Andriksons - LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte

Rūdolfs Blaumanis- 2 -Andriksonsaizvirzījās aiz garenā ēdamgalda. Šim vīram galu galā tomēr ar trānu smērētizābaki varēja būt kājās, un tādā gadījumā četri soļi attāluma nebij bez labuma. Tadviņš arī vēl no ļaudīm ar kaut cik necik izglītības sev neļāva bučot roku. Tātadgalds nozīmēja mēmu rokas skūpsta atraidījumu, ja saimniekam bij tik daudzsmalkjūtības to saprast. Koridorā barons mēdza roku aizlikt aiz muguras, pie tamlaipni sacīdams: «Nevajaga, nevajaga.» Bet pie tam viņš allaž sajuta kaut konepatīkamu un pagrūtināja tādēļ cik spēdams šādu skatu atkārtošanos.Pēc mazabrīža atvērās durvis un vienkārši, bet godīgi ģērbies vīrs ienāca un palika piedurvīm stāvam.«Labdien, cienīts baronlielskungs.»«Labdien.»Sveicinājumsskanēja ļoti ieklājīgi, viņa atņemšana laipni. Kungs un nomnieks ieskatījās viensotrā. Barons raudzījās saules nodegušā, veselīgā, glītā zemnieka ģīmī, kurā bijlasāms spēks un pašapziņa, saimnieks - smalkos, bālos vaibstos, lielās, laipnāsacīs un uz muti, kura jāva noģimst, ka tā raduse pavēlēt.«Jūs esiet Klaucēnusaimnieks Andriksons?» sacīja barons.«Jā, cienīts baronlielskungs.»«Man prieksjūs redzēt, Andrikson. Esmu jau par jums dzirdējis. Jūs esiet krietns, uzcītīgssaimnieks.»Andriksons nokaunējās un nomurmināja kaut ko pie sevis. Tad viņšsacīja:«Jāstrādā ir, baronlielskungs, citādi šos laikos neiet.»«Jā, iet grūti,» barons atbildēja. «Ir grūti laiki tikpat maziem, kā arī lieliemzemkopjiem... Vai jūs jau ilgi Klaucēnus valdiet?»«Mans tēvs nomira divi gadiatpakaļ, cienīts baronlielskungs.»«Un tad jums ir diezgan laika bijis, tad no viņagruntīgi esiet varējuši iemācīties saimniekot. Kā tad jums iet?»«Cienītsbaronlielskungs man atlaidīs atbildi uz šo jautājumu.»«Par ko?»«Tādēļ, ka esbaronlielkunga priekšā negribētu būt... rādīties par nepateicīgu. Baronlielskungsmums šopavasar atlaidis divi rubļi no dāldera, tad jau jūsu priekšā nedrīkst sūrotiespar sliktām cerībām uz rudens pļauju.»«Vai tad jūsu lauki stāv slikti,Andrikson?»«Lietus nelīst, baronlielskungs. Un man turklāt gandrīz māla zemevien ir.»«Tā, tā, hm. Bet lauki vēl var atžirgt. Mums tagad tik ilgi sauss un karstslaiks bijis, ka katru dienu pērkoni drīkstam sagaidīt. Šodien, zināms, tas vēlneuznāks,» viņš nobeidza smaidīdams, barometra pareģojumaatcerēdamies.«Derēt jau tas lietus gan derēs, bet visu atlabot tas vairs nespēs,baronlielskungs.»«Tas ir slikti,» barons atteica. «Tas ir slikti, Andrikson. Bet jūsLatvijas Universitāte, Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultāte