Maija avīze - Madona.lv

2 2012. gada maijsJaunieši tiek iesaistīti projektāPar projektu, kurā pērn iesaistījās arīmūsu pagasta jaunieši, stāsta Mētrienaspagasta sociālā darbiniece Arita Sīpola.„Projekta „Atbalsta sistēma nepilngadīgolikumpārkāpumu prevencijai” mērķisbija samazināt atstumtības riskus bērniemar sociālās uzvedības traucējumiem unradīt drošu vidi šo bērnu veiksmīgai attīstībai.Projektā tika iesaistīti dažādas jomasspeciālisti, kā, piemēram, izglītības nodaļas,sociālā centra darbinieki, bērnu un jauniešucentru metodiskā darba vadītāji, psihologi,sociālie darbinieki, skolu direktori, skolotājiun citi.Šajā projektā sākotnēji no Mētrienaspagasta tika pieteiktas divas jaunietes –Inga un Ella. Meitenes aktīvi apmeklējavisus pasākumus. Viņām drīz pievienojāsarī Diāna, Kristīne, Santa un Ina. Meitenesprojektā piedalījās ne tāpēc, ka viņām būtuuzvedības problēmas, bet gan tādēļ, ka tābija lieliska iespēja iemācīties un apgūt tikdaudz jauna un interesanta. Uzskatu, kalauku bērniem un pusaudžiem būtu nepieciešamasšādas aktivitātes vairāk, jo ne visivecāki var atļauties atmaksāt kādu nometnivai nodarbības kādā jomā.Katra mēneša sākumā tika atsūtītapasākumu programma. Meitenes regulāritikās Jauniešu iniciatīvu centrā „Burbulis” arcitiem sava vecuma pusaudžiem, kur notikadažādas aktivitātes, piemēram, kā kinologanodarbības, meditācija, stila nodarbības –frizūru veidošana, meikapa konsultācijas.Atceros, ka bija pat tā, ka satiekot meitenes,uzreiz tās nemaz nepazinu, jo viņas vienaotru bija profesionāli nokrāsojušas un veidojušasfrizūras. Nodarbības notika arī ārpusBIC „Burbulis”. Meitenes pabija Praulienaspagasta „Apiņu kaltē”, kur mācījās gatavotēst, gāja pirtī. Jauniešiem bija iespēja tiktiesar daudziem profesionāliem cilvēkiem. ArImantu Pulksteni kopā dziedāja, spēlējot ģitāru.Imants Pulkstenis deva ieskatu fotografēšanasmākslā. Bija tikšanās ar uzņēmējuAntru Gotlaufu un viņas ģimeni.Projekts risinājās laikā no 2012. gadamarta vidus līdz augusta beigām. Bija lielslaika pārbaudījums meiteņu izturībai.Paldies visiem, kas mūs atbalstīja.”Par projekta laikā iegūtostāsta meitenesSanta – bija diezgan interesanti. Novisiem pasākumiem biju aizbraukusi gantikai uz diviem. Šobrīd sazinos ar dažiemjauniešiem no projekta. Man ļoti patikasporta diena Sarkaņos. Bija jāspēlē futbolsun jādarbojas komandās. Atceros, ka mūsukomandu sauca „Pīrādziņi”. Interesanti bijaarī mācīties pareizi un skaisti servēt galdu,ko mācīja Praulienā. Visu to atceros tikai arpozitīvām emocijām.Diāna – tas bija kaut kas īpašs! ĻotiArita stāda ozoliņu.patika kinologa nodarbības, arī meikapaveidošana. Iemācījos taisīt telefona maciņus.Patika arī tikšanās ar psihologu. Betvisvairāk atmiņā palikusi nometne OskaraKalpaka „Liepsalās”. Tur bija daudz interesantunodarbību. Arī es esmu ieguvusidraugus.Kristīne – katrā nodarbībā bija kaut kasīpašs. Jaukas bija retorikas nodarbības, kurmācīja pareizi izrunāt vārdus un teikumusar atbilstošu pieturzīmi. Kinologs līdzi bijaatvedis vairākus sunīšus un rādīja trikus artiem. Visvairāk tomēr patika nometne, kurļoti saturīgi pavadījām laiku.Ina – atmiņas un iespaidi... Man vislabākpalikusi atmiņā kosmētikas nodarbība,kur mācījāmies, kā pareizi krāsoties, kāuzlikt meikapu un stila nodarbības. Patikameditācija, kā pareizi elpot un atslābināties.Atmiņā arī kāds interesants gadījums – pareizrunasnodarbība sākās ar nelielu strīduun beidzās ar papīra bumbu mētāšanu, kurāvisi piedalījās.Paldies Aritai par ieguldīto darbu.Mētrienas pagasta pārvaldes darbinieki.„Projekta vadītāji Madonā rīkoja noslēgumapasākumu, kurā augstu un atzinīgitika novērtēta Aritas Sīpolas atsaucība,atvēlētais laiks un entuziasms piedalotiesšajā projektā”, stāsta Madonas novadapašvaldības sociālā dienesta vadītājavietniece Marita Krasovska, „arī Madonasnovada pašvaldības sociālais dienestsizsaka vislielāko paldies sociālajai darbinieceipar ieguldīto darbu Mētrienas jauniešuaktivitāšu organizēšanā. Kaut arī ikdienāsociālajam darbiniekam ir daudz tiešo darbapienākumu, Arita atrada laiku iesaistītMētrienas jauniešus projektā. Paldies arīMētrienas pagasta pārvaldei par atbalstuun līdzdalību”.Mētrienas pagasta pārvaldei par līdzdalībuprojektā tika uzdāvināts Kanādasozols, kurš kopīgi tika iestādīts laukumā piePiemiņas akmens.Stāstīto uzklausīja Solvita Stulpiņafoto no personīgajiem arhīviem

2012. gada maijsNepieredzēti lieli krusas graudi Mētrienā321. maija rītā nepieredzēti lieluskrusas graudus savos laukos ieraudzījaAndris Pastars un Edvīns Krauklis. Lielaslauku teritorijas tika izpostītas un postījuminenovēršami.Lielos krusas graudus apskatīt devāsarī Mētrienas pamatskolas sākumskolasskolēni. Tur bija, ko redzēt, atzina bērni.Tie bija lielāki par ķiršiem.Krusas graudi tika novēroti arī Beļavaspusē.Astrīdas Jefimovas unLīgas Pastares fotoKrusas graudi lielāki par ķiršiem.Uz zilo ezeru zemi!CEĻOTPRIEKSKur sākas debesis?Kur beidzās sili? –Viss nu ir sakusis sudraba mirgā...Tur zeme un altāri vīraku elpo,Ziedos slīgst krusti, ceļi un mājas.Zvaigžņu atspulgus ezeri auklē –Dievs vēl ar cilvēku tur sarunājās...Tā par skaisto Latgali raksta ValdisKrāslavietis. Lai arī valda uzskats, ka Latgaleir tāds pamests Latvijas nostūris, tedzīvo brīnišķīgi cilvēki, kas cenšas lauzt šopriekšstatu. Te var sastapt visviesmīlīgākoscilvēkus pasaulē, te var redzēt un izbaudītezeru burvību, sastapt Dieva mieru visdažādākajāsvietās – ceļa malās pie krucifiksiem,baznīcās, bazilikā.Mums tika dota iespēja apceļot šoskaisto Latvijas novadu.Viens no pirmajiem apskates objektiembija Leļļu muzejs Preiļos. Tā īpašnieceun vadītāja ir māksliniece Jeļena Mihailova.Kā mums pastāstīja gide, tad muzeja ekspozīcijāapskatāmas vairāk kā trīssimtsleļļu. Šādu lelli pat pasūtījis bijušais Latvijasvalsts prezidents Valdis Zatlers. Tā bijusilelle tautas tērpā, kas tika dāvāta vizītē pieSpānijas karaļa. Māksliniece savās lellēsatveidojusi tautā pazīstamas personas –Raimondu Paulu, Allu Pugačovu, Lilitu unValdi Zatlerus un citus. Visas lelles ir rokudarbs. Un katra ir savādāka. Skaista bijaPārvērtības.kompozīcija – Ziema, Pavasaris, Vasara,Rudens – kur katram gadalaikam bija gatavotasava lelle. Muzejā lelles fotografēt iraizliegts, tāpēc tās var skatīt tikai klātienē.Visiem, kas vēlējās, bija iespēja pārģērbtiesgreznos prinču un princešu tērpos. Te nugan valdīja prieks, līksmība un jautrība!Kā nu, ne! Ne visus uzreiz varēja atpazīt.Muzeja pagalmā izveidota miniatūrveidīgakaraļvalsts ar skaistām pilīm. Fotografētiesvarēja arī skaistā karietē.Netālu no muzeja ir skaista viesnīca,kuras pagalmā uzcelta Latvijā mazākāTurpinājums 4. lpp.Andris Pastars savos laukos.Vai atpazīstat Eleonoru?

4 2012. gada maijsTurpinājums no 3. lpp.baznīca un iekopts skaists dārzs.Izmantojām iespēju un apskatījāmarī Preiļu pilsdrupas un sakopto, skaistoPreiļu pilsētu.Tālāk ceļš veda uz Maizes muzeju, kuršarī ir vienīgais visā Baltijā. Muzeja saimnieceir Vija Ancāne, kura, savam vārdam pargodu, rīko arī Viju saietus. Šeit mums pastāstījapar senām latviešu tautas tradīcijāmmaizītes cepšanā. Mielojāmies ar gardurudzu maizi un rabarberu plātsmaizītēm,dzerot veselīgu pļavu ziedu tēju. Muzejaēkā ir pati maizes ceptuve un veikals, kuriegādājāmies gardu maizīti mājupceļam.Būtu vien ļoti jānožēlo, ja esot Preiļupusē, neiegrieztos Aglonas Bazilikā. Pirmobaznīcu dominikāņi – „baltie tēvi” uzcēlano koka 1700. g. reizē ar klosteri. Baznīcāmūki novietoja sev līdzi no Viļņas atvestoDievmātes svētgleznu, kuras priekšā lūdzāspaši un aicināja to darīt visus ticīgos. Izdziedināšanudēļ sākās pirmie svētceļojumi uzAglonu. 1768. g. baltie tēvi uzsāka mūrabaznīcas un klostera būvēšanu barokastilā, ko pabeidza un iesvētīja 1780. g. Tākā cariskā Krievija aizliedza klosterī uzņemtjaunus kandidātus, 19. gs. beigās nomirapēdējais no baltajiem tēviem, un Aglonusāka apkalpot parastie diecēzes priesteri.1920. g. Aglonā tika konsekrēts pirmaislatviešu izcelsmes bīskaps A. Springovičs,kurš Aglonas baznīcu izvēlējās par atjaunotāsRīgas bīskapijas katedrāli. Tūlīt klosterītika atvērts Garīgais Seminārs, pēc gadaAglonas katoļu ģimnāzija. Svētceļniekupulki vēl vairāk pieauga un Aglonu sākasaukt par Latvijas katoļu centru. 1980. g.pāvests piešķīra Aglonas baznīcai „basilicaminoris” – „mazās bazilikas” titulu. Tā ir vienīgāLatvijā. 1993. g. 9. septembrī Aglonākā svētceļnieks ieradās Romas pāvestsJānis Pāvils II. 1995. g. Latvijas Saeima pieņēmalikumu „Par starptautiskas nozīmessvētvietu Aglonā”. Apmeklējām arī avotu.Svētavots Aglonas klostera dārzā 19. gs.sākumā tika uziets sērūdens avots, kampiemita dziednieciskas īpašības. Baltie tēviuzcēla nelielu slimnīcu, kurā varēja pieņemtārstējošas vannas. Avots tika nosauktssvētā Antona vārdā. Gadsimta beigāsavots zaudēja savas īpašības, bet tradīcijapaņemt Aglonā ūdeni svētceļojuma laikāpalika. Šodien avots dod tīru un garšīguūdeni un ir saglabājis popularitāti svētceļniekuvidū. Tomēr nosaukums “svētavots” irnosacīts un nav saistīts ar reliģisko kultu.Pirms došanās pie keramiķa, apskatījāmKaraļkalnu jeb Šņepsta pilskalnu. ŠimDieva dārzam, kā to sauc tās puses ļaudis,ir visai neparasts aizsākums. No Aglonasnetālajā Kastirē dzīvo Stupānu ģimene –Jānis un Vija, kuriem aug četri dēli. Kastirēir arī Jāņa un Vijas vecāku sētas, un viņiembija sapnis uzcelt savu māju. Meklēdamitai vietu, viņi izvēlējās Karaļa kalnu, kuramtāds vārds nāk jau no senlaikiem – nav īstiInteresanti iejusties krāšņajos,graciozajos tērpos.Atpūta Preiļu ieliņās.zināms, kāpēc tam ir tik cēls nosaukums.Iespējams, ir kāda saistība ar Lietuvas karaliMindaugu, kurš šajā apkārtnē ir it kā nogalētsun apbedīts, bet viņa kapavieta navzināma. Kad Stupānu ģimene šeit nopirkadivdesmit hektārus zemes un sāka kokiemun krūmiem aizaugušajā kalnā atbrīvotTrīs dāmas.Latvijas mazākajā baznīcā.vietu mājas celtniecībai, viņi ieraudzīja, cikbrīnišķīgs skats no tā paveras uz Aglonuun apkārtni. Zvanu skaņas, kas dzirdamaskalnā, kad Aglonas bazilikā notiekdievkalpojums, rada svētsvinīgu noskaņu.Stupāni izlēma – šī vieta piederēs nevis viņiemvien, bet visiem un Dievam par godu.

2012. gada maijs5Karaļa kalnā.Maizes muzejā tiekam cienāti ar maizīti.Karaļa kalna baznīciņa.Var teikt – nejaušība, bet viņi paši uzskata,ka kopā viņus savedis Dievs. Un JānisStupāns satikās ar Ēriku Delperu. Nekonezinot par Karaļa kalnu Latgalē, tēlniekamjau bija vīzija, ka viņš veidos milzīgasskulptūras ar Bībeles tēliem, bija tās patuzskicējis. Nu radās iespēja savu sapnipiepildīt. Meklējot ozolu, kurā varētu šostēlus izcirst, viņi tādu atrada turpat JāņaStupāna mežā – aizaugušā, grūti pieejamāvietā zaroja milzīgs, sešsimts gadus vecsozols. Kad tas nozāģēts gāzies lejā, zemenodimdējusi, it kā pār to nāktu kāds milzīgsspēks. Viens no Jāņa Stupāna dēliem, kadlielā Jēzus Kristus Uzvarētāja skulptūranākusi gatava, uz to skatoties, teicis – tasir Karalis. Šai vietai tiešām ir svētība, unto sajūt katrs, kas te ierodas. Ik reizi, kadcilvēki dara Karaļa kalnā ko labu un tamkaut ko dod, notiek kāds brīnums. Nocērtotmilzīgo simtgadīgo ozolu, no kura ĒriksDelpers veidoja Jaunavu Mariju ar Jēzusbērniņu, celms sašķēlās, izveidodams tādukā lotosa ziedu. Arī to pārveda uz Karaļakalnu, un tagad uz šī neparastā zieda cilvēkiliek vienkāršas lauku puķes.Tālāk ceļš uz Rēzeknes pievārti, kursaimnieko un podus taisa keramiķis sestajāpaaudzē Andris Ušpelis. Podnieks stāstījapar Latgales keramikas vēsturi, rādīja, kātop vāze un ļāva ieskatīties lielajā ceplī.Mājupceļā iegriezāmies Stādaudzēta-Andris Ušpelis.vā „Sakstagals”. Saimniece Zaiga Graudiņaizveidojusi neparastu un bagātīgu augukolekciju, kur var nolūkot visu, kas patīkun šķiet interesants, un pārliecināties, kaarī šajā reģionā, kur ir tik bargas ziemas,var audzēt ne tikai labi pazīstamus, betarī eksotiskākus, Latgalei netradicionāluskrāšņumus. Kad tika iegādāts sirdij kārotaiskrāšņumaugs, laimīgi, mazliet noguruši, betdaudz interesanta sev guvuši, devāmiesmājās.Visu ekskursantu vārdā saku lielupaldies Eleonorai Rimšai par noorganizētoekskursiju. Ir tik labi un viegli iekāptpienākošā autobusā, nedomāt ne par ko,Tikai kopā varam paVeikt daudz26. maijā agri no rīta pulcējāmies piepagasta laukumā, lai dotos ekskursijā uzLatgali. Maršruts Preiļi – Aglona – Rēzekne– Sakstagals. Ekskursantu skaits appiecdesmit.Lai noorganizētu tik lielu ekskursiju,protams, neiztikt bez pārvaldes vadītāja A.Dzenovska palīdzības un atbalsta. Un to jūtamjau desmit gadu garumā. Pateicīgi ir tiešivecākās paaudzes ekskursijas dalībnieki.Paldies maniem palīgiem, kas iepriekšveica organizatorisko darbu – Jolantai,Mārītei, Rutai un Dainai. Liels palīgs skolēnupieskatīšanā ekskursijas laikā bija InaBergvalde. Ar lielu atbildības sajūtu viņaSakstagala stādaudzētavā.tikai doties ceļā. Neuztraukties, vai vissizdosies, vai viss noritēs labi. Nora bijapadomājusi gan par pieaugušajiem, ganbērniem. Paldies un uz tikšanos kādā nonākošajām reizēm! Latvijā taču tik daudzko redzēt!Solvitas Stulpiņas teksts un fotosekoja ikvienam skolēna solim. Skolēni bijaļoti kulturāli un pieklājīgi, ar interesi klausījāsstāstījumos. Paldies skolotājām Astrai Krauklei,Aigai Ivānai un Astrīdai Jefimovai. Paldiespagasta darbiniekiem Viktoram Aleknavičamun Jānim Tropam par atbalstu un palīdzībuekskursantu nogādāšanā līdz mājām.Paldies šoferītim Armandam Sniedzem parsapratni un pacietību. Informāciju par apskatāmajiemobjektiem sagādāja „MētrienasDzīves” redaktore Solvita. Paldies par plašoun vispusīgo informāciju.Labi ir dzīvot un organizēt pasākumus,ja līdzās ir tik daudz atsaucīgu cilvēku.Eleonora Rimša

6 2012. gada maijsIzlaidums Mētrienas pamatskolas pirmsskolas grupāSKOLAS ZIŅAS„Bērnudārza pagalmā nozied pienenes.Un līdz ar pieneņu pūkām lidojat arī jūs. Irpienākusi vasara. Un mums grupiņā, kopāar mūzikas skolotāju, izveidojusies tradīcija,ar dziesmu teikt sveikas katram gadalaikam.Nu būtu laiks sasveicināties ar vasaru. Unjūs, nākamos pirmklasniekus – Anniju Ivānu,Samantu Kraukli, Salvi Kraukli un RimantuAuziņu – aicinu vēl šo reizi dziedāt kopā armums”, ar šiem vārdiem izlaiduma svinībasMētrienas pamatskolas pirmsskolas grupāatklāja grupiņas audzinātāja Aiga Ivāna.Mazos tās dienas gaviļniekus svētkunoskaņā rotātā zālē ieveda un sveica absolventiSanta Grišule un Kaspars Mālnieks.Skanīgu pārsteigumu, dāvājot „mazoszābaciņus”, bija sarūpējusi nākamo pirmklasniekuaudzinātāja Astra Kraukle. Nauraun Ritas izpildījumā skanēja dziesma „Vecaiszābaciņš”.Pirms saņemt pirmo dokumentu pariegūto pirmsskolas izglītību, mazajiem gaviļniekiemnācās izpildīt vēl kādu uzdevumu.Burtu meitiņa, kas arī bija ieradusies uzsvētkiem, lika no burtiem katram salikt savuvārdu – „Man Gudrības māte teica, ka arīšajā skolā rudenī dažiem bērniem jāuzsākmācības 1. klasē. Vai tiešām tā ir? Tas man irjāpārbauda”, teica Burtu meitiņa, „ja ar manuuzdevumu tiksiet galā, būsiet pirmklasnieki”.Protams, ka tas nebija grūti. Katrs saņēmaGudrības konfekti.Ardievas rotaļām, spēlēm un došanāsuz skolu. Bet, lai neaizmirstu raibās dienasgrupiņā, audzinātāja Aiga aicināja iesiet atmiņukamoliņā mezgliņu un aizdegt svecītipar visu labo, kas bija un būs. Zilas krāsassvecīti, kas atgādina tintes krāsu pildspalvā,aizdedza Salvis. Uzsākot skolas gaitas,rakstīšanas būs daudz. „Salvis ir prātīgs unapdomīgs”, bilst audzinātāja, „trīs reizes nomērīs,pirms griezīs. Lai arī pats saka, ka lielsbūšot mežstrādnieks un strādās ar moderniemtraktoriem, es Salvi varētu iedomātieskā nopietnu ārstu”. Baltu kā sniegs svecītiiededza Samanta. Lai bērnu dvēselītes arībūtu tikpat baltas un mirdzošas – „Samanta iraktīva, radoša”, uzsver audzinātāja, „lai arī esviņu nākotnē iedomājos kā mazu priekšniecīti,viņa izteikusi vēlēšanos strādāt veikalā”.Rimants iededza dzelteno svecīti, lai tā paliekatmiņā par visām jaukajām, kopā pavadītajāmdienām. Kā kopā lasījām krāsaināslapas un ozolzīles, kā gatavojāmies un svinējāmZiemassvētkus, kā birztalā meklējāmLieldienu zaķa olas... „Rimants ir pieklājīgs,izpalīdzīgs. Liels viņš gribētu strādāt suņupatversmē, kaut esi viņu iedomājos Holivudākā slavenu filmu veidotāju, jo tāda fantāzija”,atklāj audzinātāja. Annija iededza zaļu svecīti,lai visiem mums kopā saulaina, silta, jaukavasara. „Annija ir apzinīga un emocionāla.Svētku koncerts.Apliecību saņem Samanta Kraukle, Annija Ivāna un Rimants Auziņš.Sveiciens no 1. klases audzinātājasAstras Kraukles.Mazie gaviļnieki un audzinātāja Aiga Ivāna.Liela grib būt zobārste un vasarā aizbrauktuz jūru”, saka audzinātāja. Sarkano svecītimīlestībai un maigumam iededza pati audzinātāja– lai jums, bērni, nekad netrūkstmīlestības. Lai jūs vienmēr kāds mīl un jūsmīlētu savus tuvos cilvēkus!Skolas pagalmā debesīs tika laisti krāsainibaloni – „kuram balons pacelsies augtuvirs skolas, tas noteikti un droši drīkstēs ietuz 1. klasi”, teica audzinātāja Aiga. Jā – četribaloni pacēlās zilajās pavasarīgajās, vējaauklētajās debesīs.Solvitas Stulpiņas teksts un foto

2012. gada maijsUz tikšanos 1. septembrī Mētrienas pamatskolā!Šodien visapkārt redzamas smaidīgassejas, tāpat arī jūtams satraukums un mazlietklusas nopūtas. Tas ir tik pašsaprotami,jo šodien četri Mētrienas pamatskolaspirmsskolas grupas audzēkņi teic ardievassavām mīļajām audzītēm, grupiņai un rotaļlietām.Tāpat kā pirmo reizi, nākot uz bērnudārzu,atvērās durvis un tika sperti pirmiesoļi pretī kaut kam svešam un nezināma, arītagad veras durvis, bet šoreiz jau izaugušiemun gudriem bērniem. Jau rudenī viņipārkāps Mētrienas pamatskolas slieksni unPavasara ekskursijaJaukā 18. maija piektdienā pie skolaspieripoja mūsu skolas jaunais oranžais autobussar foršo šoferīti Edgaru pie stūres. Unvarēja sākties ilgi kārotais ceļojums uz Amatasnovada privāto atpūtas vietu „Rakši”,kurā ir dota iespēja iepazīties ar dažādiemdzīvniekiem un skaisto apkārtnes dabu.Jau izkāpjot no autobusa, mūs sagaidījabariņš ar cēlajām lamām, interesantajiemalpakiem un tik pazīstamajām aitiņām. Šiedzīvnieciņi ļoti draudzīgi ar mums sasveicinājāsun pavadīja līdz centrālajai mājai, kurar mums jau steidza satikties mūsu gide.Vispirms mēs tikām iepazīstināti arblakus esošajām Sarkanajām klintīm, tadar atpūtas vietas teritoriju un tur sastopamajiemdzīvniekiem. Mums tika piedāvātaiespēja nobaudīt kamieļmātes piena pankūkasar ievārījumu un siltu tēju. Taču vislielākosajūsmu izraisīja iespēja uzsēsties kamieļamugurā un ar to kādu gabaliņu pajāt!Vēl mums tika dota iespēja pabarot šosdzīvniekus, tad vēl pabraukt ar elektromobili,spers pirmos soļus kā pirmklasnieki.Arī bērnu vecākiem šajā dienā ir dotaiespēja vēl reizīti pakavēties atmiņās unatcerēties to dienu, pirms gadiem, kadsavu mazuli atveda uz bērnudārzu. Bikliem,nedrošiem solīšiem, cieši turēdamies piemāmiņas vai tēta rokas, šķiroties nobirdinotasaru, bērns palika dārziņā. Taču pretīraudzījās tik daudz interesantu lietu, pievaiga piespiedās pūkains lācītis, noslaucījaasariņu, lelles sauca savā pulkā, audzītesmīļi uzrunāja un visas raizes pazuda.7Šo gadu laikā par bērniem bērnudārzārūpējās četras gādīgas sirdis, bija kā otrāsmāmiņas, tik pat mīļas, tik pat stingras unprasīgas, bet galvenais – atdeva bērniemsavu sirdi, labestību un mīlestību. Īpaša šīdiena ir arī audzītēm Aigai, Sigitai, Aijai unmūzikas skolotājai Astrīdai.Jauku jums visiem šo dienu, saulainuun delverībām pilnu vasaru! Uz tikšanos 1.septembrī Mētrienas pamatskolā.Diāna Rudzīte,Mētrienas pamatskolas direktorePie skaistajiem zvēriņiemKamieļa mugurā Esmeralda Auziiņa.Skaistuļi...Skolotāja Līga Pastare brauc...Trasē dodas Brajens Semjnovs.palēkāt uz batuta, pavizināties mājiņā ar vistaskāju un pašaut ar peintbola pistoli.Laiks bija paskrējis nemanot un mumsjau bija jāsteidzas uz nākamo mūsu maršru-ta vietu – trošu ceļu Ozolkalnos. Nu tur ganbija ko turēt – pēc instruktora sniegtajāmpamācībām, vispirms visiem bija jāizietmācību trase un tad tikai varēja kāpt augstākajāsun sarežģītākajās. Un jāsaka, ka mūsuskolēni ir super izturīgi, droši un veikli un šopārbaudījumu godam izturēja, kaut pūta ļotinepatīkams, auksts un spēcīgs vējš.Nobeigumā visi ēdām uz ugunskuraceptas desiņas un pārrunājām šīs dienasspilgtākos notikumus!Visi 5.–9. klašu skolēni, kuri braucašajā ekskursijā, un skolotāji, izsaka pateicībuMētrienas pagasta pārvaldei par dotoiespēju tik jauki pavadīt šo dienu!Līga PastareFoto no personīgā arhīva

8 2012. gada maijsDrošības dienaSmaržo vēlīnie ceriņi un īrisi, noziedējušasmaigās neaizmirstulītes un klāt skolēnuvasaras brīvdienas. Trīs mēnešus bērniem irdota iespēja atpūsties, peldēties, braukt arvelosipēdiem, vienkārši, brīvi pavadīt savulaiku. Lai brīvlaikā nebūtu nepatīkamu atgadījumuun nelaimju, Mētrienas pamatskolātika rīkota Drošības diena.Drošības dienas ietvaros Mētrienas pamatskoluapmeklēja Valsts ugunsdzēsībasun glābšanas dienesta (VUGD) Madonasdaļas inspektors Gvido Miķelsons, kurš rādījaīsfilmu par ugunsgrēka izcelšanos un kājārīkojas šādās situācijās. Tika demonstrētsarī ugunsdzēsēja tērps. Ikvienam bija iespējato pielaikot un konstatēt, cik tas ir smags,cik fi ziski spēcīgiem jābūt ugunsdzēsējiem,lai ar šo ekipējumu dotos dzēst ugunsgrēku.Lielu interesei izraisīja arī speciālās elpošanasmaskas pielietošana.Skolēni varēja uzdoto sev interesējošusjautājumus un saņemt uz tiem atbildes.Novēlam vasaras brīvlaikā labi atpūstiesun aicinām ievērot vienkāršus drošībasnoteikumus, un sekot brīdinājuma un aizliegumazīmēm, nepārkāpjot elektroiekārtu teritorijasun nemēģinot tajās iekļūt – tādējāditiks aiztaupīti sāpīgi pārdzīvojumi pašiem,vecākiem un draugiem, jo elektrotraumasvar atstāt sekas uz mūžu. Uzmanieties pašiun brīdiniet draugus no riskantiem piedzīvojumiem!Vasarā labprāt atpūšamies pieūdenskrātuvēm – peldoties, vizinoties arlaivām un nodarbojoties ar dažādiem ūdenssporta veidiem. Tomēr vienmēr vajadzētuatcerēties par to, kā pasaudzēt sevi un citus,lai jaukā atpūta nepārvērstos par traģēdiju.Peldēšanās sezonu ieteicams uzsākt, kadūdens temperatūra ir sasniegusi +18C.Parādoties pirmajām aukstuma sajūtām,peldēšanās jāpārtrauc. Sezonas sākumāpeldēšanas laikam vajadzētu būt īsākam,bet pēc tam, kad organisms ir jau pieradis,peldes var kļūt ilgākas. Pareizi izvēliespeldvietu! Visdrošāk ir peldēties īpaši šimmērķim paredzētās vietās. Ja tādas nav,inspektors gvido miķelsons demonstrēīsfilmu par ugunsgrēka izcelšanos unrīcību šādās situācijās.atceries, ka peldvietaskrastam jābūtlēzenam, vēlams arcietu pamatu. Upēsjāizvēlas vieta, kur irvismazākā straume,tuvumā nav atvaruvai citu bīstamu vietu.Nav ieteicamsvienam doties peldēties.Ja uz ūdensradīsies problēmas,līdzās var nebūt citucilvēku, kas spētuekstremālā situācijāpalīdzēt. Nepārvērtēsavus spēkus! Dižošanāsar to, ka variaizpeldēt vistālākvai pārpeldēt pārinauris spīčsupei, nav tā vērta, pārliecinās, ciklai riskētu ar savu smags ir ugunsdzēsējaekipējums.dzīvību. Turklāt, jaiepriekšējā sezonāvarēji pārpeldēt upi, tas vēl nenozīmē, kafi ziskā sagatavotība ir tāda, ka vari to izdarītMātes dienai veltīts koncertsSirsnīgs un jauks izskanēja Mātes dienaiveltīts koncerts Mētrienas pamatskolā.Skolēni savas māmiņas sveica ar dziesmām,dzejolīšiem un dejām. Pirmsskolasgrupiņas bērni savas māmiņas pat aicinājauz skatuves kopīgā dziesmā.Mīļās māmiņas! Lai jūs vienmēr smaidāt,esat laimīgas, gādīgas un vienmēr parmums nomodā!elpošanas masku pielaikonorberts aleknavičs.arī šobrīd. Peldēties stipra vēja vai negaisalaikā ir bīstami! Nakts nav labākais peldēšanāslaiks, jo aizpeldot tālāk no krasta,var apjukt un zaudēt orientēšanās spējas,lai atgrieztos atpakaļ. Katram ir velosipēds.Braucot ar velosipēdu jālieto ķivere, skrituļojotieteicama gan ķivere, gan ceļu, elkoņuun plaukstu sargi. Būsim uzmanīgi arī pieugunskuriem. Nelēksim pār ugunskuru,neatstāsim to bez uzraudzības.Lai mums visiem droša vasara!solvitas stulpiņasteksts un fotomākonītis un mākonīte. Dejo pirmsskolas bērni.

2012. gada maijs9Tev dāvāšu es pļavas ziedus,Tev dāvāšu no visas sirds.Tev dziedāšu es savu dziesmu,Tev, tikai vienai tev.Tev savu galvu klēpī likšu,Tev pateikšos par visu, māt.Tev savas bēdas uzticēšu,Tev savas asaras.Māt, kā lai aizmirst glāstus,Tavu roku dāvātos.Māt, kā lai aizmirt vārdus,Mīļos, tevis sacītos...Solvitas Stulpiņas fotoMāmiņas sveic 2. – 3. klases kolektīvs. Īpašu sveicienu sūtīja Egīls Ābelītis.Skatītāju rindās bērnu vismīļākie unvistuvākie cilvēki.Sirsnīgs un ļoti emocionāls bija pirmsskolas bērnu mammu iznāciens uzskatuves, vienojoties kopīgā mīlestības apgarotā mirklī.Dejo 2. – 4. klases deju kolektīvs.Skolas dziedošie bērni iejutušies bargā skolas direktora lomā.

10 2012. gada maijsPaldies tev, skola!Nerauj sirdi no krūtīm laukāUn neliec to aploksnēNesūti man toPietiek vien ar vārdiemTam vajadzīgs tikai zīmulis un papīrsUn vārdi no sirds sacītiPaņem sev lapu priekšā un rakstiRaksti ko jūtiKo vēliesKā būsUzraksti manLūdzu, uzraksti man sirds vēstuli...Steidzas laiks. Un sākas atmiņu laiks...Ir atkal laiks, kad jāsaka sveikas savai skolai.Bet pirms tam – atmiņu laiks... Savasatmiņas par pavadīto laiku Mētrienas pamatskolāraksta absolventi – Santa Grišuleun Kaspars Mālnieks.Viņu atmiņas un sapņi...„Bērnībā gribēju kļūt par dziedātāju.Tagad vēl neesmu izlēmusi, domas visulaiku mainās. Manas spilgtākās atmiņasno šīs skolas ir jautrie un jaukie brīži kopāar citiem skolēniem. Atmiņā vienmēr paliksNakts šovi skolā, kad bija jābaidās nokatra troksnīša, jauki bija palikt visu naktinomodā. Lai gan mūsu skolā ir mazs skolēnuskaits, nekas jau īpaši neatšķiras noskolas, kurā mācās simts un vairāk bērnu.Prieks par laiku, kas pavadīts šeit. Kādues sevi iedomājos pēc desmit gadiem? Aruzstādītiem sapņiem un mērķiem. Savamklasesbiedram Kasparam novēlu veiksmi.Es ceru, ka viņam viss iecerētais izdosiesun viņš iegūs jaunus un labus klasesbiedrus.Bet galvenais, lai viņš neaizmirsttos jaukos un jautros deviņus gadus, kopavadījām kopā.Mans mīļākais priekšmets skolā bijavizuālā māksla un sports, jo šinīs stundāsvarēja izpausties. Aiz muguras pirmie eksāmeni,kur vajadzēja būt ļoti nopietniemun koncentrēt visus spēkus. Novēlu, laiskolā ātrāk pabeigtu iesāktos remontus unskolas saimei arvien piebiedrotos jaunassejas”.Santa„Man vislabāk atmiņā palikuši pasākumi,kuros piedalījāmies, piemēram, „Lielajābalvā” vai spēlējot volejbolu. Šādos brīžosmēs darbojāmies kā komanda, viens otruatbalstījām, saliedējāmies, bet pats galvenais– labi pavadījām laiku un kārtīgi izsmējāmies.Jautrākie brīži skolā, protams, bijastarpbrīži, jo tad dzima trakākās idejas unlielākās blēņas.Santai novēlu lai veicas un viss izdodas,lai netrūkst pacietības, neatlaidībasun dzīvesprieka. Ceru, ka tu nešaubīsies,bet uzdrīkstēsies un neatteiksies no saviemViens mazs mirklis, kad atkal kopā...Sirsnīgu sveicienu sūtīja pirmāaudzinātāja Astra Kraukle, veltotskanīgas dziesmas Ritas un Nauraizpildījumā.8. klase absolventiem dāvāja vitamīnus.Uzdevums – balonos ir veltījumiskolotājām, tikai kā pie tiem tikt...Skolas solā Kaspara vecmāmiņa unSantas māmiņa.sapņiem.Skolai – lai pastāv vēl ilgus, ilgusgadus, lai nemainās skolotāji, jo šiemums ir paši foršākie. Lai viņiem pietiekizturības!”KasparsPa zaļajiem vārtiem ar vasaraspuķēmUn spožu zvaigzni, ar aci kas miedz,Nāk jaunība Tava ar rasas veltēmUn dimantus nober –Ņem, salasi sev!Lai dzīvē jums daudz, daudz dimantuun lai jūs tos spētu salasīt!Santa ir smaidīga kā mazs saulesstariņš, jautra, izpalīdzīga, sabiedriska.Nedomā tikai par sevi, ir atbalsts savējiem.Tieša un atklāta meitene. Nekadnebūs vienaldzīga pret notiekošo, atradīsrisinājumu jebkurā dzīves situācijā, noorganizēs,atbalstīs, izdarīs pati, ja vajadzēs.Smaidīga, jauka un mīļa. Aktīvi sporto, dejoun dzied.Kaspars ar lielu atbildības sajūtu veicjebkuru darbu. No viņa staro miers unlabestība, viņa seju bieži rotā smaids, irtaktisks un smalkjūtīgs, kaut zinām, ka varbūt arī mazs jokdaris. Cilvēks, ar kuru varatklāti parunāt, nekad neatteiks palīdzēt, iratklāts, radošs un izpalīdzīgs. Taisnīgs, protargumentēt savu viedokli, stingri turas piesaviem principiem. Viņam nepatīk konfliktiun nesaskaņas. Apzinīgs un reizē jautrs, arjoku nolīdzinās jebkuru konfliktu. Ieguvisklasesbiedru cieņu un autoritāti. Paspējgan teicami mācīties, gan piedalīties dažādāsaktivitātēs – sporto, dejo, zīmē.Lai jums, Santa un Kaspar, dzīvē vissizdodas!Jūsu audzinātāja Līga PastareSolvitas Stulpiņas fotono Pēdējā zvana

2012. gada maijsMeža dienas Mētrienas pamatskolāMeža dienu ietvaros mūsu skolā pie8. un 9. klases skolēniem viesojās Centrālvidzemesvirsmežniecības Madonasnodaļas vecākais mežzinis Aldis Bondars,kurš ar saistošu stāstījumu plaši un vispusīgiiepazīstināja ar Latvijā sastopamajiemdzīvniekiem. Stāstījumu papildināja arīinteresants prezentācijas materiāls undažādu dzīvnieku ādas, ragi, ilkņi un patizbāzeņi, kas atrodas A. Bondara īpašumā.Skolēniem tika dota iespēja uzdot viņusinteresējošus jautājumus par dzīvniekuizturēšanos, uzvedību, īpatnībām, barošanos,sastopamību, medībām, uz ko arīsaņēma ļoti izsmeļošas un interesantasStāsta Aldis Bondars.11atbildes. A. Bondars izstāstīja arī dažādusatgadījumus no savas mednieka dzīvespieredzes.Šī pēcpusdiena izvērtās par ļoti noderīgutieši 8. un 9. klases skolēniem, jo šī tēmair viņu mācību programmā zooloģijā.Paldies Aldim Bondaram par šo interesantoun saistošo stāstījumu un lieliskovizuālo materiālu.Paldies arī Mārim Macijevskim par šīpasākuma nodrošināšanu.Līga Pastare,Mētrienas pamatskolasbioloģijas skolotājaFoto no personīgā arhīvaKaspars Beģis-Begge /21.09.1991. – 07.05.2012./MŪŽĪBĀ AIZEJOTKad lielākie rudens darbi bija apdarīti,raža sabērta apcirkņos, purvos uz ciņiemgozējās sārtvaidzes dzērvenes, 1991. gada21. septembra devītā rīta stundā šīs pasaulesdurvis vēra Kaspars Beģis-Begge – dēlsmammai Marijai un tēvam Jurim, brālisZanei. Brūnām pēdiņām zibot, aizsteidzāsbērnība Mētrienas ielas lielās mājas pagalmā,vēl necik tālu nav aizgājuši skolasgadi Mētrienas pamatskolā un arī Pēdējaisskolas zvans liekas nupat tikai izskanējis.Un laikam arī Kasparu visvairāk iepazinaskolas biedri deviņu gadu garumā unMednieku kolektīvāMEDĪBAS. MAKŠĶERĒŠANA30. maijā notika Mētrienas medniekukopsapulce. Medniekiem tika paziņoti2012./2013. gada sezonas nomedījamodzīvnieku limiti. Kolektīva medību iecirknīnomedījami 10 pieauguši aļņi un 7 teļi, 6staltbriežu buļļi, 6 govis un 8 teļi, 10 stirnuāži un 15 kazas vai kazlēni, 95 meža cūkas.Mednieki sprieda, ka varētu nomedīt visusparedzētos dzīvniekus. To rādīs medību gaita.Jārūpējas, lai būtu saglabāta visu mežaiemītnieku populācija. Strināžu medībāmtika noteiktas divas medību dienas – 16.un 20. jūnijs.Notika diskusija par meža cūku nodarītopostījumu novēršanu. Nolēma, ka zemesīpašnieku lauksaimniecības kultūraugusējumos meža cūkas drīkstēs medīt katruvakaru. Tika pārrunātas medību torņu unpaaugstinājumu izvietošanas problēmas.Tika paredzēts pirms aļņu un briežumedībām kolektīvā sarīkot informatīvi izglītojošusemināru. Pasākuma nolūks, aruzskates līdzekļu palīdzību, iepazīstinātkursa biedri Ogres Profesionāli tehniskajāvidusskolā, kur viņš apguva būvgaldniekaprofesiju. Viņu atmiņā Kaspars paliks kā zinātkārs,jautrs, izpalīdzīgs, izskatīgs puisis.Citam likās, ka Kaspars bija cilvēks, kuršvarēja ilgi klusēt, citam patika viņa humors,dažs labs viņu tā arī nespēja iepazīt. Viņšbija čakls, interesants, dāsns, saprotošs,tiešs.Pēc skolas beigšanas Kaspars strādājadažādus darbus pēc individuāla pasūtījuma– gatavoja rāmjus lakatiem un šallēmsieviešu kluba „Ābele” dalībniecēm, grābeklīšusvidējās paaudzes deju kolektīvadejotājiem, gatavoja bišu stropus, strādājapie tehnikas un darbus nešķiroja.medniekus ar dažāda vecuma dzīvniekuārējā izskata īpašībām. Jāpaplašina zināšanulīmenis par perspektīvajiem un saudzējamiemīpatņiem, lai uzlabotu aļņu unstaltbriežu augstvērtīgu ģenētisko fondu.Līdz ūdensputnu medībām katrammedniekam jāizpilda šaušanas vingrinājums„pa skrejošo meža cūku”. Tiks izmantotaPaleju šautuve Praulienas pagastā.Mednieki vienojās kolektīva šaušanaskomandas piedalīšanos žurnāla „Medības.Makšķerēšana. Daba” kausu sacensībās,arī Madonas mednieku un makšķerniekubiedrības stenda šaušanas sacensībās.Izskatot personīgos iesniegumus, kolektīvsnolēma piesaistīt savai organizācijaitrīs medniekus. Viņiem tika noteikts gadapārbaudes laiks ar dalību medībās unbiotehniskajos pasākumos. Tieši pēc gadasapulcē vēlreiz spriedīs par Ilgoņa Mālnieks,Uģa Irbes un Viktora Mutora uzņemšanuMētrienas mednieku un makšķerniekukolektīva biedros.Ilmārs Grudulis,kolektīva valdes sekretārs2012. gada 7. maijā Kaspars aizvērašīs pasaules durvis, atstājot izmisušus tuviniekus,un šajā dienā sāpe ienāca ikvienasirdī, kas pazina Kasparu. Neviens nespēsizskaidrot notikušo un nebūs nevienasatbildes. Laiks dziedēs, varbūt...Kad es aiziešu,tas nebūs smiltainē.Es austošā rītāieiešuTikko plaukušā ābeles ziedā...Lai Dievs dod spēku tuviniekiem izturētšo bēdu, lai Kaspara zemes daļa dusDieva mierā, bet viņa dvēselei lai viegls ungaišs ceļš uz debesīm.Eugēnija JermacāneLoms,kas priecē8. jūnija vakaru Genādijs Sinkēvičsun „Cīrulīšu” saime atcerēsies ilgi – noAiviekstes, pie „Vilnīšu” mājām tika izvilktsbrangs loms. Bija noķerts liels sams. Mājāsnosverot, izrādijās, ka Aiviekstes skaistulissver 34.2 kg.Bērni pārsteigti, redzot, ka netālajā upēdzīvo tik lielas zivis.

12 2012. gada maijsJau 46. gadu Mētrienā notiekmakšķerēšanas sporta sacensības12. maijs bija ziedoša pavasara diena.Taču agrā rītā pagasta 46. makšķerēšanasčempionāta dalībniekus apgrūtināja trīsstundu nepārtrauktais lietus. Stiprais dienvidrietumuvējš radīja viļņus visā Odzienasezerā. Jauniešu grupas makšķerniekiem irmazāka praktiskās dzīves pieredze. Tāpēcnepiemērotajos apģērbos visas četras stundasnevarēja izturēt grūtos apstākļus. Bijajāmeklē pajumte. Vīriešu grupas makšķerniekiun dāmas makšķerēšanu nepārtraucane minūti. Pulksten vienpadsmitos Ozolkalnabrīvdabas estrādē notika lomu svēršana unrezultātu izvērtēšana. Labākie individuālielomi bija svarā pāri 3 kg vai tuvu tiem. Pirmāsdivas vietas izcīnīja kalsnavieši Andris Turkinsun Viktors Ūdris. Trešais – mētrienietis GenādijsSinkēvičs. Saskaņā ar sacensību nolikumuviņš kļuva par Mētrienas 2012. gadačempionu vīriešu grupā. Dāmu konkurencēspēkojās tikai divas dalībnieces – māsasKristīne Mutore un Aļona Pavlova. Katraprata no ezera izvilnāt pa kilogramam zivju.Nedaudz smagāks loms Kristīnei un viņakļuva par čempioni. Jauniešu grupā, otrogadu pēc kārtas, čempiona godā tika JānisMālnieks. Otrajā vietā Norberts Aleknavičš.Trešais Kristiāns Vincents Grudulis. VisāsMētrienas sacensībās tiek noteikti lielākozivju ķērāji. Vārda pilnā nozīmē lielās zivisnetika noķertas. Pirmā vieta ar simtgramīguraudu Rolandam Kaļeiņikovam. Nedaudzmazākus pličus svari parādīja Andrim Turkinamun Kristīnei Mutorei. Visi sacensībupirmo triju vietu ieguvēji tika apbalvoti arMadonas mednieku un makšķerniekubiedrības diplomiem un nelielām veltēm.Sacensību dalībnieku lomus sastādīja vairākraudas un pliči, mazāk asari un rauduļi. Trīsnoķertos lomus Māris Vīčs atlaida atpakaļezerā, jo izmēri neatbilda makšķerēšanasnoteikumos atļautajiem.19. maijā notika Mētrienas pagastaspiningošanas čempionāts. Bezvēja rītāSPORTSSpēļu nakts turnīrāOšupes pagasta sporta organizatoripirmo reizi organizēja nakts turnīru volejbolāvīriešu komandām. Tas sākās 4. maijāpulksten astoņos vakarā un beidzās 5. maijāsešos no rīta. Spēles notika Degumniekupamatskolas sporta zālē. Pasākumu vadījaun organizēja Ošupes pagasta pārvaldesvadītājs Aigars Šķēls. Mētrienas volejbolistispēlēja labi. No astoņām komandām izcīnīja3. vietu. Varēja būt krietni augstāk, javisi spēlētāji būtu iepriekšējā dienā ievēro-Čempions Rolands Kaļeiņikovs.Aiviekstes piekrastes pļavu zāli klāja salna.Gaisā tikai divi grādi siltuma. Ar katrustundu gaisa temperatūra paaugstinājāsun sacensību otrajā pusē jau sasniedzaastoņpadsmit grādus. Vīri mēģināja plānoskrekliņos. Odu mākoņi gan šos mēģinājumuspārtrauca. Sacentās deviņi spiningotāji.Jau sākumā dalībnieki upes ūdeņus tajādienā novērtēja par nelabvēlīgiem. Iepriekšējodienu lietavas līmeni bija cēlušas parjuši stingrus sportiskā režīma noteikumus.Mētrienas vienībā spēlēja Uģis Eglītis,Anatolijs Karaušu, Jurģis Seržāns, EdgarsVeikšāns, Arturs Fridrihsons un ArmandsGrudulis. Rezervē Nauris Spīčs. Mētrienaslīdzjutēju vidū aktīvākā visas naksts garumābija Arita Sīpola.Ilmārs GrudulisMūsu meitenespalika ceturtāsNoslēdzies Madonas novada atklātaisčempionāts volejbolā sievietēm,kurā Mētrienas sieviešu komanda bezDalībnieki.pusmetru. Straume kļuvusi duļķaina. Tāpēclielākā daļa dalībnieku palika bez lomiem.Vīriešu grupā par čempionu atkārtoti kļuvaRolands Kaļeiņikovs. Viņa lomā sapali. Arlīdaku lomu otro vietu izcīnīja Māris Macijevskis.Arī lielāko zivju vērtējumā konkurencebija starp Rolandu un Māri. Mārim līdakabija par sešdesmit gramiem smagāka parRolanda lielāko sapalu, kurš svēra tiešikilogramu. Jaunieši nespēja noķert nevienuzivi. Čempiona nosaukumu no iepriekšējāgada paturēja Jānis Mālnieks. Reizē aruzvarētājiem, suvenīrus pasniedza visiemspiningošanas čempionāta dalībniekiem– Andrim Brokam, Dzintaram Svirzevskim,Mārtiņam Rimeiķim, Genādijam Sinkēvičam,Viktoram Aleknavičam, Jānim Mālniekam unNorbertam Aleknavičam. Diemžēl jau divusgadus spiningotāju vidū nepiedalās dāmas.Gaidīsim nākošajos pasākumos!Ilmārs Grudulis,sacensību galvenais tiesnesisMelitas Grudules fotopārspēlēm iekļuva finālā, priekšsacīkstēsizcīnot 2. vietu. Taču finālā spēles nevedāskā ierasts un šogad kopvērtējumā esamieguvušas ceturto vietu. Varēja būt labāk.Tomēr esam priecīgas par to, ka varamkopā uzspēlēt, ka ir meitenes, kuras gribspēlēt Mētrienas komandā, lai kur arī katradotajā brīdī dzīvotu.Paldies pagasta pārvaldei par dotoiespēju izbraukāt uz visām spēļu vietāmun, protams, paldies jaukajiem šoferīšiempar izturību, jo spēles notika sestdienās unsvētdienās. Paldies līdzjutējiem un ģimenēm,kuras mūs saprata un atbalstīja.Līga Pastare

2012. gada maijsJaunākās grāmatasBIBLIOTĒKAS ZIŅASIlze Jurkāne. Dzīves garša. Par to, kasabiedrībā pazīstamā finansiste un gardēdeI. Jurkāne raksta autobiogrāfisku pavārgrāmatu,jau zina žurnālu „Santa”, „Ieva” un„Ievas virtuve” lasītāji, kas varējuši nedaudzielūkoties radošā procesa aizkulisēs. Grāmatāapkopotas ap 300 recepšu. Ceļojumuiespaidi no 55 pasaules valstīm apkopotinodaļā „Pasaules garša”, Ilzes versija pardažādiem latviešu un latviskotiem ēdieniemlasāma nodaļā „Latvijas garša”, ieteikumiveselībai un labsajūtai meklējami nodaļā„Veselības garša”, bet iedvesmu dzīves svinēšanaiatradīsiet nodaļā „Svētku garša”.Grāmata bagātīgi ilustrēta, liela daļa ēdienufotografēti īpaši grāmatas vajadzībām.Krāsaini, dzīvespriecīgi un nudien garšīgi.Turklāt viss ir viegli un ātri pagatavojams.Gundega Repše. Rakstnieki ir. Krājumuveido četrpadsmit dziļas un aizraujošasautores intervijas ar latviešu rakstniekiem –Edvīnu Raupu, Gunti Bereli, Liānu Langu,Arno Jundzi, Māru Zālīti, Jāni Rokpelni, InguĀbeli, Guntaru Godiņu, Agnesi Krivadi, InguGaili, Daci Rukšāni, Roaldu Dobrovenski,Uldi Bērziņu un Māri Bērziņu. Krājuma titulslejā– Vitas Matīsas runa Radošo savienībuplēnumā 2009. gadā. Kāda ir ideju loma unintelektuāļu atbildība šodienas pasaulē, unvai tāda vispār vairs pastāv laikā, kad kopškomunisma krišanas jau pārdesmit gadunodzīvots, izniekojot iespējas, demonstrējotpolitisku nemākulību un vāvuļojotsavtīgas puspatiesības? Tādu jautājumunemitējās uzdot mūsdienu vēstures skrupulozaisanalītiķis Tonijs Džads, un līdzīgujautājumu šodien no jauna uzdod rakstnieceGundega Repše, uzdod to saviemlīdzbiedriem rakstniekiem – par šo laiku,par pagājušajiem laikiem, par sadarbībuar varu, par esamības uztveri, par ticību unmisiju, par atbildību un brīvību.Aivars Freimanis. Vienos ratos arslavenībām. Kinorežisors A. Freimanis(1936), saņemot Nacionālā filmu festivālaLielais Kristaps balvu par mūža ieguldījumukinomākslā, neguļ vis uz veciem lauriem,bet ar šo grāmatu pierāda, ka ir viens noārpus filmu uzņemšanas, turklāt apliecina,ka joprojām grib un var strādāt radoši. Krājums„Vienos ratos ar slavenībām” turpinaFreimaņa viegli ironisko pastāstu virteni,apvienojot vienos vākos gan dokumentālāmateriālā balstītus atmiņu tēlojumus, gan„tīru daiļliteratūru”, gan paša Freimaņaoriģinālžanru – īsus anekdotes formātavērojumus „iz dzīves”. Krājumu papildinaautora rūpīgi piemeklēts ilustratīvaismateriāls – dokumentālas un tematiskasfotogrāfijas.Terēze Lorenca. Skaistuma anatomija.Grāmata paredzēta dažāda vecumasievietēm – arī tām, kuras domā, ka viņāmnekādi padomi nav vajadzīgi – jaunām unveiksmīgām, kam šķiet – to sejas nekad neapvītīs,jo āda vienmēr būs gluda. Jo maz irtādu, kurām izdevies saglabāt labu izskatu,ja tas nav kopts kopš jaunības. Protams,tūlīt radīsies jautājums – kur ņemt laiku unnaudu. Tomēr – kādu izeju un stundiņusevis aprūpēšanai var atrast vienmēr. Uztversimto kā atpūtu un izbaudīsim. Ja nav,par ko nopirkt dārgu kosmētiku – varam liktlietā tautas līdzekļus.Maikls Morpurgo. Kara zirgs. Sirsnīgsun līdz asarām aizkustinošs stāsts parzirga Džoija un zēna Alberta draudzību, kasizvēršas uz Pirmā pasaules kara fona. Karšizšķir abus – Alberta tēvs pārdod Džoiju brituarmijai, bet vēlāk viņš nonāk vācu armijaspakļautībā, kur piedzīvo badu un nelaimes.Alberts vēlas sekot Džoijam pa pēdām, tačunav pietiekami vecs, lai iestātos armijā undotos draugam līdzi, tāpēc sāk bīstamuceļojumu, lai atgūtu mīļoto zirgu. Pazīstamāun atzītā britu bērnu grāmatu autora MaiklaMarpurgo darbs „Kara zirgs” savu uzvarasgājienu un popularitāti lasītāju vidū ieguva2007. gadā, kad Londonas Nacionālais teātrisiestudēja lugu pēc grāmatas motīviem,kaut uzrakstīta tā bija krietni agrāk. Grāmatastāsta par cilvēka un zirga ciešajām attiecībām,kā arī uzmanību pievērš dzīvniekuizmantošanai Pirmā pasaules kara laikā,par ko līdz šim runāts ļoti maz. Grāmatapārsteidz ar emociju bagātu sižetu un precīzuvēsturisko notikumu atspoguļojumuun dramatisku noslēgumu, kas saglabālasītājā intrigu līdz pēdējām grāmatas lappusēm.Pēc grāmatas motīviem iestudētasvairākas teātra izrādes, bet šī gada janvārīsavu pirmizrādi piedzīvoja režisora S. Spilbergauzņemtā filma.Armanda Pučes grāmata Klientsir autobiogrāfiska laikmeta liecība. 1975.gadā Rīgas „Dinamo” hokejistam ViktoramHatuļevam labākā Nacionālās hokeja līgas(NHL) komanda piedāvā palikt Ziemeļamerikāun šajā riskantajā operācijā iesaistāsvairāku valstu specdienesti. Tiek meklētassievietes, kas varētu fiktīvi Hatuļevu aprecēt,tiek nolīgti cilvēki, kas Rīgas krogosviņu dzirda... Hokejists ļaujas, kļūstot parvienu no savas paaudzes skandalozākajāmpersonībām. No hokeja laukuma līdzpsihoneiroloģiskajai slimnīcai, no cerībaslīdz cietuma kamerai. Trīsdesmit deviņugadu vecumā viņu atrod Rīgā uz ielasmirušu... Savas dzīves nogalē, uzstādotkapakmeņus citiem, kāpēc viņš pats paliekbez piemiņas zīmes? Žurnālists ArmandsPuče meklē notikumu aculieciniekus undarbojošās personas. Par to pirms četrdesmitgadiem neviens nerakstīja...13Apgāds Zvaigzne ABC izdevis otroPatrika Nesa triloģijas “Haosa spēle”grāmatu „Jautājums un Atbilde”, kurāizdzīvošanas spēli neparasti skarbā pasaulēturpina abi galvenie varoņi – Todsun Viola. Bēgot no nepielūdzamās armijas,Tods ir atnesis nāvīgi ievainoto Violuuz pilsētu, kur abi iekrīt tieši viņu ļaunākāienaidnieka mēra Prentisa rokās. Atšķirtsno Violas un ieslodzīts cietumā, Tods irspiests pakļauties jaunajai kārtībai, kādupilsētā ieviesis mērs. Bet kādi noslēpumi irrodami aiz pilsētas robežām? Kur ir Viola?Vai viņa ir dzīva? Un kas ir noslēpumaināAtbilde? Kādu dienu sāk sprāgt bumbas…Amerikāņu rakstnieka Patrika Nesa triloģija„Haosa spēle” pasaulē iemantojusi tikpatlielu popularitāti, cik Sūzenas Kolinsas„Bada spēļu” cikls. Lasītāju un kritiķu vērtējumsir vienbalsīgs: jau gadiem ilgi bērnuun pusaudžu literatūrā nav radīts nekastik oriģināls un aizraujošs. Plaši atzītās ungodalgotās grāmatas „Nazis, ko neatlaist”turpinājums – triloģijas „Haosa spēle” otrādaļa – ir spriedzes pilna, šokējoša un dziļiaizkustinoša grāmata par pretošanos pārspēkamskarbā, ekstremālā situācijā.BērniemAleksandrs Štefensmeijers. Līzeloteinenāk miegs. Jauks un jautrs stāstiņš pargotiņu Līzeloti, kura nevar iemigt. Saimnieceun pārējie fermas dzīvnieki jau senir devušies pie miera. Lai iemigtu, Līzelotenolemj iekārtoties sākumā pie saimnieces,bet, kad sabrūk saimnieces gulta, tālāk viņadodas pie vistām kūtī. Bet arī tur Līzelotenevar iemigt. Līzelote saceļ lielu jezgu, jobeigu beigās nomodā ir pilnīgi visi... izņemotpašu Līzeloti, kura saldi ieritinājusiesiemieg pati savā gultiņā. Krāsaina un košagrāmata, kura ļaus bērniem ne vien izsmieties,bet arī dos iespēju iepazīt lauku mājāsdzīvojošos dzīvnieciņus.Mika Kerenens. Nozagts oranžsdivritenis. Šis nu ir īsts detektīvstāsts, kuradarbība risinās Zupasciemā. Tā patiešāmsauc kādu no Igaunijas pilsētas Tartunomalēm. Zupasciema plānu, ko atradīsigrāmatā, var lasīt gluži kā pavārgrāmatu, jovisām ielām dots dārzeņa, augļa vai kādscits garšīgs nosaukums – Zirņu iela, Kartupeļuiela, Ogu iela. Un kas gan notiek piemūsu kaimiņiem? Bieži vien tas pats, kaspie mums. Beļģu profesoram Anželo, kuršatbraucis paviesoties, tiek nozagts oranžsdivritenis. Meitene Marija kopā ar draugiemun savu mīluli sunīti Matīsu nolemj šo lietuizmeklēt. Uzdevums nav no vieglajiem,taču mazie detektīvi nav vis ar pliku rokuņemami.Materiālu sagatavoja bibliotekāreJolanta Vītola

14 2012. gada maijsMaijs īsumā04.05. Mētrienas vīriešu volejbola komandapiedalās nakts turnīrā Degumniekos.04.05. Tautas namā diskotēka.09.05. Meža dienas Mētrienas pamatskolā.12.05. Mētrienas pagasta 46. čempionātsmakšķerēšanā Odzienas ezerā.12.05. Pēc nelaimes gadījuma Ozolkalnakapsētā 21 gada vecumā guldīts KasparsBeģis-Begge.17.05. Pēdējais zvans 9. klases skolēniemMētrienas pamatskolā.17.05. Mātes dienai veltīts koncerts Mētrienaspamatskolā.17.05. Mētrienas pagasta lauku sieviešubiedrības „Ābele” organizēta apspriedepar Piemiņas vietas labiekārtošanu.Sameklē tos ziedus savā sirdī,Kuri ticību un mīlestību sēj.Sameklē tos vārdus savā sirdī,Kuri tev un arī citiem der.Sameklē to cerību un spēku –Saviem sapņiem pretī raudzīties.Mīli dzīvi, mīli cilvēkus ap sevi,Esi mīlēts – kā to dievs mums lemj.Sameklē to sapni savā sirdī,Kura dēļ tu mūžu pretī gaismai ej.Sameklē to visu savā sirdīEsi laimīgs sev un pasaulei.Sveicam jubilārusjūnijā!jānim mālniekam 11.06. – 18mariannai aļeiņikovai 01.06. – 20janai korņijčukai 02.06. – 20lāsmai Podiņai 11.06. – 20Zitai lācei 25.06. – 25guntai Pastarei 12.06. – 25andrim Brokam 04.06. – 30evai Vīčai 24.06. – 30sergejam jermakovam 22.06. – 35Verai aksejevai 23.06. – 55tatjanai Paeglei 24.06. – 55Vallijai sīpolai 02.06. – 55aloizam silavam 16.06. – 9518.05. Mētrienas pamatskolas vecākoklašu skolēni dodas ekskursijā uz Cēsunovadu.19.05. Mētrienas pagasta 46. čempionātsspiningošanā Aiviekstes upē.19.05. Tautas namā pasākumā „Brūklenājs”– Ziedu balle.21.05. Nepieredzēti liela krusa Mētrienā.21.05. Drošības diena Mētrienas pamatskolā.26.05. Mētrienieši apceļo skaisto Latgali.30.05. Mētrienas mednieku kopsapulce.31.05. Izlaidums Mētrienas pamatskolaspirmsskolas grupā.Visu mēnesi pagasta pārvaldes telpāsskatāma Dzidras Lapsas gleznu izstāde.Lauku konsultante katru trešdienu mētrieniešiemkārto tiešo platību maksājumudokumentāciju.notikumus apkopoja ilmārs grudulisEs esmu magoneNo rūgtām zemes pītēmEs viegli izlēcu kā liesma auļojošaUn mana mute, dedzīga un košaGrib saldai gaismai tagad atdarīties./M. Ķempe/Magones ir uzdrīkstēšanās. Magonesdzīvo ātri, bet spilgti. Tās vienmēr piesaistauzmanību, taču nav kautrīgas maliņāpalicējas. To sēkliņas sariešas tumšas,kas neatvairāmi izplatās pa visu pasauli,iekļuvušas auglīgā zemē, tās vairojas unvairojas... Un spējušas iedvesmot daudzucilvēku sirdis.Vallija!Mēs skaistajā jubilejā dāvinām Tevsarkanu magoņu klēpi! Tās ir Tavas mīļākāspuķes.Lai Tavas dienas ir košas, spilgtasun neatvairāmās kā krāšņo magoņuziedlapiņas!Mētrienas pagasta pārvaldeLaime, laime tam dēlam,Kas piedzima saulītē,Tam Laimiņa grožus vija,Sudrabā mērcēdama.Sveicam Saivu Butuli unArvi Mincānu ar dēliņaEndija piedzimšanu.Lai bērniņu mīl uz zemes unsargā no debesīm.Mētrienas pagasta pārvalde30. jūnijā plkst. 10.00pēc ciedzīvotāju ierosinājuma tiekrīkotaSaikavas kapusakopšanas talkaKam ir problēmas ar nokļūšanu talkasvietā, lūdzu, piesakieties pieJāņa Zepa pa tālr. 20371434.Izbraukšana plkst. 9.30.Līdzi ņemiet darbarīkus!Ļoti noderētu trimmeris zāles unkrūmiņu pļaušanai, kā arī zāģis.Būs atvesta smilts.Saikavas kapu pārzineInese, tālr. 29120041LĪDZJŪTĪBASPārtrūka stīga, apklusa dziesma,Apdzisa zvaigznes, saira sapņi.Viss tas notika pēkšņi un strauji.Pielijis sāpju un asaru trauks.2012. gada 7. maijā 21 gada vecumāmiris kaspars Beģis-Begge.Lai vieglas smiltis aizgājējam unpatiesa līdzjūtība tuviniekiem.Mētrienas pagasta pārvaldeTai tālā pļavā, kur atmiņas zied,Tur mani jūs satiksiet.Lai klusa un patiesa līdzjūtība palīdzpārvarēt sāpju smagumu skolotājaimarijai Beģis-Beggei ar ģimeni, noKaspara uz mūžu atvadoties.Broku ģimene Liepu ielā 1Izdevējs – Mētrienas pagasta pārvalde. Reģ. Nr. 90000054731, pagasta pārvaldes tālr. 64826031, 64826033, fakss 64826031.Avīzes redaktore Solvita Stulpiņa. Redkolēģija – Valda Otvare, Jolanta Vītola, Līga Pastare, Marija Beģis-Begge,Vallija Sīpola, Eleonora Rimša, Ilmārs Grudulis.Iespiests SIA “Erante” tipogrāfi jā. Tālr. 64860983, 65230115