VALMIERAS REĢIONĀLĀ VIDES PĀRVALDE Atļauja A kategorijas ...

A SADAĻAVispārīgā informācija par atļauju1. Normatīvie akti, uz kuriem pamatojoties izsniegta atļaujaValmieras reģionālā vides pārvalde ir izdevusi šo atļauju, pamatojoties uz 2001. gada 15. martalikuma “Par piesārņojumu” 19. panta 3. daļu, kā arī sekojošiem normatīvajiem aktiem:1. 2006.gada 2.novembra “Vides aizsardzības likums” - trešā panta otrā un trešā daļa,19.panta otrā daļa, 25.panta pirmā un ceturtā daļa, 28.pants,2. 2001. gada 15. marta likums “Par piesārņojumu” – 4.pants, 5.panta pirmais, otrais, septītaispunkts, 6., 11.panta pirmās daļas 1., 3.punkts, 19.panta ceturtā daļa, 21.pants, 28.pantapiektā daļa, 29.panta piektā daļa, 30.pants, 31.panta 2., 4.punkts, otrās daļa, 32., 32. 9 pants,45.panta pirmā daļa, ceturtā daļa, 50. pants, 1.pielikuma sestās daļas 6.punkta „b”apakšpunkts.3. Eiropas Komisijas 2003.gada jūlija dokuments „Integrēta piesārņojuma novēršana unkontrole (IPNK). Atsauces dokuments par labākajiem pieejamajiem tehniskajiempaņēmieniem Intensīvai cūku un mājputnu audzēšanai”.4. 1998. gada 1. aprīļa „Ķīmisko vielu likums” – 9.panta pirmā, trešā daļa, 19.panta pirmādaļa.5. 2000. gada 14. decembra “Atkritumu apsaimniekošanas likums” – 13.panta pirmā daļa,14.pants, 20.panta pirmā daļa.6. 2002.gada 9.jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr. 294 ”Kārtība, kādā piesakāmas A, B unC kategorijas piesārņojošās darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijaspiesārņojošās darbības veikšanai” – 4.punkta 4.1. un 4.3.apakšpunkts, 42., 44.punkts,2.pielikuma 1.punkta 1.1.apakšpunkts, 6.punkta 6.1.apakšpunkts.7. 2008.gada 16.decembra Ministru kabineta noteikumi Nr.1051 “Bīstamo atkritumuuzskaites, identifikācijas, uzglabāšanas, iepakošanas, marķēšanas un pārvadājumu uzskaiteskārtība” - 3., 4., 5., 7., 8., 9., 10.punkts, 1.pielikums.8. 2002.gada 20.augusta Ministru kabineta noteikumi Nr.379 „Kārtība, kādā novēršama,ierobežojama un kontrolējama gaisu piesārņojošo vielu emisija no stacionāriempiesārņojuma avotiem” – 5.punkts, 40., 43., 44., 56., 57., 58.punkts.9. 2002.gada 22.aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr.200 „Noteikumi par stacionārupiesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādi” 2.punkts.10. 2004.gada 27. jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr. 626 “Noteikumi par piesārņojošasdarbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smakuizplatīšanos” – 4., 5., 7., 12., 13., 14.punkta 14.1.apakšpunkts.11. 2002.gada 22.janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr.34 „Noteikumi par piesārņojošovielu emisiju ūdenī” – 43.punkts.12. 2004.gada 14.decembra Ministru kabineta noteikumi Nr.1015 „Vides prasības mazokatlumāju apsaimniekošanai” – 3., 8.,11., 13., 15., 16., III sadaļa, 2.pielikums.13. 2004.gada 22.aprīļa Ministru kabineta noteikumus Nr.380 „Vides prasības mehāniskotransportlīdzekļu remontdarbnīcu izveidei un darbībai”.14. 2004.gada 13. jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr. 597 “Vides trokšņa novērtēšanaskārtība” – 11., 12. punkts un 2.pielikums.15. 2005.gada 28.jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr.452 „Noteikumi par mērīšanaslīdzekļu verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm” – 4., 9.punkts.16. 2008.gada 22.decembra Ministru kabineta noteikumi Nr.1075 „Noteikumi par videsaizsardzības valsts statistikas pārskatu veidlapām” 2.punkta 2.2., 2.3. apakšpunkts, 2., 3.pielikums, 4.punkts, 4.2., 4.3 apakšpunkts.4

2. Atļaujas derīguma termiņš un jauna iesnieguma iesniegšanas termiņšAtļauja derīga noAtļauja derīga līdz2009. gada 21.februāra2014. gada 20.februārimJauns iesniegums jāiesniedz:• ne vēlāk kā 90 dienas pirms atļaujas derīguma termiņa beigām:līdz 2013.gada 19.novembrim• Vismaz 180 dienas pirms būtiskām izmaiņām esošā piesārņojošā darbībā mēnešalaikā, ja:1) ir saņemta informācija par piesārņojuma negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību vaividi, ir pārsniegti vides kvalitātes normatīvu robežlielumi vai izdarīti grozījuminormatīvajos aktos, kas nosaka vides kvalitātes normatīvus;2) saskaņā ar valsts institūciju atzinumu procesa drošības garantēšanai ir nepieciešamslietot citu tehnoloģiju;3) to nosaka citi normatīvie akti;4) ja iekārtas radītais piesārņojumos ir tik būtisks, ka atļaujas nosacījumus vai tajānoteiktos emisijas limitus nepieciešams pārskatīt vai noteikt atļaujā jaunus emisijaslimitus.Atļaujas nosacījumi var tikt pārskatīti likuma “Par piesārņojumu” 30.panta, 32.panta2.,3.,3 1 , 4.daļā un 51.panta 4.daļā noteiktajos gadījumos.3. Informācija par to, kam nosūtītas atļaujas kopijasVides pārraudzības valsts birojam (Rūpniecības ielā 23, Rīgā, LV – 1045)Elektroniskā formā:Vides pārraudzības valsts birojam (vpvb@vpvb.gov.lv)Valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra” Vidzemes reģionālajai filiālei(valmiera@sva.gov.lv)Priekuļu pagasta padomei (priekuli.pag@apollo.lv)4. Norāde par ierobežotas pieejamības informācijuAtļaujā nav ietverta ierobežotas pieejamības informācija.5. (Svītrots ar 26.07.2005. noteikumiem nr.567)6. Citas saņemtās atļaujas un atļaujas, kuras aizstāj šī atļaujaLīdz atļaujas A kategorijas piesārņojošas darbības Nr. VA09IA0001 spēkā stāšanās dienaiuzņēmuma darbību reglamentēja A kategorijas piesārņojošas darbības atļauja Nr.002(derīga no 2003.gada 24.decembra līdz 2008.gada 23.decembrim; derīguma termiņšpagarināts līdz 2009.gada 21.februārim).5

B SADAĻAPieteiktā darbība, iesnieguma izvērtējums un atļaujas izsniegšanaspamatojums7. Pieteiktās darbības īss aprakstsSIA „Gaižēni” darbību uzsāka 1995. gadā ar specializāciju graudaugu un kartupeļu ražošanā.2002. gada sākumā, rekonstruējot bijušo liellopu novietni Priekuļu pagasta „Smurģi”, tikaizveidots ēku komplekss 3360 nobarojamo cūku audzēšanai vienā ražošanas ciklā.Paralēli nobarojamo cūku kompleksa izveidei Cēsu rajona Priekuļu pagasta „Gaujaskalni” uzvecās vistu fermas bāzes tika izveidots komplekss 450 sivēnmātēm. Minētajā fermā tiekražoti un turēti sivēni līdz 7-8 kg svara sasniegšanai, no kurienes tos pārvieto uz cūkukompleksu „Smurģi” (iekārta, kuras darbībai pieprasīta šī atļauja) un nobaro līdz 100 kgsvara sasniegšanai.Sākotnējā ganāmpulka izveidei sivēnmātes un kuiļi tika iegādāti Dānijas Kolundas vaislasstacijā ar ļoti augstu veselības un ģenētisko standartu. Turpmākajā darbībā ganāmpulkaatjaunošanai jauncūkas ražoja sivēnmāšu kompleksā „Gaujaskalni”, bet sivēnu ģenētikasnodrošināšanai tika iegādāta kuiļu sperma.Nobarojamo cūku ēdināšanai nepieciešamie graudaugi tiek ražoti Jaunraunas apkaimē SIA„Gaižēni” apsaimniekošanā esošajos tīrumos ~ 700 ha platībā. Šīs tīrumu platības tiekizmantotas cūku audzēšanas procesā radīto šķidro mēslu izkliedei.Nobarojamo cūku kompleksa “Jaunsmurģi” ēku un būvju sastāvs ir sekojošs :Ražošanā izmantotās ēkas un būves1) divas savstarpēji savienotas cūku mītnes ēkas;2) ēka administrācijas un personāla vajadzībām, kas savienota ar abām kūts ēkām;3) barības sagatavošanas ēka, kurā barības padeves kanāli savienoti ar kūtsnodaļām;4) tehnikas novietne;5) graudu glabāšanas torņi 3gb;6) mēslu glabāšanas krātuves 2 gb;7) ugunsdzēsības ūdens krātuves;8) ūdens tornisRažošanā neizmantotās ēkas un būves9) nerekonstruēta kūts ēka;10) skābbabrības tvertnes;11) svaru māja.Ēku novietojuma shēma pielikumā Nr.4.Iekārtā ražošanas procesu veido vairāki tehnoloģiskie posmi un procesi, kas savstarpējiir tieši vai netieši saistīti :1) sivēnu 7-8 kg piegāde un to izvietošana kūts nodaļās;2) labturībai atbilstoša turēšana;3) barošana, tajā skaitā dzirdināšana;4) kūts nodaļas atbrīvošana un cūku piegāde kautuvei;5) telpu, aprīkojuma, inventāra u.c. mazgāšana, dezinfekcija;6) mēslu apsaimniekošana (novadīšana, glabāšana, izkliede)7) atkritumu apsaimniekošana, tajā skaitā kritušie dzīvnieki;8) drošības sistēmas6

Shēma 8.1.1.Ražošanas procesa tehnoloģisko posmu un procesu vispārīgā shēmaSivēnu 7-8kgievešanaSivēni 30kgizvešanaCits operatorsĀrējā piegādeLokālā apgāde (ražošana)ElekroapgādeIzejvielu, kurināmā,saimnieciskolīdzekļu utml.nodrošinājumsSiltumapgāde,gaisa apmaiņamikroklimatsŪdensapgādeBarībasapgādeCūku novietneturēšana 160 aizgaldos 10 nodaļāsCūkas 100kgizvešanaNotekūdeņiSadzīves atkritumiBīstamie atkritumiKritušie dzīvniekiŠķidromēslunovadīšanaKautuveAtkritumusavākšanas unapsaimniekošanasorganizācijasMēsluglabāšanakrātuvēMēsluizvešana unizkliedetīrumosElektrības ģeneratorsDrošības sistēmasRezerves apkuresdīzļdegvielas katlsŪdens rezervuārsMikroklimatakontroles un avārijassignālsistēma7

Nobarojamo cūku turēšana organizēta 10 atsevišķās kūts nodaļās, kur katrā nodaļāizvietoti 16 aizgaldi. Vidēji viena aizgalda platība ir ~ 14 m 2 . Dzīvnieku skaits kūtsnodaļā dažādās vecuma grupās var būt atšķirīgs, bet ne vairāk, kā to pieļauj cūkulabturības prasības. Tā, piemēram, lai nodrošinātu atbilstošu dzīves telpu cūkām arķermeņa masu 100 kg , aizgaldā var atrasties ne vairāk kā 21 dzīvnieks.Aizgaldos tiek izmantota dzīvnieku turēšanas sistēma ar daļēji redelēm klātām grīdāmun vakuuma mēslu novadīšanu zemgrīdas mēslu kanālos.Viena nobarojamo cūku ražošanas cikla ietvari ir no sivēnu nošķiršanas brīža svarā 7-8kg un ievietošanas aizgaldā, līdz 100 kg dzīvsvara sasniegšanai. Kompleksa “Smurģi”nodaļās cūkas tiek ievietotas reizi nedēļā un visā nobarošanas laikā to pārvietošana uzcitām nodaļām nenotiek. Vidējais nobarošanas laiks ir vidēji 17-18 nedēļas. Sešunedēļu laikā (33% no kopējā nobarošanas laika) cūkas sasniedz 30 kg svaru unatlikušajās divpadsmit nedēļās (67% no kopējā nobarošanas laika) dzīvsvara masasasniedz 100 kg.Kūts vienlaicīgā maksimālā piepildījuma aprēķins nobarojamiem dzīvniekiem:10 nodaļas x 16 aizgaldi x 21 cūka = 3360 dzīvniekiGada ražošanas ciklu skaita aprēķins:52 gada nedēļas/18 nobarošanas nedēļas =2.89 reizesMaksimālās gada ražošanas jaudas aprēķins:3360 cūkas x 2.89 reizes = 9710 cūkas gadā x 100 kg = 971000 dzīvsvara kilogramiTomēr reālajā ražošanas procesā jārēķinās ar vairākiem faktoriem, kuri ietekmēfaktisko cūku skaitu kūtī un ražošanas (realizācijas) apjomu:1) ik nedēļu no vienas nodaļas cūkas tiek izvestas uz kautuvi un atbrīvotā nodaļa tiekmazgāta dezinficēta, sagatavota nākamai atšķirto sivēnu ievešanai, tādējādi ir periodi,kad faktiski dzīvnieki atrodas tikai deviņās nodaļās;2) dzīvnieku mirstības īpatsvars pirmajās sešās nobarošanas nedēļās (dzīvsvarā no 7-30 kg) ir salīdzinoši augstāks kā turpmākajā nobarošanas periodā, tāpēc šīs vecumagrupas dzīvnieku skaits var būt lielāks, kā pie svara 100 kg pieļaujamās 336 cūkas ;3) dzīvnieku labturības prasības paredz, ka sivēniem svarā līdz 30 kg nepieciešamāgrīdas platība ir divas reizes mazāka kā cūkām ar svaru 100 kg, tādējādi attiecīgāsvecuma grupas faktiskais sivēnu skaits var būt pat divas reizes lielāks, kā tas iraprēķināts cūkām nobarošanas cikla beigās;4) ražošanas efektivitātes paaugstināšanās rezultātā var samazināties reālais mirstībaskoeficients, būt straujāks dzīvsvara pieaugums un veidoties lielāks dzīvnieku skaits kātas būtu pieļaujams vecuma grupā, tādējādi rodas nepieciešamība realizēt sivēnus arsvaru 30 kg nevis nobarot līdz 100 kg. Minētais faktors ietekmē to, ka gada ražošanasjauda pēc dzīvnieku skaita var pārsniegt 9710 cūkas, bet nesasniegt ražošanas jaudu pēcrealizētajiem 971000 dzīvsvara kilogramiem.Augstākminēto apstākļu ietekmē ražošanas procesa beigu posms var būt ne tikainobarotas cūkas ar 100 kg dzīvsvaru, bet arī sivēni ar svaru 30 kg, tos realizējot citiemoperatoriem, vai to pārvietojot operatora ganāmpulka ietvaros uz citu novietni.8

Viena ražošanas cikla (plūsmas) shematiskais attēlsSivēnmāšu komplekss “GAUJASKALNI”7-8kg atšķirtie sivēni 400 gb 1 reizi divās nedēļās1.nedēļa 3.nedēļa 5. nedēļa 7. nedēļa 9. nedēļa 11. nedēļa 13.nedēļa 15. nedēļa 17. nedēļa 19. nedēļaCūku nobarošanas komplekss“SMURĢI”1.nodaļa 2.nodaļa 3.nodaļa 4.nodaļa 5.nodaļa 6.nodaļa 7.nodaļa 8.nodaļa 9.nodaļa10.nodaļa1-8 aizgalds – 1..vedums 168 gb audzē 17-18 nedēļas9-16 aizgalds – 1 vedums 168 gb audzē 17-18 nedēļas17- 24 aizgalds 2 vedums 168 gb audzē 17-18 nedēļas25 -32 aizgalds 2 vedums 168 gb audzē 17-18 nedēļas33 - 40 aizgalds 3 vedums 168 gb audzē 17-18 nedēļas41 – 48 aizgalds 3 vedums 168 gb audzē 17-18 nedēļas49 – 56 aizgalds 4 vedums 168 gb audzē 17-18 nedēļas57 – 64 aizgalds 4 vedums 168 gb audzē 17-18 nedēļas65 – 72 aizgalds 5 vedums 168 gb audzē 17-18 nedēļas73 – 80 aizgalds 5 vedums 168 gb audzē 17-18 nedēļas81 –88 aizgalds 6 vedums 168 gb audzē 17-18 nedēļas89 – 96 aizgalds 6 vedums 168 gb audzē 17-18 nedēļas97 – 104 aizgalds 7 vedums 168 gb audzē 17-18 nedēļas105 - 112 aizgalds 7 vedums 168 gb audzē 17-18 nedēļas113 - 120 aizgalds 8 vedums 168 gb audzē 17-18 nedēļas121 – 128 aizgalds 8 vedums 168 gb audzē 17-18 nedēļas129 – 136 aizgalds 9 vedums 168 gb audzē 17-18 nedēļas137 – 144 aizgalds 9 vedums 168 gb audzē 17-18 nedēļasMazgāšana, dezinfekcijaMazgāšana dezinfekcijaCits operatorsNobarošanas cikla 5-6nedēļā nenoteikts skaitssivēni dzīvsvarā vidēji 30kgKAUTUVENobarošanas cikla 17-18nedēļā vidēji 118 cūkasdzīvsvarā vidēji 100kg9

Cūku nobarošana un dzirdināšanaCūku nobarošanai nepieciešamā lopbarība tiek sagatavota vienā no kompleksa ēkām -barības ražošanas iecirknī speciāli šim mērķim paredzētā iekārtā.Barība vienlaicīgi tiek gatavota pēc 5 receptēm un katra no tām ir paredzēta noteiktaicūku kategorijai - grūsnas cūkas, sivēnmātes, sivēni līdz 10 kg, gaļas cūkas līdz 30 kg,gaļas cūkas virs 30 kg.Iekārtā esošo cūku nobarošanai barību ražo galvenokārt pēc divām receptēm:1) paredzēta sivēniem līdz 30 kg,2) paredzēta nobarojamām cūkām virs 30kg. Nepieciešamības gadījumā tiek ražota arībarība, kas paredzēta sivēniem līdz 10kg.Sivēnmātēm paredzēto barību iekārtā neizmanto, bet to piegādā uzņēmumampiederošajai sivēnmāšu kūtij „Gaujaskalni”.Barības izejvielu īpatsvars pamatreceptēs ik pa laikam tiek izmainīts, lai sabalansētuolbaltuma un fosfora līmeni šķidrajos mēslos. Barības ražošanas procesā tieknodrošināta bezatkritumu tehnoloģija.Cūku barības pamatā ir graudaugi (kvieši, mieži, auzas, rudzi) un to īpatsvars ir no 75-80% no kopējās barības masas. Aptuveni 17% barības masā aizņem soja, bet pārējodaļu sastāda taukvielas, milti, sāls, cukurs, minerālvielas. Barības ražošanai galvenokārttiek izmantota Latvijā ražotā produkcija, bet specifiskās minerālvielas tiek importētas.Cūku nobarošanas kompleksā barības patēriņš ir vidēji 170 tonnas mēnesī. Barībaspatēriņš ir mainīgs un atkarīgs no gaļas cūku skaita vecuma grupās katrā konkrētajāmēnesī.Dzīvnieku dzirdināšanai izmanto ūdeni, kas fermā tiek automatizēti piegādāts nouzņēmumam piederošā ūdens apgādes urbuma. Cūku aizgaldos dzirdināšanai izmantonospiežamo nipeļu sistēmu, tādējādi ierobežojot nelietderīgu ūdens patēriņu.Dzirdināšanai tiek izlietots aptuveni 70% no kopējā ūdens patēriņa kompleksā. Vidējivienas gaļas cūkas dzirdināšanai mēnesī tiek izlietots 125 l ūdens. Pārējais ūdenspatēriņš ir saistīts ar gaisa mitrināšanu un mazgāšanu.Gaļas cūku nobarošanas procesā veidojas tikai šķidrie mēsli. No fermas tie tiek novadītipa zemgrīdas kanāliem uz speciāli izbūvētām mēslu krātuvēm. Šajās krātuvēs tieuzglabājas (nostāvas) aptuveni deviņus mēnešus, tad tiek izvesti uz SIA „Gaižēni”tīrumiem un izmantoti zemes mēslošanai, auglības paaugstināšanai.10

Cūku nobarošanas procesa shematisks attēls.SIA Gaižēni ūdens apgādes urbums“Smurģi”SIA GaižēnitīrumiSIA Gaižēniražotaprodukcija(barībasizejvielas)AuzasRudziMiežiKviešiBarības recepte Nr.1Barības recepte Nr.2Gaļascūkaslīdz30 kgGaļascūkasvirs30 kgLatvijā ražotaprodukcija(barībasizejvielas)EļlaCieteSāls,cukursBarībasražošanascehs(iekārta)SmurģiŠķidrie mēsliImportētasbarībasizejvielasMinerālvielZivju miltiSojaBarības recepte Nr.3Barības recepte Nr.4Mēslu krātuveNr.1Mēslu krātuveNr.2`SivēnmāšukomplekssGaujaskalniMēslu izvešanaikliedei tīrumosCūku kompleksa darbības nodrošināšanai operators izmanto:- ūdensapgādes dziļurbumu (debits 2,5 l/s);- lauksaimniecības tehnikas novietni (20 vienībām);- sadedzināšanas iekārtas: apkures katls – kurināmais koksnes granulas,nominālā jauda 200 kW; rezerves sadedzināšanas iekārta – kurināmaisdīzeļdegviela, nomināla jauda 60 kW; siltumventilators – kurināmaisdīzeļdegviela, nominālā jauda 40 kW; mobilās graudu kaltessadedzināšanas iekārta – kurināmais dīzeļdegviela, nominālā jauda 1 MW;11

8. Atrašanās vietas novērtējumsPriekuļu pagasta teritorijas plānojums 2004-2016. gadam pieņemts 2004. gada 28. oktobrī.Saskaņā ar minēto teritorijas plānojumu iekārta atrodas augstvērtīgi lauksaimniecībāizmantojamās zemes teritorijā ar atļauto zemes izmantošanas veidu - lauksaimnieciskāapbūve.Cūku nobarošanas kompleksa “Smurģi” teritorijas ģeoloģiskā griezuma augšējo daļu veidokvartāra nogulumi, kas pilnībā sastāv no blīva morēnas smilšmāla ar granti, oļiem unlaukakmeņiem. Šo nogulumu biezums kompleksa teritorijā mainās no 7.0 līdz 11.0 m. Nohidroģeoloģiskā viedokļa, šie nogulumi ir ūdens vāji caurlaidīgi, ar ļoti sliktām filtrācijasīpašībām. Gruntsūdeņu līmenis teritorijā mainās no 1.5 līdz 6.0 m no zemes virsmas.Zem kvartāra nogulumiem kompleksa teritorijā ieguļ Augšdevona dolomīti - pelēki, cieti,plaisaini, ar dolomītmerģeļa un māla starpslāņiem. Šo dolomītu augšējā robeža atrodas 7.0līdz 11.0 m dziļumā no zemes virsmas, bet apakšējā robeža ieguļ aptuveni 22.0 m dziļumāno zemes virsmas. Kopējais šo dolomītu slāņa biezums sastāda 11.0-15.0 m. Šo nogulumuūdensnesošā horizonta statiskais spiediens ir aptuveni 7.0-7.5 m no zemes virsmas. Šodolomītu ūdens nesošais horizonts cūku kompleksa teritorijā var tikt izmantotsūdensapgādei, ja ir nepieciešams neliels ūdens daudzums.Zem minētajiem dolomītiem cūku kompleksa teritorijā atrodas Augšdevona Amatas unGaujas svītu smilšakmeņi ar māla un aleirolīta starpslāņiem un starpkārtām. Šo nogulumuaugšējā robeža atrodas 22,0 m dziļumā, bet kopējais biezums pārsniedz 100 m. Šissmilšakmens slānis uzskatāms par galveno ūdens apgādes avotu no pazemes ūdeņiem cūkukompleksa teritorijā un tās apkārtnē.Cūku komplekss “Smurģi” izvietots teritorijā, kuras apkārtnē atrodas lauksaimnieciskiizmantojamā zeme, tajā skaitā augstvērtīga, un meži.Tuvākā apdzīvotā vieta Jaunrauna - atrodas R virzienā 3.2 km attālumā no kompleksa.Kompleksam tuvējā apkārtnē Priekuļu pagastā atrodas vairākas viensētas radiusā:• līdz 0.5 km izvietotas 3 viensētas – „Lejas Smurģi”; „Kalna Smurģi”; un vienačetrdzīvokļu dzīvojamā māja „Bērzāji”;• no 0,5-1km izvietotas 6 viensētas;• no 1-3.2 km izvietotaāmap 30 viensētas.Objekts neatrodas upju un ūdensteču aizsargjoslā un Ministru kabineta noteiktajā īpašijutīgajā teritorijā, uz kuru attiecas paaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai nolauksaimnieciskas darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem.9. Lēmuma pieņemšanas procesā iesniegtie priekšlikumi (norādot, kuri ir ņemti vērā)9.1.valsts un pašvaldību institūciju priekšlikumi2009.gada 19.janvārī pārvaldē ir saņemta vēstule (2009.gada 16.janvāra vēstule Nr.21.1-14/33), par to, ka Valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra” (SVA) Vidzemesreģionālā filiāle neiebilst atļaujas izdošanai SIA „GAIŽĒNI” piesārņojošajai darbībai.Vēstulē ir priekšlikums izvirzīt nosacījumu operatoram ievērot 2004.gada 27.jūlija Ministrukabineta noteikumu Nr.626 „Noteikumi par piesārņojošas darbības izraisīto smakunoteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos” prasības, veiktmērījumus akreditētās laboratorijās, lai noteiktu smaku koncentrāciju un iesniegt mērījumurezultātus SVA Vidzemes reģionālajai filiālei.Veselības aģentūras ierosinājums ņemts vērā atļaujas C sadaļas 13.punkta13.4.apakšpunktā.2009.gada 26.janvārī pārvaldē no Priekuļu pagasta padomes ir saņemta vēstule par to, kapašvaldībai nav iebildumu atļaujas izsniegšanai SIA „GAIŽĒNI” piesārņojošajai darbībai.9.2.citu valstu atbildīgo institūciju priekšlikumi, ja ir pārrobežu ietekmePriekšlikumi nav iesniegti, jo piesārņojošajai darbībai nav pārrobežu ietekme.12

9.3.sabiedrības priekšlikumiSabiedrība par SIA „SMURĢI” piesārņojošo darbību tika informēta normatīvajos aktosnoteiktajā kārtībā, t.i.:1) publiski (nodrošinot iespēju saņemt informāciju SIA „GAIŽĒNI” birojā Valmieras ielā9-5, Cēsīs, Valmieras reģionālajā vides pārvaldē un Priekuļu pagasta pašvaldībā, tikanorādīti arī tālruņa numuri, pa kuriem varēja saņemt informāciju);2) individuāli (nosūtot paziņojumus par piesārņojošo darbību pa pastu, kā arī personīgiuzaicinot uz sabiedrisko apspriešanu pa tālruni);3) ievietojot paziņojumu laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” – 2008.gada 10.decembrī;4) ievietojot paziņojumu Cēsu rajona laikrakstā „Druva” - 2009.gada 14.janvārī;5) internetā (Valsts vides dienesta interneta mājas lapā).Piesārņojošās darbības sabiedriskā apspriešana tika organizēta 2009.gada 21.janvārī.Operators ir iesniedzis pārvaldē sabiedriskās apspriešanas sanāksmes protokolu.Priekšlikumi atļaujas nosacījumiem nav iesniegti. Pārvaldē nav iesniegtas iedzīvotājupretenzijas atļaujas izdošanai, tās nav saņemtas arī pašvaldībā vai uzņēmumā.9.4.operatora skaidrojumi2009.gada 26.janvārī no SIA „GAIŽĒNI” pārvaldē ir saņemts skaidrojums/atsauce uz SVAVidzemes reģionālās filiāles priekšlikumu iekļaut atļaujā nosacījumus par smakukoncentrāciju mērīšanu akreditētā laboratorijā. Operators uzskata, ka SVA Vidzemesreģionālās filiāles prasībai nav objektīva pamata, jo:1) smaku koncentrāciju mērījumu veikšana akreditētā laboratorijā nav vienīgā smakunovērtējuma metode, jo ir atļauts izmantot arī piesārņojošo vielu datorprogrammas unmodelēšanas procesā iegūtās smaku koncentrācijas salīdzināt ar smaku mērķlielumu(atbilstoši 2004.gada 27.jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr.626 „Noteikumi parpiesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežošo smaku izplatīšanos” 5., 6., 7., 8. un 12.punktam);2) SIA „GAIŽĒNI” 2006.gadā ir izstrādājusi emisijas limita projektu atbilstoši 2003.gada22.aprīļa ministru kabineta noteikumu Nr.200 „Noteikumi par stacionāru piesārņojumaavotu emisijas limita projektu izstrādi”. Projekta ietvaros tika veikts smaku koncentrācijasaprēķins un piesārņojošo vielu izkliedes modelēšana. Pēdējo trīs gadu laikā no 2006.gadakompleksā „Smurģi” nav veiktas izmaiņas ražošanas apjomos vai tehnoloģijās.Pārvalde apliecina, ka SIA „GAIŽĒNI” ir veikusi smaku koncentrācijas noteikšanunormatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Piesārņojošo vielu, tajā skaitā smaku emisijas limitinoteikti aprēķinu ceļā. Aprēķinātās piesārņojošo vielu koncentrācijas nevienā gadījumānepārsniedz gaisa kvalitātes robežlielumu. Līdz ar to nav pamata izstrādāt emisijassamazināšanas plānu. Saskaņā ar piesārņojošo vielu izkliedes aprēķinu (2.; 3. variants)rezultātiem smakas diennakts 8. augstākā koncentrācija ir no 33 līdz 34 OD E /m 3 - tiekpārsniegts lauksaimniecībā izmantojamās zemēs smakas mērķlielums - 8 OD E /m 3 .Galvenais smaku emisijas avots ir šķidrmēslu iestrādāšana augsnē. Atbilstoši 2004.gada27.jūlija Ministru kabineta noteikumiem Nr.626 “Noteikumi par piesārņojošās darbībasizraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos”22. un 23. punktam smaku mērķlielumu lauksaimniecībā izmantojamās zemēs ir atļautspārsniegt:- 22.punkts - ”Ja ielabojot un apstrādājot lauksaimniecībā izmantojamo zemi,piesārņojošo vielu emisija gaisā izraisa vai var izraisīt smakas koncentrāciju,kas pārsniedz noteikto smakas mērķlielumu, smakojošās vielas Zemkopībasministrijas noteiktajā laikā iestrādā augsnē”;- 23.punkts - ”Zemkopības ministrija katru gadu līdz 30.martam laikrakstā“Latvijas Vēstnesis” un Zemkopības ministrijas mājas lapā internetā publicēinformāciju par laikposmiem, kad ieteicams ielabot lauksaimniecībāizmantojamo zemi”.Operators SIA „Gaižēni” smaku koncentrācijas novērtēšanu ir veicis, izmantojotpiesārņojošo vielu izkliedes datorprogrammu, kas ir atļauts saskaņā ar Ministru kabineta13

noteikumu Nr.626 nosacījumiem. Veicot darbību atļaujā pieprasītajā apjomā un izmantojotesošās tehnoloģijas, operatoram šobrīd papildus nav jāveic smakas koncentrācijas mērījumiakreditētā laboratorijā. Ņemot vērā SVA Vidzemes reģionālās filiāles ieteikumu, atļaujāpārvalde ir izvirzījusi nosacījumus smaku emisijas pārraudzībai.10. Iesnieguma novērtējums10.1.ieviestie un plānotie labāko pieejamie tehniskie paņēmieni A kategorijas piesārņojošajāmdarbībāmAprakstītie, iekārtā izmantotie tehniskie paņēmieni salīdzināti un to atbilstība novērtētapamatojoties uz Eiropas Komisijas 2003. gada jūlijā formāli apstiprināto dokumentu„Integrēta piesārņojuma novēršana un kontrole (IPNK). Atsauces dokuments parlabākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem Intensīvai cūku un mājputnuaudzēšanai”, turpmāk tekstā saukts LPTP. 1Intensīvas mājdzīvnieku audzēšanas LPTP ir balstīti uz IPNK Direktīvas 96/61/EK 1. pantānoteikto mērķi - panākt tāda piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli, ko rada I.pielikumā minētās darbības tajā skaitā 6.6. punktā noteiktās iekārtas intensīvai cūkuaudzēšanai ar vairāk nekā 2000 vietām gaļas cūkām (virs 30 kg).Galvenā vides piesārņojuma problēma intensīvajā lopkopībā ir dzīvnieku izcelsmesatkritumvielas, kuru ietekme uz vidi saistīta ar amonjaka emisijām gaisā, slāpekļa unfosfora emisijā augsnē, kā arī virszemes un pazemes ūdeņos. Pasākumi šo emisijusamazināšanai neaprobežojas tikai ar veidu, kā kūtsmēslus uzglabā, apstrādā vai izkliedē uzlauka, kad tie ir radušies, bet gan ietver pasākumus visā notikumu ķēdē, ieskaitotpasākumus kūtsmēslu daudzuma samazināšanai. Sākotnēji ar labu saimniecību unpasākumiem barošanā un dzīves apstākļu nodrošināšanā, tam seko kūtsmēslu apstrāde unglabāšana, un beidzot ar izkliedi uz lauka.LPTP cūkkopībā ir aspekti, kuri ietekmē mēslu kvalitāti, saturu un emitēto piesārņojošovielu, kā arī smaku apjomus:1) laba lauksaimniecības prakse vides pārvaldībai;2) barošanas stratēģija, barības vielu apsaimniekošana;3) cūku mītņu konstrukcijas un aprīkojuma sistēmas t.sk. mēslu savākšana unnovadīšana;4) mēslu glabāšana un apstrāde;5) mēslu iestrāde augsnē.LPTP ir arī efektīva enerģijas un ūdens izmantošana.1) Laba lauksaimniecības prakse cūku audzēšanāLPTP izpratnē laba fermas apsaimniekošana ietver pasākumu un aktivitāšu kopumu, kasdod potenciālu ieguldījumu labai vides kvalitātei saistībā ar pieaugošu dzīvniekuproduktivitāti:Vietas izvēle un telpas aspekti nosaka, ka plānotās novietnes atrašanās vietai jābūtsaskaņotai ar ciemata attīstības plāniem, tai jānovērš nevajadzīgas transporta aktivitātes,jānodrošina pietiekami attālumi no aizsardzības teritorijām, kaimiņiem, kā arī jāiekļaujpotenciālā nākotnes attīstības jauda. 2SIA „Gaižēni” 2000. gada 10. oktobrī Priekuļu pagasta Jaunraunas apkaimē iegādājāsneapsaimniekotu liellopu novietnes „Smurģi” ēku kompleksu. Pavisam ēku kompleksuveidoja astoņas ēkas un būves tajā skaitā trīs bija kūts ēkas. 2000. gadā Priekuļu pagastateritorijas attīstības plāns nebija izstrādāts, tāpēc uzņēmuma vadība ieceri par nobarojamocūku kompleksa izveidi, rekonstruējot bijušās liellopu novietnes ēkas, saskaņoja Priekuļupagasta pašvaldībā. Iecere tika akceptēta.1 http://www.vidm.gov.lv/ivnvb/ippc/bat/Lbat_ES1.htm2 Eiropas komisija. Integrēta piesārņojuma novēršana un kontrole (IPNK). Atsauces dokuments par labākajiempieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem Intensīvai cūku un mājputnu audzēšanai. 2003. gada jūlijs. 4lpp.14

Diemžēl 2004. gada 28. oktobrī pieņemtajā Priekuļu pagasta teritorijas plānojumā 2004-2016. gadam noteikts ierobežojums lauksaimniecības dzīvnieku novietņu būvniecībai unrekonstrukcijai, ja tajās esošo dzīvnieku skaits pārsniedz 300 galvas.Neskatoties uz plānojumā paredzēto būvniecības ierobežojumu, operators, balstoties uztiesiskās paļāvības principu uzskata, ka iekārtas atrašanās un tās attīstība jau 2000. gadātika akceptēta un atzīta par atbilstošu Priekuļu pagasta attīstības plāniem.Nobarojamo cūku kompleksa izveidē tika izmantotas Rietumeiropā atzītās, mūsdienīgāstehnoloģijas intensīvai cūku audzēšanai, kas jau 2001. gadā atbilda nozares labākajiemtehniski pieejamiem paņēmieniem.Sākotnējai tika rekonstruētas divas kūts ēkas un izveidoti vai atjaunoti visi nepieciešamieinfrastruktūras objekti. Perspektīvē tika paredzēts rekonstruēt trešo kūts ēku, tādējādinodrošinot ražošanas attīstības potenciālu.Kompleksa apkārtnē tika iegādātas vai iznomātas tīrumu platības, kurās audzēt grauduscūku barības ražošanas vajadzībām, kā arī izkliedēt cūku ražošanas procesā radītos mēslus.Tādējādi tika nodrošināts, ka transporta kustības intensitātes pieaugums lokalizējāskompleksam tuvējā apkārtnē un netiek skarts liels skaits pagasta ceļu.Kompleksam tuvējā teritorijā neatrodas vides aizsardzības objekti.Kompleksam vistuvāk (~ 500 radiusā) izvietotas divas vienģimeņu dzīvojamās mājas-„Kalna Smurģi” un „Lejas Smurģi”, kā arī viena četrdzīvokļu dzīvojamā māja „Bērzāji”.Septiņu gadu laikā, kopš iekārta darbojas, no minēto māju iedzīvotājiem pretenzijas partraucējumiem, ko varētu būt radījusi nobarojamo cūku kompleksa darbība, nav saņemtas.Īpaši aktīva un atšķirīga attieksme par iekārtas darbību, tās ietekmi uz tās apkārtnēdzīvojošo iedzīvotāju dzīves kvalitāti tika pausta 2003. gadā, kad sabiedriskajaiapspriešanai tika nodots operatora pieteikums A kategorijas piesārņojošās darbības atļaujassaņemšanai. Neskatoties uz salīdzinoši negatīvo noskaņojumu, kāds valdīja 2003. gadā,šobrīd sabiedrības attieksme ir vērtējama kā neitrāla vai pozitīva.Tomēr 2 km attālumā no iekārtas esošās „Spāriņu” mājas iedzīvotāji joprojām nevarsamierināties ar nobarojamo cūku kompleksa „Smurģi” pastāvēšanu un izsakaneapmierinātību par visniecīgāko smaku gaisā, īpaši mēslu izvešanas laikā. Atļaujasnosacījumu sabiedriskās apspriešanas sanāksmē „Spāriņu” mājas iedzīvotāji nepiedalījās,sūdzības nav saņemtas.Izglītība un apmācības pasākumi paredz, ka fermas darbiniekiem ir jāpārzin ražošanassistēmas un jābūt atbilstoši apmācītiem. Ir jāveic regulāra informācijas aktualizēšana unkatra darbinieka prasmju un kompetences pārskatīšana. 3Fermas darbinieki pirms darbu uzsākšanas tiek iepazīstināti ar ražošanas sistēmu unapmācīti darbā ar tehnoloģiskajām iekārtām, kā arī instruēti drošības jautājumos.Darbiniekiem tiek izsniegta speciāli izstrādāta cūkkopības rokasgrāmata, kas ietver ne tikaiikdienā veicamo darba plānu un instrukcijas, bet sniedz sīku aprakstu par cūku grupubarošanu, pirms un pēcdzemdību aprūpi, sivēnu atšķiršanas procesu, kā arī kārtību kādāveicama medicīniskā aprūpe, tajā skaitā vakcinācija.Ne retāk kā reizi mēnesī notiek ražošanas efektivitātes datu analīze, pamatojoties uz šoanalīzi, tiek vērtēta darbinieku kompetence. Vienlaicīgi tiek aktualizēta informācija gan parnormatīvo aktu prasībām, gan ražošanas un darba organizāciju.Aktivitāšu plānošana saistīta ar emisijas riska samazināšanu, savlaicīgi plānojot unnovērtējot kūts mēslu izkliedi uz laukiem, kā arī veicot izejvielu, materiālu piegādi vaiatkritumu aizvākšanu. 4Plānojot mēslu izkliedi, jāņem vērā konkrētās augsnes stāvoklis, kultūru rotācijas principsklimatiskie apstākļi, nokrišņu daudzums. Mēslu izkliedēšana uz lauka jāveic tad, kadsmaku traucējums kaimiņiem būtu vismazākais, proti, darba dienās, kā arī ņemot vērā vēja3 Eiropas komisija. Integrēta piesārņojuma novēršana un kontrole (IPNK). Atsauces dokuments par labākajiempieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem Intensīvai cūku un mājputnu audzēšanai. 2003. gada jūlijs. -5lpp.4 Turpat.15

virzienu attiecībā uz kaimiņos esošajām mājām. Mēslu izkliedi nedrīkst plānot uz laukiem,kuri ir piesātināti ar ūdeni, sasaluši vai apsniguši, ja tie ir ļoti slīpi vai atrodas blakusūdenstilpēm (atstājot neapstrādātu lauka joslu).Labas lauksaimniecības prakses nosacījumi paredz, ka tiek veikts monitorings kā ieejošiemmateriāliem tā izmantotajiem resursiem (ūdenim, enerģijai), tiek novērtēta atkritumuveidošanās, tādējādi ļaujot plānot un noteikt ārkārtas situācijas procedūru.Laba lauksaimniecības prakse ietver nosacījumus ekspluatācijai un remontiem, kas paredzobjekta tīrību, regulāru mehānisko un elektronisko ierīču (tajā skaitā mēslu krātuvju unizkliedes iekārtu) pārbaudi un apkopi. 5Iekārtas darbībā nodrošināta labas lauksaimniecības prakses nosacījumu izpilde, jo tiekveikts ūdens, enerģijas, atkritumu monitorings, izstrādātas tīrīšanas, dezinfekcijas, iekārtupārbaudes instrukcijas, kā arī veikti drošības pasākumi, izstrādāts rīcības plāns ārkārtassituāciju iespējamības mazināšanai un rīcības programma ārkārtas situācijās.2) Barošanas stratēģija, barības vielu apsaimniekošanaBarošanas stratēģijas uzdevums ir nodrošināt cūkas ar nepieciešamo enerģijas daudzumu,aminoskābēm, minerāliem, mikroelementiem un vitamīniem, vadoties no to dzīvsvara unreprodukcijas posma.Barības vielu apsaimniekošana ir tādu paņēmienu pielietošana, kuras rezultātā tiek panāktabarības vielu (N, P) izdalīšanas un ar to saistītās emisijas samazināšana. Barības vieluapsaimniekošanas mērķis ir apmierināt dzīvnieku vajadzības, uzlabojot barības vielusagremojamību un līdzsvarojot dažādu būtisku sastāvdaļu koncentrāciju, lai uzlabotuķermeņa proteīnu sintēzes efektivitāti.Barošanas pasākumi vērsti uz slāpekļa atkritumu daudzuma samazināšanu no nesagremotavai katabolizēta slāpekļa, kas pēc tam tiek izvadīti ar urīnu.LPTP izšķir divu veidu paņēmienus:Barības īpašību uzlabošana - panāk zemus proteīna līmeņus, izmantojot aminoskābes unsaistītus savienojumus; zemus fosfora līmeņus, izmantojot fitāzi un/vai sagremojamuneorganisku fosfātu. Barības īpašību uzlabošanu panāk, izmantojot citas barības piedevas,saprātīgi pielietojot augšanu veicinošas vielas, pastiprināti izmantojot viegli sagremojamusizejmateriālus.Balansētas barības ar optimālu barības pārveidošanas koeficientu formulēšana, balstoties uzsagremojamu fosforu un aminoskābēm.Abu veidu paņēmienu kombinācija ir praktiski vienīgais efektīvais piesārņojuma slodzessamazināšanas veids. 6Iekārtā cūku barības tiek sagatavota šim mērķim izveidotā iecirknī. Barības vieluapsaimniekošana fermā nodrošina, ka barība tiek gatavota pēc atšķirīgām receptēm, kaspieskaņota vajadzībām pēc enerģijas un būtiskajām vielām dažāda vecuma nobarojamāmcūkām. Barība tiek gatavota pēc trīs dažādām receptēm: sivēniem svarā no 6 – 10 kg;sivēniem svarā no 10 – 30 kg un gaļas cūkām virs 30 kg. Saskaņā ar LPTP iekārtā ir fāzubarošana.Barības receptēs tiek izmantotas sintētiskās aminoskābes un tajā pat laikā samazinātskopējā proteīna daudzumu, bet fitāzes pievienošana barībai samazina kopējo fosfora saturubarībā.Barības receptūra ik pa laikam tiek mainīta, lai nodrošinātu sabalansētu barības vielulīmeni, bet nepaaugstinātu slāpekļa, fosfora līmeni šķidrajos mēslos.5 Eiropas komisija. Integrēta piesārņojuma novēršana un kontrole (IPNK). Atsauces dokuments par labākajiempieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem Intensīvai cūku un mājputnu audzēšanai. 2003. gada jūlijs. – 6.lpp6 Turpat-7 ; 8.lpp16

Proteīna un fosfora līmeņi cūku barībaLīmenis iekārtā izmantotajābarības receptēsProteīns FosforsFāze% %LPTP rekomendācija 7FāzeProteīns%Fosfors %Atšķirtie sivēni < 10kg 19 - 21 0.75 – 0.85 6-10kg 17.58 5.3Sivēni < 25 kg 17.5-19.5 0.60 – 0.70 10- 30kg 16.6 4.99Cūkas 25-50 kg 15-17 0.45-0.55Cūkas 50-110kg 14-15 0.38-0.4930-105 kg 15.5 0.411Tabulā „Proteīna un fosfora līmeņi cūku barība” norādītie dati liecina, ka iekārtā sivēnu svarāno 6-30 kg barošanai izmantotās barības sastāvā esošo proteīnu un fosfora līmeņi ir zemāki kānoteikts LPTP vadlīnijās.Cūku svarā no 30-105 kg nobarošanai barības sastāvā esošā proteīna un fosfora līmeņasalīdzināšanai ar LPTP rekomendācijām, operators izmanto aprēķinu ceļā iegūtu proteīna unfosfora līmeņu vidējo aritmētisko rādītāju cūkām ar svaru no 25-110 kg. Tādējādisalīdzināšanai tiek pieņemts, ka LPTP cūkām svarā no 25 -110 kg rekomendētais proteīnalīmenis barībā ir 15.5% – 16%, bet fosfors līmenis attiecīgi 0.415% - 0.52%. Atbilstoši tabulādotajiem datiem operators izdara secinājumu, ka cūku svarā no 30-105 kg nobarošanaiizmantotās barības sastāvā proteīna līmenis 15.5% ir vienāds ar LPTP šajā fāzē zemākorekomendēto proteīna līmeni, bet fosfora līmenis 0.411% ir mazāks par LPTP šajā fāzē zemākorekomendēto līmeni.Fakts, ka iekārtā izmantotās barības sastāvā ir zemāki proteīna un fosfora līmeņi kā to nosakaLPTP no piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas viedokļa ir vērtējams tikai pozitīvi, josaskaņā LPTP barības vielu apsaimniekošanas mērķis ir dažādās ražošanas stadijās precīzākpieskaņot barību dzīvnieku prasībām, tādējādi samazinot barības vielu izšķērdēšanu, kas tiekizdalītas ar mēsliem. 8Diētas proteīna samazināšana cūkām svarā no 25-110 kg barības sastāvā par 1 procentapunktu, samazina slāpēkļa izdalījumus par 10 % 9 , bet fosfora samazinājums barībā par 0,1 %,izmantojot fitāzi, rezultātā dod fosfora izdalījumu samazinājumu par 25 – 35 % 10 .Samazinot proteīna un fosfora daudzumu barībā, samazinās arī smakas.Iekārtā tiek nodrošināti LPTP barības vielu apsaimniekošanai un barības vielu (N un P)atkritumu daudzuma samazināšanai cūku mēslos izvirzītās prasības.3) Cūku mītņu konstrukcijas un aprīkojuma sistēmas t.sk. mēslu savākšana unnovadīšanaLPTP mājdzīvnieku mītnēm gandrīz visi paņēmieni ir orientēti uz emisiju samazināšanu unpieejamā informācija pilnībā vērsta uz amonjaka emisijām gaisā.LPTP paņēmienus iedala šādās kategorijās:• integrētie paņēmienia) barošanas pasākumi, lai samazinātu mēslu daudzumu un slāpekļa saturu mēslos, kāarī emisiju no mītnēm novēršanai (aprakstīti iepriekšējā sadaļā)b) mītnes iekšējā klimata kontrole;c) cūku mītnes konstrukcijas optimizācija;• “caurules gala” tehnoloģijas. 117 Eiropas komisija. Integrēta piesārņojuma novēršana un kontrole (IPNK). Atsauces dokuments par labākajiempieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem Intensīvai cūku un mājputnu audzēšanai. 2003. gada jūlijs. – 304 lpp8 Turpat – 303 lpp.9 Turpat – 147 lpp.10 Turpat – 151 lpp.11 .Turpat -194 lpp.17

Mītnes iekšējā klimata kontrole gaisa ātruma samazināšana uz mēslu virsmas un zemuiekštelpu temperatūra (mazāka grīdu netīrība) var samazināt emisijas.Mītnes vides optimāla kontrole:• īpaši vasarā var veicināt, ka dzīvnieki izdala savus ekskrementus mēslu zonā, laiatpūtas un kustēšanās zonas paliek tīras un sausas;• neliela stipruma plūsmas, zemas gaisa ieplūdes temperatūras un zemi gaisa ātrumimājlopu zonā un virs mītnes grīdām samazinās gaisu piesārņojošu vielu rašanos unizmešus mītnē.• gaisa plūsmas modeli mītnē labvēlīgi var ietekmēt piegādes un pārpalikušā gaisa lūkunovietojums un izmērs (piemēram, sāna sienas vai jumta kores ekstrakcija vai lineāraekstrakcija, izmantojot pārpalikušā gaisa vadus).• ienākošā gaisa vadīšana caur perforētiem vadiem un porainiem griestiem rezultātā dodzemus gaisa ātrumus mājlopu zonā.• gaisa ieplūdes temperatūras un stipruma plūsmas var samazināt, piemēram, novietojotsvaiga gaisa ieplūdi ēnainās zonās vai virzot gaisu pa vadiem caur barošanas eju vaizemes (vai ūdens) siltuma apmainītāju. 12Iekārtā dzīvnieku mītnes iekšējā klimata kontrole ir realizēta atbilstoši LPTP ar sekojošiempaņēmieniem:1) aizgaldos ir uzstādīti smidzinātāji, ar kuru palīdzību tiek regulāri mitrinātas redeles, uncūkas tiek rosinātas urinēt uz redelēm. Ar smidzinātāju palīdzību cūkas vasaraskarstajos periodos tiek mitrinātas, tā panākot, ka dzīvnieku ķermeņi nepārkarst,nepieaug no tiem izdalīto izgarojumu daudzums, kā arī nepalielinās no kūts emitētoputekļu masa;2) gaisa plūsmas intensitāte/gaisa apmaiņas ātrums mītnes iekšējā gaisa temperatūrasrežīmā tiek regulēts automatizēti ar ventilācijas un klimata kontroles sistēmas palīdzību.Ventilācijas un klimata kontroles sistēmas vadības pultī tiek uzstādīts attiecīgaidzīvnieku grupai nepieciešamais mītnes iekšējās temperatūras režīms, un, vadoties nokūtī ieplūstošā gaisa temperatūras, automātiski sistēma uzstāda ventilatoru darbībasintensitāti, ar kādu tiek izvadīts kūts gaiss. Ar šādu konsolidēta vēdināšanas un klimatakontroles automatizētās vadības sistēmu tiek nodrošināts, ka gaisa plūsmas ātrumi tiekregulēti, t.i., pie zemām ieplūdes gaisa temperatūrām ir neliela gaisa apmaiņasintensitāte un zems ātrums no kūts izvadītajam gaisam. Attiecīgi, lai nodrošinātu kūtsiekšējo mikroklimatu paaugstinoties ārējai jeb kūtī ieplūstošā gaisa temperatūrai,pastiprinās ventilatoru darbības intensitāte, līdz ar to gaisa plūsmas ātrumi un no kūtsizvadītā gaisa daudzums.3) gaisa ieplūdei dzīvnieku mītnē tiek izmantots LPTP paņēmiens – ienākošā gaisavadīšana caur porainiem griestiem, kas dod zemus gaisa ātrumus mājlopu zonā. Kūtsjumta konstrukcija ir izveidota tā, ka svaigais gaiss caur dzegu nonāk brīvā bēniņutelpā, no kuras, caur porainiem griestiem tas ieplūst dzīvnieku mītnē.4) vēdināšanas sistēmas pamatā ir princips, ka nosūces un pieplūdes gaisa daudzumi irvienādi. Cūku mītnēs gaisa piespiedu izplūde nodrošināta caur jumtā iemontētiemskursteņiem. Katrā nodaļā ir uzstādi trīs nosūces ventilatori, kuru minimālā jauda ir1867 m³ ar gaisa apmaiņu 21 reizes stundā pie vakuuma 5Pa, bet maksimālā jauda ir4018.7 m³ ar gaisa apmaiņa 59 reizes stundā pie vakuuma 40,4Pa. Maksimālā režīmāventilatori strādā karstā laikā, kad nepieciešama straujāka gaisa apmaiņa, zemākas kūtsiekšējās temperatūras nodrošināšanai. Pie ventilatoru darbības maksimālā režīmā nokūts izvadītā gaisa un ar to emitētais piesārņojošo vielu daudzums ir vislielākais.Ventilatoru darbība ir vienmērīga un tās intensitāti vai intensitātes maiņu regulē unkontrolē mikroklimata režīma vadības sistēma.Iekārtā izmantotā vēdināšanas sistēma nepieļauj, ka no kūts gaiss tiek izvadītszalvveidā. Gaiss kūtī ieplūst vienmērīgi dabīgā ceļā, un arī piespiedu ventilētā gaisaizvadīšana ir vienmērīga un tā intensitāte mainās tikai atkarībā no temperatūras maiņas.12 Turpat -195 lpp.18

Cūku mītnes konstrukcijas optimizācijas LPTP saistīti ar grīdas sistēmu, mēslu savākšanasun aizvākšanas sistēmu kombināciju. Šīs sistēmas paredz atšķirīgu aizgaldu aprīkojumu uniekārtojumu, sēklojamām un grūsnām cūkām, sivēnmātēm, kas atnesušās un atšķirtiemsivēniem. Cūku mītnes konstrukcijas optimizācijas uzdevums ir amonjaka emisijassamazināšana no cūku mītnēm un visi pasākumi ietver šādus principus (vairākus no tiemvai visus):• samazināt mēslu virsmas izgarošanu;• aizvākt mēslus (vircu) no bedres uz ārēju vircas krātuvi ;• pielietot papildus apstrādi, tādu kā ventilācija, lai panāktu izšļakstāmu šķidrumu ;• atdzesēt mēslu virsmu ;• mainīt mēslu ķīmiskās/fiziskās īpašības, piemēram, samazināt pH• izmantot gludas un viegli tīrāmas virsmas. 13Mītņu sistēmas un LPTP nobarojamām cūkām:• Pilnībā ar redelēm klāta grīdu ar vakuuma sistēmu;• Pilnībā ar redelēm klāta grīdu ar pastāvīga vircas slāņa skalošanu notekās ;• Pilnībā ar redelēm klāta grīdu ar skalošanas notekām vai cauruļvadiem;• Daļēji ar redelēm klāta grīda ar dziļu bedri zem tās;• Daļēji ar redelēm klāta grīda ar vakuuma sistēmu;• Daļēji ar redelēm klāta grīda ar pastāvīga vircas slāņa skalošanu notekās zem tās;• Daļēji ar redelēm klāta grīda ar skrāpju tipa transportieri . 14Iekārtā esošajās kūtis ir daļēja redeļu grīda ar vakuuma sistēmu. Redeļu grīdas aizņemaptuveni 1/3 daļu no kopējās aizgalda platības. Tādējādi tiek panākts, ka ir samazinātaiespējamā mēslu emisiju virsma. Iekārtā tiek sasniegts amonjaka samazinājums par 35%.Mēslu savākšanas sistēma atrodas zem grīdas redeļu daļas un to veido noskalošanas iekārtaar caurulēm, kurā mēsli un urīns uz laiku tiek savākti 60 cm dziļā kanālā. No kanāla mēslitiek aizskaloti uz divām šķidro mēslu krātuvēm glabāšanai ar 14 dienu intervālu.Aizgaldi ir aprīkoti ar divu klimatu sistēmu, ar mērķi uzturēt kūts un mēslu temperatūru pēciespējas zemāku. Divu klimatu sistēma paredzēta, lai tajā aizgalda daļā, kur ir cūkunovietne, temperatūra būtu apmēram četrus grādus augstāka nekā ārpus cūku novietnes.Kūts temperatūra tādējādi var tikt samazināta par četriem grādiem, kā rezultātā samazināsamonjaka izgarojumi un citas emisijas no šķidrajiem mēsliem.Aizgaldos ir uzstādīti smidzinātāji. Regulāri mitrinot redeles, cūkas tiek rosinātas urinēt uzredelēm, tādējādi no vienas puses tiek dzesēta virsma, no otras puses virca uzreiz nokļūstzemgrīdas mēslu kanālos un tiek samazināta smaku emisija kūtī. Šī sistēma īpaši noderīgair karstuma periodos, kad gaisa apmaiņa kūtī darbojas visintensīvāk un smaku emisijas nokūts iespējamība ir visaugstākā.Visi iepriekšuzskatītie nobarojamo cūku kompleksā „Smurģi” pielietotie paņēmieni unsistēmas ir LPTP.Iekārtas darbības laikā operators veica izpēti par vienu no LPTP vadlīnijās minētajiem (nenoteiktajiem) paņēmieniem emisiju samazināšanai no cūku mītnēm - „caurules gala”tehnoloģija. Šīs sistēmas darbība pamatā ir princips, ka ventilācijas gaiss pirms izvadīšanasno kūts tiek ievadīts filtra blokā, no kurienes attīrīts tiek izvadīts ārējā vidē. Nozarei tiekpiedāvāti divu veidu izpildījumi - bioskruberis un ķīmiskas darbības slapjais skruberis. Tākā gaisa tīrīšanas sistēma ķīmiskā skrubera izpildījumā ir efektīvāka kā biofiltru sistēma13 Eiropas komisija. Integrēta piesārņojuma novēršana un kontrole (IPNK). Atsauces dokuments par labākajiempieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem Intensīvai cūku un mājputnu audzēšanai. 2003. gada jūlijs. -195 lpp.14 Turpat – 232 lpp.19

attiecībā uz amonjaka emisijas samazinājumu (~ 90% ķīmiskais un ~70% bio), unikgadējās ekspluatācijas izmaksas tai ir zemākas kā biofiltru sistēmai, ieguldījumuoperators veica ķīmiskas darbības skrubera tehniskā paņēmiena aprēķinus.Ķīmiskās gaisa attīrīšanas sistēmas „Scanairclean” apraksts:Gaisa attīrīšanas sistēmas pamatā ir princips, ka viss no kūts aizgaldiem novadītaisventilācijas gaiss pirms izvadīšanas ārējā vidē, tiek virzīts caur ķīmisko tīrīšanas sekciju,kurā tiek sūknēts skābi (sērskābe vai hlorūdeņražskābe) saturošs, tīrošs šķidrums. Šajāsekcijā ventilācijas gaisam, nonākot saskarē ar tīrošo šķidrumu, tiek absorbēts amonjaks.Pēc tam no sistēmas attīrītais gaiss tiek izvadīts ārējā vidē, bet ķīmiskā procesa rezultātāatdalītais slāpeklis ir izmantojams augsnes mēslošanai jau kā minerālviela.Sistēmu veido nosacītas 4 iekārtas:1) no aizgaldiem izplūstošā gaisa savākšanas ventilācijas iekārta;2) ķīmiskā amonjaka absorbēšanas iekārta;3) attīrītā gaisa izvadīšanas iekārta;4) ķīmiskā šķidruma glabāšanas, padeves un cirkulācijas iekārta (tehniskā telpa)Tehnoloģiskās sistēmas darbība ir sekojoša: katrā esošajā kūts nodaļā (10 gb) cauruzstādīto ventilatoru (iekārta Nr.1) tiek savākts izplūstošais gaiss, kas tiek novadīts uzķīmisko amonjaka absorbēšanas iekārtu (iekārta Nr.2). Vienlaicīgi no tehniskās telpas(iekārta Nr.4) automatizēti iekārtai Nr.2 tiek piegādāts skābi saturošais attīrīšanas šķidrums.+Iekārtā Nr. 2 notiek amonjaka absorbēšanas ķīmiskais process: 2 NH 3 + H 2 SO 4 → 2 NH 4 +2-SO 4 . No iekārtas Nr.2 attīrītais gaiss tiek novadīts uz gaisa izvadīšanas iekārtu -ventilācijas skursteņiem (iekārta Nr.3), caur kuriem tas tiek izvadīts gaisā ārpus kūts, betamonija sulfāts tiek novadīts uz iekārtu Nr.4.Paredzamais vides ieguvumsAr minētās sistēmas darbību var panākt līdz 90% amonjaka emisijas samazinājumu.„Scanairclean” sistēma, papildus amonjaka absorbēšanai par 95%, nodrošina gaisaattīrīšanu no putekļiem. Putekļu īpatsvara samazināšana paaugstina kopējo no kūts emitētāgaisa attīrīšanas efektivitāti. „Scanairclean” ķīmiskās gaisa attīrīšanas sistēmas jauda ir16.000m³/h. Maksimālā ventilācijas sistēmas darbības jauda esošajā ražotnē „Smurģi” ir24.0000 m³/h. Saskaņā ar iekārtas piesārņojošo vielu emisijas limitu projektu, gada laikātiek emitēti 1723 kg NH 3.Ievērojot, ka vēdināšanas sistēma maksimālā jaudā strādā tikai vasaras karstajā laikā,aprēķinos tiek pieņemts, ka sistēmai ir 70% emisijas samazinājuma efektivitāte.Vides ieguvuma (samazinājuma) aprēķins: 1723(kg NH 3) *70%=1206.1(kg NH 3)Pielietojamība esošajā ražotnē: Sistēmu var pielietot, esošās ražotnēs, kurās darbojāspiespiedu ventilācijas sistēma, rekonstruējot būves jumta konsturkciju.Lai uzstādītu „Scanairclean” ķīmisko gaisa attīrīšanas sistēmu nobarojamo cūku ražotnē„Smurģi”, nepieciešams veikt sekojošas darbības:- esošās jumta konstrukcijas demontāža un jaunas konstrukcijas izveide;- esošo trīsdesmit ventilācijas skursteņu demontāža, desmit jaunu ventilācijas skursteņuizbūve- ķīmiskā šķidruma glabāšanas, sagatavošanas un padeves telpas izbūve (tehniskā telpa);- gaisa attīrīšanas sistēmas iegāde, piegāde un montāža;- gaisa attīrīšanas sistēmas apkalpošanas servisa nodrošināšana.Kapitālieguldījuma gada maksas aprēķināšanai tiek izmantota formula:C x (r(1+r) n ) / ((1+r) n -1)C - kapitālieguldījumir - kredītprocentu likme, ko formulā izsaka kā skaitļa 1 decimāldaļu (13%=0.13)n - lietošanas termiņš gados20

1 Dzīvnieku vietas gb 33602Kopējā nobarojamo cūku ražotnes „Smurģi” NH3emisija gadā kg 100493 No kūts emitētais NH3 gadā kg 17234NH3 emisijas samazinājums (70%) pēc pasākumaieviešanas kg 1206.1Kapitālieguldījumia) Iekārtas cena LVL 115962.7b) Piegādes izmaksas LVL 5622.43c) Iekārtas uzstādīšana (500 EUR*40h) LVL 14056.08d)Esošā jumta konstrukcijas (3000m2*4,-Ls) t.sk. 30skursteņu demontāža LVL 12000e)Jaunas jumta konstrukcijas (3000m2*8) t.sk. 10skursteņu izbūve LVL 24000f) Tehniskā telpas izbūve (5*5m*200,-Ls) LVL 5000C Kapitālieguldījumi KOPĀ LVL 176641.2R gada procentu likme 13% (13%/100%) 0.13N amortizācijas laiks gadi 10Kapitālieguldījumuizmaksas gadā 176641.20*((0.13*(1+0.13) 10 / (1+0.13)* 10 -1) 32553.12Kapitālieguldījumi uz vienu dzīvnieku mītnes vietugadā LVL 9.69Kapitālieguldījumu Izmaksas uz vienu NH3 emisijassamazinājuma kg LVL 26.99Papildus izmaksas(Atsauces dokuments par labākajiem tehniskajiem pieejamiem paņēmieniem Intensīvai cūku unmājputnu audzēšanai 243 lpp.)Ikgadējās ekspluatācijas izmaksas (14EUR uz 1a)cūkas vietu) LVL 33059.9Papildus elektroenerģija gadā (55 kW uz 1 vienucūkas vietu gadā *0.055Ls) LVL 10164b)Pavisam kopā gaisa attīrīšanas sistēmas izmaksas gadā LVL 75777.02a) Izmaksas uz vienu dzīvnieku mītnes vietu gadā 22.55b) Izmaksas uz vienu NH3 emisijas samazinājuma kg 62.83Emisijas samazināšanas pasākuma ieviešanas novērtējums:1. Emisijas samazināšanas vides efektsUzstādot gaisa attīrīšanas sistēmu bekoncūku kompleksā „Smurģi” gadā var tiktpanākts NH 3 emisijas samazinājums no 1723kg līdz 516.9 kgKopējā NH 3 gada emisija 10049 kg, kur no kūts emitētais NH 3 sastāda tikai 17%, betlielāko īpatsvaru veido mēslu izkliedē uz laukiem emitētais NH 3.Veicot matemātisku aprēķinu par kopējo iegūto vides efektu no NH 3 emisijassamazināšanas pasākuma ieviešanas iegūstam sekojošu NH 3 gada emisiju: 10049-1723+516.9 = 8842.9 kg.Tātad reālais vides efekts, attiecībā uz kopējo NH 3 emisiju, uzstādot kūtī gaisaattīrīšanas sistēmu, būs tikai 12% (100%-(8842.9/10049)*100%).2. Tehniskās lietojamības, ekpluatācijas lietojamības un dzīvnieku labturības novērtējums.Gaisa attīrīšanas sistēmas uzstādīšana esošajā būvē nav iespējama, ja netiek mainītajumta konstrukcija. Papildus esošajai būvei, jāizbūvē telpa tehniskajām iekārtām.Kūts ēku iekšējā telpu pārbūve nav nepieciešama.21

Mēslus no “Smurģu” kompleksā cūku kūtīm pa apakšzemes kanāliem ievada mēslus divās,ārpus kūts izbūvētās mēslu glabāšanas lagūnās. Lagūnas ietver zemes vaļņi un tās izklātas ardubultu necaurlaidīgu plastmasas membrānu. Mēslu krātuvju tilpums atbilst mēsludaudzumam, kas rodas fermā deviņu mēnešu laikā. Zem katras mēslu krātuves ir ierīkotanoplūdes kontroles sistēma. Kontroles sistēma sastāv no drenāžas urbumiem, kas izveidotismilts slānī tieši zem plastmasas membrānas slāņa. Mēsli tiek ievadīti krātuves apakšējādaļā, lai samazinātu emisijas, kas rodas to novadīšanas laikā.Kā papildus kontroles pasākums ir ap fermu izveidotie trīs monitoringa urbumi gruntsūdeņukontrolei.Iekārtas darbības sākumā mēslu lagūnas bija segtas ar peldošo, cietu salmu slāņapārklājumu, kas atbilda LPTP, bet, respektējot sabiedrības viedokli un 2003. gada 24.decembrī iekārtai izsniegtās atļaujas nosacījumus, 2005. gadā lagūna tika pārklāta arplastmasas pārklājumu.Mēslu apstrāde fermā ir LPTP tikai noteiktos apstākļos. Apstākļi, kas nosaka, vai mēsluapstrāde fermā ir LPTP, vai nav, ir augu barības vielu pārpalikums vai trūkums konkrētajāvietā, tehniskā palīdzība, mārketinga iespējas zaļajai enerģijai un vietējie vides noteikumi. 16Cūku mēslu apstrādes tehniskie paņēmieni ir sekojoši:• škidrmēslu mehāniska frakcionēšana• šķidrmēslu aerēšana;• škidrmēslu mehāniska frakcionēšana un bioloģiskā apstrāde;• cieto kūtsmēslu kompostēšana (pēc šķidrmēslu cietās frakcijas mehāniskās atdalīšanas);• anaerobas pārstrāde biogāzes iekārtā;• anaerobu lagūnu (dīķu) sistēmas;• ietvaicēšana un kaltēšana;• piedevu pievienošana mēsliem 17Iekārtā nosacījuma LPTP netiek izmantots un mēslu apstrāde fermā nenotiek.5) LPTP mēslu izkliede uz augsnesAmonjaka emisijas gaisā, kas rodas izkliedējot mēslus uz augsnes, var samazināt izvēlotiespareizo aprīkojumu. Mēslu izkliedes paņēmieni, kas samazina amonjaka emisijas, parastisamazina arī smakas.Katram tehniskajam paņēmienam ir savi ierobežojumi un tie nav piemērojami visos apstākļosun / vai visiem augsnes tipiem. 18Paņēmieni, kad šķidrie mēsli tiek “injicēti” augsnē, visvairāk samazina emisijas, taču arī arpaņēmieniem, kad mēsli tiek vispirms izkliedēti uz augsnes un tūlīt pēc tam iestrādāti augsnē,var sasniegt tādu pat emisiju samazinājumu. Taču tad jāiegulda vairāk darba un enerģijas(izmaksas) un to var pielietot aramzemei, kas ir viegli apstrādājama. 19LPTP vadlīnijās par LPTP smaku samazināšanai mēslu izkliedes uz lauka gadījumā, kad šīssmakas rada traucējumus kaimiņiem, tiek uzskatīti šādi paņēmieni:• izkliedēt mēslus uz lauka tajā dienas laikā, kad, mazāka iespējamība, ka cilvēki uzturasmājās, kā arī izvairīties izkliedēt mēslus brīvdienās un svētku dienās, un• ņemt vērā vēja virzienu attiecībā uz kaimiņos esošajām mājām. 2016 Eiropas komisija. Integrēta piesārņojuma novēršana un kontrole (IPNK). Atsauces dokuments par labākajiempieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem Intensīvai cūku un mājputnu audzēšanai. 2003. gada jūlijs. -315 lpp17 Turpat – 260;261 lpp.18 Turpat - 316 lpp.19 Eiropas komisija. Integrēta piesārņojuma novēršana un kontrole (IPNK). Atsauces dokuments par labākajiempieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem Intensīvai cūku un mājputnu audzēšanai. 2003. gada jūlijs. - 316; 317lpp.20 Turpat – 302 lpp23

LPTP cūku mēslu mēslu izkliedes tehnikai 21ZemesizmantošanaGanības(pļavas) untīrumi araugu garumumazāku par30 cmPārsvarāganības(pļavas)Ganības(pļavas)Pārsvarāganības,aramzemeAramzemeLPTPIzkliede aršļūtenēm(izkliede joslās)Izkliede aršļūtenēm(izkliede joslās)Seklāievadīšana(atklātās vagās)Dziļā ievadīšana(slēgtās vagās)Izkliede joslāsun iestrādāšana4 stundu laikāEmisijusamazinājums30 %var būt mazāk,ja tiekpielietotsgadījumā, jazāles augstums>10 cmMēslutipsŠķidriemēsli40 % Šķidriemēsli60 % Šķidriemēsli80 % Šķidriemēsli80 % ŠķidriemēsliLietojamībaNogāze (,15 % -cisternām;2 % - umbilical systems);Nav izmantojami šķidrajiemmēsliem, kas ir viskozi vai saturdaudz salmu, svarīgs arī laukaizmērs un forma.Nogāze (,20 % -cisternām;< 30 % - umbilical systems); mēslinav viskozi, svarīgs lauka izmērs unforma, zāles garums mazāks par 8cm.Nogāze

ezvēja laikā, kā arī tādos augsnes un laika apstākļos, kas ir aizliegti ar darbības regulējumunormatīvajos aktos.6) Ūdens patēriņa LPTPDzīvnieku ūdens patēriņa samazināšana netiek uzskatīta par labu praksi. Tas var mainītiesatkarībā no dzīvnieku diētas un, kaut gan dažas ražošanas stratēģijas paredz ierobežojumus,tomēr pastāvīga pieeja ūdenim parasti tiek uzskatīta par obligātu nosacījumu. Ūdens patēriņasamazināšana ir sapratnes jautājums un ir galvenokārt saistīts ar fermas pārvaldību.LPTP ūdens patēriņa samazināšanai ir sekojošas darbības:• dzīvnieku mītņu un iekārtu mazgāšana ar augstspiediena mazgāšanas iekārtām pēc katraražošanas cikla. Parasti mazgāšanas ūdens ieplūst šķidrmēslu sistēmā un tādēļ ir svarīgi rastlīdzsvaru starp mītņu tīrību un iespējami mazāku patērētā ūdens daudzumu;• regulāra dzeramā ūdens iekārtu kalibrēšana, lai izvairītos no noplūdēm;• ūdens patēriņa mērīšana un reģistrēšana;• ūdens noplūdes vietu atklāšana un likvidēšana.Principā tiek pielietoti trīs dzīvnieku dzirdināšanas sistēmu veidi: nipeļu dzirdinātava silē vaitraukā, ūdens siles un nospiežami nipeļi. Visiem minētajiem veidiem ir savas priekšrocības unsavi trūkumi 23Iekārtā pilnībā tiek izmantoti LPTP ūdens patēriņa samazināšanai. Dzīvnieku dzirdināšanaiizmanto nospiežamo nipeļu sistēmu, mītņu mazgāšanu veic ar augstspiediena iekārtaspalīdzību. Ūdens apgādes sistēma pievienota kopējai drošības kontroles sistēmai, tādējādipar jebkurām novirzēm ūdens padeves režīmā vadības pultī tiek saņemts signāls, kas ļaujsavlaicīgi atklāt un novērst noplūdes. Ūdens patēriņš fermā regulāri tiek reģistrētsinstrumentālajā uzskaites žurnālā.7) LPTP enerģijas izmantošanaiLPTP nozīmē samazināt enerģijas izmantošanu, pielietojot labu saimniekošanas praksi,sākot ar dzīvnieku mītņu projektēšanu un atbilstošu vadīšanu, kā arī mītņu un iekārtuekspluatāciju. LPTP cūku mītnēm nozīmē samazināt enerģijas izmantošanu, veicotšādas darbības:• jaunās mītnēs pēc iespējas izmantot dabisko ventilāciju; tam nepieciešama atbilstošamītnes, aizgaldu (t.i., mikroklimats aizgaldos) konstrukcija un telpiskais plānojums,kurā būtu ņemti vērā valdošie vēja virzieni, lai veicinātu gaisa plūsmu;• mehāniski ventilējamās kūtīs: katrā ēkā optimizēt ventilācijas sistēmas konstrukciju,lai nodrošinātu labu temperatūras kontroli un sasniegtu minimālu ventilācijas ātrumuziemā;• mehāniski ventilējamās kūtīs: lai izvairītos no pretestības ventilācijas sistēmās, tās irbieži jāpārbauda un pēc vajadzības jātīra vadus un lāpstiņas;• lietot energoefektīvu apgaismojumu. 24Iekārtā ir visas četras nosacītās enerģijas patēriņa darba vides – apsilde, ventilācija,apgaismošana, barības sagatavošana. Visas minētās darba vides tiek kontrolētas unregulētas ar automātisko vadības un drošības sistēmu.Uzstādītā automatizētā mikroklimata kontroles sistēma ļauj ekonomēt elektroresursus, jokombinētā apkures un ventilācijas sistēmas kontrole līdzsvaro temperatūras režīmusatkarībā no dzīvnieku grupas vajadzībām un labturības nosacījumiem.Fermā tiek un tiks izmantota mehāniskā ventilācijas sistēma ar izlīdzinātu ieplūstošā unizplūstošā gaisa spiedienu (0 Pa). Ventilācijas iekārta nodrošina temperatūras kontroli unminimālu ventilācijas ātrumu ziemā. Regulāri tiek veikta ventilācijas sistēmas kanāla unventilatoru uzraudzība un tīrīšana.23 Eiropas komisija. Integrēta piesārņojuma novēršana un kontrole (IPNK). Atsauces dokuments par labākajiempieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem Intensīvai cūku un mājputnu audzēšanai. 2003. gada jūlijs. -312; 313 lpp24 Eiropas komisija. Integrēta piesārņojuma novēršana un kontrole (IPNK). Atsauces dokuments par labākajiempieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem Intensīvai cūku un mājputnu audzēšanai. 2003. gada jūlijs – 313 lpp.25

Dzīvnieku mītņu apgaismojumam tiek un tiks izmantotas dienasgaismas lampas, kassalīdzinot ar kvēlspuldzēm ir zemas enerģijas avots.Grīdu apsildei izmanto siltumenerģiju, kuru ražo, sadedzinot koksni.SIA “GAIŽĒNI” cūku nobarošanas kompleksā visā ražošanas ciklā tiek izmantoti labākiepieejamie tehniskie paņēmieni.10.2. ieviestie (plānotie) tīrākas ražošanas pasākumiIeviestie būtiskākie tīrākas ražošanas pasākumi iekārtā iepriekšējās atļauja darbības laikā,kuri ievērojami veicinājuši smaku traucējumu ietekmes samazināšanos no kompleksadarbības:1) iekārtas darbības sākumā mēslu lagūnas bija segtas ar peldošo, cietu salmu slāņapārklājumu, kas atbilda LPTP, bet, respektējot sabiedrības viedokli un 2003. gada 24.decembrī iekārtai izsniegtās atļaujas nosacījumus, 2005. gadā lagūna tika pārklāta arplastmasas pārklājumu;2) 2004.gada pavasarī tika iegādāta jauna iekārta šķidro mēslu izkliedei. Minētā iekārtaaprīkota ar šļūtenēm, kas izkliedē mēslus tieši zemes virskārtā. Izmantojot šādasšļūtenes un iearot mēslus sešu stundu laikā pēc to izkliedes, amonjaka emisijassamazinājums panākts par 30 % salīdzinot ar iepriekš izmantojamo tehniku;3) operators veic sabiedrības informēšanas kampaņas mēslu izvešanas un izkliedes uztīrumiem laikā. Par plānoto mēslu izkliedi tiek paziņots pagasta pašvaldībai, bet katrakonkrētā mēslošanas lauka tuvumā esošajiem iedzīvotājiem tiek nosūtītas informatīvasvēstules. Pie tam mēslošanas laiki var tikt mainīti, ja iedzīvotāji to lūdz saistībā arplānotām viesībām vai citiem pasākumiem. Mēslošana netiek veikta brīvdienās, ļotikarstā, bezvēja laikā, kā arī tādos augsnes un laika apstākļos, kas ir aizliegti ar darbībasregulējumu normatīvajos aktos;4) lai nodrošinātu optimālu augsnei nepieciešamo fosfora un slāpekļa devu, katru gaduoperators izstrādā tīrumu mēslošanas plānus, kuros tiek paredzēts šķidrā kūtsmēslojumaizkliedes daudzums, tīruma platība, kultūra un iestrādes laiks. Tiek veiktas kūtsmēsluanalīzes.10.3.resursu izmantošana (ūdens, enerģija un ķīmiskās vielas)ŪdensŪdensapgādes nodrošināšanai iekārtā tiek izmantots 125 m dziļš artēziskais ūdensapgādesurbums, kurš izveidots 1983.gadā. Ir pieejama ūdensapgādes urbuma pase. Ūdens patēriņauzskaitei ir uzstādīti divi ūdens skaitītāji, no kuriem viens ievietots urbumā, bet otrs kūtī.,Tehnisku iemeslu dēļ ziemas periodā bija apgrūtinoši „nolasīt” skaitītāja rādītājus, jourbums ir nopakots, hermētiski noslēgts, bet skaitītājs ir ievietots tā iekšienē. Tā kāvienīgais urbuma izmantotājs ir nobarojamo cūku komplekss ”Smurģi”, tad ūdensinstrumentālā uzskaite līdz 2008. gada augustam tika veikta saskaņā ar fermas skaitītājarādītājiem. No 2008. gada augusta ūdens lietošanas instrumentālā uzskaite tiek veiktapamatojoties uz ūdens ieguves vietā (urbumā) esošā skaitītāja rādītājiem un dati tiekreģistrēti instrumentālās uzskaites žurnālā. Atbilstoši Valmieras reģionālās vides pārvaldesrekomendācijām (2008. gada 21. augusta pārbaudes akts Nr.77-108/2008) no 2008. gadaaugusta ūdens patēriņš tiek reģistrēts un salīdzināti urbumā esošā skaitītāja rādītāji ar kūtīesošā skaitītāja rādītājiem. Būtiskas neatbilstības vai starpības netika konstatētas. Tomērņemot vērā faktu, ka līdz 2008. gada augustam operators neveica urbumā esošā skaitītājarādītāju instrumentālo uzskaiti un tāpēc nav datu par skaitītāja darbības nepārtrauktību,minētais skaitītājs ir nodots verifikācijai.Iekārtas darbības laikā faktiskie ūdens patēriņa apjomi nepārsniedz A kategorijaspiesārņojošai darbībai atļaujā Nr. 002 noteikto gada ūdens lietošanas limitu 10950 m³.Atbilstoši valsts statistikas pārskatam „Nr.2 - Ūdens. Pārskats par ūdens resursu lietošanu”2006.gadā faktiski iegūtais pazemes ūdens apjoms bija 9840 m 3 , 2007.gadā - 9337 m 3 .Operators lūdz palielināt ūdens ieguves apjomu, jo vasaras karstajos periodos faktiskaisūdens patēriņš ir lielāks kā vidējais vienas dienas limits - 30m³. Karstajā laikā ūdens vairāk26

tiek patērēts ne tikai dzīvnieku dzirdināšanai, bet arī kūts gaisa un dzīvnieku ķermeņatemperatūras atdzesēšanai (mitrināšanai). 2007. gada augustā faktiskais ūdens patēriņš bija971 m³, t.i. par 1.3 m³ pārsniedza dienas limitu, bet 2008. gada jūlijā vidējais ūdenspatēriņš 27.9 m³ bija ļoti tuvu atļautajam dienas limitam.Ūdens ieguves maksimālais daudzums no urbuma ir 78 840 m 3 , kas aprēķināts,pamatojoties uz urbuma pasē norādīto ūdens ieguves debitu 2.5 litri sekundē: 2.5 l x 86400sek/d.n = 216 000 litri/diennaktī *365 dienas =78 840 000 litri/gadā. A kategorijaspiesārņojošas darbībai atļaujā Nr. 002 ir noteikts ūdens lietošanas limits 10 950 m³ gadā,kas ir 7 reizes mazāks kā urbuma jauda.Operators atļaujai pieprasa augstāku ūdens patēriņa limitu, kā tas bija noteikts līdz šim Akategorijas atļaujā Nr.002. Urbuma jauda ir pietiekama, lai nerastos ūdens ieguvesproblēmas. Operators lūdz apstiprināt urbuma maksimālo ūdens ieguves apjomu 78 840 m³gadā, kas ir atbilstošs urbuma pasei un nepieciešamības gadījumā noteikt vidējo gadalietošanas limitu 13000 m³.Ūdens tiek izmantots dzīvnieku dzirdināšanai - 73% un 26% ūdens tiek izlietotsmazgāšanas vajadzībām. Mazgāšanas ūdens tiek izmantots dzīvnieku mazgāšanai, t.i. caurspeciālu ūdens izsmidzināšanas iekārtu, cūkas periodiski saņem dušu, tādējādi samazinotķermeņa izgarojumus (sviedrus) un uzlabojot vispārīgo mikroklimatu kūti (mitrums,temperatūra, putekļu daudzums u.c.). Mazgāšanas ūdens arī tiek izmantots no cūkāmatbrīvoto aizgaldu dezinfekcijai un mazgāšanai.Ūdens ņemšanas vietai ir noteikta 10 m plata stingra režīma aizsargjosla, kurā netiekveiktas saimnieciskās darbības, kuras nav saistītas ar ūdens ieguves vietas ekspluatāciju unuzturēšanu.Ūdens lietošana (2007.gadā)12.tabulaŪdens ieguvesavoti unizmantošanasveidiKopējais ūdenspatēriņš(kubikmetri2007. gadā)Atdzesēšanai(kubikmetrigadā)Ražošanasprocesiem(kubikmetri2007. gadā)Sadzīvesvajadzībām(kubikmetrigadā)Citiemmērķiem(kubikmetrigadā)1. No ārējiempiegādātājiem2. No īpašniekampiederoša urbuma- - - - -9337 - 9267 70 -3. Ezers vai upe - - - - -4. Jūras ūdens - - - - -5. Citi avoti - - - - -Kopā 9337 - 9267 70 -EnerģijaSiltumapgādi kūtī nodrošina siltumenerģiju, kuru saražoto . Iekārtā ir uzstādīti divi apkureskatli viens skaidu granulu katls, otrs ar dīzeļdegvielu kurināms katls. Katlu kopējānominālā jauda 0.3 kW. Dažādos laika periodus atšķirīga ir izmantotā kurināmā veidaproporcija. Sadārdzinoties skaidu granulu cenai, palielinās dīzeļdegvielas izmantošanasīpatsvars, tomēr galvenais kurināmā veids ir skaidu granulas.27

Kurināmā vai degvielas izmantošana siltumenerģijai, elektroenerģijai un transportamiekārtā2007.gadalaikāizlietotaisdaudzumsSērasaturs(%)ražošanasprocesiemapsildeiIzmantotstransportamuzņēmuma(uzņēmējsabiedrības)iekšienē9.3.tabulaelektroenerģijasražošanaiMazuts (t) - - - - - -Dabas gāze (1000 m 3 ) - - - - - -Akmeņogles (t) - - - - - -Dīzeļdegviela (t) 23.3 0.39 - 23.3 - -Benzīns (t) - - - - - -Krāšņu kurināmais (t) - - - - - -Degakmens eļļa (t) - - - - - -Skaidu granulas (t) 60.1 - - 60.1 - -Kūdra (t) - - - - - -Citi kurināmā veidi (t),sašķidrinātā gāze 21,5 - - - - -Kods (1)UzglabāšanastvertnessatursUzglabāšanas tvertņu sarakstsTvertnesizmēri(m 3 )Tvertnesvecums(gados)Tvertnesizvietojums9.4.tabulaPārbaudes datumsiepriekšējās nākamaisB1 Dīzeļdegviela 2m 3 5 virs zemes 16.11.08 16.08.08Elektroenerģijas izmantošana (2007. gadā)Elektroenerģija, (kWh/g)izlietotskopējais daudzumsRažošanas iekārtām 81.000Apgaismojumam 53.600Atdzesēšanai un saldēšanai -Vēdināšanai 120.700Apsildei -Citiem mērķiem (ūdens sūknis) 10.100Kopā 265.40010.1.tabula28

Ķīmiskās vielas un izejmateriāliGaļas cūku nobarošanai izmanto lopbarību, kas tiek sagatavota uzņēmuma barības ražošanasiecirknī speciāli šim mērķim paredzētā iekārtā. Barība nobarojamām cūkām pārsvarā tiekgatavota pēc divām receptēm - cūkām līdz 30 kg un cūkām virs 30 kg.Barības izejvielu īpatsvars pamatreceptēs ik pa laikam tiek izmainīts, lai sabalansētu olbaltumaun fosfora līmeni šķidrajos mēslos. Barības ražošanas procesā tiek nodrošināta bezatkritumutehnoloģija.Barības izejvielu pamatā ir graudaugi - kvieši 50-55%, mieži 20-25%, auzas; rudzi 5%. Vidējimēnesī gaļas cūku barības ražošanai tiek izlietotas 120-170 tonnas graudaugi. Barībasražošanai izmanto tikai Latvijā audzētos graudaugus.Cūku nobarošanas kompleksā barības patēriņš ir 150-210 tonnas mēnesīAptuveni 15-17% barības masā aizņem soja, 3-4 % minerālvielas, bet pārējo daļu sastādataukvielas, milti, sāls, cukurs. Barības piedevas galvenokārt tiek iepirktas Latvijā, importētstiek minerālvielu maisījums Hjemmeix .Ķīmiskās vielas, ķīmiskie produkti un citi materiāli, ko izmanto ražošanas procesā kāizejmateriālus vai palīgmateriālus un kuri nav klasificēti kā bīstami 2007.gadāNr.p.k. vaikodsĶīmiskā vielavai ķīmiskaisprodukts(vai to grupas)Ķīmiskās vielasvai ķīmiskāprodukta veidsIzmantošanasveids1. Mieži graudaugi Barībaspiedeva2. Kvieši graudaugi Barībaspiedeva3. Auzas graudaugi Barībaspiedeva4. Soja organiskās vielas Barībaspiedeva5. Augu eļla organiskās vielas Barībaspiedeva6. Minerālvielas, organiskās vielas BarībasvitamīnipalīgvielaUzglabātais daudzums(tonnas),uzglabāšanas veids9.1.tabulaIzmantotaisdaudzums2007. gadā(tonnas)netarota, iekštelpā 1018netarota, iekštelpā 543netarota, iekštelpā 34netarota, iekštelpā 321Plastmasas mucās 1t, 40iekštelpasPapīra maisi, iekštelpas 114Bīstamās ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti, kas izmantoti ražošanā kā izejmateriāli,palīgmateriāli vai veidojas starpproduktos vai gala produktosRažošanas procesā baktēriju, vīrusu, sēnīšu un citu mikroorganismu iznīcināšanai tiekizmantoti dezinfekcijas līdzekļi, kas satur ķīmiskās vielas. Bekoncūku kompleksā “Smurģi”tiek lietots dezinfekcijas līdzeklis Lysoformin 3000 ar Latvijas Republikas Labklājībasministrijas medicīniskas ierīces reģistra Nr.060681 un AEORODESIN 2000 ar medicīniskasierīces reģistra Nr.060680.LYSOFORMIN 3000 dezinfekcijas līdzeklis 100 g satur: 7.5g glioksāla; 9.5g glutāraldehīda,9.6g didecil-dimetilamonija hlorīda, korozijas inhibitoru, stabilizatorus un smaržvielas.Dezinfekcijai izmanto 2% šķīdumu un lieto 0.64 ml uz 1m 2 dezinfekcijas telpas. Kopējādezinfekcijas platība ir 2640 m 2 un dezinfekcija tiek veikta 3 reizes gadā.Aprēķins dezinfekcijas līdzekļu līdzekļa gada izlietojumam2640m2*3 reizes*0.64ml = 5068.8 ml jeb 5.07l.AERODESIN 2000 dezinfekcijas līdzeklis 100 g satur: 32.5g propanola 1, 18.0g etanola(denaturētā), 0.1g glutāraldehīda. Nesatur freonu.Preperātu lieto neatšķaidītā veidā, izsmidzinot uz dezinficējamās virsmas vai priekšmetiem.29

Bīstamās ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti, kas izmantoti ražošanā kā izejmateriāli, palīgmateriāli vai veidojas starpproduktos vaigala produktos9.2.tabulaNr.p.k.vaikodsĶīmiskāviela vaiķīmiskaisprodukts (1)(vai togrupas)Ķīmiskāsvielas vaiproduktaveids (2)IzmantošanasveidsCASnumurs (3)BīstamībasklaseRiskaBīstamībasiedarbībasapzīmējumsraksturojumsar burtu(Rfrāze) 4)Drošībasprasībuapzīmējums(S-frāze)Uzglabātaisdaudzums(tonnas),uzglabāšanasveidsIzmantotaisdaudzums(tonnas/gadā)1. Lysoformin3000Organiskssavienojumsdezinfekcija 7173 51 5;111 30 8;107 22 2KaitīgsveselībaiXnR20/21/22;R36/37; R43;S26/28; S36/37;S510.005Plastmasaskanna0.0052. Aerodesin2000Organiskssavienojumsdezinfekcija 71 23 8 ;64 17 5;111 30 8ViegliuzliesmojošsF R11 S7; S16 0.005Plastmasaskanna0.005

10.4.emisija gaisā un tās ietekme uz vidi2006. gadā ir izstrādāts stacionāro piesārņojuma avotu emisijas limita projekts. Piesārņojošovielu un smaku emisijas limiti noteikti aprēķinu ceļā. Aprēķini veikti visām vielām, kurāmLatvijā ir noteikti gaisa kvalitātes normatīvi (slāpekļa oksīds, slāpekļa dioksīds, oglekļa oksīds,sēra dioksīds, sērūdeņradis, putekļi, smaka).Amonjakam, piemītošās specifiskās smakas dēļ, ir veikti aprēķini, kaut Latvijā un Pasaulesveselības organizācijā robežlielumi nav noteikti. Tāpēc modelēšanas rezultāti salīdzināti ar ASVnormatīviem. Tā kā metānam nepiemīt smaka un nedz Latvijā nedz Pasaules veselībasorganizācijā robžlielumi nav noteikti, tad tam izkliedes aprēķini netika veikti.Emisijas limiti aprēķināti 10 piesārņojošām vielām (amonjaks, PM un PM 10 - cietās izkliedētāsdaļiņas, slāpekļa oksīds, sērūdeņradis, metāns, oglekļa oksīds, sēra dioksīds, petrolejadīzeļdegviela).Piesārņojošās vielas gaisā tiek emitētas no 10 stacionāriem avotiem: cūku kūtīm,šķidrmēslu krātuvēm, kūtsmēslu iestrādes augsnē, katlu mājas, dīzeļdegvielas uzglabāšanastvertnes, graudu pārstrādāšanas kompleksa, graudu kaltes, graudu uzglabāšanas. No četriemavotiem (divām kūtīm, šķidrmēslu krātuvēm un iestrādes) notiek smaku emisija. Kopējaisemisijas apjoms - 20.36 t/gadā. Ir veikta cūku kompleksa “Smurģi” piesārņojošo vielu gaisāietekmes modelēšana, izmantojot EnviMan datorprogrammu. Amonjaka izkliedes aprēķinurezultāti izvērtēti saskaņā ar ASV normatīviem (Latvijā un Pasaules Veselības organizācijā navnoteikti gaisa kvalitātes normatīvi) 1 stundas noteikšanas periodam. Metānam izkliedes aprēķininetika veikti (nav noteikti gaisa kvalitātes normatīvi, nav noteikts uztveres slieksnis, robežvērtībaveselības aizsardzībai, nepiemīt smaka).Saskaņā ar izkliedes aprēķinu (2.; 3. variants) rezultātiem smakas diennakts 8. augstākākoncentrācija ir no 33 līdz 34 OD E /m 3 - tiek pārsniegts lauksaimniecībā izmantojamās zemēssmakas mērķlielums - 8 OD E /m 3 . Galvenais smaku emisijas avots ir šķidrmēslu iestrādāšanaaugsnē. Atbilstoši 2004.gada 27.jūlija Ministru kabineta noteikumiem Nr.626 “Noteikumi parpiesārņojošās darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šosmaku izplatīšanos” 22. un 23. punktam smaku mērķlielumu lauksaimniecībā izmantojamāszemēs ir atļauts pārsniegt:- 22.punkts ”Ja ielabojot un apstrādājot lauksaimniecībā izmantojamo zemi,piesārņojošo vielu emisija gaisā izraisa vai var izraisīt smakas koncentrāciju, kaspārsniedz noteikto smakas mērķlielumu, smakojošās vielas Zemkopības ministrijasnoteiktajā laikā iestrādā augsnē”;- 23.punkts ”Zemkopības ministrija katru gadu līdz 30.martam laikrakstā “LatvijasVēstnesis” un Zemkopības ministrijas mājas lapā internetā publicē informāciju parlaikposmiem, kad ieteicams ielabot lauksaimniecībā izmantojamo zemi”.

EmisijasavotakodsEmisijas avotaaprakstsEmisijas avotu fizikālais raksturojumsEmisijas avota un emisijas raksturojums13.1.tabulaģeogrāfiskāskoordinātasdūmeņaaugstumsdūmeņaiekšējaisdiametrsplūsmaemisijastemperatūraemisijasilgumsZ platums A garums m mm Nm 3 /ho CA 1 Cūku kūts 1 57°19’11”57°19’09”57°19’09”57°19’09”A 2 Cūku kūts 2 57°19’10”57°19’19”57°19’10”57°19’09”A 3A 4A 5A 6A 7A 8MēslukrātuvesŠķidrmēsluiestrādeKatlu māja(granulas)Katlu māja(dīzeļdegvielaDīzeļdegvielas tvertneGraudupārstrādeskomplekss57°19’07”57°19’10”57°19’08”57°19’10”25°31’15”25°31’16”25°31’15”25°31’16”25°31’17”25°31’16”25°31’19”25°31’17”25°31’12”25°31’13”25°31’09”25°31’10”8.0 - - 15 24h/d365d/a8.0 - - 15 24h/d365d/a1.5 - - 15 24h/d365d/a57°19’15” 25°31’03” 0.0 - - 10 14h/d20d/a57°19’11” 25°31’16” 8.1 250 66.82 80 24h/d365d/a a57°19’08” 25°31’17” 8.1 250 104.32 85 24h/d365d/a a57°19’08” 25°31’17” 2.5 100 10.06 15 0.02h/d57°19’10”57°19’10”57°19’11”57°19’11”25°31’14”25°31’13”25°31’15”25°31’13”5.2d/a a12 - - 24 24h/d92d/aA 9 Graudu kalte 57°19’10” 25°31’13” 8 500 123.96 60 24 h/dA 10Grauduglabāšana(torņi)57°19’10”57°19’11”57°19’11”57°19’12”25°31’13”25°31’12”25°31’13”25°31’13”92 d/a15 - - 15 24h/d92d/a32

Kūts emitētās piesārņojošās vielas atmosfērā tiek izvadītas caur jumtā esošiem izvadkanāliem(skursteņiem) ar ventilācijas iekārtas regulēto un kontrolēto piespiedu izplūdes gaisu.Ventilācijas iekārtas darbība un gaisa izplūde ir vienmērīga, tai nav periodiskuma (cikliskuma)raksturs, līdz ar to nepastāv zalvveida emisiju iespējamība.Dzīvnieku mītnē ienākošais gaiss nonāk dabīgas plūsmas ceļā caur porainiem griestiem. Kūtsjumta konstrukcija ir izveidota tā, ka svaigais gaiss caur dzegu nonāk brīvā bēniņu telpā, nokuras, caur porainiem griestiem tas ieplūst dzīvnieku mītnē.Vēdināšanas sistēmas pamatā ir princips, ka nosūces un pieplūdes gaisa daudzumi ir vienādi.Cūku mītnēs gaisa piespiedu izplūde nodrošināta caur jumtā iemontētiem skursteņiem. Katrānodaļā ir uzstādi trīs nosūces ventilatori, kuru minimālā jauda ir 1867 m³ ar gaisa apmaiņu 21reizi stundā pie vakuuma 5Pa, bet maksimālā jauda ir 4018.7 m³ ar gaisa apmaiņa 59 reizesstundā pie vakuuma 40,4Pa.Maksimālā režīmā ventilatori strādā karstā laikā, kad nepieciešama straujāka gaisa apmaiņa,zemākas kūts iekšējās temperatūras nodrošināšanai. Pie ventilatoru darbības maksimālā režīmāno kūts izvadītā gaisa un ar to emitētais piesārņojošo vielu daudzums ir vislielākais.Iekārtā gaisa plūsmas intensitāte jeb gaisa apmaiņas ātrums, mītnes iekšējā gaisa temperatūrasrežīms tiek regulēts automatizēti ar ventilācijas un klimata kontroles sistēmas palīdzību.Ventilācijas un klimata kontroles sistēmas vadības pultī tiek uzstādīts attiecīgai dzīvnieku grupainepieciešamais mītnes iekšējās temperatūras režīms un vadoties no kūtī ieplūstošā gaisatemperatūras automātiski sistēma uzstāda ventilatoru darbības intensitāti, ar kādu tiek izvadītskūts izplūdes gaiss.Ar šādu konsolidētu vēdināšanas un klimata kontroles automatizētās vadības sistēmu tieknodrošināts, ka gaisa plūsmas ātrumi tiek regulēti, t.i. pie zemām ieplūdes gaisa temperatūrām irneliela gaisa apmaiņas intensitāte un zems ātrums no kūts izvadītajam gaisam. Attiecīgi, lainodrošinātu kūts iekšējo mikroklimatu, paaugstinoties ārējai jeb kūtī ieplūstošā gaisatemperatūrai, pastiprinās ventilatoru darbības intensitāte, līdz ar to gaisa plūsmas ātrumi un nokūts izvadītā gaisa daudzums.Ventilatoru darbība ir vienmērīga un tās intensitāti vai intensitātes maiņu regulē un kontrolēmikroklimata režīma vadības sistēma.Iekārtā izmantotā vēdināšanas sistēma nepieļauj, ka no kūts gaiss tiek izvadīts zalvveidā. Gaisskūtī ieplūst vienmērīgi dabīgā ceļā, un arī piespiedu ventilētā gaisa izvadīšana ir vienmērīga untā intensitāte mainās tikai atkarībā no temperatūras maiņas.33

No emisiju avotiem gaisā emitētās vielas13.2.tabulanosaukumsCūku nobarošanas komplekss „Smurģi”Iekārta, process, ražotne, cehanosaukumsCūku kūts 1Cūku kūts 2tipsŠķidrmēslukrātuveŠķidrmēsluiestrādeemisijasdarbībasavotailgums (h)kods dnn gadāA1 24 8760A2 24 8760A3 0.2 30A4 14 280vielaskodsPiesārņojošā vielaEmisiju raksturojumspirms attīrīšanasnosaukums g/s mg/m 3 tonnas/gadāGāzu attīrīšanas iekārtasEmisiju raksturojums pēcattīrīšanas (5)mg/m 3(4)nosaukuefektivitāteg/s (4) tonnas/ms tips projektētā faktiskā OUΕ /m 3 gadā (4)020001 Amonjaks 0.0275 - 0.8615 - - - - 0.0275 0.8615200001 Cietās daļiņas PM 0.070 - 2.208 - - - - 0.050 1.573200002 PM10 0.003 - 0.083 - - - - 0.003 0.083--- smakas - - - - - - 1.19 - -020001 Amonjaks 0.0275 - 0.8615 - - - - 0.0275 0.8615200001 Cietās daļiņas PM 0.070 - 2.208 - - - - 0.050 1.573200002 PM10 0.03 - 0.083 - - - - 0.003 0.083--- smakas - - - - - - 1.19 - -020001 Amonjaks 94.046 - 10.157 - 81.5% - 17.399 1.879020039 Slāpekļa oksīds 0.426 - 2.208 - - - 0.426 0.046Plastmasaspārklājums020036 Sērūdeņradis 49.064 - 5.299 - 25% - 36.799 3.974041012 Metāns 12.269 - 1.325 - 25% 9.202 0.994--- smakas - - -- - 1.19 - -020001 Amonjaks 6.396 - 10.157 - - - - 6.396 6.447020039 Slāpekļa oksīds 0.0011 - 2.208 - - - - 0.0011 0.046020036 Sērūdeņradis 0.132 - 5.299 - - - - 0.132 0.132041012 Metāns 0.017 - 1.325 - - - - 0.017 0.530--- smakas - - - - - - 34 - -34

Katlu māja(granula)A5 24 8760220002 PM10 0.003 162 0.109 ciklons - 93% 11 0.0002 0.008020029 Oglekļa oksīds 0.011 575 0.336 - - - 595 0.011 0.336020038 Slāpekļa dioksīds 0.009 487 0.275 - - - 487 0.009 0.275220002 PM10 0.001 35 0.019 - - 35 0.001 0.019Cūku nobarošanas komplekss „Smurģi”Katlu māja(dīzeļdegviela)DīzeļdegvielastvertneGraudupārstrādeskomplekssGraudukalteGrauduuzglabāšanas torņiA6 24 8760A7 0.02 5.2 210006020029 Oglekļa oksīds 0.001 35 0.047 - - - 35 0.001 0.047020038 Slāpekļa dioksīds 0.005 173 0.187 - - - 173 0.005 0.187020032 Sēra dioksīds* 0.007 242 0.265 - - - 242 0.007 0.265020032 Sēra dioksīds** 0.003 104 0.133 - - - 104 0.003 0.133Petroleja(Dīzeļdegviela)0.012 - 0.0003 - - - - 0.012 0.0003A8 24 2208 200002 PM10 0.017 - 0.054 - - - - 0.017 0.054A9 24 2208200002 PM10 0.003 - 0.025 - - - - 0.003 0.025020029 Cietās daļiņas PM 0.001 29 0.007 - - - 29 0.001 0.007020038 Slāpekļa dioksīds 0.007 203 0.050 - - - 203 0.007 0.050A10 24 8760 200002 PM10 0.0001 - 0.003 - - - - 0.0001 0.00335

10.5. smaku veidošanāsEmisija no neorganizētiem emisiju avotiem un smakas13.3.tabulaEmisijas avotsVielaSmakaskoncentrācija(ou E /m 3 )Samazināšanas pasākumiA1- kūts 1 smaka 1.19A2- kūts 2 smaka 1.19A3- šķidrmēslukrātuveA4 – šķidrmēsluizkliedesmaka 1.19smaka 341) Barības apsaimniekošanas pasākumi, tajā skaitāfāzu barības receptūru periodiska maiņa, zemaproteīna aminoskābju lietošana; fitāzes pievienošanabarībai fosfora līmeņa pazemināšanai;2) regulāra aizgaldu grīdu tīrīšana3) kūts gaisa mitrināšana1) krātuve pārklājuma stāvokļa periodiska pārbaude ;2) krātuves iztukšošanas laikā nepieļauj noplūdes1) kūtsmēslu izkliedes uz lauka pārvaldība (saskaņāar mēslošanas plānu, iestrāde augsnē pēc iespējasīsākā laikā u.c.)2) mēslu izkliede ar šļūtenēm aprīkotu tehniku;3) iedzīvotāju informēšana par izkliedi viņudzīvesvietām tuvējos tīrumos;4) izkliedes veikšana darba dienās ;5) mēslu izkliedi veikt respektējot klimatiskosapstākļus (piemēram, to atlikt, ja ir karsts, bezvējalaiks).Atļaujas Nr.002 darbības laikā uzņēmuma vadītājs mutiski un telefonīsziņā ir saņēmis„Spāriņu” mājas (atrodas 2 km attālumā no kompleksa) iedzīvotājas A.Grūbes sūdzības parsmaku traucējošo ietekmi. Pretenzijas tika izteiktas mēslu izvešanas laikā. Citi Priekuļupagasta iedzīvotāji sūdzības nav iesnieguši nedz uzņēmumā, nedz Priekuļu pagastapašvaldībā.36

10.6. emisija ūdenī un tās ietekme uz vidiSadzīves notekūdeņu kanalizācijas sistēma:Sadzīves notekūdeņus veido notekūdeņi no darbinieku sanitārās zonas (duša, mazgātuves),tualetes un virtuves. Sadzīves notekūdeņi tiek novadīti zem mītnes grīdām izveidotākanalizācijas cauruļsistēmā. Tālāk, sadzīves kanalizācija tiek novadīta uz divāmnosēdakām/krājrezervuāriem katra ar tilpumu 5.65m³. Kanalizācijas sistēma ir atjaunota2002.gadā uz iepriekšizveidotās kanalizācijas sistēmas bāzes. Kanalizācijas sistēmāizmantotas plastmasas caurules ar diametru Ø110 un Ø 50mm. Par krājrezervuāruiztukšošanu un kanalizācijas ūdeņu tālāko apstrādi ir noslēgts līgums ar SIA „Vinda” .Krājrezervuāri tiek iztukšoti vidēji reizi mēnesī.Šķidro mēslu un mazgāšanas notekūdeņu novadīšanas sistēma:Šķidros mēslus veido cūkas kā barības pārstrādes procesa blakusproduktu organismā.Mazgāšanas notekūdeņi tiek radīti dzīvnieku novietnē no gaisa mitrināšanas iekārtas un nocūkām atbrīvoto nodaļu (sekciju) mazgāšanas un dezinfekcijas.Cūku radītie šķidrie mēsli un mazgāšanas notekūdeņi tiek novadīti caur kūts nodaļās esošoredeļu spraugām, speciāli zem grīdas izbūvētās kanalizācijas šahtās. Zem šahtām ir izveidotscauruļvadu kanāls, kurā aptuveni 2 reizes mēnesī tiek novadīti šahtās uzkrātie šķidrie mēsli.Pa cauruļvada kanāliem mēsli tiek nogādāti ārpus kūts uz divām speciālām mēslu glabāšanaskrātuvēm.Ūdens ieguves , apgādes un novadīšanas shēmaArtēziskaisurbumsSadzīveskanalizācijasnosēdumakaŪdensŪdens tornisSadzīveskanalizācijaŪdens uzskaites mezgls Ūdensregul.Atdzelžošanas filtrsrezervuārsHidroforiekārtaAdministratīvāsun sadzīvesaukstais ūdensKūtsŠķidrie mēsliMazgāšanasūdeņiKarstāūdenssagatavošakarstais ūdensMēslukrātuvesCēsu pašvald.uzņ. “ Vinda”attīrīšanas ietaisesSIA GAIŽĒNI tīrumi37

10.7.atkritumu veidošanās un apsaimniekošanaRažošanas procesā tiek radīti šādi atkritumi:1) sadzīves atkritumi;2) dzīvnieku izcelsmes atkritumprodukti;3) dienas gaismas spuldzes (bīstami);4) eļļas filtri, ar bīstamām vielām piesārņots slaukāmais materiāls.Sadzīves atkritumu uzglabāšana notiek šim mērķim paredzētos konteineros ar tilpumu 1,1 m³,par kuru iztukšošanu, savākšanu un tālāku apsaimniekošanu noslēgts līgums ar licencētuatkritumu apsaimniekošanas organizāciju SIA Ziemeļvidzemes Atkritumu ApsaimniekošanasOrganizācija. 2007. gadā saražoti un ZAO nodoti 32 m 3 nešķiroti sadzīves atkritumi.Luminiscentās spuldzes tiek izmantotas ražošanas telpās nepieciešamās gaismas nodrošināšanai.Izdegušās dienas gaismas spuldzes ir klasificētas kā bīstamie atkritumi (kods 200121). Tās savācun glabā slēgtā kastē, atsevišķā telpā. Par dienasgaismas spuldžu savākšanu un tālāku utilizācijunoslēgts līgums ar specializēto atkritumu savākšanas organizāciju A/S „BAO”.Eļļas filtri, lupatas veidojās iekārtas teritorijā esošajā tehnikas novietnē, tehnikas apkopesprocesā. Šie atkritumi tiek savākti un uzglabāti atsevišķi no visiem iepriekšminētajiematkritumiem, kastēs. Par izlietoto eļļas filtru, lupatu savākšanu un utilizāciju noslēgts līgums arspecializēto atkritumu savākšanas organizāciju A/S „BAO”.Šķidrie mēsli veidojas cūku nobarošanas procesā kā dabīgie dzīvnieku izkārnījumi. Šķidro mēslusastāvā ir arī mazgāšanas ūdens. Šķidros mēslus pa apakšzemes kanāliem no kūts izvada unuzglabā speciāli izbūvētās mēslu krātuvēs. Lai nodrošinātu mēslu uzglabāšanu krātuvēs vismaz 7mēnešus (faktiskā ietilpība pietiekama 9 mēnešiem), ir izveidotas divas mēslu krātuves arkopējo ietilpību 5000 m 3 .Saskaņā ar rekomendētajiem (Zemkopības ministrijas 2005. gada 2. februāra instrukcijas Nr. 20pielikums Nr. 2 ; p.10) kūtsmēslu normatīviem 2 tonnas gadā uz 1 nobarojamo cūku vietu svarāno 30-100kg maksimāli saražoto mēslu daudzums gadā ir 6720 tonnas. Esošais kūtsmēslukrātuvju tilpums pilnībā nodrošina uzglabāšanu līdz pat 9 mēnešiem. Faktiski iekārtā saražotaismēslu daudzums ir mazāks, jo sivēni nobarošanai tiek ievesti ar svaru 7-8 kg un līdz 30 kgsasniegšanai šīs fāzes dzīvnieku saražotie mēsli ir ievērojami mazāk kā gaļas cūkām. Diemžēlteorētiskā informācija par saražoto šķidro kūtsmēslu daudzumu dažādos informācijas avotos iratšķirīga. Jaunākā zināmā informācija ir Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas un LatvijasLauku konsultāciju un izglītības centra 2008. gadā izstrādātā „Kultūraugu mēslošanas plānaizstrādes metodika”, kur kūtsmēslu normatīvs sivēniem no 7-30 kg ir 0.4 tonnas gadā, betnobarojamām cūkām 30-100 kg - 2 tonnas gadā (saskaņā ar 3. pielikuma tabulu 3.1.). Tātadteorētiski aprēķinātais iekārtā saražoto mēslu daudzums ir (1600*0.4)+(2000*2) = 4640 tonnas,kas salīdzinot ar faktiski saražoto kūtsmēslu daudzumu ir ievērojami mazāk.Ievērojot piesardzības principu, operators aprēķinos piemēro normatīvus, kas attiecas uz cūkāmar svaru 30-100 kg. 2007. gadā saražoti 5940 tonnas šķidrie mēsli, no kuriem uz tīrumiemizkliedēti 3440 tonnas.Mēslu krātuves tiek iztukšotas divas reizes gadā – rudenī un pavasarī aptuveni divu nedēļu laikā.Šķidrie mēsli tieši no krātuves tiek iesūknēti mēslu izvešanas tehnikā, ar kuru tos izved uz SIA„Gaižēni” tīrumiem un izkliedē augsnē. Maksimālā mēslu izkliedei nepieciešamālauksaimniecības platība, kas aprēķināta saskaņā ar normatīvajiem aktiem (2001.gada 18.decembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 531): L= (3360cūkas*0.1)/1.7ha = 197.6 hektāri.SIA Gaižēni kopumā apsaimnieko lauksaimniecisko zemi 700 ha platībā, tātad mēslu izkliedeinepieciešamās platības ir pietiekošas.Kritušie dzīvnieki rodas ražošanas procesā dažādu iemeslu dēļ. Vidēji cūkkopības nozarēmirstību rēķina 5 procenti. Vidēji 95 % no kritušajiem dzīvniekiem ir svarā no 8-30 kg (vidēji15kg) un 5% dzīvnieki svarā virs 30kg .2007. gadā iekārtā faktiski krituši 246 dzīvnieki kopsvarā 8751kg (vid. svars 35.6kg). Kritušosdzīvniekus uzglabā speciālos šim nolūkam paredzētos metāla konteineros, atsevišķi no sadzīves38

atkritumiem. Konteinera iztukšošanu un utilizējamā materiāla savākšanu nodrošina reizi nedēļāattiecīgajā jomā specializēts uzņēmums SIA „Ekovide”.Atkritumu savākšana un pārvadāšana17.2.tabulaAtkritumuklaseAtkritumunosaukums200301 Nešķirotisadzīvesatkritumi020102020199KritušiedzīvniekiAtkritumubīstamībnavbīstaminavbīstamiSavākšanasveidsPārvadātoatkritumudaudzums(tonnas/gadā)PārvadāšanasveidsKomersants, kas veicatkritumu pārvadājumusKomersants, kas saņematkritumuskonteineri 0.2 Autotransports SIA ZAOkonteineri 8.75 Autotransports SIA Ekovide200121 Dienasgaismasir bīstami kastes Autotransports A/S BAOspuldzes160107 Eļlas filtri ir bīstami kastes 0.2 Autotransports A/S BAO10.8. trokšņa emisijaIekārtā nav rūpnieciski ražoti trokšņa avoti, kuru izmantošana radītu traucējošu troksniārpus uzņēmuma atrašanās vietas. Transporta kustība no un uz iekārtu notiek darbadienās un darba laikā. Transporta pārvietošanās ārpus normālā darba laika ietvariemiespējama ārkārtas gadījumos.Par traucējošiem trokšņiem no cūku nobarošanas kompleksa iedzīvotāju sūdzības navsaņemtas.10.9. augsnes aizsardzībaNovietnes grīdas izbūvētas no betona kombinācijā ar redeļu grīdām, caur kurām mēslitiek novadīti uz zemgrīdas kanāliem. Mēslu kanāliem ir betona sienas un grīdu pamatnes.Mēslu un kanalizācijas notekūdeņu novadīšanas caurules ir no plastmasas. Visiizmantotie materiāli ir ūdens un piesārņojošo vielu necaurlaidīgi. Atkritumuuzglabāšanai tiek lietotas speciālas šim mērķim izveidotas kastes vai konteineri.Degvielas glabāšanai tiek izmantota metāla cisterna ar ietilpību 2 m³. Ap degvielasglabāšanas tvertni izveidots apvālojums. Mēslu krātuves ir izklātas ar speciāluģeomembrānu, kas nepieļauj mēslu infiltrāciju augsnē.Lai kontrolētu iespējamo šķidro mēslu radīto grunts piesārņojumu, ir izveidoti trīsmonitoringa kontrolurbumi. Pamatojoties uz veiktās novērošanas rezultātiem, secināts,ka iekārtas darbībai ir zems gruntsūdeņu piesārņojuma risks. Pārvalde ir pārskatījusi Akategorijas piesārņojošās darbības atļaujas 002 nosacījumus un samazinājusi monitoringaveikšanas periodiskumu no vienas reizes gadā līdz vienai reizei atļaujas darbības periodā39

(2006.gada 2.maija „Lēmums Nr.002-1 par izmaiņām A kategorijas piesārņojošasdarbības atļaujā Nr.002”.) Pārvaldes rīcībā ir 2005.gadā veiktās novērošanas rezultāti.Nav nepieciešams operatoram izvirzīt prasību biežāk veikt augsnes un grunts kvalitātesnovērošanu, jo netiek pārsniegti pazemes ūdeņu kvalitātes stāvokļa novērtēšanasnormatīvi.10.10.avāriju risks un rīcības plāni ārkārtas situācijāmVislielāko kaitējumu videi un vides piesārņojuma risku var izraisīt avārijas, kuru rezultātāiespējama masveida dzīvnieku bojāeja. Operators identificējis sekojošus dzīvniekubojāejas riskus: ugunsgrēka gadījums, slimību epidēmija, nosalšana, noslāpšana,nosmakšana. Avārijas risku kontrolei un novēršanai iekārtā tiek veikti kopējie unspecifiskie drošības pasākumi.Kopējie avārijas risku novēršanas drošības pasākumi:1) Kūtī ir uzstādīta elektroniskā mikroklimata kontroles sistēma, kura kontrolē gaisatemperatūru, mitruma līmeni, gaisa apmaiņu, bet par jebkuru novirzi no uzstādītā režīmasistēma novada avārijas signālu mobilā telefona operatoram, kā arī uz trīs atbildīgouzņēmuma darbinieku telefoniem.2) Papildus elektroniskai kontroles sistēmai katrā no desmit kūts nodaļām ir uzstādītssensors noteiktā temperatūras režīma kontrolei.3) Centralizētās elektroapgādes traucējumu vai pārtraukuma gadījumos mikroklimatakontroles sistēmā iekļauj rezerves elektrības ģeneratora darbību.4) Siltumagādes traucējumu vai papildus nepieciešamā siltuma nodrošināšanai mikroklimatakontroles sistēma ieslēdz rezerves dīzeļapkures katla darbību.5) Ir izstrādāti noteikumi, rīcības plāns, shēmas konkrētai rīcībai dažādos avārijasgadījumos.6) Iekārtā esošās ēkas, aprīkojums un dzīvnieki ir apdrošināti kā pret uguns, ūdens risku, tāarī pret trešo personu ļaunprātīgu rīcību un dzīvnieku bojāeju.Specifiskie risku novēršanas drošības pasākumi:1) Uguns riska samazināšanaiUguns risku var izraisīt ārējie apstākļi (piemēram, ļaunprātīga dedzināšana, zibens), uniekšējie apstākļi (piemēram, tehniski bojājumi elektroinstalācijas vai apkures sistēmā).Šo risku novēršanai ir veikti sekojoši pasākumi: apkures katli izvietoti atsevišķā, no kūts nodalītā, ar ķieģeļu sienām, betonagrīdām izbūvētā telpā. Katls darbojas automātiskā režīmā, tādējādi maksimāliizslēdzot, “dzīvās” uguns vai dzirksteles izkļūšanu ārpus katla. kūtī ir izvietoti rokas ugunsdzēšamie aparāti, uzstādītas drošības un brīdinājumazīmes. ārpus kūts ir izbūvēta ugunsdzēsības ūdens krātuve ar tilpumu 162 m 3 . ir izstrādātas ugunsdrošības instrukcijas un instrukcijas rīcībai ugunsgrēkagadījumā. Speciālistu vadībā iekārtā strādājošie instruēti par rīcību ugunsgrēkagadījumos, apmācīti darboties ar ugunsdzēšamajiem līdzekļiem, kā arī apmācītipirmās palīdzības sniegšanai.2) Slimību epidēmiju riska samazināšana40

īpaši stingri noteikumi ieejai dzīvnieku mītnē, gan attiecībā uz darbiniekiem unvadību, gan kontrolējošo un citu institūciju pārstāvjiem. Piemēram, obligātaprasība personu iziešana caur dezinfekcijas zonu un specapģērba, apavu lietošana; aizliegums dzīvnieku mītnē ieiet personām, kurām 24h laikā ir bijusi saskare arcita ganāmpulka cūkām; apkārt kūtij, tās ārējai sienai pieguļošā zeme ~ 50cm platumā ir betonēta ar mērķimaksimāli izslēgt grauzēju kā iespējamo slimību pārnēsātāju iekļūšana kūtī; ventilācijas lūku atveres ir aprīkotas ar režģi, kas nepieļauj putnu un insektuiekļūšanu dzīvnieku novietnē, tādējādi radot inficēšanās risku.3) Nosalšanas riska samazināšana papildus koka granulu apkures katlam ir uzstādīts dīzeļdegvielas apkures katls.Minētais katls automātiski ieslēdzas un sāk ražot siltumenerģiju, gadījumos japamatdarbības katls nenodrošina nepieciešamo temperatūras režīmu dzīvniekumītnē.4) Noslāpšanas riska samazināšana nepārtrauktas dzeramā ūdens piegādes nodrošināšanai ir uzstādīts drošības ūdensrezervuārs ar atsevišķu ūdenssūkni. Ūdens padeve no minētā rezervuāra notiek,gadījumos, ja jel kāda iemesla dēļ tiek traucēta ūdens apgāde no artēziskās akas.5) Nosmakšanas riska samazināšana lai izvairītos no dzīvnieku iespējamā noslāpšanas riska, kas saistīts ar ventilācijassistēmas darbības pārtraukumu centralizētās elektroenerģijas apgādes traucējumurezultātā, kūtī ir uzstādīts avārijas elektrības ģenerators. Ģenerators ieslēdzasautomātiski, brīdī, kad pārtraucas centralizētā elektrības piegāde. Rezerveselektrības ģenerators nodrošina elektrības piegādi visai kūtī esošai elektroapgādessistēmai. nepārtraukta gaisa apmaiņu kūtī nodrošina elektroniskā vēdināšanas sistēma,tāpēc elektroenerģijas pārtraukumi ir ļoti bīstami dzīvnieku veselībai.6) Dzīvnieku bojāejas gadījumā radušos atkritumu apsaimniekošana. iekārtā ir uzstādīts konteiners (1.8 m³) dzīvnieku izcelsmes atkritumuuzglabāšanai un par to izvešanu un tālāku apsaimniekošanu noslēgts līgums aratkritumu apsaimniekošanas organizāciju SIA „Ekovide”; masveida dzīvnieku bojāejas gadījumā, operators piesaka ārkārtas kritušodzīvnieku savākšanu atkritumu apsaimniekošanas organizācijai SIA „Ekovide”,kura nodrošina to savākšanu normatīvajos aktos noteiktajos termiņos un kārtībā.7) Bez iepriekšminētajiem drošības pasākumiem, iekārtā ir veikti pasākumi iespējamāgruntsūdeņu piesārņojuma riska kontrolei, ko var izraisīt šķidrmēslu noplūde nokrātuvēm: iekārtas teritorijā ir ierīkoti trīs monitoringa urbumi. Iekārtas ekspluatācijas laikātrīs reizes (pēdējo reizi 2005. gada septembrī) tika veikts monitorings, kururezultātā konstatēts, ka gruntsūdeņu piesārņojumu iekārtas darbība nerada. iespējamo noplūžu konstatēšanai agrīnā stadijā, tiek izmantota vizuālās kontrolesmetode. Ap mēslu krātuvēm ir izveidotas noplūžu savākšanas sistēmaskontrolakas. Minēto aku vizuālā pārbaude notiek reizi ceturksnī, kad tiekpārbaudīts, vai kontrolakās esošais gruntsūdens nav ar piesārņojuma pazīmēm(smaka, krāsas izmaiņas).41

C sadaļaAtļaujas nosacījumi11. Nosacījumi uzņēmuma darbībai11.1. darbība un vadība1. Atļauja izdota sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „GAIŽĒNI” šādām piesārņojošajāmdarbībām ”Jaunsmurģos”, Priekuļu pagastā, Cēsu rajonā:1.1. A kategorijas piesārņojošajai darbībai: cūku nobarošanas komplekss arražošanas jaudu 3360 nobarojamo cūku vienā ciklā; vienlaicīgi kūtī esošodzīvnieku skaits – 1600 sivēni (svarā 7-30 kg); 2000 cūkas (svarā virs 30 kg).1.2. C kategorijas piesārņojošajai darbībai (summējot viena veida piesārņojošāsdarbības):1.2.1. sadedzināšanas iekārtas:- apkures katls ar nominālo jaudu 0,2 MW (kurināmais - koksnes granulas);graudu kaltes sadedzināšanas iekārta (ražošanas jauda 20 tonnas stundā,ievadītā siltuma jauda 1 MW, kurināmā veids sašķidrinātā propāna-butānagāze, patēriņš 21,5 tonnas gadā);- sadedzināšanas iekārtas (rezerves dīzeļdegvielas apkures katls ar nominālojaudu 0,06 MW un tehnikas novietnes dīzeļdegvielas siltumventilatora arjaudu 0,04 MW) ar kopējo nominālo jaudu 0,1 MW, kurināmais -dīzeļdegviela;1.2.2. tehnikas novietne/remontdarbnīca 20 tehnikas vienībām.2. Tehnoloģiskās iekārtas jāekspluatē atbilstoši normatīvo aktu prasībām, aprakstu atļaujas Bsadaļā, kā arī saskaņā ar atļaujas nosacījumiem. Izmantot labākos pieejamos tehniskospaņēmienus cūku intensīvai audzēšanai (atbilstoši Eiropas Komisijas atsaucesdokumentam, t.i. aprakstam B sadaļas 10.punkta 10.1.apakšpunktā).3. Izmaiņu gadījumā (uzstādot jaunas iekārtas vai tehnoloģijas, paplašinot darbību vaiuzsākot cita veida darbības, u.c.), informēt Valmieras RVP vismaz 90 dienas pirmsparedzēto darbību veikšanas, lai izvērtētu, vai nepieciešams iesniegums jaunas atļaujassaņemšanai vai esošās atļaujas nosacījumu maiņai.4. Veicot tehnikas apkopi un remontu tehnikas novietnē, ievērot 2004.gada 22.aprīļa Ministrukabineta noteikumus Nr.380 „Vides prasības mehānisko transportlīdzekļuremontdarbnīcu izveidei un darbībai”. Remontdarbnīcā atļauts veikt visas Ministrukabineta noteikumu Nr.380 2.punktā noteiktās darbības, aizliegta automazgāšana,krāsošana, pretkorozijas apstrāde un lakošana.5. Pārvalde var anulēt atļauju, ja tā konstatē, ka operators sniedzis nepareizu vai maldinošuinformāciju.6. Mainoties normatīvo aktu prasībām, pārvalde var pārskatīt atļaujas nosacījumus un, janepieciešams, tos atjaunot vai papildināt.7. Ja tiek pilnīgi pārtraukta iekārtas vai tās daļas darbība, Valmieras reģionālajā videspārvaldē iesniegt iesniegumu - ne vēlāk kā 30 dienas pirms darbības pārtraukšanas.Iesniegumam pievienot to pasākumu plānu, kādi tiks veikti un kādā termiņā, laisamazinātu ietekmi uz vidi un apsaimniekotu potenciāli piesārņotos atkritumus, kadiekārta vai tās daļa pārtrauc darbību.8. Operatoram jānodrošina darbiniekiem atbilstoša apmācība un instrukcijas par viņupienākumiem ražošanas procesu vadībā, darbībām ar ķīmiskajām vielām un iespējamāmemisijām.11.2. darba stundasBez ierobežojuma.42

12. Resursu izmantošana12.1. ūdens1. Ūdens sadzīves un ražošanas vajadzībām no uzņēmuma artēziskā urbuma atbilstošiinformācijai tabulā „Ūdens ieguve”.Ūdensavota identifikācijasnumursP500805VĢDDbNr.13886Ūdens ieguveŪdens ņemšanas avots (ūdens objekts vai urbums)ģeogrāfiskās koordinātasnosaukumsunatrašanāsvieta(adrese)Smurģi,Priekuļupag.CēsurajonsZ platumsA garums57°19’15.3” 25°31’02.5” 52384100Raunis43ūdensteritoriālaissaimnieciskodskais kods11.1.tabulaMax Ūdens daudzumskubikmetridienākubikmetrigadā427200 35,6 13 000 m 32. Ievērot Aizsargjoslu likumā noteiktos aprobežojumus un aizsargjoslas ap ūdens ņemšanasvietu, it īpaši stingrā režīma aizsargjoslu, kurā aizliegta jebkāda veida saimnieciskādarbība.3. Ūdens uzskaitei izmantot metroloģiski pārbaudītu mēraparatūru.4. No urbuma iegūtā ūdens daudzuma uzskaites datus ierakstīt pazemes ūdens instrumentālāsuzskaites žurnālā 1 reizi mēnesī (mēneša pēdējā dienā). Katra ieraksta pareizību unatbilstību ar parakstu apliecināt atbildīgajai amatpersonai. Ūdens ieguves instrumentālāsuzskaites žurnālam jāatbilst Ministru kabineta noteikumu Nr.736 „Noteikumi par ūdensresursu lietošanas atļauju” 3.pielikumā noteiktajai formai.5. Pielietot sūkni, kura ražība nepārsniedz urbumu pasē norādīto ūdens ieguves debitu (2,5l/s).6. Visus datus, kas saistīti ar urbuma konstrukcijas, dziļuma un ražības izmaiņām, sūkņanomaiņu, tā iegremdēšanas dziļuma vai citu parametru izmaiņām, ierakstīt ūdens ieguvesinstrumentālās uzskaites žurnālā.12.2. enerģija1. Siltumenerģija no SIA „GAIŽĒNI” apsaimniekotajām sadedzināšanas iekārtām.2. Izmantot zema elektroenerģijas patēriņa apgaismes ķermeņus.12.3. izejmateriāli un palīgmateriāli1. Ražošanā izmantojamo izejvielu veidi saskaņā ar informāciju tabulā Nr.9.1. „Ķīmiskāsvielas, ķīmiskie produkti un citi materiāli, ko izmanto ražošanas procesā kā izejmateriālusvai palīgmateriālus un kuri nav klasificēti kā bīstami” un tabulā Nr.9.2. „Bīstamāsķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti, kas izmantoti ražošanā kā izejmateriāli,palīgmateriāli vai veidojas starpproduktos vai gala produktos” (atļaujas B sadaļas10.3.punktā).2. Nodrošināt cūku barības sastāvu atbilstoši LPTP.3. Dezinfekcijas līdzekļu un medicīniskās aprūpes līdzekļu lietošana atbilstoši regulējumamnormatīvajos aktos profesionālajā sfērā.4. Nodrošināt personas, kuras veic darbības ar ķīmiskajām vielām nepieciešamo informācijupar ķīmisko vielu fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām, bīstamību un iedarbību uz vidi uncilvēku veselību.

5. Darbību veicēja rīcībā ir jābūt informācijai par attiecīgo ķīmisko vielu fizikālajām unķīmiskajām īpašībām, bīstamību, iedarbību uz vidi un cilvēku veselību.6. Ķīmiskos produktus uzglabāt drošā (hermētiski noslēdzamā), atbilstoši marķētāiepakojumā noliktavā.13. Gaisa aizsardzība13.1.emisija no punktveida avotiem, emisijas limiti1. Stacionārie piesārņojošo vielu gaisā emisijas avoti un emisijas limiti noteikti saskaņā arinformāciju tabulā 13.4. „Piesārņojošo vielu emisijas limitu projekts”44

Piesārņojošo vielu emisijas limitu projekts13.4.tabulaEmisijas avots Piesārņojošā vielaNr. nosaukums ģeogrāfiskās koordinātas kods nosauku ms g/s mg/m 3 ou E /m3 t/aO 2 %p.k.Z platums A garums1 2 3 4 5 6 7 8 9 1057°19’11” 25°31’15”020001 Amonjaks 0.0275 - 0.8615A 1 Cūku kūts 157°19’09” 25°31’16”57°19’09” 25°31’15”-57°19’09” 25°31’16”A 2 Cūku kūts 2A 3Mēslu krātuves57°19’10”57°19’19”57°19’10”57°19’09”57°19’07”57°19’10”57°19’08”57°19’10”25°31’17”25°31’16”25°31’19”25°31’17”25°31’12”25°31’13”25°31’09”25°31’10”A 4 Šķidrmēslu iestrāde 57°19’15” 25°31’03”A 5 Katlu māja (granulas) 57°19’11” 25°31’16”200001Cietās daļiņasPM0.050 - 1.573200002 PM10 0.003 - 0.083--- smakas - 1.19 -020001 Amonjaks 0.0275 - 0.8615200001Cietās daļiņasPM0.050 - 1.573200002 PM10 0.003 - 0.083--- smakas - 1.19 -020001 Amonjaks 17.399 - 1.879020039 Slāpekļa oksīds 0.426 - 0.046020036 Sērūdeņradis 36.798 - 3.974041012 Metāns 9.202 - 0.994--- smakas - 1.19 -020001 Amonjaks 6.396 - 6.447020039 Slāpekļa oksīds 0.0011 - 0.046020036 Sērūdeņradis 0.132 - 0.132041012 Metāns 0.017 - 0.530--- smakas - 34 -220002 PM10 0.0002 11 0.008020029 Oglekļa oksīds 0.011 595 0.336---645

A 6A 7A 8Katlu māja(dīzeļdegviela)DīzeļdegvielastvertneGraudu pārstrādeskomplekss020038Slāpekļadioksīds0.009 487 0.275220002 PM10 0.001 35 0.019020029 Oglekļa oksīds 0.001 35 0.04757°19’08” 25°31’17”Slāpekļa30200380.005 173 0.187dioksīds020032 Sēra dioksīds 0.003 104 0.13357°19’08” 25°31’17” 210006Petroleja(Dīzeļdegviela)0.012 - 0.0003 -25°31’14”57°19’10”57°25°31’13”19’10”57°19’25°31’15”11”57°19’11”25°31’13”200002 PM10 0.017 - 0.054 -200002 PM10 0.003 - 0.025020029Cietās daļiņas0.001 29 0.007A 9 Graudu kalte 57°19’10” 25°31’13”A 10Graudu glabāšana(torņi)57°19’10”57°19’11”57°19’11”57°19’12”25°31’13”25°31’12”25°31’13”25°31’13”020038PMSlāpekļadioksīds0.007 203 0.050200002 PM10 0.0001 - 0.003 -346

13.2. emisija no neorganizētiem (difūziem) emisiju avotiem, emisiju limiti1. Smaku emisija mēslu izkliedes laikā.2. Mēslu izvešana atļauta tikai ar specializēto tehniku, iestrāde ar specializēto iestrādestehniku augsnes virskārtā. Mēslus ieart iespējami īsākā laikā – vēlams 6 stundu laikā(atbilstoši esošajai praksei). Vēlamais maksimālais mēslu iearšanas termiņš - ne vēlāk kā12 stundu laikā pēc izkliedēšanas.3. Aizliegts šķidrmēslus izkliedēt svētdienās un svētku dienās. Par šķidrmēslu izvešanaslaiku un izkliedes vietu paziņot pašvaldībai un tuvējo māju iedzīvotājiem.13.3. procesa un attīrīšanas iekārtu darbība1. Savlaicīgi veikt gaisa klimata kontroles sistēmas tehniskās apkopes, ja tādasnepieciešamas. Vizuālu apskati veikt katru dienu, lai pārliecinātos par sistēmas atbilstībutehnoloģiskajām prasībām un savlaicīgi konstatētu ekspluatācijas noteikumu pārkāpumus.Par apkopju veikšanu atzīmēt ekspluatācijas žurnālā, iekārtu pasēs.2. Sadedzināšanas iekārtu darbība saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.1015 „Videsprasības mazo katlumāju apsaimniekošanai” prasībām.13.4.smakas1. Darbība nedrīkst radīt traucējošas smakas.2. Ievērot 2004.gada 27.jūlija Ministru kabineta noteikumos Nr.626 „Noteikumi parpiesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežošo smaku izplatīšanos” noteikto smaku mērķlieluma ievērošanu: 8 ou E /m 3 nedrīkstpārsniegt vairāk par septiņām diennaktīm gadā. [Smaku mērķlielumu lauksaimniecībāizmantojamās zemēs ir atļauts pārsniegt (atbilstoši 2004.gada 27.jūlija Ministru kabinetanoteikumiem Nr.626 “Noteikumi par piesārņojošās darbības izraisīto smaku noteikšanasmetodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos” 22. un 23. punktam):- ”Ja ielabojot un apstrādājot lauksaimniecībā izmantojamo zemi, piesārņojošo vieluemisija gaisā izraisa vai var izraisīt smakas koncentrāciju, kas pārsniedz noteiktosmakas mērķlielumu, smakojošās vielas Zemkopības ministrijas noteiktajā laikāiestrādā augsnē”;- ”Zemkopības ministrija katru gadu līdz 30.martam laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” unZemkopības ministrijas mājas lapā internetā publicē informāciju par laikposmiem,kad ieteicams ielabot lauksaimniecībā izmantojamo zemi”.]2. Reģistrēt iedzīvotāju sūdzības par traucējošām smakām no uzņēmuma piesārņojošāsdarbības. Atkārtoti saņemot pamatotas sūdzības par traucējošām smakām, veikt smakuemisijas testēšanu akreditētā laboratorijā normatīvajos aktos noteiktā kārtībā vietā, par kurusūdzības saņemtas.3. Mēslu krātuvju pārklājumam vienmēr jābūt tehniskā kartībā, lai ierobežotu smaku emisijas.4. Ja tiek saņemtas iedzīvotāju sūdzības par traucējošu smaku emisijām no cūku kompleksa vaimēslu krātuvēm, reģistrēt tās. Sūdzību gadījumā veikt piesārņojošo vielu testēšanu akreditētālaboratorijā ar akreditētā metodēm no avotiem A1, A2, A3 un A4. Limiti smaku emisijaitabulā 13.4.5. Ja tiek saņemtas iedzīvotāju sūdzības par smaku traucējumiem no stacionāriem piesārņojumaavotiem, bet nav iespējams nodrošināt smaku mērķlieluma ievērošanu, smakas mērķlielumapārsniegšanu rakstiski saskaņot ar Priekuļu pagasta pašvaldību. Ja smakas mērķlielumapārsniegums netiek saskaņots, tad sadarbībā ar pašvaldību jāizstrādā rīcības programma, kuranoteikta 2004.gada 27.jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr.626 „Noteikumi parpiesārņojošās darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šosmaku izplatīšanos” 14.2.punktā. Rīcības programma jāapstiprina pašvaldībā.47

13.5. emisijas uzraudzība un mērīšana (mērījuma vietas, regularitāte, metodes)1. Reizi ceturksnī veikt piesārņojošo vielu emisijas kontroli aprēķinu ceļā atbilstošimetodikai stacionāro piesārņojuma avotu emisijas projektā iekļautajām metodikāmavotiem A1, A2, A3, A4, A7, A8, A9, A10.2. Reizi atļaujas derīguma periodā – 2011.gada vasaras periodā, veikt emisijas mērījumusakreditētā laboratorijā ar akreditētām metodēm no avotiem A1 (amonjaks, cietāsdaļiņas), A2 (amonjaks, cietās daļiņas), A3 (amonjaks, slāpekļa oksīds, sērūdeņradis,metāns).3. Emisijas aprēķins katlu mājām (avots A5, A6) atbilstoši 2004.gada 14.decembraMinistru kabineta noteikumu Nr.1015 „Vides prasības mazo katlumājuapsaimniekošanai” 8.punktam un 2.pielikumam.13.6. to emisijas veidu pārraudzība, kas rodas no neorganizētiem (difūziem) emisiju avotiem1. Mēslu izkliedi veikt saskaņā ar lauku mēslošanas plānu.2. Nosacījumi emisijai no neorganizētiem avotiem 13.2.punktā.13.7. gaisa monitoringsNosacījumi netiek izvirzīti.13.8. mēraparatūras uzturēšana un kalibrācijaIekārtas darbības nodrošināšanai nepieciešamo mēraparatūru (klimata kontroles sistēmasmēraparatūra) ekspluatēt atbilstoši ražotāja izstrādātajai lietošanas instrukcijai.13.9. ziņas, kas sniedzamas vides aizsardzības institūcijāmVeidlapu „Nr.2 – Gaiss. Pārskats par gaisa aizsardzību” par iepriekšējo kalendāro gadu līdznākamā gada 31.janvārim iesniegt Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā(atbilstoši 2008.gada 22.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.1075 „Noteikumi parvides aizsardzības valsts statistikas pārskatu veidlapām” 2.punktam un 2.pielikumam).14. Notekūdeņi14.1. izplūdes, emisijas limiti1. Sadzīves notekūdeņu savākšana un uzglabāšana krājrezervuāros. Par krājrezervuāru saturaizvešanu jābūt noslēgtam līgumam ar notekūdeņu attīrīšanas iekārtu apsaimniekotāju.2. Ražošanas notekūdeņus (kūts mazgāšanas) novadīt mēslu krātuvēs un apsaimniekotatbilstoši šķidrmēslu apsaimniekošanas nosacījumiem (13.2.punkts).14.2. procesa norise un attīrīšanas iekārtu darbībaNosacījumi netiek izvirzīti.14.2. mērījumi saņēmējā ūdenstilpēNosacījumi netiek izvirzīti.14.3. mēraparatūras uzturēšana un kalibrācijaNosacījumi netiek izvirzīti.14.4. ziņas, kas sniedzamas vides aizsardzības institūcijāmNosacījumi netiek izvirzīti.15. Troksnis15.1. trokšņa avoti un nosacījumi troksni radošo iekārtu darbībaiNav atļauts uzstādīt iekārtas, kuras paaugstina trokšņa līmeni ārpus uzņēmumavairāk par 60 dB(A).robežas48

15.2.trokšņa emisijas limitiĀrpus uzņēmuma robežas nav atļauta šādu normatīvajos aktos noteiktā trokšņarobežlielumu pārsniegšana: dienā 60 dB (A); vakarā 55 dB (A).līmeņa15.3.uzraudzība un mērījumi (mērījumu vietas, regularitāte, metodes)1. Ja ir saņemtas sūdzības par traucējošu trokšņa līmeni no ražotnes, veikt trokšņa mērījumus.2. Mērījumus veikt akreditētai laboratorijai. Mērījumus veikt ar normatīvajos aktos noteiktāmakreditētām metodēm.15.4. ziņas, kas sniedzamas vides aizsardzības institūcijāmNosacījumi netiek izvirzīti.16. Atkritumi16.1.atkritumu veidošanāsRažošanas procesā rodas sadzīves un bīstamie atkritumi, kā arī dzīvnieku izcelsmesatkritumi.Atkritumu veidošanās un rīcība ar tiem17.1.tabulaAtkritumuklaseAtkritumunosaukumsAtkritumubīstamībaPagaidu glabāšanā(tonnasgadā)Ienākošā atkritumu plūsma(t/a)Izejošā atkritumu plūsma (t/a)saražots pārstrādāts apglabātsgalvenaisavotstonnas/m³gadāsaņemts no citiemuzņēmumiemkopādaudzumsR-kodsdaudzumsD-kodsnodots citiemuzņēmumiemkopā200301 Nešķirotisadzīvesatkrituminavbīstami020102 Dzīvnieku nav020199 izcelsmes bīstamiatkritumi200121 Luminiscentāslampasirbīstami160107 Eļlas filtri irbīstami- Kūts,personālatelpas32.1m³- 32.1m³- - - - 32.1m³32.1m³- Kūts 8,75 - 8,75 - - - - 8,75 8,75- Kūts - - - - - - - -- Tehnikasnovietne0,2 - 0.2 - - - - 0.2 0.249

16.2.atkritumu apsaimniekošanas (savākšanas, apstrādes, reģenerācijas un apglabāšanas) nosacījumi1. Sadzīves atkritumus līdz to nodošanai atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam uzglabātkonteineros. Par visu atkritumu izvešanu jābūt noslēgtam līgumam ar atkritumuapsaimniekošanas uzņēmumu.2. Bīstamos atkritumus savākt atsevišķā konteinerā un nodot organizācijai, kas apsaimniekobīstamos atkritumus.3. Vienlaicīgi uzņēmumā atļauta atkritumu uzglabāšana ne vairāk kā vienas tvertnes/konteineratilpuma apjomā.4. Izvietot speciālus konteinerus/tvertnes ar vāku dzīvnieku izcelsmes atkritumu uzglabāšanai.Jābūt noslēgtam līgumam par dzīvnieku izcelsmes atkritumu savākšanu ar šo atkritumuapsaimniekošanas uzņēmumu.5. Dzīvnieku veselības aprūpes un veterinārmedicīnas atkritumus apsaimniekot atbilstošiprasībām normatīvajos aktos profesionālajā sfērā.16.3.uzraudzība, mērījumi (mērījumu vietas, regularitāte, metodes)1. Veikt visu veidu atkritumu uzskaiti tonnās žurnālā, ik reizi tos izvedot, nodoto atkritumuapjoma uzskaites datus apliecināt atbildīgajai personai parakstoties.2. Bīstamo atkritumu uzskaiti veikt žurnālā atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada30.decembra noteikumu Nr.1051 ,,Bīstamo atkritumu uzskaites, identifikācijas,uzglabāšanas, iepakošanas, marķēšanas un pārvadājumu uzskaites kārtība”1.pielikumam.16.4. ziņas, kas sniedzamas vides aizsardzības institūcijāmVeidlapu „Nr.3 - Atkritumi. Pārskats par atkritumiem” par iepriekšējo kalendāro gadu līdznākamā gada 15.februārim iesniegt Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā(atbilstoši 2008.gada 22.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.1075 „Noteikumi parvides aizsardzības valsts statistikas pārskatu veidlapām” 2.punktam un 3.pielikumam).16.5. atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtai – iekārtas jauda, iekārtā sadedzināmoatkritumu kategorijas, atkritumu daudzumsAtkritumu sadedzināšana un līdzsadedzināšana uzņēmumā aizliegta.16.6. atkritumu poligoniem – poligona kategorija, ietilpība, darbības ilgums, apglabājamo atkritumu veidi unkategorijas, prasības poligona iekārtošanai, ekspluatācijai, uzraudzības un kontroles procedūrām,prasības poligona slēgšanai un apsaimniekošanai pēc slēgšanasNeattiecas.17. Prasības augsnes, grunts, kā arī pazemes ūdeņu aizsardzībai1. Nepieļaut noplūdes no mēslu krātuvēm , kontrolēt to piepildīšanas līmeni.2. Pirms mēslu izkliedes veikt mēslojamo lauksaimniecības platību kvalitātes testēšanu, lainepieļautu (slāpekļa, fosfora, u.c . elementu) augsnes pārmēslošanu.3. Reizi atļaujas derīguma periodā – 2010.gadā, veikt gruntsūdeņu monitoringu esošajānovērošanas trīs urbumu tīklā, nosakot ķīmiskā skābekļa patēriņa un kopējā slāpekļakoncentrāciju.18. Nosacījumi iekārtas darbībai netipiskos apstākļos50

Cūku kompleksa darbību organizēt tā, lai netiktu pieļautas ārkārtas situācijas vai ražošanastehnoloģijas pārkāpumi. Iekārtas darbība atļauta tikai saskaņā ar tās ekspluatācijas noteikumiemvisā ražošanas ciklā.18 1 . Nosacījumi, pārtraucot iekārtas vai tās daļas , lai samazinātu ietekmi uz vidiJa tiek pilnīgi pārtraukta iekārtas vai tās daļas darbība, Valmieras reģionālajā vides pārvaldēiesniegt iesniegumu - ne vēlāk kā 30 dienas pirms darbības pārtraukšanas. Iesniegumampievienot to pasākumu plānu, kādi tiks veikti un kādā termiņā, lai samazinātu ietekmi uz vidiun apsaimniekotu potenciāli piesārņotos atkritumus, kad iekārta vai tās daļa pārtraucdarbību.19. Nosacījumi avāriju novēršanai un darbībām ārkārtas situācijāsAvāriju gadījumā un ārkārtas situācijās rīkoties saskaņā ar rīcības plānu avāriju situācijās.Trauksmes informēšanas un informācijas plūsmas shēmā iekļaut ziņošanu Valmieras RVP.Tālrunis: 64207266, mob. 26566597.20. Prasības informācijai, kas sniedzama vides aizsardzības institūcijām, ja pārkāptiatļaujas nosacījumi, vai notikusi avārija, kā arī prasības informācijai, kas sniedzama videsaizsardzības institūcijām saskaņā ar Eiropas piesārņojošo vielu un izmeši pārnesesreģistru, kā to nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 18.janvāra RegulaNr.166/2006 par Eiropas piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra ieviešanu unPadomes Direktīvu 91/689 EEK un 96/61 EK grozīšanuSaskaņā ar likuma “Par piesārņojumu” 45. panta (4) punktu, ja piesārņojošās darbības dēļ irradušies vai var rasties draudi cilvēka dzīvībai, veselībai vai videi, kā arī avārijas vai tāsdraudu gadījumā operators nekavējoties ziņo Valmieras reģionālajai vides pārvaldei parnotikuma laiku, vietu, vidē noplūdušo piesārņojošo vielu daudzumu, iemeslu un atbilstošorīcību. Tālrunis: 64207266, mob. 26566597.21. Nosacījumi vides valsts inspektoru regulārajām kontrolēm1. Nodrošināt pieejamību iekārtai un atbildīgās personas klātbūtni valsts vides inspektorapārbaudes laikā.2. Iekārtā jābūt pieejamiem dokumentiem (lauku mēslošanas plāniem, atkritumu uzskaitesžurnāliem, piesārņojošās darbības atļaujai, u.c.) pārbaudes veikšanai un atļaujasnosacījumu pārbaudei.51

1. PIELIKUMSInformācija par iesnieguma un tā precizējumu vai papildinājumusaņemšanas datumiemDokumentsIesnieguma pirmā redakcijaPieprasīta papildinformācijaIesnieguma otrā redakcijaIesniegums pieņemts (atzinums)Datums2008.gada 26.septembī2008.gada 29.oktobrī2008.gada 24.novembrī2008.gada 3.decembrī52

2. PIELIKUMSKopsavilkumsIekārta - cūku nobarošanas komplekss “Smurģi”; adrese Cēsu rajons Priekuļu pagasts”Jaunsmurģi” ; operators -SIA “Gaižēni”, Reģ. Nr.44101019987, juridiskā adrese: Cēsis,Valmieras iela 9-5.Bekoncūku nobarošanas kompleksā vienlaicīgi var nobarot 3360 gaļas cūkas. Pavisam kūtī ir 10sekcijas, bet viena no sekcijām regulāri ir tukša (dezinfekcija un mazgāšana). Katra no sekcijāmsadalīta 16 aizgaldos un katrā no aizgaldiem ievieto 21 gaļas cūku. Cūkas kūtī tiek ievestas 4-5nedēļu vecumā ar sākotnējo svaru 7-8 kg. Gaļas cūkas uzturas kompleksā 17-18 nedēļas līdzsasniedz dzīvsvaru 100 kg. Nobarošanas laikā dzīvnieki kūts ietvaros netiek pārvietoti, tādējādinodrošinot iespējamā slimību riska samazinājumu pārējā kūts daļā.Gaļas cūku nobarošanai izmanto uzņēmumā ražoto lopbarību. Tās sastāvā 75-85% ir Latvijāražoti graudaugi (mieži, kvieši, rudzi; auzas), 15-17% soja, pārējo daļu sastāda minerālvielas,sāls, cukurs u.c. barības piedevas. Barība tiek ražota tikai pašu? patēriņam un ražošanas procesāir bezatlikumu tehnoloģija.Ražošanas process ir automatizēts, to kontrolē no kopējās vadības pults. Dzīvnieku izvietošana10 nodaļās izslēdz tehnoloģisko avāriju riska ietekmi visā kūti, jo katra sekcija atsevišķi iraprīkota ar drošības kontroles sistēmām. Personāls ražotnē nodrošina kontroles sistēmuuzraudzību, cūku „kustību” (jaunienākušo dzīvnieku izvietošana un “gatavo” gaļas cūkuizvešana) un citu ar cūku labturību saistītu darbību veikšanu.Cūku nobarošanas procesā radītie mēsli caur redeļu grīdu tiek savākti zemgrīdas kanālos, izvadītiārpus kūts izbūvētās mēslu krātuvēs. Krātuvju tilpums nodrošina mēslu uzglabāšanu(nogatavināšanu) 9 mēnešus. Šāda mēslu uzglabāšana ļauj krātuves tukšot divas reizes gadā,izvest un iestrādāt tieši augsnē.A kategorijas piesārņojošās darbības atļauju uzņēmums pieprasa pamatojoties uz likuma "Parpiesārņojumu" 1. pielikuma punktu (6) 6)b, kas nosaka atļaujas nepieciešamību intensīvās cūkuaudzēšanas fermām, kurās gaļas cūku skaits ir vairāk nekā 2000 gb, ar svaru virs 30 kg ;Ūdens ieguves avots – dziļurbums, kura jauda saskaņā ar pasi 78840 m³ gadā, faktiskais ūdenspatēriņš 2007. gadā 9337 m³. Ražošanas procesam nepieciešamā ūdens patēriņa samazināšananetiek atzīta par LPTP, tāpēc operatora veiktie pasākumi vērsti uz nelietderīgā ūdens patēriņa jebzudumu samazināšanu:* ūdens ieguves vietas (urbuma) apsekošana ne retāk kā 1 reizi ceturksnī;* aizgaldos esošo dzirdināšanas nipeļu stāvokļu pārbaude ne retāk kā 1 reizi mēnesī.53

Galvenie izejmateriāli (arī kurināmais un degviela) un to lietojums:Nr.p.k. Izejmateriāli Izmantošanas veidsIzmantotais daudzums2007. gadā (tonnas)1. Mieži Barības ražošana 10182. Kvieši Barības ražošana 5433. Auzas Barības ražošana 344. Soja Barības ražošana 3215. Augu eļla Barības ražošana 406. Minerālvielas, vitamīni Barības ražošana 1147. Dīzeļdegviela Apkure 23.38. Skaidu granula Apkure 60.1Bīstamās ķīmiskās vielas atrodas dezinfekcijā izmantoto līdzekļu sastāvā, bet to īpatsvars ungada laikā izlietotais apjoms ir tik maznozīmīgs, ka nerada piesārņojuma risku nedz glabāšanas,nedz lietošanas procesā.54

Nozīmīgākās emisijas gaisā (koncentrācija un ikgadējais lielums);Katlumāja(ddegviela)DegvielastvertneKūtsNr.1KūtsNr.2KrātuveIestrādeKatlumājaBarībasražotneGraudukalteGraudutorņiKopāt/gadāAmonjaks NH3 0.8615 0.8615 1.879 6.447 10.049Cietās daļiņas PM 1.573 1.573 3.146Putekļi PM10 0.083 0.083 0.008 0.019 0.054 0.025 0.003 0.275Slāpekļa oksīds(NO) 0.046 0.046 0.092Sērūdeņradis 3.974 0.132 4.106Metāns CH4 0.994 0.53 1.524Oglekļa oksīds 0.336 0.047 0.007 0.39Slāpekļa dioksīds(NO2) 0.275 0.187 0.05 0.512Sēra dioksīds(SO2) 0.265 0.265Petroleja 0.0003 0.0003KOPĀ 2.5175 2.5175 6.893 7.155 20.3593Smakas(OUE/m³) 1.19 1.19 34 055

Atkritumu veidošanās un apsaimniekošana:Atkritumunosaukums (2)Atkritumubīstamība(3)Pagaidu glabāšanā(tonnasgadā)Ienākošā atkritumu plūsma(t/a)Izejošā atkritumu plūsma (t/a)saražots pārstrādāts apglabāts/m³gadāsaņemts no citiemuzņēmumiemkopāgalvenaisavots (4) tonnasdaudzumsR-kods (5)daudzumsD-kods (6)nodots citiemuzņēmumiemkopāNešķirotisadzīvesatkritumiKritušiedzīvniekiDienasgaismasspuldzesEļlas filtrinavbīstaminavbīstamiirbīstamiirbīstami- Kūts,personālatelpas32.1m³- 32.1m³- - - - 32.1m³32.1m³- Kūts 8,75 - 8,75 - - - - 8,75 8,75- Kūts - - - - - - - - -- Tehnikasnovietne0,2 - 0.2 - - - - 0.2 0.2Iespējamo avāriju novēršanu;Ražotnes darbības rezultātā vislielāko iespējamo kaitējumu videi varētu radīt masveidadzīvnieku bojāeja. Dzīvnieku bojāejas risku var radīt ugunsgrēks, slimību epidēmija,nosalšana, noslāpšana, nosmakšana.Avārijas risku kontrolei un novēršanai iekārtā tiek veikti kopējie un atsevišķie drošībaspasākumi.Kopējie avārijas risku novēršanas drošības pasākumi:1) Kūtī ir uzstādīta elektroniskā mikroklimata kontroles sistēma kontrolē gaisatemperatūru, mitruma līmeni, gaisa apmaiņu, bet par jebkuru novirzi no uzstādītārežīma, tiek sistēma padod avārijas signālu mobilā telefona operatoram un secībānoadresēts uz trīs atbildīgo uzņēmuma darbinieku telefoniem.2) Papildus elektroniskai kontroles sistēmai katrā no desmit kūts nodaļām ir uzstādītssensors noteiktā temperatūras režīma kontrolei.3) Centralizētās elektroapgādes traucējumu vai pārtraukuma gadījumos,mikroklimata kontroles sistēmā ieslēdz iekārtā uzstādītā rezerves elektrībasģeneratora darbību.4) Siltumagādes traucējumu, vai papildus nepieciešamā siltuma nodrošināšanaimikroklimata kontroles sistēma ieslēdz rezerves dīzeļapkures katla darbību.5) Kūtī ir izstrādāti noteikumi, rīcības plāns, shēmas konkrētai rīcībai dažādosavārijas gadījumos.56

6) Iekārtā esošās ēkas, aprīkojums un dzīvnieki ir apdrošināti kā pret uguns, ūdensrisku, tā arī pret trešo personu ļaunprātīgu rīcību un dzīvnieku bojāeju.Specifiskie risku novēršanas drošības pasākumi:1) Uguns riska samazināšanaiUguns risku var izraisīt ārējie apstākļi (piem. ļaunprātīga dedzināšana, zibens), uniekšējie apstākļi (piem. tehniski bojājumi elektroinstalācijas vai apkures sistēmā). Šorisku novēršanai ir veikti sekojoši pasākumi: Apkures katli izvietoti atsevišķā, no kūts nodalītā ar ķieģeļu sienām, betonagrīdām izbūvētā telpā. Katls darbojas automātiskā režīmā, tādējādi maksimāliizslēdzot , “dzīvās” uguns vai dzirksteles izkļūšanu ārpus katla. Kūtī ir izvietoti rokas ugunsdzēšamie aparāti, uzstādītas drošības unbrīdinājuma zīmes. Ārpus kūts ir izbūvēta ugunsdzēsības ūdens krātuve ar tilpumu 162 m3. Ir izstrādātas ugunsdrošības instrukcijas un instrukcijas rīcībai ugunsgrēkagadījumā. Speciālistu vadībā iekārtā strādājošie instruēti par rīcību ugunsgrēkagadījumās, apmācīti darboties ar ugunsdzēšamajiem līdzekļiem kā arī apmācītipirmās palīdzības sniegšanai.2) Slimību epidēmiju riska samazināšana īpaši stingri noteikumi ieejai dzīvnieku mītnē, gan attiecībā uz darbiniekiemun vadību, gan kontrolējošo un citu institīciju pārstāvjiem. Piem. obligātaprasība personu iziešana caur dezinfekcijas zonu un specapģērba, apavulietošana; aizliegums, dzīvnieku mītnē ieiet personām, kurām 24h laikā ir bijusi saskarear cita ganāmpulka cūkām; apkārt kūtij, tās ārejai sienai pieguļošā zeme ~ 50cm platumā ir betonēta armērķi maksimāli izslēgt grauzēju kā iespējamo slimību pārnēsātāju iekļūšanakūtī. ventilācijas lūku atveres ir aprīkotas ar režģi, kas nepieļauj putnu un insektuieķļūšanu dzīvnieku novietnē, tādējādi radot inficēšanās risku.3) Nosalšanas riska samazināšana Papildus koka granulu apkures katlam ir uzstādīts dīzeļapkures katls. Minētaiskatls automātiski ieslēdzās un sāk ražot siltuenerģiju, gadījumos ja pamatkatlsnenodrošina nepieciešamo temperatūras režīmu dzivnieku mītnē.4) Noslāpšanas riska samazināšana Nepārtrauktas dzeramā ūdens piegādes nodrošināšanai ir uzstādīts drošībasūdens rezervuārs ar atsevišķu ūdenssūkni. Ūdens padeve no minētā rezervuāranotiek, gadījumos, ja jelkāda iemesla dēļ tiek traucēta ūdens apgāde noartēziskās akas.5) Nosmakšanas riska samazināšana Lai izvairītos no dzīvnieku iespējamā noslāpšanas riska, kas saistīts arventilācijas sistēmas darbības pārtraukumu centralizētās elektroenerģijasapgādes traucējumu rezultātā, kūtī ir uzstādīts avārijas elektrības ģenerators.Ģenerators ieslēdzas automātiski, brīdī, kad pārtraucas centralizētā elektrības57

piegāde. Rezerves elektrības ģenerators nodrošina elektrības piegādi visai kūtiesošai elektroapgādes sistēmai. Nepārtraukta gaisa apmaiņu kūtī nodrošina elektroniskā vēdināšanas sistēma,tāpēc elektroenerģijas pārtraukumi ir ļoti bīstami dzīvnieku veselībai.6) Dzīvnieku bojāejas gadījumā radušos atkritumu apsaimniekošana. Iekārtā ir uzstādīts 1.8m³ tilpuma konteiners dzīvnieku izcelsmes atkritumuuzglabāšanai un par to izvešanu un tālāku apsaimniekošanu noslēgts līgums arlicencētu atkritumu apsaimniekošanas organizāciju SIA „Ekovide”; Masveida dzīvnieku bojāejas gadījumā, opertors piesaka ārkārtas kritušodzīvnieku savākšanu atkritumu apsaimniekošanas organizācijai SIA„Ekovide”, kura nodrošina to savākšanu normatīvajos aktos noteiktajostermiņos un kārtībā.7) Bez iepriekšminētajiem drošības pasākumiem, iekārtā ir veikti pasākumi iespējamāgruntsūdeņu piesārņojuma riska kontrolei, ko var izraisīt šķidrmēslu noplūde nokrātuvēm: Iekārtas teritorijā ir ierīkoti trīs monitoringa urbumi. Iekārtas ekspluatācijaslaikā trīs reizes (pēdējo reizi 2005. gada septembrī) tika veikts monitorings,kuru rezultātā konstatēts, ka gruntsūdeņu piesārņojumu iekārtas darbībanerada. Nākamais monitorings tiks veikts 2010. gadā. Iespējamo noplūžu konstatēšanai agrīnā stadijā, tiek izmantota vizulāskontroles metode. Ap mēslu krātuvēm ir izveidotas noplūžu savākšanassistēmas kontrolakas. Minēto aku vizuālā pārbaude notiek reizi ceturksnī, kadtiek pārbaudīts vai kontrolakās esošais gruntsūdens nav ar piesārņojumapazīmēm (smaka, krāsas izmaiņas).Iegādājoties nekustamo īpašumu, uz kura bāzes 2002. gadā iekārtā tika uzsākta darbība,operatora stratēģiskais mērķis saistījās ar nobarojamo cūku kompleksa izveidi līdz 7000vietām. Būvniecības ieceri bija plānots realizēts divos etapos – pirmajā posmā rekonstruētdivas kūts ēkas un izveidot dzīvnieku mītni 3360 cūkām, kā arī nodrošināt visusnepieciešamos infrastruktūras objektus, bet otrajā posmā rekonstruēt trešo kūts ēku, kā arīpiebūvēt jaunu būvi, izveidojot mītni 3640 vietām.Šādas jaudas dzīvnieku novietne nav lielražošanas ferma, tomēr salīdzinot ar patreizējoapjomu, ir daudz efektīvāka no ieguldījumu atmaksāšanās un ekonomiskā izdevīgumaviedokļa. Rentablā ražotnē daudz mērķtiecīgāk var realizēt modernizācijas pasākumus,lielākus finansu resursus var veltīt „neražīgajām” investīcijām, tas ir tādām, kas nav tiešisaistītas ar ražošanu, bet ir vērstas uz apkārtējās vides kvalitātes uzlabošanu.Lai arī 2001. gadā Priekuļu pagasta pašvaldībai bija visnotaļ atbalstoša attieksme pretpamestās liellopu fermas rekonstrukciju un cūku kompleksa izveidi, 2004. gada 28. oktobrīpieņemtajā Priekuļu pagasta teritorijas plānojumā 2004-2016. gadam noteiktais būvniecībasun rekonstrukcijas ierobežojums dzīvnieku novietnēs virs 300 galvām, faktiski liedzoperatoram plānot jelkādus būvniecības darbus. Tādējādi operatoram tiek liegta arī iespējaieviest tehnoloģijas (piem. gaisa attīrīšanas sistēmas), kas pie esošā ražošanas apjoma navekonomiski pamatota.58

Uzņēmuma atrašanās vietas karte3. PIELIKUMS59

4. PIELIKUMSĒku un ražotņu izvietojums teritorijā60

615. PIELIKUMS

646. PIELIKUMS