AutoceÄ¼u ekspluatÄcija

More documents

Recommendations

Info

Ceļu un tiltu katedraTikai studiju vajadzībām- attālums starp automobiļiem (metros un sekundēs);- šasijas augstums.Šādu svēršanas sensoru izvietojumus uz brauktuves, tāpat kā satiksmes uzskaitessensoriem, ir atkarīgs no autoceļa joslu un brauktuvju platuma un skaita.Izanalizējot svēršanas datus, var noteikt diennakts stundas, kad pārslogotaistransports ir visvairāk un veikt šai laikā kontroli. Ir iespēja papildināt šādu satiksmesuzskaites punktu ar foto kameru, kas atvieglotu pārslogoto transporta līdzekļu fiksēšanu,jo šāda tipa iekārtas ļauj izdrukāt talonu ar ass slodzēm un attēlu, kurā redzamspārslogotais transporta līdzeklis un pārkāpuma laiks(3.12.att.).3.12.att. Izdrukas paraugs40
Ceļu un tiltu katedraTikai studiju vajadzībām4. Autoceļa zemes klātnes ūdens – siltuma režīms4.1. Ūdens – siltuma režīma būtībaZemes klātne ir teritorijas josla, ko ierobeţo sānu grāvju ārējās nogāzes vai arīierakumu (uzbērumu) nogāţu krustojumu līnijas ar zemes virsmu.Vislielākā ietekme uz ceļa zemes klātnes noturību ir klimatam, hidroloģiskiemapstākļiem, apvidus reljefam, grunts ģeoloģiskai uzbūvei un augu valstij. Katraatsevišķa faktora ietekmi ir grūti novērtēt, jo bez tiešas iedarbības šie faktori irsavstarpēji saistīti un uzlabo vai pasliktina autoceļu ekspluatācijas apstākļus. Autoceļuekspluatāciju ļoti stipri ietekmē klimatiskie apstākļi:- temperatūras svārstību ātrums un amplitūda;- apvidus maksimālā temperatūra;- nokrišľu daudzums un iztvaikošanas intensitāte;- valdošo vēju virziens un stiprums;- zemes sasalšanas dziļums un sniega segas biezums;- gruntsūdens līmenis.Procesu kopumu, kas norisinās zemes klātnē gada laikā, mainoties klimatiskajiemapstākļiem – mitrumam un temperatūrai, sauc par zemes klātnes ūdens – siltumarežīmu.Atsevišķos gadalaikos atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem zemes klātnēnorisinās ūdens – siltuma reţīma maiľas process (4.1.att.). Tā, piemēram, rudens lietusperiodā, lietus ūdeľiem iesūcoties zemē, daudz ūdens uzkrājas zemes klātnē. Tasiesūcas zemes klātnē arī no sānu rezervēm un sāgrāvjiem. Ūdens, kas iekļuvis zemesklātnē, pārvietojas no vietām ar augstāku temperatūru uz vietām ar zemāku temperatūru.Šī procesa intensitāte ir atkarīga no gaisa temperatūras maiľām, gruntsūdens līmeľa ungrunts sastāva. Gruntis, kas satur daudz putekļu daļiľu, piemēram, putekļains, smilšainsmāls un plūstoša smilts ir nedrenējošas gruntis. Tās piesātinās ar ūdeni, nav noturīgas.Šādās gruntīs ūdens, ja tas netiek aizkavēts, pa grunts kapilāriem paceļas 1.5 – 2.0 maugstu un nokļūst zem ceļa segas.41
Page 1 and 2: Ceļu un tiltu katedraTikai studiju
Page 27 and 28: Intensitāte, aut./dnn.Ceļu un til
Page 29 and 30: Intensitāte,tūkstotis aut./dnn.Ce
Page 39: Ceļu un tiltu katedraTikai studiju
Page 47: Ceļu un tiltu katedraTikai studiju
Page 90 and 91:
Ceļu un tiltu katedraTikai studiju
Page 92 and 93:
Page 94 and 95:
Page 96 and 97:
Page 98 and 99:
Page 100 and 101:
show all

AutoceÄ¼u ekspluatÄcija

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?

AutoceÄ¼u ekspluatÄcija