Saules gadi - LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte

Saules gadi - LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte Saules gadi - LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte

12.07.2015 Views

Rainis- 22 -Saules gadi- Durvju priekšā lielceļš staigā, -Puisīts pāri skrien pār ceļu!Ceļa priekšā pļava plešas -Puisīts metas mīkstā pļavā.Cik te ziedu! Cik te smilgu!Caurām dienām zālē gulēt!Sevim pāri sasiet smilgas:Nu kā gultā segā sedzies!Pļavā pūne, - skrej uz pūni:Pilna saldas siena smaršas!Pļavā rija: melni vārti,Pilna baigu noslēpumu!Dienas vidū visi guļ:Tīkam-baigi, draudam-maigi!Vienam pašam tumšā rijā:Mēmi trokšņi, melni rēgi!Nu tie spēlē! nu tie danco!- Ārā bēga; saule smejas:«Saules birzē labāk tec!Sudrablapas virinājas.»Sudrabziedu pulkstenītesZālē smejas locīdamās,Bēg pa pļavu ezerpusi, -Ķerdams puisīts līdzi skrēja.Ezers, sevi sargādams,Kalmes, niedras apkārt licis,Ezerspāres klusi smej:«Kā tu, puisīt, klātu tiksi?!»- «Ko jūs tādu sargādamas?»«Nogrimušu zelta pili!»Latvijas Universitāte, Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultāte

Rainis- 23 -Saules gadi- «Gan es pili augšā celšu,Kad būs bridu zābaciņi!»Tālāk skrēja mazpuisītis, -Mežiņš pretī nostājās,Alkšņi, apses, rupji koki: -«Kur tu iesi?» - «Kas jums daļas!Stāvat vieni, nelaipneļi,Citur laipnus atradīšu!»Skaista, augsta, kupli zari -Mīļi māja zelta goba!*Te sirds pārrauj pavedienu: -Zelta goba uzgleznota,Dota man no mīļas rokas!Tāļais draugs mans, Alfrēds Jansons.Otra glezna: Randenmuiža,Labā: klusa Daugaviņa,Kreisā: balta lielceļjosta,Vidū: mīļā, vecā māja.Draugs dod līdzi mīļus vārdus:Līdzīgs es tai gobai esot,Gribot apkārt sīkus krūmusPasargāt un pacelt augšā.Nezināms mans draugs man paliek,Lai jel saņem vēlu paldies!Pūlos pildīt viņa vārdu:Līdzīgs kļūt kaut cik tai gobai.LIELCEĻŠ, VELNS UN DIEVIŅŠ«Kur tu biji visu dienu?Izmeklējos, izsaukājos,Latvijas Universitāte, Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultāte

Rainis- 22 -<strong>Saules</strong> <strong>gadi</strong>- Durvju priekšā lielceļš staigā, -Puisīts pāri skrien pār ceļu!Ceļa priekšā pļava plešas -Puisīts metas mīkstā pļavā.Cik te ziedu! Cik te smilgu!Caurām dienām zālē gulēt!Sevim pāri sasiet smilgas:Nu kā gultā segā sedzies!Pļavā pūne, - skrej uz pūni:Pilna saldas siena smaršas!Pļavā rija: melni vārti,Pilna baigu noslēpumu!Dienas vidū visi guļ:Tīkam-baigi, draudam-maigi!Vienam pašam tumšā rijā:Mēmi trokšņi, melni rēgi!Nu tie spēlē! nu tie danco!- Ārā bēga; saule smejas:«<strong>Saules</strong> birzē labāk tec!Sudrablapas virinājas.»Sudrabziedu pulkstenītesZālē smejas locīdamās,Bēg pa pļavu ezerpusi, -Ķerdams puisīts līdzi skrēja.Ezers, sevi sargādams,Kalmes, niedras apkārt licis,Ezerspāres klusi smej:«Kā tu, puisīt, klātu tiksi?!»- «Ko jūs tādu sargādamas?»«Nogrimušu zelta pili!»Latvijas Universitāte, Pedagoģijas <strong>un</strong> Psiholoģijas fakultāte

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!