Saules gadi - LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte

Saules gadi - LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte Saules gadi - LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte

12.07.2015 Views

Rainis- 34 -Saules gadiProdu muižā mielasts bija:Viesu viesi, galdu galdi,Vīsi ēda, visi dzēra,Maziem bērniem gaidīt lika.Nenocietās mazais Žaniņš,Klusā zālē skaļi noteic:«Māmiņ, kas tad nu te būs,Kad te manim ēsti nedod!»Māte atteic kaunēdamās:«Gaidi, dēls, gan dieviņš gādās.»Dieviņš tiešām sagādājaVairāk, nekā gaidāms bija:To pat vakar' notiek lietas,Šinī malā nedzirdētas,- Būs piecdesmit pieci gadi -Teātris un viesīgs vakars.Ļaužu pilna visa zāle,Sols pie sola, krēslu krēsli,Vienā sienā liela kaste,Balta palagsega priekšā.Vaļā veras baltais palags,Kastē dzīvo sveši ļaudis -Tā kā brīnums, tā kā sapnis!Tā kā nebūtu, kā būtu!Platām acīm, stīvs un stindzis,Puisēns sēd un mēmi skatās:Jaunās jūtas ieviļņojas,Jaunie prāti pūlas saprast.Pierod acs, un auss sāk dzirdēt:Runā viens un citi pakaļ;Latvijas Universitāte, Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultāte

Rainis- 35 -Saules gadiVienā malā, aiz tās segas,Svece deg; un kāds tur slēpies.Kas tur slēpjas? Ko tur dara?Šķiet, tas liek un citi klausa.Tā tik vienam visi klausa;Tēvs jau nau, - tas sēd še blakus.«Māmiņ, kas tas, kas tur slēpjas?Kam tā klausa? Vai tas dieviņš?»Māte tikko smieklus valda:«Klusi, dēls! Kas nāk tev prātā?»Zēns, uz nevar mierā palikt,Klusi pierāpjas pie kastes,Paceļ segai mazu malu, -Atpakaļ to atrauj māte.Zēns, uz grīdas sēdis, klausās,Atkal aizrauts sapnī aužas:Uznirst jauna, necerēta,Neredzētā pasaulīte!Viss kā dzīvē, tikai skaistāk,Reizē jāsmej, reizē jāraud,Jaunā sirdī iežēlojasKrietno puišu, krietno meitu.Beidzas viss, kā sapnis beidzas,Baltais palags cieti veras,Ļaudis smejot steidzas projām,Puisīts vēl kā sapnī dzīvo.«Māmiņ, vai tas sapnis bija?»- «Nē, mans dēls!» - «Nu, kā tad nāca?»- «Dēliņ, viens to izdomāja.»«Māmiņ, vai tas bija dieviņš?»Latvijas Universitāte, Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultāte

Rainis- 35 -<strong>Saules</strong> <strong>gadi</strong>Vienā malā, aiz tās segas,Svece deg; <strong>un</strong> kāds tur slēpies.Kas tur slēpjas? Ko tur dara?Šķiet, tas liek <strong>un</strong> citi klausa.Tā tik vienam visi klausa;Tēvs jau nau, - tas sēd še blakus.«Māmiņ, kas tas, kas tur slēpjas?Kam tā klausa? Vai tas dieviņš?»Māte tikko smieklus valda:«Klusi, dēls! Kas nāk tev prātā?»Zēns, uz nevar mierā palikt,Klusi pierāpjas pie kastes,Paceļ segai mazu malu, -Atpakaļ to atrauj māte.Zēns, uz grīdas sēdis, klausās,Atkal aizrauts sapnī aužas:Uznirst ja<strong>un</strong>a, necerēta,Neredzētā pasaulīte!Viss kā dzīvē, tikai skaistāk,Reizē jāsmej, reizē jāraud,Ja<strong>un</strong>ā sirdī iežēlojasKrietno puišu, krietno meitu.Beidzas viss, kā sapnis beidzas,Baltais palags cieti veras,Ļaudis smejot steidzas projām,Puisīts vēl kā sapnī dzīvo.«Māmiņ, vai tas sapnis bija?»- «Nē, mans dēls!» - «Nu, kā tad nāca?»- «Dēliņ, viens to izdomāja.»«Māmiņ, vai tas bija dieviņš?»Latvijas Universitāte, Pedagoģijas <strong>un</strong> Psiholoģijas fakultāte

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!