Visa grÄmata (.pdf)

More documents

Recommendations

Info

7. PĀRVIETOJUMI PLAKANĀS STIEŅU SISTĒMĀSpārvietojuma vietā un virzienā pieliekam vienības spēku (att. 7.6b – šķēluma C vertikālaispārvietojums, att. 7.6c – šķēluma B horizontālais pārvietojums);b) nosakot divu šķēlumu savstarpējo pārvietojumu, šajos šķēlumos pieliekam divuspretēji vērstus vienības spēkus, kuri darbojas pa taisni, kura savieno šos šķēlumus (att.7.6f,h - šķēlumu C un D savstarpējais pārvietojums pa taisni, kas savieno šos šķēlumus,att. 7.7b – divu kopnes mezglu savstarpējais pārvietojums);c) nosakot šķēluma pagrieziena leņķi šajā šķēlumā pieliekam vienības momentu (att.7.6d – šķēluma pa kreisi no balsta B pagrieziena leņķis);Gadījumā, ja jānosaka kāda kopnes stieņa pagrieziens, piemēram, att. 7.7c parādītāskopnes stieņa CE pagrieziens, momentu aizstājamar spēkpāri, kura spēki ir pielikti stieņa galosperpendikulāri stieņa asij (spēkpāra plecs ir vienādsar attiecīgā stieņa garumu).att. 7.7d) nosakot divu šķēlumu savstarpējo pagriezienaleņķi šajos šķēlumos pieliekam divus pretējivērstus vienības momentus (att. 7.6e – šķēlumuC un D savstarpējais pagrieziena leņķis, att.7.6i – šķēlumu abās pusēs locīklai C savstarpējaispagrieziena leņķis).Vienības stāvoklī nosakām iekšējo piepūļuM k ,N k unQkizmaiņas likumsakarības visos stieņos analītiskā vai epīru veidāSistēmas slodzes un vienības stāvokļos noteiktās iekšējo piepūļuN k , unMP,NP,QP,M k ,Qkizmaiņas likumsakarības ievietojam Mora integrālī un nosakām attiecīgospārvietojumus. Iegūtā pārvietojuma vērtība var būt kā pozitīva, tā arī negatīva. Pārvietojumazīme norāda uz pārvietojuma virzienu, Gadījumā, ja atbilstoši sakarībai (7.5)noteiktais pārvietojums ir pozitīvs, tad pārvietojuma virziens sakrīt ar pieliktā vienībasspēka virzienu. Negatīva pārvietojuma vērtība norāda uz to, ka pārvietojums vērsts pretējipieliktā vienības spēka virzienam.218
7. PĀRVIETOJUMI PLAKANĀS STIEŅU SISTĒMĀS7.7. Pārvietojumu izskaitļošanas tehnikaTurpmāk apskatāmās pārvietojumu aprēķina metodes ar Mora formulu atšķiras ar to,kādā veidā tiek aprēķināts integrālis l iatt. 7.8MkMPdx , pieņemot, ka pārvietojumi tiek rēķinātitikai no lieces momentiem, kātas ir pieņemts sijām un rāmjiem.Parasti lieto vienu no trim iespējamiemvariantiem - tiešo integrēšanu,Vereščagina paņēmienu vai Simpsonaformulu.Izmantojot tiešo integrēšanu jāveicmomentu funkciju reizinājuma integrēšana.Praktiskos aprēķinos tas bieţirada neērtības gan zemintegrāļu funkcijuanalītisko izteiksmju noteikšanā,gan to integrēšanā. Tādēļ ir saprotama tendence Mora integrāļu izskaitļošanu vienkāršot.Pazīstamākie paņēmieni ir Vereščagina paņēmiens un Simpsona formulas izmantošana.Aprēķinot pārvietojumu ar tiešās integrēšanas paņēmienu katram sistēmas posmamnepieciešams zināt iekšējo piepūļu izmaiņas likumu analītiskā veidā kā funkciju nokoordinātes x (attāluma no posma sākuma). Apskatīsim piemēru.Piemērs 7.2. Noteikt šķēluma C horizontālo pārvietojumu att. 7.8 parādītajam rāmim.Atrisinājums. Pārvietojuma aprēķinā summēšana jāveic diviem posmiem. Katra posmarobeţās jāatrod integrālis pa posma garumu. Katram posmam nepieciešamas izteiksmes,kas raksturo lieces momenta maiņas likumu divos sistēmas stāvokļos – slodzesun vienības. Slodzes stāvoklī lieces momenta lielumu rāmja posmos nosaka izteiksmes112M P qx122222; ql 2 qx / 2 .M PPar pozitīviem pieņemti momenti, kas stiepj rāmja ārpusi. Nosakot lieces momentusvienības stāvoklī jāizmanto šis pats zīmju likums.2192
Page 1 and 2:
RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTEBūvm
Page 3 and 4:
SATURS1. IEVADS ...................
Page 5 and 6:
1. IEVADS1.1. Būvmehānikas priek
Page 7 and 8:
1. IEVADSBūvju aprēķinu galamēr
Page 9 and 10:
1. IEVADStības R n . Šo daļu nos
Page 11 and 12:
1. IEVADSPielietojot pakāpenisko t
Page 13 and 14:
1. IEVADSrus. Tātad var teikt, ka
Page 15 and 16:
1. IEVADSdiem.att. 1.4No stieņiem
Page 17 and 18:
1. IEVADSNekustīgs iespīlēts bal
Page 19 and 20:
2. PLAKANU STIEŅU SISTĒMU STRUKT
Page 21 and 22:
Page 23 and 24:
Page 25 and 26:
Page 27 and 28:
Page 29 and 30:
Page 31 and 32:
Page 33 and 34:
Page 35 and 36:
Page 37 and 38:
3. DAUDZLAIDUMU LOCĪKLU SIJAS UN R
Page 39 and 40:
Page 41 and 42:
Page 43 and 44:
Page 45 and 46:
Page 47 and 48:
Page 49 and 50:
Page 51 and 52:
Page 53 and 54:
Page 55 and 56:
Page 57 and 58:
Page 59 and 60:
Page 61 and 62:
Page 63 and 64:
4. PLAKANU STATISKI NOTEICAMU KOPŅ
Page 65 and 66:
Page 67 and 68:
Page 69 and 70:
Page 71 and 72:
Page 73 and 74:
Page 75 and 76:
Page 77 and 78:
Page 79 and 80:
Page 81 and 82:
Page 83 and 84:
Page 85 and 86:
Page 87 and 88:
Page 89 and 90:
Page 91 and 92:
Page 93 and 94:
Page 95 and 96:
Page 97 and 98:
Page 99 and 100:
Page 101 and 102:
5. TRĪSLOCĪKLU SISTĒMASta sija.
Page 103 and 104:
5. TRĪSLOCĪKLU SISTĒMASgan arī
Page 105 and 106:
5. TRĪSLOCĪKLU SISTĒMASŠķērss
Page 107 and 108:
5. TRĪSLOCĪKLU SISTĒMAS3. Konstr
Page 109 and 110:
5. TRĪSLOCĪKLU SISTĒMASAtvasinot
Page 111 and 112:
5. TRĪSLOCĪKLU SISTĒMASpieaugot
Page 113 and 114:
5. TRĪSLOCĪKLU SISTĒMASM A 0 , M
Page 115 and 116:
5. TRĪSLOCĪKLU SISTĒMAStu). Šo
Page 117 and 118:
5. TRĪSLOCĪKLU SISTĒMASlokiem ar
Page 119 and 120:
5. TRĪSLOCĪKLU SISTĒMASTabula 5.
Page 121 and 122:
5. TRĪSLOCĪKLU SISTĒMASPiemērs
Page 123 and 124:
5. TRĪSLOCĪKLU SISTĒMASbet šķ
Page 125 and 126:
5. TRĪSLOCĪKLU SISTĒMASMx M0xnon
Page 127 and 128:
5. TRĪSLOCĪKLU SISTĒMASatt. 5.15
Page 129 and 130:
5. TRĪSLOCĪKLU SISTĒMASV B 1610/
Page 131 and 132:
5. TRĪSLOCĪKLU SISTĒMASN2 2,67c
Page 133 and 134:
6. IETEKMES LĪNIJU TEORIJA6.1. Iet
Page 135 and 136:
6. IETEKMES LĪNIJU TEORIJApunktus
Page 137 and 138:
6. IETEKMES LĪNIJU TEORIJAredzam,
Page 139 and 140:
6. IETEKMES LĪNIJU TEORIJAb) slodz
Page 141 and 142:
6. IETEKMES LĪNIJU TEORIJAMC VBb x
Page 143 and 144:
6. IETEKMES LĪNIJU TEORIJAV 1.AAtb
Page 145 and 146:
6. IETEKMES LĪNIJU TEORIJAtas pār
Page 147 and 148:
6. IETEKMES LĪNIJU TEORIJAnMA Piy
Page 149 and 150:
6. IETEKMES LĪNIJU TEORIJAvišķo
Page 151 and 152:
6. IETEKMES LĪNIJU TEORIJAļa vien
Page 153 and 154:
6. IETEKMES LĪNIJU TEORIJAPiemērs
Page 155 and 156:
6. IETEKMES LĪNIJU TEORIJA6.21a) v
Page 157 and 158:
6. IETEKMES LĪNIJU TEORIJAKinemāt
Page 159 and 160:
6. IETEKMES LĪNIJU TEORIJASaskaņ
Page 161 and 162:
6. IETEKMES LĪNIJU TEORIJAlīnijai
Page 163 and 164:
6. IETEKMES LĪNIJU TEORIJAmax Smin
Page 165 and 166:
6. IETEKMES LĪNIJU TEORIJAatt. 6.3
Page 167 and 168: 6. IETEKMES LĪNIJU TEORIJAAttēlā
Page 169 and 170: 6. IETEKMES LĪNIJU TEORIJAreizinā
Page 171 and 172: 6. IETEKMES LĪNIJU TEORIJAkonstruk
Page 173 and 174: 6. IETEKMES LĪNIJU TEORIJALīdzīg
Page 175 and 176: 6. IETEKMES LĪNIJU TEORIJAAnalogā
Page 177 and 178: 6. IETEKMES LĪNIJU TEORIJA1 x N31
Page 179 and 180: 6. IETEKMES LĪNIJU TEORIJAPiepūle
Page 181 and 182: 6. IETEKMES LĪNIJU TEORIJAvai pa a
Page 183 and 184: 6. IETEKMES LĪNIJU TEORIJAnerodas.
Page 185 and 186: 6. IETEKMES LĪNIJU TEORIJAka to p
Page 187 and 188: 6. IETEKMES LĪNIJU TEORIJAN3,5dx h
Page 189 and 190: 6. IETEKMES LĪNIJU TEORIJA1 x N38
Page 191 and 192: 6. IETEKMES LĪNIJU TEORIJAAtbilsto
Page 193 and 194: 6. IETEKMES LĪNIJU TEORIJAN h VA
Page 195 and 196: 6. IETEKMES LĪNIJU TEORIJAjas labo
Page 197 and 198: 6. IETEKMES LĪNIJU TEORIJAstatisku
Page 199 and 200: 6. IETEKMES LĪNIJU TEORIJAjuma gad
Page 201 and 202: 6. IETEKMES LĪNIJU TEORIJAslodzes
Page 203 and 204: 7. PĀRVIETOJUMI PLAKANĀS STIEŅU
Page 217: 7. PĀRVIETOJUMI PLAKANĀS STIEŅU
Page 239 and 240: 8. TELPISKAS SISTĒMASIepriekš tik
Page 241 and 242: 8. TELPISKAS SISTĒMASstieņu darb
Page 243 and 244: 8. TELPISKAS SISTĒMAS 33 3M63 M
Page 245 and 246: 8. TELPISKAS SISTĒMASvietoti stie
Page 247 and 248: 8. TELPISKAS SISTĒMAStiek sadalīt
Page 249 and 250: PIELIKUMIvarianti.att. P1.3Uzd. 2.3
Page 251 and 252: PIELIKUMIUzd. 3.3.Uzd. 3.4.Uzd. 3.5
Page 253 and 254: PIELIKUMIUzd. 5.2. Skatīt att. 5.1
Page 255: PIELIKUMILiteratūra1. F. Bulavs, I
show all

Visa grÄmata (.pdf)

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?

Visa grÄmata (.pdf)