Autoceļu ekspluatācija

Ceļu un tiltu katedraTikai studiju vajadzībāma – uzbērumā; b – ierakumā; 1 – nokrišľi; 2 – virsmas ūdeľi; 3 – infiltrējošais ūdens; 4 – tvaikveidīgs ūdens; 5 –plēvveida ūdens; 6 – kapilārais ūdens.4.1. att.Drenējošās gruntīs (k filtr > 0.5 m/dn), piemēram, smiltī, smilšainā grantī vaigrantainās gruntīs, ūdens uzsūkšanās pa kapilāriem nenotiek. Vietās, kur ir augstsgruntsūdens līmenis un stāvoši virszemes ūdeľi, zemes klātne parasti piesātinās arūdeni.Ziemā mitrums pārvietojas no apakšējiem (siltākiem) slāľiem uz virsējiem(aukstākiem) grunts slāľiem. Tā cēlonis ir spiedienu starpība mitruma plēvītēs, kasaptver grunts daļiľas. Ūdens, kas uzkrājas zemes klātnē, sasalst sasalšanas zonā. Zemesklātnē grunts sasalst pakāpeniski, sākot no virsējās kārtas, kur ir viszemākā temperatūra.Ūdenim sasalstot, tā tilpums ievērojami palielinās. Sasalst arī ūdens, kas pieplūst piesasalšanas robeţas. Tādējādi izveidojas ledus kristāli un lēcas.Palielinoties to tilpumam, autoceļa segums izspieţas uz augšu un sākas salaizcilājumu jeb kūkumošanās process. Ja autoceļa zemes klātne ir izbūvēta no daţādāmgruntīm, kas nav vienmērīgi noblīvētas, izveidojas nevienmērīgi kūkumi. Visintensīvākkūkumošana noris putekļainās un mālainās gruntīs un apvidos ar augstu gruntsūdenslīmeni.Pavasarī sākas grunts atkušana. Vispirms atkūst ceļa brauktuve un zemes klātnesvirsējā daļa, kas atrodas zem brauktuves, bet nomales atkūst lēnāk. Tāpēc zem ceļaseguma sakrājas ūdens un, ja nav atrisināta tā atvade, autoceļa seguma pamats un grunts42