lodžijas (balkona) gala sienas līdz loga vai durvju ailai irvismaz 1,2 metrus plats sienas posms un starp ailām ir vismaz 1,6 metrus plats sienas posms.62. Ja parasta 1.tipa kāpņu telpa ir izvietota ēkas galā, var ierīkot vienas 3.tipa kāpnes pretējākoridora galā, ja tiek ievērotas šī būvnormatīva 2.pielikumā noteiktās prasības.63. Kāpņu telpās var izvietot apkures iekārtas, atkritumu vadus, savietotos elektrības uzskaitesskapjus, pastkastītes, ja netiek samazināts kāpņu laukumu un laidumu normatīvais platums, kasnoteikts evakuācijas ceļiem un izejām. Nepiedūmojamās kāpņu telpās drīkst izvietot tikaiapkures iekārtu elementus.64. Vienstāva, divstāvu un trīsstāvu 1. un 2.ugunsdrošības pakāpes dzīvojamam namam (arībloķētā ēkā) var projektēt kāpņu telpas ar virsgaismas logu, kura izmēri ir vismaz 1,5 x 2,5 metri.Tādā gadījumā katrā otrā un trešā stāva dzīvoklī nepieciešams balkons vai lodžija, bet spraugaistarp kāpņu laidiem jābūt vismaz 0,7 metriem vai nepieciešama gaismas šahta ar šķērsgriezumalaukumu vismaz 2 m2 visā kāpņu telpas augstumā. Stāvu skaitu var palielināt līdz četriemstāviem, ja no katra dzīvokļa caur lodžiju vai balkonu ir iespēja iziet uz ārējām kāpnēm, pakurām var nokāpt līdz otrā stāva līmenim, un ja dzīvokļu priekštelpās ierīkota automātiskāugunsdzēsības signalizācija.65. Ārpusdzīvokļa koridora platumam jābūt vismaz 1,8 metriem un durvju platumam - vismaz0,9 metriem, izņemot šī būvnormatīva IV nodaļā minētos gadījumus.66. Koridora vai galerijas platumam dzīvojamā namā starp kāpņu telpām vai starp koridora vaigalerijas galu un kāpnēm jābūt šādam:66.1. ja koridora vai galerijas garums ir mazāks nekā 40 metru, - vismaz 1,4 metriem;66.2. ja koridora vai galerijas garums ir 40 metru un lielāks, - 1,6 metriem.67. Koridornamos koridoru ik pēc 30 metriem norobežo ar starpsienām, kurās iebūvētas durvis arautomātiskajām aizvēršanas ierīcēm un noblīvētām piedurlīstēm. Durvīm jābūt bez stiklojumavai ar armēto (stiegroto) stiklu. Starpsienu un durvju konstrukcijām jānodrošina dūmunecaurlaidība.68. Deviņu un mazāk stāvu koridornamā, ja dzīvokļu kopējā platība vienā stāvā ir 500 m2 unvairāk, no kopēja koridora jābūt izejai vismaz uz divām 1.tipa kāpņu telpām. Ja dzīvokļu kopējāplatība vienā stāvā ir mazāka nekā 500 m2, no kopējā koridora var būt izeja uz vienu parastu1.tipa kāpņu telpu, ja koridora galos ir izeja uz 3.tipa atklātām kāpnēm.9. Iebūvētas un piebūvētas dzīvojamā nama daļas69. Dzīvojamā nama pirmā stāva, cokola stāva un pagrabstāva līmenī iedzīvotāju vajadzībām variebūvēt vai piebūvēt saimniecības telpas un garāžas vai stāvvietas personīgo transportlīdzekļunovietošanai saskaņā ar Latvijas būvnormatīviem un ugunsdrošības prasībām.70. Projektējot garāžas dzīvojamos namos, jāievēro šādas prasības:70.1. garāžas atdala no dzīvojamās daļas telpām ar 1.tipa ugunsdrošām starpsienām;70.2. ieejai no dzīvojamās daļas telpām garāžās nepieciešams vējtveris;70.3. dūmu novadīšanai garāžās nepieciešamas ailas, kuru laukums ir 1/400 no grīdas laukuma.71. Iebūvēto un piebūvēto ēkas daļu pārsegumu nesošajām konstrukcijām jābūt no nedegošiemmateriāliem ar ugunsizturības robežu vismaz 45 minūtes. Ja piebūves stāvu skaits ir mazāks nekāēkas stāvu skaits, piebūvētās ēkas daļas jumta līmenis nedrīkst būt augstāks par pamatēkasaugšējo dzīvokļu vai publisko telpu grīdas līmeni.10. Cokola stāvs un pagrabstāvs72. Cokola stāvā un pagrabstāvā nedrīkst izvietot dzīvokļus, bet vairākstāvu dzīvokļos, kuros iriekšējās kāpnes, - dzīvojamās telpas.73. Katrā dzīvojamā nama sekcijā, ja tajā ir vairāk par trim stāviem, izejas no cokola stāva,pagrabstāva un tehniskajām telpām ir tieši uz āru un atsevišķi no dzīvojamās daļas kāpņu telpas.

Attālums no jebkuras telpas cokola stāvā, pagrabstāvā vai tehniskajā stāvā līdz tuvākajai kāpņutelpai nedrīkst būt lielāks par 100 metriem.74. Vienstāva un divstāvu dzīvojamos namos izejas no pagrabstāva, cokola stāva un tehniskajāmtelpām var ierīkot caur kāpņu telpu pirmajā stāvā, ja attiecīgā izeja atdalīta no ēkas dzīvojamāsdaļas ar 1.tipa ugunsdrošām starpsienām.75. Cokola stāva un pagrabstāva augstumu no tīrās grīdas atzīmes līdz pārseguma konstrukcijasapakšējai virsmai projektē:75.1. ne mazāku par 2 metriem - transportlīdzekļu stāvvietai vai garāžai;75.2. ne mazāku par 2,2 metriem - siltummezgliem;75.3. saskaņā ar šī būvnormatīva 32.punktu - publiskajām telpām.76. Cokola stāvā, pagrabstāvā un tehniskajā pagrīdē nepieciešama 1,8 metrus augsta staigājamāzona visā ēkas garumā. Līdz vienam metram garā posmā tās augstums var būt 1,6 metri.Pagrabstāvā un tehniskajā pagrīdē var ierīkot 1,6 metrus augstas ailas.77. Cokola stāvā un pagrabstāvā katrā ar ugunsdrošām sienām un durvīm norobežotā dzīvojamānama sekcijā iedzīvotājiem nepieciešama pieeja vismaz diviem veramiem logiem, kuru laukumsir vismaz 0,9 x 1,2 metri.78. Piecu un vairāk stāvu 2.ugunsdrošības pakāpes ēkās, kā arī 3. un 4.ugunsdrošības pakāpesēkās starpsienām starp atsevišķām telpām ugunsizturības robeža nav normēta.79. Cokola stāvā un pagrabstāvā tehniskie koridori un tehniskās telpas no pārējām telpāmjāatdala ar 1.tipa ugunsdrošajām starpsienām.80. Ja cokola stāvā neierīko gaisa nosūces vēdināšanu, ārsienās nepieciešamas vienmērīgi paēkas ārsienas perimetru izvietotas vēdināšanas atveres, kuru šķērsgriezumu kopējais laukums navmazāks par 1/400 no grīdas laukuma. Vienas vēdināšanas atveres šķērsgriezuma laukumam jābūtvismaz 0,05 m2.11. Tehniskais stāvs un tehniskā pagrīde81. Tehniskā stāva augstumu projektē atbilstoši tajā izvietoto iekārtu veidam un tehnoloģiskās unekspluatācijas drošības prasībām.82. Tehniskajā pagrīdē katrā sienā un starpsienā, izņemot ugunsdrošās sienas un starpsienas, zemtelpas griestiem nepieciešams ventilācijas atvērums ar šķērsgriezuma laukumu vismaz 0,02 m2.83. Tehniskajā pagrīdē ugunsdrošajās starpsienās projektē ugunsdrošas durvis ar noblīvētāmpiedurlīstēm; var ierīkot 1,6 metrus augstas ailas.12. Bēniņi un tehniskie bēniņi84. Bēniņos un tehniskajos bēniņos nepieciešama 1,2 metrus plata staigājama zona un vismaz 1,6metrus augsta eja visā ēkas garumā. Līdz 2 metriem garā posmā tās augstums var būt 1,2 metriun platums - viens metrs.85. Ēkas bēniņos un vidusdaļā izvietotajos tehniskajos stāvos katrā stāvā nepieciešamas vismazdivas izejas saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 201-96 "Ugunsdrošības normas". Minētāsizejas var ierīkot caur kopējām kāpņu telpām.86. Auksto bēniņu vēdināšanai norobežojošās konstrukcijās nepieciešamas atveres, kurušķērsgriezuma laukums ir vismaz 1/500 no bēniņu laukuma.13. Dzīvojamo namu jumti87. Dzīvojamo namu jumtus projektē:87.1. ar ārējo vai iekšējo ūdens noteci - sešu un mazāk stāvu ēkām;87.2. tikai ar iekšējo ūdens noteci - septiņu un vairāk stāvu ēkām.88. Dzīvojamo namu jumtiem nepieciešams jumta nožogojums atbilstoši Latvijas būvnormatīvaLBN 201-96 "Ugunsdrošības normas" 3.1.7.apakšpunktā noteiktajām prasībām.89. Dzīvojamā nama jumta seguma siltumizolācijas materiāliem jābūt nedegošiem vai grūtidegošiem, jumta seguma siltumizolācijas konstrukcijā jābūt aizsargslānim, kas novērš saulessiltuma transmisiju telpā.14. Lifti

90. Dzīvojamos namos, kuros attālums no pēdējā stāva tīrās grīdas atzīmes līdz zemes atzīmei ir14 metru un vairāk, vai sešu un vairāk stāvu ēkās nepieciešami lifti, izņemot šī būvnormatīva IVnodaļā minētos gadījumus.91. Šī būvnormatīva 90.punktā minētās prasības var nepiemērot dzīvojamo namu rekonstrukcijasprojektiem, ja bēniņus paredzēts izbūvēt par mansarda stāvu. Dzīvojamos namos esošie lifti varneapkalpot bēniņus vai mansarda stāvu.92. Nepieciešamo liftu skaitu, to celtspēju un ātrumu dzīvojamos namos aprēķina atbilstoši liftuiekārtu tehniskajos normatīvos noteiktajām prasībām, ņemot vērā stāvu platību, stāvu skaitu unparedzamo iedzīvotāju skaitu ēkā.93. Brīvo grīdas laukumu pirms ieejas liftā projektē:93.1. vismaz 1,2 m2 - pasažieru liftiem ar celtspēju 400 kg un minimālajiem kabīnes izmēriem1100 mm (dziļums) x 1400 mm (platums) (laukums 1,54 m2);93.2. vismaz 1,6 m2 - pasažieru liftiem ar celtspēju 630 kg un minimālajiem kabīnes izmēriem1100 mm (dziļums) x 2100 mm (platums) (laukums 2,31 m2);93.3. vismaz 2,1 m2 - pasažieru liftiem ar celtspēju 630 kg un minimālajiem kabīnes izmēriem2100 mm (dziļums) x 1100 mm (platums) (laukums 2,31 m2).94. Liftu mašīntelpa nedrīkst atrasties virs dzīvojamām telpām vai tieši blakus tām.95. Liftus projektē saskaņā ar Ministru kabineta 1995.gada 26.septembra noteikumiem Nr.294"Liftu uzbūves un ekspluatācijas drošības noteikumi".15. Sauso atkritumu vadi96. Sauso atkritumu vadus projektē četru un vairāk stāvu dzīvojamiem namiem.97. Attālums no dzīvokļa durvīm līdz sauso atkritumu vadam nedrīkst būt lielāks par 25 metriem.98. Sauso atkritumu vads ir gaisa necaurlaidīgs, ar skaņas izolāciju, un tas nedrīkst atrastiesblakus dzīvojamām telpām. Atkritumu savākšanas kamera nedrīkst atrasties zem dzīvojamāmtelpām.99. Atkritumu savākšanas kamerai jābūt vismaz 1,95 metrus augstai. Atkritumu savākšanaskamerai nepieciešama atsevišķa no ieejas namā izolēta ieeja, kuras durvīm jāveras uz āru.100. Atkritumu savākšanas kamera jānorobežo ar ugunsdrošu starpsienu un pārsegumu, kuraugunsnoturības robeža ir 60 minūtes.IV. Prasības invalīdu ērtībām101. Šajā nodaļā noteiktās prasības piemērojamas, ja būvniecība pilnīgi vai daļēji paredzēta parvalsts vai pašvaldību līdzekļiem, kā arī gadījumos, ja dzīvojamā namā paredzēti dzīvokļiģimenēm, kurās ir invalīdi ar ierobežotām pārvietošanās iespējām.102. Dzīvokļus invalīdiem ar ierobežotām pārvietošanās iespējām izvieto ēkās, kurām ir vismaz2.ugunsdrošības pakāpe, atbilstoši Latvijas būvnormatīvā LBN 201-96 "Ugunsdrošības normas"noteiktajām prasībām.103. Ēkas ieejas un dzīvokļu ieejas, lifta un sauso atkritumu vada priekšlaukumus un pieejas, kāarī citas ēkas koplietošanas telpas (piemēram, koridorus, saimniecības telpas) projektē bezsliekšņiem vai pakāpieniem un paredz pandusus, kuru platums ir 1,2 metri, bet slīpums - nelielāks par 1:20.104. Vējtveris jāprojektē vismaz 1,5 metrus dziļš un 2,2 metrus plats.105. Koplietošanas koridoram jābūt vismaz 1,8 metrus platam un durvīm - vismaz 1,20 metrusplatām.106. Minimālajiem lifta kabīnes izmēriem dzīvojamā namā neatkarīgi no stāvu skaita jābūt 1100mm x 1400 mm (laukums 1,54 m2).107. Projektējot dzīvokļa palīgtelpas, ievēro šādu minimālo telpu platumu:107.1. virtuvei - 2,2 metri;107.2. tualetei - 1,4 metri; ja paredzēts mazgājamais galds (izlietne), - 1,6 x 2,2 metri;107.3. vannas istabai - 2,2 metri; ja paredzēts savietotais sanitārais mezgls, - 2,2 x 2,2 metri;107.4. ārtelpām - balkoniem, lodžijām, terasēm - 1,4 metri līdz norobežojošajām konstrukcijām.

108. Neatkarīgi no ēkas stāvu skaita dzīvokļos, kuros dzīvo invalīdi ar ierobežotām pārvietošanāsiespējām, garīgās attīstības traucējumiem vai neredzīgi un vājredzīgi cilvēki, virtuvi apgādā arelektrisko plīti un visās telpās ierīko automātisko ugunsdzēsības signalizāciju.V. Papildu prasības sešu un vairāk stāvudzīvojamo namu projektēšanā109. Ja kopējā dzīvokļu platība stāvā ir lielāka par 500 m2, no sestā un katra nākamā stāvaprojektē izeju uz vienu nepiedūmojamo 1.tipa kāpņu telpu atbilstoši Latvijas būvnormatīvā LBN201-96 "Ugunsdrošības normas" noteiktajām prasībām. Minētā prasība neattiecas uz piecstāvudzīvojamo ēku rekonstrukcijas projektiem, ja tajās tiek izbūvēti apdzīvojami bēniņi (mansardastāvs).110. Ja nepiedūmojamā kāpņu telpa atrodas koridora galā, koridora pretējā galā drīkst ierīkotvienas 3.tipa kāpnes.111. Ja deviņu un mazāk stāvu sekciju dzīvojamos namos kopējā dzīvokļu platība vienā stāvā irlīdz 270 m2 rindu sekcijās vai 360 m2 stūra un gala sekcijās, projektē izeju uz vienu 1.tipa kāpņutelpu, ja ir ievēroti šī būvnormatīva 62.punktā un 2.pielikumā minētie nosacījumi.112. Ja koridornamos kopējā dzīvokļu platība vienā stāvā ir 500 m2 un vairāk, projektē vismazdivas nepiedūmojamās kāpņu telpas, no tām vismaz 50 % ir 1.tipa kāpņu telpas, bet pārējās varbūt 2.tipa kāpņu telpas.113. Nepiedūmojamās kāpņu telpās pirmā stāva līmenī projektē izeju tieši uz āru. Sekcijudzīvojamos namos drīkst ierīkot izejas uz āru no nepiedūmojamām 1.tipa kāpņu telpām caurvestibilu, kas atdalīts no blakus esošajiem koridoriem ar 1.tipa ugunsdrošām starpsienām. Starpkāpņu telpu un vestibilu jābūt atklātai ārējai zonai, ko var norobežot ar metāla režģi.114. Nepiedūmojamās kāpņu telpās dūmus no stāva koridoriem izvada caur speciālām šahtām,kurās ierīkotas piespiedu nosūces un vārsti. Katrā stāvā ik pēc 30 metriem koridorā projektēvienu šahtu.115. Katrai dūmu izvadīšanas šahtai nepieciešams atsevišķs ventilators. Šahtas projektē nonedegošiem materiāliem ar ugunsizturību vismaz 60 minūtes.116. Lifta šahtas augšējā daļā atbilstoši aprēķinam jānodrošina āra gaisa padeve no atsevišķakanāla, ja izcēlies ugunsgrēks.117. Gaisa padeves un dūmu nosūkšanas ierīces izvieto atsevišķās vēdināšanas kamerās, kurasno citām telpām norobežo ar 1.tipa ugunsdrošām starpsienām. Automātiskajā ugunsdzēsībassignalizācijas sistēmā ietver automātisku vārstu atvēršanu un ventilatoru ieslēgšanu. Automātiskougunsdzēsības signalizāciju ierīko dzīvokļu priekštelpās. Katrā stāvā izvieto distances vadībaspulti.VI. Inženierkomunikācijas1. Ūdensvads un kanalizācija118. Aukstā un karstā ūdens apgādi, kanalizāciju un ugunsdzēsības ūdensvadu dzīvojamā namāprojektē saskaņā ar Latvijas būvnormatīvā LBN 221-98 "Ēku iekšējais ūdensvads unkanalizācija" noteiktajām prasībām.119. Rajonos, kur nav izbūvēti centralizēti kanalizācijas tīkli, dzīvojamie nami nedrīkst būtaugstāki par diviem stāviem.2. Apkure, vēdināšana un gaisa kondicionēšana120. Līdz atbilstoša Latvijas būvnormatīva apstiprināšanai apkures un vēdināšanas sistēmasdzīvojamā namā projektē atbilstoši SNiP 2.04.05-86 "Apkure, vēdināšana un gaisakondicionēšana" noteiktajām spēkā esošajām normatīvajām prasībām (ar Arhitektūras unceltniecības ministrijas 1992.gada 8.maija pavēli Nr.48 nav spēkā 3.3.apakšpunkts, 10.obligātāpielikuma 1.-10.punkts un 14.obligātais pielikums).121. Dzīvojamo namu apsildīšanā priekšroka dodama ekonomiski pamatotām apkures sistēmām,kas nodrošina vietējā kurināmā izmantošanu. Projektējot dzīvojamos namus, kas nav augstākipar pieciem stāviem, tajos paredz ugunsdrošības prasībām atbilstošu dūmvadu ierīkošanu,iespēju ierīkot malkas pavardus virtuvēs, kā arī iespēju piemērot saimniecības telpas kurināmāglabāšanai.

122. Dzīvojamo namu vēdināšanai projektē dabiskās (gravitācijas) ventilācijas sistēmas.123. Telpu iekšējā gaisa temperatūru un ventilācijas gaisa apmaiņas apjomu paredz atbilstoši šībūvnormatīva 4.pielikumā noteiktajām prasībām.124. Dzīvojamā nama ūdens centrālapkures sistēmu projektē kā divcauruļu apkures sistēmu, kasir kopēja visai ēkai vai ēkas daļai. Var projektēt patstāvīgu apkures sistēmu atsevišķi katramdzīvoklim (stāvam). Ūdens apkures sistēmās ieteicams paredzēt piespiedu cirkulāciju.125. Visiem apkures sistēmas sildķermeņiem ieteicams paredzēt temperatūras regulatorus(termostatus).126. Ja ūdens centrālapkures sistēmas turpgaitas un atpakaļgaitas sadalošie cauruļvadi izvietotiēkas pagrabā, apkures sistēmas stāvvadiem ieteicams paredzēt spiediena regulatorus.127. Norobežojošo konstrukciju aprēķinu veic, pamatojoties uz šādiem normatīvajiemrādītājiem:127.1. telpu iekšējā gaisa temperatūra - saskaņā ar šī būvnormatīva 4.pielikumu;127.2. telpu iekšējā gaisa relatīvais mitrums - 55 %.128. Ja telpās ir dabiskais apgaismojums, projektē dabisko vēdināšanu caur atveramām loguvērtnēm un citām ietaisēm tā, lai nodrošinātu vienreizēju gaisa apmaiņu stundā.129. Kāpņu telpu vēdināšana jānodrošina caur atveramām logu vērtnēm, kuru ailu laukums katrāstāvā ir vismaz 1,2 m2.130. Vienā dzīvoklī starp vienādas nozīmes telpām var būt gaisa pārplūde, kas nodrošinavienmērīgu gaisa apmaiņu un izvadāmā gaisa kompensāciju no āra.131. Virtuves, tualetes, vannas istabas un dušas telpas vēdināmas caur dabīgās nosūces kanāliem.132. Ja dūmvads paredzēts dūmgāzu novadīšanai no siltuma ģeneratoriem, to nedrīkst izmantotpar ventilācijas kanālu.133. Viena dzīvokļa vietējās izvadventilācijas kanālus var apvienot vienā kanālā, kuru pievienovisas ēkas kopējam kanālam tādā līmenī, kas ir vismaz divus metrus augstāks par apkalpojamotelpu līmeni.134. Ventilācijas kanālus no virtuvēm, tualetēm, vannas istabām, dušas telpām unpieliekamajiem nedrīkst apvienot ar ventilācijas kanāliem no garāžām un telpām, kurās ievietotisiltuma ģeneratori.135. Publiskajām telpām projektē autonomas ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmasatbilstoši to paredzētās izmantošanas normatīviem un tehnoloģiskajām prasībām. Projektējotpubliskās telpas dzīvojamā namā, ieteicams veidot autonomas apkures sistēmas.136. Publiskajām telpām, kuras atrodas vienā dzīvoklī (piemēram, notariāta kantori, juridiskāskonsultācijas, biroji, izņemot darbnīcas un telpas, kurās lieto un uzglabā degošas vielas), nosūcesventilāciju var pievienot visas ēkas kopējam ventilācijas kanālam, ja ievēro šī būvnormatīva 133.un 134.punktā minētos nosacījumus.137. Ja dzīvojamā namā ir siltie bēniņi, gaisu no bēniņiem novada caur vienu nosūces šahtuatsevišķi katrai ēkas sekcijai. Šahtai jābūt vismaz 4,5 metrus virs ēkas augšējā stāva griestiem.138. Ja dzīvojamais nams nav augstāks par diviem stāviem (neskaitot cokola stāvu) un ja tiekizmantots cietais kurināmais, ūdens sildītāju un mazgabarīta apkures katlu dzīvokļa apkurei unkarstā ūdens sagatavošanai var ierīkot dzīvokļa virtuvē vai atsevišķā telpā, kurā ir dabiskaisapgaismojums.139. Dzīvojamo ēku apkurei un karstā ūdens sagatavošanai ēkas pagrabstāvā un pirmajā stāvāvar izvietot apkures katlus (apkures iekārtas), kuru jauda nav lielāka par 500 kW.140. Telpas, kurās ir izvietotas šī būvnormatīva 139.punktā minētās iekārtas, ir atdalāmas nocitām telpām ar 1.tipa ugunsdrošām starpsienām, 2.tipa ugunsdrošām durvīm un 3.tipaugunsdrošu pārsegumu, izolējamas un nodrošināmas ar atsevišķu izeju uz āru vai kopējukoridoru. Minētajās telpās nepieciešams dabiskais apgaismojums un dabiskā ventilācija, kasnodrošina trīskāršu gaisa apmaiņu stundā.3. Gāzes apgāde

141. Līdz atbilstoša Latvijas būvnormatīva apstiprināšanai gāzes apgādes sistēmas un iekārtasdzīvojamos namos projektē saskaņā ar SNiP 2.04.08.-87 "Gāzes apgāde" noteiktajāmnormatīvajām prasībām.142. Gāzi par kurināmo atļauts izmantot desmit un mazāk stāvu dzīvojamos namos:142.1. ēkas kopējai apkurei un karstā ūdens sagatavošanai (ievērojot šo būvnoteikumu143.5.apakšpunktā noteiktās prasības) - dzīvojamo namu bēniņos vai jumta stāvā, ja apkureskatla (apkures iekārtas) jauda nav lielāka par 2 MW, vai ēkas pagrabstāvā un pirmajā stāvā, jaapkures katla (apkures iekārtas) jauda nav lielāka par 500 kW;142.2. atsevišķa dzīvokļa autonomai apkurei un karstā ūdens sagatavošanai - dzīvokļa virtuvē vaiatsevišķā telpā;142.3. ēdiena pagatavošanai - dzīvokļa virtuvē.143. Telpām, kurās izvieto gāzes iekārtas, jābūt izolētām, ar atsevišķu izeju uz āru vai kopējukoridoru, un tām jāatbilst šādām prasībām:143.1. telpas augstums no grīdas līdz griestiem ir vismaz 2 metri;143.2. telpas tilpums (kubatūra) ir vismaz 0,4 m3 uz katru degļu jaudas kilovatu, bet ne mazākspar 7,5 m3;143.3. telpā ir ārējais logs, kura laukums ir vismaz 0,05 m2 uz vienu telpas kubikmetru, bet nemazāks par 0,25 m2; ja minēto prasību ievērošanu nevar nodrošināt, gāzes vadam jāierīko gāzeskoncentrācijas signalizators ar gāzes padeves automātiskās atslēgšanas ierīci;143.4. telpā ir nodrošināta vismaz trīskārša gaisa apmaiņa stundā, neskaitot to gaisa daudzumu,kas nepieciešams gāzes sadedzināšanai kurtuvēs;143.5. ja telpās izvieto šī būvnormatīva 142.1.apakšpunktā minētās iekārtas, telpas jāatdala nocitām telpām ar 1.tipa ugunsdrošām starpsienām, 2.tipa ugunsdrošām durvīm un 3.tipaugunsdrošu pārsegumu, kā arī jāierīko logi (nedrīkst ierīkot pakešu logus), kuru laukums irvismaz 0,05 m2 uz vienu telpas kubikmetru.4. Elektroapgāde144. Līdz atbilstoša Latvijas būvnormatīva apstiprināšanai elektroapgādes sistēmas un iekārtasdzīvojamos namos projektē atbilstoši nozares būvnormatīvā VSN 59-88 "Dzīvojamo unsabiedrisko ēku elektroiekārtas. Projektēšanas normas" un nozares tehniskajos noteikumos PUE-85 "Elektroiekārtu ierīkošanas noteikumi" noteiktajām prasībām.145. Dzīvojamā nama būvprojektā paredz dzīvojamā nama pieslēgšanu elektriskajiem tīkliem,telpu un ārējo ieeju apgaismošanu, sadzīves elektrotehnisko iekārtu un citu nepieciešamoelektroietaišu pieslēgšanas iespēju atbilstoši elektrotehnisko normatīvu prasībām.146. Elektriskās plītis dzīvojamā namā nepieciešamas šādos gadījumos:146.1. ja dzīvojamais nams ir augstāks par desmit stāviem;146.2. ja dzīvojamā namā ir dažāds stāvu skaits un vismaz vienā tā daļā ir 11 un vairāk stāvu(elektriskās plītis nepieciešamas visās ēkas daļās);146.3. šī būvnormatīva 108.punktā minētajos gadījumos.147. Ja dzīvojamā namā ir vairāk nekā četri stāvi, kāpņu telpās jāierīko avārijas apgaismojums.148. Ēku zibensaizsardzību projektē atbilstoši nozares tehniskajos noteikumos RD 34.21.122-87"Ēku un būvju zibensaizsardzības ierīkošanas instrukcija" noteiktajām prasībām.149. Elektroniskās ietaises, radiotranslācija, televīzijas un telefona tīkli projektējami atbilstošiattiecīgo ietaišu, iekārtu un tīklu tehniskajos normatīvos noteiktajām prasībām.Vides aizsardzības un reģionālāsattīstības ministrs, Ministruprezidenta biedrsA.Gorbunovs1.pielikumsLatvijas būvnormatīvamLBN 211-98 "Daudzdzīvokļudaudzstāvu dzīvojamie nami"(apstiprināts ar Ministru kabineta

1998.gada 20.oktobra noteikumiem Nr.409)Lielākais pieļaujamais stāva laukums starp ugunsdrošām sienām___________________________________________________________________________Stāva laukums (m2)Ugunsdrošības pakāpe škas stāvu _________________________________________atbilstoši LBN 201-96 skaits ja sienas ir ja sienas navugunsdrošasugunsdrošas un sekcijuēkās starp ugunsdrošāmsienām___________________________________________________________________________1. 25 nav ierobežots 2200*2. 10 nav ierobežots 2200*3. 5 nav ierobežots 18003.b un 4. 1 2800 14003., 4. un 6. 2 2000 10003., 4.a un 5. 1 2000 10005. 2 1600 800* Tikai ēkām, kurās ir bēniņi.Piezīmes:1. Trīs un vairāk stāvu 1., 2. un 3.ugunsdrošības pakāpes ēkās starpsekciju nenesošās sienas unstarpsienas, kā arī starpsienas, kuras atdala kopējos koridorus no citām telpām ēkās, projektē arugunsizturības robežu vismaz 45 minūtes.2. Tērauda karkasam un tā mezglu elementiem 3.a un 4.a ugunsdrošības pakāpes ēkās jābūtizolētiem no apkurināmo telpu puses ar 4 mm biezu ugunsdroša materiāla vai uguns aizsargjavaskārtu.Vides aizsardzības unreģionālās attīstības ministrs,Ministru prezidenta biedrsA.Gorbunovs2.pielikumsLatvijas būvnormatīvamLBN 211-98 "Daudzdzīvokļudaudzstāvu dzīvojamie nami"(apstiprināts ar Ministru kabineta1998.gada 20.oktobra noteikumiemNr.409)Lielākais pieļaujamais attālumsno dzīvokļa durvīm līdz kāpņu telpai vai izejai uz āru___________________________________________________________________________Attālums (m)___________________________________________________________Ugunsdrošības dzīvokļa ieeja atrodas starp dzīvokļa ieeja atrodaspakāpe kāpņu telpām vai starp kāpņu strupceļa koridorā vaitelpu un ārdurvīmgalerijā___________________________________________________________________________1. 40 252. 40 253. 30 203.b un 4. 25 153.a, 4.a un 5. 20 10Vides aizsardzības unreģionālās attīstības ministrs,Ministru prezidenta biedrsA.Gorbunovs3.pielikumsLatvijas būvnormatīvamLBN 211-98 "Daudzdzīvokļudaudzstāvu dzīvojamie nami"(apstiprināts ar Ministru kabineta

1998.gada 20.oktobra noteikumiemNr.409)Kāpņu laidu platums un slīpums___________________________________________________________________________Kāpņu laidiMazākais platums (m) Lielākais slīpums___________________________________________________________________________Divstāvu ēkās 1,05* 1:1,5Trīs un vairāk stāvu ēkās 1,20 1:1,75Koridornamos un galerijnamos 1,20 1:1,75Kāpņu laidi no pagrabstāva uncokola stāva 0,90* 1:1,25Dzīvokļa iekšējās kāpnes** 0,90* 1:1,25* Šī būvnormatīva 101.punktā noteiktajos gadījumos - 1,20 metri.** Dzīvokļu iekšējās kāpnes var izgatavot no koka konstrukcijām.Vides aizsardzības unreģionālās attīstības ministrs,Ministru prezidenta biedrsA.Gorbunovs4.pielikumsLatvijas būvnormatīvamLBN 211-98 "Daudzdzīvokļudaudzstāvu dzīvojamie nami"(apstiprināts ar Ministru kabineta1998.gada 20.oktobra noteikumiemNr.409)Iekšējā gaisa temperatūra un ventilācijas gaisa apmaiņas apjomsdzīvojamo namu telpās___________________________________________________________________________Iekštelpu gaisatemperatūra Izvadāmā gaisa daudzumsTelpa gada aukstajā vai gaisa apmaiņaslaikposmā biežums stundā(_C*)___________________________________________________________________________1. Dzīvojamā istaba un guļamistaba 18 vismaz 3 m3/m22. Virtuve: 182.1. apgādāta ar elektrisko plīti vismaz 60 m32.2. apgādāta ar gāzes plīti vismaz 60 m3, ja irdivriņķu plītsvismaz 75 m3, ja irtrīsriņķu plītsvismaz 90 m3, ja irčetrriņķu plīts3. Vannas istaba 25 vismaz 25 m34. Tualete 18 vismaz 25 m35. Savietotais sanitārais mezgls 25 vismaz 50 m36. Ēkas koplietošanas vestibils,kāpņu telpa un koridors 16 vismaz 1 m3/m27. Publiskās telpas (ja nav īpašunosacījumu) 18 vismaz vienreizējagaisa apmaiņa8. Atkritumu savākšanas kamera 5 vismaz vienreizēja gaisaapmaiņa divās stundās9. Lifta mašīntelpa** 5 vismaz 0,5 m3/m2* Dzīvokļa stūra telpā temperatūrai jābūt par 2 _C augstākai, nekā norādīts tabulā.** Gaisa temperatūra lifta mašīntelpā siltajā gadalaikā nedrīkst būt augstāka par 40 _C.Vides aizsardzības unreģionālās attīstības ministrs,Ministru prezidenta biedrsA.Gorbunovs