Laboratorijas (praktiskais) darbs âCivilÄs aizsardzÄ«bas pasÄkumu ...
Laboratorijas (praktiskais) darbs âCivilÄs aizsardzÄ«bas pasÄkumu ... Laboratorijas (praktiskais) darbs âCivilÄs aizsardzÄ«bas pasÄkumu ...
Piezīme: Devas (dozes) jauda no attiecīgā radioaktīvā mākoņa tiek aprēķināta pēcformulas:D0P 0 =0,5Rad/st,Kur:D 0 – Ārējā apstarojuma deva (doze) uz radioaktīvā mākoņa virzīšanās pēdasbisektrises (ass), Rad;0,5 – Laiks, kas pagājis, kad radioaktīvās mākonis pārgājis pāri attiecīgajampunktam, stundas.Pie vienreizējās cilvēka ķermeņa radioaktīvā apstarošanas atkarībā noekvivalentās summārās izstarojuma devas (dozes) lieluma iespējamisekojošie bioloģiskie traucējumi: 0-25 Rad – redzamu un jūtamu traucējumunav, 25-50 Rad – iespējams izmaiņas asinis sastāvā; 50-100 Rad – izmaiņasasinis sastāvā, darbaspēju normālais stāvoklis tiek traucēts; 100-200 Rad –normālā stāvokļa traucējumi, iespējama darbaspēju zaudēšana; 200-400 Rad– darbaspēju zaudēšana, iespējams letāls iznākums, nāve; 400-500 Rad –nāves gadījumi sastādīs 50% no kopējā cietušo skaita; 600 Rad un vairāk –nāves gadījumi sniegsies līdz 100% kopējā cietušo skaita.18Pielikums P1.Piemērs.Ķīmiski bīstamā objektā tiek glabātas vairākas SIIV, tai skaitā hlors – 30 t,amonjaks – 150 t, akrilskābes nitrils – 200 t. Aprēķināt saindējuma zonas dziļumuobjekta sagrāves gadījumā. Laiks, kas pagājis pēc objekta sagrāves 4 st., gaisatemperatūra – 0 0 C.Risinājums:1. Ar formulas palīdzību nosakām SIIV iztvaikošanas laiku:T =Kh • d2• K4• K7Kur:h – SIIV slāņa biezums, m;d – SIIV īpatsvars, t/m 3 ;K 2 , K 4 , K 7 – pēc tabulas 7, 8.T =T =T =0,05 • 1,5530,052 • 1•10,05 • 0,6810,025 • 1•10,05 • 0,8060,007 • 1•0,4,= 1,49 st. – hloram= 1,36 st. – amonjakam= 14,39 st. – akrilskābes nitrilamAr tabulas 6 palīdzību nosakām koeficientu K 6 :hloram un amonjakam – 1,74;akrilskābes nitrils – 3,03.2. Ar formulas palīdzību aprēķinām ekvivalento SIIV daudzumusaindējuma mākonī:Q e = 20·K 4·K 5·∑ni=1KQi• K3i• K6i• K7i•d2 i,iKur:K 2i – koeficients, atkarīgs no fizikāli-ķīmiskajām īpašībām i-jai SIIV;K 3i – koeficients, vienlīdzīgs attiecībai starp hlora bīstamo toksodozu uni-tās SIIV bīstamo toksodozu;K 6i – koeficients, kas atkarīgs no laika, kurš pagājis pēc objekta sagrāves;K 7i – precizējums, kas atkarīgs no i-tās SIIV temperatūras;Q i – i-tās SIIV krājumi objektā, t;d i – i-tās SIIV blīvums, t/m 3 .19
Q e =20·1·1·[0,052·1·1,74·1·30 +0,025·0,04·1,74·1·1,5530, 681150 +0,007·0,8·3,03·0,4·Uz topogrāfiskajām kartēm un shēmām iespējamā saindējuma zona varpieņemt šādu izskatu:a) ja vēja ātrums pēc prognozes < 1m/s, tad saindējuma zonai ir apļa veids:·200 ] = 76,305 t.0,8063. No tabulas 9 ar interpolācijas palīdzību nosakām saindējuma zonasdziļumu:Dz = 65,23+81,91−65,23100 − 70·(76,3-70) = 68,7 km.D zOD z4. Pēc Dz salīdzināšanas ar tabulas 10 datiem, galīgo saind1ejuma zonasdziļumu pieņemam 20 km.Tātad, sagrūstot ķīmiski bīstamam objektam izveidojušās saindējumazonas dziļums var sastādīt 20 km.Ķīmiska saindējuma zonu apzīmēšanas kārtība uz topogrāfiskajām kartēmun shēmām0 – sakrīt ar saindējuma avotu;φ = 360 0 ;apļa radis vienāds ar zonas dziļumu DzElipses attēlojums (ar punktēto līniju) atbilst faktiskai saindējuma zonaiuz fiksēto laika momentu;b) ja vēja ātrums pēc prognozes ir 1m/s, tad saindējuma zonai ir pusapļaveids:SIIV mākoņa iespējamā saindējuma zona (rajons) uz kartēm (shēmām)norobežo ar apli, pusapli vai sektoru, kuriem ir leņķa izmēri φ un radis, vienādssaindējuma zonas dziļumam Dz. Leņķa izmēri atkarībā no vēja ātruma pēcprognozes. Apļa, pusapļa vai sektora centrs “0” sakrīt ar saindējuma avotu.Faktiskā saindējuma zona, kurai ir elipses forma, iekļaujas iespējamāsaindējuma zonā.Sakarā ar SIIV mākoņa pārvietošanās iespējamajām izmaiņām vējavirziena maiņas iedarbībā nofiksētais faktiskās saindējuma zonas apzīmējums(attēls) uz kartēm (shēmām) netiek paradīts.0D zϕU0 –sakrīt ar saindējuma avotu;φ = 180 0 ;pusapļa radis vienāds ar zonas dziļumu Dz;pusapļa bisektrise sakrīt ar mākoņa pēdas asiun orientēta vēju virzienā U;2021
- Page 1 and 2: RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTEDarba
- Page 3 and 4: Ievads.Objekta civilās aizsardzīb
- Page 5 and 6: −−−Transporta nodrošinājums
- Page 7 and 8: Pielikums Nr. 2Objekta plāns (shē
- Page 9: 1- Mākoņa pēdas bisektrise (ass)
- Page 13 and 14: Piemērs.Avārijas rezultātā obje
- Page 15 and 16: Koeficienta K 6 nozīmes atkarībā
- Page 17 and 18: Tabula lai noteiktu iespējamās sa
Piezīme: Devas (dozes) jauda no attiecīgā radioaktīvā mākoņa tiek aprēķināta pēcformulas:D0P 0 =0,5Rad/st,Kur:D 0 – Ārējā apstarojuma deva (doze) uz radioaktīvā mākoņa virzīšanās pēdasbisektrises (ass), Rad;0,5 – Laiks, kas pagājis, kad radioaktīvās mākonis pārgājis pāri attiecīgajampunktam, stundas.Pie vienreizējās cilvēka ķermeņa radioaktīvā apstarošanas atkarībā noekvivalentās summārās izstarojuma devas (dozes) lieluma iespējamisekojošie bioloģiskie traucējumi: 0-25 Rad – redzamu un jūtamu traucējumunav, 25-50 Rad – iespējams izmaiņas asinis sastāvā; 50-100 Rad – izmaiņasasinis sastāvā, darbaspēju normālais stāvoklis tiek traucēts; 100-200 Rad –normālā stāvokļa traucējumi, iespējama darbaspēju zaudēšana; 200-400 Rad– darbaspēju zaudēšana, iespējams letāls iznākums, nāve; 400-500 Rad –nāves gadījumi sastādīs 50% no kopējā cietušo skaita; 600 Rad un vairāk –nāves gadījumi sniegsies līdz 100% kopējā cietušo skaita.18Pielikums P1.Piemērs.Ķīmiski bīstamā objektā tiek glabātas vairākas SIIV, tai skaitā hlors – 30 t,amonjaks – 150 t, akrilskābes nitrils – 200 t. Aprēķināt saindējuma zonas dziļumuobjekta sagrāves gadījumā. Laiks, kas pagājis pēc objekta sagrāves 4 st., gaisatemperatūra – 0 0 C.Risinājums:1. Ar formulas palīdzību nosakām SIIV iztvaikošanas laiku:T =Kh • d2• K4• K7Kur:h – SIIV slāņa biezums, m;d – SIIV īpatsvars, t/m 3 ;K 2 , K 4 , K 7 – pēc tabulas 7, 8.T =T =T =0,05 • 1,5530,052 • 1•10,05 • 0,6810,025 • 1•10,05 • 0,8060,007 • 1•0,4,= 1,49 st. – hloram= 1,36 st. – amonjakam= 14,39 st. – akrilskābes nitrilamAr tabulas 6 palīdzību nosakām koeficientu K 6 :hloram un amonjakam – 1,74;akrilskābes nitrils – 3,03.2. Ar formulas palīdzību aprēķinām ekvivalento SIIV daudzumusaindējuma mākonī:Q e = 20·K 4·K 5·∑ni=1KQi• K3i• K6i• K7i•d2 i,iKur:K 2i – koeficients, atkarīgs no fizikāli-ķīmiskajām īpašībām i-jai SIIV;K 3i – koeficients, vienlīdzīgs attiecībai starp hlora bīstamo toksodozu uni-tās SIIV bīstamo toksodozu;K 6i – koeficients, kas atkarīgs no laika, kurš pagājis pēc objekta sagrāves;K 7i – precizējums, kas atkarīgs no i-tās SIIV temperatūras;Q i – i-tās SIIV krājumi objektā, t;d i – i-tās SIIV blīvums, t/m 3 .19
Change language