Andriksons - LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte

Rūdolfs Blaumanis- 18 -Andriksonsvirs viņa galvas. Saule taisījās uz rietēšanu, un silā šis tīklis radīja dīvainu krēslu.Savu zaļo apkārtni zaudējis, arī ezers izskatījās gluži svešs un savāds. Viņazilganais vidus spīdēja vāji kā acs, kas nāvē sastinguse, malas bij drūmi melnas,ar rūsganiem laukumiem. Tapa klusāks un klusāks, un beigās Andriksonu apņēmakapsētas miers. Šur un tur vēl kāpa gaisā tievs dūmu pavediens, aizdegās vēlpiepeši kāds neapsvilis kūlas kušķis vai avieksteņu zars, liesmu it kā pats no sevisradīdams, šad un tad arī atskanēja no tāļajiem strādniekiem pa neskaidrambalsienam, bet tas darīja mieru un klusumu vēl jo vairāk sajūtamu. Kā zem slogaAndriksons vilkās uz priekšu. Izcirtuma malā viņš saļima un raudāja.«Mirt!Mirt!...»Saule norietēja, krēsla silā pieņēmās.Andriksons pietrūkās. Vēl reizi uz māju, vēl reizi paskatīties, vai bērni nebijmājā!Lēnām soļodams, viņš sasniedza Klaucēnus.Viņa sieva tur sēdēja ceļmalāun paskatījās viņā stīvi. Ar tādiem pašiem mirkļiem viņš skatījās sievā. Tad viņasāka kliegt.«Beigti! Beigti!» viņa izsaucās. «Vai tu viņus atradi? Ak mani bērni, manibērniņi, mani bērniņi!»Saimnieks stāstīja, ka veltīgi esot izmeklējies.«Tad es viņus atradīšu,»saimniece vaimanāja. «Es atrādīšu viņu sadegušos kauliņus. Ak mani bērniņi,mani dēliņi!»Viņa iegāja mājā, kuru jau pilnīgi bij apkopuse, un izrīkoja ganu zēnu unmeiteni, lai tie neietu gulēt jo viņi abi vien nu palika mājā. Tad viņi atstāja pagalmuun gāja pa krēslu projām, saimniece pa priekšu, saimnieks iepakaļ. Reizēm viņaievaicājās, galvas nepagriezuse, pēc sila degšanas sīkumiem, bet, kā bijnoprotams, tikai tādēļ, lai tos varētu vest sakarā ar nelaimi, kāda bērniem varbūt bijuzbrukuse. Pēdīgi viņa sacīja:«Karstums viņus būs iedzinis ūdenī. Viņi būs noslīkuši!»Nu viņa vairsnerunāja ne vārda un uzmeta, ceļmalā atrazdama tievu kārtiņu, to uz pleca.Andriksons ļāva viņai nest. Viņš jutās priekš tā par vāju. Viņam arī viss bijvienaldzīgi. Ja bērni bij beigti, tad bij tikpat daudz, vai tos atrada vai ne. Lai sievameklē.Ezera galā nokļuvis, Andriksons apstājās. Viņa ceļi nodrebēja, tumšo ūdeniLatvijas Universitāte, Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultāte