Laboratorijas (praktiskais) darbs “Civilās aizsardzības pasākumu ...

Piemērs.Avārijas rezultātā objektā, kas atrodas 5 km no pilsētas, noticis hloraglabāšanas tilpnes bojājums un hlora noplūde. Meteoroloģiskie apstākļi :izotermija, vēja ātrums – 4 m/s. Aprēķināt, pēc cik ilga laika saindētā gaisamākonis nonāks līdz pilsētas robežai.Risinājums.1. Pie vēja ātruma 4 m/s no tabulas 5 atrodam saindētā gaisa mākoņa frontes(priekšējās malas) izplatīšanās ātrumu – 24 km/s.2. Saindētā gaisa mākoņa nonākšanas laiks līdz pilsētai:t = 5 / 24 = 0,2 st.Pielikums P4.Piemērs.Ķimiskajā uzņēmumā notikusi tehnoloģiskā cauruļvada avārija, kurā zemspiediena atrodas šķidrs hlors. Avārijas rezultātā izveidojies vides piesārņojumaavots ar hloru. Izplūdušā hlora daudzums nav zināms. Sistēmā atradies 40 t šķidrahlora. Nepieciešams noteikt saindējuma zonas ar hloru dziļumu un saindējumaavotu darbības ilgumu. Aprēķins darāms pie nesacījuma, ka pēc avārijas sākumapagājusi viena stunda. Meteoapstākļi avārijas momentā: vēja ātrums – 5 m/sek;gaisa temp. 0°C; izotermija. Hlors izlijis brīvi uz apakšā esošās virsmas.Risinājums.1. Tā kā avārijas laikā izplūdušā hlora daudzums nav zināms, tad saskaņā ariepriekšminēto tā daudzumu pieņemam maksimālo t.i. 40 t.2. Nosakām ekvivalento vielas daudzumu primārajā mākonī:Q e1 = K 1 ⋅ K 3 ⋅ K 5 ⋅ K 7 ⋅ Q 0 ,Kur:K 1 – koeficients, kas atkarīgs no SIIV glabāšanas apstākļiem;(saspiestām gāzēm K 1 = 1);K 3 – koeficients, kas vienlīdzīgs hlora un faktiski noplūdušā SIIVtoksodozu attiecībai (dalījumam), nosaka pēc tab. 7;K 5 - koeficients, kas atkarīgs no gaisa vertikālās stabilitātes;pie inversijas K 5 = 1;pie izotermijas K 5 = 0,23;pie konvekcijas K 5 = 0,08;K 7 – koeficients, kas atkarīgs no gaisa temperatūras, nosaka pēc tab Nr.7(saspiestām gāzēm K 7 = 1);Q 0 – noplūdušo SIIV daudzums, t.24Q e1 = 0,18 ⋅ 1 ⋅ 0,23 ⋅ 0,6 ⋅ 40 = 1 t3. Ar formulas T (no pielikuma P1) palīdzību aprēķinām hlora iztvaikošanaslaiku no izplūdušas peļķes virsmas pie vēja ātruma 5 m/s:T = (0,05 ⋅1,553) / (0,052 ⋅ 2,34 ⋅ 1) = 0,64 st = 38 min.4. Q e2 = (1-K 1 ) ⋅ K 2 ⋅ K 3 ⋅ K 4 ⋅ K 5 ⋅ K 6 ⋅ K 7 ⋅ (Q 0 / (h ⋅ d))kur:K 2 – koeficients, kas atkarīgs no SIIV fizikāli-ķīmiskām īpašībām(tabula Nr.7);K 4 – koeficients, kas atkarīgs no vēja ātruma (tabula Nr. 8);K 6 – koeficients, atkarīgs no laika, kas pagājis no avārijas sākuma N(tabula Nr. 6).Q e2 = (1 – 0,18) ⋅ 0,052 ⋅ 1 ⋅ 2,34 ⋅ 0,23 ⋅ 1⋅ 1 ⋅ 40 / (0,05 ⋅ 1,553) ==11,8 t.5. Pēc tabulas Nr 9 atrodam saindējuma zonas dziļumu no primārā mākoņa:Dz1 = 1,68 km.6. Pēc tabulas Nr 9 atrodam ar interpolācijas palīdzību saindējuma zonasdziļumu no sekundārā mākoņa:Dz 2 = 5,53 + [(8,19 – 5,53) / (20 – 10)] ⋅ 1,8 = 6 km.7. Nosakām kopējo saindējuma zonas dziļumu:Dz = Dz max 1(2) + 0,5Dz min 2(1)Dz = 6 + 0,5 ⋅ 1,68 = 6,84 km.Tātad saindējuma zonas ar hloru dziļums avārijas rezultātā var būt 6,8 km,bet saindējuma avota darbības ilgums – ap 40 min.25