kūdras ieguves raţošana; izglītības iestāţu pilnveidošana, bioloģiski daudzveidīga unnepiesārľota vide; tūrisms (saglabāti kultūrvēsturiskie objekti un kultūras tradīcijas).Kalsnavas pagasts: meţsaimniecība, lauksaimniecība, raţošana un tūrisms.Lazdonas pagasts: raţošana, atpūta (tūrisms) un dzīves telpa.Liezēres pagasts: lauksaimniecība, pakalpojumu nozare, ci<strong>lv</strong>ēkresursu attīstība;izglītība; tūrisms (kultūrvēsturiskā mantojuma, dabas bioloģiskās daudzveidības unpagasta teritorijai raksturīgās ainavas saglabāšana).Ļaudonas pagasts: lauksaimniecība; meţsaimniecība (kokapstrāde); tūrisms; dabasvides saglabāšana.Mārcienas pagasts: daudzveidīga tautsaimniecība (lauksaimniecība); lauku tūrisms;pakalpojumi.Mētrienas pagasts: izglītība, tūrisms (kultūra un sports), sociāla aprūpe un medicīna.Ošupes pagasts: lauksaimniecība; tūrisms (pagasta atpazīstamība ārpus Latvijasrobeţām ar dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma daţādību); attīstīta uzľēmējdarbība;saglabāta tradicionālā Vidzemes lauku ainava ar dominējošu viensētu struktūru.Praulienas pagasts: <strong>Madona</strong>s pilsētas „satelītu”.Sarkaņu pagasts: Tūrisms (dabas un kultūras pieminekļu un citu kultūrvēsturesobjektu saglabāšanu un sakopšanu); individuālās apbūves attīstība (īpaši – Biksēres unSarkaľu ciemos) atbilstoši augošajai iedzīvotāju pirktspējai; esošo resursu racionālaizmantošana.Vestienas pagasts: tūrisms (viena no iecienītākajām atpūtas vietām Vidzemē,piedāvājot sportošanas un atpūtas pie dabas iespējas); saglabāt Vestienas unikāloainavu (nogāzes, ezeri, kultūras pieminekļi).<strong>Madona</strong>s pilsēta: videi draudzīga raţošana; izglītība, sociālie pakalpojumi.Vairāk vai mazāk visos pagastu plānojumos ir noteikts, ka ainavas, dabas resursi unkultūrvēsturiskais mantojums ir nozīmīgākās pagastu vērtības un to ekonomiskāsattīstības potenciāls, it īpaši tūrisma jomas attīstībā.Lauksaimniecības un meţsaimniecības attīstībā pagastiem ir daţāds redzējums, kasatspoguļojas to atļautajās izmantošanās. Visos pagastos uzsvars tiek likts uz viensētasainavas saglabāšanu. Nosacījumi atļautajā izmantošanā vairāk ir virzīti uz piemājassaimniecību attīstību, nevis lauksaimnieciskās raţošanas attīstību, kas tiek ierobeţotasga<strong>lv</strong>enokārt ar apbūves blīvumu un minimālās jaunveidojamās zemes gabala platību.Meţsaimnieciskā izmantošana arī ir koncentrēta tikai uz <strong>teritorijas</strong> izmantošanumeţsaimnieciskās darbības veikšanu, taču tā neparedz ar kokmateriālu apstrādisaistīto uzľēmumu veidošanu šajās teritorijās. Tāda veida izmantošanai un tā laikanormatīvie akti (līdz šo brīdi spēkā esošā Teritorijas attīstības plānošanas likumam)lauku teritorijās vairāk bija degradējoša loma lauku teritorijai, nedodot iespējuattīstīties raţotnēm lauksaimniecības un meţsaimniecības zemēs.Raţošanas objektu <strong>teritorijas</strong> <strong>teritorijas</strong> plānojumos, izľemot Bērzaunes, Lazdonaspagastus un <strong>Madona</strong>s pilsētu, jaunas netiek plānotas. Plānojumi paredz, ka tiekizmantotas, sakārtotas un atjaunotas jau esošās raţošanas <strong>teritorijas</strong>, kas ir ga<strong>lv</strong>enokārtbijušo fermu vietas, lauku teritorijā. Pozitīvi tas ir no tāda aspekta, ka lauku ainavā irdaudz degradēto teritoriju tieši bijušo raţotľu, fermu vietās un šajās zonās irnodrošināta esošā infrastruktūra – piebraucamie ceļi, elektroapgāde, ūdensapgāde.Taču ir divi nozīmīgi attīstību ierobeţojošie faktori – īpašumtiesības šai un apkārtējaiteritorijai, kā arī zemes gabala attālums līdz ga<strong>lv</strong>enajiem autoceļiem un darbaspēkam.Izvērtējot <strong>Madona</strong>s <strong>novada</strong> pagastu <strong>teritorijas</strong> plānojumus, Aronas, Kalsnavas,Lazdonas, Liezēres, Mārcienas, Praulienas, Sarkaľu un Vestienas pagastiemievērojamas zemju platības tiek paredzētas jaunas dzīvojamās savrupmāju apbūves46
izveidei ārpus ciemu teritorijām. Lielākā daļa šīs apbūves tiek plānotas ainaviskivērtīgās teritorijās, pieļaujot zemju sadalīšanu mazās zemes vienībās, taču nenosakot<strong>teritorijas</strong> kopējās attīstības prioritātes (ierobeţojumus apbūvei, publisko pakalpojumupieejamību utml.), inţeniertehniskos risinājumus ielu un komunikāciju tīkliem. Japieľemtu, ka šo teritoriju apbūve tiktu realizēta pie šādiem <strong>teritorijas</strong> plānojumurisinājumiem, tas kopsummā ir vidi degradējošs, haotisks un tuvredzīgs pasākumukopums, jo paredzot ievērojamas jaunas dzīvojamās apbūves <strong>teritorijas</strong> netiekizvērtēti daudzie apkārtējo vidi ietekmējošie faktori, tai skaitā sociālā infrastruktūra,pakalpojumu pieejamība.Analizējot <strong>teritorijas</strong> plānojumos noteikto ciemu apbūvi, redzams, ka to robeţas tiekmākslīgi palielinātas uz savrupmāju vai lauksaimniecības zemju intensīvas plānotāsapbūves rēķina. Taču tāpat kā savrupmāju apbūves teritorijās ārpus ciemiem, arī šajāszonās netiek noteikti attīstības priekšnosacījumi un sociāli ekonomiskais pamatojumsjaunu dzīvojamo kvartālu apbūvei, kas ir atbilstoši tā laika plānošanas praksei visāvalstī kopumā. Arī jaunas raţošanas objektu <strong>teritorijas</strong> tiek plānotas tikai atsevišķosciemos. Gandrīz nevienā no šīm teritorijām nav uzsākta apbūve. Ciemu plānojumosnav dotas konkrētas norādes turpmākajai apdzīvojuma arhitektoniski telpiskāsstruktūras attīstībai. Vairāk vai mazāk visu ciemu attīstība ir tikusi plānota padomjulaikos, kad visa veida apbūve ga<strong>lv</strong>enokārt tika akcentēta un pakārtota tā laikasaimniekošanas prasībām, taču ga<strong>lv</strong>enie pilsētplānošanas principi ir tikuši ievēroti.Tas perspektīvē ļauj šīm teritorijām veiksmīgi attīstīties, paplašinoties uz esošāsstruktūras bāzes. Tomēr jāatzīmē, ka <strong>teritorijas</strong> plānojumu izstrādes ietvaros ne reizidarba uzdevumos, arī normatīvajos aktos, netiek minēta nepieciešamība pēc kopējaciema telpiskā risinājuma. Tādējādi ciemu attīstība tieši tiek pakļauta zemjuīpašanieku plānotām darbībām, kas var radīt haosu ciemu funkcionalitātē.Kaut arī <strong>Madona</strong>s <strong>novada</strong> teritorijā ir salīdzinoši ar citiem novadiem liels skaits dabasaizsargājamo teritoriju un objektu, tikai Bērzaunes pagasta <strong>teritorijas</strong> plānojumā irsniegts redzējums dabas ainavu aizsardzībai, norādot skatu vietas un ainaviskos ceļus.Taču arī šajā plānojumā, informācija ir tikusi ľemta no dabas parka „Gaiziľkalns”dabas aizsardzības plāna un ievietota kartogrāfiskajā materiālā, apbūves noteikumosnenosakot ierobeţojumus <strong>teritorijas</strong> izmantošanai. Atsevišķa ainaviskā <strong>teritorijas</strong>analīze nav tikusi veikta nevienā no plānojumiem, piemēram nosakot <strong>teritorijas</strong>, kurnav veicama lauksaimniecības vai cita veida raţošanas uzľēmumu būvniecība utml.47