Elektromagnētiskās indukcijas parādības - Fizmati

neelektrostatiskas dabas tā saucamo virpuļaino elektrisko laukukatrā kontūra punktā, pie kam ir spēkāE V= F / q , kas eksistēE = ∫ E dl , un dΦV ∫ EVdl = − .dtLLŠis virpuļainais elektriskais lauks, līdzīgi kā elektrostatiskais lauks, ļauj aprēķinātspēku (kas darbojas uz kādu lādiņu telpas punktā, kur ir E V) pēc parastās formulasF = qE . Tikai elektrostatiskajā gadījumā lauks tiek rodas tāpēc, ka tuvumā ir kādi citilādiņi, bet elektromagnētiskās indukcijas gadījumā elektriskais lauks rodas tāpēc, kakādā telpas daļā mainās magnētiskais lauks. Tādejādi tiek paplašināts elektriskā laukajēdziens un turpmāk par elektrisko lauku sauc abus elektriskā lauka veidus, kā arīparasti nelieto speciālu indeksu virpuļainā lauka apzīmēšanai.Šī virpuļainā elektriskā neelektrostatiskas dabas elektriskā lauka cirkulācija navvienāda ar nulli, jo ir vienāda ar EDS dotajā kontūrā. Tāpēc šis lauks nav potenciālslauks, un tā lauka līnijas ir noslēgtas. Šeit var saskatīt formālu līdzību ar cirkulācijasteorēmu magnētiskajam laukam ∫ Bdl= µ0∫∫jdS .LSNo eksperimentālajiem faktiem arī izriet, ka, lai rastos virpuļainais elektriskais lauks,nebūt nav nepieciešama vadoša materiāla noslēgta kontūra klātbūtne, proti, šiselektriskais lauks rodas telpā, ja telpā laikā mainās magnētiskais lauks.Vispārīgā gadījumā precīza EVsadalījuma aprēķināšanai ir jālieto elektromagnētiskāsindukcijas likuma diferenciālā forma. Tomēr simetrisku sistēmu gadījumā varaprēķināt EVarī izmantojot Faradeja likumu. Aplūkojam aksiāli simetrisku sistēmu∫E = E dl VLdΦ∫ EVdl = − ,dtL1 dΦE = −2πrdtdΦE2 πr= − ,dtJa kontūra L vietā ir novietots gredzenveida vadītājs ar ļoti nelielu pārtraukumu, tadstarp vadītāja galiem 1 un 2 būs spriegums UELSBSNdlEU2= E = ∫ EVdl14