Viduskurzemes atkritumu apsaimniekošanas ... - Vides ministrija

SIA Geo ConsultantsK. Ulmaņa gatve 3Rīga, LV 1004LatvijaTel ./ Fakss 7627504 / 7623512.e-pasts gc@geoconsultants.lvPasūtītājs:Latvijas Republikas Vides ministrijaAtkritumu apsaimniekošanas plānaGala versijaAutori:J. Prols, SIA “Geo Consultants”A. Krastiņš, SIA “Geo Consultants”V. Segliņš, SIA “Geo Consultants”S. Jevsejeva, SIA “Geo Consultants”I. Štāla, SIA “Geo Consultants”S. Bilalova, SIA “Geo Consultants”V. Viktorovičs, SIA “Geo Consultants”A. Kontuss, SIA “Geo Consultants”J. Ābeltiņš, SIA “Geo Consultants”SIA “Geo Consultants” valdes priekšsēdētājsJ. ProlsAtbildīgā izpildītājaI. ŠtālaRīga, 2005. gada jūlijs

Geo ConsultantsSaturs1. IEVADS....................................................................................................................................... 102. REĢIONĀLĀ ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS PLĀNA MĒRĶI UNUZDEVUMI ....................................................................................................................................... 113. LATVIJAS REPUBLIKAS UN ES LIKUMDOŠANAS PRASĪBAS ATKRITUMUAPSAIMNIEKOŠANAS JOMĀ..................................................................................................... 133.1. LATVIJAS LIKUMDOŠANA ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS JOMĀ......................................133.2. SVARĪGĀKĀS EIROPAS SAVIENĪBAS DIREKTĪVAS UN TO PRASĪBAS.......................................173.3. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS STRATĒĢISKIE DOKUMENTI ............................................183.3.1. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģija Latvijai, 1998-2010...........................193.3.2. Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns, 2003-2012...................................................193.3.3. Nacionālais vides politikas plāns (2004).........................................................................203.4. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS SEKTORA ATTĪSTĪBAS TENDENCES LATVIJĀ UN EIROPASSAVIENĪBĀ..........................................................................................................................................213.5. VIDUSKURZEMES REĢIONA PAŠVALDĪBU SAISTOŠIE NOTEIKUMI .........................................214. VISPĀRĒJAIS REĢIONA RAKSTUROJUMS.................................................................. 244.1. VIDUSKURZEMES REĢIONA TERITORIJA UN IEDZĪVOTĀJI......................................................244.2. DEMOGRĀFISKĀ ATTĪSTĪBA ...................................................................................................274.2.1. Pašreizējais stāvoklis........................................................................................................274.2.2. Demogrāfiskā prognoze līdz 2025. gadam......................................................................284.3. REĢIONA EKONOMISKĀ UN SOCIĀLĀ ATTĪSTĪBA...................................................................294.3.1. Makroekonomiskā attīstība..............................................................................................304.3.2. Nodarbinātība, darba samaksa un algas...........................................................................314.3.3. Mājsaimniecības izdevumu struktūra un pirktspēja........................................................324.4. RAŽOŠANAS ATTĪSTĪBA..........................................................................................................334.5. REĢIONA ESOŠĀ INFRASTRUKTŪRA.......................................................................................344.5.1. Dzīvojamais fonds............................................................................................................344.5.2. Izglītība .............................................................................................................................354.5.3. Veselības aprūpe...............................................................................................................354.5.4. Ceļu tīkls ...........................................................................................................................364.6. REĢIONA PAŠVALDĪBU BUDŽETU APSKATS...........................................................................375. VIDUSKURZEMES REĢIONA ATKRITUMU SAIMNIECĪBAS RAKSTUROJUMS................................................................................................................................................... 385.1. SADZĪVES ATKRITUMI............................................................................................................385.1.1. Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu aptaujas rezultāti ..........................................385.1.2. Notekūdeņu dūņu ražošana un izmantošana...................................................................395.1.3. Uzņēmumos un organizācijās radītie atkritumi ..............................................................405.2. BĪSTAMO ATKRITUMU DAUDZUMS UN TO APSAIMNIEKOŠANA REĢIONĀ .............................415.3. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS SISTĒMĀ IESAISTĪTIE IEDZĪVOTĀJI UN ATKRITUMUAPJOMS UZ VIENU IEDZĪVOTĀJU.........................................................................................................425.4. ESOŠĀ ATKRITUMU SAIMNIECĪBAS INFRASTRUKTŪRA .........................................................425.4.1. Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi ........................................................................435.4.2. Atkritumu savākšanas sistēma.........................................................................................44Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.iiGala versija

Geo Consultants5.4.3. Atkritumu dalītā vākšana .................................................................................................475.4.4. Esošo izgāztuvju raksturojums ........................................................................................475.5. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS TARIFI..............................................................................486. ATKRITUMU DAUDZUMA UN SASTĀVA PROGNOZE LĪDZ 2025. GADAM...... 496.1. PAMATDATI ATKRITUMU DAUDZUMA PROGNOZEI................................................................496.2. ATKRITUMU DAUDZUMA PROGNOZES 1. SCENĀRIJS (BĀZES PROGNOZE).............................496.3. ATKRITUMU DAUDZUMA PROGNOZES 2. SCENĀRIJS (OPTIMISTISKĀ PROGNOZE) ................526.4. ATKRITUMU DAUDZUMA PROGNOZES 3. SCENĀRIJS (PESIMISTISKĀ PROGNOZE).................547. VIDUSKURZEMES RAA PLĀNA INSTITUCIONĀLIE UN ORGANIZATORISKIEASPEKTI ............................................................................................................................................ 577.1. PIENĀKUMU UN ATBILDĪBAS SADALĪJUMS STARP IESAISTĪTAJĀM PUSĒM ............................577.1.1. Pašvaldības........................................................................................................................577.1.2. Atkritumu radītāji .............................................................................................................587.1.3. Atkritumu apsaimniekotāji...............................................................................................597.1.4. Atkritumu un iepakojuma materiālu pārstrādātāji un uzpircēji......................................607.1.5. Valsts likumdošanu un politiku nosakošās institūcijas...................................................627.1.6. Procesu pārraugošās un kontrolējošās institūcijas ..........................................................627.1.7. Augstākās mācību iestādes un skolas..............................................................................627.1.8. Nevalstiskās organizācijas ...............................................................................................637.2. SADARBĪBA STARP IESAISTĪTAJĀM PUSĒM ............................................................................648. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS ATTĪSTĪBA....................................................... 658.1. GALVENIE PIEŅĒMUMI...........................................................................................................658.2. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS ĪSTERMIŅA PLĀNS...........................................................668.2.1. Īstermiņa plāna mērķis un uzdevumi tā sasniegšanai .....................................................668.2.2. Piedāvāto alternatīvu īss apskats......................................................................................688.2.3. Plānā paredzētie pasākumi...............................................................................................708.2.4. Esošo izgāztuvju rekultivācija .........................................................................................808.2.5. Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveide .................................................818.2.6. Sadarbība ar blakus reģioniem.........................................................................................828.3. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS ILGTERMIŅA PLĀNS ........................................................828.3.1. Ilgtermiņa plāna mērķi .....................................................................................................838.3.2. Vispārējās pieejas raksturojums.......................................................................................839. PROGRAMMA DARBAM AR SABIEDRĪBU................................................................... 879.1. ĪSS PROBLĒMAS RAKSTUROJUMS ...........................................................................................879.2. PROGRAMMAS MĒRĶIS UN UZDEVUMI TĀS SASNIEGŠANAI...................................................879.3. MĒRĶA GRUPAS .....................................................................................................................889.4. VISPĀRĒJĀ INFORMĀCIJA.......................................................................................................889.5. SPECIFISKĀ INFORMĀCIJA UN PASĀKUMI ..............................................................................889.6....... PIENĀKUMU UN ATBILDĪBAS SADALĪJUMS SABIEDRĪBAS INFORMĒŠANAS UN IZGLĪTOŠANASJOMĀ...................................................................................................................................................9010. NEPIECIEŠAMĀS INVESTĪCIJAS ................................................................................ 9210.1. POTENCIĀLIE FINANSĒJUMA AVOTI .......................................................................................9510.1.1. Privāta sektora līdzdalība .................................................................................................9510.1.2. Valsts budžets ...................................................................................................................9610.1.3. Latvijas Vides investīciju fonds.......................................................................................96Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.iiiGala versija

Geo Consultants10.2. EKSPLUATĀCIJAS IZMAKSAS..................................................................................................9710.3. ĪSTERMIŅA PLĀNA PROGNOZĒTAIS TARIFU LĪMENIS .............................................................9811. PLĀNA REALIZĀCIJAS TERMIŅI............................................................................... 9911.1. PLĀNA IEVIEŠANAS GAITA.................................................................................................. 10011.2. ATBILDĪGĀS INSTITŪCIJAS PLĀNA REALIZĀCIJAI ............................................................... 10011.3. IETEIKUMI JAUNĀS ORGANIZĀCIJAS (PIV) IZVEIDEI .......................................................... 10111.4. JAUNĀS ORGANIZĀCIJAS UZDEVUMI UN ATBILDĪBA........................................................... 10311.5. PLĀNA REALIZĀCIJAS IZVĒRTĒŠANAS INDIKATORI ............................................................ 10411.6. PLĀNA IZVĒRTĒŠANA, PĀRSKATĪŠANA, PAPILDINĀJUMU IZSTRĀDE UN IEVIEŠANA .......... 10412. PLĀNA SABIEDRISKĀ APSPRIEŠANA..................................................................... 106IZMANTOTĀ LITERATŪRA ..................................................................................................... 107Tabulas3.1. tabula: Latvijas normatīvie akti atkritumu apsaimniekošanas sektorā ............................. 133.2. tabula: Eiropas Savienības svarīgākie normatīvie akti atkritumu apsaimniekošanas jomā173.3. tabula: Valstī politiski noteiktie mērķi atkritumu apsaimniekošanā. ............................... 193.4. tabula: Saistošo noteikumu esamība Viduskurzemes reģiona pašvaldībās. ..................... 224.1. tabula: Viduskurzemes reģiona teritoriāli administratīvais iedalījums, 2003. gadā......... 244.2. tabula: Viduskurzemes reģiona lauku iedzīvotāju raksturojums (2004. gada beigās) ..... 274.3. tabula: Viduskurzemes reģiona pastāvīgo iedzīvotāju galvenās vecuma grupas undemogrāfiskās slodzes līmenis ................................................................................. 274.4. tabula: Dzimstība un mirstība, dabiskais pieaugums........................................................ 274.5. tabula: Iedzīvotāju skaita izmaiņas Viduskurzemes reģionā, 1998.–2003. g.................. 284.6. tabula: Iedzīvotāju skaita izmaiņas Viduskurzemes reģionā, 2003 – 2025...................... 284.7. tabula: Viduskurzemes reģiona iedzīvotāju skaita izmaiņu tendences............................. 294.8. tabula: Demogrāfiskā prognoze Viduskurzemes reģionam, 2005. - 2025. g. .................. 294.9. tabula. Iekšzemes kopprodukts, 1000 LVL...................................................................... 304.10. tabula. Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, LVL............................................ 304.11. tabula: Strādājošo skaits pamatdarbā pa īpašuma sektoriem (gada beigās) ................... 314.12. tabula: Reģistrēto bezdarbnieku skaits un bezdarba līmenis Viduskurzemes reģionā,2003. gadā ................................................................................................................ 314.13. tabula: Mājsaimniecības patēriņa izdevumi un struktūra 2003. g. ................................. 324.14. tabula: Uzņēmumu dibināšanas un slēgšanas dinamika Viduskurzemes reģionā 1995.-2004. gados............................................................................................................... 334.15. tabula: Ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits Viduskurzemes reģionā 2003. gadā........ 334.16. tabula: Ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits 2003. gada beigās pēc to saimnieciskāsdarbības veida........................................................................................................... 344.17. tabula. Dzīvojamais fonds Viduskurzemes reģionā 2003. gada beigās.......................... 34Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.ivGala versija

Geo Consultants4.18. tabula. Mājsaimniecības un iedzīvotāji pēc mājokļa tipa Viduskurzemes reģionā (2000.g.).............................................................................................................................. 354.19. tabula. Izglītības iestādes un audzēkņu skaits Viduskurzemes reģionā 2003. g. 1.septembrī .................................................................................................................. 354.20. tabula. Veselības aprūpes iestādes Viduskurzemes reģionā 2003. gada beigās ............. 354.21. tabula. Slimnīcu skaits un to darbība Viduskurzemes reģionā 2003. gadā .................... 364.22. tabula. Esošā ceļu tīkla raksturojums 2003. gada beigās (km)....................................... 364.23. tabula: Tilti Viduskurzemes reģiona valsts autoceļos .................................................... 364.24. tabula: Tiltu izvietojums Viduskurzemes reģiona valsts autoceļos................................ 374.25. tabula. Pašvaldību kopbudžeti 2003. gadā, tūkst. LVL.................................................. 375.1. tabula. Savākto nešķiroto atkritumu apjoms un sastāvs Viduskurzemes reģionā 2003. gadā.................................................................................................................................. 385.2. tabula: Saražoto un izmantoto notekūdeņu dūņu daudzums 2003. gadā.......................... 395.3. tabula: Viduskurzemes reģiona uzņēmumos un organizācijās radīto atkritumu daudzums2003. gadā., tonnas ................................................................................................... 405.4. tabula. Bīstamo atkritumu radīšana un apsaimniekošana Viduskurzemes reģionā 2003.gadā, tonnas .............................................................................................................. 415.5. tabula. Atkritumu apsaimniekošanas sistēmā iesaistītie iedzīvotāji un 1 iedzīvotājasaražotais atkritumu apjoms ..................................................................................... 425.6 tabula: Uzņēmumi, kas apkalpo iedzīvotājus .................................................................... 435.7. tabula. Konteineru skaits un atkritumu savākšanas biežums Viduskurzemes reģionā 2004.gadā .......................................................................................................................... 455.8. tabula. Viduskurzemes reģionā atkritumu apsaimniekošanai izmantojama tehnika ........ 465.9. tabula. Atkritumu dalītajai vākšanai izmantojama tehnika un konteineri ........................ 475.10. tabula. Savākto atkritumu daudzums pārstrādei Viduskurzemes reģionā 2003. gadā.... 476.1. tabula. Saražoto sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzuma prognoze, tonnas (bāzesprognoze).................................................................................................................. 506.2. tabula. Saražoto pārējo atkritumu daudzuma prognoze, tonnas (bāzes prognoze).......... 506.3. tabula. Savākto un apglabāto sadzīves atkritumu daudzuma prognoze, tonnas (bāzesprognoze).................................................................................................................. 516.4. tabula. Saražoto sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzuma prognoze, tonnas(optimistiskā prognoze)............................................................................................ 526.5. tabula. Saražoto pārējo atkritumu daudzuma prognoze, tonnas (optimistiskā prognoze)536..6. tabula. Savākto un apglabāto sadzīves atkritumu daudzuma prognoze, tonnas(optimistiskā prognoze)............................................................................................ 536.7. tabula. Saražoto sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzuma prognoze, tonnas(pesimistiskā prognoze)............................................................................................ 546.8. tabula. Saražoto pārējo atkritumu daudzuma prognoze, tonnas (pesimistiskā prognoze)55Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.vGala versija

Geo Consultants6.9. tabula. Savākto un apglabāto sadzīves atkritumu daudzuma prognoze, tonnas(pesimistiskā prognoze)............................................................................................ 568.1. tabula. Alternatīvu realizācijas salīdzinošās izmaksas (līdz 2008. gadam ieskaitot) ....... 698.2. tabula. Jauno objektu un saistītās ekspluatācijas izmaksas .............................................. 708.3. tabula. Jauno objektu un saistītās ekspluatācijas izmaksas 3. un 4. alternatīvām ............ 708.1. tabula. Sabiedrības informēšanas – izglītošanas kampaņas pasākumi ............................. 9010.1. tabula. Īstermiņa programmas realizācijas izmaksas...................................................... 9210.2. tabula. Investīciju sadalījums Īstermiņa plāna ietvaros, LVL ........................................ 9410.3. tabula. Īstermiņa plāna ietvaros apsaimniekojamais atkritumu daudzums..................... 9710.4. tabula. Papildus investīcijas ekspluatācijas izdevumiem Īstermiņa plāna ietvaros........ 9710.5. tabula. Ekspluatācijas izmaksu izmaiņas Īstermiņa plāna ietvaros (2005. gada sākumacenas)........................................................................................................................ 9810.6. tabula. Prognozējamās tarifu līmeņa izmaiņas ............................................................... 9811.1. tabula. Īstermiņa plāna realizācija .................................................................................. 9911.2. tabula. Ilgtermiņa plāna realizācija.............................................................................. 100Pielikumi1. PIELIKUMS. VIDUSKURZEMES REĢIONA IEDZĪVOTĀJI UN TO BLĪVUMS,20032. PIELIKUMS. VIDUSKURZEMES REĢIONA LAUKU TERITORIJASIEDZĪVOTĀJU RAKSTUROJUMS 2004. GADĀ BEIGĀS3. PIELIKUMS. VIDUSKURZEMES REĢIONA TILTU RAKSTUROJUMS4. PIELIKUMS. VIDUSKURZEMES REĢIONĀ SAVĀKTO ATKRITUMU APJOMS2003. GADĀ5. PIELIKUMS. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS SISTĒMĀ IESAISTĪTIEIEDZĪVOTĀJI UN ATKRITUMU APJOMS UZ VIENU IEDZĪVOTĀJUVIDUSKURZEMES REĢIONĀ 2003. GADĀ6. PIELIKUMS. VIDUSKURZEMES REĢIONA ESOŠO SADZĪVES ATKRITUMUIZGĀZTUVJU RAKSTUROJUMS UZ 2005. GADA 1. JŪNIJU7. PIELIKUMS. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS IZMAKSAS UN TARIFULĪMENIS VIDUSKURZEMES REĢIONĀ, 2003. G.8. PIELIKUMS. SALDUS RAJONA GAIĶU PAGASTA UN ŠĶĒDES PAGASTAPADOMJU VĒSTULES.9. PIELIKUMS. SIA “GEO CONSULTANTS” VĒSTULE NR. 130/2005 UN LRVALSTS VIDES DIENESTA LIEPĀJAS RVP VĒSTULE NR. 5.3.2.-7.4./910Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.viGala versija

Geo Consultants10. PIELIKUMS. SIA “GEO CONSULTANTS” VĒSTULE NR. 193/2005 UN ATBILDESUZ TO11. PIELIKUMS. IETEIKUMI PAŠVALDĪBU SAISTOŠAJIEM NOTEIKUMIEMViduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.viiGala versija

Geo ConsultantsLietotie termini un saīsinājumiatkritumi — jebkurš priekšmets vai viela, no kuras tās valdītājs atbrīvojas, ir nolēmis vaispiests atbrīvoties un kura atbilst atkritumu klasifikatorā noteiktajām kategorijām;atkritumu apsaimniekošana — atkritumu savākšana (tai skaitā atkritumu vākšana,šķirošana un sajaukšana, lai tos pārvadātu), uzglabāšana, pārkraušana, pārvadāšana, pārstrāde(tai skaitā atkritumu sadedzināšana, iegūstot enerģiju, iekārtās, kuru pamatdarbība navatkritumu sadedzināšana), reģenerācija un apglabāšana (tai skaitā sadedzināšana sadzīvesatkritumu sadedzināšanas iekārtās), šo darbību pārraudzība, kā arī atkritumu apglabāšanasvietu ierīkošana un pārstrādes objektu vai iekārtu uzturēšana un aprūpe pēc to slēgšanas;atkritumu poligons — speciāli ierīkota un aprīkota atkritumu apglabāšanas vieta, kurā tieknodrošināti normatīvajos aktos noteiktie vides aizsardzības pasākumi;atkritumu radītājs — fiziskā vai juridiskā persona, kuras darbība rada atkritumus vai kuraveic atkritumu sajaukšanu vai citas darbības, kā rezultātā mainās atkritumu sastāvs unīpašības;atkritumu uzglabāšana — atkritumu glabāšana tam speciāli piemērotās un aprīkotās vietāsto turpmākai pārstrādei vai apglabāšanai (izņemot īslaicīgu uzglabāšanu mazāk par trimmēnešiem to rašanās, šķirošanas un savākšanas vietās daudzumos, kas nerada kaitējumuvidei vai draudus cilvēku veselībai);bioloģiski noārdāmie atkritumi – bioloģiski sadalāmi atkritumi (zāle, zari, dārzeņi unaugļi);bīstamie atkritumi - atkritumus, kuriem piemīt viena vai vairākas īpašības, kas padara tosbīstamus cilvēka dzīvībai un veselībai, videi, kā arī personu mantai un kas atbilst atkritumuklasifikatorā noteiktajām bīstamo atkritumu kategorijām. Atkritumu bīstamību nosakaatkritumu sastāvā esošo bīstamo vielu īpašības un to daudzums. Kā bīstami tiek klasificētitoksiski, viegli uzliesmojoši vai sprāgstoši, oksidējoši, kancerogēni, kodīgi, kā arī mutagēnivai infekciozi atkritumi;izgāztuve — atkritumu apglabāšanas vieta, kas neatbilst poligona prasībām;lielgabarīta atkritumi - atkritumi, kurus to izmēra dēļ nevar vai nedrīkst ievietot atkritumutvertnēs (piemēram, mēbeles, matrači, liela izmēra elektriskie piederumi u. c.);mājsaimniecības atkritumi - virtuves atkritumi, papīrs, kartons, plastmasa, audumi, metāls,pelni, lielgabarīta atkritumi, kā arī apkalpojošo iestāžu - veikalu, skolu, bērnudārzu,sabiedriskās ēdināšanas, kā arī ražojošo uzņēmumu radītie atkritumi, kas pēc satura ir līdzīgiiepriekšminētajiem atkritumu veidiem;nolietots transportlīdzeklis — transportlīdzeklis, no kura tā īpašnieks atbrīvojas, ir nolēmisvai spiests atbrīvoties un kurš atbilst kādai no atkritumu klasifikatorā noteiktajāmkategorijām;piesārņojums — tāda tieša vai netieša emisijas ietekme uz vidi, kas var apdraudēt cilvēkuveselību, nodarīt kaitējumu īpašumam, rada vai var radīt kaitējumu videi, tai skaitāekosistēmām, traucēt dabas resursu izmantošanu vai citādi traucēt likumīgu videsizmantošanu;Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.8Gala versija

Geo Consultantssadzīves atkritumi – visi atkritumi, kas netiek klasificēti kā bīstamie atkritumi saskaņā aratkritumu klasifikatoru prasībām un 19.06.2001. LR MK noteikumiem Nr. 258 “Noteikumipar atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus;utilizācija - produkta / materiāla izmantošana otrreizējai pārstrādei;EEIA – Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi;ES – Eiropas Savienība;IKP – Iekšzemes kopprodukts;LASA – Latvijas atkritumu saimniecības asociācija;LR – Latvijas Republika;NVO – Nevalstiskās organizācijas;MK – Ministru Kabinets;AAP – Atkritumu apsaimniekošanas plāns;RVP – Reģionālā vides pārvalde;SA – Sadzīves atkritumi;VAK – Vides aizsardzības klubs;LASUA – Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija;ISWA – Starptautiskā cieto atkritumu asociācija;ERAF – Eiropas reģionālais atkritumu attīstības fonds;PIV – Projekta ieviešanas vienība;BA – Bīstamie atkritumiViduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.9Gala versija

Geo Consultants1. IEVADSViduskurzemes reģiona atkritumu apsaimniekošanas plāna gala versija sagatavota saskaņā ar2004. gada 1. septembra līgumu Nr. 99, kas noslēgts starp Latvijas Republikas Videsministriju (Pasūtītājs) un SIA “Geo Consultants” (Izpildītājs).Saskaņā ar “Darba uzdevumu” Izpildītāja galvenais uzdevums ir Viduskurzemes reģionaatkritumu apsaimniekošanas plāna izstrāde.Šis sējums ir reģionālā plāna gala versija un ietver šādas galvenās sadaļas:1. Atkritumu apsaimniekošanas plāna mērķi un uzdevumi2. LR un ES likumdošanas prasības atkritumu apsaimniekošanas jomā3. Vispārīgā informācija par reģionu4. Reģiona sadzīves atkritumu saimniecības raksturojums5. Atkritumu daudzuma prognoze6. Atkritumu apsaimniekošanas attīstība7. Programma darbam ar sabiedrību8. Nepieciešamas investīcijas īstermiņa programmas realizācijai9. Atkritumu apsaimniekošanas plāna realizācijas aktivitāšu plānsViduskurzemes reģiona robežas tika orientējoši noteiktas 2005. gada 19. aprīlī Vadības grupas sēdē,pieņemot lēmumu, ka jāveic papildus pārrunas ar Kuldīgas rajona pašvaldībām, kuras iepriekš bijanolēmušas projektā nepiedalīties. 26. aprīlī tika apmeklētas Padures, Īvandes Ēdoles un Turlavaspašvaldības, kuras oficiāli apstiprināja vēlmi piedalīties projektā. Papildus, sanāksmē, kas notika 28.aprīlī Ventspilī, tika panākta vienošanās par visu Kuldīgas rajona pašvaldību piedalīšanos projektā,vienlaicīgi vienojoties par to, ka 9 rajona pašvaldībās atkritumu apsaimniekošanu arī turpmāknodrošinās pašvaldības SIA “Ventspils labiekārtošanas kombināts”.Tādējādi, Viduskurzesmes atkritumu apsaimniekošanas reģionā ietilpst visas Kuldīgas rajonapašvaldības, kā arī Saldus rajona pašvaldības izņemot Gaiķu un Šķēdes pagastus, kasnolēmušas, ka nepiedalīsies ne Viduskurzemes, ne Piejūras reģionu atkritumuapsaimniekošanas projektos. Šiem pagastiem pašiem jāizstrādā atkritumu apsaimniekošanasplāni.Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.10Gala versija

Geo Consultants2. REĢIONĀLĀ ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS PLĀNAMĒRĶI UN UZDEVUMIAtkritumu apsaimniekošanas plāna (turpmāk tekstā – AAP) nepieciešamību nosaka“Atkritumu apsaimniekošanas likuma” (spēkā esošs no 2001. gada 3. janvāra, ar grozījumiem2004. gada 19. februārī 2004. gada 22. aprīlī 2004. gada 2. decembrī un 2005. gada 22. jūnijā) IIInodaļa, kur noteikts plāna saturs, tā apspriešanas un apstiprināšanas kārtība.Kopumā ņemot, minētā likuma III nodaļas 10. pantā noteikts, ka “Atkritumuapsaimniekošanas plānos iekļauj informāciju par:• atkritumu apsaimniekošanas stāvokli, raksturojot radīto, savākto (šķiroti unnešķiroti), pārstrādāto un apglabāto atkritumu veidus, to sastāvu, daudzumu unizcelsmi;• noteikto prasību (prioritārajā secībā) ievērošanu plānotajā atkritumuapsaimniekošanas turpmākajā attīstībā, norādot katras darbības apjomu(attiecīgo atkritumu veidu, daudzumu un izcelsmi) un tās realizēšanai paredzētolaiku;• plānoto darbību realizēšanai nepieciešamajām aktivitātēm;• plānoto darbību realizēšanai nepieciešamajiem objektiem (jaunceļamajiem,rekonstruējamiem, esošajiem) un to tehnisko aprīkojumu;• institūcijām, kas ir atbildīgas par attiecīgo plānoto darbību realizēšanu;• aprēķinātajām izmaksām un finansēšanas avotiem plānoto darbīburealizēšanai;• iespējām uzlabot atkritumu apsaimniekošanu;• pasākumiem tādu atkritumu, kuri aerobos vai anaerobos apstākļos varsadalīties, apglabājamā daudzuma samazināšanai, izmantojot to pārstrādi,kompostēšanu, kā arī biogāzes ieguvi;• pasākumiem, termiņiem un finansējumu sadzīves atkritumu izgāztuvjuslēgšanai” 1 .Vadoties no augšminētā, noteikts AAP mērķis un uzdevumi, ņemot vērā atkritumuapsaimniekošanas stāvokli konkrētajā reģionā. kā arī tā sociāli – ekonomisko situāciju un tāsīpatnības.AAP mērķis ir nodrošināt pamatinformāciju un rīcības programmu, kas nepieciešamalikumdošanas prasībām atbilstošas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidei konkrētajāreģionā.Līdz ar to AAP galvenie uzdevumi ir sekojoši:• esošās situācijas inventarizācija un tās atbilstības likumdošanas aktu prasībāmnovērtējums,• atkritumu ražošanas prognoze laika posmam līdz 2025. gadam ieskaitot,1Citāts no “Atkritumu apsaimniekošanas likuma” (2004. gada 19. februāra redakcija)Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.11Gala versija

Geo Consultants• atkritumu apsaimniekošanas īstermiņa un ilgtermiņa programmu izstrāde,paredzot nepieciešamo finansējumu un plānu realizācijas termiņus,• iedzīvotāju maksātspējas novērtējums, sabalansējot labākos iespējamostehniskos risinājumus ar esošajiem un pieejamajiem finansiālajiem resursiem.AAP paredzēts laika posmam no 2005. gada līdz 2025. gadam. Tik dinamiski mainošāstautsaimniecības nozares kā atkritumu apsaimniekošana plānošana 20 gadu periodam ir ļotisarežģīts process. Tāpēc AAP tiek paredzēts divu savstarpēji saistītu, hronoloģiski secīguprogrammu realizācija:• īstermiņa programma – laika posmam līdz 2013. gadam, ieskaitot,• ilgtermiņa programma - laika posmam līdz 2025. gadam, ieskaitot.Šo iedalījumu nosaka, kā likumdošanas prasības, tā arī atkritumu apsaimniekošanas stāvokliskonkrētajos reģionos.Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.12Gala versija

Geo Consultants3. LATVIJAS REPUBLIKAS UN ES LIKUMDOŠANASPRASĪBAS ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS JOMĀ3.1. Latvijas likumdošana atkritumu apsaimniekošanas jomāVismaz 13 likumi un 28 Ministru kabineta noteikumi tieši vai pastarpināti nosaka rīcības aratkritumiem vispārējā formā valstī. Starp tiem nozīmīgākie, kas ietekmē sadzīves unrūpniecības atkritumu apsaimniekošanu Viduskurzemes reģionā, apskatīti 3.1. tabulā.:3.1. tabula: Latvijas normatīvie akti atkritumu apsaimniekošanas sektorāNosaukumsLikums „Par vides aizsardzību”Grozījumi: 10.01.1997, 22.05.1997, 20.06.2000, 20.12.2001, 24.10.2002,15.05.2003, 07.04.2004, 03.02.2005Likums: “Atkritumu apsaimniekošanas likums”Grozījumi: 19.02.2004, 22.04.2004, 02.12.2004, 22.06.2005Likums “Par piesārņojumu”Grozījumi: 20.06.2002, 18.12.2003., 08.11.2004, 27.01.05Likums: “Iepakojuma likums”Grozījumi: 21.04.2005.Likums "Par dabas resursu nodokli"Grozījumi: 19.12.1996, 06.04.2000, 20.12.2001, 20.11.2003, 07.04.2004Likums “Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likums”Grozījumi: 12.01.2005.MK noteikumi Nr. 985 “Noteikumi par atkritumu klasifikatoru unīpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus”MK noteikumi Nr. 342 “Atkritumu apsaimniekošanas atļaujuizsniegšanas, pagarināšanas, pārskatīšanas un anulēšanas kārtība”MK noteikumi Nr. 15 “Noteikumi par prasībām atkritumu poligonuierīkošanai, kā arī atkritumu poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanai,slēgšanai un rekultivācijai”MK noteikumi Nr. 323 “Prasības atkritumu sadedzināšanai un atkritumusadedzināšanas iekārtu darbībai”Grozījumi: MK 23.10.2001. not. Nr. 449, MK 20.08.2002. not. Nr. 377,MK 04.02.2003. not. Nr. 69MK noteikumi Nr. 319 “Bīstamo atkritumu uzskaites, identifikācijas,uzglabāšanas, iepakošanas , marķēšanas un pārvadājumu uzskaiteskārtība”MK noteikumi Nr. 529 “Atsevišķu veidu bīstamo atkritumuapsaimniekošanas kārtība”Stājas spēkā no06.08.1991.01.03.200101.07.200101.07.200201.01.199601.05.200404.12.200421.05.200503.01.200121.07..200123.07.200218.12.2001MK noteikumi Nr. 371 “Kārtība, kādā nosaka maksu par bīstamo 08.07.2003Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.13Gala versija

Geo Consultantsatkritumu apglabāšanu”NosaukumsMK noteikumi Nr. 294 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijaspiesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijaspiesārņojošo darbību veikšanai”Grozījumi: MK 08.07.2003. not. Nr. 376; MK 03.02.2004. not. Nr. 64; MK22.04.2004. not. Nr. 415.MK noteikumi Nr. 414 “Noteikumi par depozīta sistēmas piemērošanuatkārtoti lietojamam iepakojumam”MK noteikumi Nr. 555 "Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas unmaksāšanas kārtība"Grozījumi: MK 16.11.2004 not. Nr. 930; MK 19.04.2005 not. Nr.269MK noteikumi Nr. 241 “Nolietota transportlīdzekļa likvidācijas sertifikātaaizpildīšanas un izsniegšanas kārtība”Grozījumi: MK 15.06.2004. not. Nr. 541MK noteikumi Nr. 242 “Noteikumi par transportlīdzekļu sastāvdaļām unmateriāliem, kuri drīkst saturēt svinu, dzīvsudrabu, kadmiju vai sešvērtīgāhroma savienojumus”MK noteikumi Nr. 243 “Prasības nolietotu transportlīdzekļu pārstrādei unvides prasības apstrādes uzņēmumiem”MK noteikumi Nr. 270 “Dabas resursu nodokļa atvieglojumupiemērošanas kārtība uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri realizēbrīvprātīgu izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmu”MK noteikumi Nr. 139 “Noteikumi par izlietotā iepakojuma reģenerācijasapjomiem un termiņiem, ziņojuma sniegšanas kārtību un veidlapasparaugu”MK noteikumi Nr. 316 “Kārtība, kādā atkritumus ieved pārstrādeiLatvijas teritorijā, kā arī atkritumu eksporta un tranzīta kārtība”MK noteikumiem Nr. 736 “Elektrisko un elektronisko iekārtu marķēšanasun informācijas sniegšanas prasības”MK noteikumi Nr. 624 “Noteikumi par elektrisko un elektronisko iekārtukategorijām”MK noteikumi Nr. 923 “Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumuapsaimniekošanas noteikumi”MK noteikumi Nr 626 “Noteikumi par piesārņojošas darbības izraisītosmaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smakuizplatīšanos”MK noteikumi Nr. 425 “Noteikumi par azbesta un azbesta izstrādājumuražošanas radīto vides piesārņojumu un azbesta atkritumuapsaimniekošanu”Grozījumi: MK 30.03. not. Nr. 182MK noteikumi Nr. 365 “Noteikumi par atkritumu pārstrādes,reģenerācijas un apglabāšanas veidiem”Stājas spēkā no30.07.2002.22.07.200301.07.200403.04.200401.05.200401.05.200401.07.200202.04.200201.05.200428.08.200401.08.200414.11.200406.08.200410.10.200129.04.2004Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.14Gala versija

Geo ConsultantsNosaukumsMK noteikumi Nr. 455 “Kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņupieņemšanas kārtība un kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plānuizstrādes kārtība”Grozījumi: MK 14.12.2004. not. Nr 1023Stājas spēkā no02.11.2002Latvijas juridiskie akti atkritumu apsaimniekošanas jomā ļoti labi atbilst ES direktīvuprasībām un lielākās atšķirības ir prasību ieviešanas termiņos, kas ir ticis akceptēts jauLatvijas pirmsiestāšanās sarunās ar ES 2 , kas norāda uz salīdzinoši drošu juridisko vidiplānošanas veikšanai pašvaldībā. Atbilstošās izmaiņas būs nepieciešams atspoguļot arīViduskurzemes reģiona pašvaldību saistošajos noteikumos nākotnē.No pamatlikumiem, kas vistiešāk ietekmē Viduskurzemes reģiona atkritumuapsaimniekošanas sistēmu, izceļami sekojošie:Likums Par vides aizsardzību (1991. gada 6. augustā)Likums un tā grozījumi (22.05.1997., 20.06.2000, 20.12.2001, 24.10.2002, 15.05.2003)nosaka, ka ražošanas un sadzīves atkritumi ir jāsavāc, jāglabā un jāieglabā šim mērķim īpašiaprīkotās vietās (29. pants), tas pats tiek attiecināts arī uz ķīmiskām vielām un atkritumiem(26. pants).Likums Par pašvaldībām (1994. gada 9. jūnijs)Grozījumi veikti 16 reizes. Likums nosaka vispārējos noteikumus un ekonomisko pamatuvietējo pašvaldību darbībai Latvijā, kā arī to pienākumus un atbildību. Sekojošais ir likuma15. panta izvilkums, kas izvērsti nosaka vietējās pašvaldības pienākumus. Citātā izceltas irtās pašvaldību funkcijas un atbildība, kas attiecas uz atkritumu apsaimniekošanu.Vietējo pašvaldību pastāvīgās funkcijas ir:- organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus (ūdensapgāde unkanalizācija; siltumapgāde;- sadzīves atkritumu savākšana, izvešana, glabāšana vai pārstrāde;notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana) neatkarīgi no tā, kāīpašumā atrodas dzīvojamais fonds;- gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību(ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana; ielu,laukumu un citu publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana;parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana;- industriālo atkritumu savākšanas un izvešanas kontrole; pret plūdupasākumi; kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana unuzturēšana).Likums Atkritumu apsaimniekošanas likums (2000. gada 14. decembris)Likums ir spēkā no 2001. gada 1. marta un regulē atkritumu savākšanu, uzkrāšanu unglabāšanu vai atkritumu atšķirošanu. Atkritumu radītājam vai īpašniekam ir pienākums:- glabāt atkritumus tā ka tie negatīvi neietekmē cilvēku veselību, vidi uncitu personu īpašumu;2 Skat. detalizēti: http://www.varam.gov.lv/EIN/Lvid_sad.htmViduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.15Gala versija

Geo Consultants- nogādāt atkritumus uz atkritumu savākšanai speciāli iekārtotām vietām vaipoligoniem (izgāztuvēm);- segt atkritumu apsaimniekošanas izmaksas; savākt visus atkritumus noteritorijas.Savukārt, likuma 9, pants nosaka, ka Pagastu, novadu un pilsētu pašvaldības savāadministratīvajā teritorijā: 1) organizē sadzīves atkritumu, to skaitā sadzīvē radušos bīstamoatkritumu, apsaimniekošanu atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas plāniem. Tā irvispārzināma pretruna ar likumu “Par pašvaldībām”, kura patreizējā posmā tiek interpretētakā valsts un pašvaldības abpusēja sadarbība līdz valsts pārraudzītas vienotas bīstamoatkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveides valstī.Likums Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem (2000. gada 19. oktobris)Likums ir spēkā no 2001. gada 1. jūnija un likuma 2. pants nosaka, ka “Pašvaldības, izpildotvienu no likumā noteiktajām patstāvīgajām funkcijām – komunālo pakalpojumuorganizēšanu iedzīvotājiem, savā administratīvajā teritorijā regulē sabiedrisko pakalpojumusniegšanu”, t. sk. “sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, izņemot sadzīves atkritumupārstrādi”. Attiecīgi likuma III nodaļas 16. pants nosaka, ka ”Regulators uz noteiktu laikuizsniedz sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam un regulējamo nozaru uzņēmumiem licenci,norādot tajā sabiedrisko pakalpojumu veidus”. Tas nozīmē, ka ikvienam pašvaldībāstrādājošajam uzņēmumam atkritumu apsaimniekošanas tarifs ir jāsaskaņo ar konkrētoSabiedrisko pakalpojumu regulatoru, kā arī jāsaņem licence pakalpojumu sniegšanai.Likuma realizēšanas nodrošināšanai MK ir izdevis virkni dažādu noteikumu. Būtiskākie notiem ir 2001. gada 26. jūnija noteikumi Nr. 281 “Sabiedrisko pakalpojumu tarifuaprēķināšanas metodika pašvaldību regulējamajās nozarēs”, kur III nodaļa veltīta sadzīvesatkritumu apsaimniekošanas tarifu aprēķināšanas metodikai. Savukārt, noteikumu 2.pielikumā noteikti tarifa aprēķinā iekļaujamie izmaksu posteņi, kas ietver sekojošas sadaļas(saskaņā ar noteikumos izmantoto terminoloģiju):- autotransporta izmaksas,- administratīvās izmaksas,- konteineru uzturēšanas izmaksas,- lielgabarīta atkritumu savākšanas un pārvadāšanas izmaksas,- sadzīves atkritumu glabāšanas un pārkraušanas teritoriju izmaksas,- sadzīves atkritumu apglabāšanas izmaksas,- ilgtermiņa kredītaizņēmumu atmaksāšana,- nodokļus un nodevas.Svarīgi atzīmēt, ka par Sabiedrisko pakalpojumu regulatora sniegtajiem pakalpojumiem irnoteikta valsts nodeva.Jāpiemin, ka valstī ir noteiktas tikai dažas būvnormas, kas regulē atkritumuapsaimniekošanu, primāri - Latvijas pagaidu būvnormatīva LBN 100 Teritoriālplānošana (toparedzēts saistīt ar LVS 190 grupas standartiem), bet arī:- Dzīvojamo māju tehniskās ekspluatācijas noteikumi (Latvijasbūvnormatīvs LBN 402), apstiprināti ar Latvijas RepublikasArhitektūras un celtniecības ministrijas 05.07.1993 pavēli Nr. 76;Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.16Gala versija

Geo Consultants- Namīpašumu sanitārās kopšanas noteikumi" (Latvijas būvnormatīvsLBN – 403).Minētās normas nākotnē būtu nozīmīgi papildināmas ar prasībām attiecībā uz dalītasatkritumu savākšanas organizāciju un tam nepieciešamās telpas un aprīkojuma izvietojumu.3.2. Svarīgākās Eiropas savienības direktīvas un to prasībasEiropas Savienības vides aizsardzības likumdošana ir attīstījusies vairāk kā 30 pēdējo gadulaikā, un šobrīd sevī iekļauj ap 300 juridisko dokumentu, ieskaitot direktīvas, noteikumus,lēmumus un rekomendācijas. Tomēr, tā Eiropas Savienības likumdošanas daļa (tā saucamaisvides aizsardzības Acquis) ar ko Latvijai bija jāsaskaņo sava nacionālā vides likumdošanasbāze un administratīvā prakse (kā priekšnoteikums kļūšanai par dalībvalsti) bija salīdzinošimazāka, un ietvēra 70 direktīvas, no kurām dažas ir tikušas grozītas vairākas reizes un irpapildinātas ar tā saucamām “meitas” jeb atvasinājuma direktīvām, kā arī 31 noteikumu(Regulations). Šobrīd Latvijas normatīvie akti atkritumu apsaimniekošanas jomā ir labisaskaņoti ar ES prasībām. Sadaļā sniegts īss kopskats par ES un Latvijas Republikas likumuun citu normatīvo aktu prasībām atkritumu apsaimniekošanas jomā.ES nozīmīgākie juridiskie dokumenti atkritumu apsaimniekošanas jomā ir iekļauti 3.2.tabulā. Lai arī Eiropas savienības prasību kopums tieši tiek attiecināts uz valsti kopumā unadresēts konkrētam atkritumu radītājam, šo normatīvo dokumentu ieviešanas secība unnosacījumi, kā arī atbilstošo rīcību koordinācija Latvijā pamatā attiecas uz pašvaldībukompetenci.3.2. tabula: Eiropas Savienības svarīgākie normatīvie akti atkritumu apsaimniekošanas jomāAtkritumu apsaimniekošanaPadomes direktīva par atkritumiem 75/442/EEC (ar grozījumiem direktīva 91/156/EEC).Padomes direktīva par bīstamajiem atkritumiem 91/689/EEC (ar grozījumiem direktīva94/31/EC).Eiropas atkritumu katalogs (nebīstami un bīstami) (Komisijas lēmums 2000/532/EC).Eiropas Parlamenta un Padomes regula (EK) 2150/2002 (2002. gada 25. novembris) Paratkritumu statistikuSpecifiski atkritumiPadomes direktīva 75/439/EEC par naftas produktu atkritumu apglabāšanu (argrozījumiem direktīva 87/101/EEC).Padomes direktīva 78/176/EEC par titāna dioksīda rūpniecības atkritumiem.Padomes direktīva 82/883/EEC par procedūrām, kā uzraudzīt un novērot vidi, ko ietekmētitāna dioksīda ražošanas atkritumi.Padomes direktīva 92/112/EEK par procedūrām tādu programmu saskaņošanai, kurasparedzētas, lai samazinātu un eventuāli novērstu titāna dioksīda ražošanas radītopiesārņojumu.Padomes direktīva 91/157/EEC par baterijām un akumulatoriem, kuros ir dažas bīstamasvielas.EP un Padomes direktīva 94/62/EC par iepakojumu un iepakojumu atkritumiem,papildināta ar 2004/12/EC.Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.17Gala versija

Geo ConsultantsPadomes direktīva 96/59/EC par polihlorida bifenilu un terfenilu apglabāšanu (PCB/PCT).Padomes direktīva 86/278/EEC par vides un augsnes aizsardzību, izmantojot dūņaslauksaimniecības vajadzībām.Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2002/96/EK (2003. gada 27. janvāris) parelektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/95/EK (2003. gada 27. janvāris) par dažubīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās (RoHS)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/53/EK (2000. gada 18. septembris) parnolietotiem transportlīdzekļiemProcesi un iekārtasEP un Padomes direktīva 2000/76/EC par atkritumu sadedzināšanu.Padomes direktīva 99/31/EC par atkritumu poligoniem.Padomes Lēmums 2003/33/EK (2002. gada 19. decembris), ar ko nosaka kritērijus unprocedūras atkritumu pieņemšanai poligonos atbilstoši Direktīvas 1999/31/EK 16. pantamun II pielikumamTransports, imports un eksportsPadomes Regula Nr 259/93 par atkritumu transportēšanas pārraudzību un kontroli EiropasSavienības ietvaros, no tās un uz to.Padomes Regula Nr 1420/1999 apstiprina noteikumus un procedūras, kas attiecināmas uznoteiktu atkritumu veidu pārvadājumiem uz noteiktām ne-EDSP zemēm.Komisijas Regula Nr 1547/99 nosaka kontroles procedūras, kas attiecināmas uz noteiktuatkritumu veidu pārvadājumiem uz noteiktām zemēm, kuras neattiecās pie EDSP LēmumaC(92)39.Tabulā apskatītās direktīvas pastāvīgi tiek papildinātas un grozītas un attiecībā uz atkritumuapsaimniekošanas mērķiem svarīgākās ir izmaiņas direktīvā 94/62/EEC par iepakojumu unizlietoto iepakojumu, kas nosaka skaitliski izteiktus (kvantificētus) sasniedzamos mērķusDalībvalstīs līdz 2006. g. 30. jūnijam (Latvijā šis termiņš noteikts kā 2015. g.) un uzsvernepieciešamību veicināt enerģijas iegūšanu no izlietotajiem iepakojuma materiāliem.3.3. Atkritumu apsaimniekošanas stratēģiskie dokumentiSaskaņā ar 1998. gada apstiprināto “Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģiju Latvijai,1998 - 2010” un balstoties uz “Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu, 2003 - 2012” pargalvenajiem uzdevumiem valsts vides politikas īstenošanai valstī šajā sektorā ir noteikti:−−sakārtot sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmu tā, lai nodrošinātu sadzīvesatkritumu savākšanas pakalpojumus visiem pilsētu iedzīvotājiem un vismaz 80%lauku iedzīvotājiem un pārējiem atkritumu radītājiem, novēršot nelegāli izbērtoatkritumu ietekmi uz vidi;līdz 2009. gadam izveidot 10 - 12 mūsdienīgas, reģionālas sanitārajām prasībāmatbilstošas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ar atkritumu apstrādesiekārtām un poligoniem. Visām atkritumu apglabāšanas iekārtām, kas darbojasLatvijas teritorijā, no šī brīža ir jāatbilst poligona prasībām;Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.18Gala versija

Geo Consultants− līdz 2012. gadam rekultivēt visas slēgtās vides aizsardzības prasībām neatbilstošasatkritumu izgāztuves, tādējādi samazinot atkritumu negatīvo ietekmi uz vidi.Lai sasniegtu Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģijas izvirzītos mērķus, ir uzsāktasadzīves atkritumu apsaimniekošanas projektu realizācija Rīgas, Liepājas, Ventspils,Ziemeļvidzemes, Austrumlatgales, Dienvidlatgales reģionos un atšķirīgās sagatavošanasstadijās ir projekti Malienas, Piejūras, Vidusdaugavas, Zemgales un Viduskurzemesreģionos.3.3.1. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģija Latvijai, 1998-20101998. gadā LR Ministru kabinets apstiprinājis “Sadzīves atkritumu apsaimniekošanasstratēģija 1998. – 2010. gadam”. Stratēģijas mērķi ir uzlabot sadzīves atkritumuapsaimniekošanu, kā arī samazināt sadzīves atkritumu un izgāztuvju radīto negatīvo ietekmiuz vidi. Stratēģija paredz uzlabot sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu kvalitātiun palielināt iedzīvotāju skaitu, kuriem ir pieejami šie pakalpojumi. Paredzēts pakāpeniskisamazināt esošo sadzīves atkritumu izgāztuvju skaitu.3.3.2. Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns, 2003-2012Ministru kabinets 2002. gada 21. augusta sēdē akceptēja Valsts atkritumu apsaimniekošanasplānu (MK Rīkojums Nr. 421) kā spēkā esošu ar 2003. gada 1. janvāri un nosaka tajākonkrētus politiskos mērķus. Tas ir valstī saistošs dokuments par kura izpildi Vides ministrijaregulāri atskaitās valdībai 3 , savukārt, pašvaldību tieša iesaistīšana šī plāna realizācijā irparedzēta turpmāk, pēc neatliekamo pasākumu veikšanas nacionālajā līmenī. Tādējādi, Valstsplānošanas dokumentu ietekme uz sadzīves atkritumu apsaimniekošanu reģionā ir paredzamajau tuvākā perspektīvā, ka plāns būs papildināms un koriģējams (2006. g. – 2007. g.).Viennozīmīgi, ka tas attieksies uz reģiona atkritumu apsaimniekošanas plānu attīstību,izpildes kontroli un korekcijām nākotnē.3.3. tabula: Valstī politiski noteiktie mērķi atkritumu apsaimniekošanā.Atkritumu veids vai plūsma Mērķis Jāsasniedz līdz:Atkritumu poligonos un Samazināšana līdz 75%izgāztuvēs apglabājamie Samazināšana līdz 50%bioloģiski noārdāmieatkritumi (pieņemot, ka tiek Samazināšana līdz 35%piemērota atkāpe)Iepakojuma atkritumi Atkritumu pārstrāde 50%Atkritumos esošo materiālu pārstrāde 15%Baterijas un akumulatori Aizliegums importēt un tirgot baterijas, kuras satur vairāk Hg, Cd, Pb,nekā tas ir noteikts ES likumdošanā.Dalītas vākšanas efektīva darbībaPCB/PCT atkritumiInventarizācija2010. g.2013. g.2020. g.2007. g.2007. g.2003. g.Iestājoties ES, kopš2004. gada maijaIestājoties ES, kopš2004. gada maijaEsošo materiālu iznīcināšanaNolietotai transportlīdzekļi Pārstrāde vai atkārtota izmantošana vismaz 70%Pārstrāde vai atkārtota izmantošana vismaz 85%2010. g.2006. g.2015. g.3Skat.: http://www.vidm.gov.lv/varam/DOC/Ldoc.htm Tur pat: Informatīvais ziņojums par Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna2003. – 2012. gadam izpildi. 04.08.2003 ir iesniegts Valsts Kancelejā.Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.19Gala versija

Geo Consultants3.3.3. Nacionālais vides politikas plāns (2004)Nacionālais vides politikas plāns 4 ir visaptverošs, stratēģisks un ar citiem atbilstoša līmeņaplāniem integrēts dokuments. Tā īstenošana paredzēta nākošo piecu gadu laikā. Undokumentā tiek formulēti vides aizsardzības principi, galvenie politikas mērķi un rīcības tosasniegšanai, par galveno uzdevumu nosakot - jānodrošina cilvēku veselībai labvēlīgi dzīvesapstākļi, kas gala rezultātā palielinās mūža garumu un uzlabos iedzīvotāju veselības unlabsajūtas stāvokli. Paredzēts, ka realizējot minēto, tiek prognozēti sekojoši rezultāti:1. Apglabājamo bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma samazināšana līdz 75 % no1995. gadā apglabātā bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma līdz 2010. gadam;2. Apglabājamo bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma samazināšana līdz 50 % no1995. gadā apglabātā bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma līdz 2013. gadam;3. Apglabājamo bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma samazināšana līdz 35 % no1995. gadā apglabātā bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma līdz 2020. gadam;4. Izveidota bīstamo atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūra (sadedzināšanas iekārta,apglabāšanas poligoni, arī azbesta atkritumiem, savākšanas staciju tīkls) no 2005. -2006. gadam;5. Nodrošināta izlietotā iepakojuma reģenerācija ne mazāk kā 50% apmērā nosaimnieciskajā apritē esošā iepakojuma apjoma līdz 2007. gadam;6. Atkritumos esošo iepakojuma materiālu pārstrāde nodrošināta ne mazāk kā 15%apmērā katram atsevišķam iepakojuma veidam (stikls, kartons un papīrs, plastmasa,metāls) līdz 2007. gadam;7. Nodrošināta bateriju un akumulatoru dalītas vākšanas sistēmas efektīva darbība;8. Izveidota depozīta sistēma baterijām;9. Nodrošināta esošo polihlorēto bifenilu un polihlorēto terfenilu saturošo materiāluiznīcināšana: līdz 2010. gadam;10. Nodrošināta nolietoto transportlīdzekļu pārstrāde vai atkārtota izmantošana vismaz70% no mašīnu masas – no 2006. gada;11. Nodrošināta nolietoto transportlīdzekļu pārstrāde vai atkārtota izmantošana vismaz85% no mašīnu masas – no 2015. gada.Noteiktie vides politikas mērķi un to kvantificētie rezultāti pēc nacionālā vides politikasplāna akcepta valdībā ir kļuvuši saistoši visiem atkritumu radītājiem valstī, bet pārraudzībaun vadība ir nodota pašvaldību ziņā. Pastarpināti tas nozīmē, ka šie ir mērķi un kontrolesrādītāji ir Piejūras atkritumu apsaimniekošanas sistēmas darbībai nākotnē. Tomēr, līdzšinējinepietiekoši konkrēti ir noteikti atbilstošie Nacionālā vides politikas plāna realizācijasmehānismi un pašvaldību loma tajos, un iepriekšēji minētie mērķi ir vērtējami kā indikatīviun attiecas uz Viduskurzemes sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģionu vidēja termiņaperspektīvas periodu.4Nacionālais Vides politikas plāns (2004. – 2008.). Ministru kabineta 03.02.2004. sēdē apstiprināts.Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.20Gala versija

Geo Consultants3.4. Atkritumu apsaimniekošanas sektora attīstības tendences Latvijā unEiropas savienībāIlgtermiņa plānojumos ir lietderīgi rēķināties un ņemt vērā ES politiku atkritumuapsaimniekošanā un tā vispārīgos vilcienos ir definēta Sestajā Vides rīcības programmā(posmam līdz 2010. g.), “Mūsu nākotne mūsu izvēle”, COM(2001)31 un daudz precīzāknoteikta Kopienas Atkritumu apsaimniekošanas stratēģijā. Rīcības programmas 5.7. nodaļaattiecas uz atkritumu apsaimniekošanas jautājumiem, tā nosaka apstiprinot iepriekšējāsprogrammas atkritumu apsaimniekošanas prioritātes vairākus kvantificētus sasniedzamosmērķus:− Stabilizēt sadzīves atkritumu rašanos atbilstoši līmenim, kas nepārsniedz 300 kg/cilv./gadā;− Pārstrādāt 50% papīra, stikla un plastmasas;− Izbeigt atkritumu eksportu no ES apglabāšanai ārpus ES;− Par 90% samazināt dioksīnu emisiju (no atkritumu sadedzināšanas) uc.Kvantitatīvie atkritumu apsaimniekošanas mērķi ir noteikti kā:− līdz 2010. g. samazināt apglabājamo atkritumu daudzumu par 20%, salīdzinot ar 2000.g., un līdz 2050. g. šo daudzumu samazināt līdz 50% no 2000. g. apglabāto atkritumudaudzuma;− līdz 2010. g. samazināt bīstamo atkritumu daudzumu par 20%, salīdzinot ar 2000. g.,un līdz 2050 g. šo daudzumu samazināt līdz 50% no 2000. g. radītā bīstamo atkritumudaudzuma.Tomēr tiek atzīts, ka šīs programmas realizācijas laikā primāri tiks akcentēti jau esošāsatkritumu apsaimniekošanas likumdošanas ieviešana 5 un tās realizācijas kontrole, atstājotkvantitatīvos sasniegumu rādītājus par politiskajiem mērķiem.3.5. Viduskurzemes reģiona pašvaldību saistošie noteikumiAtkritumu apsaimniekošanas reģionu veido 35 (19 Kuldīgas un 16 Saldus rajona)pašvaldības, no tām vietējie saistošie noteikumi ir izstrādāti tikai 24 pašvaldībās. Savukārt,vairums no citām pašvaldībām tos ikdienā aizstāj ar atkritumu apsaimniekošanas līgumiem aratbilstošo atkritumu apsaimniekošanas organizāciju. Pieņemtie vietējie saistošie noteikumi irizstrādāti detalizēti un atbilstoši patreiz spēka neesošiem "Par sadzīves atkritumiem" (1998)un likumam "Par bīstamajiem atkritumiem" (1993, 1997) un, pamatā, atbilst “Atkritumuapsaimniekošanas likumam” tā sākotnējā (2001. g.) redakcijā. Lai arī papildināmi, kādetalizēti un veiksmīgi izceļami Snēpeles pagasta, Pelču pagasta, Kurmāles, Kabiles unĒdoles pagastu vietējie saistošie noteikumi. Tie varētu nākotnē tikt izmantoti par paraugucitām reģiona pašvaldībām.Tie būtu papildināmi ar atsevišķām normām, kurus paredz Likuma “Par atkritumuapsaimniekošanu” grozījumi (19.02. 2004; 22.04.2004; 02.12.2004). Tas attiecas uzdefinīcijām par atkritumu uzglabāšanu, apsaimniekošanas mērķiem, atkritumuīpašumpiederību, u.c., līdz Ministru kabinets izdos ieteikumus pašvaldību saistošajiemnoteikumiem, kas reglamentē sadzīves atkritumu apsaimniekošanu (likuma 6. pants 2.5Skatīt: http://europa.eu.int/eur-lex/en/com/pdf/2001/en_501PC0031.pdfViduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.21Gala versija

Geo Consultantspunkts). Šādas izmaiņas nodrošinās, ka likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet nodirektīvām 75/439/EEC, 75/442/EEC, 78/176/EEC, 82/883/EEC, 91/157/EEC, 91/689/EEC,96/59/EC, 1999/31/EC, 2000/76/EC, 2002/96/EC tiks atbilstoši piemērotas vietējāspašvaldībās. Pašvaldību vietējo saistošo noteikumu jaunas redakcijas būtu izstrādājamasņemot vērā arī reģiona kopējās iezīmes, kas atspoguļotas reģiona Atkritumuapsaimniekošanas plānā, kā arī tās apsaimniekošanas tehniskās prasības, kuras izrietēs nojaunveidojamās apsaimniekošanas sistēmas, kā arī vietējo atkritumu apsaimniekošanasorganizāciju nosacījumiem.3.4. tabula: Saistošo noteikumu esamība Viduskurzemes reģiona pašvaldībās.Administratīvā vienība Noteikumi ir pieņemti Noteikumi tiek izstrādāti Noteikumi nav izstrādātiKuldīgas rajonsKuldīgas pilsētaxSkrundas pilsēta ar lauku teritorijuxAlsungas pagastsxĒdoles pagastsxGudenieku pagastsxĪvandes pagastsxKabiles pagastsxKurmāles pagastsxLaidu pagastsxNīkrāces pagastsxPadures pagastsxPelču pagastsxRaņķu pagastsxRendas pagastsxRudbāržu pagastsxRumbas pagastsxSnēpeles pagastsxTurlavas pagastsxVārmes pagastsxKopā 17 1 1Saldus rajonsSaldus pilsētaxBrocēnu novadsxEzeres pagastsxJaunauces pagastsxJaunlutriņu pagastsxKursīšu pagastsxLutriņu pagastsxNīgrandes pagastsxNovadnieku pagastsxPampāļu pagastsxRubas pagastsxViduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.22Gala versija

Geo ConsultantsAdministratīvā vienība Noteikumi ir pieņemti Noteikumi tiek izstrādāti Noteikumi nav izstrādātiSaldus pagastsxVadakstes pagastsxZaņas pagastsxZirņu pagastsxZvārdes pagastsxKopā 7 2 7Kopā reģionā: 24 3 8Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.23Gala versija

Geo Consultants4. VISPĀRĒJAIS REĢIONA RAKSTUROJUMSNodaļa sniedz vispārīgo informāciju par Viduskurzemes reģionu, t.i. teritorija, iedzīvotāji,demogrāfiskā attīstība, ekonomiskā un sociālā attīstība, rūpniecības attīstība, reģiona esošainfrastruktūra, dzīvojamais fonds, izglītības un veselības aprūpes iestādes, pašvaldībubudžetu pārskats. Dati sniegti par 2003. un 2004. gadu.4.1. Viduskurzemes reģiona teritorija un iedzīvotājiViduskurzemes reģions kopumā iekļauj sevī 35 pašvaldības: 3 pilsētu pašvaldības (Kuldīga,Skrunda, Saldus), 1 novada pašvaldība (Brocēnu novads Saldus rajonā) un 31 pagastupašvaldības, no kurām 17 Kuldīgas rajona pagasti un 14 Saldus rajona pagasti.Raksturojot reģiona administratīvo iedalījumu, jāmin, ka 2001. gada decembrī tika nodibinātsSaldus rajona Brocēnu novads, kas apvienoja Brocēnu pilsētu ar lauku teritoriju, Blīdenes unRemtes pagastus.Reģiona kopēja platība ir 4679,1 km 2 vai 7.2% no valsts kopējās teritorijas. Lauku teritorijaaizņem 4641,8 km 2 jeb 99,2% no reģiona kopplatības, pilsētu teritorijas aizņem tikai 37,4km 2 jeb 0,8% no reģiona kopplatības.Viduskurzemes reģiona iedzīvotāju skaits 2003. gadā bija 73573, tas ir 3,1% no kopējā visasvalsts iedzīvotāju skaita. Pilsētu un lauku iedzīvotāju skaits ir 32102 un 41471 attiecīgi, jebprocentuāli – 43,6% un 56,4% no visa reģiona iedzīvotāju kopskaita. Vidējais iedzīvotājublīvums pilsētās ir 859,5 iedz./km 2 un lauku teritorijās – 9,3 iedz./km 2 . Šis apstāklis norādauz teritorijas nevienādi blīvo iedzīvotāju izvietojumu pilsētās un lauku teritorijās.Viduskurzemes reģiona teritoriāli administratīvā iedalījuma raksturojums, ieskaitot datus parvidējo iedzīvotāju skaitu 2003. gadā, sniegts 4.1. tabulā [1,2,3].4.1. tabula: Viduskurzemes reģiona teritoriāli administratīvais iedalījums, 2003. gadāPašvaldībuIedzīvotājiPlatībaskaits skaits % km 2 %Kuldīgas rajons 19 37 282 49,5% 2 500 53,42%Pilsētas: 2 15 831 21,0% 20,9 0,45%Iedzīvotājublīvums uz 1 km 2Kuldīga 1 13 142 17,5% 13,0 0,28% 1 010,9Skrunda 1 2 689 3,6% 7,9 0,17% 340,4Pagasti: 17 21 451 28,5% 2 478,6 52,97%Saldus rajons 16 36 291 49,3% 1 986 44,27%Pilsētas: 1 12 695 16,9% 8,0 0,17%Saldus 1 12 695 16,9% 8,0 0,17% 1 586,9Brocēnu novads, t.sk. 1 6 626 8,8% 393 8,39%Brocēni 3 576 4,7% 8,5 0,18% 423,2Brocēnu novada lauku teritorija 3 050 4,1% 384,1 8,21% 7,9Pagasti: 14 16 970 23,1% 1 585,2 35,34%Kopā reģionā: 35 73 573 100.0% 4 485.4 100.00%pilsētas 3 28 526 38,8% 28,9 0,65% 987,1novadi 1 6 626 9,0% 392,6 8,75% 16,9pagasti 31 38 421 52,2% 4 063,9 90,60% 9,5Viduskurzemes reģiona administratīvā iedalījuma karte un iedzīvotāju blīvuma karte sniegtas1. un 2. attēlos.Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.24Gala versija

Geo ConsultantsDetalizētāka informācija par iedzīvotājiem un to blīvumu Viduskurzemes reģiona pagastossniegta 1. pielikumā.Viduskurzemes reģiona lauku iedzīvotāju raksturojums sniegts 4.2. tabulā un detalizēti 2.pielikumā [15].4.2. tabula: Viduskurzemes reģiona lauku iedzīvotāju raksturojums (2004. gada beigās)IedzīvotājiCiemati ar iedzīvotāju skaitu:1000 - 2000 500 - 1000 100 - 500

Geo Consultants4.4. tabulas dati norāda, ka dabiskais iedzīvotāju skaita pieaugums Viduskurzemes reģionā2003. gadā salīdzinot ar 2002. gadu ir pieaudzis, bet joprojām ir negatīvs.Iedzīvotāju skaita izmaiņas Viduskurzemes reģionā laika posmā no 1998. g. līdz 2003. g. iratspoguļotas 4.5. tabulā [4].4.5. tabula: Iedzīvotāju skaita izmaiņas Viduskurzemes reģionā, 1998.–2003. g.Pašvaldība 1998 1999 2000 2001 2002 2003Kuldīgas rajons 38272 37977 38180 37728 37515 37282Pilsētas skaits 16104 15951 16473 16086 15917 15831% 100% 99,0% 102,3% 99,9% 98,8% 98,3%Lauku teritorija skaits 22168 22026 21707 21642 21598 21451% 100% 99,4% 97,9% 97,6% 97,4% 96,8%Saldus rajons 38880 38594 38932 38461 38243 36291Pilsētas skaits 15701 15747 15663 16206 16232 16271% 100% 100,3% 99,8% 103,2% 103,4% 103,6%Lauku teritorija skaits 23179 22847 23269 22255 22011 20020% 100% 98,6% 100,4% 96,0% 95,0% 86,4%Kopā reģionā 77152 76571 77112 76189 75758 73573100% 99,2% 99,9% 98,8% 98,2% 95,4%Pilsētas skaits 31805 31698 32136 32292 32149 32102% 100,0% 99,7% 101,0% 101,5% 101,1% 100,9%Lauku teritorija skaits 45347 44873 44976 43897 43609 41471% 100,0% 99,0% 99,2% 96,8% 96,2% 91,5%Viduskurzemes reģiona iedzīvotāju skaita izmaiņu analīze norāda, ka reģionā ir ievērojamaiedzīvotāju skaita samazināšanās tendence.4.2.2. Demogrāfiskā prognoze līdz 2025. gadamSagatavojot iedzīvotāju skaita prognozi Viduskurzemes reģionam, tika izmantoti LatvijasUniversitātes Demogrāfijas centra dati, kas sniedz informāciju par iedzīvotāju skaitaizmaiņām līdz 2025. gadam ieskaitot.Ņemot vērā LU Demogrāfijas centra iedzīvotāju skaita prognozi no 2005. gada līdz 2025.gadam un faktisko iedzīvotāju skaitu reģionā 2003. gadā, var secināt, ka iedzīvotāju skaitsViduskurzemes reģionā no 2003. gada līdz 2025. gadam samazināsies par 4970 iedzīvotājiemvai 6,6%. Dati par iedzīvotāju skaita izmaiņām Kuldīgas un Saldus rajonos sniegti 4.6. tabulā[4;5].4.6. tabula: Iedzīvotāju skaita izmaiņas Viduskurzemes reģionā, 2003 – 2025Administratīvā vienība Gads 2003 2005 2010 2020 2025Kuldīgas rajons Skaits 37282 37130 36444 35530 34883% 100,0% 99,6% 97,8% 95,3% 93,6%Saldus rajons Skaits 36 291 35 892 35166 34 368 33 823% 100,0% 98,9% 96,9% 94,7% 93,2%Kopā reģionā: Skaits 73 573 73 022 71 610 69 898 68 706% 100,0% 99,2% 97,3% 95,0% 93,4%Iedzīvotāju skaita pārmaiņu tendences Viduskurzemes reģionā tiek raksturotas 4.7. tabulā.Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.28Gala versija

Geo Consultants4.7. tabula: Viduskurzemes reģiona iedzīvotāju skaita izmaiņu tendencesAdministratīvā vienībaVidējās gada iedzīvotāju skaita izmaiņas, %2003. - 2005. 2006. - 2010. 2011. - 2020. 2021. - 2025.Kuldīgas rajons -0,20% -0,37% -0,25% -0,35%Saldus rajons -0,56% -0,39% -0,23% -0,29%Tā kā nav pieejami dati par iedzīvotāju skaita izmaiņām laika periodā no 2005. g. līdz 2025.g. pilsētās un laukos atsevišķi, pieņemts, ka izmaiņu tendences ir analoģiskas pilsētās unlaukos.Ņemot vērā iepriekšminēto, sagatavota demogrāfiskā prognoze laika posmam no 2005. līdz2025. gadam un tā sniegta 4.8. tabulā.4.8. tabula: Demogrāfiskā prognoze Viduskurzemes reģionam, 2005. - 2025. g.GadsKuldīgas rajons Saldus rajons Kopā reģionāPilsētās Laukos Pilsētās Laukos Pilsētās Laukos KOPĀ:2005 15766 21363 16090 21494 31857 42857 747142006 15708 21284 16027 21409 31735 42693 744282007 15650 21206 15963 21324 31613 42529 741432008 15592 21127 15900 21239 31491 42366 738572009 15533 21048 15836 21154 31370 42202 735722010 15475 20969 15773 21069 31248 42038 732862011 15436 20916 15736 21020 31172 41936 731092012 15398 20864 15699 20971 31097 41835 729312013 15359 20811 15662 20922 31021 41733 727542014 15320 20759 15625 20873 30945 41631 725772015 15281 20706 15589 20823 30870 41529 723992016 15242 20653 15552 20774 30794 41428 722222017 15204 20601 15515 20725 30719 41326 720452018 15165 20548 15478 20676 30643 41224 718672019 15126 20496 15441 20627 30567 41122 716902020 15087 20443 15405 20578 30492 41021 715122021 15032 20369 15358 20515 30390 40884 712742022 14977 20294 15311 20453 30288 40747 710352023 14922 20220 15264 20390 30186 40610 707962024 14867 20145 15217 20327 30084 40473 705572025 14812 20071 15170 20265 29983 40335 70318Prognoze norāda uz pakāpenisku iedzīvotāju skaita samazināšanos visā reģionā. Šis faktsņemts vērā, sagatavojot saražoto un savākto atkritumu daudzuma prognozi laika periodamlīdz 2025. gadam. Savukārt, atkritumu daudzuma prognoze tiks izmantota atkritumuapsaimniekošanas sistēmas alternatīvo variantu izstrādē.4.3. Reģiona ekonomiskā un sociālā attīstībaGatavojot informāciju par Viduskurzemes reģiona ekonomiskiem un sociāliem rādītājiem,izmantoti Valsts centrālas statistikas pārvaldes dati – Latvijas statistikas gada grāmata, 2004[6] un Latvijas reģioni skaitļos, 2004 [3].Nodaļā sniegti jaunākie pieejamie dati par Kuldīgas un Saldus rajonu sociāli –ekonomiskajiem apstākļiem.Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.29Gala versija

Geo ConsultantsAnalizējot reģiona sociāli - ekonomisko attīstību, ņemta vērā informācija par iekšzemeskopproduktu (IKP) un tā dinamiku uz vienu iedzīvotāju (1998. - 2002. g.), esošo uzņēmumuskaitu pēc to darbības nozares. Analizētas tādas nacionālās ekonomikas nozares kālauksaimniecība, ražošana, būvniecība, transports un tirdzniecība.4.3.1. Makroekonomiskā attīstībaParasti, raksturojot makroekonomisko situāciju, izmanto IKP rādītāju un tā dinamiku uzvienu iedzīvotāju. Dati par šiem rādītājiem Viduskurzemes reģionā sniegti 4.9. un 4.10.tabulās [3,9].4.9. tabula. Iekšzemes kopprodukts, 1000 LVLAdministratīvā vienība Gads Faktiskajās cenāsKopā reģionāKuldīgas rajonsSaldus rajonsĪpatsvars reģionā,%Īpatsvars valstī, %2000. g. vidējāscenās1998 81 138 100% 2,1% 89 5871999 78 946 100% 1,8% 82 5662000 86 825 100% 1,8% 86 8252001 118 122 100% 2,3% 114 7972002 129 895 100% 2,3% 122 8801998 33 218 40,9% 0,9% 37 0281999 35 128 44,5% 0,8% 36 7012000 38 860 44,8% 0,8% 38 8602001 39 484 33,4% 0,8% 38 4902002 45 456 35,0% 0,8% 42 6831998 47 920 59,1% 1,2% 52 5591999 43 818 55,5% 1,0% 45 8652000 47 965 55,2% 1,0% 47 9652001 78 638 66,6% 1,5% 76 3072002 84 439 65,0% 1,5% 80 197Tabulas analīzes rezultāti ļauj secināt, ka IKP apjoms (rēķinot 2000. gada vidējās cenās) īpašistrauji samazinājies 1999. gadā, ko var izskaidrot ar 1998. gada Krievijas ekonomiskās krīzesietekmi ne tikai uz reģiona ekonomisko stāvokli, bet arī uz visas valsts ekonomiku. Tomēr2000. gadā IKP apjoms palielinājies un 2002. gadā jau pārsniedzis 1998. gada līmeni.Saldus rajona IKP īpatsvars reģionā 2002. gadā bija 65,0% un Kuldīgas rajona IKP īpatsvars– 35,0%.4.10. tabulā sniegti dati par iekšzemes kopprodukta daudzumu uz vienu iedzīvotāju.4.10. tabula. Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, LVL% pret maksimāloAdministratīvā vienība Gads Faktiskajās cenās % pret vidējo valstīvērtību valstī *% pret minimālovērtību valstī **Kuldīgas rajons 1998 860 53,1% 16,7% 196,9%1999 916 51,8% 19,6% 204,9%2000 1 021 51,7% 18,4% 198,2%2001 1 047 47,7% 21,5% 183,8%2002 1 212 49,8% 27,4% 195,9%Saldus rajons 1998 1 218 75,2% 23,7% 278,8%1999 1 121 63,4% 24,0% 250,8%2000 1 236 62,6% 22,3% 240,0%2001 2 045 93,2% 41,9% 359,1%Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.30Gala versija

Geo Consultants% pret maksimāloAdministratīvā vienība Gads Faktiskajās cenās % pret vidējo valstīvērtību valstī *% pret minimālovērtību valstī **2002 2 208 90,8% 50,0% 357,0%* - Maksimālā IKP vērtība valstī 1998. – 2001. g. bija Ventspils pilsētā, 2002. gadā - Rīgas pilsētā** - Minimālā vērtība 1998. - 2002. g. bija Rēzeknes rajonā4.3.2. Nodarbinātība, darba samaksa un algasSaskaņā ar Starptautiskās darba organizācijas standartiem valsts iedzīvotāji iedalītiekonomiski aktīvajos un ekonomiski neaktīvajos. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji ir abudzimumu personas, kas pārskata periodā piedāvā savu darbu materiālo vērtību ražošanai vaipakalpojumu sniegšanai. Tie ietver kā civilos ekonomiski aktīvos iedzīvotājus, tā arīpersonas, kas dien militārajā dienestā. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji sastāv nonodarbinātājiem un nestrādājošajiem iedzīvotājiem, kuri aktīvi meklē darbu (gan reģistrētieNodarbinātības valsts dienestā, gan nereģistrētie).Iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis (jeb ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvarsiedzīvotāju kopskaitā) Kurzemes statistiskajā reģionā, kas arī ietver Kuldīgas un Saldusrajonus, 2003. gadā bija 60.7%. Jāatzīmē, ka šis rādītājs pēdējo trīs gadu laikā nedaudzpalielinājās [3].Strādājošo skaits pamatdarbā pa īpašuma sektoriem Viduskurzemes reģionā raksturots 4.11.tabulā.4.11. tabula: Strādājošo skaits pamatdarbā pa īpašuma sektoriem (gada beigās)Administratīvā vienībaKuldīgasrajonsSaldusrajonsStrādājošo skaits pamatdarbā,Procentos no kopskaitatūkst. cilv.* Sabiedriskajā sektorā Privātajā sektorā2001 2002 2003 2001 2002 2003 2001 2002 20038,3 8,1 8,1 45,9 46,1 48,0 54,1 53,9 52,09,0 9,3 9,6 40,4 39,5 37,5 59,6 60,5 62,5* - kopsummā iekļauti arī faktiski citās valstīs strādājošie Latvijas iedzīvotāji, kuriem pamatdarbs ir Latvijā4.11. tabula rāda, ka Viduskurzemes reģionā lielākā daļa strādājošo iesaistīta privātajāsektorā.Reģistrēto bezdarbnieku skaits un reģistrēta bezdarba līmenis 2003 gadā, kā arī brīvo darbavietu skaits sniegts 4.12. tabulā. [3].4.12. tabula: Reģistrēto bezdarbnieku skaits un bezdarba līmenis Viduskurzemes reģionā, 2003. gadāAdministratīvāvienībaReģistrētobezdarbniekuskaits, gadabeigāsProcentos no kopskaitaIlgstošiebezdarbniekigada beigāsBezdarbniekupabalsta saņēmējuskaits vidēji gadāBrīvo darbavietu skaitsgada beigāsReģistrētabezdarba līmenisvidēji gadāKuldīgas rajons 1732 19,1 47,3 26 9,9Saldus rajons 925 3,9 62,7 3 5,7Analizējot 4.12. tabulas datus, jāatzīmē, ka ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars no bezdarbniekukopskaita reģionā ir zemāks, īpaši Saldus rajonā, nekā vidēji valstī, kur šis rādītājs 2003.gada beigās bija 26,1%. Jāatzīmē, ka Saldus rajonā ilgstošo bezdarbnieku skaits ir viens nozemākajiem valstī. Reģistrēta bezdarba līmenis Kuldīgas rajonā ir par 1,3% lielāks nekāViduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.31Gala versija

Geo Consultantsvidēji valstī (2003. gadā – 8,6%). Savukārt Saldus rajonā bezdarba līmenis ir par 2,9%mazāks nekā vidēji valstī.Strādājošo bruto darba samaksa pamatdarbā privātajā sektorā Kurzemes plānošanas reģionā,kas ietver arī Kuldīgas un Saldus rajonu, 2003. gadā bija vidēji 155,03 Ls mēnesī unsabiedriskajā sektorā – 196,86 Ls mēnesī. Bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorāKuldīgas rajonā bija – 211,11 Ls, savukārt, Saldus rajonā – 166,43 Ls.Ņemot vērā Latvijas 2000. gada tautas skaitīšanas rezultātus, var secināt, ka ekonomiskāsaktivitātes ir galvenais iztikas līdzekļu avots apmēram 29,7% reģiona iedzīvotājiem, pensijas– 21,9% iedzīvotājiem. Pārējo iedzīvotāju iztikas līdzekļu avoti ir pabalsti un cita veidafinansiālā palīdzība, citu personu vai iestāžu apgādība u.c.4.3.3. Mājsaimniecības izdevumu struktūra un pirktspējaMājsaimniecības patēriņa izdevumi vidēji valstī uz vienu mājsaimniecības locekli 2003. gadābija 100 Ls mēnesī. Mājsaimniecību izdevumi palielinājušies gan pilsētās, gan laukos.Patēriņa izdevumi vidēji Latvijā 2003. gadā salīdzinājumā ar 2002. gadu ir palielinājušies par9,9% jeb 9,01 Ls mēnesī, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli.Mājsaimniecības patēriņa izdevumi un to struktūra vidēji valstī un Kurzemes reģionāatspoguļota 4.13. tabulā [7].4.13. tabula: Mājsaimniecības patēriņa izdevumi un struktūra 2003. g.Patēriņa izdevumi, vidēji uz vienu mājsaimniecībaslocekli mēnesī, LsPatēriņa izdevumu struktūra, %Vidēji valstīKurzemes reģionā100,38 86,71Pārtika un bezalkoholiskie dzērieni 32,4 34,7Alkoholiskie dzērieni, tabaka 3,6 3,9Apģērbi un apavi 7,5 6,2Mājokļa uzturēšana 12,7 11,0Mājokļa uzkopšana 5,4 4,9Veselība 3,6 3,7Transports 10,7 10,7Sakari 6,0 6,3Atpūta un kultūra 6,6 5,9Izglītība 1,6 1,1Restorāni, kafejnīcas un viesnīcas 4,9 4,2Dažādas preces un pakalpojumi 5,0 4,8Kā redzams no 4.13. tabulas galvenās patēriņa prioritātes ir izdevumi uzturam unizdevumiem mājoklim un komunālajiem pakalpojumiem. Pie tam izdevumi uzturamKurzemes reģionā ir lielāki nekā vidēji valstī, kas liecina par ienākumu zemāko līmeni. Vēlviena patēriņa prioritāte ir izdevumi mājokļa uzturēšanai un komunālajiem pakalpojumiem,kas ir kopā 15,9% no izdevumiem, t.sk. izdevumi atkritumu izvešanai no 1 līdz 2 % (noizdevumiem komunālajiem pakalpojumiem) atkarībā no mājsaimniecības un mājokļa tipa, kāarī atkritumu apsaimniekošanas tarifa lieluma konkrētajā reģiona pilsētā vai pagastā. Trešāprioritāte Kurzemes reģionā ir augošs izdevumu postenis – transporta izmaksas (10,7%).Ņemot vērā publicētus datus ziņojumā par mājsaimniecību budžetu pētījumu rezultātiem2003. gadā, jāatzīmē, ka vismazākā naudas summa mēnesī, kas vajadzīga vidēji uz vienumājsaimniecības locekli, vidēji valstī bija 112 Ls. Pilsētās šī naudas summa bija 125 Ls,Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.32Gala versija

Geo Consultantslaukos – 85 Ls. Jāpiebilst, ka pilnā iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtībāvidēji 2003. gadā bija 93,54 Ls mēnesī, 2004. gadā – 98,78 Ls [7;9].4.4. Ražošanas attīstībaUzņēmumu raksturojumsUzņēmumu dibināšanas dinamika liecina, ka pēdējos gados uzņēmumu veidošana nenotiekstihiski, kā tas notika 90. gadu sākumā, kad 1992. gadā reģionā tika reģistrēti vairāk nekā1000 uzņēmumu. No 4.14. tabulas redzams, ka pagājušajā gadā tika reģistrēti tikai 207uzņēmumi.Pēc Lursoft statistikas datiem laikā periodā no 1995. gada līdz 2004. gadam Viduskurzemesreģionā tika nodibināti 2131 uzņēmumi, bet 727 vai 34% tika likvidēti. [9]4.14. tabula: Uzņēmumu dibināšanas un slēgšanas dinamika Viduskurzemes reģionā 1995.-2004. gadosGadsKuldīgas rajons Saldus rajons Reģionā:reģistrētie likvidētie reģistrētie likvidētie reģistrētie likvidētie1995 198 7 203 6 401 132003 50 40 78 51 128 912004 93 47 114 74 207 1211995-2004 1017 390 1114 337 2131 727Neskatoties uz to, ka reģionā pēdējos gados tiek reģistrēti samērā daudz uzņēmumu 2003.gadā reģionā darbojās tikai 909 uzņēmumi. Šo situāciju var izskaidrot ar lielu uzņēmumulikvidācijas pakāpi (~60-70% no reģistrētiem).Ekonomiski aktīvie uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības (bez zemnieku saimniecībām)raksturotas 4.15. tabulā [9]. Šī informācija ir sniegta atbilstoši uzņēmumu atrašanās vietai, unvairāki no tiem var veikt savu saimniecisko darbību vairākos rajonos vienlaicīgi.4.15. tabula: Ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits Viduskurzemes reģionā 2003. gadāAdministratīvā vienībaUzņēmumu unNo tiem ar nodarbināto skaituuzņēmējsabiedrību skaits 250Kuldīgas rajons 396 374 19 3Saldus rajons 513 479 34 0Reģionā: 909 853 53 3Redzams, ka reģionā pārsvarā darbojas mazie un vidējie uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības arnodarbināto skaitu līdz 50.Turpmāk sniegta informācija par ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaitu pēc to saimnieciskāsdarbības veida Kuldīgas un Saldus rajonā 2003. gada beigās (skat. 4.16. tab.) [9].Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.33Gala versija

Geo Consultants4.16. tabula: Ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits 2003. gada beigās pēc to saimnieciskās darbības veidaAdministratīvāvienībaLauksaimniecība, medības unmežsaimniecībaRūpniecība (ieguves rūpniecība unkarjeru izstrāde, apstrādes rūpniecība,elektroenerģija, gāzes un ūdens apgāde)Tai skaitā – apstrādes rūpniecībaBūvniecībaVairumtirdzniecība, mazumtirdzniecībaun remonta pakalpojumiViesnīcas un restorāniTransports, noliktavas un komunikācijasOperācijas ar nekustāmo īpašumu unnomaKuldīgas rajons 31 67 57 17 169 20 26 36 30Saldus rajons 31 88 81 21 229 27 38 43 36Reģionā 62 155 138 38 398 47 64 79 662003. gada beigās Viduskurzemes reģionā lielākā daļa uzņēmumu – 398 jeb 43,8% savusaimniecisko darbību saista ar vairumtirdzniecību, mazumtirdzniecību un remontapakalpojumiem. Tajā pašā gadā reģionā darbojās 155 jeb 17,1% no kopējā uzņēmumu skaitarūpnieciskie uzņēmumi, tajā skaitā arī 138 apstrādes rūpniecības uzņēmumi, 38 būvniecībasuzņēmumi (4,2%), 62 lauksaimniecības, mežsaimniecības un medību uzņēmumi (6,8%) u.c.4.5. Reģiona esošā infrastruktūraCiti ekonomiskās darbības veidiŠī nodaļa sniedz informāciju par dzīvojamo fondu, sabiedrisko pakalpojumu organizācijām,izglītības iestādēm un audzēkņu skaitu, veselības aprūpes iestādēm, t.sk. slimnīcām, un parceļu tīklu reģionā.4.5.1. Dzīvojamais fonds4.17. tabulā sniegti dati par kopējo dzīvojamo platību reģionā un vidējo kopējo platību uzvienu iedzīvotāju [3].4.17. tabula. Dzīvojamais fonds Viduskurzemes reģionā 2003. gada beigās2 Vidēji uz 1 pastāvīgiAdministratīvā vienība Dzīvokļu skaits Kopējā platība, tūkst. mdzīvojošo, m 2Kuldīgas rajons 15177 969,8 26,1Saldus rajons 14155 917,8 24,3Reģionā: 29332 1887,6 25,1Viduskurzemes reģiona iedzīvotāju un mājsaimniecību raksturojums pēc mājokļa tipa 2000.gadā, ņemot vērā Latvijas tautas skaitīšanas rezultātus, sniegts 4.18. tabulā [7].Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.34Gala versija

Geo Consultants4.18. tabula. Mājsaimniecības un iedzīvotāji pēc mājokļa tipa Viduskurzemes reģionā (2000. g.)Kuldīgas rajonsSaldus rajonsReģionā:Administratīvā vienībaKopā:Individuāla mājaIndividuālas mājasdaļaNo tiem pēc mājokļa tipaAtsevišķs dzīvoklisKomunālais dzīvoklisIstaba dienestaviesnīcāMājsaimniecību skaits 12702 4677 402 7345 173 4 100 1Personu skaits 35659* 15185 1062 18697 438 8 251 18Mājsaimniecību skaits 12699 4092 273 8189 8 0 136 1Personu skaits 36419* 13847 822 21431 18 0 297 4Mājsaimniecību skaits 25401 8769 675 15534 181 4 236 2* - iedzīvotāju skaits snieguši atbildes par mājokļa tipuPersonu skaits 72078 29032 1884 40128 456 8 548 22Kā redzams no 4.18. tabulas, lielāka daļa reģiona iedzīvotāju dzīvo atsevišķos dzīvokļos(apmēram 60%).4.5.2. IzglītībaDati par izglītības iestādēm un iesaistīto audzēkņu skaitu Kuldīgas un Saldus rajonos 2003.gada 1. septembrī sniegti 4.19. tabulā [3].4.19. tabula. Izglītības iestādes un audzēkņu skaits Viduskurzemes reģionā 2003. g. 1. septembrīRaksturojums Kuldīgas rajons Saldus rajons KopāPirmsskolas iestādes 7 13 20Audzēkņu skaits 1240 1347 2587Vispārizglītojošās dienas skolas 27 27 54Skolēnu skaits 5699 6080 11779Vakara vispārizglītojošās skolas 1 1 2Skolēnu skaits 222 262 484Profesionālās izglītības iestādes 2 1 3Audzēkņu skaits 887 560 14474.5.3. Veselības aprūpeVeselības aprūpes institūcijas 2003. gada beigās Viduskurzemes reģionā raksturotas 4.20.tabulā [3].4.20. tabula. Veselības aprūpes iestādes Viduskurzemes reģionā 2003. gada beigāsMedicīnas iestādes Kuldīgas rajons Saldus rajons KopāAmbulatoriskās aprūpes nodaļasslimnīcās, ārstniecības centros undzemdību namosĪrēta istaba vai cits tips1 1 2Apmeklējumu skaits 7725 38212 45937Ārstu prakses 28 25 53Apmeklējumu skaits 88473 88438 176911Nav norādītsViduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.35Gala versija

Geo ConsultantsMedicīnas iestādes Kuldīgas rajons Saldus rajons KopāPārējās ambulatoriskās aprūpesiestādesFeldšeru veselības punkti un feldšeruvecmāšu punkti5 9 14Apmeklējumu skaits 22407 15210 376171 1Apmeklējumu skaits 1311 1311Viduskurzemes reģiona slimnīcu skaits un to darbības rādītāji 2003. gadā sniegti 4.21. tabulā[3].4.21. tabula. Slimnīcu skaits un to darbība Viduskurzemes reģionā 2003. gadāAdministratīvā vienībaSlimnīcu skaits gadabeigāsGultu skaits gadabeigās*Gultu fonda izmantošana(gultas aprite)**Hospitalizācijuskaits***Pavadīto gultdienuskaitsKuldīgas rajons 2 100 42,85 4426 36077Saldus rajons 1 95 48,52 4620 31101Kopā 3 195 46,39 9046 67178* - neieskaitot īstermiņa sociālās aprūpes gultas** - izrakstīto un mirušo kopskaits attiecība pret vidējo gultu skaitu (neieskaitot īslaicīgo sociālo aprūpi)*** - neskaitot īstermiņa sociālo aprūpi4.5.4. Ceļu tīklsViduskurzemes reģionā pietiekami labi attīstīts ceļu tīkls, to kopējo garums ir apmēram 3341km, vai 0,71 km/km 2 , no tiem 40,2% valsts un 59,8% pagastu ceļi. Reģiona kopējais I šķirasceļu (ar cieto segumu) garums ir 412 km vai apmēram 0,09 km/km 2 , II šķiras (zemes) ceļugarums ir 858 km vai 0,18 km/km 2 , kuru kvalitāte ir apmierinoša un ko var izmantotatkritumu transportēšanai. II šķiras ceļi ietver arī ceļus, kuru braucamās joslas platumsnepārsniedz 4 m. Reģionā kopējais pagastu ceļu garums ir 1999 km vai 0,43 km/km 2 .Reģiona ceļu tīkla raksturojums sniegts 4.22. tabulā [3]. Viduskurzemes reģiona svarīgākieceļi atspoguļoti reģiona administratīvā iedalījuma kartē (skat. 1. att.).4.22. tabula. Esošā ceļu tīkla raksturojums 2003. gada beigās (km)Administratīvā vienībaValsts ceļugarumsTai skaitā pa autoceļu grupāmGalvenie ceļiI šķirasceļiII šķirasceļiNo visiem valstsautoceļiemar cietosegumuno tiemuzlabotiePagastuceļugarumsKuldīgas rajons 730 21 251 458 730 320 1030Saldus rajons 612 51 161 400 612 227 969Reģionā 1342 72 412 858 1342 547 1999Viduskurzemes reģiona tiltu skaits un to izvietojums uz valsts autoceļiem sniegts 4.23. un4.24. tabulā [13]. Viduskurzemes reģiona tiltu detāls raksturojums sniegts 3. pielikumā.4.23. tabula: Tilti Viduskurzemes reģiona valsts autoceļosRajonsTilti kopā Dzelzsbetona Akmensskaits m skaits m skaits mKuldīgas rajons 21 812,6 20 796,6 1 16Saldus rajons 22 692,98 22 692,98Reģionā 43 1505,58 42 1489,58 1 16Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.36Gala versija

Geo Consultants4.24. tabula: Tiltu izvietojums Viduskurzemes reģiona valsts autoceļosRajonsTilti kopā Galvenajos 1. šķiras 2. šķirasskaits m skaits m skaits m skaits mKuldīgas rajons 21 812,6 1 161 10 433,7 10 217,9Saldus rajons 22 692,98 3 106,44 8 315,07 11 271,47Reģionā 43 1505,58 4 267,44 18 748,77 21 489,374.6. Reģiona pašvaldību budžetu apskatsViduskurzemes reģiona pašvaldību kopbudžeti 2003. gadā sniegti 4.25. tabulā. [3]4.25. tabula. Pašvaldību kopbudžeti 2003. gadā, tūkst. LVLRajons Ieņēmumi IzdevumiFiskālaispārpalikums vaideficītsIekšējāfinansēšanaFinansēšanaĀrējāfinansēšanaIzdevumi uzvienuiedzīvotāju, LVLKuldīgas rajons 13172 13490 -318 364 -45 362Saldus rajons 12394 12260 134 -28 -106 323Kopā reģionā: 25566 25750 -184 336 -151 342Kuldīgas rajonā 2003. gadā konstatēts budžeta fiskālais deficīts 318 tūkst. Ls apmērā. Kopāreģionā budžeta fiskālais deficīts 2003. gadā bija 184 tūkst. Ls. Izdevumi uz vienuiedzīvotāju Kuldīgas rajonā bija lielāki nekā Saldus rajonā, t.i. 362 Ls apmērā. SavukārtSaldus rajonā izdevumi uz vienu iedzīvotāju bija 323 Ls. Vidēji reģionā izdevumi uz vienuiedzīvotāju ir 342 Ls.Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.37Gala versija

Geo Consultants5. VIDUSKURZEMES REĢIONA ATKRITUMU SAIMNIECĪBASRAKSTUROJUMSViduskurzemes atkritumu apsaimniekošanas projekta ietvaros 2004. gada septembrī – oktobrīvisās Kuldīgas un Saldus rajonu pašvaldībās notika atkritumu saimniecības inventarizācija,taisot vietējo pašvaldību aptauju par atkritumu apsaimniekošanas sistēmas stāvokli 2003.gadā. Inventarizācijas gaitā saņemta informācija par savākto un apglabāto atkritumu apjomu,atkritumu apsaimniekošanas sistēmā iesaistīto iedzīvotāju skaitu, atkritumu savākšanas untransportēšanas iespējām (t.sk. atkritumu savākšanas biežums, transportlīdzekļu unkonteineru raksturojums), esošo izgāztuvju stāvokli, atkritumu apsaimniekošanas izmaksāmun tarifiem.Papildus veikta reģionā strādājošo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu aptauja par viņudarbību Viduskurzemes reģionā.Šajā nodaļā atspoguļoti inventarizācijas rezultāti par savākto sadzīves atkritumu apjomu unsastāvu, raksturota reģiona atkritumu saimniecība un infrastruktūra, sniegti dati par atkritumuapsaimniekošanas izmaksām un tarifiem. Nodaļā sniegti dati par reģiona esošajāmizgāztuvēm. Noteikts atkritumu ražošanas smaguma centrs.5.1. Sadzīves atkritumi5.1.1. Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu aptaujas rezultātiSadaļā tiek izmantota informācija, kas saņemta no reģionā strādājošiem atkritumuapsaimniekošanas uzņēmumiem. Iegūto datu apkopojums sniegts 5.1. tabulā5.1. tabula. Savākto nešķiroto atkritumu apjoms un sastāvs Viduskurzemes reģionā 2003. gadāNešķirotie sadzīvesatkritumi(mājsaimniecību),m 3Nešķirotiesadzīvesatkritumi(uzņēmumuun institūciju),m 3Nebīstamierūpniecībasatkritumi, m 3Kuldīgas rajonsCeltniecībasatkritumi, m 3Veselībasaprūpesatkritumi *, m 3Parku undārzuatkritumi, m 3Ielutīrīšanasatkritumi, m 3Kopējaisatkritumuapjoms, m 3Pilsētas: 27124 972 200 768 1218 150 50 30482Skrunda ar laukuteritorijuKuldīga 23500 240 200 600 1150 150 50 258903624 732 - 168 68 - - 4592Pagasti: 9386 446 - 66 - - 49 9947Saldus rajonsPilsētas: 14305 6738 - - - - - 21043Brocēnu novads,t.sk.Brocēnu novadalauku teritorijaSaldus 14305 6738 - - - - - 210435281 - 960 - - - - 6241Brocēni 4225 - - - - - - 42251056 - 960 - - - - 2016Pagasti: 5355 348 45 50 - - 3 5801Kopā reģionā: 61451 8504 1205 884 1218 150 102 73515Reģiona pilsētas 45654 7710 200 768 1218 150 50 55750reģiona laukuteritorijas15798 794 1005 116 - - 52 17765* - veselības aprūpes atkritumi, kas pielīdzināmie sadzīves atkritumiemViduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.38Gala versija

Geo ConsultantsTādējādi kopējais savākto nešķiroto atkritumu apjoms Viduskurzemes reģionā 2003. gadābija 73515 m 3 , no tiem mājsaimniecību sadzīves atkritumi – 61451 m 3 vai 83,6% no kopējaatkritumu apjoma, t.sk.:− Kuldīgas rajonā – 36510 m 3 vai 59.4%,− Saldus rajonā – 24941 m 3 vai 40.6%.Saskaņā ar 5.1. tabulas datiem reģiona atkritumu sastāvu var raksturot sekojoši:− mājsaimniecību sadzīves atkritumi: 61451 m 3 vai 83,6% no kopējā apjoma;− uzņēmumu un institūciju sadzīves atkritumi: 8504 m 3 vai 11,6%;− rūpniecības (nebīstamie) atkritumi: 1205 m 3 vai 1,6%;− celtniecības atkritumi: 884 m 3 vai 1,2%;− veselības aprūpes atkritumi: 1218 m 3 vai 1,7% ;− parku un dārzu atkritumi: 150 m 3 vai 0,2%;− ielu tīrīšanas atkritumi: 102 m 3 vai 0,1%.Redzams, ka savākto atkritumu apjomā izteikti dominē mājsaimniecību sadzīves atkritumi.5.1.2. Notekūdeņu dūņu ražošana un izmantošanaŠīs sadaļās sagatavošanai izmantoti Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas Aģentūrasdati [16].Viduskurzemes reģionā 2003. gadā tika saražotas 887,4 tonnas notekūdeņu dūņu (skat. 2.5.tab.).5.2. tabula: Saražoto un izmantoto notekūdeņu dūņu daudzums 2003. gadāNosaukumsKuldīgas rajonsSaražotodūņudaudzumstai skaitāIzmantototai skaitādūņuApstrādātas Neapstrādātas daudzums Lauksaimniecībā Kompostēšana UzglabātasKuldīga 37,2 37,2 37,2 37,2CitādiizmantotasSkrunda 3,5 3,0 0,5 3,5 2,75Skrundas laukuteritorijaAlsungaspagastsKurmālespagasts12 12 12 122,375 2,375 2,375 2,3750,2 0,2 0,2 0,2Pelču pagasts 2,125 2,125 2,125 2,125RudbāržupagastsSnēpelespagastsTurlavaspagasts480,0 480,0 480,0 480,011,3 11,3 11,3 11,33,1 3,1 3,1 3,1Vārmes pagasts 6,0 6,0 6,0 6,0Kuldīgas rajonskopāSaldus rajons557,8 46,2 511,6 557,8 514,975 2,125 37,2 2,75Saldus 289,2 289,2 289,2 131,4 157,8Brocēni 16,2 16,2 16,2Ezeres pagasts 3,29 3,29 3,29 3,29Jaunaucespagasts0,45 0,45 0,45 0,45Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.39Gala versija

Geo ConsultantsNosaukumsJaunlutriņupagastsSaražotodūņudaudzumstai skaitāIzmantototai skaitādūņuApstrādātas Neapstrādātas daudzums Lauksaimniecībā Kompostēšana Uzglabātas0,475 0,475 0,475 0,475Kursīšu pagasts 1,0 1,0 1,0 1,0Novadniekupagasts8,55 8,55 8,55 8,55Saldus pagasts 5,65 5,25 0,4 5,65 5,65Šķēdes pagasts 0,75 0,75 0,75 0,75Vadakstespagasts1,85 1,85 1,85 1,85Zirņu pagasts 2,2 2,2 2,2 2,2Saldus rajonskopā329,615 315,79 13,825 329,615 155,615 157,8CitādiizmantotasKopā reģionā 887,415 361,99 525,425 887,415 670,59 159,925 37,2 2,75Notekūdeņu dūņu ražošana notiek arī Pampāļu, Lutriņu, Zaņas, Zvārdes un Rubes pagastos,bet nav pieejama informācija par šo pagastu saražoto un izmantoto dūņu daudzumu. Zināms,ka 2002. gadā Pampāļu pagastā tika saražotas un lauksaimniecībā izmantotas 283,5 t dūņu,bet trūkst datu par 2003. gadu.5.1.3. Uzņēmumos un organizācijās radītie atkritumiŠīs sadaļas sagatavošanai izmantoti Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrasdati par saražotiem atkritumu daudzumiem Kuldīgas un Saldus rajona uzņēmumos unorganizācijās [16]. Apkopotie dati sniegti 5.3. tabulā.5.3. tabula: Viduskurzemes reģiona uzņēmumos un organizācijās radīto atkritumu daudzums 2003. gadā., tonnasAtkritumu veida nosaukums Atkritumu kods Kuldīgas rajons Saldus rajons Kopā reģionāNešķiroti sadzīves atkritumi 200301 200301 2673,34 303,75 2977,09Atsevišķi savāktie atkritumu veidi 2001Papīrs un kartons 200101 21 21Plastmasa 200139 3 3Metāli 200140 30 30Skursteņu tīrīšanas atkritumi 200141 1,8 1,8Gaļas, zivju un citu dzīvnieku valsts izcelsmespārtikas produktu apstrādes un ražošanasatkritumi 0202Patēriņam vai pārstrādei nederīgi materiāli 020203 48,5 48,5Kokapstrādes, plākšņu un mēbeļu ražošanasatkritumi 0301Zāģskaidas, koksnes atgriezumi, sabojāta koksneun koksnes daļiņas, kuras neatbilst 030104 klaseiTekstilrūpniecības atkritumi 0402Citi šīs grupas atkritumi 020299 162 162030105 1475 1475Apstrādātu tekstilšķiedru atkritumi 040222 12 12Fotorūpniecības procesu atkritumi 0901Sudrabu vai sudraba savienojumus saturošasfotofilmas un fotopapīrsTermisko procesu neorganiskie atkritumi090107 0,02 0,02Spēkstaciju un citu termocentrāļu atkritumi 1001 100101 20 20Keramikas izstrādājumu, ķieģeļu, flīžu unceltniecības produktu ražošanas atkritumi 1012101208 21 21Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.40Gala versija

Geo ConsultantsAtkritumu veida nosaukums Atkritumu kods Kuldīgas rajons Saldus rajons Kopā reģionāCementa, kaļķu un ģipša, kā arī no tiem izgatavotupriekšmetu un produktu ražošanas atkritumi 1013Iepakojums 1501Nolietoti transportlīdzekļi, arī satiksmēneizmantojamie transportlīdzekļi, tosadalīšanas atkritumi, transportlīdzekļuapkopes atkritumi 1601Betons, ķieģeļi, flīzes, keramika un ģipšamateriāli 1701Betona, ķieģeļu, dakstiņu, keramikas maisījumi, kurineatbilst 170106 klaseiAtkritumu pārstrādes uzņēmumu, notekūdeņuattīrīšanas iekārtu un ūdensapgādessaimniecības atkritumiAtkritumu sadedzināšanas atkritumi un pirolīzesatkritumi 1901101313; 101399 45299 45299Papīrs un kartons 150101 0,33 0,33Jauktais iepakojums 150106 46 46Nolietotas riepas 160103 5,4 5,4170107 3,2 3,2190112; 190116 179,489 179,489Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu citi atkritumi 1908 190801; 190805 249,6 249,6Kopā: 3179,629 47374,8 50554,4295.2. Bīstamo atkritumu daudzums un to apsaimniekošana reģionāŠīs sadaļas sagatavošanai tika izmantoti Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijasaģentūras dati par radīto bīstamo atkritumu daudzumu 2003. gadā Kuldīgas un Saldusrajonos.Bīstamo atkritumu radīšana un to apsaimniekošana atspoguļota 5.4. tabulā.5.4. tabula. Bīstamo atkritumu radīšana un apsaimniekošana Viduskurzemes reģionā 2003. gadā, tonnasAdministratīvā vienība / BA radīšana un apsaimniekošana Kuldīgas rajons Saldus rajons KOPĀUzņēmumos radīto BA daudzums, tonnas 1.2016 11.9387 13.1403Iedzīvotāju saražotais BA daudzums, tonnas 148 150 298Saražoto BA daudzums, tonnas 149.2016 161.9387 311.1403Koriģētais apjoms lokālai pirmapstrādei (LP) 44 45 89Apjoms sadedzināšanai cementa krāsnī (SC) 1 5 6Apjoms nosūtīšanai uz ārvalstīm (NA) 4 4 8Apjoms demerkurizācijai (LDC) 0.01 0.08 0.09Apjoms fizikāli ķīmiskai apstrādei (FK) 0.5 0.888 1.388Apjoms speciālai sadedzināšanai (SS) 59.01 66.172 125.182Atlikums deponēšanai spec. poligonā (A) 37 40.5 77.5Deponēšanai azbesta poligonā (AA) 0 0 0Kopējais daudzums pārstrādei un deponēšanai, tonnas 101.52 116.64 218.16Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.41Gala versija

Geo Consultants5.3. Atkritumu apsaimniekošanas sistēmā iesaistītie iedzīvotāji unatkritumu apjoms uz vienu iedzīvotājuIegūtie inventarizācijas dati par atkritumu apjomu un apkalpojamo iedzīvotāju skaituViduskurzemes reģiona rajonos ļauj aprēķināt 1 atkritumu radītāja (fiziskas personas) radītoatkritumu daudzumu. Informācija par saražoto atkritumu apjomu uz vienu iedzīvotāju sniegta5.5. tabulā.5.5. tabula. Atkritumu apsaimniekošanas sistēmā iesaistītie iedzīvotāji un 1 iedzīvotāja saražotais atkritumu apjomsIedzīvotāju skaitsApkalpotoiedzīvotāju skaitsKuldīgas rajonsNo kopējāskaita %Savāktosadzīvesatkritumuapjoms, m31 iedzīvotājasaražotaisatkritumuapjoms, m3Pilsētas, t.sk.: 17157 15250 88.9% 27124 1.78Kuldīga 13142 13000 98.9% 23500 1.81Skrunda ar lauku teritoriju 4015 2250 56.0% 3624 1.61Pagasti: 20125 7749 38.5% 9386 1.26Saldus rajonsPilsētas: 12695 8500 67.0% 14305 1.68Saldus 12695 8500 67.0% 14305 1.68Brocēnu novads, t.sk. 6626 6500 98.1% 5281 0.81Brocēni 3576 3500 97.9% 4225 1.21Brocēnu novada lauku teritorija 3050 3000 98.4% 1056 0.35Pagasti: 18685 11907 63.7% 5355 0.46Kopā reģionā:reģiona pilsētas 33428 27250 81.5% 45654 1.68reģiona lauku teritorijas 41860 22656 54.1% 15798 0.70Detalizēta informācija par atkritumu apsaimniekošanas sistēmā iesaistīto iedzīvotāju skaituun saražotiem atkritumu apjomiem uz vienu iedzīvotāju Viduskurzemes reģionā sniegta 6.pielikumā.Reģiona vidēji viena iedzīvotāja saražotais atkritumu apjoms 2003. gadā bija 1,19 m 3 ,savukārt pilsētās – 1,68 m 3 un lauku teritorijās – 0,70 m 3 .Analizējot rīcībā esošo informāciju var secināt, ka gada saražotais atkritumu daudzums uzpilsētas vienu atkritumu radītāju (fiziskas personas) svārstās no 1,21 m 3 Brocēnu pilsētā līdz1,81 m 3 Kuldīgas pilsētā.Lauku teritorijās saražotais atkritumu apjoms uz vienu iedzīvotāju var tikt novērtēts sekojoši:1. Kuldīgas rajonā no 0,44 m 3 Kabiles pagastā līdz 2,23 m 3 Pelču pagastā;2. Saldus rajonā no 0,07 m 3 Rubas pagastā līdz 1,10 m 3 Saldus pagastā.5.4. Esošā atkritumu saimniecības infrastruktūraNodaļā sniegti dati par atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu darbību reģionā, aprakstītaatkritumu savākšanas sistēma, ieskaitot saimniecībā izmantojamus konteinerus un atkritumusavākšanas biežumu.Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.42Gala versija

Geo Consultants5.4.1. Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiAtbilstoši likumam “Par pašvaldībām” un “Par atkritumu apsaimniekošanu”, vietējāspašvaldības ir atbildīgas par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu pieejamībuiedzīvotājiem to teritorijā. Šo funkciju pašvaldības var pildīt pašas, var deleģēt kādaipašvaldības iestādei vai pašvaldības uzņēmumam, vai dažādām privātfirmām.Atkritumu saimniecības inventarizācijas gaitā Viduskurzemes reģionā tika konstatēts, ka2005. gadā kopumā reģiona pašvaldībās darbojas:7 uzņēmumi:−−−−−−SIA “Kuldīgas komunālie pakalpojumi” apkalpo 2 Kuldīgas rajona pašvaldības:Kuldīga pilsēta un Pelču pagasts;SIA “EKO Kurzeme” apkalpo 6 Kuldīgas rajona pašvaldības: Skrundas pilsēta arl.t., Laidu, Nīkrāces, Raņķu, Zirņu un Rudbāržu pagasti;Pašvaldības SIA “Ventspils labiekārtošanas kombināts” apkalpo 9 Kuldīgas rajonapašvaldības: Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Kurmāles, Padures, Rumbas,Snēpeles, Turlavas un Īvandes pagastus;SIA “Kurzemes ainava” apkalpo 3 Kuldīgas rajona pašvaldības: Kabiles, Rendasun Vārmes pagasti, un 2 Saldus rajona pašvaldības: Gaiķu un Šķēdes pagasti;SIA “Saldus komunālserviss” apkalpo 8 Saldus rajona pašvaldības: Saldus pilsēta,Lutriņu, Jaunlutriņu, Novadnieku, Pampāļu, Saldus, Zaņas un Zirņu pagasti;SIA “Brocēnu ceļš” apkalpo Saldus rajona Brocēnu novadu;− SIA “Berivs” apkalpo Saldus rajona Nīgrandes pagastu;pašas pašvaldības 2 gadījumos:- Kursīšu pagasts, jāatzīmē ka Kursīšu pagasta atkritumu saimniecība apkalpo 4Saldus rajona pašvaldības: Ezeres, Jaunauces, Rubas un Zvārdes pagastus;- Vadakstes pagasts.5.6 tabula: Uzņēmumi, kas apkalpo iedzīvotājusPilsēta vai pagastsUzņēmumsKuldīgas rajonsKuldīgas pilsētaSkrundas pilsētaAlsungas pagastsĒdoles pagastsGudenieku pagastsĪvandes pagastsKabiles pagastsKurmāles pagastsLaidu pagastsNīkrāces pagastsPadures pagastsPelču pagastsSIA "Kuldīgas komunālie pakalpojumi"SIA "EKO Kurzeme"SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts""SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts""SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts""SIA “Ventspils labiekārtošanas kombināts”SIA "Kurzemes ainava"SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts""SIA "EKO Kurzeme"SIA "EKO Kurzeme"SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts""SIA "Kuldīgas komunālie pakalpojumi"Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.43Gala versija

Geo ConsultantsPilsēta vai pagastsUzņēmumsRaņķu pagastsRendas pagastsRudbāržu pagastsRumbas pagastsSnēpeles pagastsTurlavas pagastsVārmes pagastsSaldus pilsētaBrocēnu novadsEzeres pagastsJaunauces pagastsJaunlutriņu pagastsKursīšu pagastsLutriņu pagastsNīgrandes pagastsNovadnieku pagastsPampāļu pagastsRubes pagastsSaldus pagastsVadakstes pagastsZaņas pagastsZirņu pagastsZvārdes pagastsSaldus rajonsSIA "EKO Kurzeme"SIA "Kurzemes ainava"SIA "EKO Kurzeme"SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts""SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts""SIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts""SIA "Kurzemes ainava"SIA "Saldus komunālserviss"SIA "Brocēnu ceļš"Kursīšu pagasta atkritumu saimniecībaKursīšu pagasta atkritumu saimniecībaSIA “Saldus komunālserviss”Kursīšu pagasta atkritumu saimniecībaSIA "Saldus komunālserviss"SIA '”Bevirs"SIA "Saldus komunālserviss"SIA "Saldus komunālserviss"Kursīšu pagasta atkritumu saimniecībaSIA "Saldus komunālserviss"PašvaldībaSIA "Saldus komunālserviss"SIA "Saldus komunālserviss", SIA "EKO Kurzeme"Kursīšu pagasta atkritumu saimniecībaKopumā var secināt, ka 2004. gadā lielāko daļu pašvaldību apkalpoja privātie vai pašvaldībuatkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi. Pašvaldības patstāvīgi sniedz atkritumuapsaimniekošanas pakalpojumus tikai Saldus rajonā.5.4.2. Atkritumu savākšanas sistēmaŅemot vērā to, ka atkritumu apsaimniekošanas sistēmā iesaistīti 54,1% lauku teritorijuiedzīvotāji un 81,5% pilsētu iedzīvotāji, vai vidēji reģionā 69,1% iedzīvotāju, var secināt, kaatkritumu savākšanas sistēma reģionā kopumā ir pietiekami attīstīta, tomēr ir nepieciešamatās turpmākā attīstība.Reģionā atkritumi, galvenokārt, tiek savākti konteineros. Izmantojamo atkritumu savākšanaikonteineru tilpums ir dažāds, tas ir no 0,1 m 3 līdz 5 m 3 . Dažās pašvaldībās atkritumusavākšanai izmanto dažāda tilpuma maisus. Lutriņu, Pampāļu un Rubas pagastos atkritumussavāc arī piekabē.Atkritumu savākšanas biežums reģiona pilsētās parasti ir 4 – 5 reizes nedēļā. Pagastosatkritumu savākšanas biežums svārstās no 1 līdz 4 reizēm mēnesī. Dažos pagastos atkritumusizved pēc pieprasījuma (vajadzības).Kopumā var teikt, ka atkritumu savākšanas biežumu ietekmē divi faktori:- līguma nosacījumi, ko konkrēta pašvaldība noslēdz atkritumu apsaimniekošanasuzņēmumu;Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.44Gala versija

Geo Consultants- izmantojamo konteineru tilpums.Detalizēti informācija par izmantojamo konteineru tilpumu un to skaitu, kā arī par atkritumusavākšanas biežumu reģionā sniegta 5.7. tabulā. Sagatavojot šo informāciju tika izmantotipašvaldību un uzņēmumu aptaujas rezultāti.5.7. tabula. Konteineru skaits un atkritumu savākšanas biežums Viduskurzemes reģionā 2004. gadāPašvaldībasIzmantojamie konteineriTilpums, m 30,24 0,75 1,1CitiIzvešanas biežumsKuldīgas pilsēta 160 221 58 80 (0,1 m 3 ), maisos pēc līgumaSkrunda pilsēta ar l.t. 520 10 60 2 x ned.Alsunga pagasts 108 10 9 (0,8 m 3 ) 1 x ned.Ēdoles pagasts 74 8 8 (0,8 m 3 ) 1 x ned. - 2 x mēn.Gudenieku pagasts 51 Maisos 1 - 2 x mēn.Īvandes pagasts 228 (0,14 m 3 ), maisos(200 l)1 x mēn.Kabiles pagasts 78 7 21 (0,14 m 3 ) 2 x mēn.Kurmāles pagasts 54 3 32 (0,8 m 3 ) 1 x ned.Laidu pagasts 107 11 1 - 2 x mēn.Nīkrāces pagasts 45 5 Maisos 1 x ned. - 1 x mēn.Padures pagasts 33 6 5 (0,8 m 3 ), maisos 1 x ned.Pelču pagasts 16 66 (0,12 m 3 ) 2 x mēn.Raņķu pagasts 2 2 1 - 2 x mēn.Rendas pagasts 52 4Rudbāržu pagasts 2 828 (0,12 m 3 ), 1 (0,14 m 3 ),8 (1 m 3 ), maisos,lielgabarīta2 (0,1 m 3 ), maisos (0,6m 3 )2 x mēn.,1 - 2 x gadā2 x ned.Rumbas pagasts 7 2 19 (0,8 m 3 ), maisos 1 x ned.Snēpeles pagasts 61 2 (0,8 m 3 ), maisos 1 x ned. - 1 x mēn.Turlavas pagasts 60 4 4 (0,8 m 3 ) 1 x ned. - 1 x mēn.Vārmes pagasts 95 9 17 (0,14 m 3 ), lielgabarīta 2 x mēn., 2 x gadāKuldīgas rajons 1511 231 213 330Saldus pilsēta 453 280 pēc līgumaBrocēnu novads 80 70 (0,12 m 3 ) pēc līgumaEzeres pagasts 20 2 x mēn.Jaunauces pagasts 10 ceturksnī reiziJaunlutriņu pagasts* atkritumu tvertne (5 m 3 ) 1 x mēn.Kursīšu pagasts 30 pēc vajadzībasLutriņu pagasts 201 (6 m 3 ), atkritumusavākšanas mašīna2 - 4 x mēn.Nīgrandes pagasts maisos (15 - 20l) 2 x ned.Novadnieku pagasts 53 3 (12 m 3 ) 1 x ned. (2 x gadā)Pampāļu pagasts*atkritumu savākšanasmašīna2 x ned.Rubas pagasts 10 1 (2,5 m 3 ), piekabē 2 - 3 x mēn.Saldus pagasts 14 56 2 x ned.Vadakstes pagasts 1 (3 m 3 ), maisos 1 x ned.Zaņas pagasts 22 1 x mēn.Zirņu pagasts 9 2 - 4 x mēn.Zvārdes pagasts 10 2 - 3 x gadāViduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.45Gala versija

Geo ConsultantsIzmantojamie konteineriPašvaldībasTilpums, m 30,24 0,75 1,1CitiSaldus rajons 467 600 0 76Kopā 1978 831 213 406Izvešanas biežums* - ar 2005. gadu savākšanas biežums šajos pagastos ir vienu reizi nedēļā.5.7. tabula rāda, ka 2003. gadā Kuldīgas rajonā pavisam izmantoja 2285 dažāda tilpumakonteinerus nešķiroto atkritumu savākšanai un Saldus rajonā - 1143 konteinerus.Viduskurzemes reģionā atkritumu apsaimniekošanai izmantojama tehnika raksturota 5.8.tabulā.5.8. tabula. Viduskurzemes reģionā atkritumu apsaimniekošanai izmantojama tehnikaPašvaldība/uzņēmumsTransports atkritumu savākšanaiTips Izlaides gads Tilpums, m 3 Saspiešanas koeficientsSIA "Ventspils labiekārtošanas kombināts" VOLVO FL6 2004 16 4SIA "Kuldīgas komunālie pakalpojumi"MAN 24.232, 1991 10 1,75ARCHORLJN6 1993 18 4SIA "Brocēnu ceļš" GAZ330730 KO413 1996 12SIA "Saldus komunālserviss"SIA "Kurzemes ainava"GAZ 5314 KO413 1988 7,5GAZ5314 KO413 1990 7,5Volvo FL616 1990 13,5Volvo FL616 1988 12,24MB 2422 1991 22MB 1979 12,24Volvo FL6 1987 10MB 1989 12,24Kamaz 1979 12,24Volvo FL616 1987 12,24Volvo F7 1985 12,24MB 1990 20SIA "EKO Kurzeme" MB; Schorling 1992 18 3,4Ezeres pagasts GAZ - 53Jaunlutriņu pagastsJUMZMTZ - 80MTZ - 82piekabe 5Kursīšu pagasts SAZ 53 7,5Lutriņu pagasts MTZ 82Nīgrandes pagasts MTZ 82piekabe 6piekabe 4Novadnieku pagasts T150K 16Pampāļu pagasts MTZ 82 (5 gab.) 3Vadakstes pagasts MTZ 80piekabe 3Zaņas pagasts MTZ 82 3Zirņu pagasts Volvo F613 12Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.46Gala versija

Geo Consultants5.4.3. Atkritumu dalītā vākšanaDaži reģionā strādājošie atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi nodarbojas ar sadzīvesatkritumu dalīto vākšanu. Šim nolūkam izmantojama tehnika un konteineri dalītajai vākšanaiir atspoguļoti 5.9. tabulā.5.9. tabula. Atkritumu dalītajai vākšanai izmantojama tehnika un konteineriUzņēmuma nosaukumsAtkritumu dalītā vākšana notiek pagastos, kurus apkalpo tabulā 5.9. minētie atkritumuapsaimniekošanas uzņēmumi.Savākto atkritumu daudzums pārstrādei un otrreizējai izmantošanai atspoguļots 5.10. tabulā.5.10. tabula. Savākto atkritumu daudzums pārstrādei Viduskurzemes reģionā 2003. gadāUzņēmuma nosaukums Savākto atkritumu veids Daudzums, tSIA "EKO Kurzeme"Transportatips/markaSIA "Saldus komunālserviss"SIA "Kuldīgas komunāliepakalpojumi"kartons 22,8polietilēns 2,4PET 0,96stikls 3,6kartons 50PET 4,12stikls 4Papīrs/kartons 100plastmasa 9PET 4stikls 30Pašvaldības SIA “Ventspils PET 0,3labiekārtošanas kombināts” stikls 1,55.4.4. Esošo izgāztuvju raksturojumsTransports atkritumu savākšanai Konteineri, m 3IzlaidesgadsTilpums, m 3Saspiešanaskoeficients0,24 0,75 1,1 CitiSIA "Kuldīgas komunālie ZIL431410 1991 10 1,75 30 26 6pakalpojumi" MAN 24.232 1993 18 4SIA "Saldus komunālserviss"GAZ53 KO413 1988 26 21GAZ53 KO413 1999pašizgāzējs arkrānu1978 7SIA "EKO Kurzeme"bortu platformaar liftu1984 10atkritumuvedējs1979 15 2,8 2 5 (2,4 m 3 )1 (7 m 3 )MB Kiper 1987 7SIA "Kurzemes ainava"2 (1,5 m 3 )Volvo FL7 Kiper 1989 7Volvo FM 9 2004 11 28 (3 m 3 )Pašvaldības SIA “Ventspilslabiekārtošanas kombināts”Volvo FM 9 arskip-loaderiekārtu2003 11Kopā: 32 52 28 36Uz 2005. gada 1. jūniju Viduskurzemes reģionā bija 41 sadzīves atkritumu izgāztuve, nokurām:Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.47Gala versija

Geo Consultants- 5 darbojošās izgāztuves (kopējā platība 11,2 ha);- 27 slēgtās izgāztuves (kopējā platība 49,22 ha);- 9 slēgtās un rekultivētās izgāztuves (kopējā platība 10,25 ha).Jāatzīmē, ka šobrīd neviena no reģionā strādājošajām izgāztuvēm pilnīgi neatbilst videsaizsardzības prasībām.Detalizēts esošo izgāztuvju raksturojums sniegts 6. pielikumā. Izgāztuvju saraksts sagatavotsizmantojot Valsts vides dienesta Liepājas RVP Kuldīgas un Saldus rajonu nodaļu un vietējopašvaldību sniegtos datus. Dati precizēti 2005. gada maijā - jūnijā.Informācija par darbojošajām un slēgtajām izgāztuvēm tiks izmantota, novērtējot šoizgāztuvju rekultivācijas izmaksas.5.5. Atkritumu apsaimniekošanas tarifiNodaļā izskatīti jautājumi saistītie ar atkritumu apsaimniekošanas izmaksām un esošajiematkritumu apsaimniekošanas tarifiem. Dati iegūti inventarizācijas gaitā.Dati par atkritumu apsaimniekošanas izmaksām un tarifiem Viduskurzemes reģionā sniegti 8.pielikumā. Ņemot vērā faktu, ka pašvaldību pārstāvji uz daudziem aptaujas anketasjautājumiem neatbildēja, dati par atkritumu apsaimniekošanas izdevumiem ir nepilni.Analizējot pašvaldību un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu sniegtus datus, var atzīmēt,ka atkritumu apsaimniekošanas tarifi Kuldīgas un Saldus rajonos būtiski neatšķiras unsvārstās no 2,85 LVL/m 3 līdz 4,00 LVL/m 3 . Tomēr Kuldīgas rajonā tarifu līmenis irnedaudz augstāk.Tarifu iekasēšanas mehānisms ir atšķirīgs dažādās reģiona pašvaldībās. Ir trīs atšķirīgasshēmas:1) atkritumu apsaimniekošanas firmas slēdz tiešos līgumus ar atkritumuradītājiem, kas maksā par saražoto atkritumu apsaimniekošanu (LVL/m 3 ),2) atkritumu apsaimniekošanas firmas slēdz līgumus ar namu pārvaldēm, kasiekasē naudu no iedzīvotājiem un veic atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumupakalpojumu apmaksāšanu,3) atkritumu apsaimniekošanas firmas slēdz līgumus ar pašvaldībām, kas iekasēnaudu no iedzīvotājiem un veic firmas sniegto pakalpojumu apmaksāšanu.Kopumā ņemot, var tikt pieņemts, ka vidējais maksājuma procents par atkritumuapsaimniekošanas veikšanu reģionā ir no 70% līdz 100%.Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.48Gala versija

Geo Consultants6. ATKRITUMU DAUDZUMA UN SASTĀVA PROGNOZE LĪDZ2025. GADAMNodaļā sniegta atkritumu apjoma prognoze laika periodam no 2005. līdz 2025. gadam.Atkritumu apjoma prognoze sagatavota, ņemot vērā demogrāfisko prognozi Viduskurzemesreģionam (skat. 4.2. sadaļu), iespējamas apkalpojamo iedzīvotāju skaita izmaiņas, faktiskosavākto atkritumu apjomu 2003. gadā (skat. 5.1. sadaļu) un iespējamas Latvijas iekšzemeskopprodukta (turpmāk tekstā IKP) izmaiņas.6.1. Pamatdati atkritumu daudzuma prognozeiSagatavojot prognozi par saražoto un savākto atkritumu apjomu Viduskurzemes reģionāņemti vērā sekojoši faktori:- demogrāfiskā prognoze laika periodam no 2005. līdz 2025. gadam;- faktiskais savākto atkritumu apjoms reģionā 2003. gadā;- apkalpojamo iedzīvotāju skaits 2003. gadā un tā izmaiņas līdz 2006. gadam.Sagatavojot atkritumu apjoma prognozi, izdarīti sekojoši pieņēmumi:1. IKP pieaugums izraisa atkritumu apjoma pieaugumu:- sadzīves atkritumu apjoms palielināsies par 1/3 no IKP pieauguma;- komerciālie un institucionālie, celtniecības un rūpniecības atkritumu apjomspalielināsies par 1/6 no IKP pieauguma.2. Ielu tīrīšanas, parku un dārzu atkritumu apjoms paliks nemainīgs līdz 2025. gadam.3. Atbilstoši “Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģijai Latvijai, 1998-2010”apkalpojamo iedzīvotāju skaits 2013. gadā pilsētās sasniegs 100% un laukuteritorijās – 75%.Atkritumu apjoma prognozes aprēķinos ņemti vērā Finanšu ministrijas saskaņoti IKPpieauguma tempi no 2004. gada līdz 2025. gadam, kas ir:- 6,7% 2004. un 2005. gadā;- 6,5% no 2006. gada līdz 2010. gadam;- 5,5% no 2011. gada līdz 2025. gadam;6.2. Atkritumu daudzuma prognozes 1. scenārijs (bāzes prognoze)Bāzes prognoze sagatavota, pieņemot, ka:IKP pieauguma tempi līdz 2025. gadam būs sekojoši (atbilstoši Finanšu ministrijassniegtajiem datiem uz 2004. gada jūniju):− 6,7% 2005. gadā;− 6,5% no 2006. - 2010. gadam;− 5,5% no 2011. - 2025. gadam.sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) pārstrāde palielināsies no 5% 2005. gadā līdz 40%2025. gadā;Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.49Gala versija

Geo Consultantsceltniecības atkritumu pārstrāde sasniegs 10% no kopējā to apjoma 2025. gadā.Saražota sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzuma prognoze laika periodam no 2005.– 2025. gadam sniegta 6.1. tabulā.6.1. tabula. Saražoto sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzuma prognoze, tonnas (bāzes prognoze)GadsKuldīgas rajonsSaldus rajonsPilsētās Laukos Pilsētās LaukosKopā reģionā:2005 5297 3076 5406 2851 166312006 5392 3131 5502 2901 169262007 5489 3187 5599 2952 172272008 5587 3244 5697 3004 175322009 5686 3302 5797 3057 178432010 5788 3361 5899 3111 181592011 5879 3414 5993 3160 184472012 5972 3468 6089 3211 187402013 6066 3523 6186 3262 190372014 6162 3578 6285 3314 193392015 6259 3635 6385 3367 196452016 6357 3692 6486 3420 199562017 6457 3750 6590 3475 202722018 6559 3809 6695 3530 205932019 6662 3869 6801 3586 209192020 6767 3930 6909 3643 212492021 6866 3987 7015 3699 215672022 6966 4045 7121 3755 218882023 7068 4104 7230 3812 222142024 7171 4164 7340 3870 225452025 7275 4225 7451 3929 22881Kopā: 2005-2025 131 727 76 496 134 476 70 912 413 610Prognozētais saražoto sadzīves atkritumu daudzums laika periodā no 2005. - 2025. gadam ir414 tūkst. tonnu.Pārējo atkritumu daudzuma bāzes prognoze atspoguļota 6.2. tabulā.6.2. tabula. Saražoto pārējo atkritumu daudzuma prognoze, tonnas (bāzes prognoze)GadsPārējie atkritumiKuldīgas rajons Saldus rajons KopāIelu tīrīšanasatkritumi reģionāParku un dārzuatkritumi reģionā2005 1474 1911 3385 82 682006 1490 1932 3421 82 682007 1506 1953 3459 82 682008 1522 1974 3496 82 682009 1539 1995 3534 82 682010 1555 2017 3572 82 682011 1569 2035 3605 82 682012 1584 2054 3638 82 682013 1598 2073 3671 82 682014 1613 2092 3705 82 682015 1628 2111 3739 82 682016 1643 2130 3773 82 682017 1658 2150 3808 82 682018 1673 2170 3843 82 682019 1688 2190 3878 82 682020 1704 2210 3913 82 68Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.50Gala versija

Geo ConsultantsGadsPārējie atkritumiKuldīgas rajons Saldus rajons KopāIelu tīrīšanasatkritumi reģionāParku un dārzuatkritumi reģionā2021 1719 2230 3949 82 682022 1735 2250 3986 82 682023 1751 2271 4022 82 682024 1767 2292 4059 82 682025 1783 2313 4096 82 68Kopā: 2005-2025 34199 44353 78552 1714 1418Pieņemot, ka 2013. gadā atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanas pakāpeiedzīvotājiem Reģiona pilsētās būs 100% un lauku teritorijās – 75%, savākto sadzīvesatkritumu (mājsaimniecību) daudzums periodā no 2005. - 2025. gadam būs 377 tūkst. tonnu(skat. 6.3. tab.).Ņemot vērā atkritumu savākšanas pakāpi un atkritumu (mājsaimniecības atkritumu unceltniecības atkritumu) pārstrādes iespējas reģionā, kopējais apglabāto atkritumu daudzums20 gados būs 366 tūkst. tonnu (skat. 6.3. tab.).6.3. tabula. Savākto un apglabāto sadzīves atkritumu daudzuma prognoze, tonnas (bāzes prognoze)GadsSavākto SA (mājsaimniecību) daudzums, t Pārstrādāto SA pārējo Celtniecības(mājsaimniecību) atkritumu atkritumu ApglabātoKuldīgas rajons Saldus rajonsdaudzums daudzums, t pārstrāde atkritumuKopādaudzumsPilsētās Laukos Pilsētās Laukos reģionā: % t % t2005 5297 2307 5406 2138 15149 5% 757 3385 0.0% 0 177772006 5392 2349 5502 2176 15418 7% 1041 3421 0.5% 5 177952007 5489 2391 5599 2214 15692 9% 1334 3459 1.0% 9 178072008 5587 2433 5697 2253 15970 10% 1637 3496 1.5% 14 178152009 5686 2477 5797 2293 16253 12% 1950 3534 2.0% 19 178182010 5788 2521 5899 2333 16541 14% 2274 3572 2.5% 24 178152011 5879 2561 5993 2370 16803 16% 2605 3605 3.0% 29 177752012 5972 2601 6089 2408 17070 17% 2945 3638 3.5% 34 177292013 6066 2642 6186 2446 17341 19% 3295 3671 4.0% 39 176782014 6162 2684 6285 2485 17615 21% 3655 3705 4.5% 45 176212015 6259 2726 6385 2525 17895 23% 4026 3739 5.0% 50 175572016 6357 2769 6486 2565 18178 24% 4408 3773 5.5% 55 174882017 6457 2812 6590 2606 18466 26% 4801 3808 6.0% 61 174112018 6559 2857 6695 2648 18758 28% 5205 3843 6.5% 67 173292019 6662 2902 6801 2690 19055 30% 5621 3878 7.0% 72 172392020 6767 2947 6909 2733 19356 31% 6049 3913 7.5% 78 171422021 6866 2990 7015 2774 19645 33% 6483 3949 8.0% 84 170272022 6966 3034 7121 2816 19938 35% 6928 3986 8.5% 90 169052023 7068 3078 7230 2859 20235 37% 7386 4022 9.0% 97 167752024 7171 3123 7340 2903 20537 38% 7855 4059 9.5% 103 166372025 7275 3169 7451 2947 20842 40% 8337 4096 10.0% 109 16492Kopā: 2005-2025131727 57372 134476 53184 376758 88593 78552 1085 365632Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.51Gala versija

Geo Consultants6.3. Atkritumu daudzuma prognozes 2. scenārijs (optimistiskā prognoze)Optimistiskā prognoze sagatavota, pieņemot, ka:IKP pieauguma tempi līdz 2025. gadam būs sekojoši:− 7,2% 2005. gadā;− 7,0% no 2006. - 2010. gadam;− 6,0% no 2011. - 2025. gadam.sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) pārstrāde palielināsies no 5% 2005. gadā līdz40% 2025. gadā;celtniecības atkritumu pārstrāde sasniegs 10% no kopējā to apjoma 2025. gadā.Saražota sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzuma prognoze laika periodam no 2005.– 2025. gadam sniegta 6.4. tabulā.6.4. tabula. Saražoto sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzuma prognoze, tonnas (optimistiskā prognoze)GadsKuldīgas rajonsSaldus rajonsPilsētās Laukos Pilsētās LaukosKopā reģionā:2005 5297 3076 5406 2851 166312006 5401 3136 5511 2906 169542007 5507 3198 5617 2962 172832008 5614 3260 5725 3019 176182009 5724 3324 5835 3077 179602010 5835 3389 5947 3136 183082011 5937 3448 6052 3191 186282012 6041 3508 6159 3248 189552013 6146 3569 6267 3305 192872014 6253 3631 6378 3363 196252015 6362 3694 6490 3422 199682016 6473 3759 6604 3482 203182017 6585 3824 6720 3544 206732018 6700 3891 6838 3606 210352019 6816 3958 6958 3669 214022020 6935 4027 7081 3734 217762021 7048 4093 7200 3797 221382022 7162 4159 7322 3861 225052023 7279 4227 7446 3926 228772024 7397 4296 7571 3992 232562025 7517 4365 7699 4060 23641Kopā: 2005-2025 134 028 77 832 136 827 72 151 420 839Prognozētais saražoto sadzīves atkritumu daudzums laika periodā no 2005. - 2025. gadam ir421 tūkst. tonnu.Pārējo atkritumu daudzuma optimistiskā prognoze atspoguļota 6.5. tabulāViduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.52Gala versija

Geo Consultants6.5. tabula. Saražoto pārējo atkritumu daudzuma prognoze, tonnas (optimistiskā prognoze)GadsPārējie atkritumiKuldīgas rajons Saldus rajons KopāIelu tīrīšanas atkritumireģionāParku un dārzuatkritumi reģionā2005 1476.05 1914.33 3390.38 81.6 67.52006 1493.27 1936.66 3429.94 81.6 67.52007 1510.69 1959.26 3469.95 81.6 67.52008 1528.32 1982.12 3510.43 81.6 67.52009 1546.15 2005.24 3551.39 81.6 67.52010 1564.19 2028.64 3592.82 81.6 67.52011 1579.83 2048.92 3628.75 81.6 67.52012 1595.63 2069.41 3665.04 81.6 67.52013 1611.58 2090.11 3701.69 81.6 67.52014 1627.7 2111.01 3738.71 81.6 67.52015 1643.98 2132.12 3776.09 81.6 67.52016 1660.42 2153.44 3813.85 81.6 67.52017 1677.02 2174.97 3851.99 81.6 67.52018 1693.79 2196.72 3890.51 81.6 67.52019 1710.73 2218.69 3929.42 81.6 67.52020 1727.84 2240.88 3968.71 81.6 67.52021 1745.11 2263.28 4008.4 81.6 67.52022 1762.57 2285.92 4048.48 81.6 67.52023 1780.19 2308.78 4088.97 81.6 67.52024 1797.99 2331.86 4129.86 81.6 67.52025 1815.97 2355.18 4171.16 81.6 67.5Kopā: 2005-2025 34549 44807.5 79356.5 1713.6 1417.5Pieņemot, ka 2013. gadā atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanas pakāpeiedzīvotājiem Reģiona pilsētās būs 100% un lauku teritorijās – 75%, savākto sadzīvesatkritumu (mājsaimniecību) daudzums periodā no 2005. - 2025. gadam būs 383 tūkst. tonnu(skat. 6.6. tab.).Ņemot vērā atkritumu savākšanas pakāpi un atkritumu (mājsaimniecības atkritumu unceltniecības atkritumu) pārstrādes iespējas reģionā, kopējais apglabāto atkritumu daudzums20 gados būs 371 tūkst. tonnu (skat. 6.6. tab.).6..6. tabula. Savākto un apglabāto sadzīves atkritumu daudzuma prognoze, tonnas (optimistiskā prognoze)GadsSavākto SA (mājsaimniecību) daudzums, t Pārstrādāto SA(mājsaimniecību)pārējo Celtniecības Apglabātoatkritumu pārstrādeKuldīgas rajons Saldus rajonsdaudzumsatkritumuatkritumuKopādaudzums, tdaudzumsPilsētās Laukos Pilsētās Laukos reģionā: % t% t2005 5297 2307 5406 2138 15149 5% 757 3390 0.0% 0 177822006 5401 2352 5511 2179 15443 7% 1042 3430 0.5% 5 178262007 5507 2398 5617 2221 15743 9% 1338 3470 1.0% 9 178662008 5614 2445 5725 2264 16049 10% 1645 3510 1.5% 14 179002009 5724 2493 5835 2308 16360 12% 1963 3551 2.0% 19 179292010 5835 2541 5947 2352 16676 14% 2293 3593 2.5% 24 179522011 5937 2586 6052 2394 16969 16% 2630 3629 3.0% 29 179382012 6041 2631 6159 2436 17266 17% 2978 3665 3.5% 34 179182013 6146 2677 6267 2479 17568 19% 3338 3702 4.0% 40 178932014 6253 2723 6378 2522 17876 21% 3709 3739 4.5% 45 178612015 6362 2771 6490 2567 18189 23% 4093 3776 5.0% 50 178222016 6473 2819 6604 2612 18507 24% 4488 3814 5.5% 56 17777Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.53Gala versija

Geo ConsultantsGadsSavākto SA (mājsaimniecību) daudzums, t Pārstrādāto SA(mājsaimniecību)pārējo Celtniecības Apglabātoatkritumu pārstrādeKuldīgas rajons Saldus rajonsdaudzumsatkritumuatkritumuKopādaudzums, tdaudzumsPilsētās Laukos Pilsētās Laukos reģionā: % t% t2017 6585 2868 6720 2658 18831 26% 4896 3852 6.0% 62 177252018 6700 2918 6838 2704 19161 28% 5317 3891 6.5% 68 176662019 6816 2969 6958 2752 19496 30% 5751 3929 7.0% 73 176002020 6935 3020 7081 2800 19836 31% 6199 3969 7.5% 79 175272021 7048 3070 7200 2848 20165 33% 6655 4008 8.0% 86 174332022 7162 3119 7322 2896 20500 35% 7124 4048 8.5% 92 173332023 7279 3170 7446 2945 20839 37% 7606 4089 9.0% 98 172242024 7397 3222 7571 2994 21184 38% 8103 4130 9.5% 105 171062025 7517 3274 7699 3045 21535 40% 8614 4171 10.0% 111 16981Kopā: 2005-2025134028 58374 136827 54113 383343 90540 79357 1099 3710606.4. Atkritumu daudzuma prognozes 3. scenārijs (pesimistiskā prognoze)Pesimistiskā prognoze sagatavota, pieņemot, ka:1) IKP pieauguma tempi līdz 2025. gadam būs sekojoši (atbilstoši Finanšu ministrijassniegtajiem datiem):− 6,7% 2005. gadā;− 6,5% no 2006. - 2010. gadam;− 5,5% no 2011. - 2025. gadam.2) sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) pārstrāde palielināsies no 5% 2005. gadā līdz20% 2025. gadā;3) celtniecības atkritumu pārstrāde nenotiks.Saražotā sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzuma prognoze laika periodam no 2005.– 2025. gadam sniegta 6.7. tabulā.6.7. tabula. Saražoto sadzīves atkritumu (mājsaimniecību) daudzuma prognoze, tonnas (pesimistiskā prognoze)GadsKuldīgas rajonsSaldus rajonsPilsētās Laukos Pilsētās LaukosKopā reģionā:2005 5297.4827 3076.3232 5406.3609 2850.8743 16631.0412006 5392.2778 3131.372 5501.6803 2901.138 16926.4682007 5488.6938 3187.3621 5598.5923 2952.2415 17226.892008 5586.7564 3244.3085 5697.121 3004.1975 17532.3832009 5686.4917 3302.2262 5797.2911 3057.0191 17843.0282010 5787.9263 3361.1307 5899.1274 3110.7192 18158.9042011 5879.257 3414.1677 5993.2632 3160.3588 18447.0472012 5971.9911 3468.0197 6088.8679 3210.7729 18739.6522013 6066.1494 3522.6988 6185.9637 3261.9734 19036.7852014 6161.7529 3578.2171 6284.5731 3313.9719 19338.5152015 6258.8229 3634.587 6384.7191 3366.7808 19644.912016 6357.3811 3691.8212 6486.4247 3420.412 19956.0392017 6457.4495 3749.9323 6589.7136 3474.8782 20271.974Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.54Gala versija

Geo ConsultantsGadsKuldīgas rajonsSaldus rajonsPilsētās Laukos Pilsētās LaukosKopā reģionā:2018 6559.0503 3808.9333 6694.6096 3530.1918 20592.7852019 6662.206 3868.8373 6801.1369 3586.3656 20918.5462020 6766.9396 3929.6576 6909.32 3643.4126 21249.332021 6865.8882 3987.1184 7014.6003 3698.9288 21566.5362022 6966.1906 4045.3654 7121.4185 3755.256 21888.232023 7067.8629 4104.408 7229.7957 3812.4053 22214.4722024 7170.9219 4164.2558 7339.7531 3870.3879 22545.3192025 7275.3841 4224.9185 7451.3123 3929.2151 22880.83Kopā: 2005-2025 131726.88 76495.661 134475.64 70911.501 413609.68Prognozētais saražoto sadzīves atkritumu daudzums laika periodā no 2005. - 2025. gadam ir414 tūkst. tonnu.Pārējo atkritumu daudzuma pesimistiskā prognoze atspoguļota 6.8. tabulā.6.8. tabula. Saražoto pārējo atkritumu daudzuma prognoze, tonnas (pesimistiskā prognoze)GadsPārējie atkritumiKuldīgas rajons Saldus rajons KopāIelu tīrīšanasatkritumiParku un dārzuatkritumi2005 1473.6217 1911.1785 3384.8003 81.6 67.52006 1489.586 1931.883 3421.4689 81.6 67.52007 1505.7231 1952.8117 3458.5349 81.6 67.52008 1522.0351 1973.9672 3496.0023 81.6 67.52009 1538.5239 1995.3518 3533.8757 81.6 67.52010 1555.1912 2016.9681 3572.1593 81.6 67.52011 1569.4471 2035.457 3604.9041 81.6 67.52012 1583.8337 2054.1154 3637.9491 81.6 67.52013 1598.3522 2072.9447 3671.2969 81.6 67.52014 1613.0038 2091.9467 3704.9505 81.6 67.52015 1627.7896 2111.1229 3738.9125 81.6 67.52016 1642.711 2130.4749 3773.1859 81.6 67.52017 1657.7692 2150.0042 3807.7734 81.6 67.52018 1672.9654 2169.7126 3842.678 81.6 67.52019 1688.3009 2189.6016 3877.9026 81.6 67.52020 1703.777 2209.673 3913.45 81.6 67.52021 1719.395 2229.9283 3949.3233 81.6 67.52022 1735.1561 2250.3693 3985.5254 81.6 67.52023 1751.0617 2270.9977 4022.0594 81.6 67.52024 1767.1131 2291.8152 4058.9283 81.6 67.52025 1783.3116 2312.8235 4096.1351 81.6 67.5Kopā: 2005-2025 34 199 44 353 78 552 1 714 1 418Pieņemot, ka 2013. gadā atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanas pakāpeiedzīvotājiem Reģiona pilsētās būs 100% un lauku teritorijās – 75%, savākto sadzīvesatkritumu (mājsaimniecību) daudzums periodā no 2005. - 2025. gadam būs 377 tūkst. tonnu(skat. 6.9. tab.).Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.55Gala versija

Geo ConsultantsŅemot vērā atkritumu savākšanas pakāpi un mājsaimniecību atkritumu pārstrādes iespējasReģionā, kopējais apglabāto atkritumu daudzums 20 gados būs 407 tūkst. tonnu (skat. 6.9.tab.).6.9. tabula. Savākto un apglabāto sadzīves atkritumu daudzuma prognoze, tonnas (pesimistiskā prognoze)GadsSavākto SA (mājsaimniecību) daudzums, tKuldīgas rajonsSaldus rajonsPilsētās Laukos Pilsētās LaukosKopāreģionā:Pārstrādāto SA(mājsaimniecību)daudzumsPārējoatkritumudaudzums, tCeltniecībasatkritumu pārstrāde% t % tApglabātoatkritumudaudzums2005 5297 2307 5406 2138 15149 5% 757 3385 0.0% 0 177772006 5392 2349 5502 2176 15418 6% 887 3421 0.0% 0 179532007 5489 2391 5599 2214 15692 7% 1020 3459 0.0% 0 181312008 5587 2433 5697 2253 15970 7% 1158 3496 0.0% 0 183082009 5686 2477 5797 2293 16253 8% 1300 3534 0.0% 0 184872010 5788 2521 5899 2333 16541 9% 1447 3572 0.0% 0 186662011 5879 2561 5993 2370 16803 10% 1596 3605 0.0% 0 188122012 5972 2601 6089 2408 17070 10% 1750 3638 0.0% 0 189582013 6066 2642 6186 2446 17341 11% 1907 3671 0.0% 0 191042014 6162 2684 6285 2485 17615 12% 2070 3705 0.0% 0 192512015 6259 2726 6385 2525 17895 13% 2237 3739 0.0% 0 193972016 6357 2769 6486 2565 18178 13% 2409 3773 0.0% 0 195432017 6457 2812 6590 2606 18466 14% 2585 3808 0.0% 0 196882018 6559 2857 6695 2648 18758 15% 2767 3843 0.0% 0 198342019 6662 2902 6801 2690 19055 16% 2953 3878 0.0% 0 199792020 6767 2947 6909 2733 19356 16% 3145 3913 0.0% 0 201242021 6866 2990 7015 2774 19645 17% 3340 3949 0.0% 0 202552022 6966 3034 7121 2816 19938 18% 3539 3986 0.0% 0 203852023 7068 3078 7230 2859 20235 19% 3744 4022 0.0% 0 205142024 7171 3123 7340 2903 20537 19% 3953 4059 0.0% 0 206422025 7275 3169 7451 2947 20842 20% 4168 4096 0.0% 0 20770Kopā: 2005-2025131727 57372 134476 53184 376758 48733 78552 0 406577Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.56Gala versija

Geo Consultants7. VIDUSKURZEMES RAA PLĀNA INSTITUCIONĀLIE UNORGANIZATORISKIE ASPEKTINodaļā izskatīti atkritumu apsaimniekošanas plāna realizācijas institucionālie unorganizatoriskie aspekti nosakot atbildību un pienākumu sadalījumu atkritumuapsaimniekošanas jomā, kā arī dažādu nevalstisko organizāciju loma šajā procesā.7.1. Pienākumu un atbildības sadalījums starp iesaistītajām pusēmAtkritumu apsaimniekošanas jomā, izvērtējot pienākumu un atbildības sadalījumu starpiesaistītajām pusēm, jāņem vērā, ka šajā procesā ir iesaistītas sekojošas puses:- pašvaldības,- atkritumu radītāji,- atkritumu apsaimniekotāji,- atkritumu pārstrādātāji vai dalīti savākto atkritumu uzpircēji,- procesu pārraugošās un kontrolējošās organizācijas,- nevalstiskās organizācijas.7.1.1. PašvaldībasSaskaņā ar likumu “Par pašvaldībām”, pašvaldības atbild par atkritumu apsaimniekošanasorganizāciju to teritorijā. Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma prasībām, vietējāspašvaldības:- organizē sadzīves atkritumu, to skaitā sadzīvē radušos bīstamo atkritumu,apsaimniekošanu atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas valsts un reģionālajiemplāniem savā administratīvajā teritorijā;- pieņem lēmumus par jaunu sadzīves atkritumu pārstrādes objektu un poligonuizvietošanu savā administratīvajā teritorijā;- izdod saistošos noteikumus, kas reglamentē sadzīves atkritumu apsaimniekošanusavā administratīvajā teritorijā, savas administratīvās teritorijas dalījumu sadzīvesatkritumu apsaimniekošanas zonās, prasības atkritumu savākšanai, pārvadāšanai,pārkraušanai un uzglabāšanai, kā arī kārtību, kādā veicami maksājumi par šoatkritumu apsaimniekošanu;- pieņem lēmumus par jaunu bīstamo atkritumu pārstrādes objektu, to skaitāsadedzināšanas iekārtu un poligonu, izvietošanu savā administratīvajā teritorijā;Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.57Gala versija

Geo Consultants- var ieguldīt līdzekļus atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidē un uzturēšanāatbilstoši atkritumu apsaimniekošanas plāniem” 6 ;- nodrošina reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plāna sagatavošanu (to apstiprinaLR MK);- ja nepieciešams, veic pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas plāna izstrādi;Vietējā pašvaldība, ņemot vērā šā likuma 9. panta pirmās daļas 3. punktā minētos saistošosnoteikumus, izvēlas komersantu, kurš veiks sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu,pārkraušanu un uzglabāšanu attiecīgajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonā, tādākārtībā, kāda noteikta iepirkumu regulējošos normatīvajos aktos, organizējot iepirkumaprocedūru par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu noteiktā zonā. Pašvaldības var noteiktkopīgu pakalpojumu sniegšanas zonu, kurā ietilpst vairāku pašvaldību teritorija. Līgumu arizraudzīto komersantu katra pašvaldība slēdz atsevišķi. Pašvaldība iekļauj darba uzdevumāarī prasības attiecībā uz pretendenta darbinieku kvalifikāciju, spēju veikt sadzīves atkritumuapsaimniekošanu un tehnisko vai finanšu nodrošinājumu sadzīves atkritumuapsaimniekošanas darbību veikšanai konkrētajā zonā. Pašvaldība iepirkuma komisijā iekļaujpārstāvi no attiecīgās Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes.Pašvaldība slēdz līgumu ar iepirkuma procedūras rezultātā izraudzīto sadzīves atkritumuapsaimniekotāju, kurš saņēmis sadzīves atkritumu apsaimniekošanas atļauju.Līgumu starp pašvaldību un sadzīves atkritumu apsaimniekotāju slēdz uz laiku, ne ilgāku parpieciem gadiem, un līguma termiņš nedrīkst pārsniegt sadzīves atkritumu apsaimniekošanasatļaujas derīguma termiņu.Pašvaldība informē savas administratīvās teritorijas atkritumu radītājus par šīs teritorijasdalījumu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonās un par sadzīves atkritumuapsaimniekotāju, ar kuru tā noslēgusi līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu,pārkraušanu un uzglabāšanu attiecīgajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonā." 7Reģionālās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas būtiska sastāvdaļa ir pašvaldību atbildībapar reģionālās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas uzturēšanu.Atkritumu apsaimniekošanas nozare ir joma, kur kvalitatīvu pakalpojumu nodrošināšanasaistās ar lielu investīciju ieguldīšanu atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras izveidē.Tas ir iespējams, ja starp atkritumu radītāju un apsaimniekotāju tiek slēgti līgumi, kurutermiņš ir pieci gadi.Ja atkritumu apsaimniekotājs nenodrošina kvalitatīvus pakalpojumus (neievēro līgumanosacījumus), pašvaldības ir tiesīgas pārskatīt līguma izpildes noteikumus un, janepieciešams, pārtraukt tā izpildi.7.1.2. Atkritumu radītājiSaskaņā ar likumu “Atkritumu apsaimniekošanas likums” atkritumu radītājs (īpašnieks)atbild par:6Citāts no “Atkritumu apsaimniekošanas likuma” (2005. gada 22. jūnija redakcija)7“Atkritumu apsaimniekošanas likums”, 15.pants (2005. gada 22. jūnija redakcija)Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.58Gala versija

Geo Consultants- pašvaldības saistošo atkritumu apsaimniekošanas noteikumu ievērošanu,- atkritumu savākšanu no savas teritorijas un to nogādāšanu uz speciāli aprīkotāmvietām vai poligoniem,- par atkritumu apsaimniekošanas izmaksu pilnu apmaksu.Tas nozīmē, ka ikvienam atkritumu radītājam (īpašniekam) ir jādeklarē radīto atkritumuapsaimniekošanas veidu. Praktiskā dzīvē tas nozīmē, ka atkritumu radītājam jāslēdz līgumsar atkritumu apsaimniekošanas firmu, kas licencēta atkritumu apsaimniekošanai (ja patsatkritumu radītājs nav licencēts šādu darbību veikšanai).Savukārt, atkritumu radītājs ir tiesīgs pārskatīt vai lauzt līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju,ja netiek pildīti līguma nosacījumi.7.1.3. Atkritumu apsaimniekotājiAtkritumu apsaimniekotājiem, veicot savu darbību, jāievēro sekojošas prasības:- jāsaņem atļauja no Valsts vides dienesta Liepājas reģionālās vides pārvaldesatkritumu apsaimniekošanas darbību veikšanai (atkarībā no sniegto pakalpojumuklāsta – visām darbībām ar atkritumiem vai daļai no tām), t. sk. atļaujapiesārņojošās darbības veikšanai;- jānoslēdz līgums ar atkritumu īpašnieku par atkritumu apsaimniekošanu un regulārijāatskaitās par tā izpildes gaitu. Ja šis līgums netiek slēgts ar pašvaldību, taddarbības veikšanai konkrētās pašvaldības teritorijā jāsaņem atļauja no domes vaipadomes;- jānodrošina līguma un normatīvo aktu prasību izpilde, sniedzot klientam maksimāliērtus pakalpojumus;- jāsagatavo un jāsaskaņo ar Sabiedrisko pakalpojumu regulatoru tarifi par atkritumuapsaimniekošanu;- jāsagatavo un jāiesniedz statiskās atskaites formas saskaņā ar normatīvajos aktosnoteiktajām prasībām;- jāveic papildus pasākumi (ja to paredz līguma noteikumi), kā: sabiedrībasinformēšana – izglītošana, apsaimniekošanas procesa “caurspīdīguma”nodrošināšana u.t.t.;Savukārt, atkritumu apsaimniekotājs ir tiesīgs pieprasīt kompensāciju vai lauzt līgumu, koneievēro to noslēgusī puse, neatkarīgi no tā vai līguma slēdzējs ir bijusi fiziska vai juridiskapersona. Parasti konflikti saistās ar savlaicīgu apmaksas nenodrošināšanu (iekavēšanu) parsniegtajiem pakalpojumiem. Tāpēc ļoti svarīgi šo problēmu ir atrunāt līgumā (piemēram,paredzot daļēju priekšapmaksu par sniegtajiem pakalpojumiem).Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu darbību, nereti, būtiski ietekmē arī virkne blakusfaktoru, kas parasti netiek atrunāti līgumos starp atkritumu radītāju un apsaimniekotāju.Būtiskākie no tiem ir sekojoši:Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.59Gala versija

Geo Consultants- komerciālās organizācijas vai pat rūpniecības uzņēmumi, kas neslēdz vai mākslīgisamazina datus par atkritumu daudzumu, nelegāli izmantojot konteinerus, kasparedzēti atkritumu savākšanai no iedzīvotājiem;- namu pārvaldes, kuru štatā esošie sētnieki izmanto iedzīvotāju atkritumiemparedzētos konteinerus ielu saslauku izbēršanai; apzaļumošanas uzņēmumi, kasizmanto iedzīvotāju konteinerus parku – dārzu atkritumu izmešanai un tml.;Ir grūti prognozēt šo problēmu nozīmīgumu slēdzot konkrētos līgumus. Tāpēc šo problēmurisinājums vispārīgā veidā, pirmkārt, ir iestrādājams saistošajos atkritumu apsaimniekošanasnoteikumos un tikai, otrkārt, konkrētajā līgumā, ņemot vērā minētajos noteikumos formulētāsprasības.7.1.4. Atkritumu un iepakojuma materiālu pārstrādātāji un uzpircējiAtkritumu un iepakojuma materiāla pārstrādātāji un uzpircēji ir atbildīgi par:- atļaujas saņemšanu no Valsts vides dienesta Liepājas reģionālās vides pārvaldes(vai citas, ja organizācija atrodas ārpus Viduskurzemes reģiona) atkritumuapsaimniekošanas pārstrādes vai tranzīta darbību veikšanai, t. sk. atļaujapiesārņojošās darbības veikšanai (kur nepieciešams, piemēram pārstrādesrūpnīcām);- līgumu slēgšanu ar atkritumu īpašniekiem par otrreizējo izejvielu pārstrādi vaipieņemšanu;- konkrētu kvalitātes prasību noteikšanu pārstrādājamajām / iepērkamajām otrreizējiizmantojamajām izejvielām;- statiskās atskaites formu sagatavošanu un iesniegšanu saskaņā ar normatīvajos aktosnoteiktajām prasībām.Savukārt, atkritumu pārstrādātājs / uzpircējs ir tiesīgs pieprasīt kompensāciju vai lauztlīgumu, ko neievēro to noslēgusī puse, neatkarīgi no tā vai līguma slēdzējs ir bijusi fiziskavai juridiska persona.Pēc būtības, otrreizēji izmantojamo izejvielu tirgū darbojas trīs veidu organizācijas:- reālie otrreizējo izejvielu pārstrādātāji (piemēram: Klaipēdas papīra fabrika – papīrsun kartons, fabrika “Grīziņkalns” – stikls, metalurģijas kombināts “Liepājasmetalurgs” – metāli u.c.), A/s “Līgatnes papīrfabrika”, SIA “V.L.T.” (olu paliktņuizgatavošana) u.c.;- otrreizējo izejvielu uzpircēji, kam tas ir peļņas avots tiešā veidā (virkne firmu, kasuzpērk metālus, papīru / kartonu, PET pudeles u.c.);- SIA “Zaļais punkts” un SIA “Zaļā josta”, kas par deklarētajiem savāktajāmotrreizējām izejvielām atmaksā daļu no nodokļiem (naudas vai mantas izteiksmē),kas saņemtas no Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācijas. Šīs abasorganizācijas vienlaicīgi nodarbojas arī ar sabiedrības informēšanas – izglītošanaskampaņu.SIA “Zaļais punkts” un SIA “Zaļā josta”, pēc būtības, organizē Iepakojuma likuma prasībuizpildi, apzinot un vietām arī savācot izlietoto iepakojumu, kā arī atskaitoties Latvijas Videsaizsardzības fondam par atkritumu apsaimniekotāju un pašu savākto iepakojuma materiālu.Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.60Gala versija

Geo ConsultantsKā rāda prakse, SIA “Zaļais punkts” un SIA “Zaļā josta” darbība jūtami veicina atkritumudalītās vākšanas sistēmas attīstību (nereti savstarpējo līgumu ietvaros atkritumuapsaimniekotājiem tiek piegādāti konteineru atkritumu dalītajai vākšanai) un, līdz ar to,ievērojami straujāku iepakojuma savākšanu. Abas organizācijas, nereti kopā ar atkritumuapsaimniekotājiem, veic dažādas akcijas, rīko konkursus Konkursu, kā arī piedalās citosizglītojoša un informatīva rakstura pasākumos.Savukārt, pirmo divu grupu pārstāvji, pēc būtības, šiem jautājumiem nepievērš uzmanību, jotos interesē tikai saņemamais produkts.Latvijā pazīstamākie otrreizējo izejvielu pārstrādāji vai savācēji ir sekojoši:1) papīrs kartons:- A/s “Klaipedos kartonas” (Lietuva),- SIA “Juglas papīrs”,- SIA “Gofre Baltija”,- SIA “Riork” u.c.,2) polimēri:- A/s “Ādažu Polimēru Industrija”,- A/s “Vita”,- SIA “Formika”,- SIA „Nordic Plast” u.c.,3) PET:- SIA „Partneris L.V”,- A/S „PET Baltija”,4) metāls:- A/s “Liepājas metalurgs”,- A/s „Latvijas Krāsmetāli”,5) koka iepakojums:- SIA "Kronus",6) lamināts:- A/s “Līgatnes papīrfabrika”,7) stikls:- A/s “Grīziņkalna stikla fabrika”,- SIA „Līvānu stikla pārstrāde”,- A/s "Jarvakandi klaas" (Igaunija)- SIA “Eko Reverss”,8) bīstamie atkritumi:- A/s “BAO”,- SIA “Lautuss”.Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.61Gala versija

Geo Consultants7.1.5. Valsts likumdošanu un politiku nosakošās institūcijasPar likumdošanas aktu, kas reglamentē atkritumu apsaimniekošanu, sagatavošanu ir atbildīgaVides ministrija. Balstoties uz likumdošanas aktu prasībām tā izstrādā arī stratēģiskosdokumentus, kas nosaka likumdošanas aktu prasību ieviešanas secību. Vienlaicīgi Videsministrija organizē un finansē reģionu atkritumu apsaimniekošanas projektu realizāciju tosagatavošanas posmā (tehniski – ekonomiskie pamatojumi, pieteikuma formas dažādiem ESfondiem, tehniskie projekti un konkursa dokumentācija u.c.), uzrauga būvprojektus torealizācijas stadijā (konkursu organizācija un izvērtēšana, pēc līguma noslēgšanas - laikagrafika izpildes un naudas kontrole, darbu kvalitātes kontrole u.t.t.), kā arī reģionu atkritumuapsaimniekošanas projektus pēc to realizācijas.Vides ministrijas padotā institūcija ir Valsts vides dienests, kura sastāvā ietilpst arīReģionālās vides pārvaldes, kas veic atkritumu apsaimniekošanas procesa uzraudzību unkontroli.7.1.6. Procesu pārraugošās un kontrolējošās institūcijasŠīs institūcijas iedalāmas 2 grupās:- Valsts vides dienesta Liepājas reģionālā vides pārvalde, kas izsniedz atļaujasdarbību veikšanai ar atkritumiem, atļaujas piesārņojošās darbības veikšanai, kā arīkontrolē izsniegto atļauju nosacījumu ievērošanu un, ja tam ir pamats, pieņemlēmumu par atļaujas apturēšanu vai anulēšanu. Vienlaicīgi šeit tiek akumulēta visainformācija par atkritumu daudzumu un sastāvu, to apsaimniekošanas veidiem u.t.t.;- specializētās Valsts institūcijas, kas uzrauga to vai citu normatīvo aktu prasībuievērošanu konkrētajās jomās, piemēram: Valsts darba inspekcija, Valstsugunsdzēsības un glābšanas dienests, Vides veselības centrs u.c. Šīs institūcijasneizsniedz atļaujas darbību veikšanai atkritumu apsaimniekošanas jomā, bet varierosināta tās vai citas darbības apturēšanu, ja netiek ievērotas normatīvo aktuprasības.7.1.7. Augstākās mācību iestādes un skolasReģiona atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem vēlams sadarboties ar reģionaaugstākajām mācību iestādēm un skolām. Šajā sadarbībā svarīgi, kā minimums, 3 aspekti:- izglītojošā un informējošā darba veikšana starp studentiem un skolu jaunatni,paredzot attiecīgi speciālu apmācības kursu par atkritumu saimniecībasaktualitātēm, rīkojot akcijas un konkursus, piemēram, dažādu atkritumu vākšanaiu.t.t.;- atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu darbinieku kvalifikācijas celšana,piemēram, augstskolai un LASA vai, ja nepieciešams, Valsts vides dienestaLiepājas RVP veidojot kopīgu apmācības programmu u.t.t.;- tehniska rakstura sadarbība starp augstskolu mācībspēkiem un uzņēmumaspeciālistiem, kur tas nepieciešams, konkrētu jautājumu risināšanā.Lietderīgi būtu iekļaut īsu mācību kursu par atkritumu apsaimniekošanas jomu arī pieaugušoizglītības centru un bezdarbnieku apmācības programmās, saskaņā ar apgūstamajāmprofesijām.Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.62Gala versija

Geo ConsultantsŠai sadarbībai ir neformāls raksturs, bet tā ir vienlīdz svarīga kā atkritumu apsaimniekošanasuzņēmuma mērķu sasniegšanai, tā arī jaunatnes izglītošanai un audzināšanai.7.1.8. Nevalstiskās organizācijasNevalstiskās organizācijas arī var iedalīt divās grupās:- profesionālās nevalstiskās organizācijas;- nevalstiskās organizācijas, kas darbojas vides un, līdz ar to, atkritumuapsaimniekošanas jomā.Latvijā šobrīd ir 2 profesionālās asociācijas, kas nodarbojas ar atkritumu apsaimniekošanasproblēmām:- Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija (LASUA), kas apvienovairāk kā 40 uzņēmumus, kas sniedz atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumsapmēram 80% no Latvijas iedzīvotājiem;- Latvijas atkritumu saimniecības asociācija (LASA), kas apvieno vairāk kā 20fiziskas un juridiskas personas un pārstāv Latviju Starptautiskajā cieto atkritumuasociācijā (ISWA).Formāli šo asociāciju starpā valda konkurence, bet, pēc būtības, tās viena otru papildina, jo:- LASUA nodarbojas, galvenokārt, ar praktiskas dabas jautājumiem – uzņēmumudarbības koordinācija, tehniskā apbruņojuma analīze, aktīva līdzdalībalikumdošanas aktu izveidē atkritumu apsaimniekošanas jomā, dažādu atkritumusaimniecības infrastruktūras objektu apmeklēšana ārzemēs u.tml.;- LASA veic, galvenokārt, sabiedrības izglītošanas – informēšanas darbu, arīorganizē speciālistu kvalifikācijas celšanas kursus, dažādu izstāžu apmeklēšanu, kāarī veic teorētiska, reizēm arī praktisku ievirzi, rakstura pētījumus.Latvijā ir virkne dažādu nevalstisku organizāciju, kas ieņem aktīvu pozīciju vides jautājumurisināšanā. Lielākā un aktīvākā no tām ir Vides aizsardzības klubs (VAK). Saskaņā ar VAKmājas lapā sniegto informāciju [19], organizācija veic arī sekojošas aktivitātes:- vides izglītība;- sabiedrības aizstāvība;- vides politika.VAK veic arī praktiska rakstura pasākumus un viens no tiem, kas skar arī atkritumusaimniecību” ir izglītības programma “Zaļās skolas” [19], kuras ietvaros programmāietvertajās skolās tiek organizēta dalītā atkritumu vākšana, galvenokārt, papīrs.VAK vai citas nevalstiskās organizācijas noteikti piesaistāmas darba ar sabiedrību veikšanai,it īpaši attiecībā uz:- atkritumu dalītās vākšanas sistēmas popularizāciju;- nepieciešamību nodalīt sadzīves bīstamos atkritumus no kopējās atkritumu plūsmas;- skaidrojuma sniegšanai par atkritumu drošas noglabāšanas nepieciešamību.Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.63Gala versija

Geo Consultants7.2. Sadarbība starp iesaistītajām pusēmAtkritumu apsaimniekošanas sistēmas kvalitatīva un operatīva darbība var tikt nodrošinātatikai tādā gadījumā, ja norisinās konstruktīva sadarbība starp visām iesaistītajām pusēm.Šī sadarbība iedalāma 2 daļās:1) formālā vai obligāti nepieciešamā:- starp pašvaldībām un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem;- starp atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem un pārraugošajām /kontrolējamajām institūcijām;- starp atkritumu radītāju un atkritumu apsaimniekotāju;- starp atkritumu apsaimniekotājiem un otrreizējo izejvielu, t. sk. iepakojumamateriāla savācējiem un pārstrādātājiem,2) neformālā vai vēlamā:- starp atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem un nevalstiskajām organizācijām, t.sk. arī profesionālajām asociācijām;- ar kaimiņu atkritumu apsaimniekošanas reģioniem;- ar reģiona augstskolām un skolām.Neapšaubāmi, ka sadarbības nodrošināšana un koordinācija starp tik daudz un dažādāmiesaistītajām pusēm ir patstāvīgs un sarežģīts darbs, kura izpildes nodrošināšana jāveic unjāfinansē pašvaldībām un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem, paredzot šī uzdevumaizpildīšanai štata darbiniekus.Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.64Gala versija

Geo Consultants8. ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS ATTĪSTĪBAAtkritumu apsaimniekošanas plānošana Latvijā kopumā un Viduskurzemes atkritumuapsaimniekošanas reģionā konkrēti tiek sadalīta 2 etapos:- 1. etaps – atkritumu apsaimniekošanas īstermiņa programma, kas jārealizē laikaposmā no 2005. gada līdz 2013. gadam ieskaitot,- 2. etaps - atkritumu apsaimniekošanas ilgtermiņa programma, kas jārealizē laikaposmā no 2014. gada līdz 2025. gadam ieskaitot..Turpmāk izskatītas abas programmas, nosakot:- to sastāvu, izpildes termiņus un atbildīgos izpildītājus,- saistītās investīciju izmaksas.8.1. Galvenie pieņēmumiSagatavojot atkritumu apsaimniekošanas plāna alternatīvos risinājumus vērā ņemti sekojošipriekšnoteikumi:− Viduskurzemes reģiona atkritumu apsaimniekošanas projekta realizācija, izmantojotEiropas Savienības un pašvaldību līdzekļus, tiek pabeigta 2008. gadā.− Reģionā strādājošie atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi, ņemot vērā esošāslikumdošanas aktu un stratēģisko dokumentu prasības, sāk dalītās atkritumu vākšanassistēmas izmantošanu pēc projekta pabeigšanas, orientējoši no 2009. gada janvāra.− Reģiona pašvaldības izprot investīciju veikšanas nepieciešamību atkritumu dalītāsvākšanas un pārstrādes sistēmas attīstībai arī pēc 2008. gada, t.i. ir gatavas investētlīdzekļus minētās sistēmas attīstībai un/vai slēgt ilgtermiņa līgumus ar atkritumuapsaimniekošanas firmām, paredzot no uzņēmumu puses konkrētas investīcijasatkritumu dalītās vākšanas un pārstrādes sistēmas izveidei.− Laika posmā līdz 2010. gadam tiks izveidota Nacionālā bīstamo atkritumuapsaimniekošanas sistēma, kuras izveidei tiks piesaistīti Eiropas Savienības Kohēzijasfonda un Valsts budžeta līdzekļi. Attiecīgi ar 2010. gadu reģiona pašvaldības iesaistīsiesValsts bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmā,− Reģiona atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi veic aktīvu sadarbību ar iepakojumamateriālu savākšanas organizācijām SIA “Zaļais punkts” un SIA “Zaļā josta”. ŠobrīdKuldīgas un Saldus rajonos, kurus apkalpo “Saldus komunālserviss” un SIA “Kuldīgaskomunālie pakalpojumi”, ir noslēgts 3-pusējs līgums ar pašvaldībām un tās norādītoatkritumu apsaimniekošanas organizāciju, sadarbībā ar kuru tiek īstenota izlietotāiepakojuma atpakaļsavākšanas aktivitāte (konteineru izvietošana, apkalpošana unizglītojošās aktivitātes),− Reģiona pašvaldības un/vai atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi, ņemot vērāievērojamo attālumu no otrreizēji izmantojamo materiālu savākšanas / pārstrādescentriem, sadarbojas ar kaimiņu reģioniem (Ventspils, Piejūras, Liepājas un Zemgalesreģioni) otrreizēji izmantojamo atkritumu materiālu nodošanas / pārstrādes jomā.Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.65Gala versija

Geo Consultants8.2. Atkritumu apsaimniekošanas īstermiņa plānsĪstermiņa plāns paredz atkritumu apsaimniekošanas sistēmas kompleksu attīstību laika posmālīdz 2014. gadam. Plānā izskatīti visu atkritumu veidu apsaimniekošanas risinājumi, kā arīsniegts pārskats par sistēmas realizācijai nepieciešamo tehnisko nodrošinājumu un ieviešanastermiņiem.Šo termiņu nosaka 2 galvenie faktori:• “Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns” sagatavots laika periodam no2005. gada līdz 2013. gadam ieskaitot,• Latvija, saskaņā ar ES direktīvām, kas nosaka atkritumu apsaimniekošanaskārtību un prasības, ieviešanas un finansu plāniem ir apņēmusies, ka no 2014.gadā tās atkritumu saimniecība būs pilnveidota tiktāl, ka tā pilnībā atbildīs ESdirektīvu prasībām.Līdz ar to, atkritumu apsaimniekošanas plāna īstermiņa programmas ilgums noteikts, ņemotvērā laika periodu, kas nepieciešamas esošās atkritumu saimniecības uzlabošanai unpieveidošanai tā, lai Latvijā tiktu ievērotas un izpildītas ES direktīvu prasības.Viduskurzemes reģiona robežas tika noteiktas 2005. gada 19. aprīlī Vadības grupas sēdē,pieņemot lēmumu, ka jāveic papildus pārrunas ar Kuldīgas rajona pašvaldībām, kurasiepriekš bija nolēmušas projektā nepiedalīties. 26. aprīlī tika apmeklētas Padures, ĪvandesĒdoles un Turlavas pašvaldības, kuras oficiāli apstiprināja vēlmi piedalīties projektā.Papildus, sanāksmē, kas notika 28. aprīlī Ventspilī, tika panākta vienošanās par visu Kuldīgasrajona pašvaldību piedalīšanos projektā, vienlaicīgi vienojoties par to, ka 9 rajonapašvaldībās atkritumu apsaimniekošanu arī turpmāk nodrošinās Ventspils pilsētas domespašvaldības SIA “Ventspils labiekārtošanas kombināts”.Tādējādi, Viduskurzesmes atkritumu apsaimniekošanas reģionā ietilpst visas Kuldīgas rajonapašvaldības, kā arī Saldus rajona pašvaldības, izņemot Gaiķu un Šķēdes pagastus, kasnepiedalīsies ne Viduskurzemes, ne Piejūras reģionu atkritumu apsaimniekošanas projektos.Šiem pagasti pašiem jāizstrādā atkritumu apsaimniekošanas plāni.8.2.1. Īstermiņa plāna mērķis un uzdevumi tā sasniegšanaiĪstermiņa programmas mērķis ir izveidot mūsdienīgu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu,kas darbotos atbilstoši Latvijas un Eiropas savienības normatīvo aktu prasībām un,vienlaicīgi, būtu ērta un pieņemama atkritumu apsaimniekošanas sistēmā iesaistītajiemdalībniekiem.Nepieciešama sekojošu uzdevumu atrisināšana, lai sasniegtu augšminēto mērķi:1. Iedzīvotāju iesaistīšana centralizētajā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā: 100%pilsētu (sākot ar 2013. gadu) un, kā minimums, 75% lauku.2. Vienotu saistošo atkritumu apsaimniekošanas noteikumus sagatavošana un pieņemšanavisās reģiona pašvaldībās. Orientējošais izpildes termiņš – līdz 2006. gada jūlijam.3. Izveidot mūsdienīgu, likumdošanas prasībām atbilstošu, atkritumu apsaimniekošanassistēmu visiem atkritumu veidiem, kas veidojas Viduskurzemes atkritumuapsaimniekošanas reģionā.Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.66Gala versija

Geo Consultants4. Laika posmā līdz 2010. gadam iekaitot stabilizēt un, ja iespējams, samazināt 1 atkritumuradītāja (fiziskas personas) apglabājamo atkritumu daudzumu, lai tas nepārsniegtu 300kg/gadā.5. Attīstīt atkritumu dalītās vākšanas sistēmu nodrošinot, ka līdz 2015. gadam tiekreģenerēti 15-60% no izlietotā iepakojuma, konkrēti:• 60% pēc svara stiklam, papīram un kartonam,• 50% pēc svara metāliem,• 25,5% pēc svara plastmasām, uzskaitot tikai tādus materiālus, kas irpārstrādāti plastmasā,• 15% pēc svara kokam.Šie uzdevumi īstermiņa programmas ietvaros (līdz 2013. gadam ieskaitot) tiek noteikti kāsekojoši:• 48% pēc svara stiklam, papīram un kartonam,• 40% pēc svara metāliem,• 22,4% pēc svara plastmasām, uzskaitot tikai tādus materiālus, kas irpārstrādāti plastmasā,• 12% pēc svara kokam.Reģenerācijas procents īstermiņa programmas ietvaros noteikts, pieņemot, ka 2005. gadskalpo kā bāze no kuras jāsasniedz attiecīgais materiālu reģenerācijas procents,pieņemot, ka dalītā vākšana laika periodā no 2006. gada līdz 2015. gadam ieskaitotattīstās vienmērīgi.6. Nodrošināt, ka 2010. gadā apglabājamo bioloģiski norādāmo atkritumu daudzums,salīdzinot ar 1995. gadā apglabātajiem, tiks samazināts līdz 75%, bet 2013. gadā – līdz50%.7. Veikt visu veco izgāztuvju rekultivāciju līdz 2009. gada 1. janvārim8. 2007. gadā nodrošināt izlietotā iepakojuma atkritumu pārstrādi 50% apmērā no todaudzuma (tilpuma mērvienība).9. Nodrošināt, ka 2009. gadā tiks pārstrādāti vai atkārtoti izmantoti 70% no nolietotransportlīdzekļu vidējā svara. Tā ir prasībā, kas noteiktas sagatavošanas stadijā esošajos“Grozījumos Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2003.-2012. gadam”.10. Nodrošināt, ka uz 2009. gadu tiek savākti 4 kg mājsaimniecības elektrisko unelektronisko iekārtu atkritumu uz vienu iedzīvotāju.11. Nodrošināt, ka uz 2010. gadu tiks pārstrādāti vismaz 50% celtniecības / ēku nojaukšanasatkritumu.12. Sākot ar 2010. gadu iesaistīties Valsts bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmā.13. Veikt sabiedrības informēšanas / izglītošanas kampaņu, it īpaši attiecībā uz atkritumudalīto vākšanu un kompostēšanu, veikšana.14. Organizēt un veikt sadarbību ar kaimiņos esošajiem Latvijas un Lietuvas atkritumuapsaimniekošanas reģioniem, lai pēc iespējas, nodrošinātu efektīvāku un ekonomiskiizdevīgāku otrreizējo atkritumu izejvielu pārstrādi, atbilstoši regulai 259/93/EEK.Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.67Gala versija

Geo Consultants8.2.2. Piedāvāto alternatīvu īss apskatsViduskurzemes atkritumu apsaimniekošanas reģiona tehniski – ekonomiskajā pamatojumātika apskatītas sekojošas projekta realizācijas alternatīvas:“Nulles alternatīva” vai 1. alternatīva paredz situāciju, kad nenotiek nekādas darbībassaistītas ar SA apsaimniekošanas sistēmas pilnveidošanu un uzlabošanu, t.i. atkritumuapsaimniekošana norisinās tieši tāpat kā patreiz. Izskatot šo alternatīvu, izanalizētasiespējamās sekas.Alternatīva 2 ir analoģiska “Nulles alternatīvai”, bet paredz reģionā esošo izgāztuvjuslēgšanu un rekultivāciju, paredzot, ka atkritumu apglabāšanai tiek izmantot kaimiņureģionos esošie poligoni.Alternatīva 3 ietver sekojošas komponentes:1. SA dalītās vākšanas sistēmas ieviešanu, tajā skaitā:- atkritumu dalītās vākšanas punktu un laukumu izveide apdzīvotās vietās,ieskaitot konteineru iegādi, kā arī 2 automašīnu iegāde konteineru transportam(termiņš – 2008. gads ieskaitot),- atkritumu pārkraušanas – šķirošanas stacijas izveidi atkritumu ražošanassmaguma centra tuvumā (termiņš – 2008. gads ieskaitot),- 2 lieljaudas atkritumu transportēšanas mašīnas (katra 30 m 3 ),- atkritumu kompostēšanas laukumu izveidi Kuldīgā, Saldū un Skrundā(termiņš – 2008. gads ieskaitot),- atkritumu pārkraušanas staciju izveidi Kuldīgā un Skrundā (termiņš – 2008.gads ieskaitot), nākotnē Kuldīgas atkritumu pārkraušanas staciju transformējotpar atkritumu pārkraušanas – šķirošanas staciju,- automobiļu vraku savākšanas sistēmas izveidi (2009. gads),- nolietoto elektronisko un elektrotehnisko iekārtu savākšanas sistēmas izveidi(2009. gads), tajā skaitā laukumus šo atkritumu savākšanai un pagaiduuzglabāšanai Kuldīgā un Saldū (2011. gads)- divu centru izveidi ēku celtniecības / nojaukšanas atkritumu pārstrādei(Kuldīgā un Saldū, 2010. gads),2. Veco izgāztuvju rekultivāciju(balstoties uz Liepājas RVP sniegtajiem datiem parizgāztuvju rekultivācijas nepieciešamību).3. Sabiedrības informēšanas un izglītošanas kampaņu.4. Projekta ieviešanas grupas izveidi (tehniskās bāzes nodrošināšana).Alternatīva 4 ietver sekojošās komponentes:1. SA dalītās vākšanas sistēmas ieviešanu, tajā skaitā:- atkritumu dalītās vākšanas punktu un laukumu izveide apdzīvotās vietās,ieskaitot konteineru iegādi, kā arī 2 automašīnu iegāde konteineru transportam(termiņš – 2008. gads ieskaitot),- atkritumu pārkraušanas – šķirošanas stacijas izveidi Saldus pilsētā (termiņš –2008. gads ieskaitot),Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.68Gala versija

Geo Consultants- atkritumu kompostēšanas laukumu izveidi Kuldīgā, Saldū un Skrundā(termiņš – 2008. gads ieskaitot),- automobiļu vraku savākšanas sistēmas izveidi,- nolietoto elektronisko un elektrotehnisko iekārtu savākšanas sistēmas izveidi(2009. gads), tajā skaitā laukumus šo atkritumu savākšanai un pagaiduuzglabāšanai Kuldīgā un Saldū,- divu centru izveidi ēku celtniecības / nojaukšanas atkritumu pārstrādei(Kuldīgā un Saldū),2. Veco izgāztuvju rekultivāciju(balstoties uz Liepājas RVP sniegtajiem datiem parizgāztuvju rekultivācijas nepieciešamību).3. Sabiedrības informēšanas un izglītošanas kampaņu.4. Projekta ieviešanas grupas izveidi (tehniskās bāzes nodrošināšana).5. Jauna SA poligona izveidi.Šobrīd vēl nav pieņemts konkrēts lēmums par kādas no alternatīvām izvēli, bet – raugoties noiedzīvotāju maksātspējas viedokļa, loģisks būtu lēmums par 3. alternatīvas izvēli (skat. 8.1. –8.3. tabulas).8.1. tabula. Alternatīvu realizācijas salīdzinošās izmaksas (līdz 2008. gadam ieskaitot)AlternatīvaSistēmas elementi“0” vai 1.alt. 2.alt. 3.alt. 4.alt.Atkritumu dalītās infrastruktūras izveide:dalītās vākšanas punktiAttīsta strādājošieuzņēmumiAttīsta strādājošieuzņēmumi82 punkti164000 LVL82 punkti164000 LVLAtkritumu dalītās infrastruktūras izveide:dalītās vākšanas laukumiNav Nav 4 laukumi160000 LVL4 laukumi160000 LVLAtkritumu dalītās infrastruktūras izveide:automašīnas konteineru transportamNav Nav 2 automašīnas170000 LVL2 automašīnas170000 LVLAtkritumu pārkraušanas – šķirošanas stacija Nav Nav 1 stacija1454000 LVL1 stacija1454000 LVLAtkritumu pārkraušanas stacijas Nav Nav 2 stacijasNav380000 LVLProgramma darbam ar sabiedrībuAttīsta strādājošieuzņēmumiAttīsta strādājošieuzņēmumi2007.-2008. g.16000 LVL2007.- 2008. g.16000 LVLVeco izgāztuvju rekultivācija Nav 32 izg.; 41,76 ha125280032 izg.; 41,76 ha125280032 izg.; 41,76 ha1252800Lieljaudas (30 m 3 ) mašīnas atkritumutransportēšanaiNav Nav 2 automašīnas260000 LVLNavAtkritumu kompostēšanas laukumi, ieskaitotkomposta maisāmo mašīnuProjekta ieviešanas grupas materiāli –tehniskās bāzes izveidePoligona būvniecība un tehnika tāapsaimniekošanaiNav Nav 3 laukumi253500 LVL3 laukumi253500 LVLNav Nav 78400 LVL 78400 LVLNav Nav Nav 3976500Kopā: - 1252800 4188700 7525200Investīciju izmaksas uz 1 t atkritumu (2006-2013)Investīciju izmaksas uz 1 m 3 atkritumu(2006-2013)--8,57 28,64 51,461,71 5,73 10,298.2. un 8.3. tabulās noteiktas ekspluatācijas izmaksas konkrētajam alternatīvām ņemot vērāsekojošus apsvērumus:Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.69Gala versija

Geo Consultants- patreizējās vidējās atkritumu savākšanas / transportēšanas izmaksas ir 3,00LVL/m 3 , vidējais atkritumu transportēšanas attālums ir 12 km. 3. alternatīvasgadījumā tas pieaugs līdz 65 km, bet ņemot vērā, ka tiks izmantots lieljaudastransports (12 m 3 mašīnu vietā 30 m 3 ), transportēšanas izmaksas salīdzinot aresošajām pieaugs par 2,17 reizēm. Savukārt, ja tiks izbūvēts savs poligons,vidējais transportēšanas attālums būs 26.5 km, pieņemot, ka atkritumi tiksvesti tieši no savākšanas vietām, transportēšanas izmaksas pieaugs par 2,21reizēm. Attiecīgi, transportēšanas izmaksas 3. un 4. alternatīvu gadījumos būsattiecīgi 6,51 LVL 6,63 LVL,- atkritumu dalītās vākšanas sistēmas ekspluatācijas izmaksas būs 0,60 LVL/m 3 ,- atkritumu apglabāšanas izmaksas – 2,08 LVL/m 3 (ja tiek izmantoti Ventspilsun Liepājas reģionu SA poligoni) vai 3,08 LVl/m 3 (sava poligona gadījumā)- sadzīves bīstamo atkritumu apsaimniekošana – 0,20 LVL/m 3 .Tādējādi, atkritumu savākšanas un apglabāšanas izmaksas būs sekojošas:- 3. alternatīva: 6,51 + 0,60 +0,20 + 2,08 = 9,39 (LVL/m 3 ),- 4. alternatīva: 6,63 + 0,60 + 0,20 + 3,08 = 10,51 (LVL/m 3 ).8.2. tabula. Jauno objektu un saistītās ekspluatācijas izmaksasInfrastruktūras objektsAtkritumu dalītās vākšanas punktiIekļauts tarifāEkspluatācijas izmaksas, LVL/gadāAtkritumu dalītās vākšanas laukumi 16 000 vienam laukumam (4 lauk. – 64 000)Atkritumu pārkraušanas – šķirošanas stacija70 000 vienai stacijaiAtkritumu kompostēšanas laukumi 23 200 vienam laukumam (3 lauk. – 69 600)Atkritumu pārkraušanas stacijas 16 000 vienai stacijai (2 stac. – 32 000)Poligona ekspluatācija (iesk. infiltrāta att. iekārtas) 150 000Veco izgāztuvju monitorings 150008.3. Tabulā raksturotas jauno objekti apsaimniekošanas izmaksas 3. un 4. alternatīvas pēctajās paredzamo objektu ekspluatācijas uzsākšanas.8.3. tabula. Jauno objektu un saistītās ekspluatācijas izmaksas 3. un 4. alternatīvāmAlternatīvaEkspluatācijas izmaksas, LVL/gadā3. alternatīva 250 6004. alternatīva 368 600Kā izriet no augšminētā – kā no investīciju, tā arī no ekspluatācijas izmaksu viedokļaizdevīgāka ir 3. alternatīva, kas tāpēc arī analizēta 10. nodaļā.Detalizēts kapitālieguldījumu apraksts, ekspluatācijas izmaksu analīze un finansēšanas shēmatiks sniegta TEP noslēguma ziņojumā.8.2.3. Plānā paredzētie pasākumiLai realizētu īstermiņa plānam noteiktos uzdevumus, projekta realizācija tiks veiktaizvēloties 3. alternatīvu un veicot sekojošus pasākumus:Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.70Gala versija

Geo Consultants1. Vienotu saistošo atkritumu apsaimniekošanas noteikumu izstrāde, paredzot, pēc iespējas,maksimāla iedzīvotāju daudzuma iesaistīšanu centralizētajā atkritumu apsaimniekošanassistēmā, tā lai nodrošinātu, ka attiecīgi 2013. gadā sistēmā ir iesaistīti 100% pilsētu un 75%lauku iedzīvotāju. Svarīga sadaļa šajā jomā būs augšminēto noteikumu izpildes kontrole, kasir tiešs pašvaldību uzdevums.2. Atkritumu savākšanas sistēmas pilnveidošana, paredzot:- atkritumu dalītās vākšanas sistēmas attīstību, lai laika posmā līdz 2010. gadam 1atkritumu radītāja (fiziskas personas) apglabātais atkritumu daudzums,nepārsniegtu 300 kg;- atkritumu pārkraušanas – šķirošanas stacijas izveide, lai ekonomētu līdzekļusatkritumu transportēšanai;- atkritumu kompostēšanas laukumu izveidi.3. Atkritumu dalītās vākšanas punktu izveidi pilsētās un lauku ciematos, lai nodrošinātu to,ka 2007. gadā tiks savākti un nodoti otrreizējai pārstrādei / izmantošanai 50% no iepakojumaatkritumu apjoma. Pilsētās viens šāds punkts būs uz katriem 500 iedzīvotājiem, laukuteritorijās – ciematos, kur iedzīvotāju skaits pārsniedz 200;4. Iepakojuma materiālu savākšanas sistēmas pilnveidošanu, sadarbojoties ar organizācijām,kas realizē iepakojuma apsaimniekošanas programmu;5. Izgāztuvju rekultivācijas darbi:1) veco izgāztuvju rekultivācija,2) lielāko rekultivēto izgāztuvju monitorings, kas veicams 30 gadu garumā pēcizgāztuvju slēgšanas,6. Iesaistīšanās Valsts bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmā.7. Nolietotu transportlīdzekļu savākšanas tīkla (sistēmas izveide), nodrošinot, ka 2007. gadātiks savākti un nodoti otrreizējai izmantošanai / pārstrādei vismaz 70% no nolietotutransportlīdzekļu masas.8. Sabiedrības informēšanas un izglītošanas kampaņa.9. Sadarbības organizācija un veikšana ar blakus esošajiem atkritumu apsaimniekošanasreģioniem Latvijā (Rīgas, Ventspils, Piejūras, Liepājas un Zemgales atkritumuapsaimniekošanas reģioni).8.2.3.1. Atkritumu apsaimniekošanas noteikumu izstrāde un iedzīvotāju iesaistīšanacentralizētajā atkritumu apsaimniekošanas sistēmāŅemot vērā, ka Viduskurzemes reģiona pašvaldībās šobrīd ir dažādi atkritumuapsaimniekošanas noteikumi vai to nav vispār (skat. 3.4. sadaļu), to dažādo detalizācijaspakāpi, kā arī nepieciešamību tos aktualizēt atbilstoši šībrīža likumdošanas prasībām unesošajai situācijai atkritumu apsaimniekošanas jomā reģionā, Viduskurzemes reģionapašvaldībām līdz 2006. gada jūnijam nepieciešams izstrādāt vienotus saistošos atkritumuapsaimniekošanas noteikumus (ieteikumu pašvaldību saistošajiem noteikumiem skat. 11.Pielikumā).Izstrādājot vienotus saistošos atkritumu apsaimniekošanas noteikumus, jāņem vērā:- esošajos likumdošanas aktos un stratēģiskajos dokumentos noteiktās prasības;Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.71Gala versija

Geo Consultants- starppašvaldību vienošanās par kopējas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidi(starppašvaldību organizācija vai projektu ieviešanas vienība);- nepieciešamība segt kredīta saistības, kas radās atkritumu apsaimniekošanas projektarealizācijas rezultātā;- reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas plānā noteiktie uzdevumi, t.sk. par iedzīvotājuiesaistīšanu centralizētajā atkritumu savākšanas sistēmā;- tas, ka visi atkritumu apsaimniekošanas izdevumi jāsedz atkritumu radītājam (princips“piesārņotājs maksā”) un, ka katrai pašvaldības teritorijā dzīvojošai fiziskai personai vaiizvietotam uzņēmumam (juridiskas personas) ir jādeklarē tas, kā tie nodrošina (organizē)saražoto atkritumu apsaimniekošanu;- jāparedz kontroles pasākumi un kārtība saistošo noteikumu izpildes monitoringam, kā arīprocedūra par sodiem gadījumos, kad minētie saistošie noteikumi netiek ievēroti.Noteikumu izstrāde koordinējama caur Kuldīgas un Saldus rajonu padomēm, izveidojotatbilstošu Darba grupu, kas uzraudzītu un koordinētu saistošo noteikumu izstrādi unapstiprināšanu reģiona pašvaldībās. Vienotos saistošos atkritumu apsaimniekošanasnoteikumus rekomendējam saskaņot ar Valsts vides dienesta Liepājas RVP.Atbildīgais par saistošo atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārskatīšanu (izstrādi) irkatra konkrētā pašvaldība.8.2.3.2. Atkritumu dalītās vākšanas sistēmas pilnveidošanaDalītai atkritumu vākšanai būtu jāietver, kā minimums, sekojošu atkritumu frakcijusavākšana: papīrs/ kartons, stikls, PET pudeles, metāls (t.sk. dzērienu bundžas), atlikusīatkritumu daļa.Darbu šādas sistēma izveidei jau ir sākuši reģionā strādājošie atkritumu apsaimniekošanasuzņēmumi. Paredzēts izveidot šķiroto atkritumu savākšanas punktus visās reģiona pilsētās.Vienlaicīgi – tālākā perspektīvā ir jāveido šķiroto atkritumu savākšanas punkti arī reģionaciematos.Atkritumu dalītās vākšanas punktiAtkritumu dalītās vākšanas punkti būtu jānodrošina vidēji viens uz katriem 500 iedzīvotājiempilsētās, un kā minimums 1 šāds punkts visos ciematos, kur ir 200 un vairāk iedzīvotāji.Konteineru tilpums – 1,1 m 3 , kopā – 4 konteineri. Dalītai atkritumu vākšanai tiek paredzētistikloplasta lamināta konteineri, bet atlikušajai atkritumu daļai – metāla konteineri. Dalītitiek vākti sekojoši atkritumu veidi: papīrs/kartons, stikls, PET pudeles.Kopumā paredzēts reģionā laika posmā līdz 2008. gadam ieskaitot izveidot 82 šādus punktus.Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.72Gala versija

Geo Consultants3. attēls. Atkritumu dalītās vākšanas punkts.Atkritumu pārkraušanas stacijaAtkritumu pārkraušanas staciju paredzēts izbūvēt Kuldīgas un Skrundas pilsētās.Atkritumu pārkraušanas staciju aprīkojums, kopumā ņemot, ietvers:- 30 m 3 pašpresējošos konteinerus;- estakādi ar ierobežojošo barjeru;- elektroapgādes sistēmu, ieskaitot sadales skapi;- presi atkritumu saspiešanai;- lietus kanalizācijas sistēmu, ja nepieciešams arī attīrīšanas iekārtas(smilšu ķērājs + eļļas atdalītājs). Pēdējās nepieciešamas gadījumā, jalietus kanalizācijas ūdeņi tiek tieši novadīti esošajās ūdenstilpēs;- žogu ap teritoriju, vārtus un teritorijas labiekārtošanu;- teritorijas apgaismojumu;- ugunsdzēsības aprīkojumu.Atkritumu pārkraušanas stacijām būs nepieciešama apmēram 2 000 m 2 liela platība.Viena rampa aizņem 3,5 x 20 m = 70 m 2 . Rampu skaits – 2 (katram konteineram).Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.73Gala versija

Geo ConsultantsVisa stacijas teritorija ir jāasfaltē. Stacijas apkalpošanai nepieciešama automašīna ar“multilifta” iekārtu konteineru pārvietošanai.Plānotās jaudas atkritumu pārkraušanas stacijai – 10 000 t/gadā4. attēls. Atkritumu pārkraušanas shēmaAtkritumu pārkraušanas šķirošanas stacijaAtkritumu pārkraušanas - šķirošanas staciju paredzēts izbūvēt Saldū. Nākotnē Kuldīgaspilsētas atkritumu pārkraušanas staciju pārveidojot par pārkraušanas šķirošanas stacijuŠīs stacijas sastāvēs, pēc būtības, no 2 atšķirīgām zonām:- zonas atkritumu pārkraušanai,- zonas atkritumu šķirošanai.Atkritumu pārkraušanaŠo staciju aprīkojums ietvers:- 30 m 3 pašpresējošos konteinerus;- estakādi ar ierobežojošo barjeru;- elektroapgādes sistēmu, ieskaitot sadales skapi;- preses atkritumu saspiešanai;- lietus kanalizācijas sistēmu, ja nepieciešams arī attīrīšanas iekārtas (smilšuķērājs + eļļas atdalītājs). Pēdējās nepieciešamas gadījumā, ja lietuskanalizācijas ūdeņi tiek tieši novadīti esošajās ūdenstilpēs;- žogs ap teritoriju, vārti un teritorijas labiekārtošana;Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.74Gala versija

Geo Consultants- teritorijas apgaismojumu;- ugunsdzēsības aprīkojumu.Atkritumu pārkraušanas stacijai būs nepieciešama 2 000 m 2 platība:Viena rampa aizņem 3,5 x 20 m = 70 m 2 . Rampu skaits- 2.Visa stacijas teritorija ir jāasfaltē. Staciju apkalpošanai nepieciešamas automašīnas ar“multilifta” iekārtu konteineru pārvietošanai.Atkritumu šķirošanaPlānotā jauda Saldū 5000 t/gadā.Atkritumu šķirošanas līnijas izveidošanai nepieciešami 5 000 m 2 , kas ietver:- 2 100 m 2 angāru un tehnoloģisko līniju, kur norisināsies atkritumušķirošana, kā arī īslaicīgi norisināsies šķirojamā un izšķirotā sapresētāmateriāla uzglabāšana;- 2 900 m 2 apkalpes zonu.Atkritumu šķirošanas līnija ietvers:- 2 līnijas: 1 līnija – sašķiroto atkritumu padevei tieši uz presi bezšķirošanas; 2 – līnija – atkritumu šķirošanai;- atkritumi no 2 līnijas tiek padoti caur vibrosietu uz šķirošanas zonu, kurtiek sašķiroti pa frakcijām (papīrs, kartons, PET, plastmasas, tetrapakasu.c. pēc vajadzības);- pārpalikušie atkritumi no šķirošanas zonas, izmantojot konveijeru, tieknogādāti caur magnētisko atdalītāju uz savākšanas konteineru;- izmantošanai (presēšanai) paredzētie atkritumi tiek padoti vai nu tieši pakonveijeru uz presi (tikai viena frakcija), bet pārējās frakcijas, kas tiekatšķirotas konteineros, pēc piepildīšanās, tiek nogādātas uz konveijerakonkrētās frakcijas presēšanai.Atkritumu preses jaudai jābūt no vismaz 5 m 3 /stundā. Presei jābūt aprīkotai ar perforatoru unautomātiskās vadības bloku presējamo atkritumu režīma regulēšanai. Tiek pieņemts, kapreses darba režīms varētu būt sekojošs (% no kopējā darba laika):- kartona un papīra presēšana – 65%;- PET pudeļu presēšana – 15%;- plastmasu presēšana – 10%;- citu atkritumu veidu presēšana – 10%.Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.75Gala versija

Geo ConsultantsAtkritumu šķirošanas līnija, ieskaitot presi, rada dinamiskās slodzes, tāpēc tai ir jāprojektēatbilstošas konstrukcijas un nestspējas pamatne. Atkritumu šķirošanas bloks (telpa atkritumušķirošanas līnijas operatoriem) ir jāaprīko ar jaudīgu ventilācijas un gaisa kondicionēšanassistēmu, kas, kā minimums, nodrošina trīskārtēju gaisa apmaiņu stundas laikā.Šķirošanas laukuma segkārta jāveido no ūdensnecaurlaidīga, pret slodzi un nodilumu izturīgamateriāla, piemēram, betona. Jāizveido lietus ūdens savākšanas un attīrīšanas sistēma.Angāra iekšpusei jābūt apgaismotai, kā arī aprīkotai ar zibens aizsardzības sistēmu.Šķirošanas līnijas darbības nodrošināšanai nepieciešams sekojošs tehnoloģiskais aprīkojums:- 3 konteineri – 30 m 3 ;- 1 pašpresējošais konteiners – 30 m 3 ;- hidrauliskais manipulators ķīpu pārvietošanai;- frontālais iekrāvējs atkritumu stumšanai;- traktors ar satvērējkausu atkritumu padevei uz iekraušanas bunkuru vaitieši uz konveijeru;- automašīna ar “multilifta” iekārtu konteineru pārvietošanai.Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.76Gala versija

Geo Consultants5. attēls. Atkritumu šķirošanas pārkraušanas shēma8.2.3.3. Bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanaAtkritumu kompostēšanas nepieciešamību nosaka kā normatīvo aktu prasības, tā arī resursutaupības princips.Vadoties no aprēķiniem, tiek pieņemts, sākotnēji Viduskurzemes reģionā uz kompostēšanuvarētu novirzīt apmēram līdz 4500 m 3 atkritumu (pārtikas atkritumi no sabiedriskāsēdināšanas uzņēmumiem, parku – dārzu atkritumi un ielu slaucīšanas atkritumi). Pēckompostēšanas procesa pabeigšanas komposts būtu izmantojams, galvenokārt,apzaļumošanas vajadzībām, bet iespējamais tirgus šajā jomā nav pētīts.Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.77Gala versija

Geo ConsultantsTiek paredzēts, ka sagatavotā komposta apjomam ir jāpieaug no apmēram 500 m 3 / 2005.gadā līdz apmēram 4500 m 3 /gadā īstermiņa programmas beigu posmā (2013. gadā). Tasnepieciešams, lai nodrošinātu to, ka 2013. gadā bioloģiski degradējamo daudzums, kas tiekapglabāts, salīdzinot ar 1995. gadu samazinātos par 50%.Kompostēšanas laukumiTiek paredzēts ierīkot trīs kompostēšanas laukumus – Kuldīgā, starp Brocēniem un Salduspilsētu, Skrundā.Kompostēšanas laukums ietvers:- 5000 m 2 lielu asfaltbetona laukumu atkritumu kompostēšanai;- lietus kanalizācijas sistēmu, ieskaitot smilšu ķērāju un eļļas atdalītāju;- žogu ap teritoriju un vārtus;- komposta smalcināšanas - sajaukšanas un sijāšanas iekārtas.Laukumam nepieciešamā platība – apmēram 0,8 – 1, 0 ha.20 m5 m 10 m 5 m5m 3m1 m50 m1 m2.3m 6m1.8 m 4 m 8 m1.2.Informācijas zīmeInformation signKomposta rinda, 10 gab.Wind row, 10 pcs.6. attēls. Kompostēšanas laukuma shēmaViduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.78Gala versija

Geo Consultants8.2.3.4. Celtniecības atkritumu apsaimniekošanaLīdzīgi kā kompostēšanai nepieciešama arī inerto, galvenokārt, ēku nojaukšanas, remonta unceltniecības atkritumu savākšanas un pārstrādes centra izveide.Celtniecības atkritumu pārstrāde ir relatīvi ienesīgs bizness. Tāpēc, lai ieinteresētu vietējāsfirmas, šāda pasākuma realizācijai, reģiona pašvaldībām varētu rekomendēt organizētkonkursu šāda centra izveidei.Celtniecības atkritumu pārstrādes centrs ietvers:-1,5 ha lielu asfaltbetona laukumu atkritumu pagaidu uzglabāšanai un pārstrādei;- lietus kanalizācijas sistēmu, ieskaitot smilšu ķērāju un eļļas atdalītāju;- žogu ap teritoriju un vārtus;- atkritumu drupināšanas un sijāšanas iekārtas;- tehniku laukuma apkalpošanai (frontālais iekrāvējs, automašīna atkritumutransportēšanai).Plānotā celtniecības atkritumu pārstrādes centra jauda – ap 2500 m 3 /gadā. Tiek paredzētsizveidot 2 šādus centrus – pa vienam Kuldīgā un Saldū.Izpildes termiņš – 2013. gads. Atbildīgais par pasākuma izpildi – reģiona pašvaldības.8.2.3.5. Lielgabarīta atkritumu apsaimniekošanaLielgabarīta atkritumu demontāžas centrs jāizveido pie kādas no reģiona lielākajām pilsētām.Lielgabarīta atkritumu pagaidu uzglabāšanai, pirms to nodošanas demontāžai vaidemontēšanas, jāizveido apmēram 2000 m 2 liels asfaltēts laukums.8.2.3.6. Veselības aprūpes atkritumu apsaimniekošanaVeselības aprūpes atkritumus uzskata par bīstamajiem atkritumiem un tiek iedalīti divāsgrupās:- parastie sadzīves atkritumi;- bīstamie atkritumi.Parastie sadzīves atkritumi, kas veidojas slimnīcās, iedalāmi sekojošās 2 galvenajās grupās:- atkritumi līdzīgi mājsaimniecību saražotiem atkritumiem, piemēram, dažādiiepakojuma materiāli (papīrs, kartons u.c.), pārtikas atkritumi u.c.;- pārtikas atkritumi, kas nāk no slimnīcu ēdnīcām un kafejnīcām.Veselības aprūpes bīstamie atkritumi, savukārt, iedalāmi sekojošās kategorijās:- patoloģiskie atkritumi (audi, orgāni, pārsienamie materiāli u.c.);- radioaktīvie atkritumi;- ķīmiskie atkritumi (atkritumu atlikumi no tīrīšanas un dezinficēšanas);- infekciozie atkritumi (visi atkritumi, kas var izraisīt saslimšanu, atkritumi no laboratorijām,hemodialīzes procesa, šļirces u.c.);Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.79Gala versija

Geo Consultants- lietotie asie medicīniskie instrumenti (adatas, skalpeļi, sasisti termometri u.c.);- farmaceitiskie atkritumi (dažādi farmaceitiski produkti, zāles u.c., kuru turpmāka lietošananav iespējama).Atbilstoši LR likumdošanai visi veselības aprūpes atkritumi ir jāvāc, jātransportē, jāuzglabāun jāutilizē atsevišķi no sadzīves atkritumiem, kas nozīmē, ka šo atkritumu nonākšana uz SApoligonu nav pieejama (aizliegta). Tomēr šobrīd parastie slimnīcu atkritumi tiek vākti kopāar parastajiem sadzīves atkritumiem.Bīstamo veselības aprūpes atkritumi utilizācija norisinās sekojošā veidā:- patoloģiskie atkritumi: tiek sadedzināti slimnīcu katlu mājās,- šķidrumus, ko izmanto rentgenuzņēmumu attīstīšanai un fiksēšanai savāc SIA “Orelat” unSIA “Flera” (100% apjomā);- medicīniskus instrumentus – SIA “Arnika”.Pēc ISWA datiem veselības aprūpes atkritumu daudzums uz vienu iedzīvotāju Eiropāsvārstās no 0,6 kg Spānijā līdz 2,6 kg Īrijā.8.2.3.7. Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanaTiek pieņemts, ka nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošana ir ekonomiski izdevīgsbizness. Tāpēc šajā plānā netiek paredzēti konkrēti pasākumi problēmas risinājumam, ņemotvērā, ka šo darbu organizēs un veiks speciāli uzņēmumi.8.2.3.8. Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanaElektrisko un elektronisko atkritumu demontāžas centri jāizveido pie kādas no reģionalielākajām pilsētām. Šo atkritumu pagaidu uzglabāšanai, pirms to nodošanas demontāžai vaidemontēšanas, jāizveido apmēram 5000 m 2 liels ūdensnecaurlaidīgs laukums aprīkots arlietus ūdens kanalizācijas un attīrīšanas sistēmu, kā arī jāizbūvē angārs šo atkritumu pagaiduuzglabāšanai pirms to nodošanas demontāžai. Laukuma apkalpošanai nepieciešams 1riteņtraktors.8.2.4. Esošo izgāztuvju rekultivācijaUz 2005. gada 1. jūniju Viduskurzemes reģionā bija 41 sadzīves atkritumu izgāztuve, nokurām:- 5 darbojošās izgāztuves (kopējā platība 11,2 ha);- 27 slēgtās izgāztuves (kopējā platība 49,22 ha);- 9 slēgtās un rekultivētās izgāztuves (kopējā platība 10,25 ha).Jāatzīmē, ka šobrīd neviena no reģionā strādājošajām izgāztuvēm pilnīgi neatbilst videsaizsardzības prasībām.Kopējā teritorija, kurā jāveic rekultivācijas darbi ir 41,76 ha.2004. gadā reģionā darbojās 5 atkritumu izgāztuves, kurās tika apglabāts sekojošs atkritumudaudzums:- “Zīles”, Kuldīgas rajons Pelču pagasts – 5 tūkst. tonnas atkritumu vai 60,5% nokopējā apjoma;Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.80Gala versija

Geo Consultants- “Vipsteri”, Saldus rajona Brocēnu novads – 3,2 tūkst. tonnas atkritumu vai 38,2% nokopējā apjoma;- “Banderi”, Saldus rajons Nīgrandes pagasts –57,6 tonnas atkritumu vai 0,7% nokopējā apjoms;- “Pampāļi”, Saldus rajona Pampāļu pagasts– 27 tonnas atkritumu vai 0,3% no kopējāatkritumu apjoma;- “Bārnieki”, Saldus rajona Vadakstes pagasts– 21,6 tonnas atkritumu vai 0,3% nokopējā atkritumu apjomaTādējādi, 2 lielākajās izgāztuvēs tika apglabāti 8,2 tūkst. tonnas atkritumu vai 98,7% nokopējā atkritumu daudzuma.Plānojot atkritumu izgāztuvju slēgšanas (kas vēl strādā) un rekultivācijas darbus, vērā ņemtisekojoši apsvērumi:- projekta realizācija tiks uzsākta 2007. gada sākumā. Rekultivācijas darbi nav veicamiziemas periodā, tāpēc to uzsākšana tiek paredzēta 2008. gada pavasarī;- rekultivācijas darbiem jābeidzas projekta periodā, kura ilgums tiek plānots uz 2gadiem.Reģiona 3 lielākajām izgāztuvēm pēc slēgšanas nepieciešams monitorings, kas jāveic 30gadu garumā (attiecīgi līdz 2037. vai 2039. g.).Atbildīgās par šīs sadaļas realizāciju ir pašvaldības. Turklāt, kas attiecas uz monitoringadarbu veikšanu, tad tie jāfinansē nevis pašvaldībām, kuru teritorijā atrodas slēgtās izgāztuves,bet faktiskajiem agrākajiem šo izgāztuvju izmantotājiem.8.2.5. Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveideTiek plānots, ka Valsts bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveide tiks pabeigtaorientējoši 2010. gadā. Šīs sistēmas ietvaros paredzēta bīstamo atkritumu savākšanas punktuizveide rajonu centros, tas ir Kuldīgā un Saldū. Tuvākās bīstamo atkritumu savākšanasstacijas, atkarībā no reģiona pašvaldību novietojuma, atradīsies Liepājā, Ventspilī, “Gardene”Dobeles rajona Auru pagastā (darbojas jau šobrīd, bet tās jaudas ir izsmeltas, jo novietnēglabājas nelikvīdie pesticīdi).Viduskurzemes reģionā atrodas azbesta atkritumu poligons “Dūmiņi” (Saldus rajona Brocēnunovadā), kura būvniecība ir pabeigta, bet ekspluatācija nav uzsākta.Relatīvi tuvu reģionam atradīsies arī bīstamo atkritumu poligons (Dobeles rajona Zebrenespagastā).Bīstamo atkritumu savākšanas shēma (izpildītāji, pienākumi, atbildība) šobrīd vēl navskaidra, bet visticamāk, ka bīstamo atkritumi uz to utilizācijas / apglabāšanas vietām norajonu bīstamo atkritumu savākšanas punktiem uz pārstrādes centriem vai poligoniem tiksnogādāti centralizēti.Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.81Gala versija

Geo Consultants8.2.6. Sadarbība ar blakus reģioniemViduskurzemes atkritumu apsaimniekošanas reģions, atsevišķi ņemot, ir viens novismazākajiem atkritumu apsaimniekošanas reģioniem Latvijā. Tāpēc, lai tajā varētunodrošināt ekonomiski attaisnotu dažādu atkritumu veidu savākšanu otrreizējai izmantošanaiun pārstrādei, jārekomendē sadarbība ar blakus esošajiem reģioniem. it īpaši šī sadarbībanepieciešama attiecībā uz sekojošu atkritumu veidu nodošanu pārstrādātājiem vai atkritumupārstrādi:- Plastmasas atkritumi, t.sk. arī PET pudeles;- Papīra/ kartona atkritumi;- Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi;- Nolietoti transportlīdzekļi, kā arī citi metālu saturošie atkritumi;- Dažādi mājsaimniecības atkritumi: tetrapakas, lupatas u.c.Sadarbība starp reģioniem nepieciešama, lai varētu:- nodrošināt nodošanai pārstrādei pēc iespējas lielākus atkritumu apjomus. tādējādisamazinot to savākšanas un transportēšanas izmaksas;- samazināt nodokļu atmaksu otrreizēji izmantojamo atkritumu savākšanai, jo ir pilnīgiskaidrs, ka šis process – vismaz attiecībā uz daļu no atkritumu materiāliem, kas tikssavākti otrreizējai izmantošanai, būtu ekonomiski neizdevīgs, bet nepieciešams noresursu taupīšanas un vides saudzēšanas viedokļiem.Sadarbības princips starp reģioniem, izņemot pašu ieguldījumus, var ietvert arī:- produktu ražotāju piesaisti, ja attiecīgi tiks sakārtoti likumdošanas akti atkritumuapsaimniekošanas jomā, nosakot ražotāja atbildību;- dažādu investoru piesaisti, ja tiks paredzēta nodokļu atmaksa atkritumu pārstrādei un,šajā gadījumā, tas būs ekonomiski attaisnots bizness;- ES fondu līdzekļu piesaisti atkritumu pārstrādes jaudu izveidei.8.3. Atkritumu apsaimniekošanas ilgtermiņa plānsIlgtermiņa atkritumu apsaimniekošanas plāns paredzēts laika posmam no 2014. gada līdz2025. gadam ieskaitot. Sekojoši priekšnoteikumi ņemti vērā, sagatavojot ilgtermiņaatkritumu apsaimniekošanas plānu:- likumdošanas un stratēģisko dokumentu prasības atkritumuapsaimniekošanas jomā būtiski nemainīsies;- atbildības un pienākumu sadalījums atkritumu apsaimniekošanas jomāsaglabāsies tāds, kāds tas ir šobrīd.Ja tomēr abās minētajās jomās norisinās būtiskas izmaiņas, tad nepieciešamas šī plānakorekcijas.Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.82Gala versija

Geo Consultants8.3.1. Ilgtermiņa plāna mērķiVadoties no esošajām likumdošanas aktu un stratēģisko dokumentu prasībām, ilgtermiņaprogrammai, pieņemot, ka īstermiņa programmas ietvaros noteiktie mērķi tiks sasniegti, tieknoteikti sekojoši uzdevumi:1. Samazināt 1 atkritumu radītāja (fiziskas personas) apglabāto atkritumu daudzumu;2. Līdz 2025. gadam nodrošināt, ka 40% no kopējā mājsaimniecības atkritumudaudzuma (svara mērvienība) tiek novirzīti otrreizējai pārstrādei un izmantošanai.Pārstrādes jaudām attiecīgi, kā minimums, jāpieaug no 4 tūkst. t 2014. gadā (20%no savāktajiem atkritumiem) līdz 9,5 tūkst. t 2025. gadā (40% no kopējā apjoma);3. Nolietotu transportlīdzekļu pārstrādei 2015. gadā sasniegt 85% no to kopējādaudzuma (svara procenti).4. Sākot ar 2015. gadu pilnībā ieviest elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumusavākšanas – pārstrādes sistēmu, kuras realizācija jānodrošina šo materiālu /tehnikas ražotājam.5. Apglabājamo bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzumu, saskaņā ar esošolikumdošanas aktu prasībām, 2020. gadā samazināt līdz 35% no 1995. gadāapglabāto bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma.8.3.2. Vispārējās pieejas raksturojumsPlānojot atkritumu apsaimniekošanas sistēmu ilgtermiņa perspektīvā, jāievēro ne tikailikumdošanas un stratēģiskajos dokumentos noteiktās prasības, bet arī vispārējie atkritumuapsaimniekošanas principi. Galvenie no tiem noteikti kā sekojoši:1. Atkritumu daudzuma (bīstamības) samazināšana.2. Atkritumu otrreizējās pārstrādes un izmantošanas, kā atkritumu izmantošanasenerģijas ieguvei, attīstība.3. Sadarbība starp atkritumu apsaimniekošanas reģioniem.4. Atkritumu radītāja atbildības principa ieviešana.5. Sabiedrības informēšanas – izglītošanas kampaņa (jautājums izskatīts 8. nodaļā).Lai varētu plānot atkritumu ražošanas samazināšanu, pirmkārt, ir jānodrošina stingra saražotoatkritumu daudzuma un sastāva uzskaite un, otrkārt, vadoties no uzskaites rezultātiem, jāveicrūpīga atkritumu daudzuma un sastāva analīze, lai atbildētu uz vienu, bet galveno jautājumu:“Kāpēc šie atkritumi tiek saražoti un vai ir iespējams izvairīties no to rašanās ?”. Tikai pēctam, kad izprasti atkritumu veidošanās iemesli, var tikt noteikti risinājumi atkritumudaudzuma samazināšanai. Pēc būtības, iespējamie risinājumi, prioritārā secībā, balstās uzsekojošu principu izmantošanu:- atkritumu daudzuma samazināšana to veidošanās vietās,- atkritumu otrreizējā pārstrāde un izmantošana, t. sk. atkritumu izmantošanaenerģijas ieguvei,- sadarbība starp atkritumu apsaimniekošanas reģioniem- atkritumu apglabāšana.Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.83Gala versija

Geo Consultants8.3.2.1. Atkritumu daudzuma un bīstamības samazināšanaAtkritumu kopējais apjoms, t.sk. bioloģiski grūti noārdāmo, strauji pieaug un tiek prognozēts,ka saglabājoties patreizējiem atkritumu ražošanas pieauguma tempiem, to apjoms laikaposmā līdz 2025. gadam var pieaugt pat vairākas reizes. Tāpēc vienīgā metode kā novērst šotendenci vai, kā minimums, samazināt tās attīstības ātrumu ir preventīvas darbības veikšana –šajā gadījumā – atkritumu ražošanas minimizācija.Atkritumu minimizācija var tikt panākta, nodrošinot sekojošu mērķu un uzdevumurealizāciju:- Labāko pieejamo tehnoloģiju izmantošana dažādu produktu / materiālu ražošanai;- Vienreizēji izmantojamo, t. sk. bioloģiski grūti noārdāmo, materiālu aizstāšana arotrreizēji (vairākkārtēji) izmantojamiem, vai – ja tas nav iespējams – ar bioloģiskiviegli noārdāmiem materiāliem;- Atkritumu daudzuma samazināšanu to veidošanās vietās, t. sk. nodalot dažādasastāva atkritumu plūsmas un veicot atkritumu dalīto vākšanu to veidošanāsvietās.Reģiona atkritumu apsaimniekošanas plānā pilnībā jāietver pasākumi 3. mērķa realizācijai,bet, savukārt, 1. un 2. mērķu realizācija jāveic Nacionālā līmenī, regulējot to ieviešanu arnepieciešamo likumdošanas aktu pieņemšanu un ekonomiskā atbalsta (nodokļuatvieglojumu) nodrošināšanu / soda sankciju veikšanu.8.3.2.2. Atkritumu otrreizējā izmantošana un pārstrādeAtkritumu otrreizējā izmantošana un pārstrāde, pēc būtības, ir atkarīga no 3 galvenajiemfaktoriem:1) tirgus esamība otrreizēji izmantojamajiem un pārstrādājamajiem atkritumumateriāliem,2) infrastruktūras esamība atšķiroto atkritumu materiālu otrreizējai pārstrādei,3) sistēmas esamība otrreizēji izmantojamo / pārstrādājamo materiālu savākšanai toveidošanās vietās.Šobrīd tirgus eksistē, ja ne visiem, tad lielākajai daļai materiālu, kas atdalīti no kopējāsatkritumu plūsmas (papīrs / kartons, metāli u.c.). Turklāt, šo tirgu var sadalīt trijās daļās:1) tirgus materiāliem, kuru pārstrāde ir ekonomiski izdevīga (papīrs, metāls,plastmasas, stikls u.c.). Šajā gadījumā dalītās atkritumu sistēmas ieviešana irizdevīga kā atkritumu apsaimniekotājam (papildus ieņēmumi), tā arī produkturažotājiem (lētas izejvielas),2) tirgus materiāliem, kuru pārstrāde nav ekonomiski izdevīga (tetrapakas, gumijasizstrādājumi, liela daļa organisko atkritumu u.c.). Šajā gadījumā dalītā atkritumuvākšana var tikt ieviesta tikai tajā gadījumā, ja tiek paredzēta nodokļu atmaksa šoatkritumu savākšanai / pārstrādei, jo - pretējā gadījumā – neviena no pusēm navieinteresēta šo materiālu savākšanā / realizācijā,3) tirgus materiāliem, kuru pārstrāde nav ekonomiski izdevīga (sadzīves bīstamieatkritumi, daļa no lielgabarīta atkritumiem, datori u.c.), bet kuru savākšanunosaka atkritumu radītāja atbildības princips, kas noteikts likumdošanas aktos.Šajā gadījumā konkrētā produkta cenai ir jāietver tā utilizācijas izmaksas, unViduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.84Gala versija

Geo Consultantsražotājs ir atbildīgs par konkrētā atkritumu veida savākšanu pārstrādei / attīrīšanai(nolietoti transportlīdzekļi, ledusskapji, veļas mašīnas, TV un radio aparāti u.c.).Otrreizēji izmantojamo / pārstrādājamo materiālu savākšana var tikt nodrošināta izmantojotdažādus variantus, tajā skaitā:- atkritumu dalītās savākšanas punktu izveide pilsētās un lielākajās apdzīvotajāsvietās. Šīs sadaļas realizācija paredzēta īstermiņa programmas ietvaros, bet 2-3gadus pēc sistēmas ieviešanas jāveic tās izvērtējums un optimizācija, nosakot, janepieciešams, optimālo punktu skaitu, izvietojamu un tajos šķiroti savācamoatkritumu veidus,- šķiroto atkritumu savākšanas staciju izveide reģiona pilsētās un lielākajos ciemos.Šīs sadaļas realizācija arī paredzēta īstermiņa programmas ietvaros, bet pēc stacijuizveides un pirmā gada ekspluatācijas, būs jāizvērtē to darbības rezultāti unefektivitāte un, vadoties no iegūtajiem rezultātiem, jānosaka papildus, ja tas irnepieciešams, staciju skaits un novietojums,- bīstamo sadzīves atkritumu savākšanas / atdalīšanas no kopējās atkritumuplūsmas sistēmas turpmākā attīstība, piesaistot ražotājus, kas būs atbildīgi par tovai citu atkritumu veidu utilizāciju. Šis pasākums var tikt veikts tikai pēc tam, kadlikumdošanas aktos tiks noteikta radītāja atbildība par konkrēto atkritumu veiduutilizāciju,- depozītsistēmas ieviešana. Šai sistēmai, kā minimums, būtu jāietver pudeļu(stikla) un dzērienu bundžiņu savākšana, piemēram, pie lielveikaliem,- specifisko atkritumu veidu savākšanas – nodošanas pārstrādei sistēmas izveide, t.sk. sekojošiem atkritumu veidiem: elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiemun nolietotiem transportlīdzekļiem.8.3.2.3. Bioreaktora izveidePrognozēts, ka Viduskurzemes reģionā laika posmā no 2013. gada līdz 2025. gadamapmēram 25% no atkritumiem veidos bioloģiski noārdāmie atkritumi, kas varēt tiktpārstrādāts bioreaktorā.8.3.2.4. Sadarbība starp atkritumu apsaimniekošanas reģioniemSadarbībai starp reģioniem, attīstoties atkritumu dalītās vākšanas sistēmai, būs ļoti būtiskanozīme, jo atkritumu pārstrādes iespējas var tikt nodrošinātas, ja ir pietiekams atkritumudaudzums to ekonomiski attaisnotai pārstrādei, kā arī valsts atbalsts atkritumuapsaimniekošanas jomā. Lai ievērotu jau esošās Eiropas Savienības un Latvijas Republikaslikumdošanas aktu prasības, nepieciešamas:1. Kā minimums, līdz 2015. gadam izveidot EEIA pārstrādes jaudas vai vienoties aršo atkritumu iespējamajiem pārstrādātājiem ārzemēs, paredzot atkritumu pārstrādesizmaksu finansēšanu.2. Vēlākais līdz 2015. gadam izveidot nolietotu transportlīdzekļu savākšanas sistēmu,t. sk. paredzot to demontāžu (plastmasu, bīstamo atkritumu u.c. atdalīšana), lainodrošinātu pārstrādātāja prasības šo atkritumu sastāvam.Ņemot vērā Viduskurzemes reģiona ģeogrāfisko novietojumu sadarbība var tikt veikta netikai ar Latvijas kaimiņu reģioniem (Rīgas, Ventspils, Liepājas Piejūras un Zemgales), bet arīar kaimiņos esošajiem Lietuvas atkritumu apsaimniekošanas reģioniem.Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.85Gala versija

Geo Consultants8.3.2.5. Materiālu / produktu ražotāju un atkritumu radītāja atbildības principaieviešanaValsts likumdošanā jāparedz, ka produkta / materiāla ražotājs ir atbildīgs par produkta /materiāla utilizāciju (produkta / materiāla izmantošana otrreizējai pārstrādei) pēc tā lietošanastermiņa vai izmantošanas beigām. Principiāli šeit iespējami vairāki risinājumi, betvisvienkāršākais būt ietvert izmantoto produktu / materiālu utilizācijas izmaksas produktacenā (EEIA, nolietoti transportlīdzekļi, baterijas, datori, ledusskapji u.t.t.).Jau šobrīd Latvijā ir ieviests princips “piesārņotājs maksā”, kas šajā gadījumā nozīmē to, kaatkritumu radītājs ir atbildīgs par radīto atkritumu utilizāciju vai, precīzāk, tam ir jāsedzizmaksas, kas saistās ar atkritumu savākšanu, transportēšanu un utilizāciju. Visām šīmizmaksām 100% apmērā jābūt ietvertam tarifā par atkritumu apsaimniekošanu.Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.86Gala versija

Geo Consultants9. PROGRAMMA DARBAM AR SABIEDRĪBUIkviena projekta, it īpaši ja tas saistās ar vides un sadzīves aspektiem, realizācija ir iespējama,pēc būtības, ja ir ievēroti divi priekšnoteikumi:1) problēmas risināšanai nepieciešamā infrastruktūra un finansiālie līdzekļi;2) procesā iesaistītā sabiedrības daļa vai sabiedrība kopumā izprot problēmasrisināšanas nepieciešamību un sniedz atbalstu, kas nepieciešamas noteiktā mērķavai uzdevumu sasniegšanai.Iepriekšējās Plāna nodaļās izskatīti dažādi juridiskie, tehniskie un ekonomiski – finansiālieaspekti, bet šī nodaļa veltīta tieši iepriekš minētā 2. priekšnoteikuma realizācijasnodrošināšanai.Sabiedrībai, kopumā ņemot, un katram indivīdam atsevišķi ir nepieciešams noteikts izglītībaslīmenis un sapratne par vides problēmām, it īpaši attiecībā uz tik komplicētu procesu kāatkritumu apsaimniekošana, kas - no vienas puses - ietver izlietoto materiālu utilizāciju, bet –no otras puses – materiālu saudzēšanu, kas tiek panākts caur rodošos atkritumu daudzumasamazināšanu un materiālu otrreizēju izmantošanu / pārstrādi. Vienlaicīgi šīs problēmasrisinājums cieši saistās ar vides saudzēšanas un saglabāšanas jautājumiem, nepieļaujot(samazinot) tās piesārņošanu un nodrošinot dabas resursu saglabāšanu.9.1. Īss problēmas raksturojumsŠobrīd Latvijā mūsdienīgas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidē tiek ieguldītiievērojami finansu līdzekļi, bet šīs sistēmas sekmīga darbība iespējama tikai tajā gadījumā, japlaša sabiedrība izprot sistēmas darbības principus un uzdevumus, kas izvirzīti tā vai citamērķa sasniegšanai. Tāpēc ļoti būtiska šīs sistēmas sastāvdaļa ir programma iedzīvotājuinformēšanai un izglītošanai.1998. gadā Latvija parakstīja Orhusas konvenciju "Par pieeju informācijai, sabiedrībaslīdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos un vides jautājumu izskatīšanu tiesas ceļā", kasnorāda, ka sabiedrība ir jāiesaista programmu un plānu izpildīšanā, un tai savlaicīgi jāsniedzvisa vides informācija sabiedrībai saprotamā formā. Arī Latvijas likumdošana nosaka, kavalsts un pašvaldību pienākums ir informēt sabiedrību par visiem jautājumiem unnotikumiem, kas saistīti ar vidi.Katrs pašvaldības iedzīvotājs ietekmē atkritumu pārvaldības sekmīgu ieviešanu, jo – lielākāvai mazākā mērā - tam ikdienā ir saskare ar atkritumiem, pie tam katrs iedzīvotājs ir saistītsar vairāk kā vienu no atkritumu radīšanas vietām. Šajā sakarībā ikvienu iedzīvotāju varaplūkot kā atkritumu pārvaldības darbinieku dažādos sektoros.Lai Reģiona iedzīvotāji pēc iespējas vairāk tiktu iesaistīti jaunajā atkritumuapsaimniekošanas sistēmā un tiktu veicināta tās darbība, projekta ietvaros ir izstrādātaprogramma darbam ar sabiedrību.9.2. Programmas mērķis un uzdevumi tās sasniegšanaiPlāna sabiedrības izglītošanas programmas mērķis ir popularizēt jaunās atkritumuapsaimniekošanas sistēmu, lai nodrošinātu pēc iespējas ātrāku tās ieviešanu. Lai nodrošinātušī mērķa sasniegšanu nepieciešama sekojošu uzdevumu realizācija:Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.87Gala versija

Geo Consultants1. Paaugstināt iedzīvotāju zināšanu līmeni vides aizsardzībā, īpaši atkritumu pārvaldības unapsaimniekošanas jautājumos, īpašu uzmanību pievēršot atkritumu daudzumasamazināšanās un resursu taupības jautājumiem;2. Popularizēt dalīto atkritumu savākšanas sistēmas nepieciešamību un tās nozīmību,vienlaicīgi sniedzot īsu un skaidru informāciju par šīs sistēmas ietvaros veicamajāmdarbībām un sagaidāmajiem rezultātiem;3. Paaugstināt iedzīvotāju izpratni un, attiecīgi, atbildības sajūtu par apkārtējās videsaizsardzību un taupīgu resursu izmantošanu;4. Radīt pozitīvu attieksmi iedzīvotāju vidū pret jauno atkritumu apsaimniekošanas sistēmu;5. Maksimāli veicināt iedzīvotāju brīvprātīgu iesaistīšanos kopējā atkritumuapsaimniekošanas sistēmā.9.3. Mērķa grupasInformācijas saturs un tās pasniegšanas metodes ir atkarīgas no atkritumu radītāju mērķugrupām: mājsaimniecības, zemes īpašnieki, valsts un pašvaldību iestādes, ražošanasuzņēmumi, skolas, iedzīvotāju apvienības, nevalstiskas, sabiedriskas organizācijas.Informācijas – izglītošanas programmai ir jāietver vispārējā informācija, kas ir, lielā mērā,kopīga visām mērķa grupām un specifiskā informācija katrai no mērķa grupām.9.4. Vispārējā informācijaŠo informācijas bloku var iedalīt trijās galvenajās sastāvdaļās:1) vispārēja informācija par projektu, šajā gadījumā atkritumu apsaimniekošanas,skaidrojot tā mērķi, uzdevumus un realizācijas nepieciešamību;2) regulāra informācija par atkritumu apsaimniekošanas ietvaros sasniegtajiemrezultātiem;3) skaidrojums par ieguvumiem sabiedrībai un videi, kas veidojas projektarealizācijas gadījumā.Šī informācija, galvenokārt, regulāri jāsniedz masu mēdijos, kā arī jāsagalvo publiskaisapskats, kas sniedz skaidrojumu par atkritumu apsaimniekošanas sistēmu kopumā un tāsrealizācijas gaitu.9.5. Specifiskā informācija un pasākumiKā jau minēts iepriekš, ir jāizdala virkne atsevišķu mērķa grupu, tajā skaitā:- mājsaimniecības;- zemes un nekustamā īpašuma apsaimniekotāji;- Valsts un pašvaldību iestādes;- bērni un skolu jaunatne;- ražošanas uzņēmumi;- sabiedriskās un / vai nevalstiskās organizācijas.Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.88Gala versija

Geo ConsultantsJa atkritumu radītājs ir mājsaimniecības, zemes īpašnieki, valsts un pašvaldību iestādes,tad informācija par sadzīves atkritumu, bīstamo atkritumu, stikla pudeļu, papīra, PET,bioloģisko, lielizmēra atkritumu (arī celtniecības), dārza u.c. atkritumu šķirošanu unnodošanu jāpiegādā tieši konkrētajam atkritumu radītājiem. Informācijas pasniegšanas veidivar būt ļoti dažādi, tajā skaitā:1. Pašvaldību priekšrakstu un saistošo atkritumu apsaimniekošanas noteikumupublicēšana vietējos laikrakstos, lai sabiedrība varētu brīvi iepazīties ar prasībām,kas noteiktas atkritumu apsaimniekošanas jomā;2. Informācijas stendi vai izstādes pašvaldībās, norādot adresātu (elektronisko pastu,tālruni u.tml.), kur iespējams, ja nepieciešams, saņemt papildus informāciju;3. Regulāra informācija par atkritumu apsaimniekošanas aktuālajiem jautājumiemvietējās avīzēs, TV un radio;4. Speciālu bukletu (informācijas lapu) sagatavošana par atkritumu dalīto vākšanu:kā un ko šķirot, kam vai kur nodot u.tml;5. Pašvaldību rīkotas akcijas un konkursi, t.sk. talkas u.c;6. Īpašas atšķirības zīmes – dzīvojamām mājām, uzņēmumiem, sabiedriskām ēkāmun vietām, kas apliecina iesaistīšanos apkārtējās vides sakopšanā;7. Speciāli pasākumi: informācijas un skaidrojumu sniegšana, ko nodrošinapašvaldības vai to konsultanti atkritumu apsaimniekošanas jomā, pašvaldībāstrādājošie uzņēmumi, nevalstiskās organizācijas u.c;8. ”Karstās” telefonu līnijas ātru atbilžu sniegšanai vai sūdzību izskatīšanai;9. Iedzīvotāju apmeklējumi uz atkritumu pārstrādes uzņēmumiem speciāli tamparedzētos laikos;Uzņēmumiem ir nepieciešama specifiskāka informācija, jo šajā gadījumā jāinformē arī parlikumdošanu kontroles sfērā un iespējamajiem juridiskajiem sodiem trūkumu gadījumā.Ražojošā sektora informēšanai būtu jāizmanto īpaši ražošanas atkritumu konsultanti, speciālatelefonu "karstā līnija" un specifiski bukleti dažādām rūpniecības nozarēm. Nepieciešamībasgadījumā atkritumu konsultantiem jāapmeklē uzņēmumi, lai kopā ar uzņēmuma darbiniekiemun vadību izstrādātu uzņēmuma atkritumu apsaimniekošanas plānu. [18]Īpaša nozīme ir darbam ar bērniem un skolu jaunatni. Skolās un pirmsskolas vecumaiestādēs, kur veidojamas īpašas mācību programmas, kuru mērķis ir veicināt bērnu izpratnivides aizsardzības jautājumos, radīt atbildības sajūtu par apkārtējo vidi un dalītās atkritumuvākšanas principu ieviešanu gan bērnu un skolotāju, gan bērnu vecāku (bērns kā skolotājs)ikdienā. Kā piemēru varētu minēt - “Zaļā punkta skola”.Klubu vai citu sabiedrisku, nevalstisku organizāciju veidošanai, kurās var apvienotiescilvēki, kas brīvprātīgi un atbilstoši savām spējām vēlas iesaistīties savas apkārtējās videssakopšanā, ir būtiska nozīme. Šīs organizācijas ir kā starpnieki starp valsts un pašvaldībuveidoto politiku un atsevišķu cilvēku dzīvi, tās var efektīvi veicināt iedzīvotāju dalībudažādās norisēs.Pašvaldību uzdevums ir sniegt precīzu informāciju par lēmumiem, kādi ir pašlaik un turpmāktiks pieņemti atkritumu pārvaldības jomā, to tehniskiem un ekonomiskiem risinājumiem, kāarī noteikumiem, kuru ieviešana tieši ietekmēs pilsoņu ikdienas dzīvi.Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.89Gala versija

Geo Consultants9.6. Pienākumu un atbildības sadalījums sabiedrības informēšanas unizglītošanas jomāTiek paredzēts, ka informācijas – izglītošanas kampaņu veiks projekta ieviešanas vienība vaijaunā starppašvaldību organizācija (par šo jautājumu nepieciešams pieņemt projektā iesaistītopašvaldību lēmumu).8.1. tabula. Sabiedrības informēšanas – izglītošanas kampaņas pasākumiPasākumsProjekta ieviešanas vienības (PIV) vai starppašvaldību organizācijas izveide, tajā skaitā:- lēmuma pieņemšana par PIV vai starppašvaldību organizācijas izveidi;- jaunās struktūras izveide.Veicama iedzīvotāju aptauja, kurā jānoskaidro iedzīvotāju pašreizējā attieksme pret jauno –šķiroto atkritumu savākšanas un apsaimniekošanas sistēmu, konstatējot iedzīvotāju gatavībuiesaistīties tajā, informētību un attieksmi pret to.Atklāt iespējamās problēmas, kas varētu rasties mājsaimniecībās, ieviešot jauno atkritumuapsaimniekošanas sistēmu.Konstatēt iedzīvotāju gatavību maksāt par pakalpojumiem:- šķirojot atkritumus – lētāk- nešķirojot – dārgākIzanalizējot iegūtos aptauju rezultātus, noskaidrot iedzīvotāju gatavību iesaistīties jaunajāatkritumu apsaimniekošanas sistēmā un atbilstoši tam izvēlēties nepieciešamās sabiedrībasinformēšanas un izglītošanas metodes un intensitāti.Saistošo noteikumu pieņemšana pašvaldībās. Katrā pašvaldībā būtu jāpieņem saistošieatkritumu apsaimniekošanas uzdevumiDatu bāzes veidošana:- vispārīga informācija par atkritumu veidiem un pārstrādes iespējām;- informācija par uzņēmumiem, kas nodarbojas ar sadzīves atkritumusavākšanu, transportēšanu un uzglabāšanu;- informācija par uzņēmumiem, kas nodarbojas ar bīstamo atkritumusavākšanu, transportēšanu un uzglabāšanu;- kur ,kā un kādus atkritumus reģionā var nodot atkritumu noglabāšanai;- kur, kā un kādus atkritumus var nodot otrreizējai pārstrādeiKontrole un vērtējumi par sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumunorises gaitu. Ieviest informatīvo telefonu pa kuru reģiona iedzīvotāji var paust savuviedokli, ieteikumus un sūdzības par notiekošo reģionā. Kā arī informēt parnelikumībām vai neaktīviem kaimiņiem, kuriem būtu pievēršama īpaša vērība. Kā arīsniegt ziņas par atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu sniegto pakalpojumu kvalitāti.Informācijas stendi vai izstādes pašvaldībās. Informatīvi pasākumi konkrētāmmērķauditorijām, izmantojot kā uzskates līdzekļus drukātos un video materiālus, kā arīatkritumu konteineru, kompostēšanas tvertņu un atkritumu savākšanas tehnikasdemonstrēšanu. Piesaistot mērķauditorijas un masu mēdiju uzmanību atkritumušķirošanas nozīmībai un tam kā to praktiski visvienkāršāk veikt.Informācija masu mēdijos. Veicams nepārtraukts, sistemātisks darbs ar žurnālistiem sniedzotinformāciju par visiem lēmumiem, kas tiek pieņemti valstī un pašvaldībās atkritumupārvaldības jomā, par notikumiem kas tiek organizēti gan valstī, gan Viduskurzemes reģionāun katrā konkrētajā pašvaldībā. Sniegt informāciju par atkritumu apsaimniekošanas plānaieviešanas norisēm un iedzīvotāju atsaucību vai neatsaucību uz šīm norisēm. Izmantot masumēdijus kā informācijas kanālu informācijas nodošanai sabiedrībai un arī informācijassaņemšanai no iedzīvotājiem.Atbildīgā institūcija /iestādePašvaldībasPašvaldībasPašvaldības vai, pēcto uzdevuma,atkritumuapsaimniekošanasuzņēmumiPašvaldībasAtkritumuapsaimniekošanasorganizācijasJaunā organizācijaJaunā organizācijaPašvaldības, JaunāorganizācijaAudiālu un vizuālu dokumentālo un izglītojošo materiālu veidošana.Sadarbojoties ar vietējo televīziju un radio stacijām varētu tikt veidoti sižeti par to kas jaunā organizācijalabs un slikts atkritumu apsaimniekošanas jomā notiek reģionā, organizēti konkursi parvides jautājumiem, utt.Akcijas. Vairākas reizes gadā pašvaldībās varētu tik organizētas akcijas, kuru laikā tiek vāktikādas noteiktas kategorijas atkritumi. Piemēram PET, stikls, kartons un papīrs. Pašlaik šādasakcijas organizē “Zaļais punkts” un “Zaļā josta”. Ir notikušas vairākas līdzīgas akcijaspašvaldībām sadarbojoties ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem, bet turpmāk tāsvarētu kļūt par tradīciju un aptvert lielāku skaitu savācamo atkritumu veidu. Akcijas rīkojamsarī tad, kad tiek atvērts kāds jauns šķiroto atkritumu savākšanas laukums un tam līdzīgi.PašvaldībasPasākumarealizācijas laiksLīdz 2006. gadabeigāmLīdz 2006. gada 1.jūlijam.Līdz 2006. gada 1.jūlijam.Plāna realizācijaslaikāPlāna realizācijaslaikāPlāna realizācijaslaikāPlāna realizācijaslaikāPlāna realizācijaslaikāPlāna realizācijaslaikāTalkas. Pašvaldībās organizējamas talkas, gan jau ierastās pavasara un rudens talkas, gan Pašvaldības Plāna realizācijasViduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.90Gala versija

Geo ConsultantsPasākumsar speciālu nozīmi sakopt kādu konkrētu vietu – piemēram mežmalu. Šajā laikā varētu tikizvietoti speciāli dalītās atkritumu vākšanas konteineri, kas talkas dalībniekiem parādītu cikvienkārši ir atkritumus dalīt.Informatīvu brošūru izveidošana un izplatīšana reģiona iedzīvotājiem ar informāciju par:- vispārīga informācija par atkritumu veidiem un pārstrādes iespējām;- vispārīga informācija par atkritumu pārvaldības sistēmu reģionā;- informācija par atkritumu šķirošanas nepieciešamību un to kādu ietekmi tasatstāj uz apkārtējo vidi;- par pakalpojumiem kādi tiek sniegti reģionā atkritumu apsaimniekošanasjomā;- iespēju iesaistīties sabiedriskās organizācijās,- iespējām piedalīties pašvaldību organizētajās talkās un akcijās.Informatīvo brošūru izplatīšanā iesaistīt Latvijas pasta nodaļas, veikalus, izglītības iestādes,sabiedriskās organizācijas un citas iestādes, lai informācija varētu nokļūt pie ikviena reģionaiedzīvotāja.Darbs ar skolām. Nodrošināt skola ar nepieciešamo informāciju par atkritumu šķirošanu untās nepieciešamību, šķiroto atkritumu apsaimniekošanu. Lai skolotāji varētu informēt uniesaistīt savus audzēkņus šajā ekoloģiski nozīmīgajā procesā.Organizēt skolās projektu nedēļas, kas veltītas šai tēmai;Rīkot konkursus par iepakojuma materiālu vākšanu;Rīkot zīmējumu, sacerējumu un citus konkursus, kas aicinātu skolu jaunatni pievērsties šaitēmai.Rīkot ekskursijas gan un atkritumu noglabāšanas poligonu, gan uz atkritumuapsaimniekošanas uzņēmumiem.Darbs ar ražošanas uzņēmumiem. Organizēt informatīvus pasākumus uzņēmumos uz vietas.Demonstrējot un izskaidrojot specifisko (katram uzņēmumam raksturīgo) atkritumuuzglabāšanas, savākšanas, nodošanas, transportēšanas, pārstrādes vai noglabāšanasprincipus. Sniegt uzņēmumiem visu nepieciešamo informāciju kur, kā un kādus atkritumusnodot. Izskaidrot sodu sistēmu neievērojot likumdošanu šai jomā.Sabiedrības loma vides politikas veidošanā ir divpusīga. No vienas puses, sabiedrībai irjāsadarbojas ar oficiālajām institūcijām, lai veiktu vides aizsardzības aktivitātes, bet, no otraspuses, sabiedrībai ir jāveic gan likumdevēju, gan izpildvaras monitorings. Ja valsts nepildasavas funkcijas vai pārkāpj likumdošanu, sabiedrībai ir jābūt gatavai rīkoties, lai aizstāvētuprivātās vai publiskās tiesības. Lai aizstāvētu šīs tiesības un ievērotu šos pienākumus,pilsoņiem ir jābūt pieejamai informācijai, jābūt radītai iespējai piedalīties lēmumu pieņemšanāun jābūt nodrošinātai iespējai griezties tiesā vides jautājumos. Brīvprātīgām, nevalstiskāorganizācijām šo jautājumu risināšanā ir būtiska nozīme.Atbildīgā institūcija /iestādeJaunā organizācijaSkolu valde,pašvaldības, JaunāorganizācijaJaunā organizācijaPašvaldības, jaunāorganizācija kāiniciatori.Pasākumarealizācijas laikslaikāPlāna realizācijaslaikāPlāna realizācijaslaikāPlāna realizācijaslaikāPlāna realizācijaslaikāDarbības indikatori – gala rezultāts:1. Jaunās organizācijas (PIV) izveide Viduskurzemes atkritumu apsaimniekošanasprojekta realizācijai līdz 2006. gada beigām.2. Līdz 2013. gadam atkritumu savākšanas sistēmā iesaistīt līdz 100% pilsētu un 75%lauku teritoriju iedzīvotāju.3. Viduskurzemes atkritumu apsaimniekošanas projekta realizācija – līdz 2008. gadabeigām. Tai skaitā veco izgāztuvju rekultivācija.4. Samazināt apglabājamo atkritumu daudzumu.5. Apglabājamo bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzumu samazināt 2010. gadā līdz 75%apjomam no 1995. gadā apglabātajiem apjomiem, bet 2013. gadā – līdz 50%.Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.91Gala versija

Geo Consultants10. NEPIECIEŠAMĀS INVESTĪCIJASĪstermiņa programmas realizācijai nepieciešamās investīcijas atspoguļotas 10.1. tabulā. Tosadalījums pa gadiem raksturots 10.2. tabulā. Cenu līmenis atbilst tām, kas bija spēkā 2005.gada maijā. Ņemot vērā to, ka sniegtās izmaksas ir indikatīvas, tajās nav ietverti neparedzētieizdevumi.10.1. tabula. Īstermiņa programmas realizācijas izmaksas (2008. – 2013. g.)Nr. p. k.1.2.3.PasākumsAtkritumu dalītās vākšanasinfrastruktūras izveide:dalītās vākšanas punktiAtkritumu dalītās vākšanasinfrastruktūras izveide:dalītās vākšanas laukumiKonteineru transportēšanasmašīnasIzmaksas,LVL164 000160 000170 000Komentāri82 punkti, katra izmaksas 2000LVL4 laukumi (Kuldīgā, Saldū,Skrundā un Brocēnos), katraizmaksas 40000 LVL2 mašīnas, vienas izmaksa –85000 LVLInvestīciju avots4.Atkritu pārkraušanas -1 stacija: Saldū (jauda – 5000 Eiropas savienības fondu1 454 000šķirošanas stacijas izveidet/gadā)līdzekļi, pašvaldību un jaunāsorganizācijas līdzfinansējums8.Lieljaudas mašīnas atkritumu260 000 2 mašīnas, katra 30 m 3transportēšanai5.Atkritumu pārkraušanas2 stacijas – Kuldīgā un Skrundā,380 000stacijasvienas izmaksa – 190 000 LVL6. Veco izgāztuvju rekultivācija 1252800Kopā 32 izgāztuves, kuru kopējāplatība 41,76 ha7.Programma darbam arsabiedrību56 000 7 gadu laikā9.10.11.12.Elektrisko un elektrotehniskoiekārtu atkritumu pārstrādescentra izveideĒku būvniecības –nojaukšanas atkritumupārstrādes centru izveide,ieskaitot tehnikuAtkritumu kompostēšanaslaukumiAtkritumu šķirošanas stacijaKuldīgā600 000 Kuldīgā vai Saldū1 264 000253 5001 200 000KOPĀ: 7 214 3002 stacijas: Kuldīgā un Saldū,viena centra izmaksas – 632 000LVL3 laukumi: Kuldīgā, starpBrocēniem un Saldus pilsētu,Skrundā, viena laukumaizmaksas – 84 500 LVLProdukcijas ražotāji,privātfirmasPrivātfirmas, vai, ieinteresētībasgadījumā, atkritumuapsaimniekošanas uzņēmumiEiropas savienības fondulīdzekļi, pašvaldību un jaunāsorganizācijas līdzfinansējumsAprēķinu vienkāršošanai tā investīciju daļa, ko ietver tarifs par atkritumu apsaimniekošanu,konkrēti:- slēgto izgāztuvju monitorings,- tehnikas un konteineru amortizācija,nav ietvertas investīciju izmaksās, bet attiecinātas uz ekspluatācijas izmaksām.Kopējais investīciju apjoms, kas raksturots 10.1. tabulā ir 7 214 300 LVL.Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.92Gala versija

Geo ConsultantsŅemot vērā to, ka šobrīd nav skaidri ne investīciju avoti un, līdz ar to finansēšanasnoteikumi, tiek pieņemts, ka:- dāvinājuma vai neatmaksājamās palīdzības apjoms būs 80% no kopējā investīcijuapjoma,- pašvaldību ieguldījums būs 20% no kopējā investīciju apjoma,- EEIA un ēku celtniecības/nojaukšanas pārstrādes centru izveidi veic privātfirmas,projekta izmaksas ir 5 703 420 LVL (skat. 10.2. tabulu).Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.93Gala versija

Geo Consultants10.2. tabula. Investīciju sadalījums Īstermiņa plāna ietvaros, LVLPasākumsAtkritumu dalītās vākšanas infrastruktūras izveide:dalītās vākšanas punkti un laukumiGads2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 20130 0 162000 162000 0 0 0 0 0Automašīnas konteineru transportēšanai 0 0 0 170000 0 0 0 0 0Atkritumu pārkraušanas – šķirošanas stacija 0 0 1000000 454000 0 0 0 0 0Atkritumu pārkraušanas stacijas 0 0 190000 190000 0 0 0 0 0Atkritumu šķirošanas stacija Kuldīgā 0 0 0 0 0 600000 600000 0 0Programma darbam ar sabiedrību 0 0 8000 8000 8000 8000 8000 8000 8000Izgāztuvju rekultivācija 0 0 252800 1000000 0 0 0 0 0Elektrisko un elektrotehnisko iekārtu atkritumupārstrādes centra izveide0 0 0 0 0 600000 0 0 0Lieljaudas mašīnas atkritumu transportēšanai 0 0 0 260000 0 0 0 0 0Celtniecības atkritumu pārstrādes centru izveide 0 0 0 0 0 0 0 632000 632000Atkritumu kompostēšanas laukumi 0 0 0 253500 0 0 0 0 0KOPĀ 0 0 1612800 2497500 8000 1208000 608000 640000 640000ES fondu finansējums (80 % no kopsummas) 0 0 1290240 1998000 6400 486400 486400 6400 6400Pašu finansējums (20% no kopsummas) 0 0 322560 499500 1600 121600 121600 1600 1600Citi potenciālie avoti 0 0 0 0 0 600000 0 632000 632000Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.94Gala versija

Geo Consultants10.1. Potenciālie finansējuma avotiPlāna tālākai attīstībai būs nepieciešami ievērojami finanšu līdzekļi, kas iedalāmi sekojošāsizdevumu grupas:- investīciju jeb kapitālieguldījumu projekti atkritumu apsaimniekošana sistēmasturpmākai pilnveidošanai,- atkritumu apsaimniekošanas sistēmu papildinošie uzlabojumi un papildinājumi(piemēram, veco izgāztuvju rekultivācija),- papildus izdevumi atkritumu apsaimniekošanas sistēmas administrēšanai unatkritumu radītāju informēšanai un izglītošanai;- pašvaldību atbalsta programmas īstenošana sociālai palīdzībai trūcīgajām Reģionamājsaimniecībām pieaugošo izmaksu ietekmes mazināšanai, paredzot subsīdijasno pašvaldībām trūcīgo atbalstam (tiem, kuru ienākumi ir zem iztikas minimuma).Kapitālieguldījumu investīcijas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstībai var tiktiegūtas no sekojošiem avotiem:- pašvaldības un to uzņēmumi, kā arī atkritumu apsaimniekošanas organizācijas;- ilgtermiņa aizņēmumi no komercinstitūcijām (vietējām un/vai ārzemju);- ilgtermiņa aizņēmuma kapitāls no starptautiskām finanšu institūcijām, piemēram,Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Eiropas Investīciju banka;- fiksēta termiņa parādzīmju vai aizdevuma akciju izdošana, paredzot, kapašvaldība atkritumu apsaimniekošanas problēmu risināšanai aizņemas līdzekļusprojekta finansēšanai, izsniedzot – uz tiem vai citiem noteikumiem – parādzīmesvai aizdevuma akcijas.- Valsts budžets.Tomēr, par nozīmīgāko finanšu instrumentu atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstībaiuzskatāmi Eiropas Savienības Kohēzijas fonds un Eiropas Reģionālās attīstības fonds(ERAF), kas klasificējami kā kapitāla dāvinājumi. No ERAF tiks finansētās tādas atkritumuapsaimniekošanas sistēmu pilnveidojošas aktivitātes kā dalītās atkritumu vākšanas punktuizveide, kuras ietvaros tiks atbalstīti ieguldījumi atkritumu dalītās vākšanas sistēmas izveide,iespējams arī jau kompostēšanas laukumu izveide.Lai šos finanšu līdzekļus apgūtu, Reģionā ir nepieciešams vismaz viens pastāvīgi nodarbinātsaugsti kvalificēts projektu sagatavošanas speciālists. Ļoti būtisks ir arī kvalificēts atbalstsEiropas Savienības programmas LIFE līdzekļu piesaistē uzņēmumiem, kas ievieš vai attīstaotrreizējo izejvielu pārstādi.10.1.1. Privāta sektora līdzdalībaVisas Eiropas Savienības dalībvalstīs privātā sektora organizācijas ir galvenā atkritumuapsaimniekošanas interešu grupa. Papildus privātā investīciju kapitāla piesaistei iekārtubūvniecībai un to ekspluatācijai var nodrošināt vairāku mērķu sasniegšanu piemēramViduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.95Gala versija

Geo Consultantsapsaimniekošanas efektivitātes palielināšana, pašvaldību pakalpojumu organizāciju tehniskāsun vadības kapacitātes uzlabošana, nepieciešamības pēc valsts nodokļu atmaksassamazināšana, atkritumu apsaimniekošanas sistēmas darbības nodrošināšana neatkarīgi nopolitiskajām izmaiņām.Privātā sektora līdzdalībai sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanāpastāv vairākas iespējas. No vienas puses, pašvaldības un valsts institūcijas ir atbildīgas paratkritumu apsaimniekošanu, finansēm un risku, bet, no otras puses, arī privātais sektors iriesaistīts šo funkciju īstenošanā, nesot par to atbildību. Privātā sektora līdzdalība var tiktnoteikta , pamatojoties uz atbildības sadalījumu starp valsts un privāto sektoru tādosjautājumos kā pamatlīdzekļu īpašumtiesības un investīciju kapitāla nodrošināšana. Var tiktizveidoti arī citi sadarbības modeļi, kas atbilstu konkrētā projekta, institūcijas vai privātāsektora kompānijas prasībām.Tiek paredzēts, ka izmantojot privātā sektora līdzekļus, reģionā varētu tikt atrisināta sekojošuatkritumu veidu apsaimniekošana:- celtniecības atkritumi;- nolietoti transportlīdzekļi;- iespējams, arī elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi.10.1.2. Valsts budžetsNe visus kapitālieguldījumus, kas nepieciešami Eiropas Savienības likumdošanas prasībuieviešanai plānots finansēt no Valsts budžeta. Valsts finansējums drīzāk varētu būt kādāvinājums pilota projektu īstenošanai vai arī kā garantija starptautiskiem un divpusējiemkredītiem, lai finansētu apjomīgu iekārtu uzstādīšanu sadzīves atkritumu apsaimniekošanai.Divpusējs kredīts šajā gadījumā skaidrojums kā aizņēmuma, projekta realizācijai, saņemšanano:- kredīta izsniedzējas institūcijas (bankas, fonda u.t.t.),- tehnikas vai aprīkojuma ražotāja.Abos gadījumos ir atsevišķi apspriežami kredīta termiņi un atmaksāšanas noteikumi.Visbiežāk, ja izdodas vienoties ar ražotāju, tā sniegtajam kredītam ir ievērojami mazākskredīta procents kā banku gadījumā. Tieši tāpēc šāda divpusēju kredītu slēgšana ir izdevīgaprodukcijas gala saņēmējam.10.1.3. Latvijas Vides investīciju fondsFonda iespējas nodrošināt finansiālu atbalstu investīciju projektiem ir atkarīgas no tiempieejamiem finanšu resursiem, kā arī no dabas resursu nodokļa ieņēmumiem, soda naudāmpar vides piesārņojumu un citiem iezīmētiem maksājumiem. Paredzams, ka arī turpmākkopējais pieprasījums pēc vides investīcijām ievērojami pārsniegs pieejamo resursudaudzumu, kas nozīmē, ka finanšu resursi turpmāk būs jāvirza uz tiem projektiem, kas irstratēģiski nozīmīgi atbilstības prasību nodrošināšanai. Var tikt apsvērta arī fondaizmantošana nepieciešamā līdzfinansējuma nodrošināšanai, lai piesaistītu finansējumu noViduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.96Gala versija

Geo Consultantsārvalstu finanšu avotiem. Tomēr, jārēķinās ar to, ka fonda administrēšana un līdzekļupieejamība arvien vairāk tiek pakļauta Valsts budžeta sastādīšanas vispārējām interesēm.10.2. Ekspluatācijas izmaksasAtkritumu savākšanas, transportēšanas un apglabāšanas izmaksas 3. alternatīvai raksturotas8. nodaļā un ir 9,39 LVL/m 3 .Savukārt, savācamo atkritumu daudzums īstermiņa programmas ietvaros raksturots 10.3.tabula, bet papildus ekspluatācijas izmaksas, ko noteiks jauno objektu iekļaušana sistēmā,raksturotas 10.4. tabulā.10.3. tabula. Īstermiņa plāna ietvaros apsaimniekojamais atkritumu daudzumsGadsDaudzums, t2005. 151492006. 154182007. 156922008. 159702009. 162532010. 165412011. 168032012. 170702013. 1734110.4. tabula. Papildus investīcijas ekspluatācijas izdevumiem Īstermiņa plāna ietvarosPasākumsAtkritumu dalītāsvākšanas laukumiAtkritumu pārkraušanas –šķirošanas stacijaAtkritumu pārkraušanasstacijasAtkritumu šķirošanasstacija KuldīgāGads un izmaksu apjoms, LVL2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 20130 0 0 64000 64000 64000 64000 640000 0 0 70000 70000 70000 70000 700000 0 0 32000 32000 32000 32000 320000 0 0 0 0 0 54000 54000Kompostēšanas laukumi 0 0 0 69600 69600 69600 69600 69600Veco izgāztuvjumonitorings0 0 0 15000 15000 15000 15000 15000Kopā: 0 0 0 250600 250600 250600 304600 304600Kopsavilkums par ekspluatācijas izmaksām sniegts 10.5. tabulā.Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.97Gala versija

Geo Consultants10.5. tabula. Ekspluatācijas izmaksu izmaiņas Īstermiņa plāna ietvaros (2005. gada sākuma cenas)GadsBāzes izmaksas,LVL/tEkspluatācijas izmaksas, LVL/tJauno objektu izmaksasKopā, LVLLVL/tKopā2005. 46,95 0 0 46,952006. 46,95 0 0 46,952007. 46,95 0 0 46,952008. 46,95 0 0 46,952009. 46,95 250600 15.42 62.372010. 46,95 250600 15.15 62.102011. 46,95 250600 14.91 61.862012. 46,95 304600 17.84 64.792013. 46,95 304600 17.57 64.5210.3. Īstermiņa plāna prognozētais tarifu līmenisPrognozētais tarifu līmenis sniegts 10.6. tabulā. Ir pilnīgi skaidrs, ka tik strauja tarifu līmeņacelšanās nav pieļaujama no iedzīvotāju maksātspējas viedokļa. Tāpēc reģiona pašvaldībām2005. gada laikā jāvienojas par īstermiņa plāna satura pārskatīšanu, izlemjot, kuri objekti irprioritāri un kuri no tie var tikt izslēgti no īstermiņa plāna satura vai arī atrasti iespējamieinvestori / papildus finansēšanas avoti.10.6. tabula. Prognozējamās tarifu līmeņa izmaiņasGadsEkspluatācijas izmaksasLVL/tTarifa raksturojums, LVL/gadiemAtmaksājamāsinvestīciju izmaksas,LVL/tKopā, LVL/t2005. 46,95 0 46,952006. 46,95 0 46,952007. 46,95 0 46,952008. 46,95 0 46,952009. 62.37 16,94 79.312010. 62.10 16,94 79.042011. 61.86 16,94 78.802012. 64.79 16,94 81.732013. 64.52 16,94 81.46Vidējā bruto alga Kurzemes reģionā 2003. gadā bija 155,03 LVL/mēnesī, bet maksa – pēcplānotās sistēmas ieviešanas – būs ap 17 LVL/m 3 , kas ir ļoti tuvu 1% no iedzīvotājuienākumiem, it īpaši pilsētās, kur saražotais atkritumu daudzums sasniedz 1,3 m 3 /gadā. Tāpēcplāna aktualizācijas gaitā būs nepieciešams izvērtēt vai visi paredzētie pasākumi irpieņemams no iedzīvotāju maksātspējas viedokļa.Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.98Gala versija

Geo Consultants11. PLĀNA REALIZĀCIJAS TERMIŅIĪstermiņa un ilgtermiņa plānos ietverto pasākumu realizācijas termiņi un atbildīgāsinstitūcijas / organizācijas raksturoti 11.1. un 11.2. tabulās.11.1. tabula. Īstermiņa plāna realizācijaPasākumsVienotu pašvaldību saistošo atkritumu apsaimniekošanasnoteikumu izstrādeIedzīvotāju iesaistīšana centralizētajā atkritumuapsaimniekošanas sistēmā:pilsētu iedzīvotāji (100%)lauku iedzīvotāji (75%)Atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstība reģionā:atkritumu dalītās vākšanas punktu izveide pilsētās un laukosIzpildestermiņšAtbildīgais07.2006 Reģiona pašvaldības01.201301.2013Reģiona pašvaldības,atkritumu apsaimniekošanasuzņēmumi2008-2009 Reģiona pašvaldības,atkritumu apsaimniekošanasuzņēmumiAtkritumu pārkraušanas staciju un šķirošanas stacijas izveide 2008-2009 Reģiona pašvaldības,atkritumu apsaimniekošanasuzņēmumiVeco izgāztuvju rekultivācija 2008-2009 PašvaldībasElektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu pārstrādes centraizveide2010 Organizācija, kasapsaimniekos šī veidaatkritumusCeltniecības atkritumu pārstrādes centru izveide 2012-2013 Organizācija, kasapsaimniekos šī veidaatkritumusAtkritumu kompostēšanas laukumu izveide 2008-2009 Pašvaldības, organizācija,kas apsaimniekos šī veidaatkritumusIesaistīšanās Valsts bīstamo atkritumu apsaimniekošanassistēmā2011 PašvaldībasAtkritumu šķirošanas stacija Kuldīgā 2011 Pašvaldība, organizācija,kas apsaimniekos šī veidaatkritumusSabiedrības informēšanas – izglītošanas kampaņa Regulāri Reģiona pašvaldības,atkritumu apsaimniekošanasorganizācijasAtkritumu apsaimniekošanas plāna pārskatīšana (1 reizi 3gados)2007., 2010.,2013.Reģiona pašvaldībasViduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.99Gala versija

Geo Consultants11.2. tabula. Ilgtermiņa plāna realizācijaPasākumsIzpildestermiņšAtbildīgaisNolietotu transportlīdzekļu savākšanas sistēmas izveide 01.2015 Reģiona pašvaldības,RažotājiAtkritumu dalītās vākšanas attīstība, lai otrreizējaiizmantošanai / pārstrādei atšķiroto atkritumu apjoms sasniegtu40% kopējā daudzuma01.2025Reģiona pašvaldības,atkritumu apsaimniekotājiBioreaktora izveide 2015 PašvaldībasSabiedrības informēšanas – izglītošanas kampaņa Regulāri Reģiona pašvaldības,atkritumu apsaimniekošanasuzņēmumiAtkritumu apsaimniekošanas plāna pārskatīšana (1 reizi 3gados)11.1. Plāna ieviešanas gaita2016.,2019.,2022., 2025.Reģiona pašvaldībasPašvaldībām, sadarbībā ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem, kas darbosiesViduskurzemes reģionā, regulāri jāizskata Plāna attīstības gaita. Tas jādara vismaz reizi gadā,lai novērtētu plāni izpildi un noteikto prioritāros pasākumus, kas realizējami nekavējoties, kāarī vienotos par šo pasākumu finansēšanas avotiem un shēmu. Papildus, reizi trijos gados irjāpārskata un, ja nepieciešams, jāmaina atkritumu apsaimniekošanas plānā noteiktieuzdevumi un to izpildes termiņi, jo atkritumu saimniecība ir nozare, kas attīstās ļotidinamiski.Ārkārtīgi svarīga nozīme ir precīzas informācijas nodrošināšanai par atkritumu daudzumu unsastāvu, kā arī dažādu atkritumu apsaimniekošanas veidiem. Bez šīs informācijas atkritumuapsaimniekošanas plāna veiksmīga realizācija nav iedomājama, jo tad iztrūkst informācija,kas ir pamats sasniegtā un veicamā izvērtēšanai.Regulāri jāveic iedzīvotāju aptaujas, lai novērtētu to apmierinātību (neapmierinātību) aratkritumu apsaimniekošanas nozares attīstību. Salīdzināt iegūtos aptauju rezultātus ariepriekšējiem un izvērtēt izmaiņas tajās un izvēlēties tālākās sabiedrības informēšanas unizglītošanas metodes, lai nodrošinātu programmas mērķu realizāciju.Šī plāna sadaļa pamatā būtu realizējama laika posmā līdz 2013. gadam beigām un turpināmaarī turpmāk. Sabiedrības informēšanas un izglītošanas darbs ir veicams ļoti sistemātiski,mainot informēšanas formas un metodes, veidojot sabiedrības izpratni vides aizsardzībasjautājumos un radīt atbildības sajūtu par apkārtējo vidi.11.2. Atbildīgās institūcijas plāna realizācijaiAtbildīgās institūcijas par dažādu plānā paredzēto pasākumu ieviešanu raksturotas 11.1. un11.2. tabulās. Tās ir:1) reģiona pašvaldības;2) reģionā strādājošie atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi;Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.100Gala versija

Geo Consultants11.3. Ieteikumi jaunās organizācijas (PIV) izveideiTeorētiski, likumdošanas akti atļauj veidot sekojošus modeļus:- pašvaldību aģentūras;- pašvaldību kopīgās aģentūras;- komercsabiedrība, ko dibina viena pašvaldība;- komercsabiedrība, ko dibina visas iesaistītās pašvaldības.Pašvaldības aģentūras izveidePašvaldības aģentūra ir pašvaldības izveidota pašvaldības iestāde, kurai ar pašvaldībaslēmumu uzdots veikt noteiktas pašvaldības kompetencē esošas funkcijas un kura tās veicsaskaņā ar pārvaldes līgumu, ko noslēdz pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs arpašvaldības aģentūras direktoru (Publisko aģentūru likuma 23. pants).Pašvaldības aģentūras darbu vada direktors, kas rīkojas saskaņā ar likumā, pašvaldībasaģentūras nolikumā un pārvaldes līgumā minētajiem noteikumiem (Publisko aģentūru likuma31. pants).Pārvaldes līgums pašvaldībā ir vienošanās par pašvaldības aģentūrai nodoto pašvaldībaskompetencē esošo funkciju veikšanu un tai piešķirto finansu līdzekļu izlietojumu atbilstošipašvaldības domes (padomes) apstiprinātajai pašvaldības aģentūras darbības un attīstībasstratēģijai un budžetam. Pārvaldes līgumu pašvaldības vārdā paraksta domes (padomes)priekšsēdētājs, bet pašvaldības aģentūras vārdā — pašvaldības aģentūras direktors (Publiskoaģentūru likuma 34. pants).Pašvaldības aģentūras direktors ir atbildīgs par pārvaldes līguma izpildi.Pašvaldības aģentūrai var uzdot veikt šādas pašvaldības kompetencē esošas funkcijas:1) sniegt pakalpojumus valsts un pašvaldību iestādēm;2) sniegt publiskos pakalpojumus fiziskajām un juridiskajām personām;3) vadīt un realizēt pašvaldības, valsts un starptautiskus projektus un programmas(Publisko aģentūru likuma 23. pants).Tiesiskajās attiecībās ar fiziskajām un juridiskajām personām pašvaldības aģentūra atbild artās valdījumā nodoto pašvaldības mantu. Ja ar to nepietiek vai pašvaldības aģentūras saistībuizpilde var traucēt pašvaldības aģentūras funkciju veikšanu, par pašvaldības aģentūrassaistībām pašvaldības domes (padomes) noteiktajā kārtībā atbild attiecīgā pašvaldība(Publisko aģentūru likuma 35. pants).Atsevišķas šī varianta pozitīvās iezīmes:- aģentūra veic projekta realizāciju, slēdzot līgumus ar pārējām projektāiesaistītajām pašvaldībām;- aģentūras manta paliek pašvaldības īpašumā;Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.101Gala versija

Geo Consultants- pašvaldība nodrošina aģentūru ar tās darbībai nepieciešamo finansējumu.Atsevišķas šī varianta negatīvās iezīmes:- pārējās projektā iesaistītās pašvaldības neveic aģentūras pārvaldi;- pašvaldība atbild par aģentūras saistībām ar savu mantu;- nav iespējams piesaistīt kā dalībnieku privāto investoru.Pašvaldību kopīgās aģentūras izveidePašvaldību kompetencē esošo funkciju veikšanai pašvaldības, savstarpēji vienojoties, varizveidot kopīgu iestādi — pašvaldību kopīgo aģentūru, nosakot tās finansēšanas kārtību untās valdījumā nododamās mantas apjomu.Pašvaldību kopīgās aģentūras uzraudzībai pašvaldību domes (padomes) izveido kopīgulēmējinstitūciju — padomi, deleģē šajā padomē pārstāvjus no attiecīgo pašvaldību deputātuvidus un pieņem pašvaldību kopīgās aģentūras nolikumu.Pašvaldību kopīgās aģentūras direktoram ir Publisko aģentūru likumā pašvaldības aģentūrasdirektoram noteiktā kompetence.Ja tiesiskajās attiecībās ar fiziskajām un juridiskajām personām pašvaldību kopīgās aģentūrassaistību izpilde var traucēt pašvaldību kopīgās aģentūras funkciju veikšanu vai pašvaldībukopīgās aģentūras mantas nepietiek tās saistību izpildei, par pašvaldību kopīgās aģentūrassaistībām atbild attiecīgās pašvaldības proporcionāli katras pašvaldības ieguldītajai mantasdaļai. (Publisko aģentūru likuma 42. pants).Atsevišķas šī varianta pozitīvās iezīmes:- aģentūra veic projekta realizāciju, pārējām projektā iesaistītajāmpašvaldībām piedaloties aģentūras pārvaldē;- aģentūras manta paliek pašvaldību īpašumā;- pašvaldības nodrošina aģentūru ar tās darbībai nepieciešamo finansējumu.Atsevišķas šī varianta negatīvās iezīmes:- pašvaldības atbild par aģentūras saistībām ar savu mantu;- sarežģītāka aģentūras pārvalde;- ir sagatavots likumprojekts par aizliegumu turpmāk izveidot šāda veidaaģentūras;- nav iespējams piesaistīt kā dalībnieku privāto investoru.Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.102Gala versija

Geo ConsultantsKomercsabiedrības, kuru dibina viena pašvaldība, izveideAtsevišķas šī varianta pozitīvās iezīmes:- komercsabiedrība veic projekta realizāciju, slēdzot līgumus ar pārējām projektāiesaistītajām pašvaldībām;- komercsabiedrībai ir nodalīta manta, pašvaldība neatbild par komercsabiedrībassaistībām;- salīdzinoši vienkārša un normatīvajos aktos detalizēti regulēta komercsabiedrībaspārvalde.Atsevišķas šī varianta negatīvās iezīmes:- pārējās projektā iesaistītās pašvaldības neveic komercsabiedrības pārvaldi;- pašvaldībai nepieciešams nodalīt mantu un ieguldīt to komercsabiedrībā.Komercsabiedrības, kuru dibina visas projektā iesaistītās pašvaldības, izveideAtsevišķas šī varianta pozitīvās iezīmes:- komercsabiedrība veic projekta realizāciju, pārējām projektā iesaistītajāmpašvaldībām piedaloties komercsabiedrības pārvaldē;- komercsabiedrībai ir nodalīta manta, pašvaldība neatbild parkomercsabiedrības saistībām;- salīdzinoši vienkārša un normatīvajos aktos detalizēti regulētakomercsabiedrības pārvalde.Atsevišķas šī varianta negatīvās iezīmes:- nedaudz sarežģītāka komercsabiedrības pārvalde;- pašvaldībām nepieciešams nodalīt mantu un ieguldīt to komercsabiedrībā.Saskaņā ar Komerclikumu un Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumu nav iespējamaturpmāka pašvaldības bezpeļņas organizācijas sabiedrības ar ierobežotu atbildību darbība.Koalīcijā esošās politiskās partijas ir paudušas viedokli, ka teritoriālā reforma Latvijā var tiktpabeigta tikai pēc nākamās Saeimas vēlēšanām 2006. gada oktobrī.11.4. Jaunās organizācijas uzdevumi un atbildībaKopumā ņemot, jebkura jaunas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveide ietversekojošus elementus vai sekojošu problēmu risinājumu, kas jāveic jaunajai organizācijai vaikas jādara sadarbībā ar reģiona pašvaldībām un uzņēmumiem, kas sniedz pakalpojumusatkritumu apsaimniekošanas sfērā:Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.103Gala versija

Geo Consultants- Piedalīšanās sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projekta izstrādē, t. sk.piedalīšanās projekta dokumentācijas izstrādē, piedāvāto tehnisko risinājumuizvērtējums (tehniski – ekonomiskais pamatojums, ieskaitot pieteikuma formuES fondiem, biznesa plāns u.t.t.);- Piedalīšanās sarunās ar projekta finansētājiem un, kur vajadzīgs, konkrētokonkursu dokumentu sagatavošana vai konkursu organizēšana, iesniegtāsdokumentācijas izvērtēšana un līgumu slēgšana;- Projekta ieviešanas uzraudzība (pārkraušanas stacijas, šķiroto atkritumusavākšanas punkti u.c.) un monitorings. Šī, kā arī 1. un 2. uzdevumu risināšanaijāizveido Projekta ieviešanas vienība, kas var būt jaunās organizācijas sastāvdaļavai arī neatkarīga struktūra ar kuru tiek slēgts līgums par augšminēto uzdevumuizpildi;- Atkritumu dalītās vākšanas sistēmas ieviešana un apsaimniekošana(atsevišķi savācamo atkritumu veidi, konteineru tipi, otrreizēji pārstrādājamoizejvielu sagatavošana nodošanai pārstrādei un to nogāde pārstrādātājiem,konteineru vai speciālu savākšanas punktu izvietojums u.t.t.). Ja to neveic patiorganizācija, tad konkursu rīkošana un līgumu slēgšanu ar firmām par atkritumudalīto savākšanu un otrreizējo pārstrādi. Parasti šī sadaļa tiek savienota aratkritumu savākšanas / transportēšanas sadaļu;- Sabiedrības izglītošana un informēšana;- Veco izgāztuvju rekultivācijas un sakopšanas organizācija;- Tarifa modeļa izveide un piedalīšanās tā apspriešanā, noteikšanā unsaskaņošanā vai, ja organizācija pati nodrošina pakalpojumus atkritumuapsaimniekošanas sfērā, tarifa saskaņošana ar Regulatoru;- Atskaitīšanās Valdei par veiktajiem darbiem un izmantotajiem finansuresursiem;- Atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrāde, ieskaitot to ieviešanasorganizēšanu un uzraudzīšanu, vai gadījumos, kad organizācija nodrošina pilnuatkritumu apsaimniekošanas kompleksu – arī plāna realizāciju;- Statistikas savākšana, apkopšana un nodošana dažādām pārvaldošaminstitūcijām (Vides Ministrija, Valsts Vides Aģentūra, Reģionālās VidesPārvaldes)11.5. Plāna realizācijas izvērtēšanas indikatoriPar plāna izpildes fizikālajiem indikatoriem uzskatāmi tie, kas raksturoti 11.1. tabulā, kasparedz plāna īstermiņa programmas realizāciju.11.6. Plāna izvērtēšana, pārskatīšana, papildinājumu izstrāde un ieviešanaPlāna izpilde izvērtēšana jāveic katru gadu, un tas ir pašvaldību un atkritumuapsaimniekošanas uzņēmumu uzdevums. Veicot plāna izvērtēšanu, kā minimums, jāizskatasekojoši jautājumi:Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.104Gala versija

Geo Consultants- plānā paredzēto pasākumu ieviešanas grafika izskatīšana, izvērtējot sasniegto vaivēl nepaveikto,- turpmākajam periodam paredzēto pasākumu ieviešanas plānošana, ņemot vērānepieciešamās izmaiņas, ko nosaka normatīvie akti, ja to prasības ir mainījušās,un pasākumu finansēšanas avotu / noteikumu izmaiņas. Pēdējā gadījumā jāveiciedzīvotāju maksātspējas noteikšana, ja, piemēram, ES atbalsts pasākumarealizācijai netiek saņemts vai ir mazāks kā bija plānots.Šobrīd grūti noteikt vienu konkrētu atbildīgo institūciju par plāna realizēšanu. Acīmredzotjāveido speciāla Vadības grupa, kurā ietilpst pašvaldību, Vides ministrijas un, vēlamas,lielāko atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu pārstāvjiem. Šī Vadības grupa tad arī varētubūt atbildīga par plāna izvērtēšanu un pārskatīšanu. Alternatīvs variants – šo atbildībuuzņemas Jaunā organizācija (Projekta ieviešanas vienība).Plāns jāaktualizē reizi trijos gados vadoties no sasniegtā un ņemot vērā, ja tādas norisinās,likumdošanas aktu prasību izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas jomā.Plāns jākoriģē arī tajos gadījumos, ja paredzēto pasākumu realizācija nav finansiālirealizējama raugoties no iedzīvotāju maksātspējas viedokļa.Saskaņā ar “Atkritumu apsaimniekošanas likumu” plānu apstiprina Latvijas RepublikasMinistru kabinets. Šobrīd vēl nav noteikta plāna korekcijas kārtība, bet acīmredzot tas tiksatrunāts plāna apstiprināšanas gaitā.Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.105Gala versija

Geo Consultants12. PLĀNA SABIEDRISKĀ APSPRIEŠANAPlāna sabiedriska apspriešana izsludināta 2005. gada 30. maijā un ilga līdz šā gada 30.jūnijam, tā rezultāti iekļauti Plāna noslēguma ziņojumā.Ar Plānu varēja iepazīties:−−−SIA “Geo Consultants” telpās;Kuldīgas un Saldus rajonu padomēs;Kuldīgas, Saldus Skrundas pilsētu domēs;Papildus plāna sabiedriskajai apspriešanai Viduskurzemes reģionā notika 2 semināri:- 1. seminārs – 2004. gada 11. novembrī, semināra programma bija sekojoša• Viduskurzemes reģiona atkritumu apsaimniekošanas projekts;• Reģiona pašvaldību attieksme par projekta realizāciju;• Viduskurzemes reģiona atkritumu saimniecības inventarizācijasrezultāti. Atkritumu ražošanas prognoze;• ES un Latvijas likumdošanas prasības atkritumu apsaimniekošanassistēmas veidošanā, t.sk. vietējie atkritumu apsaimniekošanasnoteikumi;• Projekta realizācijas iespējamās alternatīvas, to raksturojums;• Starppašvaldību organizācijas un Projekta ieviešanas grupasizveide (līdzšinēja pieredze Latvijā)- 2. seminārs – 2005. gada 18. maijā, semināra programma bija sekojoša:• Projekta attīstība – noteiktās teritorijas robežas un projektafinansējums un sagatavošanas laika grafiks;• Projekta alternatīvu detāls raksturojums;• Projekta ieviešanas grupas izveides nepieciešamība un projektarealizācijaSemināri bija labi apmeklēti un tajos izskanēja vairākas nozīmīgas idejas atkritumuapsaimniekošanas plāna un TEP izstrādei.SIA “Geo Consultants” izsaka pateicību LR Valsts vides dienesta Liepājas reģionālās videspārvaldes Kuldīgas un Saldus nodaļām, Kā arī Saldus un Kuldīgas rajonu padomēm unpilsētu domēm par sadarbību reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna izstrādes laikā.Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.106Gala versija

Geo ConsultantsIZMANTOTĀ LITERATŪRA1. Administratīvi teritoriālais iedalījums uz 2004. g. 1. jūniju. Karte.2. Iedzīvotāju skaits Latvijas rajonos, pilsētās, novados un pagastos 2000, 2001, 2002,2003, 2004. LR Centrālā statistikas pārvalde. Rīga.3. Latvijas 2000. gada tautas skaitīšanas rezultāti. LR Centrālā statistikas pārvalde. Rīga.2002.4. Latvijas demogrāfiskās attīstības prognozes: 1998. – 2025. gads. Latvijasuniversitātes Demogrāfijas centrs. Rīga. 1999.5. Latvijas statistikas gada grāmata 2004. LR Centrālā statistikas pārvalde. Rīga. 2004.6. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. a/s “Preses nams”. Rīga. 2002.7. Latvijas reģioni skaitļos 2004. LR Centrālā statistikas pārvalde. Rīga. 2004.8. LR Centrālā statistikas pārvaldes pārskati elektroniskajā veidā. http://www.csb.lv/9. Lursoft statistika. http://www.lursoft.lv10. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģija Latvijai, 1998 – 2010, VARAM.Rīga. 1998.11. Atkritumu apsaimniekošanas Valsts plāns 2003. - 2012. gadam. 2002. gada 21.augusts.12. Mājsaimniecības budžets 2003. gadā. LR Centrālā statistikas pārvalde. Rīga. 2004.13. Latvijas autoceļu direkcijas gadagrāmata 2003. Latvijas autoceļu direkcija. Rīga.2004.14. Valsts kases interneta mājas lapa. http://www.vkase.gov.lv15. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Iedzīvotāju reģistra departamenta sniegtainformācija.16. Viduskurzemes reģiona sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projekta tehniskiekonomiskais pamatojums. SIA “Geo Consultants” un SIA “Konsorts”. Rīga. 2004.17. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras informatīvā sistēma.http://vdc2.vdc.lv:8998/index.html18. http://www.vidm.gov.lv/id/ba%5Farhivs/es%5F10%5Fpunkts.htm19. http://www.vak.lvViduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.107Gala versija

Geo ConsultantsPielikumiViduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.108Gala versija

Geo Consultants1. pielikums. Viduskurzemes reģiona iedzīvotāji un toblīvums, 2003IedzīvotājiPlatībaPašvaldībuskaits skaits % km2 %Kuldīgas rajons 19 37 282 49,5% 2 500 53,42%Pilsētas: 2 15 831 21,0% 20,9 0,45%Iedzīvotājublīvums uz 1km2Kuldīga 1 13 142 17,5% 13,0 0,28% 1 010,9Skrunda 1 2 689 3,6% 7,9 0,17% 340,4Pagasti: 17 21 451 28,5% 2 478,6 52,97%Skrundas pilsētas laukuteritorija 1 326 1,8% 257,9 5,51% 5,1Alsungas pagasts 1 1 986 2,6% 190,0 4,06% 10,5Ēdoles pagasts 1 1 049 1,4% 144,5 3,09% 7,3Gudenieku pagasts 1 895 1,2% 112,3 2,40% 8,0Ivandes pagasts 1 467 0,6% 71,1 1,52% 6,6Kabiles pagasts 1 967 1,3% 179,0 3,83% 5,4Kurmāles pagasts 1 2 353 3,1% 113,7 2,43% 20,7Laidu pagasts 1 1 389 1,8% 115,0 2,46% 12,1Nīkrāces pagasts 1 821 1,1% 130,5 2,79% 6,3Padures pagasts 1 1 124 1,5% 113,1 2,42% 9,9Pelču pagasts 1 1 044 1,4% 56,6 1,21% 18,5Raņķu pagasts 1 578 0,8% 46,5 0,99% 12,4Rendas pagasts 1 1 257 1,7% 263,4 5,63% 4,8Rudbāržu pagasts 1 1 265 1,7% 110,4 2,36% 11,5Rumbas pagasts 1 1 752 2,3% 225,9 4,83% 7,8Snēpeles pagasts 1 886 1,2% 76,9 1,64% 11,5Turlavas pagasts 1 1 104 1,5% 124,5 2,66% 8,9Vārmes pagasts 1 1 188 1,6% 147,3 3,15% 8,1Saldus rajons 16 36 291 49,3% 1 986 44,27%Pilsētas: 1 12 695 16,9% 8,0 0,17%Saldus 1 12 695 16,9% 8,0 0,17% 1 586,9Brocēnu novads, t.sk. 1 6 626 8,8% 393 8,39%Brocēni 3 576 4,7% 8,5 0,18% 423,2Brocēnu novada lauku teritorija 3 050 4,1% 384,1 8,21% 7,9Pagasti: 14 16 970 23,1% 1 585,2 35,34%Ezeres pagasts 1 1 481 2,0% 97,0 2,07% 15,3Gaiķu pagasts 1 888 1,2% 105,8 2,26% 8,4Jaunauces pagasts 1 504 0,7% 83,4 1,78% 6,0Jaunlutriņu pagasts 1 1 040 1,4% 116,3 2,48% 8,9Kursīšu pagasts 1 1 042 1,4% 170,9 3,65% 6,1Lutriņu pagasts 1 1 474 2,0% 90,7 1,94% 16,3Nīgrandes pagasts 1 1 944 2,6% 97,4 2,08% 20,0Novadnieku pagasts 1 2 002 2,7% 108,8 2,33% 18,4Pampāļu pagasts 1 885 1,2% 122,2 2,61% 7,2Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.109Gala versija

Geo ConsultantsIedzīvotājiPlatība IedzīvotājuPašvaldībuskaits skaits % km2 %blīvums uz 1km2Rubas pagasts 1 1 110 1,5% 86,8 1,86% 12,8Saldus pagasts 1 1 727 2,3% 42,1 0,90% 41,0Šķēdes pagasts 1 827 1,1% 88,0 1,88% 9,4Vadakstes pagasts 1 651 0,9% 72,1 1,54% 9,0Zaņas pagasts 1 869 1,2% 87,2 1,86% 10,0Zirņu pagasts 1 1 841 2,4% 205,1 4,38% 9,0Zvārdes pagasts 1 400 0,5% 205,2 4,39% 1,9Kopā reģionā: 35 73 573 100.0% 4 485.4 100.00%pilsētas 3 28 526 38,8% 28,9 0,65% 987,1novadi 1 6 626 9,0% 392,6 8,75% 16,9pagasti 31 38 421 52,2% 4 063,9 90,60% 9,5Sadalījums pilsētu un laukuteritorijās:reģiona pilsētas 32 102 43,6% 37,4 0,83% 859,5reģiona lauku teritorijas 41 471 56.4% 4 448.0 99.17% 9.3Kopā: 73 573 100.0% 4 485.4 100.00%Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.110Gala versija

Geo Consultants2. pielikums. Viduskurzemes reģiona lauku teritorijasiedzīvotāju raksturojums 2004. gadā beigāsPašvaldībaKuldīgas rajonsCiemati ar1000 - 2000Ciema nosaukums / iedzīvotāju skaitsCiemati ar 1000 - 500 Ciemati ar 500 - 100 Ciemati ar < 100Alsungas pagasts Alsunga 1591 Reģi 85Almāle 74Bērzkalni 36Dienvidstacija 36Ziedlejas 35Grāveri 29Būcmaņciems 22Balande 15Ēdoles pagasts Ēdole 512 Mātras 39Gudenieku pagasts Gudenieki 167 Basi 67Īvandes pagasts Īvande 144 Upītes 33Mazīvande 23Todaiži 14Apuzes 13Kabiles pagasts Kabile 389 Galamuiža 47Vecā muiža 40Višļi 35Jaunā muiža 30Kalnansi 24Kāņmuiža 22Kurmāles pagasts Priedaine 1029 Vilgāle 300 Vecvilgāle 67Upīškalns 62Alejas 49Jātele 15Kurmāle 14Zaļāmuiža 14Laidu pagasts Laidi 308 Valtaiķi 77Sermīte 287 Vanga 67Rude 15Nīkrāces pagasts Dzelda 484 Lēnas 117Nīkrāce 91Padures pagasts Padure 265 Deksne 79Ķimale 101 Līzesmuiža 42Keramika 36Tigas 30Vēgas 21Krācnieki 7Sausgaļciems 3Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.111Gala versija

Geo ConsultantsPašvaldībaCiemati ar1000 - 2000Ciema nosaukums / iedzīvotāju skaitsCiemati ar 1000 - 500 Ciemati ar 500 - 100 Ciemati ar < 100Pelču pagasts Pelči 490 Ābele 65Rimzātciems 32Kaltiķi 28Raidstacija 27Slipiņciems 20Skrundenieku 15Raņķu pagasts Raņķi 202 Smilgas 48Līdumnieki 2Rendas pagasts Renda 491 Kroņrenda 86Ozoli 135 Ezeri 22Rudbāržu pagasts Rudbārži 562 Sieksāte 135 Mārijas muiža 83Jaunsieksāte 76Pansionāts 62Internātskola 57Kandeļi 52Zaļumi 42Kokapuze 34Vecsieksāte 29Ļūdikas 23Birži 19Vidmuiža 17Laukmuiža 12Rumbas pagasts Mežvalde 439 Novadnieki 88Skrundas pilsētasl.t.Venta 424 Ēdas 57Kalnmuiža 45Veldze 39Lejas 31Ķīkciems 20Rumbenieki 20Dragūnciems 9Ķūķciems 5Jaunmuiža 288 Pumpuri 76Kušaiņi 184 Rūnaiši 58Ciecere 107 Plostnieki 36Vēršmuiža 24Videnieki 18Savenieki 6Snēpeles pagasts Snēpele 349 Mazsālijas 47Kundi 37Viesalgciems 25Turlavas pagasts Turlava 342 Klostere 36Ķikuri 177 Valāti 35Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.112Gala versija

Geo ConsultantsPašvaldībaCiemati ar1000 - 2000Ciema nosaukums / iedzīvotāju skaitsCiemati ar 1000 - 500 Ciemati ar 500 - 100 Ciemati ar < 100Jāmaiķi 26Kalējciems 26Grantiņi 21Maras 16Jaunziemeļi 14Krievciems 10Kazlēnciems 4Ķoniņciems 2Vārmes pagasts Vārme 567 Dūras 99Saldus rajonsVecvārme 40Zalkšciems 30Brocēnu novads Oškalni 386 Stūri 81Remte 355 Lielciecere 58Emburga 312 Pilsblīdene 40Blīdene 308 Kaulači 33Brocēnmuiža 20Stūrīši 9Smukas 4Ezeres pagasts Ezere 864 Grieze 180 Mauri 49Šarlote 46Marijas muiža 44Grīvaiši 42Garozas 33Amberģis 14Jaunauces pagasts Jaunauce 238 Kalnjāņi 28Popmuiža 27Ozolmuiža 9Ezerkrogs 8Jaunlutriņu pagasts Jaunlutriņi 73Ošenieki 4Kursīšu pagasts Kursīši 441 Grietēni 50Lutriņu pagasts Lutriņi 614 Namiķi 385Lašupe 114Kūdras 50Bruzilas 49Bāliņi 23Pekšņas 22Brūzilas 18Rīteļi 12Pļuras 11Nīgrandes pagasts Kalni 698 Alši 93Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.113Gala versija

Geo ConsultantsPašvaldībaCiemati ar1000 - 2000Ciema nosaukums / iedzīvotāju skaitsCiemati ar 1000 - 500 Ciemati ar 500 - 100 Ciemati ar < 100Nīgrande 556 Atvari 57Dziras 57Meldzere 38Piķeļmuiža 17Novadnieku pagasts Draudzība 426 Sātiņi 97Mežvidi 342 Kurši 26Sesile 171 Strazdi 15Ēvarži 157Pampāļu pagasts Pampāļi 539 Auniņi 54Pūteļkalns 35Veldres 34Pakalni 18Lukas 15Rubas pagasts Ruba 9Saldus pagasts Druva 1199Līkupēni 6Reņģe 2Rubas skola 1Vadakstes pagasts Vadakste 292 Priedula 87Bileiķi 56Benkava 19Zaņas pagasts Kareļi 203 Zaņas muiža 41Baltaiskrogs 123 Lībji 33Franči 28Silaiņi 17Zirņu pagasts Būtnari 352 Bukupe 70Zirņi 277 Ābari 21Cāļlauks 8Stalmaņi 8Višķernieki 2Viduskrogs 1Zvārdes pagasts Striķi 86Zvejnieki 56Jaunsētas 15Kuldīgas rajons 2620 1641 6208 3376Saldus rajons 1199 3271 5062 1979Reģionā: 3819 4912 11270 5355Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.114Gala versija

Geo Consultants3. pielikums. Viduskurzemes reģiona tiltu raksturojums0 – 34 -104 - VAutoceļšUpeTiltaKonstrukcija garums, m platums, m celtspēja, tKuldīga - Ēdole (P119) Vanka Dzelzsbetona 10 6 60Kuldīga - Ēdole grants Vanka Dzelzsbetona 13 3 60Stradži - Ēdole Užava Dzelzsbetona 26 6 60Stradži - Ēdole Vanka Dzelzsbetona 12 7 60Terande - Stadži Užava Dzelzsbetona 36 7 600 – 34 -104 - GAutoceļšUpeTiltaKonstrukcija garums, m platums, m celtspēja, tPadure - Kuldīga Padure Koka 9 5 30grāvis Koka 9 5 30Ķimale (apdzīvota vieta) Padure Dzelzsbetona 11 6 30Stikli - Kuldīga Sausgaļupe Dzelzsbetona 11 7 300 – 34 -105 - GAutoceļšUpeTiltaKonstrukcija garums, m platums, m celtspēja, tValgale – Veģi Abava Dzelzsbetona 60 10 60Renda (apdzīvota vieta) Abava Dzelzsbetona 57 7 600 – 34 -116 - AAutoceļšUpeTiltaKonstrukcija garums, m platums, m celtspēja, tĒdole – Jūrkalne P - 108 Užava Dzelzsbetona 22 7 60Apriķi – Laugaļi Rīva Dzelzsbetona 26 9 400 – 34 -116 - BAutoceļšUpeTiltaKonstrukcija garums, m platums, m celtspēja, tPilskalni, grants Rīva Dzelzsbetona 15 7 30Kuldīga (apdzīvota vieta) Venta Akmeņu 165 6 100Aizpute - Ķikuri Turlava Dzelzsbetona 23 7 600 – 34 -116 - GAutoceļšUpeTiltaKonstrukcija garums, m platums, m celtspēja, tLaidi - Ranki Ēnava Dzelzsbetona 12 6 300 – 34 -117 - AAutoceļšUpeTiltaKonstrukcija garums, m platums, m celtspēja, tSkrunda – Kuldīga (P116) Lējējupe Dzelzsbetona 8 8 60Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.115Gala versija

Geo ConsultantsSkrunda – Kuldīga (P 116) Sprincupe Dzelzsbetona 8 8 60Saldus – Kuldīga (P 108) Ēda Dzelzsbetona 26 8 60Mūrnieki - Līvi, grants Šķēde Dzelzsbetona 18 7 40Līvi - Sustrupi, grants Šķēde Dzelzsbetona 28 8 40Kuldīga (apdzīvota vieta) Venta Dzelzsbetona ? ? ?No mežniec. līdz autoceļam - mežā Vārme Dzelzsbetona 24 8 40Kuldīga – Kabile (P 121) Veldze Dzelzsbetona 18 7 40Lejas (Griķi) (apdzīvota vieta) Veldze Dzelzsbetona 16 7 30Kuldīga – Renda (P 120) Veldze Dzelzsbetona 9 6 600 – 34 -117 - VAutoceļšUpeTiltaKonstrukcija garums, m platums, m celtspēja, tSkrunda (apdzīvota vieta) Venta Dzelzsbetona 160 7 60Meža ceļš Ponakste Dzelzsbetona 11 7 30Skrunda - Saldus Ciecere Dzelzsbetona 32 11 60Skrunda – Saldus (A 9) Ciecere Dzelzsbetona 22 7 600 – 34 -118 - AAutoceļšUpeTiltaKonstrukcija garums, m platums, m celtspēja, tSaldus - Kabile Imula Akmeņu 5 5 40Saldus - Kabile Imula Dzelzsbetona 24 7 60Saldus - Kabile Imulas kr. pietec. Dzelzsbetona 20 6 60Saldus - Kabile Imula Dzelzsbetona 28 8 80Saldus - Imulas Imula Dzelzsbetona 38 8 60Kuldīga – Tukums (P 121) Imula Dzelzsbetona 27 8 80Tukums - Sabile Amula Dzelzsbetona 29 6 800 – 34 -118 - BAutoceļšUpeTiltaKonstrukcija garums, m platums, m celtspēja, tBrocēni - Remte Viesata Dzelzsbetona 10 7 600 – 34 -118 - GAutoceļšUpeTiltaKonstrukcija garums, m platums, m celtspēja, tSaldus – Jaunpils (P 104) Bikstupe Dzelzsbetona 12 8 30Saldus - Jaunpils Bukaišu Dzelzsbetona 15 8 600 – 34 -128 - BAutoceļšUpeTiltaKonstrukcija garums, m platums, m celtspēja, tSkrunda – Embūte (P 116) Koja Dzelzsbetona 6 8 60Nīkrāce - Dzelda Dzelda Dzelzsbetona 16 8 40Embūte – Skrunda (P 116) Dzelda Dzelzsbetona 32 9 600 – 34 -129 - AAutoceļšUpeTiltaKonstrukcija garums, m platums, m celtspēja, tDzelmes - Cīņa upe Dzelzsbetona 8 7 100Dzelmes - Cīņa upe Akmeņu 14 6 100Zirņi (apdzīvota vieta) upe Dzelzsbetona 9 6 30Ezere – Pampāļi (P 107) Zaņa Dzelzsbetona 22 8 20Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.116Gala versija

Geo Consultants0 – 34 -129 - BAutoceļšUpeTiltaKonstrukcija garums, m platums, m celtspēja, tEzere –Saldus (P 105) Kārklupe Dzelzsbetona 17 8 40Zemdegas -Saldus Zaņa Dzelzsbetona 18 8 60Zemdegas -Saldus Zaņa Dzelzsbetona 17 10 400 – 34 -129 - VAutoceļšUpeTiltaKonstrukcija garums, m platums, m celtspēja, tEzere –Nīgrande (P 106) Venta Dzelzsbetona 87 7 60Ezere –Nīgrande (P 106) Zaņa Dzelzsbetona 32 9 60Kalni –Nīgrande Losis Dzelzsbetona 48 8 600 – 34 -129 - GAutoceļšUpeTiltaKonstrukcija garums, m platums, m celtspēja, tEzere –Mažeķai (P 153) Vadakste Dzelzsbetona 67 7 80Ezere – Auce (P 96) Bruzile Dzelzsbetona 16 8 60Ezere – Saldus (P 105) Bruzile Dzelzsbetona 11 8 600 – 34 -130 - BAutoceļšUpeTiltaKonstrukcija garums, m platums, m celtspēja, tSaldus – Dobele (A 9) Bērze Dzelzsbetona 23 2 800 – 34 -130 - VAutoceļšUpeTiltaKonstrukcija garums, m platums, m celtspēja, tVeclīkupēni (apdzīvota vieta) Līkupe Dzelzsbetona 14 7 60Ezere – Auce (P 96) Ezere Dzelzsbetona 19 7 60Bramaņi - Tīrumi. Gr. Ezere Dzelzsbetona 17 6 40Līči. Lauku ceļš Ezere Dzelzsbetona 12 5 25Kokmuiža – Jaunauce Ezere Dzelzsbetona 4 12 30Jaunauce (apdzīvota vieta) Ezere Dzelzsbetona 18 8 60Šarlote - Kunkuli Krūmupe Dzelzsbetona 10 7 30Šarlote - Bērzlapas Krūmupe Dzelzsbetona 8 5 500 – 34 -130 - GAutoceļšUpeTiltaKonstrukcija garums, m platums, m celtspēja, tBileķi - Priedula Vadakste Dzelzsbetona 22 6 40Bungas - Putras Avikne Dzelzsbetona 16 6 50Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.117Gala versija

Geo Consultants4. pielikums. Viduskurzemes reģionā savākto atkritumuapjoms 2003. gadāAtkritumuapglabāšanasvieta, izgāztuvesnosaukumsSavāktoatkritumudaudzums, m 3Komerci Nebīstālie un amieinstituci rūpnieonālie cībasatkritum atkritui, m 3 mi, m 3VeselībasCeltniecaprūpībasesatkritumi, m 3 atkritumi *,m 3Parkuundārzuatkritumi, m 3Ielutīrīšanasatkritumi, m 3Kuldīgas rajons: 36510 1418 200 834 1218 150 99 40429SIA "Kuldīgas"Zīles" Pelčukomunāliepagastspakalpojumi"24500 240 200 600 1150 150 50 26892SIA "EKO"Liepājas RAS"Kurzeme"poligons, Grobiņa6186 1044 173 68 10 7483SIA "Ventspilslabiekārtošanaskombināts"SIA "Kurzemesainava""Platene" Tārgalespagasts"Ziedoņi" Tumespagasts"Janvāri" LaidzespagastsKopā,m 34993 37 61 29 5122831 96 10 938Saldus rajons: 24941 7086 1005 50 3 33085SIA "Saldus"Vipsteri"komunālserviss" Brocēnu novads17412 6878 24294SIA "Brocēnu ceļš""Vipsteri"Brocēnu novads5281 960 6242"Ziedoņi" TumespagastsSIA "Kurzemespagastsainava""Janvāri" Laidzes484 485SIA "Berivs"Kursīšu pagastakomunālasaimniecībaJaunlutriņu pagastapašvaldība“Bandzeri”Nīgrandes pagasts"Vipsteri"Brocēnu novads270 50 20 25 3 368414 31 3 448"Vipsteri"Brocēnu novads50 50PU SIA "Lutriņi""Vipsteri"Brocēnu novads650 105 756Pampāļu pagasta “Pampāļi”pašvaldībaPampāļu pagasts160 2 25 10 197Vadakstes pagasta “Bārnieki”pašvaldībaVadakstes pagasts120 2 122Zaņu pagastapašvaldība? 100 20 10 131Kopā reģionā: 61451 8504 1205 884 1218 150 102 73515Atkritumu īpatsvars reģionā: 83.6% 11.6% 1.6% 1.2% 1.7% 0.2% 0.1% 100.0%Kuldīgas rajons, % no kopēja 49.7% 1.9% 0.3% 1.1% 1.7% 0.2% 0.1% 55.0%Saldus rajons, % no kopēja 33.9% 9.6% 1.4% 0.1% 0.0% 0.0% 0.0% 45.0%* sadzīves atkritumiem pielīdzināmieViduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.118Gala versija

Geo Consultants5. pielikums. Atkritumu apsaimniekošanas sistēmā iesaistītieiedzīvotāji un atkritumu apjoms uz vienuiedzīvotāju Viduskurzemes reģionā 2003. gadāKuldīgas rajonsIedzīvotājuskaitsApkalpotoiedzīvotājuskaitsNo kopējāskaita %Savākto sadzīvesatkritumuapjoms, m 31 iedzīvotājasaražotais atkritumuapjoms, m 3Pilsētas: 17157 15250 88.9% 27124 1.78Kuldīga 13142 13000 98.9% 23500 1.81Skrunda ar laukuteritoriju 4015 2250 56.0% 3624 1.61Pagasti: 20125 7749 38.5% 9386 1.26Alsungas pagasts 1986 564 28.4% 1224 2.17Ēdoles pagasts 1049 241 23.0% 462 1.92Gudenieku pagasts 895 127 14.2% 133 1.04Īvandes pagasts 467 37 7.9% 50 1.35Kabiles pagasts 967 480 49.6% 212 0.44Kurmāles pagasts 2353 1080 45.9% 1312 1.21Laidu pagasts 1389 780 56.2% 864 1.11Nīkrāces pagasts 821 620 75.5% 768 1.24Padures pagasts 1124 286 25.4% 413 1.44Pelču pagasts 1044 426 40.8% 950 2.23Raņķu pagasts 578 130 22.5% 126 0.97Rendas pagasts 1,257 600 47.7% 319 0.53Rudbāržu pagasts 1265 690 54.5% 804 1.17Rumbas pagasts 1752 640 36.5% 743 1.16Snēpeles pagasts 886 185 20.9% 326 1.76Turlavas pagasts 1104 203 18.4% 381 1.87Vārmes pagasts 1,188 660 55.6% 300 0.45Saldus rajonsPilsētas: 12695 8500 67.0% 14305 1.68Saldus 12695 8500 67.0% 14305 1.68Brocēnu novads,t.sk. 6626 6500 98.1% 5281 0.81Brocēni 3576 3500 97.9% 4225 1.21Brocēnu novadalauku teritorija 3050 3000 98.4% 1056 0.35Pagasti: 16970 10709 63.1% 4871 0.45Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.119Gala versija

Geo ConsultantsIedzīvotājuskaitsApkalpotoiedzīvotājuskaitsNo kopējāskaita %Savākto sadzīvesatkritumuapjoms, m 31 iedzīvotājasaražotais atkritumuapjoms, m 3Ezeres pagasts 1481 800 54.0% 180 0.23Jaunauces pagasts 504 220 43.7% 30 0.14Jaunlutriņu pagasts 1040 450 43.3% 50 0.11Kursīšu pagasts 1042 510 48.9% 133 0.26Lutriņu pagasts 1474 980 66.5% 650 0.66Nīgrandes pagasts 1944 1800 92.6% 270 0.15Novadniekupagasts 2002 1528 76.3% 803 0.53Pampāļu pagasts 885 800 90.4% 160 0.20Rubas pagasts 1110 500 45.0% 36 0.07Saldus pagasts 1727 1500 86.9% 1654 1.10Vadakstes pagasts 651 300 46.1% 120 0.40Zaņas pagasts 869 150 17.3% 100 0.67Zirņu pagasts 1841 1011 54.9% 650 0.64Zvārdes pagasts 400 160 40.0% 35 0.22Kopā reģionā:reģiona pilsētas 33428 27250 81.5% 45654 1.68reģiona laukuteritorijas 40145 21458 53.5% 15314 0.71Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.120Gala versija

Geo Consultants6. pielikums. Viduskurzemes reģiona esošo sadzīves atkritumu izgāztuvju raksturojums uz 2005.gada 1. jūnijuNr.p.k.Pagasts vaipilsētasIzgāztuvesnosaukumsDarbojošās izgāztuvesKuldīgas rajonsIzgāztuveskopēja platība,haPlatība, kasjārekultivē,haAtkritumu tipsApglabātoatkritumudaudzumskopā m3Apglabātoatkritumudaudzums2004. gadā, t1 Pelču pagasts "Zīles" 4.5 4.5 SA 124727 5 00023Saldus rajonsBrocēnunovadsNīgrandespagasts"Vipsteri" 4.0 4.0 SA 3 156,81"Bandzeri" 2.0 2.0 SA 57,6Zemes īpašumaforma(apsaimniekotājs)Kuldīgas KPlietošanaSaldus rajonapadomesīpašumsPašvaldībasīpašumsEkspluatācijasIzgāztuvessākuma unstatussslēgšanas gads1979-2006 darbojasIzgāztuvesrekultivācijasgadsNovietošanasdabā, attālumsno tuvākāsdzīvojamāsmājas, m~ 2 km R noSkrunda -Kuldīgaceļa. Klajš lauks,apkārt mežs,notece uz Ventu,1000 mMonitoringaurbumi/pētījumi1996-2006 darbojas 41965-2006 darbojasDA no Nīgrandes,karjers, 900 m"Brandzeri"irnavPiezīmes4Pampāļupagasts"Pampāļi" 0.6 0.6 SA 27Pašvaldībasīpašums1970-2006 darbojas 55Vadakstespagasts"Bārnieki" 0.14 0.14 SA 21,6Pašvaldībasīpašums1995-2006 darbojasZA no Vadakstes~ 3 km, lauks, 300m "Bāršuki", 200m "Benaiši"navAtkritumus bēra bedrēs ~ 2x4x2.Kad bedre pilna, apbēra ar smiltīmSlēgtās izgāztuvesKuldīgas rajons1Skrundaspilsētas l.t."Skrunda" 2.2 2.2 SAPašvaldībasīpašums1950-2003 slēgta Mežā, 1 km nav1 reizi pārklāta ar smilti 10 gadusatpakaļ, regulāri notiek līdzināšanasdarbiViduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.121Gala versija

Geo ConsultantsNr.p.k.Pagasts vaipilsētasIzgāztuvesnosaukumsIzgāztuveskopēja platība,haPlatība, kasjārekultivē,haAtkritumu tipsApglabātoatkritumudaudzumskopā m3Apglabātoatkritumudaudzums2004. gadā, tZemes īpašumaforma(apsaimniekotājs)EkspluatācijasIzgāztuvessākuma unstatussslēgšanas gadsIzgāztuvesrekultivācijasgadsNovietošanasdabā, attālumsno tuvākāsdzīvojamāsmājas, mMonitoringaurbumi/pētījumiPiezīmes2Ēdolespagasts"Kauši" 1.5 1.5 SAPašvaldībasīpašums198?-2002 slēgtaZA no Ēdoles ~3km. Meža ielokā.500 mnavSablīvēta, pārklāta ar zemi3Gudeniekupagasts"Bigsāti" 0.3 0.3 SA Privātīpašums ~1970-2002 slēgtaD no "Gudenieki"1 km meža ielokā,~ 400 mnavSablīvēta, nolīdzināta4Īvandespagasts"Cīņa" 5.0 2.0ZS+BG+SAPašvaldībasīpašums1988-2001 slēgtaDA no Īvandes.Vecs karjers, ~ 50mUzsākta rekultivācija ar zāģuskaidām 1995. gadā bet navpabeigta. Rada ugunsbīstamībumežā.5Kabilespagasts"Grantiņi" 5.4 2.1 SAPašvaldībasīpašums/privātīpašums~1980-2003 slēgtaDR no Kabiles~1,5 km. Karjers,300 m "Grantiņi"navSastumta un sablīvēta6Kurmālespagasts"Siliņi" 1.4 1.4 SAPašvaldībasīpašums1993-2002 slēgtaZA no centra ~5km. Karjers, 800m "Stūrīši"navSastumta , nolīdzināta7Kurmālespagasts"Kalēji" 1.0 1.0ZS+BG+SAsaimniecība"Kalēji"1989-2003 slēgtaizgāztuvē apglabāti būvgruži,dzelzsbetona konstrukcijas, arībīstamie atkritumi (azbestaatkritumi)8Kurmālespagasts"????" 0.5 0.5SA+BG+ZSPrivātīpašumsnav datuslēgta/nelegālāBlakus Kuldīgas -Snēpeles ceļamnavTiek ievesti nesankcionēti atkritumino Kuldīgas9Laidupagasts"Sermīte" 0.2 0.2 SAPašvaldībasīpašums1981-2003 slēgtaPretī stadionam,grants bedre 100mnavNolīdzināta, apbērta ar zemi,apaugusi10Laidupagasts"Svillas" 0.8 0.8 SAPašvaldībasīpašums1985-2003 slēgtaLaidu - Raņķuceļš, karjers, 200mnavNolīdzināta11Nīkrācespagasts"Vītoliņi" 0.7 0.7 SA Privātīpašums 1983-2002 slēgtaDR no zīm.Dzelda 2,5 km.Meža malānavDaļēji apbērta ar grunti. Daļa noizgāztuves rekultivējama slēgta(2004. gada septembrī) lopu kapsētaļoti sliktā stāvoklī.Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.122Gala versija

Geo ConsultantsNr.p.k.Pagasts vaipilsētasIzgāztuvesnosaukumsIzgāztuveskopēja platība,haPlatība, kasjārekultivē,haAtkritumu tipsApglabātoatkritumudaudzumskopā m3Apglabātoatkritumudaudzums2004. gadā, tZemes īpašumaforma(apsaimniekotājs)EkspluatācijasIzgāztuvessākuma unstatussslēgšanas gadsIzgāztuvesrekultivācijasgadsNovietošanasdabā, attālumsno tuvākāsdzīvojamāsmājas, mMonitoringaurbumi/pētījumiPiezīmes12Padurespagasts"Sviķi" 1.0 1.0 SAPašvaldībasīpašums~1980-2002 slēgtaRZ no centra 7km, mežā, 500 m"Sviķi"navNolīdzināta, pārklāta ar zemi13Rendaspagasts"Pūteļi" 1.5 1.5 SAPašvaldībasīpašums1980-2002 slēgtaR no Rendas 2 km,karjers, 500 m"Avotiņi"navsastumts kaudzē, pārklāta ar zemi.14Raņķupagasts"Stūrīši" 0.3 0.3 SAVAS "Valstsmeži"1973-2002 slēgtaD no "Skola" 7.3km karjerā, ~ 800m "Ošenieki"navNoblietēta, pārklāta ar zemes kārtu,daļēji apaugusi ar krūmiem. Līdz1988. gadam izmantoja Padomjuarmija15Raņķupagasts"Ulmaņapriedīties"15.0 6.0 BGpašvaldībasīpašums??? - 1998 slēgtaNetālu noDumšiemnavBijušās Skrundas RLS būvgruži16 Pelču pagasts ??? SA 0 slēgtaBlakus Pelčuciemam mežā17Rudbāržupagasts"Sniedzes" 1.0 1.0 SAPašvaldībasīpašums19??-2003 slēgtaZ no Rudbāržiem2.3 km, mežaielokā; 700 m"Sniedzes"navblakus slēgta lopu kapsēta18Rumbaspagasts"Doņi" 6.1 2.5ZS+SA+BAPrivātīpašums 1993-2003 slēgtaatrodas starpKuldīgas - Saldusceļu un Ventas upi"Ventas ielejas"teritorijā (~6 kmno Kuldīgas)konstatēta piesārņojuma noplūdeVentā. Karjers, smilšaina grunts.19RumbaspagastsNovadniekuciemataizgāztuveSA 0.0 Privātīpašums~15 km noKuldīgasbijušā pagasta izgāztuve, kuruekspluatēja līdz 1970. g.20Turlavaspagasts"Priedīškalni" 1.0 1.0 SA 0.0Pašvaldībasīpašums1996-2002 slēgtaDR no Turlavas ~15 km, Karjers.500. mājasnavnolīdzināta21Turlavaspagasts"Valāti" SA 0slēgta unrekultivēta2004Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.123Gala versija

Geo ConsultantsNr.p.k.Pagasts vaipilsētasIzgāztuvesnosaukumsIzgāztuveskopēja platība,haPlatība, kasjārekultivē,haAtkritumu tipsApglabātoatkritumudaudzumskopā m3Apglabātoatkritumudaudzums2004. gadā, tZemes īpašumaforma(apsaimniekotājs)EkspluatācijasIzgāztuvessākuma unstatussslēgšanas gadsIzgāztuvesrekultivācijasgadsNovietošanasdabā, attālumsno tuvākāsdzīvojamāsmājas, mMonitoringaurbumi/pētījumiPiezīmes22Vārmespagasts"Žūpnieki" 1.0 1.0 SA 0.0Pašvaldībasīpašums~1970-2002 slēgtaA no centra 3.5km, karjers, 550 m"Žūpnieki"navPārklāta ar smilts - māla slāni.Apaugusi ar krūmiem un zāli.Saldus rajons23Ezerespagasts"Vecāsgrantsbedres"1.0 1.0 SAPašvaldībasīpašums1972-2000 slēgtaD no Ezeres,krūmāja, 400 mmājanavUzbērums ar granti. Teritorijādarbojas atkritumu pārkraušanaslaukums24Lutriņupagasts"Krimpji" 0.5 0.5 SAPašvaldībasīpašums1978-2003 slēgtaZA ZA no Lutriņuc. 2.3 km. Karjers,500 m "Ozoli"nav25Novadniekupagasts"Kūmas" 1.22 0.22 SAPašvaldībasīpašumslīdz 1995 slēgta 4 Rekultivēta 1995. gadā (1 ha)26Rubaspagasts"Mēra kapi" 0.4 0.4 SAPašvaldībasīpašums1970-2000 slēgtaR no Rubas 2 km,karjers, 500 m"Vecrubas"navKreisā pusē apbērta ar grunts -melnzemi 2003. g. Darbojasatkritumu pārkraušanas laukums27Zaņaspagasts"Grieztpurva" 0.2 0.2 SAPašvaldībasīpašums1995-2003 slēgtaZA no Kareļuc.1.7 km, pie mežaieloka, 500 m"Lagzoliņas"navKreisā pusē sablīvēta, apbērta arskaidām un zemi. Darbojasatkritumu pārkraušanas laukumsSlēgtās un rekultivētas izgāztuvesKuldīgas rajons1Alsungaspagasts"Klinģi" 1.6 SAPašvaldībasīpašums1980-2002slēgta unrekultivēta2002ZA no Alsungas.Vecs karjers. 500m1 urbums2Snēpelespagasts"Sudrabkalni" 1.5 SAPašvaldībasīpašums1982-2002slēgta unrekultivēta2002D no centra, 3 km,karjers, 300mmājanavSablīvēta, pārklāta ar smilti un zemi3RendaspagastsvecaizgāztuveSA Privātīpašums???? -1980.gg.beigāsslēgtaPie bijušā kaļķucepļanavapaugusi, rekultivācija navnepieciešamaViduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.124Gala versija

Geo ConsultantsNr.p.k.Pagasts vaipilsētasIzgāztuvesnosaukumsIzgāztuveskopēja platība,haPlatība, kasjārekultivē,haAtkritumu tipsApglabātoatkritumudaudzumskopā m3Apglabātoatkritumudaudzums2004. gadā, tZemes īpašumaforma(apsaimniekotājs)EkspluatācijasIzgāztuvessākuma unstatussslēgšanas gadsIzgāztuvesrekultivācijasgadsNovietošanasdabā, attālumsno tuvākāsdzīvojamāsmājas, mMonitoringaurbumi/pētījumiPiezīmesSaldus rajons4Brocēnunovads"Imantas" 1.05 SAPašvaldībasīpašums1970-1996slēgta unrekultivēta1997Pie ceļa 1.5 km nozīmes "Stūri"nolīdzināta, apaugusi ar zāli. 600mtālāk vecais karjers ar 2 kaudzēmSA5Jaunaucespagasts"Briņķi" 2.0 SA Privātīpašums 1980-2000slēgta unrekultivēta2000Z no Jaunauces.Klajš lauks, 1.1km "Bērzlapas"navrekultivēta, apbērta ar zemi unapaugusi ar zāli6Jaunlutriņupagasts"Vārpas" 0.1 SAPašvaldībasīpašums?-2000slēgta unrekultivēta2000DR no"Jaunlutrini"Karjers. 300m "Rotas"navSastumta, nolīdzināta un apbērta arzemi7Kursīšupagasts"Srauti" 0.9 SAPašvaldībasīpašums1980-1999slēgta unrekultivēta1999ZA no Kursīšiem5 km Kursīšiem,150m"Lijinas"navSablīvēta, apbērta ar zemi, apstādītaar jaunaudzi8Nīgrandespagasts"Baļķi" 0.3 SA Privātīpašums nav datuslēgta unrekultivēta1999 nav9Salduspagasts"Odzēni" 0.8 SA Privātīpašums līdz 199910 Zirņu pagasts "Braņķi" 2.0 SA Privātīpašums līdz 1996slēgta unrekultivētaslēgta unrekultivēta2000 nav1996 nav ApaudzētaSkaitskopējā platība,haplatība, kasjārekultivē, haKuldīgas rajonsDarbojošās izgāztuves 1 4.5 4.50Slēgtās izgāztuves * 22 45.9 27.00Rekultivētās izgāztuves ** 3 3.1 0.00Saldus rajonsDarbojošās izgāztuves 4 6.74 6.74Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.125Gala versija

Geo ConsultantsSkaitskopējā platība,haplatība, kasjārekultivē, haSlēgtās izgāztuves 5 3.32 2.32Rekultivētās izgāztuves 7 7.15 0.00Viduskurzemes reģionsDarbojošās izgāztuves 5 11.24 11.24Slēgtās izgāztuves 27 49.22 29.32Rekultivētās izgāztuves 9 10.25 0.00Kopā: 41 70.71 40.56* - nav datu par Rumbas pagasta Novadnieku ciemata izgāztuves platībunav datu par Pelču pagasta izgāztuves nosaukumu un platību** - nav datu par Rendas pagasta izgāztuves platībuViduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.126Gala versija

Geo Consultants7. pielikums. Atkritumu apsaimniekošanas izmaksas un tarifulīmenis Viduskurzemes reģionā, 2003. g.AdministratīvāvienībaTarifu līmenis, ar PVN (5%)Atkritumu apsaimniekošanas izmaksasUzņēmumiIedzīvotājiememReālās izmaksas, LVL/gadā Nepieciešamās izmaksas, LVL/gadāsavākšana un apglabāša savākšana uncititransportēšana natransportēšana apglabāšana citi LVL/m 3 LVL/mēn./cilv. LVL/m 3Kuldīgas rajons 3,35-3,93 0,35-0,52 3,35-5,22Kuldīgas pilsēta 3,90 0,49 3,90Skrundas pilsēta 3,35 0,35-0,52 3,35Alsungas pagasts 3222 3,93 0,41 5,22Ēdoles pagasts 1475Gudenieku pagasts 495560(izgāztuve)1475Īvandes pagasts 160 400ap 10000(rekult.)70000(rekult.)12000(rekult.)3,93 0,41 5,223,93 0,41 5,223,90 0,49 3,90Kabiles pagasts 1006 3,74 3,74Kurmāles pagasts 2400 100Laidu pagasts 1257 10820000(rekult.)50000-100000(rekult.)3,93 0,41 5,223,35 0,35-0,52 3,35Nīkrāces pagasts 1660 1700 3,35 0,35-0,52 3,35Padures pagasts 1150 300Pelču pagasts40 (tikaipašvaldībai)20000(rekult.)Raņķu pagasts 230 300 230 420006000(rekult.)3,93 0,41 5,223,90 0,49 3,903,35 0,35-0,52 3,35Rendas pagasts 720 3,74 3,74Rudbāržu pagasts 950 3,35 0,35-0,52 3,35Rumbas pagasts 3138 3,93 0,41 5,22Snēpeles pagasts 528Turlavas pagasts 7002000(projektam)1000 (stāduiegādei)3,93 0,41 5,222000 3,93 0,41 5,22Vārmes pagasts 1560 100000 3,74 3,74Saldus rajons 0,00-4,00 0,00-0,40 2,00-4,84Saldus pilsēta 3,31 3,56Brocēnu novads 2,85 3,50Ezeres pagasts 670 700 620 700 2000 1000 0,10 4,84Jaunauces pagasts 200 100 400 0,05 2,00/mēn.Jaunlutriņu pagasts 300 60 1500 5300 800 0,083,16 +Kursīšu pagasts 860 150 1000 150 0,15-0,40tr.izd.Lutriņu pagasts 920 3,31 3,56Nīgrandes pagasts 1920 544 2377 4500 1000 5000 3,00 0,20 3,00Novadniekupagasts3176 450 1240 52000210000(rekult.)16200 3,31 3,56Pampāļu pagasts 51 555 720 500 0,00 0,00Rubes pagasts 419 160 500 3000 (rekult.) 500 0,20Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.127Gala versija

Geo ConsultantsAdministratīvāvienībaTarifu līmenis, ar PVN (5%)Atkritumu apsaimniekošanas izmaksasUzņēmumiIedzīvotājiememReālās izmaksas, LVL/gadā Nepieciešamās izmaksas, LVL/gadāsavākšana un apglabāša savākšana uncititransportēšana natransportēšana apglabāšana citi LVL/m 3 LVL/mēn./cilv. LVL/m 3Saldus pagasts 3,31 3,56Vadakstes pagasts 315 285 90 400 600 100 0,30/ģim.Zaņas pagasts 100 400 656 420 1500 5000 3,31 3,56Zirņu pagasts 1650 200 1650 500 500 3,31 3,56Zvārdes pagasts 140 140 4,00Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.128Gala versija

Geo Consultants8. pielikums. Saldus rajona Gaiķu pagasta un Šķēdes pagastapadomju vēstules.Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.129Gala versija

Geo Consultants9. pielikums. SIA “Geo Consultants” vēstule Nr. 130/2005 unLR Valsts Vides Dienesta Liepājas RVP vēstuleNr. 5.3.2.-7.4./910Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.130Gala versija

Geo Consultants10. pielikums. SIA “Geo Consultants” vēstule Nr. 193/2005 unatbildes uz toViduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.131Gala versija

Geo Consultants11. pielikums. Ieteikumi pašvaldību saistošajiem noteikumiemLATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS2005. gada Ieteikumi Nr.RīgāProt. Nr.Ieteikumi pašvaldību saistošajiem noteikumiem, kas reglamentē sadzīvesatkritumu apsaimniekošanuIzdoti saskaņā arAtkritumu apsaimniekošanaslikuma 9. panta otro daļu1. Ieteikumi attiecas uz pašvaldību saistošajiem noteikumiem, kas reglamentē sadzīvesatkritumu apsaimniekošanu (turpmāk – saistošie noteikumi).2. Saistošajos noteikumos lieto terminus, kuri ir noteikti normatīvajos aktos attiecībā uzatkritumu apsaimniekošanu.3. Saistošajos noteikumos norāda sadzīves atkritumu apsaimniekošanas mērķusatbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam, atkritumu apsaimniekošanas valstsun reģionālajiem plāniem.4. Saistošajos noteikumos ietver šādas vispārīgas prasības:4.1. pašvaldība organizē un kontrolē sadzīves atkritumu apsaimniekošanu savāadministratīvajā teritorijā saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem atkritumuapsaimniekošanas jomā;4.2. pašvaldībā atkritumu apsaimniekošanu organizē, slēdzot līgumus ar sadzīvesatkritumu apsaimniekotājiem;4.3. sadzīves atkritumu savākšanas sistēmu nosaka pašvaldība, informējot par tosadzīves atkritumu apsaimniekotāju.4.4. saistošie noteikumi ir saistoši visām personām pašvaldības administratīvajāteritorijā.Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.132Gala versija

Geo Consultants5. Saistošajos noteikumos nosaka nekustamā īpašuma īpašnieka vai lietotāja pienākumiun atbildība, paredzot, ka nekustamā īpašuma īpašnieks vai lietotājs:5.1. ir atbildīgs par atkritumu savākšanu un izvešanu no īpašumā vai valdījumā esošāsteritorijas, iesaistoties pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas pasākumu realizēšanā;5.2. pēc pieprasījuma sniedz pašvaldībai ziņas par iedzīvotāju skaitu, kas dzīvoattiecīgajā nekustamajā īpašumā, un komersantiem un citām personām, kas veic saimnieciskodarbību attiecīgajā nekustamajā īpašumā;5.3. slēdz līgumu ar sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, kam ir līgums ar pašvaldību,par sadzīves atkritumu savākšanu un izpilda noslēgtā līguma noteikumus;5.4. iesaistās dalītas atkritumu vākšanas pasākumos atbilstoši atkritumuapsaimniekošanu reglamentējošo likumu, Ministru kabineta noteikumu un pašvaldībassaistošo noteikumu prasībām;5.5. atkritumu tvertņu tukšošanas dienās sadzīves atkritumu tvertnes no privātoīpašumu slēgtajiem pagalmiem novieto specializētajam autotransportam vai tā apkalpeipieejamā vietā, netraucējot gājēju un transporta līdzekļu kustību, kā arī nodrošina, ka pēcatkritumu izvešanas tvertnes tiek novietotas atpakaļ to atrašanās vietā;5.6. nodrošina sadzīves atkritumu savākšanai nepieciešamo tvertņu skaitu, saskaņojotar sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, ņemot vērā sadzīves atkritumu daudzumus un tvertņuiztukšošanas biežumu;5.7. uztur sadzīves atkritumu konteinerus lietošanas kārtībā;5.8. nodrošina atsevišķu atkritumu veidu (liela izmēra atkritumu, būvniecības unbūvju nojaukšanas atkritumu, utt.) nogādāšanu uz pārstrādes vai apglabāšanas vietām ar savutransportu vai izmantojot sadzīves atkritumu apsaimniekotāja pakalpojumus;5.9. kompostē parku un dārzu atkritumus ar pašvaldību saskaņotās vietās.6. Saistošajos noteikumos nosaka, ka daudzdzīvokļu māju īpašnieki vaiapsaimniekotāji:6.1. saskaņojot ar pašvaldību un sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, daudzdzīvokļumāju iedzīvotājiem pieejamā vietā izveido un uztur kārtībā atkritumu tvertņu laukumus, kasparedzēti sadzīves atkritumu savākšanai, un nodrošina ērtu specializētā autotransportapiekļūšanu atkritumu tvertnēm to iztukšošanas dienās jebkurā laikā;6.2. ēkās, kur atkritumu savākšanai tiek izmantoti atkritumu vadi, nodrošina šo vaduregulāru apkopi, konteineru telpu tīrību, kā arī sadzīves atkritumu pārvadāšanas specializētotransportlīdzekļu brīvu piekļūšanu atkritumu tvertnēm to iztukšošanas laikā;7. Saistošajos noteikumos nosaka, ka masu pasākumu organizētājam jānodrošinaattiecīgās teritorijas sakopšana vienas diennakts laikā pēc pasākuma noslēguma.8. Saistošajos noteikumos nosaka iedzīvotāju pienākumu iekļauties pašvaldības kopējāsadzīves atkritumu savākšanas sistēmā, savākt (ja nepieciešams, arī šķirot) radītosViduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.133Gala versija

Geo Consultantsatkritumus un nogādāt nekustamā īpašuma īpašnieka vai apsaimniekotāja norādītajāvietā.9. Saistošajos noteikumos nosaka šādus aizliegumus:9.1. izmest atkritumus to savākšanai vai apglabāšanai neatļautās vietās;9.2. atkritumu tvertnes izvietot uz ielām;9.3. ievietot sadzīves atkritumu tvertnēs degošus, viegli uzliesmojošus un eksplozīvuspriekšmetus, šķidrus atkritumus, infekcijas slimības izraisošus atkritumus, liela izmēraatkritumus, būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumus, rūpniecības atkritumus, ielusmiltis, parku un dārzu atkritumus un bīstamos atkritumus;9.4. cieši sablīvēt, iesaldēt vai sadedzināt atkritumus sadzīves atkritumu tvertnēs,paredzot sadzīves atkritumu apsaimniekotājam tiesības šādas tvertnes atstāt neiztukšotas.10. Saistošajos noteikumos nosaka šādus sadzīves atkritumu apsaimniekotājapienākumus:10.1. pirms savas darbības uzsākšanas pašvaldības administratīvajā teritorijā slēgtlīgumu ar pašvaldību par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.10.2. pēc līguma noslēgšanas saņemt reģionālās vides pārvaldes atļauju atkritumuapsaimniekošanai;10.3. sadzīves atkritumu apsaimniekošanā izmantot specializētus transportlīdzekļus,atkritumu tvertnes, iekārtas un ierīces, kas nerada apdraudējumu cilvēku dzīvībai unveselībai, videi un nepārsniedz pieļaujamo trokšņu līmeni;10.4. nodrošināt klientus ar atkritumu tvertnēm pietiekamā daudzumā;10.5. atbilstoši saskaņotiem grafikiem nodrošināt sadzīves atkritumu tvertņuiztukšošanu un sadzīves atkritumu izvešanu no atkritumu tvertņu laukumiem un atkritumuvadiem (daudzdzīvokļu mājās), nodrošinot tīrību;10.6. veikt sadzīves atkritumu tvertņu uzstādīšanu, labošanu, nomaiņu, ja tvertne(urna) nav citas personas īpašumā;10.7. nogādāt savāktos sadzīves atkritumus ar šim nolūkam paredzētu specializētotransporta līdzekli uz pašvaldības noteikto sadzīves atkritumu poligonu vai izgāztuvi;10.8. nodrošināt atsevišķu veidu sadzīves atkritumu (liela izmēra atkritumu,būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumu, ielu tīrīšanas atkritumu, parku un dārzu, u.c.)izvešanu, ja to paredz ar pašvaldību noslēgtais līgums;10.9. saskaņot ar pašvaldību atkritumu tvertņu (urnu) dizainu (piemēram, forma,krāsojums);10.10. marķēt atkritumu tvertnes, norādot sadzīves atkritumu apsaimniekotājanosaukumu;10.11. nodrošināt iedzīvotāju, iestāžu, sabiedriskās ēdināšanas un tirdzniecības vietāsradīto sadzīves atkritumu, tai skaitā sašķiroto atkritumu, savākšanu, šķiroto sadzīvesatkritumu savākšanu saskaņojot ar pašvaldību;10.12. nodrošināt atkritumu tvertņu laukumu sakopšanu pēc sadzīves atkritumusavākšanas.Viduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.134Gala versija

Geo Consultants11. Saistošajos noteikumos nosaka šādas prasības sadzīves atkritumu dalītai vākšanaiun šķirošanai:11.1. pašvaldības teritorijas daļās, kur tiek veikta šķiroto atkritumu savākšana,sadzīves atkritumu radītāji šķiro mājsaimniecībā, iestādēs, tirdzniecībā, sabiedriskajāēdināšanā, ražošanā un citur radītos atkritumus un tos novieto atbilstošās, speciāli apzīmētāsatkritumu tvertnēs savākšanas laukumos;11.2. dalīti tiek savākti rašanās vietā sašķirotie, otrreiz izmantojamie unpārstrādājamie sadzīves atkritumi, piemēram, papīrs, stikls, plastmasa u.c., ņemot vērāsadzīves atkritumu pārstrādātāju prasības dalīti savāktajiem atkritumiem;11.3. sašķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekotāji savlaicīgi informē atkritumuradītājus un sadzīves atkritumu apsaimniekotājus par jauna šķiroto atkritumu savākšanasveidu ieviešanu un attiecīgo tvertņu krāsojumu vai apzīmējumu;11.4. sašķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekotājiem pēc atkritumu izvešanasjānodrošina sašķiroto atkritumu savākšanas vietu sakopšana.12. Pašvaldība nosaka prasības sadzīvē radušos bīstamo atkritumu apsaimniekošanai.13. Pašvaldība saistošajos noteikumos nosaka maksājumu kārtību par sadzīvesatkritumu apsaimniekošanu.14. Pašvaldība saistošajos noteikumos nosaka administratīvo atbildību par saistošonoteikumu prasību pārkāpšanu.15. Pašvaldība ir tiesīga saistošajos noteikumos noteikt citus nosacījumus, ja tie navpretrunā ar normatīvo aktu prasībām attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu.Ministru prezidentsVides ministrsA. KalvītisR. VējonisMinistrs Valsts sekretārs JuridiskādepartamentadirektorePar kontroliatbildīgāamatpersonaAtbildīgāamatpersonaR. Vējonis G. Puķītis A. Stašāne V. Puriņš I. Doniņa18.04.2005; 13:05953I. Doniņa7026515, ilze.donina@vidm.gov.lvViduskurzemes reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns 2005. – 2025. g.135Gala versija