i daļa i sējums madonas novada teritorijas plānojums ... - Madona.lv

Teritorijas plānojumā tiek aprakstīts vēsturiskais Lazdonas pagasta attīstības process,kam ir noteicošā loma teritorijas plānotajai attīstībai kopumā:„Par to, ka Lazdona bijusi sena apdzīvota vieta, liecina pilskalns, kurš atrodasSmeceres silā. Vēlākos laikos lazdoniešu dzīve saistījusies ar muižu. Skolu attīstībabalstījusies uz divu reliģiju klātbūtni - luterānismu un pareizticību, katrai bijusi savaskola. Galvenā lauksaimniecības nozare bija piena lopkopība, ko sekmējapiensaimnieku sabiedrība, dibināta 1922.gada. Lazdonas pienotava atradās muižasklētī. 1930.gada beigās Lazdonas biedrība iekļāvās arī Madonas piensaimniekubiedrībā. 1946.gada tiek izveidota zvērsaimniecība – tagadējā AS „Madona” līdz arto izveidojās Lazdonas ciems, bet līdz ar putnu fabrikas darbības uzsākšanu –Jaunlazdonas ciems. Pirms otra pasaules kara Lazdonas pagasta teritorija aizņēma70,66 ha, te arī daļa tagadējās Madonas pilsētas. Lazdonas pagasta teritorija gadugaitā samazinājusies trīs reizes, galvenokārt tāpēc, ka zvērsaimniecības uzturēšanailielas platības nevajadzēja, un katra pēckara reforma bija saistīta ar teritorijaspievienošanu kaimiņu pagastiem, kas noveda pie tradicionālās lauksaimniecībasizzušanas pagastā.”Administratīvi teritoriālajā ziľā no Madonas novada pagastiem Lazdonas pagasts irvismazākais. To nevar raksturot kā lauku teritoriju. No Lazdonas pagasta kopējāsplatības - 22,3 km2 meţu zemju kopplatība ir 1624,2 ha, kas sastāda 72%. Līdz ar toteritorijas plānojumā īpaši nosacījumi lauksaimniecībā izmantojamām zemēm netiekizvirzīti. Savukārt ievērojama meţa teritorijas daļa tiek paredzēta kā publiskāsizmantošanas teritorija. Tās ir sporta un atpūtas kompleksam paredzētās pašvaldībaszemes - Smeceres sils un atpūtas kompleksam paredzētā teritorija pie ezeriem –Lielais Klauģis un Mazais Klauģis.Lauksaimniecībā izmantojamās zemes teritorijās pie Madonas pilsētas robeţas –Jaunlazdonā un teritorijas daļā no Lazdonas ciema, galvenokārt tiek plānotas kā laukuapbūves teritorijas, kur samazināta minimālā jaunveidojamā zemesgabala platība,vairāk teritorijas izmantošanu pielīdzinot savrupmāju apbūvei.Kā raţošanas teritorijas tiek plānotas esošā putnufabrikas teritorija pagasta Z pusē,bijusī zvēraudzētava un mehānisko darbnīcu teritorija Lazdonas ciemā, AS „Ladonaspiensaimnieks” teritorija un teritorija Karjera ūdenskrātuves dienvidu pusē.Pagasta teritorijas attīstība, kas atspoguļojas teritorijas plānojumā, lielā mērā iratkarīga no Madonas pilsētas, it īpaši tas attiecas uz pagasta ziemeļu daļu –Jaunlazdonas teritoriju.Lazdonas ciems ir kā patstāvīgi funkcionējošs organisms ar savu pārvaldi,pamatskolu, pirmsskolas izglītības iestādi, taču laika gaitā tas arvien vairāk sintezējasar Madonas pilsētu, kas aptver daţādas jomas – gan ielu, ceļu tīkla izveidi,inţeniertehnisko infrastruktūru, pakalpojumu pieejamības un nodarbinātības tuvumsMadonas pilsētā. Lazdonas ciemā vēsturiski un padomju laikos uzbūvētasdaudzdzīvokļu mājas un raţošanas uzľēmumi ir raksturīgākā apbūve pagastā. Tātelpiskā struktūra, kas ir lineāri asēta, tiek pakļauta valsts reģionālas nozīmesautoceļam P62 un apkārtnes ģeogrāfiskajam raksturam, it īpaši ūdenstilpnēm –Lazdonas un Rāceľu ezeriem. Pie izteikti lineārās struktūras ciemam ir izveidojušiesdivi centri (poli) ar publiskā rakstura apbūvi, kas izvietoti viens no otra lielā attālumālīdz ar to apgrūtinot tā funkcionāli telpisko struktūru – nedodot iespēju vienai vai otraiteritorijai pilnvērtīgi attīstīties kā publiskai zonai ar atbilstošu ētisko, telpisko unarhitektonisko veidolu. Taču perspektīvē lielu ieguldījumu ciema attīstībai un centraizveidei varētu sniegt privātpersonas, kas attīstītu Lazdonas muiţas teritoriju ne tikaikā atpūtas kompleksu, bet kā publiskas nozīmes objektu.21