c) ja vēja ātrums pēc prognozes ir ≥1m/s, tad saindējuma zonai ir sektoraforma:0ϕD zD z0 –sakrīt ar saindējuma avotu;90 0 ja vēja ātrums pēc prognozes ir no 1 līdz 2m/s;ϕ = 45 0 ja vēja ātrums pēc prognozes ir > 2m/s;sektora radis vienāds ar zonas dziļumu Dz;sektora bisektrise sakrīt ar mākoņa pēdas asi un orientēta vēja virzienā U.UFaktiskās saindējuma zonas platību km 2 nosaka pēc formulas:S fakt = K 8 ⋅ D z 2 ⋅ N 0,2 ,Kur:K 8 – koeficients, kas atkarīgs no gaisa vertikālās noturības:pie inversijas K 8 = 0,081,pie izotermijas K 8 = 0,133,pie konvekcijas K 8 = 0,235;N – laiks, kas pagājis no avārijas sākuma, st.Piemērs .Avārijas rezultātā, kas notikusi ķīmiski bīstamā uzņēmumā izveidojusiessaindējuma zona, kuras Dz = 10km; vēja ātrums – 2 m/s; inversija.Aprēķināt saindējuma zonas platību, ja no avārijas sākuma pagājušas 4 st.Atrisinājums. Ar formulas palīdzību nosakām faktiskās saindējuma zonas platību:S fakt = 0,081 ⋅ 10 2 ⋅ 4 0,2 = 10,7 km 2 .Pielikums P3.Saindējuma zonas plātības noteikšana.Pielikums P2.Saindējuma zonas platību no primārā SIIV (sekundārā) mākoņa nosakaar formulas palīdzību:S s.ie.z. = 8,72 ·10-3·Dz2·φ,Kur:S s.ie.z. – iespējamā saindējuma platība, km 2 ;Dz – saindējuma zonas dziļums, km;φ – iespējamās saindējuma zonas leņķa izmēri, grādos.Saindētā gaisa mākoņa atnākšanas laika līdz objektam noteikšana.Saindētā ar SIIV gaisa mākoņa pārnešanas laika ar gaisa plūsmu un toaprēķina ar formulu:t = X / V,kur:X – attālums no saindējuma avota līdz objektam, km;V – saindētā gaisa mākoņa priekšējās malas pārnešanas ātrums, km/st.Tabula Nr 5.Iesējamā saindējuma zonas ar SIIV leņķaIzmēri atkarībā no vēja ātrumaTabula Nr 4.m/s 2Grad. 360 180 90 4522Vējaātrums,m/sek.Pārnešanasātrums,Km/st.1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15INVERSIJA5 10 16 21 - - - - - - - - - - -IZOTERMIJA6 12 18 24 29 35 41 47 53 59 65 71 76 82 88KONVEKCIJA7 14 21 28 - - - - - - - - - - -23
Piemērs.Avārijas rezultātā objektā, kas atrodas 5 km no pilsētas, noticis hloraglabāšanas tilpnes bojājums un hlora noplūde. Meteoroloģiskie apstākļi :izotermija, vēja ātrums – 4 m/s. Aprēķināt, pēc cik ilga laika saindētā gaisamākonis nonāks līdz pilsētas robežai.Risinājums.1. Pie vēja ātruma 4 m/s no tabulas 5 atrodam saindētā gaisa mākoņa frontes(priekšējās malas) izplatīšanās ātrumu – 24 km/s.2. Saindētā gaisa mākoņa nonākšanas laiks līdz pilsētai:t = 5 / 24 = 0,2 st.Pielikums P4.Piemērs.Ķimiskajā uzņēmumā notikusi tehnoloģiskā cauruļvada avārija, kurā zemspiediena atrodas šķidrs hlors. Avārijas rezultātā izveidojies vides piesārņojumaavots ar hloru. Izplūdušā hlora daudzums nav zināms. Sistēmā atradies 40 t šķidrahlora. Nepieciešams noteikt saindējuma zonas ar hloru dziļumu un saindējumaavotu darbības ilgumu. Aprēķins darāms pie nesacījuma, ka pēc avārijas sākumapagājusi viena stunda. Meteoapstākļi avārijas momentā: vēja ātrums – 5 m/sek;gaisa temp. 0°C; izotermija. Hlors izlijis brīvi uz apakšā esošās virsmas.Risinājums.1. Tā kā avārijas laikā izplūdušā hlora daudzums nav zināms, tad saskaņā ariepriekšminēto tā daudzumu pieņemam maksimālo t.i. 40 t.2. Nosakām ekvivalento vielas daudzumu primārajā mākonī:Q e1 = K 1 ⋅ K 3 ⋅ K 5 ⋅ K 7 ⋅ Q 0 ,Kur:K 1 – koeficients, kas atkarīgs no SIIV glabāšanas apstākļiem;(saspiestām gāzēm K 1 = 1);K 3 – koeficients, kas vienlīdzīgs hlora un faktiski noplūdušā SIIVtoksodozu attiecībai (dalījumam), nosaka pēc tab. 7;K 5 - koeficients, kas atkarīgs no gaisa vertikālās stabilitātes;pie inversijas K 5 = 1;pie izotermijas K 5 = 0,23;pie konvekcijas K 5 = 0,08;K 7 – koeficients, kas atkarīgs no gaisa temperatūras, nosaka pēc tab Nr.7(saspiestām gāzēm K 7 = 1);Q 0 – noplūdušo SIIV daudzums, t.24Q e1 = 0,18 ⋅ 1 ⋅ 0,23 ⋅ 0,6 ⋅ 40 = 1 t3. Ar formulas T (no pielikuma P1) palīdzību aprēķinām hlora iztvaikošanaslaiku no izplūdušas peļķes virsmas pie vēja ātruma 5 m/s:T = (0,05 ⋅1,553) / (0,052 ⋅ 2,34 ⋅ 1) = 0,64 st = 38 min.4. Q e2 = (1-K 1 ) ⋅ K 2 ⋅ K 3 ⋅ K 4 ⋅ K 5 ⋅ K 6 ⋅ K 7 ⋅ (Q 0 / (h ⋅ d))kur:K 2 – koeficients, kas atkarīgs no SIIV fizikāli-ķīmiskām īpašībām(tabula Nr.7);K 4 – koeficients, kas atkarīgs no vēja ātruma (tabula Nr. 8);K 6 – koeficients, atkarīgs no laika, kas pagājis no avārijas sākuma N(tabula Nr. 6).Q e2 = (1 – 0,18) ⋅ 0,052 ⋅ 1 ⋅ 2,34 ⋅ 0,23 ⋅ 1⋅ 1 ⋅ 40 / (0,05 ⋅ 1,553) ==11,8 t.5. Pēc tabulas Nr 9 atrodam saindējuma zonas dziļumu no primārā mākoņa:Dz1 = 1,68 km.6. Pēc tabulas Nr 9 atrodam ar interpolācijas palīdzību saindējuma zonasdziļumu no sekundārā mākoņa:Dz 2 = 5,53 + [(8,19 – 5,53) / (20 – 10)] ⋅ 1,8 = 6 km.7. Nosakām kopējo saindējuma zonas dziļumu:Dz = Dz max 1(2) + 0,5Dz min 2(1)Dz = 6 + 0,5 ⋅ 1,68 = 6,84 km.Tātad saindējuma zonas ar hloru dziļums avārijas rezultātā var būt 6,8 km,bet saindējuma avota darbības ilgums – ap 40 min.25