Andriksons - LU PedagoÄ£ijas, psiholoÄ£ijas un mÄkslas fakultÄte
Andriksons - LU PedagoÄ£ijas, psiholoÄ£ijas un mÄkslas fakultÄte
Andriksons - LU PedagoÄ£ijas, psiholoÄ£ijas un mÄkslas fakultÄte
- No tags were found...
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Rūdolfs Blaumanis- 12 -<strong>Andriksons</strong>vasarā priekš muižas ogas <strong>un</strong> sēnes. Viņš jau arī pats domās, ka mežs caur viņuaizdedzies, <strong>un</strong> neliegsies, jo tas bij netīšām noticis <strong>un</strong> viņš ug<strong>un</strong>i ar lielāko rūpībubij dzēsis...<strong>Andriksons</strong> aplaida vēlreiz acis visapkārt, nolīkās, uzrāva trīs spičkas arreizi, piegrūda tās pie sausās zāles <strong>un</strong> aizsvieda tad spičkas tāļu projām. Abāsvietās liesmas plūkšēdamas uzšāvās gaisā <strong>un</strong> <strong>Andriksons</strong> atkal pārskrēja pār ceļu<strong>un</strong> iebēga mežā. Viņš gribēja skriet tālāk, bet it kā magnētisks spēks vilka viņaskatus uz izcirtumu. Viņam vajadzēja redzēt, kā dzeltānais velns dzemdēja arvienvairāk dzeltānu, sarkanu, zilganu velniņu, kuri ar lielu <strong>un</strong> aizvien lielāku ātrumutālāk lēca, līda, lidoja. Taisni uz priekšu, uz labo, uz kreiso pusi viņi drāzās projām,arvienu stiprāku rūkoņu <strong>un</strong> sprakšķēšanu saceldami. Nebij ne minūte pagājuse, <strong>un</strong>puscirtuma jau stāvēja liesmās. Putni bēgdami pacēlās gaisā, daži apsvildamiiekrita ug<strong>un</strong>ī, vārnas ķērca, viens zaķis ar lieliem lēcieniem pārskrēja pār ceļu...Drīzi izcirtums visā savā platumā kūpēja <strong>un</strong> dega. Gandrīz nemanāms vējiņšug<strong>un</strong>ij deva virzienu. Tā mudījās uz lielajiem kokiem aiz izcirtuma. Ja viss silsizdegtu!... To jau viņš bij gribējis! Ar to vēlēšanos viņš ug<strong>un</strong>i kūlai bij pielaidis! Laiviss sils izdegtu! Vai viņš to tiešām bij gribējis? Viss sils, - kas atradās pa lielākaidaļai vēja pusē, piecpadsmit kvadrātverstu diženu egļu! Viss sils, viss! Šausmīgi,šausmīgi! Kas to varēja panest, visu silu redzēt degam! Nē, nē, to <strong>Andriksons</strong> nebijgribējis. Viņš tik baronu bij gribējis pabiedēt, viņu pamācīt, kā ir, kad sirds aizsvešas netaisnības saplok, bet visu silu - - paldies Dievam, tas jau arī nemaznevarēja notikt. Jo tur aiz kokiem, taisni izcirtumam pretim, atradās sirpim līdzīgaisezers, tā līcī ug<strong>un</strong>ij vajadzēja apdzist!Bet ja liesmas apsitas ap ezera galiem! Viņasizplētās tik neticamā ātrumā! Nu jau tās bij līdz izcirtuma vidum, <strong>un</strong> aizdegāsšvirkstēdama ja<strong>un</strong>ā egļu ataudze, <strong>un</strong> nu - nu dzeltenais velns apkampa lielāsegles... Nāvīga iztrūcināšanās kratīja Andriksona dvēseli. Viņam likās, ka viņa matizem cepures slietos stāvu. Ko viņš bij darījis! Ko viņš bij darījis! Ko mežs viņam bijdarījis, ka viņš viņu izpostīja! Skaistais, lielais mežs! Un barons! Vai tad viņštiešām bij tik slikts, ka tas šitā bij jāsoda! Ak, kādēļ cilvēka roka tai acumirklinesakalta, kad tā taisījās darīt negantu darbu!Bet ug<strong>un</strong>s izplatījās arvien tāļāk.Vai <strong>Andriksons</strong> viņā lai noskatījās, kamēr tāmežu visā viņa platumā bij pārņēmuse? Vai silu varbūt vēl nevarēja glābt?...Latvijas Universitāte, Pedagoģijas <strong>un</strong> Psiholoģijas fakultāte
Change language