Avīze - Madona.lv

2012. g. jūnijs Sarkaņu ZiņasSarkaņu pagastsMadonas novadsMadonas novada Sarkaņu pagasta pārvaldes izdevums 2012. g. JŪNIJS Nr. 4 (47)REDAKTORES SLEJAPa zemes virsu pārliecinoši soļo vasara.Ir aizvadīta gada īsākā nakts – saulgriežunakts, kad pēc seniem latviešu tautasticējumiem jākur ugunskurs. Ugunij esotjākuras visu nakti, tāpēc jāseko, lai liesmaneapdziest, arvien jāpiemet klāt malka.Ugunskura dūmi ir svētīgi, attīroši. Mūsupagastā uguns saulgriežu naktī dega spožiun neparasti. Ugunsskulptūru festivāladalībnieku radītajos darbos katrs varējasaskatīt savu saulgriežu nakts burvību.Tepat pie durvīm Līgo un Jāņu diena,kad saule pie debess juma vēl kavēsiesvisaugstākajā punktā. Izbaudīsim šo laiku,kas ir ļoti īss, bet burvīgs un neatkārtojams.Atliek tikai mazliet samiegt acis uncaur puspavērtiem plakstiņiem raudzītiessaulainajās debesīs, kur šajā laikā var redzētbrīnumainas krāsas varavīksni un ieklausīties,kā pļavās griež grieze un skanizkapts švīksti. Gaidot svētkus, ir jāpaspējjāņuzāļu enerģētiku iepīt vainadziņā, kasir kā mazs saules aplītis. Vainadziņš jāpinno trejdeviņiem ziediem, bet vīriem – noozolzariem, no vībotnes. Laukos, ja irsaimniecība, lopiņi, būtu labi novīt vainadziņukatrai gotiņai vai vismaz barvedei.Tad govis dod vairāk piena. Bet vienu ganatcerieties: vainadziņus var glabāt no vieniemvasaras saulgriežiem līdz nākamajiem,lai tad Jāņu ugunī sadedzinātu.Lai katram izdodas šos svētkus nosvinētpēc sirds patikas! Kāds Jāņu maģiskolaiku būs iecerējis pavadīt vienatnē, citstuvinieku vidū, bet vēl kāds cits glužipretēji – vēlas, lai apkārt būtu lielas ļaužumasas, jo brīvdabas koncerti visdažādākajāsLatvijas vietās vilināt vilina.Ikkatram no mums gribētos, lai Jāņulaiks ilgtu vismaz divreiz ilgāk, izbaudotkatru tā dienu. Bet tā nenotiek, un straujaisdzīves ritms ātriem soļiem mūs dzenuz priekšu. Tāpēc priecājieties par smaržīgajāmjāņuzālēm, par draugiem un tuviniekiem,kas jums blakus, un skandējietlīgodziesmas!ValdaŅem spēku no jāņuzālēm,Ko tās tev šovakar sniedz –Tas paliks ar tevi tik ilgi,Kaut sen būs novītis zieds.Ņem spēku no Jāņu gaismas,Kas pakalnos gaiši spīd –Tā paliks ar tevi tik ilgi,Kaut sen būs atausis rīts.Ņem spēku no Jāņu dziesmām,Kas līgo visapkārt tev –Tās paliks ar tevi tik ilgi,Kaut vārdi būs zuduši sen.Ņem spēku pats no sevis,Ko dvēsele sevī slēpj –Tas paliks ar tevi tik ilgi,Kaut liksies – kāds tīklus vērpj.Ņem spēku no jāņuzālēm,No gaismas, kas kalnos zied,Ņem spēku no nakts bez tumsas,Kas šonakt pār zemi iet!Līksmu Līgo vakaru unpriecīgu Jāņu dienu lieliemun maziem!Īpašs sveiciens pagasta76 Jāņiem un 18 Līgām!Sarkaņu pagasta pārvalde23. jūnijā plkst. 20.00Biksēres estrādēLīgo pasākums„Sagaidām Jāņu dienu!”Svētkus kopā svinēt aicina Sarkaņupagasta pārvalde, vidējās paaudzesdeju kolektīvs „Labākie gadi”,amatierteātris „Piņģerots”, dejukolektīvs no Igaunijas „Hopsani” undeju mūzikas grupa „Cesvainieši”.Iepriekš piesakoties, iespēja rezervētgaldiņu svētku svinēšanas vietā.(29424739 – Valda)Māra Dolbes uzņēmumā gatavotie 3 Jāņu ugunskuri svētku laikā kopā ar to izgatavotājiemceļos uz Rīgu, lai greznotu mūsu valsts galvaspilsētas krastmalu Līgo naktī.Kā pastāstīja pats uzņēmējs, iespēja ar savu produkciju piedalīties svētkos iegūta,piedaloties konkursā, kur viņu ideja par ugunskuru izpelnījās organizatoru uzmanībuun uzaicinājumu sadarbībai. Sarkaņu puses ļaudīm Līgo svētkos Māris novēl degtspožus un krāšņus ugunskurus un skandēt līgodziesmas.Valdas K. teksts un foto

Sarkaņu Ziņas2 2012. g. jūnijsPagasta pārvaldēInformācijaMadonas novada pašvaldībasSarkaņu pagasta pārvalde 2012.gada 7. jūnijā ir saņēmusi pagastaiedzīvotāja Dzintara Akmentiņaiesniegumu, kurā tiek lūgts rast risinājumujautājumā par Sarkaņupagasta teritorijā esošo kapu paplašināšanu.Pašvaldības skaidrojums: Darāmzināmu, ka kapu paplašināšanasvajadzībām zeme 1,1 ha piešķirta2006. gada 30. novembra padomessēdē no valsts brīvajām platībām un2007. gadā SIA „GoeSIJA’’ veicainstrumentālo mērīšanu un gala rezultātākapu paplašināšanai zemesplatība noteikta 1,33 ha.Līdz šim brīdim nav bijusi vajadzībapiešķirt apbedījuma vietasjaunā teritorijā, jo vecajos kapospēc rūpīgas kapu apkopšanas, kurtiek noņemts apaugums, un pēc Sarkaņukapu plāna izstrādāšanas (arkapu plānu var iepazīties Sarkaņupagasta pārvaldē) tika konstatēts,ka ir iespējams ierādīt jaunas kapuvietas vecajos kapos pēc vajadzības.Līdz šim pagasta pārvaldē navsaņemta informācija par vēlmi veiktapbedījumus jaunajā kapu teritorijā.Piešķirtais zemes gabals katru gadutiek regulāri appļauts un sakopts, kāarī iestādīti jauni bērziņi, lai ierobežotukapu teritoriju. Tiklīdz radīsiesinterese un nepieciešamība pēc jaunāmapbedījuma vietām, pārvaldeveiks darbus jauno kapu vietu teritorijassadalījumam un apbedījumavietu ierādīšanai.Visa laba jāņuzāle,Ko plūc Jāņu vakarā,Visas labas Līgo dziesmas,Ko dzied Jāņu vakarā!Daudz baltu dieniņu!Dzimšanasdiena ar jāņuzāļusmaržuJānīts brauca katru gadu,Atved ziedu vezumiņu:Še saujiņa, tur saujiņa,Lai zied visa pasaulīte.24. jūnijs ir svētku diena visiem, bet, joīpaši Jāņiem un Līgām. Mūsu pagastāčetriem cilvēkiem 24. jūnijs ir arī dzimšanas diena. Ardiviem no viņiem „Sarkaņu Ziņas” tikās, lai noskaidrotuatbildi uz jautājumu- kā vienā dienā abas šīs nozīmīgās svētku dienas sadzīvo.Kopā ar vīru Juri 2011. gada Jāņos.„Kaupēru” saimniece, sarkanieteGundega Jubele, par savu dzimšanasdienu saka, ka svinēta tā tiekot vienmērun tieši Jāņu dienā. Tad ciemos kā ierastsierodas radi. Pirms vairākiem gadiem,kad pašas un radu bērni bijuši mazi,svinētāju pulks sanācis pāri 20. Tagad,kad bērni paaugušies, to skats sarucis,jo bērni, kur nu kurais, savā dzīvē. Tā irsagadījies, ka vienam no dēliem dzimšanasdiena ir 21. jūnijā, un abu jubilejusvinēšana parasti notiekot kopā.Pašu Gundegu pasaulē ierodamiesmāmiņa Ieva gaidījusi jūlijā sākumā, betsanākusi Jāņu dienas dāvana. Vēl slimnīcāesot, medicīniskais personāls mazomeitenīti iesaucis par princesīti un, iespaidojotiesno lugas, kas tajā laikā izrādīta,Gundega tikusi pie vārda. Bērnībāmeitiņai dāvanā tikusi kāda jauna kleitavai lelle. Kleitas, meitai mazai esot,Ieva šūdinājusi pati, jo nopirkt gatavuizstrādājumu bērniem bijis problemātiski.Ģimenē vīrs ir Jānis, bet pie meitasuz dzimšanas dienu dodos vienmēr,-saka Gundegas mamma un piebilst,-unjāatzīst, ka tas ir diezgan sarežģīti.Par spilgtāko, kas palicis atmiņās nobērnības, Gundega min urrāšanu gaisātieši pusnaktī starp Līgo un Jāņiem.Vēlākajos gados dzimšanas dienai irīpaša smarža un, kā atzīst pati jubilāre,tā smaržo pēc jasmīniem un jāņuzālēm.Par divu svētku sadzīvošanu vienā dienāGundega smej, ka svētku nekad pardaudz nevarot būt, bet ir bijuši brīži,kad dzimšanas diena palikusi nedaudzneievērota tieši Līgo svētku dēļ.Biksērietim Kārlim Kļaviņam pasauliieraudzīt bija plānots pāris dienasātrāk, bet viņš pirms savas piedzimšanasatļāvis mammai apmeklēt Līgo svētkukoncertu estrādē, kas tajā gadā bija ļotigrandiozs, jo tika svinēta kolhoza dibināšanas40. gadadiena.Par dzimšanas dienu svinēšanu Jāņudienā Kārlis saka:‘‘Tas bija apmēramlīdz 16 gadu vecumam. Ciemos nācadraugi un radinieki un tad bija liela balle,jo brālis ir Jānis un sanāca, ka ģimenēir dubulti svētki un abi tikām pie dāvanām.Vēlāk dzimšanas dienā draugiapsveica ar rokasspiedienu un laba vēlējumiem,jo visi bija pārņemti ar JāņuKārlis (no labās) kopā ar brāli Jāni unmammu Valdu.svinēšanu. Par to īpaši neskumstu unvairāk tiek svinēta vārda diena.Kā tradīcija, kas saglabājusies visusgadus 24. jūnijā ir ciemošanās pie onkuļaCesvainē, kas ir Jānis. Tur aizmirstsnetieku un no radinieku puses joprojāmdzimšanas dienā sveiciens garantēts.’’Vēlēsim abiem jubilāriem priecīgusLīgo svētkus un lai Jāņu dienā daudzuzmanības un sveicienu no radiem undraugiem.Valdas K. tekstsfoto no personīgā arhīva

2012. g. jūnijs Sarkaņu ZiņasSvētku laiksFestivāla organizators Kārlis Īle veido centrālo skulptūru.Saulgriežu naktī noslēdzies 5. Ugunsskulptūru festivāls „Ugunsūdensroze”,kura tēma šogad bija „Pūķa sapņu dārzs”.Apmeklētājiem bija iespēja iejusties gadaīsākās nakts noskaņās un noskatītiesPūķa sapni, kura kulminācija-centrālāfigūra tika iedegta tieši 02:09, brīdī, kadiestājas astronomiskā vasara.Festivāla vadītāja pienākumus visusšos gadus ir uzņēmies tēlnieks Kārlis Īle,kas ir atzīts mākslinieks ne tikai Latvijā.Pēdējo gadu laikā Kārlis ar ļoti labiemun izciliem panākumiem ir piedalījies arīsmilšu skulptūru un ledus skulptūru festivālosKrievijā, Amerikā, Ķīna, Turcijāu.c., kā arī veidojis daudzus citus mākslasobjektus Latvijā. Ir ļoti liels prieks,ka, neskatoties uz panākumiem pasaulē,viņš ar prieku katru gadu iegriežas Biksērē,lai ar savu un kolēģu radošā darbarezultātu priecētu Madonas novada ļaudisun viesus.Mākslinieku komandā, kas šogadstrādāja Biksērē, varēja sastapt gan festivālaveterānus, gan jaunos māksliniekus.Visus piecus gadus festivāla darbāUgunsskulptūru festivālsnoslēdziespiedalās Andris Džiguns no Ērgļiemun Gundars Kozlovskis no Rēzeknes.Armands&Armands Vecvanagi festivāladarbā piedalījās ceturto reizi, Maija Punculeun Aleksejs Geiko trešo, Ieva Saulīteun lietuviešu mākslinieks Donatas Mockusuguns skulptūras Biksērē veidojaotro reizi. Marta Prēdele Biksērē viesojāspirmo reizi. Pirmo reizi uguns skulptūrufestivāla darbā piedalījās arī Inese Valtere.Viņa pirms tam ir piedalījusies 2009.gada metālmākslas simpozijā un Biksēresparkā joprojām ir skatāms viņas veidotaisdarbs „Rudens romantika”.Lai festivāls varētu sekmīgi noritēt,finansiālo atbalstu sniedza Madonas novadapašvaldība un Sarkaņu pagasta pārvalde.Tāpat liels paldies par atsaucībuAndrim Simtniekam, Mārim Dolbem,Normundam Ūbelim, Jānim Stiprajam,Drozdovu ģimenei, z/s „Madaras”, SIA„Krauss’’, SIA ‘‘Rēķu kalns’’, Cesvainesinternātskaolai, pagasta pārvaldes darbiniekiem,un pagaidu algoto darbu strādniekiem.Ugunsskulptūru festivāla liesmas izplēnējušas.Palikusi noskaņa par saulgriežunakts burvību, kas pavadīta kopāar mākslinieku veidotajām skulptūrām,kuras pavadīja brīnišķīgs muzikāls noformējums.Valdas K. teksts un Rinalda Zelta fotoAr 2012. gada 25. jūniju rekonstrukcijas dēļ slēgts tautasnams „Kalnagravas”. Būvdarbus veiks SIA „RCI Gulbene”,ar ko atbilstoši Madonas novada pašvaldības iepirkumu komisijas21.05.2012. lēmumam līgums ir noslēgts par līgumasummu 179177,71 lats bez PVN.‘‘Kalnagravas”2012. gada 20. jūnijā pirms pārtapšanas.

Vēstures atspulgosSkaistais Līgo svētku laiks ir klāt. Pēc senāmtautas tradīcijām māju saimnieki steidzizravēt dārzus, sakopt laukus, lai kāds neaplīgotu.Katram no mums ir savs šo svētkusvinēšanas stāsts. Dalīties savās atmiņās parLīgo svētku svinēšanu daudzu gadu garumā,„Sarkaņu Ziņas” aicināja sarkanieti ĒrikuOzolu, kuras mūžs gandrīz visā tā garumātepat Sarkaņu pusē vien rit.Lai kā notikumi ir risinājušies, bet Līgosvētki Sarkaņos laiku laikos ir godā celti.Manā agrā bērnībā līgo skanēja no mājas uzmāju. Kaimiņi, radi un draugi pulcējās kopāpalīgot. Zemes darbi līdz svētkiem tika padarīti,istabas un pagalmi izpušķoti. Brūnaļasnāca no ganiem mājās, galvas purinādamas,jo arī viņām ragos šūpojās jāņu zāles. Katramganam tā bija goda lieta. Ikkatrā mājāgaldā tika celts jāņu siers un mājās brūvētsalus. Vienmēr ar mīlestību un lepnumu atceros,cik mūsmājās mamma sēja garšīgu sieru.Pārgriežot siera ritulis spīdēja un lepojās,ķimeņu un olu izraibināts. Nevienā veikalātādu sieru nenopirkt. Katrā sētā saimnieksbija Jāņa tēvs un saimniece Jāņa māte, kassagaidīja un rūpējās pār Jāņa bērniem. Mēs,manas paaudzes ļaudis, jau maz atceramiesno Jāņu tradīcijām, jo augām un dzīvojāmlaikā, kad Līgo svētki kalendārā netika rakstītiun tie pastāvošajai iekārtai nebija vēlami.Bet par spīti visam, visos laikos Zāļu vakarāmājās tika nestas meijas, Jāņiem pīti ozollapuvainagi un meitām zāļu vainadziņi.Tad nāca kolhozu laiks, dzīve Sarkaņos,tāpat kā visā Latvijā, izmainījās pašos pamatos.Mūsu pagasta ļaudis arī jaunajos apstākļosprata saglabāt svētku tradīcijas un svētkuprieks nepazuda. Mūsu ģimene dzīvoja unstrādāja kolhozā „Rītausma” kopš 1948. gadarudens. Vēlāk, kad apvienojās kolhozi „Rītausma”un „Jaunais ceļš”, izveidojās kolhozs„Jaunais rīts”. Uz laiku bija pieklusuši Jāņiun līgošana, reti iedegās Jāņu ugunskuri, betdomās vēl pelnos gailēja oglītes, kas it kāgaidīja uzpūšam liesmu. Un viss pamazāmMirklis no klhoza 40 gadu jubilejas koncerta 1989. gadā.Sarkaņu ZiņasSvētku laiks manādzimtajā pusēatgriezās, lai svētku svinēšanapamazām uzplauktu arjaunu spēku. Varbūt nedaudzsavādāk nekā manā bērnībā,bet brīnišķīgi un neaizmirstami.Spilgtā atmiņā ir saglabājušieskolhoza organizētieLīgo svētki Lapāres zaļumplacī.Ar kolhoza priekšsēdētājaOjāra Sāra iniciatīvusvētki bija jauki noorganizēti.Zāļu vakarā pulcējāmiesLapārē. Smaržoja bērzu meijas,cienastam bija jāņu siersun pīrādziņi. Ar aplausiemtika sveikti alus vīri, kas piebraucaar zirgu pajūgiem, kuros lepni gulējakārtīgas un latviskas alus mucas. Mums bijadivi tradicionāli alus darītāji – Jānis Viksneun Ādolfs Elksnītis. Bijām neliels darba kolektīvs,kur visi savā starpā bijām pazīstami,brīvi un draudzīgi. Sprēgāja valodas, skanējadziesmas, apkārt ceļoja putojoša alus krūzeun paplāte ar jāņu sieru. Bērni skaraidīja apugunskuru un priecājās kopā ar vecākiem.Lielu jautrību izraisīja savstarpēja aplīgošana.Nākamais posms ir laiks, kad kolhozs„Jaunais rīts” apvienojās ar „Sarkano staru”un tapa lielsaimniecība, kas daudzus gadusbija pazīstama kā „Sarkanais stars”. Vienkāršitas nebija, radās dažādas problēmas. Kolhoza„Jaunais rīts” kolhoznieki baidījās pazustlielajā kolhoza „Sarkanais stars” saimē,kuri nelabprāt pieņēma mūs, sīkzemniekus.Pamazām saradām un kopīgu valodu atrastnebija grūti. Kad par kolhoza priekšsēdētājusāka strādāt Jānis Rauda, sākās straujšsaimnieciskās darbības un kultūras dzīvesuzplaukums. Vecajā Biksēres parkā skanējazāģu un cirvju skaņas, ko pavadīja ļaužu čalošana.Kolhoza celtnieki tur būvēja estrādi.Tā tapa salīdzinoši īsā laikā. Un kā brīnumsstarp koku lapotnēm pacēlās jaunuzceltā estrāde.1983. gada 23. jūnija vakarāautobusi ripoja no visiemražošanas iecirkņiemuz Biksēri, arī ļaudis straumēmplūda uz estrādi. Katrsgribēja būt klāt estrādes atklāšanasbrīdī. Kopš šī brīžakatru gadu Līgo vakarāestrādē tika svinēti Jāņi,tikai zem dažādiem nosaukumiem.Katru gadu parkāliesmoja jāņu ugunskurs,krūzēs putoja alus un galdirotājās ar sieru un pīrāgiem.Dejā griezās gan jaunieši,gan nobrieduši lauku veči un2012. g. jūnijsBijušie kolhoza priekšsēdētāji: Jānis Rauda, ElmārsBērziņš, Jānis Rieba, Jānis Jurevics, Ojārs Sārs, ĒriksMiķelsons, ...Beļajevs kolhoza 35 gadu jubilejas pasākumāestrādē 1984. gadā.stiprās lauku sievas.Nākamajā gadā kolhoza ļaudis 23. jūnijāsvinēja kolhoza 35 gadu jubileju. Godā tikacelti vecākās paaudzes ļaudis, kas uz saviempleciem iznesuši kolhoza sākuma gadu smagumu.Kopā ar Jāni Raudu gar atjaunoto parkasētu vadījām šos sirmos ļaudis uz estrādi,kur viņus sagaidīja skaļi aplausi. Tas bija neaizmirstamsmirklis, viņi nāca kā ļoti grūtavēstures laika liecinieki.Lai neizaicinātu valdības vīru dusmas, nākamajāgadā Jāņus svinējām zem nosaukuma„Darba un draudzības svētki”. Tanī laikātā bija liela uzdrīkstēšanās, jo Jāņu alus unsiers liecināja par to, ka notiek Jāņu svinēšana.Neskatoties uz to, ka saimniecības vadošiedarbinieki saņēma rājienus no augstākstāvošajām organizācijām, Jāņi tika svinēti,un tas netraucēja Sarkaņu puses ļaudīm svētkuvakarā pulcēties estrādē. Pateicoties JāņaRaudas drosmei, uzņēmībai un neizsīkstošaienerģijai, šī skaistā latviešu tradīcija turpinājās.Tad nāca Atmodas laiks. Virs estrādes lepniplīvoja sarkanbaltsarkanais karogs. Jāņutradīcijas Sarkaņos turpinās ar koncertiemun dejām estrādē un ugunsskulptūrām ezermalāsaulgriežu laikā. Žēl tikai, ka līgodziesmasvairs neskan tik pārliecinoši. Neesamtās mācījuši saviem bērniem, bet viņos pašosjau apņēmības un uzņēmības netrūkst, unviss var atkal atsākties ar divkāršu spēku.Pirms pāris gadiem Sarkaņu piekalnē, mēs,kaimiņš ar kaimiņu, satikāmies Līgo vakarā.Paldies Normundam un Daigai par iniciatīvu!Bija skaisti! Līgojām, kā nu pratām. Unir prieks, ka daudzos pakalnos ugunskuri redzamilīdz rīta gaismai.Svētku priekšvakarā gribu novēlēt Sarkaņupagasta ļaudīm: katram atrast savu iespējušos svētkus nosvinēt sirsnīgā radu, drauguun ģimenes vidū.Lai skan – līgo!Ērika Ozola, 19.06.2012. Sarkaņosfoto no personiskā arhīva

2012. g. jūnijs Sarkaņu ZiņasSaimnieks savā zemēGaida arvien jauni darbiPar savu zemnieku saimniecību „Krastnieki”tās īpašnieks AndrisRozītis saka:“Nodarbojamies ar zirgkopību un tai visagada garumā pakārtoti visi saimnieciskiedarbi.”“Apsaimniekoju vectēva Alekša mantotoīpašumu, kuru viņš savulaik izpircis.No vectēva mantoti 16 ha zemes un milzīgamāja, kas atrodas pašā Aizkujas centrāun tautā tiek saukts par Aizkujas klubu.Saimniecības vajadzībām laika gaitā zemetika piepirkta klāt, tāpat daļa zemes tieknomāta,” stāsta Andris un turpina, “arvisiem darbiem tiekam galā paši. Patsdarbojos un izdaru visus galvenos ikdienasdarbus, bet bez ģimenes atbalsta galānetiktu, jo kādi 450 siena ruļļi barošanaigadā nepieciešami. Vēl pirms pāris gadiemskaidas pakaišiem varēja dabūt parvelti, tagad krava maksā ap 25 Ls un ar topietiek kādai nedēļai. Tā ka visur bez savadarba ir vajadzīgi naudas līdzekļi. Lielspalīgs saimniekošanā ir dēls Ainis, tāpatmeitas un sieva. Bērni izauguši, bet nekurprom no dzimtās puses aizgājuši nav. Meitasģimenē aug mazmeitiņa un viņi tepat„Krastniekos” arī dzīvo.Zirgi patikuši vienmēr, bet vairāk tiempievērsos 90. gadu sākumā, kad no likvidējamāssaimniecības “Cesvaine” nopirkuzirgus un iegādājos arī stalli „Antragos”,”atklāj Andris un turpina, “zirgi saimniecībātiek audzēti pārdošanai. Lai tos izaudzētulīdz pārdošanai, vajadzīgi apmēramčetri gadi un tad ar starpnieku palīdzību tieatrod jaunus saimniekus. Daudzi tiek pārdotiuz ārzemēm. Barības sagatavošanāliels atspaids ir Eiropas platību maksājumiun tā kā viss tiek darīts pašu spēkiem,zirgus pārdodot, saimniecība var pastāvēttīri labi. „Krastnieku” saimniecībā šobrīdir 17 zirgi. 11 no tiem mitinās „Silniekos”,bet 6 ērzeļi atrodas Cesvainē. Pagājušajāgadā izdevās pārdot 7, šogad vajadzētunotirgot 4, tad būtu labi.”Andra audzētā zirga mugurā RenārsKaupers filmējās „Prāta vētras” videoklipāEirovīzijai. Par to liecina patīkamasatmiņas, foto un paša mūziķa paraksts uzsedliem, kas papildina saimniecības vēsturesliecības.Iepazīstoties ar saimniecību, uzzinām,ka saimniecībai un tās īpašniekam ir arīkāds vaļasprieks. Laiks atliek medībām,bet viena aizraušanās tiek realizēta tepatmājās. Tā ir vecu zirglietu kolekcionēšana.Tam visam lielajā „Krastnieku” mājā vietaspietiek un, kā atzīst mājas saimnieks,vajag tikai laiku. Aizkujas kluba zālē,kurā kādreiz ritēja aktīva kultūras dzīveun vēl pirms nepilniem desmit gadiemar koncertiem viesojās pagasta pašdarbībaskolektīvi, pamazām top ekspozīcija,kurā apskatāmas dažādas zirglietas. Arīpašas ēkas sakārtošanā darāmā vēl daudz.Ar pagasta pārvaldes finansiālu atbalstusakārtoti griesti.Darbi veikti pašuspēkiem un, kāatzīst pats saimnieks,tas bijis ļotisvarīgi, lai varētudarboties tālāk pieekspozīcijas iekārtošanas.Par katru nokluba zālē izvietotajāmlietām Andrim ir savs stāsts. Viņšzina stāstīt par katras lietas pielietojumudzīvē, par to, no kurām mājām kas nācisvai vienkārši sameklēts lūžņu uzpirkšanasvietā. No „Kauliņāru” mājām atdāvinātassporta kamaniņas. Vairākas lietas nākušasno “Bundžu” mājām, velēnu plēšamais iepriekšizmantots “Zeltiņu” mājās, kamanasvizinājušas “Mednieku” mājas ļaudis.Tagad tas viss jau ir vēsture un, lai paragrāko saimniekošanu liecības nepazustuun ar to varētu iepazīties visi interesenti,pamazām tiek veidota ekspozīcija.Sava istaba mājā iekārtota arī tēvaViktora piemiņai, un tajā skatāmas viņadaudzu gadu garumā iegūtās medību trofejas,tāpat vecas grāmatas un skaņuplašukolekcija.Ideju, ko gribētos realizēt savā saimniecībā,Andrim netrūkst. Un viņam irpārliecība, ka tas arī izdosies. Varbūt tasnenotiks šogad, bet tuvākajā nākotnē noteikti.Par to liecina jau iepriekš paveiktaisapkārtnes iekārtošanā un sakopšanā.Pavisam nesen atjaunoti vecie muižasdīķi. Mājas apkārtnē dzirdama Kujas upestecējuma klātbūtne un nopļautā zāle liecina,ka pirmsjāņu noskaņa jūtamaarī šinīs mājās, kuru saimniekiemgribas novēlēt veiksmiun izdošanos, gan zirgus kopjot,gan iekārtojot ekspozīciju parzirglietām.Ar Andri Rozīti tikās ValdaK., Valdas K. foto un foto nopersonīgā arhīvaAndra iekārtotās izstādes Aizkujas klubā.

VaļasprieksSarkaņu Ziņas2012. g. jūnijsPar savu vārdu priecājosBiksēriete Līga Gailīte par savu tuviniekuizvēli, dodot viņai šo vārdu, ir priecīga.Patīkot tīri labi, un vārda diena svinamalatviešiem tik skaisto svētku laikā.Kā pastāstīja mamma Inese, pie vārdaLīgai tikusi nopietnā ģimenes sapulcē, kadkatram tās loceklim bijis savs viedoklis unieteikums, kā nosaukt ģimenes pastarīti.Savus izvēlētos vārdus Ilgvars, Mārtiņš,Arvis, Gita, tētis Ivars un mamma Inesevispirms sarakstījuši uz papīra un tikai tadpieņemts lēmums. Viedokļi dalījušies, unvārds Līga bijis tāds kā vidusceļš, kas pieņemts,savstarpēji vienojoties. Tagad šķiet,ka savādāk nemaz nevarēja būt un vārdsmeitiņai izvēlēts pareizi – atzīst Inese.Līga ir beigusi Cesvaines vidusskolas 6.klasi, un kā visi skolas bērni pašreiz baudavasaras priekus. Viņa ir aktīva meitene,kurai piemīt vairāki talanti, kurus viņa izkopjun pilnveido.No pirmās klases Līga dejo deju grupā„Geizeri”. Kopā ar kolektīvu šajā laikāpabūts daudzos koncertos, festivālos. Tautiskāsdejas sākusi dejot šogad, mammasIneses pamudināta, kur kopā ar jauniešudeju kolektīva „Resgaļi” studiju jau seviparādījusi koncertos, ir iemācīti jauni dejusoļi, kas noteikti noderēs turpmāk. Tāpat,darbojoties dejukolektīvos, iegū-Kas palēja sudrabiņuPie Jānīša nama durvīm?Jāņa bērni pielējuši,Jāņa nakti līgojot.Līga mammas adītajā kostīmiņā 2012. gada vasarā.ti jauni draugi. Kā atzīst pati Līga, dejotviņai patīk, tāpēc nākamajā sezonā viņaatkal būs dejotāju pulkā.Brīvajā laikā Līgas viens no vaļaspriekiemir rokdarbi. Šai nodarbei viņai irdivi lieliski paraugi – mamma Inese unmāsa Gita, kurām abām šī aizraušanāsdzīvē iet līdzi no pirmajiem skolasgadiem. Mammai Ineseipirmās iemaņas adīšanāKopā ar māsu Gitu 2006. gada Jāņosierādījusi viņas mamma.Tad, mācoties Lazdonaspamatskolā, viņa savaszināšanas papildinājusi.8. klasē mācoties, tapusipirmā vestīte. No 3.klases darbojusies aušanaspulciņā un šīs iemaņasierādījusi arī meitai Gitai.Tagad mammas Ineses ziņāgalvenokārt sadzīviskaslietas – cimdi un zeķes. Pavidu viņa uzadot arī ko neparastāku,piemēram, kādukomplektiņu Līgai. Idejassmeļoties žurnālos, papildinotto ar kaut ko pašasizdomātu. Pirmais, ko Līgaiemācījusies no mammas,ir tamborēšana. Pirmātamborētā pīnīte tapusi jaupirmsskolas laikā. SavukārtLīga ar māsu mammaiiemācījušas tapot.Vaicāta par rokdarbiem,Līga atzīst, ka prot ļotidaudz ko: “Protu adīt, tamborēt,pērļot, tapot, izšūt, aust no dabasmateriāliem,” stāsta Līga. Ļoti daudz viņaiiemācījusi māsa, jo brīvlaikos, īpašivasarās, daudz laika tiek pavadīts kopā.Tā būs arī šogad, kad tūlīt pēc svētkiemLīga dosies uz Cēsīm, lai paciemotos piemāsas un uzņemtos arī auklītes pienākumus,palīdzot pieskatīt māsas 3 gadusveco meitiņu. Un, kopīgi darbojoties, noteiktitaps kāds jauns rokdarbs.Līga pagājušajā mācību gadā skolāapmeklēja tapošanas pulciņu, tāpat kopāar mammu apmeklēja rokdarbu pulciņanodarbības Sarkaņos, kur katrreiz varotapgūt kādu jaunu prasmi vai iegūt interesējošuinformāciju. Kurš no rokdarbu veidiemmīļāks, viņa pateikt nevar, jo patīkviss, kas iemācīts un padodas. Un gan jaudzīve rādīs, kas vairāk ies pie sirds.Svētku laikā Līgai tiek veltīta īpaša uzmanība,jo pašu tuvāko vidū nav nevienaJāņa. Līgo svētkos no rīta puses parasticiemos nākot draudzenes, lai svinētuvārda dienu. Vakarpusē ģimene dodas uzmazdārziņu, lai gada īsāko nakti pavadītuvisi kopā.Tikšanās laikā pārliecība, ka rokdarbiemder jebkurš vecums, tikai nostiprinās,un ir patiess prieks, ka prasmes uniemaņas ģimenēs tiek pārmantotas no paaudzesuz paaudzi. Līgai gribas novēlēt,lai viņā nezūd darboties griba, lai top arvienjauni rokdarbi un dejas solis pavadaviņu vēl daudzus gadus!Ar Līgu un viņas mammu pirmssvētkulaikā tikās Valda K., foto no personīgāarhīva.

2012. g. jūnijs Sarkaņu ZiņasSKURSTENIS # 144 Sarkaņu pamatskola 2012. gada maijāFotografēja Inese SudāreRedaktores slejaRedaktore Madara Skurule.Nu jau skola beidzas, untūlīt sāksies vasara. Skolēnivairs negrib mācīties. 14.maijā skolas avīzes kolektīvsbrauca uz Ļaudonu – uz skoluavīžu skates noslēgumu, kurskolu avīzēm piešķīra nominācijas.Mūsu avīze „Skurstenis”ieguva nomināciju: „Labākāavīze”. Avīzes dalībnieki bijaļoti priecīgi par to, ka jau vairākusgadus esam ieguvuši šotitulu.Maijā ir notikuši dažādi pasākumi.24. maijā putnu vērotājukomanda devās uz Ķemeriemiet pārgājienā. Bija jautri, unbija daudz dažādu putnu. Esampriecīgi, ka šādu iespēju saņēmām.Sakām paldies ViesturamĶerum, jo viņš mūs vadājaun stāstīja par putniem. Nu ko,vasara klāt! Izbaudiet to!Madara Skurule 6.kl.Foto no personiskā arhīvaLabinieki, mācību gadubeidzot:1. klasē:Keita UkrijaSamanta UkrijaRamona KažokaOļegs Krivickis2. klasē:Toms JansonsOskars Simtnieks3. klasē:Agija Lazdiņa4. klasē:Tīna NagleSandija RutkaKitija Anna Strazdiņa5. klasē:Zigmārs Harunža6. klasē:Ingus Škutāns7. klasē:Līna NagleDairis SvārpstonsRičards VēverisMātes un Ģimenes dienai veltītaiskoncerts 15. maijā tradicionāls,jo tāds jau ir mērķis – spēlēt,dziedāt, dejot, runāt to, kasgan īpaši gatavots šim koncertam(Toma Jansona runātais dzejolis”Mazās Martas dziesmiņa”,apvienoto dziedātāju skandētā“Mana balta māmuliņa”, “Māmiņai”un “Miega dziesmiņa”,Pētera Lipstova saksofona solo“Baltā dziesma” u. c.), gan ticisizteiksmīga priekšnesuma statusāšajā mācību gadā (1. klases spēlētais“Rausis”, 1.-3. klases stilīgādeja “Ruksīši”, Lailas Kasparesdziedātais solo, šoreiz dziesma“Kūko, kūko, dzeguzīte”). Pilnsbērnišķīgās sirsnības ir bērnudār-SKURSTENISAnnas Teicānes zīmējumsSvētku koncerts pašiem tuvākajiemIzlaidums devītajiem. No kreisās: Laila Kaspare, Elvis Pilaids,audzinatāja Valentīna Liepiņa, Linards Veips un Karīna Sipunova.Mācību gada izskaņā31. maijā, beidzot mācībugadu, skolā kopīgs pasākumsskolēniem un pedagogiem arsirsnīgu sadziedāšanos un daudziempaldies par labi paveiktiemdarbiem.Pateicības rakstus saņem ganskolotāji, gan tie skolēni, kas arpiedalīšanos mācību olimpiādēsskolas vārdu daudzinājuši novadaun starpnovadu mērogā. Paraugstvērtīgiem rezultātiem sportātiek sveikts Linards Veips unVairis Skurulis. Katrs sākumskolasskolēns, arī bērnudārznieksšajā gadā ir godam pelnījis skolaspaldies par iesaistīšanos pašdarbībā(teātra spēlēšanā, dejošanā)Bērni dzied un muzicē saviem tuvākajiem – vecākiem.Fotografēja Agnese Apīneza grupiņas “Stārķēni” dejotais(“Pelītes” un “Krokodīlītis”) unrunātais. Skanīgumu muzikālajiempriekšnesumiem, kā allaž,piešķir ģitāristu izpildījums.Ļoti gaidīta, pat līdz asarāmsvarīga, bērniem šajā pasākumāir savu tuvāko, pašu tuvāko –māmiņas, tēta, vecvecāku klātbūtne.Viņiem veltīts ne tikai šiskoncerts, bet arī bērnu gatavotisveicieni.Inese Sudāre, skolotājaun skatītāju priecēšanu novadaun stapnovadu notikumos, kāTeātra dienu pasākumā “Ceļš pēcbrīnumputna” Madonas pilsētassvētkos, muzikālajā pasākumā“Jampadracis pavasara pļaviņā”Madonas kultūras namā, deju festivālā“Latvju bērni danci veda”Gulbenē u.c. Pateicību saņem arīteātra spēlētāji Līna Nagle, LailaKaspare, Dairis Svārpstons novecākajām klasēm.Paldies rakstu un balviņu saņemvisi skolas avīzes “Skurstenis”četrpadsmit veidotāji, jonovada skatē iegūtā nominācija“Labākā avīze” taču ir komandasdarbs. Tāpat pateicību saņemAr kauniņu vakar biju,Ar kauniņu rītā būšu.Bez kauniņa vien tik bijuPašā Jāņu naksniņā.skolēni (Ričards Vēveris, DairisSvārpstons, Laila Kaspare, PēterisLipstovs), kas ar muzicēšanuir papildinājuši mūsu skolas pasākumus.Ļoti gaidīts ir mirklis, kadbalvas un apliecinājumus saņem15 skolēni, kas mācību gadu pabeigušiar labām, teicamām unizcilām sekmēm. Par augstākovidējo atzīmi mācībās sveicam 7.klases skolēnu Ričardu Vēveri.Ar laba vēlējuniem un kopīgudziesmu skolēnu vasara varsākties, bet skolas aktivitātes vēlturpināsies.Inese Sudāre, skolotāja

Ornitologs V. Ķerus norāda uz mājasčurkstes ligzdu pilsētas vidē.Fotografēja Inese SudāreSarkaņu ZiņasPārgājienā Ķemeru apkārtnē23. maijā skolas komanda devās uzĶemeru nacionālo parku putnu vērošanaspārgājienā ornitologa vadībā, pasākumsbija balva par aktivitāti Latvijasornitoloģijas biedrības Skolu programmā“Putni un mēs”. Braucām ar pagastabusiņu ļoti agri – 4:30. Dalībniekibija Madara Skurule, Līna Nagle, AnnaTeicāne, Kristīne Lispstova, Ingus Škutāns,Ričards Vēveris, Niks Kampe unskolotāja Inese Sudāre.No Rīgas uz Ķemeriem mēs braucāmar elektrisko vilcienu. Diena bija garaun nogurdinoša, jo bija jāiet kājām aptuveni20 km. Putnus klausījāmies unskatījāmies dažādās vietās – pilsētā,purvā, priežu mežā, jauktā mežā, jūraskrastā. Putnu dažādība bija atšķirīgaSlēpotāju rangā 6. vieta LatvijāLinards Veips aizvadītās ziemas sacensībukopvērtējuma ranga tabulā savāvecuma grupā distanču slēpošanā ierindojies6. vietā Latvijā. Tāpēc arī viņšsaņēma ielūgumu uz Latvijas Slēpošanassavienības organizēto 2011./2012.gada sezonas noslēguma pasākumu26. maijā Siguldā kluba „Bebri” sportakompleksā. Pasākums tika rīkots armērķi, lai apbalvotu labākos sportistusun visi kopā aktīvi izkustētos. Ar minētopasākumu turpinājās tradīcija maijaLinards velotrasē.Foto no “Mežmalas MTB” mājaslapas2012. g. jūnijsno parasti redzētā, dzirdētā pie Lubānaezera. Purvā bija iespēja redzēt divasdzērves, kas klaigāja. Pa ceļam redzējāmdivas čūskas un glodeni.Putnu vērotāju tornis pie Kaņieraezera ir līdzīgs tam, no kura vērojāmputnus Lubāna ezerā. Brīdi bijām jūrasmalā, kur ūdens bija pārāk vilinošs unbradāšana bija slapja. Atpakaļceļš nojūras uz Ķemeriem bija visgrūtākais.Pārgājienu vadīja ornitologs ViestursĶerus.Kopumā pārgājienā jautrība un pozitīvānoskaņa mijās ar lielo nogurumu.Paldies pagasta padomei par transportubraucienam!Madara Skurule 6.kl.Linards Veips (labajā pusē priekšplānā)futbola spēlē Siguldā.Foto no www.infoski.lvotrajā pusē kopā aicināt visu LatvijasSlēpošanas savienības apvienoto sportaveidu pārstāvjus.Informācijā internetā par pasākumuvar lasīt, ka aizvadītās sezonas labākiejaunieši un elites grupas pārstāvji kalnuslēpošanā, distanču slēpošanā un snovbordā/frīstailaslēpošanā tika apbalvoti,labas mūzikas, sportisku pārsteigumuun radošu priekšnesumu pavadīti.Kā Linards stāstīja pēc pasākuma– tā nebija tikai apbalvošana, betarī pamatīga un aktīva izkustēšanās.Programmā bija iekļauts futbols, kurākomandas tika veidotas no katra sportaveida pārstāvjiem. Tas nozīmēja,ka distanču slēpotāji, kalnu slēpotājiun snovbordisti varēja sacensties savāstarpā un noskaidrot veiklākos futbolā.Interesenti varēja demonstrēt prasmisoda metienu izpildē. Tie, kuriem lielāksspēks, sacentās dažādos spēka vingrinājumos(“Spēka vīrs”).To, ka Linards pasākuma aktivitātēspiedalījies ar aizrautību, liecina www.infoski.lv skatāmās fotobildes.Vasaras sezonā Linards Veips trenējasun piedalās sacensībās “MežmalasMTB” velokomandas sastāvā. Sportiskuveiksmi arī turpmāk!Ineses Sudāre, skolotājaNo “Skursteņa” īsziņām4./5. klase. Mēs ļoti gaidām vasarasbrīvlaiku. 29. maijā iesim pārgājienāpa Sarkaņu pagastu. Ļoti gaidām sportadienu. Latviešu valodas stundā gājāmvērot putnus. Sākusies peldēšanās sezona.Daudzi jau ir peldējušies. Ārā ir siltslaiks. Var daudz makšķerēt.Sandija Rutka, Līga Simtniece 4.kl.3/4 gadīgie. 31.05. jāpiedalās Madonaskoncertā. Gaidām brīvdienas. Katrudienu ejam uz rotaļu laukumu spēlēties.Mūsu uzliktajos putnu būrīšos jau ir izšķīlušiesputniņi.Kristīne Lipstova 6.kl.1. klase. Samantai vasarā visvairākgribas peldēties, bet Keitai – braukt arriteni. Līdz brīvdienām mums vēl ir jāietuz teātri un dejām, jo mēs piedalīsimiesnovada un starpnovadu pasākumos, kurmums vajadzēs šīs prasmes.Kitija Anna Strazdiņa 4. kl.7. klase. 29. maijā gājām pārgājienāuz Biksēri peldēties. Nodevām lielākodaļu grāmatu jau 24. maijā. Gaidāmvasaras brīvlaiku, kurš vairs nav tālu.Klasē šogad būs divi labinieki. Priecājamies,ka pēdējā mācību nedēļā bijatikai viena mācību diena – pirmdiena.Līna Nagle 7.kl.

2012. g. jūnijs Sarkaņu ZiņasSportiska aktivitāte - stafete30. maijā skolā sportiska aktivitāte.Andris Trečaks organizē nopietnu stafetiar šķēršļu pārvarēšanu, pārvietošanosekipējumā, šaušanu u.c. Piedalās 9 komandas,katrā 4 dalībnieki.Drēgnajos laikapstākļos kārtīga cīņa.Tikai pēc soda punktu pārrēķināšanas sekundēsizrādās, ka uzvarētāja ir komanda„Patkules terminatori” (Vairis Skurulis,Dairis Svārpstons, Juris Meščerskis, LinardsVeips).2. vietā “Buls” (Madara Skurule, LīnaNagle, Laila Kaspare, Niks Meščerskis).3. vietā “Trakie tūņi” (Līga Simtniece,Sandija Rutka, Kristaps Lipstovs, AigarsSimtnieks).Mazajā skolā interesenti, skolotājasMārītes Lukašunas organizēti, varēja sacenstiesšautriņu mešanā. Veiksmīgākosportotāju apbalvošana, kā ierasts, mācībugada nobeiguma pasākumā.Inese Sudāre, skolotājaSamtenītes, baltrozītes-Jaunu meitu Jāņu zāles.Zirga stobri, purva grīšļi-Jaunu puišu Jāņu zāles.Komanda vērīgi seko Oļega Krivickatrāpīgajiem metieniem.Fotografēja Ilona Svārpstone… bet Laila Kaspare trasi veic ar spēku.Fotografēja Ilona Svārpstone“Piņģerotiņš” Teātra dienā Madonā„Piņģerotiņa” aktieri pirmssvētku atklāšanasgājiena. Fotografēja Valentīna Liepiņa1. jūnijā aktīvas darbošanās diena,gan pašiem spēlējot, gan citu rādītosteātrus skatoties, bija skolas teātrim“Piņģerotiņš”. Krāsaini un teātra pasākumamatbilstoši, pateicoties teātravadītājas Guntas Apeles rūpēm, mūsumazie aktieri gāja novada Teātra dienaspasākuma “Ceļā pēc brīnumputna”atklāšanas gājiena sākumdaļā.Teātra dienā piedalījās Mārcienas,Praulienas, Liezēres un mūsu skolas,kā arī Madonas skolēnu teātru dalībniekiun viņu skolotāji.Skolēnu spēlētās izrādes pie bibliotēkas,bērnu un jauniešu centra unmultifunkcionālajā jaunatnes iniciatīvucentrā bija jauks Madonas pilsētassvētku ieskandināšanas pasākums.Labi, ka “Piņģerotiņam” abas izrādes(“Rausis” un ”Tas bija joks”) spēlējamaspasākuma sākuma daļā, kadspara vēl gana, jo pēc tam citu skoluizrādes varēja skatīties mierīgu prātu.Patiesībā enerģijas bērniem pietikalīdz pat vakaram, kad bija vēl kopīgavakariņošana. Domāju: gandarījumspar šo dienu bija visiem.Inese Sudāre, skolotāja“Jampadracis pavasarapļaviņā”Dzīvespriecīgas un krāsainas danco mūsu„pelītes” uz lielās kultūras nama skatuvesMadonā. Fotografēja Imants PulkstenisPēdējā skolas dienā, 31. maijā, bērnudārzagrupiņa devās uz Madonaskultūras namu, lai uzstātos muzikālajāpasākumā “Jampadracis pavasara pļaviņā”,kurā piedalījās sešu bērnudārzuun piecu pirmsskolas grupu audzēkņi,rādot savas prasmes gan dziedāšanā,gan dejošanā. Uzvedums bija interesants,jo bērni iejutās pļavā, mežā unmājās mītošo dzīvnieku tēlos.Krāsaini un droši arī mūsējie devāsuz lielās skatuves, lai kopā arkaķi – audzinātāju Līgu Kubu galvenajālomā – izdejotu un izspēlētumazo pelīšu piedzīvojumus. Saņemāmdaudz atzinīgu vārdu par izjusti nodejotopriekšnesumu.Mārīte Lukašuna, skolotājaTeātra dienā pirmklasnieki dzīvespriecīgispēlē ludziņu „Rausis”.Fotografēja Valentīna LiepiņaToms, Ketija, Ramona un Sintija ir vērīgiskatītāji teātra svētkos.Fotografēja Inese Sudāre

Sarkaņu Ziņas10 2012. g. jūnijs2. jūnijā dienas viducī sākumskolasskolēniem un Kristīnei un Līnai,kā arī karoga nesējam Ingum no lielākāmklasēm jau bija jābūt Gulbenē uzLielkoncerta mēģinājumu, kad savuprogrammu izmēģināt bija atvēlētsMadonas novada deju kolektīviem.Dienas cēliens pagāja mēģinājumos14 novadu dejotājiem, lai vēlā pēcpusdienāGulbenes stadionā dalībniekitiktos un savu dejošanas prasmirādītu Lielkoncertā “Burvju stabulīte”Tas aizritēja kā finālpasākumssadancošanās svētkiem – festivālam“Latvju bēni danci veda”, ko dienāpapildināja ielu koncerti un svētkudalībnieku gājiens. Pēc atgriešanās nodeju svētkiem Gulbenē tiešām varējateikt, ka vasaras brīvlaiks ir sācies.Mārīte Lukašuna, skolotājaDejotāji Lielkoncertā GulbenēVisa pirmā klase ekskursijas laikā paGulbeni vēl pirms dancošanas.Fotografēja Mārīte LukašunaSper, pērkon, kad sperdams,Nesper Jāņu vakarā;Tev pieder viss gadiņš,Man tas Jāņu vakariņš.Visi kopā, gaidot uzstāšanos – pirms Madonas novada programmas. Foto no pasākuma arhīvaSvētki nākamajiem pirmklasniekiem1. jūnija rīta pusē mazajā skolā arrūpību un mīlestību rotātā un uzpostāzālē pulcējās pirmsskolas grupiņasbērni, vecāki. Notikums svarīgs – izlaidums,jo pieci audzēkņi no sešgadīgajiembērniem saņēma apliecinājumu,ka viņi ir gatavi sākt mācības1. klasē. Tie ir: Aivis Daugulis, LaumaŠkutāne, Aleksis Kostjuks, EmīlsLipstovs, Egija Volkova. Bērnupriekšnesumi, daudzie baloni, krāsainasdāvaniņas, cienastiņš darījašos svētkus priecīgus. Lai labi veicasnākamajiem pirmklasniekiem!Mārīte Lukašuna, skolotājaSKOLAS TALKA 12. jūlijā un 23. augustā

2012. g. jūnijs Sarkaņu Ziņas11Jaunumi bibliotēkāTuvojoties Jāņu laikam, lauku mājās,kā arī pilsētvides dzīvokļos arvien biežākdomas aizklīst Līgo vakara gaidās, kadziedošās un līganās pļavās tiks plūktasjāņuzāles. Latvietis visos laikos bijis gudrsdziesminieks. Arī latvju dainās viņš navaizmirsis pieminēt visiem nu jau labi zināmo„visa laba jāņuzāle”. Lai gan krāšņujo krāšņu trejdeviņu ziedu pušķi iespējamsveidot, saplūcot gan debeszilās rudzupuķes,maigās pīpenes, sarkano un balto āboliņu,gan suņuburkšķus, papardes, kalmesun vēl daudzas citas skaistas puķes. Dabaspilnbrieda laikā pļavas nāk pretī ar pilnuklēpi plūcamu krāšņu ziedu.Arī Biksēres bibliotēka jūnija viducī reibināsjāņu zāļu kompozīcijās, kuras rotāstelpu, Gadskārtu svētkus gaidīdamas, unpriecēs apmeklētājus ar savu vienreizējoburvību.Literatūras izstāde ”Ziedu valsis ziedupilsētā” ir zinību stunda tiem, kam zieduaudzēšana ir ikdienas nodarbe, gan arī tiem,kam puķes vienkārši patīk. Lauku sētā labiiederas pazīstamas puķes kā flokši, peonijas,miķelīši, margrietiņas u.tml. Plānojotaugu izkārtojumu dobē, jāievēro kāpinājumaprincips – tālāk mājai stāda puķes,kas aug garākas, tuvāk skatam – zemākas,tādējādi viss dobes sastāvs būs skaists unpārskatāms. Jādomā arī par to, lai dobe labiTas var noderētZiedu valsis ziedu pilsētāizskatītos dažādos vasaras laikos, lai ik palaikam tajā kaut kas ziedētu un piesaistītuskatienu. Nevajadzētu dobi pārblīvēt ar augiem,citādi to kopšanai būs jāpatērē daudzlaika un darba. Nav ieteicams to veidot nonedaudzām sugām lielos un vienāda izmēralaukumos, jo šādi stādījumi izskatīsiesvienmuļi. Starp augiem jāievēro pareiziestādīšanas attālumi – respektīvi, lai stādījumambūtu ilgs mūžs, augus dobē nedrīkstsablīvēt. Šo to un daudz ko vēl citu būs iespējamslasīt Biksēres bibliotēkas literatūrasizstādē ”Ziedu valsis ziedu pilsētā”no 11.06. līdz 29.06. Izstādē izmantota periodika„Puķu Dobe”, „Dārza Pasaule” unnozaru literatūra.Esiet visi laipni gaidīti ciemos!Laika posmā no 1. marta līdz 1. jūnijamBiksēres bibliotēkā noritēja grāmatudāvinājumi „Dāvinu prieku Tev”, kur lasītājambija iespēja atnest no mājas savasjau sen izlasītās grāmatas ar domu, ka tāstālāk varēs lasīt citi. Uz dāvinājuma priekuatsaucās 7 cilvēki, par ko viņiem liels paldies.Tie ir: Jānis Naglis (Biksēre), IneseZukure (Aizkuja), Dainis Sprūds (Biksēre),Ēvalds Vilciņš (Biksēre), Ligita Šņucīte(Biksēre), Inita Auzāne (Biksēre), ElmārsJērics (Biksēre) un Maija Seržāne “Caurvēderes”.Pateicoties čaklajiem apmeklētājiem– lasītājiem, kuri kopumā atnesa 194grāmatas, neliela daļa (vērtīgākās) tika ielaistasfondā un tūdaļ radās doma izveidotizstādi. Izstādē tika izliktas 45 grāmatas.Lasītāju atsaucība liela, jo parādījās nelasītasun interesantas grāmatas.Gaidām jaunus grāmatu dāvinājumus!Jāņuzāles, jāņu vainags, jāņu dziesmas,jāņu siera gatavošana, Jāņu kalns un uguns,alus darināšana, nerātnie Jāņi, Jāņu pirts –lietas, kas saistās ar lustīgu Līgo svētkusvinēšanu. Šo un ar daudz ko citu būs iespējaiepazīties literatūras izstādē „Apaļasaulīte kalna galā” Biksēres bibliotēkaslasītavā. Izstādē izmantota periodika: „IevasMāja”, „Zintnieks”, „Mūsmājas”, „IevasVirtuve”, „Mājas Viesis” un nozarugrāmatas.Didzis Akmentiņš,Madonas novada, Sarkaņu pagasta,Biksēres bibliotēkas vadītājsCienasts JāņabērniemLĪGO VAKARA VAINAGSRauga mīklai50g rauga, 0,5l piena, 1 tējkarote sāls,100g cukura, 150g sviesta (daļu var aizstātar augu eļlu), aptuveni 1,4-1,5 kg miltu(miltu daudzums atkarīgs no miltu kvalitātes).Pienu uzsilda aptuveni līdz 37 grādiem.Pievieno sāli, cukuru un samaisa. Iedrupinaraugu un maisa, līdz raugs izšķīdis. Caursietu iesijā pusi no paredzētā miltu daudzumaun samaisa pašķidru mīklu. Pārsedz ardvielīti un ļauj 30 min uzrūgt.Pievieno izkausētas taukvielas, atlikušosmiltus (tik daudz, lai mīkla neliptu pie rokām)un kārtīgi mīca. Pārklāj ar dvielīti unvēl 30-40 minūtes raudzē siltā vietā. Kamērmīkla rūgst, gatavo pildījumu.Pildījumam:200g žāvēta cūkgaļas šķiņķa, 200g Krievijassiera, 50g marinētu gurķu, 50g marinētušampinjonu, 150g tomātu mērces.Cūkgaļas šķiņķi, gurķus un šampinjonussagriež skaidiņās. Sieru sarīvē. Uzrūgušomīklu izrullē taisnstūra veidā. Pārziež artomātu mērci un vienmērīgi uzber sagrieztāssastāvdaļas, bet virs tām – sarīvēto sieru.Ņemot no vienas malas, sarullē un liekuz ietaukotas pannas. Pārziež ar sakultuolu un, ja vēlas, pārkaisa ar sarīvētu sieru.Ar asu nazi veido iegriezumus.Cep līdz 200-220 grādiem iepriekš uzkarsētācepeškrāsnī aptuveni 40-50 min.UGUNSKURĀ CEPTI KARTUPEĻIAR GARŠVIELU SVIESTUSastāvdaļas: jaunie kartupeļi, 150gsviesta, buntīte zaļumu ( pētersīļi, baziliks,dilles), tējkarote jūras sāls, folija cepšanai.Kartupeļus kārtīgi nomazgā, liek verdošāsālsūdenī un vāra aptuveni 10 min. Nokāš.Kartupeļi no ārpuses būs mīksti, bet vidūvēl kraukšķīgi. Sviestu saputo ar smalkisagrieztiem zaļumiem un sāli. Kartupeļusno sāna iegriež krusteniski un griezumābagātīgi liek zaļumu sviestu. Kartupeļusietin folijā, liek ugunskura karstajās oglēsun cep vēl 10 minūtes.Gardi gan karsti, gan atdzisuši nākamāsdienas rītā.SIĻĶU KRĒMSSastāvdaļas:6 siļķes,¾ glāzes ne sevišķistipra etiķa, 6 olu dzeltenumi, 125 g sviesta,2 lieli sīpoli vai 1 mārrutka sakne,1ēdamkarote sinepes, ½ glāze ūdens, cukurspēc garšas.Siļķes labi nomērcē (ja tās ir ļoti sāļas),sagriež gabalos un sakārto traukā. Etiķisakuļ ar olu dzeltenumiem, sviestu, sarīvētiemsīpoliem, sinepēm, ūdeni un cukuru.Maisījumu uzkarsē uz uguns. Nevārot, samaisapar krēmu. Kad krēms atdzisis, pārlejto siļķei un izrotā. Vēl labāk garšo, jasīpolu vietā ņem mārrutkus.Dieviņš brida rudzu laukuAr pelēku mētelīti,Kad iebrida, tad apsedzaPelēkām vārpiņām.

Sarkaņu Ziņas12 2012. g. jūnijsApsveikumiDzīve gluži kā milzīga jūralejup un augšup pa viļņiem mūs sviež.Esi kā laiva, kam ir sava bura,Kura zina straumi, pret mērķi kas griež.Esi kā laiva, kas nebaidās vētras,Tālumā prieku sevī, kas jūt,nevar bez bangu un negaisu ceļiemBraucējs neviens laimes dzintaru gūt!Sveicam nozīmīgās dzīves jubilejāsjūnija un jūlija jubilārus!18 gadi21.04. Inese Kāpostiņa24.05. Lauris Kampe15.06. Laima Saulīte16.06. Raitis Strazdiņš13.07. Egija Borenkova50 gadi13.07. Sarmīte Āžkalne15.07. Ainārs Cercins55 gadi07.06. Jānis Stauža20.06. Jānis Kažoks08.07. Inese Sudāre60 gadi16.07. Lūcija Rieba17.07. Ārija Ščedrova65 gadi18.07. Anita Liepiņa21.07. Māris Lindermanis70 gadi08.07. Ilmārs Vorslavs31.07. Ināra Galeja75 gadi22.06. Aivars Gulbis22.06. Margita Jakobsone15.07. Gunārs Mugurevičs80 gadi05.07. Pēteris Vidusts Miglons12.07. plkst. 12:00 Sarkaņubibliotēkā ‘‘Bērnu žūrijas’’ dalībniekitiek aicināti uz improvizētu grāmataslasīšanas pasākumu.Pasākuma norises gaita:* grāmatu apskats*līgumu slēgšana* tējas pauze*jautrošanāsŠogad projektā aicinām iesaistīties arīvecākus, izlasot 4 grāmatasBibliotekāre IrēnaKapusvētkiSarkaņu kapos notiks14.07. plkst.13:00Paldies Skuruļu ģimeneipar svas mājvietas, pagastampiederošā īpašuma‘‘Patkule’’ sakopšanu!Sarkaņu pagasta pārvadeInformācijaAicinām mācītiesSarkaņu pamatskolā!Skola 2012./2013. mācību gadā piedāvā:apgūt pamatizglītību 1.-9. klasē, gatavoties skolai 5 un 6 gadīgo bērnuapmācības grupā, darboties 3 un 4 gadīgo bērnu rotaļuun attīstības grupā.Skolas piedāvātās iespējas:♦ mūzika (klavieres),♦ tautiskās un mūsdienu dejas,♦ vokālais ansamblis,♦ skatuves runas pamati un teātris,♦ ģitārspēles pamati,♦ sporta pulciņš,♦ dekoratīvās kokapstrādes pulciņš,♦ skolas avīzes veidošana,♦ individuāls atbalsts mācību apguvē,♦ pagarinātā dienas grupa,♦ bezmaksas mācību grāmatas,♦ veselīga ēdināšana,♦ pagasta autobuss.T. 64860832,skolas direktores m. t. 29361172Sarkaņu un Biksēres bibliotēkas iriesaistījušās makulatūras vākšanās akcijā„Bibliotēka man, es bibliotēkai”, kas ilgslīdz 31.10. un to organizē SIA „Papīrfabrika„Līgatne”.Sīkāka informācija bibliotēkās.Afiša21. jūlijāTautas mākslas svētkiBiksēres muižāProgrammā:plkst. 15:00 – radošās darbnīcas unamatnieku tirdziņšplkst. 17:00 – Jērcēnu dzejas teātraizrāde “Viddivvārpa”Muzikāls dzejas uzvedums, veidotspēc Imanta Ziedoņa „Poēmas parmaizi” motīviem. Ieeja 1.-Lsplkst. 19:00 – Tautas mākslaskolektīvu koncertsIeeja – brīvaplkst. 21:00 – Zaļumballe.Ieejas maksa – 2-Ls(programma var tikt precizēta)26. jūlijā plkst. 20:00Biksēres estrādēRitma deju grupas AUREUS noBriseles, Beļģija, koncertsAUREUS ir deju grupa, kas spējsavienot ritmu, plastiskumu, sportaelementus un teātri kustībā. Grupapastāv 50 gadus un ar savāmkoncertprogrammām apceļojusigandrīz visu pasauli, dejojot gandažādās zālēs, gan laukumos.Ieejas maksa – Ls 1.-SARKAŅU PAGASTA PĀRVALDES IZDEVUMSIzdevējadrese: Sarkaņu pagasta pārvalde, Madonas novads.Izdevuma redaktore Valda Kļaviņa, tel. 29424739, e-pasts: valda.kalnagravas@inbox.lvRedkolēģija Inga Bārbale, Inese Sudāre, Andris Trečaks.Iespiests SIA “Madonas poligrāfists”, Madonā, Saieta lauk.2aDatorsalikums. Ofsetiespiedums.Par rakstu saturu un faktu precizitāti atbild autors.