JŪRMALAS PILSĒTAS TERITORIJAS PLĀNOJUMS Paskaidrojuma ...

Pielikums apstiprināts ar Jūrmalas pilsētas domes2012.gada 11.oktobra lēmumu Nr.562„Par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma apstiprināšanuun saistošo noteikumu izdošanu”(protokols Nr.17, 54.punkts)JŪRMALAS PILSĒTASTERITORIJAS PLĀNOJUMSI daļaPaskaidrojuma raksts2012.gads

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsSATURS1. Plānošanas konteksts ...............................................................................................................6Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma izstrādāšanas pamatojums .........................................6Teritorijas plānojuma mērķi un uzdevumi ..................................................................................7Teritorijas plānojuma sastāvs ....................................................................................................71.1. Jūrmalas vēsturiskā attīstība .......................................................................................81.2. Jūrmalas pilsētas portrets ..........................................................................................101.3. Jūrmalas attīstības priekšnoteikumi...........................................................................161.3.1. Jūrmalas starptautiskĀ loma ................................................................................. 171.3.2. Jūrmalas SVID analīze .......................................................................................... 181.4. Jūrmalas un kaimiņu pašvaldību kopējo interešu teritorijas ......................................201.5. Jūrmala plānošanas dokumentu ietvarā ....................................................................221.5.1. Jūrmalas ģenerālais plāns (1971-1995) ................................................................ 221.5.2. Jūrmalas attīstības plāns (1995) ar grozījumiem (2007)....................................... 231.5.3. Jūrmalas attīstības stratēģija................................................................................. 241.5.4. Jūrmala nacionālā un reģionālā līmeņa plānošanas dokumentu kontekstā.......... 252. Dabas vide ..............................................................................................................................332.1. Klimats ..............................................................................................................................332.2. Reljefs...............................................................................................................................342.3. Dabas teritorijas................................................................................................................342.3.1. Virszemes ūdeņi .................................................................................................... 342.3.2. Applūstošās un plūdu riska teritorijas.................................................................... 392.3.3. Meži ....................................................................................................................... 422.3.4. Purvi....................................................................................................................... 432.3.5. Palieņu pļavas ....................................................................................................... 432.3.6. Apstādījumi............................................................................................................ 432.4. Bioloģiskai daudzveidībai nozīmīgas teritorijas un objekti ...............................................442.4.1. Īpaši aizsargājamie biotopi ........................................................................................ 442. 4. 2. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un objekti ...................................................... 472. 4. 3. Nosacījumi darbībām ar būtisku Ietekmi uz Natura 2000 teritorijām....................... 512. 5. Dabas resursi...................................................................................................................532. 5. 1. Pazemes ūdeņi ........................................................................................................ 542. 5. 2. Dziedniecības dūņas ............................................................................................... 553. Dzīvojamā vide........................................................................................................................563.1. Iedzīvotāji un apdzīvojums ...............................................................................................563.2. Mājoklis.............................................................................................................................613.3. Izglītība .............................................................................................................................653.3.1. Pirmsskolas izglītības iestādes.................................................................................. 653.3.2. Vispārējās izglītības iestādes .................................................................................... 653.3.3. Tālākizglītība un profesionālā izglītība ...................................................................... 653.3.4. Interešu izglītība......................................................................................................... 663.4. Veselības aprūpe..............................................................................................................663.5. Sociālā palīdzība un aprūpe .............................................................................................673.6. Kultūra...............................................................................................................................682

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums3.7. Sports................................................................................................................................723.8. Sabiedriskā kārtība un drošība.........................................................................................744. Uzņēmējdarbības vide.............................................................................................................764.1. Ekonomiskās aktivitātes raksturojums..............................................................................764.2. Uzņēmējdarbības attīstība................................................................................................794.2.1. KŪRORTA piedāvājums ............................................................................................ 804.2.2. Atpūtas un darījumu tūrisms...................................................................................... 814.2.3. pakalpojumi................................................................................................................ 854.2.4. ražošana .................................................................................................................... 884.3. Nekustamā īpašuma attīstība...........................................................................................894.3.1. Nekustamā īpašuma struktūra................................................................................... 894.3.2. Pašvaldības īpašumi un lietojumi .............................................................................. 914.3.3. Nekustamā īpašuma tirgus ........................................................................................ 914.3.4. Nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības ................................................................ 934.3.5. Īpašumu izveide......................................................................................................... 945. Vides stāvoklis.........................................................................................................................955.1. Vides kvalitāte...................................................................................................................955.1.1. Virszemes ūdeņu kvalitāte......................................................................................... 955.1.2. Pazemes ūdeņu kvantitāte un kvalitāte ..................................................................... 965.1.3. Trokšņa līmenis.......................................................................................................... 975.1.4. Vibrācijas ................................................................................................................... 995.1.5. Gaisa kvalitāte ........................................................................................................... 995.1.6. Elektromagnētiskais starojums................................................................................ 1005.2. Piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas .................................................................1005.3. Riska objekti un teritorijas...............................................................................................1015.3.1. Dabas riski ............................................................................................................... 1015.3.2. Rūpnieciskās un citas saimnieciskās darbības riski................................................ 1035.4. Antropogēno slodžu raksturojums ..................................................................................1045.4.1. Antropogēno slodzi veidojošo uzņēmumu raksturojums ......................................... 1045.4.2. Dabas resursu ieguve un izmantošana ................................................................... 1055.4.3. Notekūdeņu attīrīšanas procesā saražotās dūņas un to izmantošana.................... 1095.4.4. Stacionāro avotu radītais gaisa piesārņojums......................................................... 1105.5. Atkritumu apsaimniekošanas sistēma ............................................................................1116. Inženiertehniskā infrastruktūra ..............................................................................................1136.1. Ūdensapgāde un kanalizācija.........................................................................................1136.1.1. Ūdensapgādes sistēma ........................................................................................... 1136.1.2. Notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēma..................................................... 1156.1.3. Meliorācijas un lietus ūdeņu kanalizācijas sistēma ................................................. 1176.2. Siltumapgāde..................................................................................................................1196.3. Elektroapgāde.................................................................................................................1216.4. Ārējais pgaismojums.......................................................................................................1226.5. Gāzes apgāde ................................................................................................................1226.6. Elektroniskie sakari.........................................................................................................1227. Transports .............................................................................................................................1237.1. Rīgas reģiona transporta shēma ....................................................................................1237.2. Ārpilsētas transports .......................................................................................................1267.3. Ielas..........................................................................................................................1283

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums7.3.1. Ielu tīkla struktūra ................................................................................................ 1287.3.2. Ielu kategorijas..................................................................................................... 1297.3.3. Ielu sarkanās līnijas un šķērsprofili...................................................................... 1317.3.4. Ielu tīkla blīvums.................................................................................................. 1327.4. Satiksmes intensitāte ...............................................................................................1327.5. Autostāvvietas ................................................................................................................1347.6. Īpašā režīma zona ..........................................................................................................1387.7. Sabiedriskais transports .................................................................................................1387.8. Kravas autotransports.....................................................................................................1397.9. Dzelzceļš ........................................................................................................................1397.10. Upju transports .............................................................................................................1417.11. Gājēju satiksme ............................................................................................................1417.12. Velotransports..........................................................................................................1437.13. Satiksmes drošība ........................................................................................................1437.14. Lidojumu drošība ..........................................................................................................1438. Kultūras mantojums...............................................................................................................1458.1. Pilsētas vēsturiskās daļas ..............................................................................................1458.2. Vēsturiskā plānojuma sistēma – ielu tīkls, kvartālu struktūra.........................................1468.3. Vēsturiskā apbūve ..........................................................................................................1468.4. Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi........................................................................1498.5. Kultūras pieminekļi – kompleksi (pilsētbūvniecības pieminekļi) .....................................1508.6. Turpmākās ieceres kultūras mantojuma saglabāšanā – atbilstība UNESCO kritērijiem1519. Jūrmalas pilsētainava............................................................................................................1539.1. Ainavas plānošanas nostādnes......................................................................................1539.2. Uztveres punktu identifikācija un vērtējums ...................................................................1549.1.1. Rīgas jūras līča ainava ............................................................................................ 1549.1.2. Lielupes līkums starp Dubultiem un Majoriem......................................................... 1549.1.3. Pilsētas vārtu panorāma.......................................................................................... 1559.1.4. Slokas papīrfabrika .................................................................................................. 1559.1.5. Skats no Rīgas jūras līča ......................................................................................... 1569.1.6. Citi panorāmas skati ................................................................................................ 1569.1.7. Ielu perspektīvas...................................................................................................... 1569.1.8. Dzelzceļš un sliežu ceļi............................................................................................ 1579.1.9. Dabas panorāma ..................................................................................................... 1579.1.10. Neparastās skatu perspektīvas ............................................................................. 1589.1.11. Arhitektūras objekti ................................................................................................ 1599.1.12. Nakts panorāma..................................................................................................... 1609.1.13. Jūrmalas panorāma globālajā tīmeklī.................................................................... 16010. Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums 1995.–2007. (2009.)..............................................16110.1. Apbūves noteikumu izvērtējums...................................................................................16110.2. Funkcionālo zonu salīdzinājums...................................................................................16311. Aizsargjoslas .......................................................................................................................17011.1. Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas.....................................................17011.1.1. Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas............................................................... 17011.1.2. Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas un tauvas josla ........................................ 17111.1.3. Aizsargjoslas ap purviem....................................................................................... 17111.1.4. Aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem .............................. 1714

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums11.1.5. Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām ............................................................ 17211.1.6. Mežu aizsargjosla ap pilsētām............................................................................... 17211.2. Ekspluatācijas aizsargjoslas ....................................................................................17311.2.1. Aizsargjoslas gar ielām un autoceļiem. Sarkanās līnijas....................................... 17311.2.2. Aizsargjosla gar dzelzceļu ..................................................................................... 17311.2.3. Aizsargjoslas gar elektronisko sakaru tīkliem........................................................ 17311.2.4. Aizsargjoslas ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām unhidrometriskajiem posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiemun posteņiem........................................................................................................................... 17411.2.5. Aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem ................................................................. 17411.2.6. Aizsargjoslas gar siltumtīkliem............................................................................... 17511.2.7. Aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm................................................... 17511.2.8. Aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem........................................... 17611.2.9. Aizsargjoslas ap ģeodēziskā tīkla punktiem .......................................................... 17611.2.10. Aizsargjoslas ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem ......................................... 17611.2.11. Aizsargjoslas ap gāzes vadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm...................... 17611.3. Sanitārās aizsargjoslas ............................................................................................17711.3.1. Aizsargjoslas ap kapsētām .................................................................................... 17711.3.2. Aizsargjoslas ap atkritumu izgāztuvi un notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm ............ 17711.4. Drošības aizsargjoslas.............................................................................................17811.4.1. Aizsargjoslas ap degvielas uzpildes stacijām........................................................ 17811.4.2. Aizsargjoslas ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem, ap gāzesregulēšanas stacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildesstacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem,automobiļu gāzes uzpildes stacijām ....................................................................................... 17811.4.3. Aizsargjoslas gar dzelzceļu, pa kuru pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamasķīmiskās vielas un produktus .................................................................................................. 17912. Plānojumā noteiktās Jūrmalas pilsētas daļas .....................................................................180Telpiskā plānošanas pieeja ...................................................................................................18012.1. Lielupes labais krasts (1)..............................................................................................18012.2. Buļļuciems- Stirnurags (2) ............................................................................................18312.3. Lielupe (3).....................................................................................................................18412.4. Lielupe- Bulduri- Dzintari uz dienvidiem no dzelzceļa (4).............................................18512.5. Dzintari - Majori uz dienvidiem no dzelzceļa (5)...........................................................18612.6. Lielupe - Jaundubulti uz ziemeļiem no dzelzceļa (6)....................................................18712.7. Dubulti uz dienvidiem no dzelzceļa (7) .........................................................................18812.8. Jaundubulti - Vaivari uz dienvidiem no dzelzceļa, Druvciems–Valteri–Krastciems (8) 18912.9. Jaundubulti - Vaivari uz ziemeļiem no dzelzceļa (9) ....................................................19012.10. Vaivari (10) .................................................................................................................19112.11. Sloka (11) ...................................................................................................................19212.12. Kauguri – Sloka – Bažciems (12) ..............................................................................19212.13. Kaugurciems (13) .......................................................................................................19312.14. Jaunķemeri – klusais kūrorts (14)...............................................................................19312.15. Ķemeru nacionālā parka daļa (15) .............................................................................19412.16. Ķemeri (16) .................................................................................................................19512.17. Kūdra (17)...................................................................................................................19612.18. Braņķciems, Bažciems (18)........................................................................................1965

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums1. Plānošanas kontekstsTeritorijas plānojums ir ilgtermiņa teritorijas plānošanas dokuments, kurā rakstveidā un grafiskiattēlota teritorijas pašreizējā un noteikta plānotā (atļautā) izmantošana un teritorijas izmantošanasaprobežojumi. Teritorijas (telpiskās) plānošanas būtība saskan ar plānošanas jēdziena izpratni kopumā:tā ir iepriekš apdomāta rīcība vēlamo mērķu sasniegšanai. Latvijas plānošanas stingri hierarhiskajāsistēmā būtiskākā loma ir vietējām pašvaldībām, jo vietējās pašvaldības teritorijas plānojums tiešiietekmē konkrētas personas, pirmkārt, zemes īpašniekus un interesentus. Teritorijas plānojums irgalvenais instruments teritorijas izmantošanas regulēšanai.Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums izstrādāts, pamatojoties uz normatīvo aktu prasībām.Uzsākot teritorijas plānojuma izstrādi, Latvijā vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas jomu regulējaTeritorijas plānošanas likums un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta 2004. gada 19. oktobranoteikumi Nr.883 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi”. 2009. gada 6. oktobrī tikapieņemti jauni Ministru kabineta noteikumi Nr. 1148 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanasnoteikumi”. Teritorijas plānojuma izstrāde tika turpināta saskaņā ar prasībām, kas ietvertas šajosnoteikumos.2011. gada 1. decembrī stājās spēkā Teritorijas attīstības plānošanas likums, kurš nosakateritorijas plānošanas dokumentu veidus, hierarhiju, kompetences un procesa pamatjautājumus. Likumsievieš būtiskas izmaiņas plānošanas sistēmā un nosaka jaunus dokumentu veidus. No tiemnozīmīgākie ir ilgtspējīgas attīstības stratēģija, lokālplānojums un tematiskais plānojums.Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma izstrādāšanas pamatojumsJūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma izstrāde turpmākajam divpadsmit gadu plānošanasperiodam tika uzsākta ar Jūrmalas pilsētas domes 2007.gada 9.augusta lēmumu Nr.683 „Par Jūrmalaspilsētas teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu laika periodam 2009.-2021.gadam” (protokols Nr.16,5.punkts). Teritorijas plānojuma izstrādes darba uzdevums tika apstiprināts ar Jūrmalas pilsētas domes2007.gada 22.novembra lēmumu Nr.1040 „Par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma 2009. –2021.gadam darba uzdevuma apstiprināšanu, līguma slēgšanu un sabiedriskās apspriešanas procesaorganizēšanu” . Teritorijas plānojuma izstrādē ir piedalījusies ar jūrmalas domes priekšsēdētājarīkojumu izveidota darba grupa, kurā darbojās domes speciālisti, nevalstisko organizāciju un citusabiedrības grupu pārstāvji.Ar Jūrmalas pilsētas domes 2010. gada 16. decembra lēmumu Nr.825 (protokols Nr.36, p.15)„Par Jūrmalas pilsētas attīstības stratēģijas 2010.-2030.gadam apstiprināšanu", tika apstiprinātaJūrmalas pilsētas attīstības stratēģija 2010. - 2030.gadam. Pilsētas attīstības stratēģijā noteikta pilsētasattīstības vīzija un telpiskās attīstības perspektīva 2030.gadam. Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumarisinājumi ir izstrādāti, pamatojoties uz pilsētas attīstības stratēģiju. Jūrmalas pilsētas teritorijasplānojumu pilsētas dome sagatavoja sadarbībā ar SIA „Grupa 93”.Teritorijas plānojuma 1.redakcijas izstrādes un sabiedriskās apspriešanas ietvaros tikanodrošināta plaša un jēgpilna sabiedrības informēšana un iesaistīšana. Uzaicinājums iepazīsties ar 1.redakcijas risinājumiem un izteikt savu viedokli pa pastu tika nosūtīts visiem īpašniekiem, kuriem piederīpašums Jūrmalas pilsētā. Visi plānojuma materiāli tika ievietoti mājas lapā internetā(www.grupa93.lv/jurmala). Projekta mājas lapu internetā apmeklēja vairāk kā 5000 cilvēku. 12sabiedriskās apspriešanas sapulcēs pilsētas daļās, uzsākot plānojuma izstrādi un apspriežot 1.redakciju, piedalījušies un savu viedokli izteikuši vairāk kā 800 Jūrmalas iedzīvotāju. Diskusijās arprofesionāļiem un sabiedriskajām organizācijām piedalījušies 80 dalībnieki.Teritorijas plānojuma 1.redakcijias sabiedriskās apspriešanas rezultātā tika saņemtas vairāk kā500 rakstiskas atsauksmes. Kolektīvu viedokli paudušas arī sabiedriskās organizācijas un interesentugrupas (Jūrmalas aizsardzības biedrība, Jūrmalas uzņēmēju biedrība, Vides aizsardzības klubs,Priedaines, Valteru, Majoru iedzīvotāji, u.c.).Teritorijas plānojuma 1.redakcijas, pēc 1.redakcijas izstrādātās galīgās redakcijas, plānojuma 2.redakcijas un pēc plānojuma 2. redakcijas izstrādātās galīgās redakcijas sabiedriskās apspriešanasrezultātā saņemtā viedokļu daudzveidība ļāva detalizēti izvērtēt piedāvāto risinājumu ietekmes, precizētrisinājumus vai atteikties no atsevišķu, diskutējamu ieceru realizācijas. Ierosinājumi tika izvērtēti, ņemotvērā to pamatojumu, pilsētas attīstības stratēģiskos mērķus un pēctecības (iepriekšējie plānojumi,6

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumspašvaldības lēmumi u.tml.) kontekstu. Teritorijas plānojuma galīgā redakcija ir izskatīta un akceptētadarba grupā.Teritorijas plānojuma mērķi un uzdevumiTeritorijas (telpiskās) plānošanas būtība saskan ar plānošanas jēdziena izpratni kopumā: tā iriepriekš apdomāta rīcība vēlamo mērķu sasniegšanai. Kopš plānošanas pirmsākumiem tās darbībaslauks ir ievērojami paplašinājies, bet pamatuzdevumi ir palikuši aktuāli joprojām.Teritorijas plānojums ir sabiedrības kopējā vienošanās par pilsētas vēlamo telpiskās attīstībaspolitiku, skaidri norādot vietas, kur pilsētā jāattīsta dzīvojamā funkcija, kur darījumi un kuras būs dabasteritorijas, lai rastu maksimālu labumu no ierobežotajiem pilsētas resursiem, identificētu teritorijas,kurām jānosaka prasības to aizsardzībai, vai radītu priekšnoteikumus kādas teritorijas straujāmpārmaiņām un pilnvērtīgai attīstībai.Teritorijas plānojuma mērķis ir ilgtspējīga Jūrmalas pilsētas attīstība, nodrošinot dabasun kultūras vērtību saglabāšanu, to saudzējošu izmantošanu, līdzsvarojot ekonomiskās,sociālās un vides aizsardzības intereses.Teritorijas plānojuma galvenais uzdevums ir nodrošināt Jūrmalas pilsētas attīstības stratēģijā2010-2030 noteiktās Telpiskās attīstības perspektīvas īstenošanu, atbilstoši stratēģijā noteiktajaiattīstības vīzijai un definētajiem stratēģiskajiem mērķiem: starptautiski pazīstams, moderns piekrastes kūrorts un populārākā kūrortpilsēta Baltijas jūrasreģionā; Austrumu un Rietumu kontaktu veidošanas un tikšanās vieta Baltijas reģionā; kvalitatīva dzīves un brīvdienu vieta, kultūras un sporta centrs.Lēmumu pieņemšanu teritorijas plānojuma izstrādes procesā vada šādi ar likumu noteiktiprincipi: Ilgtspējības princips, kas nodrošina esošajām un nākamajām paaudzēm kvalitatīvu vidi,līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionālu dabas, cilvēku un materiālo resursu izmantošanu, dabasun kultūras mantojuma attīstību un saglabāšanu. Interešu saskaņotības princips, kas nodrošina, ka teritorijas plānojumu izstrādā saskaņā ar citiemteritorijas plānojumiem un šajā plānojumā saskaņo valsts, plānošanas reģionu, pašvaldību unprivātās intereses. Daudzveidības princips, kas nodrošina, ka teritorijas plānojuma izstrādē tiek ņemta vērā dabas,kultūrvides, cilvēku un materiālo resursu un saimnieciskās darbības daudzveidība. Detalizācijas princips, kas nodrošina, ka teritorijas plānošana nacionālajā, plānošanas reģionu,rajona un vietējo pašvaldību līmenī tiek paredzēta ar atšķirīgu detalizācijas pakāpi. Konkurences princips nodrošina, ka teritorijas plānojums rada vienlīdzīgus priekšnoteikumusuzņēmējdarbībai. Nepārtrauktības un pēctecības princips, kas nodrošina, ka, mainoties spēkā esošajamplānojuma pamatojumam, teritorijas plānojums tiek grozīts, saglabājot tās teritorijas plānojumadaļas, kuru pamatojums nav mainījies. Atklātības princips, kas nodrošina, ka teritorijas plānojums tiek izstrādāts, iesaistot sabiedrību unnodrošinot informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu.Teritorijas plānojuma sastāvsJūrmalas pilsētas teritorijas plānojumu veido piecas daļas: Paskaidrojuma raksts Grafiskā daļa Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi Pārskats par plānojuma izstrādi Priekšlikumi valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu individuālajām aizsargjoslāmPaskaidrojuma rakstam, pārskatam par plānojuma izstrādi, topogrāfiskajai kartei, esošāsizmantošanas kartei un tematiskajām kartoshēmām ir informatīvs raksturs.7

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsPlānojuma galvenā daļa nosaka prasības pilsētas teritorijas izmantošanai un apbūvei. Šīsprasības apraksta pašvaldības saistošajos noteikumos, kuru neatņemama sastāvdaļa ir plānotās(atļautās) izmantošanas karte, kas uzskatāmi parāda teritorijas, uz kurām attiecas konkrēti noteikumi.Teritorijas plānojuma, tostarp tā saistošās daļas, struktūru un formu izstrādātājs izvēlējies atbilstošispēkā esošo normatīvo aktu prasībām, pieredzei, labākajai praksei un normatīvo aktu projektuiestrādnēm attiecībā uz funkcionālo zonu un atļauto izmantošanu klasifikāciju.Paskaidrojuma rakstā raksturota esošā teritorijas izmantošana un sniegts turpmākāsizmantošanas risinājumu pamatojums. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi nosaka prasībasnekustamo īpašumu izmantošanai Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā.Grafiskā daļa vizuāli papildina paskaidrojuma raksta informāciju un nosaka plānotāsizmantošanas zonas, aizsargjoslas (lielākas par 10 m). Grafiskā daļa izstrādāta uz Latvijas ģeotelpiskāsinformācijas aģentūras sagatavotās topogrāfiskās kartes ar mēroga noteiktību 1: 10 000 LKS-92koordinātu sistēmā, kas sagatavota 2008.gadā. Izvērtējot Jūrmalas ģenerālplānu 1995-2007, tāgrozījumus 2007-2009 un analizējot esošo situāciju, tapusi virkne tematisku karšu un shēmu, tostarp M1: 5000.Pārskatā iekļauta teritorijas plānojuma izstrādes procesa dokumentācija: Jūrmalas pilsētas domes lēmumi par teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu, iekļaujot darbauzdevumu, sabiedriskās apspriešanas programmu, sabiedriskās apspriešanas posmuorganizēšanu un teritorijas plānojuma apstiprināšanu galīgajā redakcijā un saistošo noteikumuveidā; ar teritorijas plānojuma izstrādi saistītās publikācijas un informācija presē; sabiedriskās apspriešanas posmu norises raksturojums, ietverot aktivitāšu pārskatu, sabiedrībasviedokļu atspoguļojumu, saņemtos priekšlikumus un komentārus par tiem; ziņojums par vērā ņemtajiem un noraidītajiem fizisko un juridisko personu priekšlikumiem uniebildumiem; institūciju sniegtā informācija, nosacījumi, atzinumi un plānojuma izstrādātāju komentāri; ziņojums par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma atbilstību augstāka plānošanas līmeņateritorijas plānojuma prasībām; pielikumi (institūciju nosacījumu un atzinumu vēstules, cita sarakste).Teritorijas plānojuma stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru ietvaros irsagatavots Vides pārskats (SIA „grupa93”, 2012.gads).1.1. Jūrmalas vēsturiskā attīstībaPilsēta, kas šodien pazīstama kā Jūrmala, veidojusies no vairākām atšķirīgām daļām, kas katravēsturiski radusies un attīstījusies citādi, tāpēc arī šodien šīs atšķirības ir viegli pamanāmas. Tagadējāsrobežas, nosaukumu un pilsētas statusu Jūrmala ieguva 1959. gadā, kad Rīgas pilsētas Jūrmalasrajonam pievienoja Sloku un Ķemerus.Jūrmalas pilsētbūvniecisko struktūru raksturo tās dažādība – blīvas apbūves rajoni apvēsturiskajiem centriem mijas ar plašām mežaparku teritorijām. Pamīšus izvietotās apbūves, mežu,Lielupes un Baltijas jūras piekrastes sinerģija veido Jūrmalas vienreizējo kolorītu.Jūrmalas atsevišķie rajoni kopš 19. gs. apbūvēti nevienmērīgi. Sākotnēji ap Bulduru un Majorumuižām, Dubultos un Mellužos (Karlsbādē) atbraukušie vasarnieki izvietojās vasaras atpūtai pielāgotāsdzīvojamajās ēkās. Šīs teritorijas arī uzskatāmas par pilsētas vēsturiskajiem centriem.Jūrmalas vēsturiskā arhitektūra ir kūrorta kultūrvides būtiska sastāvdaļa. Tajā uzskatāmiizpaužas pilsētas daļu attīstības īpatnības. Seno zvejniekciemu teritorijās (Dubulti, Vecbulduri, Asari,Kauguri) gruntsgabali veido neregulāras struktūras, ēkas parasti apvieno ģimenes mītnes unvasarnīcas funkcijas, tāpēc neizceļas ar greznumu un diženumu. Teritorijās, kuras attīstījās tiešivasarnīcu celtniecībai (Lielupē, Bulduros, Dzintaros, Jaundubultos), lielo un regulāro gruntsgabaluplānojums rada iespēju ēku greznās galvenās fasādes pavērst pret ielu, veidojot stilistiski pieskaņotusētu. Kā akcenti izbūvēti slaidi tornīši ar vējrāžiem tuvu priežu galotnēm. Vienīgās vietas Jūrmalā, kurapbūvēta ne vien krasta kāpa, bet ēkas izvietotas līdz pat pludmalei, ir Majori un Kaugurciems. Cikraiba savulaik bija Majoros mītošā publika, tik daudzveidīga un neviendabīga ir arī ēku arhitektūra – irgan ietvei cieši piekļāvušās vasarnīcas ar smalkiem dekoriem un krāsainiem verandu stiklojumiem, gannecilas dārza zaļumos paslēpušās mājiņas ar lapenēm un baltiem soliņiem. Savukārt Sloka bijusi8

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsmazpilsēta, tāpēc apbūve tās vēsturiskajā centrā tipiski orientēta gar ielas fronti. Bijusī Ķemeru pilsētano kūrorta teritorijas norobežojusies ar parku un apzaļumotām teritorijām – tas saistīts arī ar kādreizējoVidzemes un Kurzemes guberņas robežu, kas šķērsojusi Ķemerus.SLOKA Jūrmalas teritorijā ir senākā apdzīvotā vieta, kas pilsētas tiesības saņēmusi 1785.gadā,bet Slocenes upīte, pie kuras tā atrodas, vēstures avotos minēta jau 1255. gadā. Sloka veidojusies unaugusi kā rūpnieciska pilsēta.ĶEMERU teritorija ilgstoši ir bijusi saistīta ar Kurzemi kā Kurzemes hercogistes sastāvdaļa,kamēr pārējā Jūrmala atradās Vidzemes guberņas sastāvā un tās attīstību ietekmēja Rīga. Ķemeriattīstījušies kā kūrorts - sēravoti ārstiem bija pazīstami jau 18. gs. otrajā pusē un 19. gs. sākumā, kadārstēties turp brauca sirgstošie Kurzemes augstāko aprindu pārstāvji. Sākotnēji viesus uzņēmamežsargi, kuru mājās varēja apmesties un baudīt no purva avotiem atvesto dziedniecisko ūdeņupeldes. Vienu no mežsargiem sauca Ķemers, pēc viņa vārda nosaukumu ieguvis purvs un vēlāk arīkūrorts.RĪGAS JŪRMALA kā atpūtas un kūrorta pilsēta ieguva popularitāti, pateicoties jūras tuvumam.Tas bija šīs pilsētas daļas galvenais attīstības resurss pretstatā Ķemeriem, kas piesaistīja ar purvosesošo sērūdeņu dziednieciskajām īpašībām. 1920. gadā teritorijai no Buļļiem līdz Valteriem piešķīrapilsētas statusu. Vēsturisko Rīgas Jūrmalu veidoja vairākas daļas:• ASARI veidojušies kādreizējā Saušu zvejniekciema teritorijā. Ar tagadējo nosaukumu, aizgūtuno Asaru mājām, tie zināmi kopš 19. gs. Apbūve sākusies 19. gs. otrā pusē. Asari bijušiievērojama zemeņu audzēšanas vieta - tās pirmo reizi iestādītas 1877. gadā un raža padzelzceļu ceļojusi pat uz Krieviju. 30. gados Asari bija iecienīta turīgo rīdzinieku atpūtas vieta.• VALTERUS no Asariem atdala Viņķu purva teritorija. 19. gs. turp varēja nokļūt pa Valteradambi, ko vēlāk pārbūvēja par tagadējo Valtera prospektu. 1783. gadā Valteru dzimtai piederējamuiža, kas 19. gs. vairākkārt pārdota. Valteros bija arī vējdzirnavas, krogs un mežsarga māja.Zemes pārdošanu noliedza pastāvošās muižniecības tiesības, bet 1912. gadā mežus un zemisadalīja un sāka iznomāt apbūvei.• MELLUŽU nosaukums pazīstams kopš 17. gs. - 1693. gadā bijušas "Mellužu" mājas. Zemepiederējusi fon Firksu dzimtai. 1827. gadā, kad Kārlis fon Firkss uzceļ kūrmāju, vietu sāk dēvētpar Karlsbādi II. Bez kūrzāles te bijis arī krogs. Apbūvi veidojušas zvejnieku mājas, 19. gs.otrajā pusē sākusies aktīva vasarnīcu celtniecība. Attīstīta dārzkopība, īpaši zemeņuaudzēšana.• PUMPURU agrākais nosaukums bija Karlsbāde I - nosaukums cēlies no zemes īpašnieka Kārļafon Firksa vārda. Tas bijis vasarnīcu rajons, kurā atradusies arī ūdens dziednīca, pansionāts unautokempings.• JAUNDUBULTU apkārtnē apbūve sākta 1848. gadā. Šai daļai ir regulārs plānojums, ko veidotrīs jūras krastam paralēlas maģistrāles ar perpendikulāru šķērsieliņu tīklu.• DUBULTI ir kūrorta vecākā daļa, vēstures avotos minēta kopš 18. gs. Vēlāk izveidojieszvejnieku ciems – viens no senākajiem Kurzemes līča piekrastē. Pirmie peldviesi ieradušies jau1814. gadā. 1832. gadā Barklajs de Tolli uzcēlis vasarnīcu. Dubulti bija pirmā Jūrmalaspeldvieta, kuru ar Rīgu savienoja kuģīša satiksme. 1848. gadā uzcēla pirmo kūrmāju, 1855.gadā atklāja pasta kantori, 1858. gadā uzcēla Millera peldu iestādi. No 19. gs. vidus līdz 1938.gadam Dubultu zeme bija t.s. Dubultu komūnas īpašums (tā izveidojās vietējiem iedzīvotājiemnopērkot zemi no valsts). Elektriskais dzelzceļš no Rīgas līdz Dubultiem tika atklāts 1950. gadajūlijā, tā bija pirmā elektrificētā līnija Latvijā.• MAJORI ir senā Vildenes ciema teritorija, kuru 17. gs. kā majorātu nopircis fon Firkss un līdzPirmajam pasaules karam zeme bija fon Firksu īpašums. Attīstoties interesei par Jūrmalu kāatpūtas vietu, Firksu majorāta zemes samērā agri tika sadalītas apbūves gabalos vasarnīcuceltniecībai - apbūve ietiecās kāpās līdz pat jūras krastam. Kopš dzelzceļa atklāšanas 1877.gadā Majori veidojušies kā viens no dzīvākajiem centriem ar tirdzniecības un izpriecu vietām.Galvenajā - Jomas ielā - atradās Horna koncertdārzs.• DZINTARI agrāk dēvēti par Avotiem pēc zvejnieku mājas nosaukuma; no 1874. līdz 1922.gadam pazīstami kā Edinburga. Nosaukums dots par godu ķeizara Aleksandra II meitasprecībām ar Edinburgas hercogu. Tas ir grezns rajons ar krāšņām celtnēm. Krievu aristokrātuapmešanās vieta kopš 19. gs. 70. gadiem. 1879. gadā uzbūvēta kūrmāja ar jūras paviljonu.Pirmās Latvijas Republikas gados celtas arī tipveida ģimeņu mājas, kurās izmantotas Jūrmalāiecienītās klasiskās formas un nacionālā romantisma arhitektūras detaļas. Kopš 30. gadu otrāspuses un joprojām populāra ir Dzintaru koncertzāle.9

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums• BULDURU nosaukums veidojies no muižas īpašnieka Johana Buldrinka uzvārda 15. gs. Viensno pirmajiem vasarnīcu rajoniem - apbūve sākta 19. gs. 40. gados. Bulduru Luterāņu baznīcacelta 1888.-1889. gadā. 1907. gadā atvēra pasta nodaļu, 1908. gadā sāka darboties tirgus.1910. gadā bijušajā Bulduru muižā nodibināja pirmo dārzkopības skolu Latvijā, kas darbojasjoprojām. Apbūve gar jūru sākta gadsimtu mijā, kad teritorija tika sadalīta regulāra plānojumagruntsgabalos. Šeit dzīvoja turīgāko Rīgas vācu aprindu pārstāvji, nereti vieta dēvēta par "vācucietoksni".• LIELUPES nosaukums zināms kopš 20. gs. 30. gadiem, agrāk teritorija saukta par Buļliem, joatradās uz Buļļu muižas zemes. Viena no pirmajām vasarnīcu apbūves vietām - celtniecībasākās ap 1910. gadu, kad apbūvēja jūrai tuvāko daļu, ēkas iekļaujot plašajā priežu meža parkā.Dzelzceļa stacijas koka ēka būvēta 1913. gadā. Teritorijas senākā apdzīvotā daļa ir Buļļuciems,kas atrodas pie Lielupes grīvas. Kopš 14. gs. pastāvēja t.s. Buļļu prāmis, kas cēla pajūgus pāriLielupei. Gar jūras malu gāja ceļš no Rīgas uz Kurzemi un Prūsiju.Rīgas Jūrmala pilsētas patstāvību zaudēja 1946.gadā, kad to administratīvi lokalizēja par vienuno Rīgas pilsētas rajoniem.PRIEDAINE veidojusies 20.gs sākumā Lielupes labajā krastā kā Rīgas turīgo slāņu vasarnīcurajons. Jūrmalas rajonā iekļauta 1949.gadā.Skatīt 1.1.kartoshēmu „Vēsturiskais apdzīvojums saistībā ar iedzīvotāju nodarbošanos līdz 20.gs. sākumam”.1.2. Jūrmalas pilsētas portretsRepublikas nozīmes pilsēta (Latvijā ir 9 republikas nozīmes pilsētas)Platība - 100 km 2 , (otrā lielākā Latvijas pilsēta)Iedzīvotāji - 56 tūkstoši. Iedzīvotāju skaitam pēdējos piecos gados ir tendence nedaudz pieaugtPašvaldības budžets - 46 miljoni latu (2012. g.)Fiziski ģeogrāfiskais raksturojums Jūrmala ir viena no Latvijas pilsētām, kas var lepoties ar ūdeņu daudzveidību. Tai ir garākā (25 km) un platākāpludmale. Lielupes krasti (labais krasts 12km un kreisais – 20km), Slokas karjers ir vietas, kur nepieciešams uzlabotpieejamību un ūdeņu izmantošanu. Pilsētai ir izteikti lineāra forma. tā izvietojusies starp jūras līci un Lielupi, šaurākajā vietā (Dubultos) zemes strēlestarp jūru un Lielupi ir tikai 300 m plata. Virszemes saldūdens ūdeņu tīklu veido Lielupe, Vecslocene, Vēršupīte, Slokas ezers, Aklais ezers, Akacis,Melnezers, Varkaļu kanāls un Jāņupīte. Pilsētas reljefs ir lēzens, lielākoties zems, maksimālā atzīme – no 1-10metriem.Vienlaidus mežu nogabali aizņem 48%, ūdeņi - 11,3% pilsētas teritorijas.Raksturīgs piejūras klimats ar maigākām temperatūras svārstībām. Kūrorta objektu pastāvēšanai būtiskas īpašāsmikroklimatiskās zonas, ko Piejūras teritorijās rada kāpas kopā ar pludmali un jūru. Tās svarīgas, veicot kūrortaobjektu un terapijas pasākumu plānošanu.Transportģeogrāfiskais novietojums Nozīmīgākā saistība Jūrmalai ir ar Rīgu, kur atrodas starptautiskie satiksmes mezgli – pasažieru osta, dzelzceļastacija, autoosta:attālums līdz Rīgai no Dubultiem 23 km, no Ķemeriem – 44 km;attālums līdz lidostai no Dubultiem – 16 km. Vēl izdevīgāks novietojums ir pret starptautisko lidostu (Mārupes novads), ar ko savieno Rīga-Ventspils valstsautoceļš (A10/E22). Jūrmalu un galvaspilsētu Rīgu savieno Rīgas-Tukuma II elektriskā dzelzceļa līnija un Rīgas-Ventspilsautomaģistrāle E22/A10. Ikdienā pastāv ievērojama Jūrmalas iedzīvotāju kustība virzienā uz Rīgu (darbs, mācības u.c.) un vasarās –ievērojama atpūtnieku kustība no Rīgas uz Jūrmalu.Jūrmalas daļa no Slokas (Kauguriem) un Ķemeriem izdevīgāk sasniedzama, braucot pa Rīga-Ventspils10

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsautoceļu Babītes novadā.Jūrmalas kopējās intereses ar bijušā Tukuma rajona pašvaldībām ir saistītas ar Ķemeru nacionālā parka unRīgas līča piekrastes apsaimniekošanu.Iedzīvotāju blīvums. Pilsētas daļas Iedzīvotāju blīvums ir 563 cilv./km 2 , bet, tā kā Ķemeru nacionālā parka teritorija aizņem 33% no pilsētasteritorijas, iedzīvotāju blīvums faktiski ir 730 cilv./km 2 , kas ir līdzīgs Druskininkiem (Lietuva) 708, lielāks kā Palangā(223), mazāks kā Pērnavā (1351). Blīvi apdzīvotās vietas ir Kauguri, Majori, Bulduri un Sloka - daļas, kur iedzīvotāju blīvums pārsniedz 1000cilv./km 2 . Visblīvāk apdzīvotā daļa ir Kauguri (20,5 tūkst.) un Sloka (6 tūkst.) kopā ar Kaugurciemu (1 tūkst.). Šajādaļā dzīvo 27,6 tūkst. iedzīvotāji un tā pielīdzināma vidēja mēroga Latvijas pilsētai.Vēsturiski veidojušās 26 pilsētas daļas . Tie ir kādreizējie ciemi: Kauguri, Majori, Sloka, Bulduri, Melluži, Dubulti,Asari, Lielupe, Dzintari, Kaugurciems, Jaundubulti, Pumpuri, Valteri, Stirnurags, Vaivari, Druvciems, Priedaine,Buļļuciems, Ķemeri, Vārnukrogs, Krastciems, Bražciems, Jaunķemeri, Kūdra, Braņķciems un Bāžciems.Iedzīvotāji Iedzīvotāju skaits - 56 307 Maksimālais iedzīvotāju skaits Jūrmalas vēsturē bija 1989.gadā, kad tas sasniedza nepilnu 61 tūkstoti. No 1991. līdz 2004.gadam iedzīvotāju skaits samazinājās; pēdējos piecos gados Jūrmala ir viena no retajāmLatvijas pašvaldībām, kur iedzīvotāju skaits pieaug (palielinājums ir neliels, daži simti gadā, un to galvenokārt veidoiedzīvotāji, kas pārceļas uz dzīvi Jūrmalā). Vīriešu īpatsvars 45%, sieviešu 55% kā vidēji valstī. Iedzīvotāju vecumstruktūra veido vienu no vislielākajām demogrāfiskajām slodzēm (541 iedz.) starp republikasnozīmes pilsētām. Līdz darbaspējas vecumam 13% iedzīvotāju, darbaspējas vecumā 66%, virs darbaspējas vecuma 21% 76% pilsoņi, 21% nepilsoņi, 3% pārējie. Nacionālais sastāvs atbilst vidējiem rādītājiem Latvijā - 50% ir latvieši, 35% krievu tautības un 15% pārējotautību.Transports Ielu kopgarums 381 km. Vidējais ielu tīkla blīvums - 3.8 km/km 2 un atbilst standartiem; Reģistrēto automašīnu skaits Jūrmalā ir 18441, no tiem 94% ir vieglais transportsVilcienu un autobusu satiksme Bieža vilcienu kustība. Posmā Rīga – Ķemeri – 16 vilcieni vienā virzienā (reizi stundā) (12 darba dienās),posmā Sloka-Rīga – 31 darba dienā un līdz 29 reisiem brīvdienās, posmā Rīga–Dubulti līdz 32 braucieniem (ik 20-35 min.); 8 iekšpilsētas autobusu maršruti un 6 starppilsētu maršruti; 6 starppilsētu autobusi maršruti:Lielākā daļa iedzīvotāju strādā ārpus pilsētas.45% Jūrmalas apbūvēto teritoriju atrodas 10 min. gājiena attālumā no dzelzceļa stacijām; Pēc iedzīvotāju un viesu aptaujas rezultātiem, nokļūšanai uz Rīgu 44% iedzīvotāju lieto vilcienu, 35% personīgoauto, 7% autobusu, mikroautobusu, kā pārvietošanās veidi tiek norādīti arī velosipēds un vasarās upes kuģītis.Respondenti kopumā ir apmierināti ar transporta infrastruktūru Jūrmalā - 22% ir apmierināti, 60% ir ļoti apmierināti,16% ir neapmierināti un ļoti neapmierināti ir 2%.Jūrmalas viesi. Tūristi2011.gadā Jūrmalu apmeklējušo tūristu skaits bija 108 975. Vidējais nakšņojumu skaits – 3 naktis. Ārvalstu tūristi pamatā ir no Krievijas 15%, Igaunijas 13% un Lietuvas 12%.Par pilsētas viesu skaitu var spriest arī pēc vilcienu pasažieru un auto caurlaidēm:oVilciena līnijā Rīga – Tukums kopumā pārvadāti 9,3 milj. pasažieri, t.sk. posmā Rīga-Ķemeri 8,6 milj., notiem posmā Rīga-Dubulti – 6 milj. un Jaundubulti-Ķemeri – 0,2 milj., pārējie tranzītā.(2008.g.);o 2008.gadā izsniegtas 1 497 000 vienas dienas iebraukšanas caurlaides.Viesnīcas, konferenču zāles, ēdināšanas, u.c. apkalpojošās sfēras uzņēmumi 2011.g. beigās Jūrmalā bija reģistrētas 44 naktsmītnes ar kopējo vietu skaitu – 3813 no kurām trešā daļasanatorijās. 223 vietas sezonas laikā treileru kempingā „Nemo”. Viesnīcu piepildījumā ir potenciāls - 2010.gadā sanatoriju piepildījums bija vidēji gadā 44%, kūrorta viesnīcās -38%. Atpūtas kompleksu aizpildījums ir sezonāls un nepārsniedz 50% jūlija mēnesī. 50 konferenču zāles, kuruvidējais lielums ir 102 m 2 , lielākā no tām ir 324m 2 liela.11

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsJūrmalā darbojas 3 atrakciju parki, no kuriem 2 ūdens atrakciju parki.Apmeklētākais objekts ir „Līvu akvaparks” ~500 000 apmeklētāju gadā. Atpazīstamākais Jūrmalas pilsētas tūrisma produkts ir Jomas iela (gājēju iela), kurā ir koncentrēta lielākā daļaJūrmalas pilsētas sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu, kā arī citi tūrisma pakalpojumu sniedzēji.Kūrorta resursi Plašākais SPA viesnīcu piedāvājums Latvijā, 5 kūrorta iestādes. Lielākās un atpazīstamākās sanatorijas unviesnīcas Jūrmalā - sanatorija „Jantarnij Bereg”, „Belorusija”, KRC„Jaunķemeri”, viesnīca Hotel Jurmala SPA, Balticbeach hotel. Kā Jūrmalas tūrisma produkts tiek pozicionēts arī Ķemeru parks ar daudziem nozīmīgiem arhitektūraselementiem – ūdenstorni, paviljoniem, tiltiņiem un Ķemeru sanatorija, kas ir iespaidīga, krāšņa piecstāvu celtne, kaspateicoties efektīgajam novietojumam ainavu parkā, rada pils iespaidu. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums rehabilitācijas centros ir 8,38 dienas; tas ir ievērojami lielāks kā citāsnaktsmītnēs. Uzturēšanās ilgumu neietekmē sezonalitāte. Pavisam Jūrmalas pilsētā ir 33 minerālūdens urbumi, darbojas 24.Slokas purvā ir ārstniecisko dūņu atradne 740 ha kopplatībā. Dziedniecības dūņu A kategorijas krājumi uz 2008.gadu (683,36 tūkst. m 3 ), izmantojot to pašreizējos apjomos, pietiekami vēl vismaz 100 gadiem, (veicot reģenerāciju, -daudz ilgākam laikam).Publiskā telpa, dabas teritorijas, ūdeņu izmantošana un aktīvā atpūta Jūrmala ir pilsēta mežā un pie ūdeņiem. Pilsētā ir plašas dabas teritorijas – 64,7 km 264 % no pilsētas kopējās platības): meži (48%), iekšzemes ūdeņi (10%), palieņu pļavas (5,6%) un apstādījumi -parki, skvēri, kapsētas (0,4%). Pilsētā iekārtoti vairāki parki, koncertdārzi. Pašvaldības apsaimniekoto parku un skvēru platība ir 54 ha. 2009.gadā labiekārtots Dzintaru parks kā aktīvās atpūtas parks ar rotaļu laukumiem bērniem un jauniešiem. Populārākā atpūtas vieta brīvā dabā ir pludmale ar cieto smilti 25 km garumā ar 15 aktīvās atpūtas un 17mierīgās atpūtas zonām (kopējā pludmales platība ap 151 ha). Jūrmalā kopā ir 17 peldvietas, t.sk. 11 Rīgas līča piekrastē – Lielupe, Bulduri, Dzintari, Majori, Dubulti, Pumpuri,Melluži, Asari, Vaivari, Kauguri un Jaunķemeri. Jūrmalas pilsēta ir iesaistījusies Globālā Vides izglītības fondaprogrammā „Zilā karoga kustība peldvietām”, kā rezultātā Majoru un Bulduru un Jaunķemeru peldvietas ir ieguvušasstarptautisko Zilā karoga godalgu. Jūrmala lepojas ar lielu dabas daudzveidību. Izveidotas sešas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas kopāplatībā 37,5 km 2 : Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorija (Natura 2000) Ķemeru nacionālais parks un dabasliegums „Lielupes grīvas pļavas”, īpaši aizsargājamā dabas teritorija dabas parks „Ragakāpa”, dabas liegums„Darmštates priežu audze”, viens mikroliegums un 52 dabas pieminekļi – aizsargājami koki. Pilsētā ir 9 Latvijas un 13 Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi (kopā 16 km 2 platībā). Izplatītākais -mežainas jūrmalas kāpas, kas aizņem gandrīz 9 km 2 . Pilsētā atrodas vietējas nozīmes īpaši aizsargājamais ģeoloģiski-morfoloģiskais objekts „Baltā kāpa” (platība –60 ha), kam noteikts aizsardzības statuss, lai saglabātu Bolderājas – Priedaines kāpu grēdas rietumu galu, kasatrodas Jūrmalas teritorijā.Pilsētā tiek veidots veloceļu tīkls. Velomaršruts Jūrmala – Imanta (Rīga) ir viens no pirmajiem starppilsētumaršrutiem. Pilsētā darbojas 9 velonomas punkti. Jūrmala iekļaujas starptautisko Eirovelo maršrutos Rīga-Ventspilsun pa Ziemeļkurzemes piekrasti. Raksturīgi vienlaidu mežu masīvi (Krastciema, Bolderājas kāpu, Slēpera purva, Sēņu kalna, Druvciema unKrastciema meži). Lielupe posmā no Slokas līdz dzelzceļa tiltam ir piemērota mazizmēra kuģošanas braucieniem, peldvietām,atpūtas vietām pie ūdens. Pašlaik šeit darbojas airēšanas skola (pēc 2012.gada datiem pirmā ceturkšņa datiem,Jūrmalā reģistrēti 600 mazizmēra kuģošanas līdzekļi, tas ir 13% pieaugums, salīdzinot ar 2011. g. un 52% -salīdzinot ar 2006. g.);. Vasarā no Rīgas līdz Majoriem un Slokai kursē upju kuģīši. 50 jahtu un motorkuģu piestāšanas vietas, Lielupes krastos 6 jahtu piestātnes (5 ar jahtkluba statusu). Jahtas Lielupē no Rīgas var ienākt pa Buļļupi līdz dzelzceļa tiltam, kur to kustību ierobežo sākumā zemaisdzelzceļa tilts (4,7 m), tālāk autotilts (5,2 m). Lielupes osta 2004. gadā tika slēgta. Ostas darbību apgrūtināja Lielupes ietekas aizsērēšana un apjomīgielīdzekļi, kas tika tērēti aizsērējošās Lielupes gultnes tīrīšanaiKultūras mantojumsValsts aizsargājamo kultūras pieminekļu skaita ziņā Jūrmala ir viena no bagātākajām pilsētām Latvijā.Jūrmalā ir 397 arhitektūras pieminekļi, pieci vēstures pieminekļi, viena vēsturiska notikuma vieta (Dzejnieku Raiņaun Aspazijas dzīvesvieta Jūrmala, Poruka prospekts 61), divi arheoloģijas pieminekļi (Babītes pilskalns (Poļu kalns)un Priedaines apmetne) un vienpadsmit pilsētbūvniecības pieminekļi. Jūrmalas pilsētā atrodas 32 mākslas12

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumspieminekļi.Lielākā daļa no Jūrmalas aizsargājamās vēsturiskās apbūves ir koka dzīvojamās ēkas. Apstiprinot arhitektūras pieminekļu sarakstu, tika secināts, ka aizsardzība būtu nepieciešama vēl ap 400 ēkām,bez kurām nebūs iespējams nodrošināt pilsētas savdabību. Šī atziņa tika aktualizēta 90. gadu sākumā, izstrādājotJūrmalas pilsētas Attīstības plānu 1995.–2007. gadam. Veikts visas pilsētas apbūves (ap 12 000 celtņu) apsekojumsun novērtējums, sagrupējot ēkas kategorijās, atbilstoši to kultūrvēsturiskajai vērtībai.Pilsētā ir izstrādāti 8 pilsētas vēsturiskā centra apskates maršruti gājējiem un velotūristiem.Ekonomiskā aktivitāte 2010. g. beigās Jūrmalā darbojās 2558 ekonomiski aktīvās vienības, pamatā komercsabiedrības (45%) unpašnodarbinātās personas (49%). Pašnodarbināto personu skaits uz 1000 iedzīvotājiem ir 20, cilvēki. 86% no uzņēmumiem ir mikrouzņēmumi,11% mazie uzņēmumi. Dominējošās uzņēmējdarbības jomas – mazumtirdzniecība 18%, pakalpojumi un ēdināšana 16%. 2010. gadā uz 1000 iedzīvotājiem Jūrmalā darbojās 45 ekonomiski aktīvā vienība (līdzīgi kā Liepājā unVentspilī – 43/44, bet mazāk kā vidēji Latvijā – 56). Plaši pārstāvēts pakalpojumu sektors: darījumi ar nekustamo īpašumu, izmitināšana, ēdināšana un citipakalpojumi.Saskaņā ar Eiropas standartiem uz 1 iedzīvotāju plāno 0,5m2 tirdzniecības platības, tādejādi Jūrmalā, būtunepieciešamas 37 tūkst. m 2 tirdzniecības platības centrā.Nodarbinātība, bezdarbs, atalgojums 2011. gada beigās Jūrmalā bija reģistrēti 7265 nodarbinātie. Vairāk kā 50% darbinieku strādā valsts un pašvaldības iestādēs un uzņēmumos. Lielākie darba devēji ir veselības aprūpes jomas uzņēmumi un valsts un pašvaldības pārvaldes iestādes. Vidējā bruto samaksa sabiedriskajā sektorā 2011. gadā – 487 LVL, privātajā – 514 LVL. Nodarbināto skaits viesnīcu un restorānu nozarē pieauga no 3,7% 1997. gadā līdz 9,4% 2008. gadā un vairāknekā divas reizes pārsniedz valsts vidējo rādītāju – 3,2%. 2011. gada decembrī bezdarba rādītājs10,3%. Samazinājums pret 2010. gada decembri ir 3%. Esošais bezdarba rādītājs ir līdzīgs kā 2002. gadā reģistrētais bezdarba rādītājs 9,5%. 2011. gada beigās 3236 cilvēkiem bija piešķirts bezdarbnieka statuss.Mājoklis 2010. gada sākumā Jūrmalā dzīvojamā fonda kopējā platība bija 1 571 640 m 2 (20% pieaugums, salīdzinot ar2000. gadu un 1% pieaugums, salīdzinot ar 2008. gadu) Dzīvojamā platība uz 1 iedzīvotāju 2010.gadā ir 28 m 2 , tāpat kā vidēji Latvijā.Mājokļi 2010.g.Mājsaimniecību skaitsVidējaismājsaimniecības lielums(cilv.)Jūrmala 26746 2,4 28 m 2Latvija 1 035 126 2,5 27,2Rīga 325 735 2,4 25.6Dzīvojamais fonds uz1 iedz. (m 2 ) 91% (13148,2 ha) ir privātmāju apbūves zemes un tajās dzīvo 23,8% jūrmalnieku (vidēji 1 pers. īpašumā ir2136m 2 zemes, kas salīdzinājumā ir ievērojami vairāk kā citās republikas pilsētās). 2011. gada sākumā dzīvokļu rindā atradās apmēram 499 personas (ģimenes)..Jaunu sociālo māju ar 150 – 300 dzīvokļiem būvniecībai ir rezervēti pieci zemesgabali Kauguros un Slokā. KopumāJūrmalā būtu nepieciešams remontēt un labiekārtot vismaz 300 daudzdzīvokļu mājas.Nekustamā īpašuma tirgus aktivitāte Bulduros – Dubultos 2007. gada 1. pusē sērijveida dzīvokļiem cenas bija 1100 LVL/m 2 un dzīvokļiem jaunajosprojektos – līdz pat 4500 EUR/m 2 No 2002. līdz 2006. gadam privātās investīcijas ģimenes māju būvniecībā bija vienas no lielākajām valstī –vidēji 3 līdz 5 miljoni Ls gada laikā vai apmēram 6-7% no kopējām privātajām investīcijām dzīvojamās mājās Latvijā Sērijveida dzīvokļu cena Kauguros 2011. g. beigās bija 350 LVL/m 2 , kritums salīdzinājumā ar 2007.gadu ir par50%. .2011. gadā jaunu savrupmāju un vasarnīcu būvniecībai izsniegtais būvatļauju skaits ir krities par 30%salīdzinājumā ar 2007.gadu. Kopš 2009. gada būvatļauju dinamika kopš 2009. gada ir pozitīva. Pilsētas teritorijā ir vairāki lieli padomju laika objekti un teritorijas, kas netiek apsaimniekotas un izmantotas -viesnīca „Līva”, sanatorija „Ķemeri”, vairākas ēkas Ķemeros, bijusī Slokas papīrfabrikas teritorija, teritorijas13

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsJaundubultos pie Lielupes, teritorijas Kūdrā un Buļļuciemā un vēl daudzas citas.Energosaimniecība Jūrmalas pilsētas elektroenerģijas apgādi nodrošina četras augstsprieguma līnijas un 110/20 kV apakšstacijas,kuru kopējā jauda ir 91.3 MW. Esošās jaudas ir pietiekamas, un jaudu palielināšana būtu nepieciešama tikai saistībā ar jaunu lielu objektubūvniecību. Jūrmalā līdz šim nav attīstīti alternatīvās enerģijas projekti.Siltumsaimniecība Centralizētajai siltumapgādei pieslēgtas vairāk kā 200 dzīvojamās ēkas, kas ir 40% no visa dzīvojamā fonda. Kopējais patērētais siltumenerģijas daudzums 2011. gadā bija 121 MWh. Par kurināmo centralizētajā siltumapgādē izmanto dabas gāzi; gada patēriņš - 21 milj. m 3 gadā, kas izmaksā ap3.6 milj. latu. Ap 200 tūkst. latu gadā PSIA „Jūrmalas siltums” maksā par CO 2 emisiju kvotām. SIA „Jūrmalas siltums” apsaimniekotajās katlu mājās lietderības koeficients vidēji ir 88%.Centralizētajai siltumapgādei nepieslēgtie objekti (uzņēmumi, privātmājas) tiek apkurināti pārsvarā ar dabas gāzi,kur tā ir pieejama, un ar koksni.Vides stāvoklis Gaisa kvalitāte pilsētā ir laba. Nozīmīgākais piesārņojuma avots ir autotransports, stacionāro avotu ietekme uzgaisa kvalitāti ir niecīga. Lielākā pilsētas daļa ir klusa. Akustiskā trokšņa galvenie avoti ir autotransports un dzelzceļš, kas iezīmē divasakustiskā trokšņa diskomforta zonas Dzintari-Dubulti, Bražuciemā) ar nelieliem trokšņa līmeņa normupārsniegumiem. Pilsētā ir viens reģionālas nozīmes un 15 vietējas nozīmes paaugstinātas bīstamības objekti (degvielasuzpildes stacijas, degvielas glabātava, u.c.)Slokas ezera un Vecslocenes ekoloģiskā un ķīmiskā kvalitāte ir laba.Jūrmalas 17 peldvietu ūdens kvalitāte ir laba un atbilst obligātajām prasībām. Dabas risku teritorijas: Rīgas līča pamatkrasta erozijas, Lielupes krasta erozijas un applūstošās teritorijas,smilšu sanesumi Lielupes grīvā. 2008. gadā nogalē pilsētā darbojas 61 ražošanas uzņēmums, kas sagatavo un iesniedz valsts statistiskospārskatus. Izplatītākie pilsētā ir ar pakalpojumu sniegšanu saistītie saimnieciskās darbības veidi: siltumapgāde,ūdensapgāde, notekūdeņu savākšana un attīrīšana, atkritumu savākšana, veselības aizsardzības jomaspakalpojumi. Lielupes ūdeņu ķīmiskā kvalitāte ir laba, atbilst prioritāro karpveidīgo zivju ūdeņu robežlielumiem, ekoloģiskaispotenciāls ir slikts (paaugstināts slāpekļa saturs, augšteces ietekme). Augsnes, grunts un gruntsūdeņu piesārņojums ir konstatēts septiņās piesārņotajās vietās un 24 potenciālipiesārņotās vietās. Pazemes ūdeņi atbilst dzeramā ūdens obligātajām nekaitīguma prasībām, izņemot paaugstinātu dzelzs unsulfātu saturu, ko nosaka pazemes ūdeņu dabiskais sastāvs. Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstības projektā tiekieviesti pasākumi patērētājiem piegādātā dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanai. Viena iedzīvotāja gada laikā saražotais atkritumu apjoms ir 1,36 m3/gadā (vai 272 kg/gadā), pilsētās atkritumusavākšanas sistēmā ir iesaistīti 62 – 74 % iedzīvotāju . Pilsētā darbojas 144 dalītās vākšanas atkritumu laukumi., 2-3konteineri atkritumu dalītai vākšanai, pēc vajadzības – 1 vai 2 konteineri nešķirotu sadzīves atkritumu vākšanai katrālaukumā, viena laukuma platība līdz 20 m2).Izglītība Jūrmalā ir 10 pirmsskolas, 3 sākumskolas, 3 pamatskolas, 9 vidusskolas, 8 interešu izglītības iestādes, 1speciālās izglītības iestāde, 6 profesionālās ievirzes izglītības iestādes un 3 koledžas – Bulduru Dārzkopības,Sociālās integrācijas valsts aģentūras un Latvijas Kristīgā akadēmija. 2010/2011 mācību gadā vispārizglītojošajās dienas skolās Jūrmalā mācījās 4734 bērni Interešu un profesionālās ievirzes izglītības iestāžu, kultūrizglītības, sporta tehniskās jaunrades un videsizglītības programmās pastāvīgi darbojas apmēram 3000 bērnu. Pirmskolas izglītības iestādēs trūkst vietas 500-700 bērniem.Kultūra Jūrmalā ir Latvijā vienīgā vasaras koncertzāle- Dzintaru koncertzāle ar koncertdārzu, kas ir norises vietanozīmīgiem gan Latvijas, gan starptautiska mēroga kultūras notikumiem. Ik gadu Jūrmalai ir bagāta kultūras programma, tās ietvaros ir ļoti populāri un starptautiski atpazīstamipasākumi („Jaunais vilnis”, u.c.). Norisinās konkursi „Gada mākslinieks Jūrmalā”, starptautiskais smilšu festivāls„Magic Sand” un starptautiskais mākslas skolas audzēkņu konkurss „Es dzīvoju pie jūras”. Jūrmalā ir 7 bibliotēkas, Salīdzinājumam – Liepājā - 6, bet Jelgavā 4 bibliotēkas.14

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums2009. gadā kultūras jomai paredzētais budžets bija 7,8% no kopējā pilsētas budžeta.Iestāžu skaitsPasākumu skaitsKultūras iestādes 4 195 58 030Bibliotēkas 7 20 179 951Kultūrizglītības iestādes 1 12 3000Muzeji 3 188 27 917SportsPilsētā darbojas 40 sporta klubi, kuros nodarbināti 5382 dalībnieki. Pilsētā ir 100 sporta objektiApmeklētāju skaits2011.g.Sporta kompleksam Slokā ir tribīnes ar 2500 skatītāju vietām, vieglatlētikas skrejceļi, nepieciešamās saimnieciskāstelpas un Tirzas ielas posms. Tādēļ lielākie sporta dzīves pasākumi Jūrmalas pilsētā nākotnē varētu tikt organizētiSlokas stadionā, kur tiem būtu piemērots futbola laukums un cita nepieciešamā infrastruktūra.Sociālā palīdzība un sociālie pakalpojumi2011. gadā Jūrmalā bija reģistrētas 1637 personas ar īpašām vajadzībām.2011. gada beigās Jūrmalas pašvaldība nodrošina 18 dažādu veidu sociālos pabalstus.2011. gadā Jūrmalā atrodas 3 sociālās mājas, kurās izmitināti 346 iemītnieki.2011. gada beigās Jūrmalas pašvaldība nodrošina 18 dažādu veidu sociālos pakalpojumus.Sociālās palīdzības pakalpojumus sniedz Labklājības pārvalde, darbojas pašvaldības SIA "Veselības un sociālāsaprūpes centrs "Sloka"", diennakts patversme. Jūrmalā darbojās 10 sociālo pakalpojumu sniedzēju institūcijas –pašvaldības, nevalstiskā un privāta sektora sniedzēji.Drošība 2009.gadā Jūrmalā tika izdarīti 202 noziegumi uz 10 000 iedzīvotājiem, salīdzinājumā ar 2007. gadunovērojams 7% pieaugums. Vidēji Latvijā tika izdarīti 252 noziegumi.Vairāk kā 50% no noziegumiem ir zādzības. 2010.gadā Jūrmalā reģistrēti 7,8 ceļu satiksmes negadījumi uz 1000 iedzīvotājiem, līdzīgi, kā vidēji Latvijā unvairāk kā Liepājā (5,4) un Ventspilī (4). Jūrmalas pilsētas darbojas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība un ir izvietoti Valsts ugunsdzēsības un glābšanasdienesta 4 posteņi. 2011. gadā Jūrmalā reģistrēti 218 ugunsgrēki, Jūrmalā ir augsta ugunsdrošība – 38,7 ugunsgrēki uz 10 000iedzīvotājiem.Pludmalē izvietotas 7 glābšanas stacijas, kurās strādā 40 glābēji.Veselības aprūpe Jūrmalas pilsētā reģistrētas 65 ambulatorās ārstniecības iestādes, no kurām 22% ir veselības tūrismaārstnieciskās un rehabilitācijas iestādes. 2010. gadā Jūrmalā bija reģistrētas 25 ģimenes ārstu prakses vietas. Jūrmalā reģistrēti 4,8 ambulatorieapmeklējumi uz 1 iedz. Gada laikā, kas ir mazāk, kā Liepājā un Ventspilī. Stacionāro veselības aprūpi pilsētā nodrošina divas pašvaldības SIA: “Jūrmalas slimnīca” un “Slokas slimnīca”.Jūrmalā darbojas 20 aptiekas, 11 zobārstniecības prakses un 5 optikas veikali, 3 narkoloģijas prakses.2007.g. 2008.g. 2009.g. 2010.g.Ārstu skaits 169 153 165 165Ārstniecības iestādēs darbiniekuskaits ar vidējo medicīnisko izglītību405 328 399 394Slimnīcu skaits 7 7 7 8Gultu skaits slimnīcās 819 805 771 9192011. gadā SIA “Jūrmalas ātrā palīdzība” neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests apkalpoja 598izsaukumus, tai skaitā glābšanas darbus uz ūdens.Pašvaldības budžets Jūrmalas pilsētas budžets 2012. gadā bija 45 945 302 LVL, kas ir par 20% lielāks, kā 2011. gadā. 57,2% no pamatbudžeta ienākumiem sastāda iedzīvotāju ienākuma nodoklis, 12% nekustamā īpašumanodoklis.15

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums2012. gadā lielākās izdevumu pozīcijas paredzētas izglītība – 30% un pilsētas pārvalde – 15%.Sadraudzības pilsētasPērnava (Igaunija), Palanga (Lietuva), Eskilstūna (Zviedrija), Sanktpēterburga–Admiralitātes rajons (Krievija), Jevle(Zviedrija), Jakobštate – Pietarsāri (Somija), Maskavas Dienvidrietumu apgabals (Krievija), Kazaņa (Tatarstāna),Kabūra (Francija), Teračīna (Itālija), Anādija (Portugāle).Kopienas, nevalstiskais sektors, sabiedrības aktivitāte Jūrmalā raksturīgs lokālpatriotisms par savu apkaimi – par Mellužiem, par Ķemeriem, utt. Pilsētā darbojas 12 nevalstiskās organizācijas, apvienojot uzņēmējus, dažādas iedzīvotāju grupas gan pēcteritoriālā, gan interešu principa. Daļa organizāciju izmanto domes atbalstu; dome ir izveidojusi Sociālās jomas integrācijas centru (telpas,tikšanās vieta). Līdzdalību pašvaldības lēmumu pieņemšanā organizē Iedzīvotāju konsultatīvā padome, kurā ir iedzīvotājuvēlēti pārstāvji no pilsētas daļām. 2009. gadā izveidota biedrība „Jūrmalas nevalstisko organizāciju apvienība”. . Aktīvi darbojas Jūrmalas aizsardzības biedrība, Jūrmalas uzņēmēju konsultatīvā padome, Jūrmalas uzņēmējubiedrība.Attīstības plānošana Pēc Rīgas Jūrmalas, Slokas un Ķemeru pilsētas apvienošanas un Jūrmalas pilsētas izveidošanas 1959.gadāpirmais plāns – Jūrmalas pilsētas ģenerālplāns tika izstrādāts 1971. gadā. Tajā centralizēti tika noteikti pilsētasattīstības galvenie parametri, iedzīvotāju skaits, atpūtas iestāžu skaits, rūpniecības produkcijas apjomi. Tika veidotasdivas galvenās atpūtas zonas:1) Vissavienības rakstura kūrorta zona Ķemeros-Jaunķemeros;2) rīdzinieku masveidīgas atpūtas zona Priedaine-Vaivari.Starp šīm zonām attīstīja galveno Jūrmalas dzīvojamo rajonu Kaugurus. Rūpniecības zonas bija paredzētasDubultos, Slokā, un Kūdrā. Atjaunotajā Latvijas Republikā Jūrmala bija pirmā republikas pilsēta, kas izstrādāja savu Attīstības plānu1995-2007 (2009). Jūrmalas attīstības mērķis bija veidot cilvēkiem draudzīgu pilsētu, kura labvēlīga iedzīvotājuveselībai un līdzsvarotai demogrāfiskai attīstībai. Zonējuma "Dabas pamatne" saglabāšana, transporta shēma,inženiertehniskās apgādes priekšnoteikumi un kultūrvēsturiskais mantojums bija tie ilglaicīgie pilsētas struktūraselementi, uz kuriem tika balstīts plāns turpmākajiem gadiem. Tika ieteikts turpmāk saglabāt mērķi - perspektīvaisiedzīvotāju skaits 61 000 kā reāli sasniedzamu pie toreizējiem attīstības tempiem un apbūves principiem. Plānampiecas reizes veikti grozījumi, 2007. gadā pagarināts tā termiņš.Turpmākajos gados teritorijas plānojumā detalizētāk tika izstrādātas šādas sadaļas:Ilgtermiņa vides saglabāšanas teritoriālais „Dabas pamatnes” plāns 1995. gadā un „Jūrmalas videsaizsardzības politikas plāns” 2001. gadā.Pilsētas transporta shēma 1995. gadā un „Transporta attīstības koncepcija” 2000.gadā.Nodaļa „Kultūras mantojums”.izstrādātas šādas attīstības programmas:Jūrmalas pilsētas tūrisma attīstības stratēģija 2007.-2018. gadam;Jūrmalas pilsētas sporta un aktīvās atpūtas stratēģija 2008.-2020. gadam;Jūrmalas pilsētas kultūrvides stratēģija 2008.-2020. gadam;Jūrmalas pilsētas kūrorta koncepcija 2009.-2018. gadam;Jūrmalas pašvaldības mājokļu attīstības programma 2006.-2011. gads. Visos plānošanas dokumentos uzsvērta Jūrmalas kā kūrortpilsētas stratēģiskā nozīme un izvirzīti atbilstošimērķi.1.3. Jūrmalas attīstības priekšnoteikumi16

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums1.3.1. JŪRMALAS STARPTAUTISKĀ LOMAJūrmala vēsturiski ir veidojusies par kūrortpilsētu, kuras ekonomikas un kultūras pamatā irtūrisma un viesmīlības nozares, kas ietekmē pilsētvidi, infrastruktūru, pakalpojumu piedāvājumu unpilsētas sabiedrisko dzīvi. Tā ir vieta, kur cilvēki no daudzām pasaules valstīm brauc atpūsties, kā arīveikt darījumus. Jūrmala pēc savas struktūras un funkcijām ir krasi atšķirīga no citām Latvijas pilsētām,tādēļ kūrortpilsētas statuss Jūrmalai nozīmē Jūrmalas unikālās identitātes un ekonomiskā un kultūraspamata apliecināšanu un priekšnoteikumus attīstībai. Jūrmala jau vairāk kā desmit gadus mēģinaatjaunot kūrorta saimniecību, iesaistoties starptautiskā apritē.Īpaši izteikta ir Jūrmalas loma bijušās Padomju Savienības teritorijā, kur Jūrmala bija viens nonedaudzajiem piejūras kūrortiem. Līdz ar PSRS sabrukumu Jūrmalas kā vissavienības atpūtas vietasloma ir zudusi. Taču Jūrmalas pilsētas vārds joprojām ir labi atpazīstams NVS valstīs. Šo situācijunepieciešams izmantot, kamēr paaudzes, kam ir dzīvas atmiņas un sentiments par Jūrmalu, irekonomiski aktīvas. Jūrmala var būt tilts (tikšanās vieta) starp Austrumiem un Rietumiem; vieta arzinātniski pamatotu, inovatīvu kūrortu izmantošanas pieredzi. Ņemot vērā Rīgas lidostas kāstarptautiska aviosatiksmes mezgla attīstību, nākotne piedāvā iespēju paplašināt Jūrmalas kāstarptautiskas atpūtas un tikšanās vietas tēlu, piesaistot arī apmeklētājus no visas Eiropas un TuvajiemAustrumiem. To veicina arī Rīgas pilsētas aktivitātes, kas vērstas uz Rīgas kā Baltijas jūras reģionafinanšu un darījumu centra un starptautiska konferenču un izstāžu centra lomas stiprināšanu.Teritorijas plānojumā novērtētas priekšrocības, ko sniedz nelielais attālums līdz Rīgai un lidostai,dzelzceļa, jūras un autobusu satiksmes ērta sasniedzamība. Caur Rīgu atbrauc Jūrmalas viesi –galvenais pilsētas ieņēmumu avots (skatīt 1.1. un 1.2. attēlus).Jūrmalas transporta sistēmā galvenā loma ir autotransportam un dzelzceļa transportam.Pilsētas centrs kļūst arvien piemērotāks gājējiem. Jūrmalas transportam jāattīstās atbilstošikūrortpilsētas, dzīves un brīvdienu vietas vajadzībām – jāpopularizē veselīgus, videi draudzīguspārvietošanās veidus. Jūrmalas pilsētas nelielais attālums no lidostas ir priekšrocība, kas šobrīd navpietiekami izmantota. Ir jāveicina sabiedriskā transporta sasaiste ar lidostu “Rīga”, tālākā nākotnēdomājot arī par tiešiem transporta risinājumiem, īpaši dzelzceļu.Profesionāli augstvērtīgi kultūras un sporta notikumi veido pilsētas prestižu. Kultūras un sportamenedžmenta rezultātā jāpalielina kultūras, sporta un izklaides notikumu skaits, kas veido Jūrmalaspopularitāti ārzemēs. Nacionālās kultūras un vietējo tradīciju attīstība, to aktīva popularizēšana veicinalielāku pilsētas viesu interesi un izpratni par Jūrmalas kultūrvidi. Sabiedrisko dzīvi jāveido plašu –dažādām sabiedrības grupām saistošu, nevalstisko organizāciju un iedzīvotāju grupu aktivitātēm pilnukultūras un sporta dzīvi. Tam nepieciešamas izstāžu, kultūras, sporta zāles un nami un sporta laukumi,sabiedrisko aktivitāšu centri, tirgus vietas un publiskie parki.1.1. attēls. Jūrmalas starptautiskā sasniedzamība ar prāmi un vilcienu.17

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums1.2. attēls. Jūrmalas starptautiskā sasniedzamība ar autobusu un lidmašīnu.Ir nepieciešams kopējā darbībā sasaistīt izglītības iestādes un uzņēmumus, lai regulāriaktualizētu darba tirgus vajadzības. Jūrmalas izglītības pakalpojumu piedāvājuma konkurētspējabalstās pilsētas priekšrocībās – nišās, kas attīstās kopā ar kūrorta piedāvājumu, dziedniecisko resursuapsaimniekošanu un tradicionāli ar Jūrmalu saistītās profesionālās izglītības iekļaušanu vietējāssabiedriskajās norisēs un pilsētas starptautiskajās aktivitātēs.Galvenais pašvaldības uzdevums ir drošas un stabilas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana,sniedzot skaidrus plānus par pilsētas attīstību, kas ir pamats investīciju ieguldīšanai. Investorupiesaistei Jūrmala veido piedāvājumu kopā ar Rīgu un Jelgavu.Pašlaik Jūrmalā galvenie uzņēmējdarbības veidi saistīti ar tradicionālo, kūrortpilsētai raksturīgopakalpojumu sniegšanu. Tomēr jaunu un inovatīvu produktu radīšana veidotu pilsētas tēlu arī kā pilsētu,kuru apmeklēt jaunu produktu un ideju gūšanai.Jūrmala un Latvija ir ļoti nelielas teritorijas ne tikai pasaules, bet arī Eiropas mērogā. Lainodrošinātu sekmīgu Jūrmalas “pārdošanu” ne tikai Latvijā un Baltijā, atslēgas vārds ir sadarbība.Sadarbība ar Rīgas pilsētu, lidostu “Rīga” un aviosabiedrībām, sadarbība ar Jelgavas pilsētu, Babītesun Tukuma novadiem. Ar kaimiņu pašvaldībām un to uzņēmējiem ir jāveido produkti, kuru pievienotāvērtība ir Latvijas un Baltijas kontekstā. Jūrmalas pilsētas tēla veidošanā sabiedriskajam centram ir ļotiliela nozīme, tāpēc to nepieciešams veidot ne tikai vizuāli kvalitatīvu, bet arī piepildītu ardaudzveidīgām, bet pārdomātām aktivitātēm - augstas klases restorāni, jaukas kafejnīcas, interesantiveikaliņi, mūzikas un mākslas iestādes, ielu pasākumi.Pludmales, kas ir vienas no retajām balto smilšu pludmalēm Eiropā, ir arī viens no galvenajiemJūrmalas “produktiem”. Nepieciešams intensificēt pakalpojumu piedāvājumu pludmalē vai tiešā tāstuvumā, pašvaldībai turpinot darbību pie sabiedriskās infrastruktūras uzlabošanas. Ūdens transportampiemērojamā Lielupes ieteka jūrā Jūrmalai ir neizmantotā iespēja. Izveidojot starptautiski pazīstamujahtu ostu, Jūrmala iegūtu produktu, kas piesaistītu arvien jaunus pilsētas viesus un veidotu jaunuvizuālo identitāti pilsētas tēla dažādošanai.Teritorijas plānojums ir instruments, ko izmanto pašvaldības politikas veidošanai tūrisma unkūrorta attīstības jomā. Tas ir risinājumu komplekss, kas līdzsvaro vietējo iedzīvotāju, Jūrmalas viesu,uzņēmēju, vides kvalitātes un labiekārtojuma infrastruktūras dažādās vajadzības.1.3.2. JŪRMALAS SVID ANALĪZEStiprās pusesKūrortam piemēroti dabas resursi - minerālūdens ar augstu minerālu sastāvu, ārstnieciskāsdūņas, 25 km gara plaša pludmale, kāpas, priežu meži, jūras līča, Lielupes un Slokas ezeraūdeņi.Lielupe.Kurortoloģijas tradīcijas un dažāda pieredze - pirmā kūrorta objekta Latvijā 1781. gadā, Latvijasbrīvvalsts kūrorta un padomju masveida un plānveida tūrisma pieredze.18

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsVājās pusesRīgai un starptautiskajai lidostai tuvs novietojums.Atšķirīgs pilsētas apbūves raksturs ar saglabātu vasarnīcu kultūrvēsturiskās apbūvesmantojumu.Jūrmalas pilsētas vārda atpazīstamība Latvijā, Krievijā un citās bijušajās PSRS valstīs.Esošā tūrisma un atpūtas infrastruktūra, darbojošās sanatorijas.Prestižs pilsētas tēls, augsta nekustamā īpašuma vērtība.Augsts iedzīvotāju izglītības līmenis.Pozitīvs migrācijas un dabiskā pieauguma saldo.Dzelzceļa loma sabiedriskā transporta funkciju veikšanā un laba sasniedzamība lielākajā daļāpilsētas teritorijas.Turīga pašvaldība (budžeta līdzekļi uz 1 iedz.).Teritorijas dažādība un daļu atšķirība.Valodu prasmes.Izstiepta pilsētas teritorija un nevienmērīgs iedzīvotāju izvietojums - vairāk resursunepieciešams pašvaldības pakalpojumu sniegšanai.Nevienmērīgs mājokļu izvietojums un augstas pašvaldības komunālās infrastruktūras attīstībasun apsaimniekošanas izmaksas. Apbūves teritorijas ar nepietiekamu (vai neesošu) inženiertehniskās infrastruktūrasnodrošinājumu. Teritorijas, kurās nav pieejama centralizētas ūdensapgādes un notekūdeņu savākšanassistēma, lietus ūdens novadīšanas sistēma, ielu apgaismojums.IespējasNepietiekama kūrortpilsētas viesmīlības kultūra.Sezonalitāte. Apmeklētāju skaita krasas sezonālas svārstības.Pamestās, neizmantotās ēkas – „grausti” un teritorijas (padomju laika sanatorijas, Slokas unKūdras degradētās teritorijas, atsevišķi jaunie projekti) negatīvi ietekmē kūrortpilsētas vizuālotēlu un investīciju vidi.Augstas nekustamā īpašuma cenas, kas nereti kavē uzņēmumu izveidi Jūrmalā.Valsts atbalsta trūkums nacionālo kūrorta vērtību saglabāšanai.Starptautisku pasākumu rīkošanai atbilstošas infrastruktūras trūkums (konferenču zāles,ēdināšana, izklaide, u.c.).Vispusīgi, radoši un dabai draudzīgā veidā izmantot plaši pieejamos ūdeņu resursus – īpaši līdzšim maz izmantoto Lielupi un tās ūdensmalas.Attīstīt Lielupes ostu un ūdenssporta veidus.Izbūvēt publisko infrastruktūru ūdeņu, u.c. dabas resursu pilnvērtīgai un saudzīgaiizmantošanai.Atjaunot kūrorta tradīcijas, pilsētas nodarbinātību, veidot profesionālu uz zināšanām balstītupiedāvājumu, attīstot kūrorta un viesmīlības izglītības pakalpojumus.Izmantot Jūrmalas ģeogrāfisko novietojumu jaunu klientu piesaistē – starptautisko transportamezglu tuvumu.Uzlabot saites ar starptautisko lidostu Rīga un Rīgas pasažieru ostu, pilnveidot dzelzceļasatiksmi.Izvērst uzņēmējdarbību Jūrmalā, veidojot unikālu, uz vietējiem dziednieciskajiem resursiem unkultūrvidi balstītu piedāvājumu.Konferenču, kultūras un sporta pasākumu piedāvājuma papildināšana.Attīstīt apkalpojošās sfēras uzņēmējdarbību, kas sekmē veselības, kultūras un atpūtas, sportatūrisma pakalpojumus.Veidot jaunus „enkurobjektus”, kas piesaista nozīmīgu skaitu apmeklētāju, izlīdzinasezonalitātes problēmas un veicina vietējo nodarbinātību.19

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsDraudiSaglabāt Jūrmalas pilsētvidei raksturīgās iezīmes, veidojot universālā dizaina un veselīgadzīves veida principos balstītu pilsētas transporta sistēmu, apbūvi.Sadarbība ar apkārtējām pašvaldībām jaunu uzņēmējdarbības ideju attīstībā, teritorijaspiedāvāšanā (pozicionēšanā).Jaunu, unikālu un daudzveidīgu tūrisma produktu radīšana (Ķemeru nacionālā parkapiedāvājums, ar ūdeni, kūrortu, peldēm u.c. atpūtas veidiem saistīti piedāvājumi).Administrācijas efektivitātes paaugstināšana, veicot mārketinga, Latvijas kūrorta mārketinga,izglītojošo, kontaktu veidojošo un virzošo darbību, uzlabojot e-pārvaldi un sadarbībā ar privātoun nevalstisko sektoru piedaloties kūrortvides sakārtošanā.Plaša sabiedrības iesaistīšana un atbildīga pilsētas plānošana.Attīstīt publisko-privāto partnerību infrastruktūras objektu apsaimniekošanā un kopīgupakalpojumu sniegšanā.Neapsaimniekoto īpašumu (graustu) īpatsvara palielināšanās, līdzekļu trūkuma dēļ (t.sk. jaunieprojekti, kultūrvēsturiskā apbūve). Pilsētas apbūves kvalitātes pasliktināšanās un unikālāspilsētvides zaudēšana.Tūrisma piedāvājumam paliekot vienveidīgam, tūristu intereses mazināšanās, ekonomiskoaktivitāšu samazināšanās. Kūrorta infrastruktūras turpmāka nolietošanās un nacionālo vērtību zaudēšana(neapsaimniekoti minerālūdens urbumi, dūņu izmantošanas tehnoloģijas), pilsētas ekonomikasstagnēšana.Starptautiskās atpazīstamības un ārvalstu tūristu zaudēšana.Vides un dabas resursu noplicināšana.Krastu erozijas procesu turpināšanās.Jūrmalas pārveidošanās par „guļamrajonu”, publiskās un sociālās infrastruktūras unpakalpojumu kvalitātes zaudēšana. Nodarbinātības iespēju un darbaspēka kvalitātespazemināšanās. Unikālo priekšrocību zaudēšana. Pakalpojumu un darba tirgus pārvirzīšanāsuz Rīgu.Sociālo problēmu palielināšanās teritorijās, kas nav tieši saistītas ar Rīgas jūrmalu, īpašiKauguros, Slokā, Ķemeros.Iedzīvotāju skaita samazināšanās.Pilsētas inženiertehniskās infrastruktūras fiziskā nolietošanās.Piesārņojuma līmeņa paaugstināšanās.Pašvaldības budžeta un administratīvās kapacitātes samazināšanās.1.4. Jūrmalas un kaimiņu pašvaldību kopējo interešu teritorijasPašreizējā teritorijas plānojumā lielākā daļa Jūrmalas pilsētas robežteritoriju ir Dabas pamatnesteritorijas (skatīt 1.2. kartoshēmu „Kaimiņu pašvaldību un Jūrmalas pilsētas robežteritorijas” ).Ar Rīgas pašvaldību Jūrmalas pilsētas robeža ir noteikta pa Lielupes krastu, kas, mainoties unaizsērējot upes gultnei, pārvietojas. Tā kā Valsts zemes dienesta izstrādātajā robežplānā ar Rīgaspilsētu ir konstatētas faktiskās robežas izmaiņas Lielupes upes rajonā gultnes izmaiņu dēļ, Jūrmalaspilsēta ir ierosinājusi veikt grozījumus tās administratīvās teritorijas robežās (skatīt 1.3. attēlu).Nozīmīgākie kopējo interešu jautājumi ar Rīgu ir Ziemeļu koridora trases plānošana, tostarp iespējamārēķināšanās ar P&R stāvvietas izbūvi, ko varētu izmantot arī jūrmalnieki, kā arī PA „Rīgas pašvaldībasmeži” teritorijas un Vārnukroga vasarnīcu un Baltās kāpas dārzkopību rajoni Lielupes labajā krastā, kuripakalpojumu un infrastruktūras ziņā ciešāk saistīti ar Rīgu. Lielupes ostas teritorijas Rīgas pašvaldībasdaļā robežojas ar dabas parku „Piejūras dabas parks”, ir kopīgi risināmi jautājumi, kas saistās ar ostasmola izbūvi un pilsētu administratīvās robežas precizēšanu. Rīgas pilsētas teritorijas plānojumā pierobežas ar Jūrmalu plānotas apstādījumu un dabas teritorijas.20

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsRobežu maiņa ietilpst arī Babītes novada un Jūrmalas pilsētas kopīgi risināmos jautājumos.Jūrmalas pilsēta ir izstrādājusi priekšlikumus par robežu maiņu Kūdrā, lai novērstu teritorijas dalījumudivās daļās, kas ir šķērslis tās vienotai attīstībai (skatīt 1.4. attēlu).1.3. attēls. Robežu maiņa ar Rīgas pilsētu.1.4.attēls. Robežu maiņa ar Babītes novadu.21

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsBabītes novada teritorijas plānojumā Babītes pagastā Jūrmalas pierobežā paredzētasplašas komercdarbības teritorijas starp dzelzceļa tiltu un autotiltu, kā arī savrupmāju apbūves teritorijas,tostarp Ziemeļu koridora trasei rezervētajās zemēs.Robeža ar Babītes novada Salas pagastu noteikta pa Lielupes vidu. Salas pagasta plānojumāLielupes krastā paredzēta privātmāju apbūve. Kopīgi risināma Varkaļu kanāla apkārtnes labiekārtošana,kā arī upes malas infrastruktūras izveide. Teritoriju tagad izmanto kā makšķerēšanas un apstāšanāsvietu pie Rīgas -Ventspils autoceļa. Būtu nepieciešama Varkaļu kanāla slūžu rekonstrukcija, kas tikabūvētas, lai aizturētu sālsūdens ieplūdi Babītes ezerā (kas arī ir dabas lieguma teritorija). Reģionalīmenī risināms transporta savienojums caur Salas pagastu, lai veicinātu atpūtnieku ātrāku nokļūšanuJūrmalā no Jelgavas un Lietuvas.Ar Tukuma Smārdes, Slampes un Lapmežciema pašvaldībām kopīgi risināmie jautājumi irĶemeru nacionālā parka režīma uzturēšana. Lapmežciema virziens ir svarīgs no tranzīta kustībasviedokļa – Kauguru apvedceļa izbūve novirzīs daļu satiksmes, kas dodas uz Rīgas līča Kurzemespiekrastes ciemiem, no Ķemeriem un vienlaikus netraucēs Kauguriem (skatīt 1.1. pielikumu).Saistībā ar kaimiņu pašvaldībām Jūrmalas pilsēta ir ieinteresēta vairāku teritoriju attīstībā unproblēmjautājumu risināšanā. Kopīgo interešu teritorijas skatīt 1.3.kartoshēmā. Upes satiksmes attīstība sadarbībā ar Babīti un Jelgavu. Attīstīt satiksmi pa Lielupi, veidotkopējus maršrutus, dažādus galapunktus. Plānots attīstīt gan izklaides, gan sabiedriskātransporta satiksmi pa Lielupi.Jānupītes poldera turpmākā apsaimniekošana kopā ar Babītes novadu.Varkaļu slūžu apkārtnes sakārtošana un izmantošana kopā ar Babītes novadu.Tukuma lidlauka izbūve – kopā ar Tukumu.Eirovelo 10 veloceliņa attīstība kopā Babītes un Engures novadiem.Ziemeļu transporta koridora izbūve kopā ar Babītes novadu un Rīgas pilsētu.Ventspils šosejas rekonstrukcija un Jaundubultu šķērsojuma izbūve kopā ar Babītes novadu.Piekrastes Natura 2000 teritoriju apsaimniekošana kopā ar Rīgas pilsētu.Piekrastes ciemu attīstība un jūras īpaši aizsargājamās dabas teritorijas apsaimniekošana kopāar Engures novadu.1.5. Jūrmala plānošanas dokumentu ietvarā1.5.1. JŪRMALAS ĢENERĀLAIS PLĀNS (1971-1995)Pēc Rīgas Jūrmalas, Slokas un Ķemeru pilsētas apvienošanas un Jūrmalas pilsētasizveidošanas 1959. gadā pirmais plāns tika izstrādāts 1971. gadā. Tajā centralizēti tika noteikti pilsētasattīstības galvenie parametri, iedzīvotāju skaits, atpūtas iestāžu skaits, rūpniecības produkcijas apjomi.Ģenerālā plāna ietvaros tika veidotas divas galvenās atpūtas zonas:1) Vissavienības rakstura kūrorta zona Ķemeros - Jaunķemeros;2) Rīdzinieku masveidīgas atpūtas zona Priedaine - Vaivari.Starp šīm zonām bija plānots attīstīt galveno Jūrmalas dzīvojamo rajonu Kaugurus.Rūpniecības zonas bija paredzētas Dubultos, Slokā, un Kūdrā. Plānā bija arī vairākas utopiskas idejas -ar pārspīlēti lielu vērienu risinātā transporta infrastruktūras attīstība, Vissavienības pakļautības atpūtasun ārstniecības iestāžu pārvietošana ārpus pilsētas, Jūrmalas koka apbūves likvidācija un nomaiņa artipveida atpūtas bāzēm Rīgas rūpnīcu strādniekiem, arī Lielupes iztaisnošanas priekšlikumi. Šīs idejastika realizētas minimālā apjomā.Savu galveno uzdevumu, pasargāt Jūrmalu no Vissavienības rūpnīcu atpūtas objektuizvietošanas pilsētā 1971.gada ģenerālplāns ir izpildījis.22

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums1.5.2. JŪRMALAS ATTĪSTĪBAS PLĀNS (1995) AR GROZĪJUMIEM (2007)Jūrmalas pilsētas Attīstības plāns 1995.- 2005.gadam tika apstiprināts 1995.gada 27.jūlijā arJūrmalas pilsētas domes lēmumu Nr.893, Apbūves noteikumi - 1997.gada 20.februārī.1.5. attēls. Jūrmalas attīstības plāna (1995. – 2005.) fragments.Attīstības Plānā tika konstatēts, ka Jūrmalas pilsētas iedzīvotāju skaits PSRS laikā tikanepārtraukti mākslīgi papildināts līdz apmēram 61,000 iedzīvotāju 1989.gadā. Laika posmā līdz1995.gadam notika izmaiņas Jūrmalas iedzīvotāju skaitā, tam samazinoties līdz apmēram 59,000cilvēku. Attīstības Plānā tika ieteikts arī turpmāk saglabāt perspektīvo pilsētas iedzīvotāju skaitu 61,000kā reāli sasniedzamu pie toreizējiem attīstības tempiem un apbūves principiem.Jūrmalas attīstības mērķis - veidot cilvēkiem draudzīgu pilsētu, kura labvēlīga iedzīvotājuveselībai un līdzsvarotai demogrāfiskai attīstībai. Zonējuma "Dabas pamatne" saglabāšana, transportashēma, inženiertehniskās apgādes attīstības priekšnoteikumi un kultūras mantojums bija tie ilglaicīgiepilsētas struktūras elementi, uz kuriem tika balstīts plāns turpmākajiem desmit gadiem.Turpmākajos gados teritorijas plānojumā detalizētāk tika izstrādātas ilgtermiņa attīstībaiparedzētās sadaļas:Ilgtermiņa vides saglabāšanas teritoriālais „Dabas pamatnes” plāns 1995.gadā un „Jūrmalasvides aizsardzības politikas plāns” 2001.gadā.Pilsētas transporta shēma 1995.gadā un „Transporta attīstības koncepcija” 2000.gadā.Nodaļa „Kultūrvēsturiskais mantojums”.„Jūrmalas vides aizsardzības politikas plāns” 2001.gadā tika apstiprināts kā neatkarīgs videspolitikas dokuments, kuru nepieciešams ņemt vērā, izstrādājot teritoriālo plānu.Jūrmalas pilsētas attīstības plānā (1995) vairākkārtīgi veiktas izmaiņas:1999.gada 4.novembrī pieņemts Jūrmalas domes lēmums Nr.1116 par grozījumiem unpapildinājumiem Jūrmalas Apbūves noteikumu 1.daļā;1999.gada 9.decembrī pieņemts Jūrmalas domes lēmums Nr.1224 „Par Rīgas jūras līčapiekrastes aizsargjoslas noteikšanu un izmaiņām Jūrmalas Apbūves noteikumu 1.daļā”;2000.gada 6.janvārī pieņemts Jūrmalas pilsētas domes lēmums Nr.18 „Par Jūrmalas pilsētasApbūves noteikumu 2.daļas apstiprināšanu”;2000.gada 3.februārī pieņemts Jūrmalas pilsētas domes lēmums Nr.85 „Par izmaiņāmJūrmalas pilsētas Attīstības plānā (Ģenerālplānā)” un lēmums Nr.86 „Par detālplānojumuizstrādāšanu un izmaiņām Jūrmalas pilsētas Attīstības plāna (Ģenerālplāna) 1.sējumā”.2000.gadā veiktās izmaiņas Jūrmalas Attīstības plānā (Ģenerālplānā) tika apstiprinātas arJūrmalas pilsētas domes 2004.gada 28.aprīļa Saistošajiem noteikumiem Nr.8, līdz ar to tika pabeigtsAttīstības plāna un Apbūves noteikumu izmaiņu process. 2001.-2003.gadā veica Attīstības plāna (1995-23

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums2007) izvērtējumu, kas bija par pamatu Attīstības plāna grozījumu izstrādes uzsākšanai 1 , kā arīJūrmalas pilsētas Attīstības stratēģijas izstrādei. Darbs pie Attīstības plāna grozījumiem notika vairāknekā trīs gadus, no 2004.gada aprīļa līdz 2007.gada 12.jūlijam.Tika organizētas 6 Attīstības plānagrozījumu galīgās redakcijas sabiedriskās apspriešanas. Pašvaldība veltīja lielu uzmanību dialogam arsabiedrību, lai radītu atgriezenisko saikni un iedzīvotāji varētu piedalīties pilsētai nozīmīgu jautājumulemšanā. Attīstības plāna grozījumu galīgās redakcijas izstrādes darba grupā 2006.gada septembrī tikaiekļauti arī Jūrmalas iedzīvotājus pārstāvošu nevalstisko organizāciju aktīvisti un eksperti.2007.gada 12.jūlijā Jūrmalas pilsētas domes sēdē kā Saistošie noteikumi Nr.19 tika pieņemts„Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums 2007.-2009.”, ar šo lēmumu noslēdzot Attīstības Plānagrozījumu izstrādi (skatīt 1.4. kartoshēmu). Apstiprinot 2007.gada grozījumus, spēku zaudēja šādidetālplānojumi 2 :zemesgabals Jūrmalā, Bražciems 0701 (kadastra Nr.1300 006 0701), kur „Jauktas darījumuatpūtas un dzīvojamā teritoriju” vietā noteica iepriekšējo izmantošanu „Dabas pamatnes”teritoriju.zemesgabals Jūrmalā, Vaivari 1310 (kadastra Nr.1300 017 1310), kur „Jauktas atpūtas undzīvojamās teritorijas Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā” vietā noteica iepriekšējoizmantošanu - „Dabas pamatnes” teritoriju.zemesgabals Jūrmalā, Kauguru iela 3 (kadastra Nr.1300 017 1304), kur „Jauktas darījumuatpūtas un dzīvojamā teritorija” un „Jauktas atpūtas un dzīvojamās teritorijas Rīgas jūras līčakrasta kāpu aizsargjoslā” vietā noteica iepriekšējo izmantošanu „Jauktas, atpūtas undzīvojamās teritorijas Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā” un „Dabas pamatnes” teritorija.zemesgabals Jūrmalā, Avoti 52F (kadastra Nr.1300 019 1114 ), kur „Kūrorta teritorija” vietānoteica iepriekšējo izmantošanu - „Dabas pamatnes” teritoriju.zemesgabals Jūrmalā, Mežotnes ielā 4 (kadastra Nr.1300 004 5719), kur „Darījumu iestāžuteritorija” vietā noteica iepriekšējo izmantošanu - „Sabiedrisko iestāžu” teritoriju.zemesgabals Jūrmalā, Zigfrīda Meierovica prospektā 43 (kadastra Nr.1300 010 1909), kur„Jauktas darījumu atpūtas un dzīvojamā teritorija” vietā noteica iepriekšējo izmantošanu –„Jauktas atpūtas un dzīvojamās teritorijas Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā”.zemesgabals Jūrmalā, Ērgļu ielā 2a (kadastra Nr.1300 009 1101), kur „Jauktas darījumuatpūtas un dzīvojamā teritorija” vietā noteica iepriekšējo izmantošanu - „Jauktas atpūtas undzīvojamās teritorijas Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā”.1.5.3. JŪRMALAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJAAr Jūrmalas pilsētas domes 2010. gada 16. decembra lēmumu Nr.825 (protokols Nr.36, p.15)„Par Jūrmalas pilsētas attīstības stratēģijas 2010.-2030.gadam apstiprināšanu", tika pieņemta Jūrmalaspilsētas attīstības stratēģija 2010. - 2030.gadam.Pilsētas attīstības stratēģijā noteikta pilsētas attīstības vīzija, kurā izteiktas vēlmes par to, kādaipilsētai jābūt 2030.gadā. Teritorijas plānojumā ņemti vērā stratēģijā noteiktie pilsētas attīstības mērķi unuzdevumi to sasniegšanai.Jūrmalas pilsētas Vīzija 2030.gadam:Jūrmala veido tās iedzīvotāji, kuriem pilsēta ir mājas, darbs un jaukas brīvdienas.Jūrmala būs biznesa kontaktu veidošanas un tikšanās vieta Baltijā - vieta, kur „Austrumi satiekRietumus”.Starptautiskās konkurētspējas celšana, nostiprinot un paplašinot tūrisma nozari - veselībastūrisma pakalpojumi, kultūras programmas un citas aktivitātes piesaistīs tūristus no Baltijas,Skandināvijas valstīm, Rietumeiropas.1 Jūrmalas pilsētas domes 2004.gada 31.marta lēmums Nr.201 „Par Jūrmalas pilsētas Attīstības plāna (Ģenerālplāna)grozījumu izstrādes uzsākšanu”2 Jūrmalas pilsētas domes 2007.gada 4.oktobra saistošie noteikumi Nr. 46 „Par grozījumiem Jūrmalas pilsētas domes2007.gada 12.jūlija saistošajos noteikumos Nr.19 „Par Jūrmalas Attīstības plāna (ģenerālplāna) grozījumu, grafiskās daļas,teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu”24

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsJūrmala kopā ar Rīgu un Jelgavu veidos unikālu Eiropas līmeņa konkurētspējīgu teritoriju arlielu ekonomiskās attīstības potenciālu (kūrorts-galvaspilsēta-rūpniecība).2030. gadā Jūrmala būs starptautiski pazīstams moderns piekrastes kūrorts un populārākākūrortpilsēta Baltijas jūras reģionā.Jūrmala būs kļuvusi par Latvijas galveno centru kūrortu resursu pētniecībā, kas ietvers jaunutehnoloģiju un inovatīvu pakalpojumu izstrādi, kas radīta sadarbojoties uzņēmējiem, izglītojotiesun pieredzes apmaiņā.Pilsētas ekonomika vairs nebūs atkarīga tikai no vasaras sezonas un klimatiskajiem apstākļiem- konferenču objekti, pētniecības, kultūras, sporta, aktīvās atpūtas un apmācību programmu unpasākumu objekti strādā visu gadu.Pilsētas publiskā telpa veido kūrortpilsētas tēlu – veicina veselīgu un aktīvu dzīves veidu,pastaigas, peldēšanos, sportošanu. Publiskajā telpā dabiski iekļaujas ūdensmalas un ūdeņi -Lielupes upe un osta un jūra, dažādu ūdenssportu un ūdens atpūtas veidu infrastruktūra unpastaigu promenādes, kas savienojas ar pilsētas parkiem, mežiem un Ķemeru nacionālo parku.Jūrmalā atrodas Latvijas galvenā gājēju iela – Jomas iela.Telpiskās attīstības perspektīvaJūrmalas attīstības stratēģija kā ilgtermiņa plānošanas dokuments kalpo par pamatu teritorijasplānojuma risinājumiem. Stratēģijas ietvaros izveidotā telpiskās attīstības perspektīva sniedz vienotu unskaidru priekšstatu par pilsētas vēlamo struktūru laikposmā līdz 2030. gadam (skatīt 1.5. kartoshēmu).Telpiskās attīstības struktūru nosaka gan pašreizējā apbūve, infrastruktūra un dabas teritorijuizvietojums, gan stratēģijā formulētie ilgtermiņa attīstības mērķi.Plānošanas dokumentu savstarpējo saikņu veidošana ir ilgtermiņa plānošanas jautājums, kasrisināms turpmākajos plānošanas posmos. Izstrādājot dažādā līmeņa plānošanas dokumentus,nepieciešams definēt teritoriju attīstības realizācijas kārtību un laiku.1.5.4. JŪRMALA NACIONĀLĀ UN REĢIONĀLĀ LĪMEŅA PLĀNOŠANAS DOKUMENTUKONTEKSTĀJūrmalas teritorijas plānojuma izstrāde noritēja laikā, kad līdztekus valsts līmenī tika izstrādātipilsētai nozīmīgi politikas plānošanas dokumenti un normatīvo aktu projekti. Teritorijas plānojumarisinājumi veidoti, balstoties uz citos plānošanas dokumentos paustajām nostādnēm un prasībām.Domājot par Jūrmalas kā nacionālas nozīmes attīstības centru Rīgas reģionā, ņemtas vērā arī plašākamēroga intereses attiecībā uz apdzīvojuma un transporta tīkla attīstību, rekreāciju un dabasaizsardzību. Īpaši sekots, lai, nosakot konkrētus zemes izmantošanas veidus, teritorijas plānojums taptusaskaņā ar Rīgas reģiona teritorijas plānojuma vadlīnijām.Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030. Telpiskās attīstības perspektīvaLatvijas telpiskās attīstības perspektīvas uzdevums ir noteikt politikas virzienus ilgtspējīgai unlīdzsvarotai valsts telpiskajai attīstībai, panākot reģionu ekonomiskā potenciāla pilnvērtīgu izmantošanu,iedzīvotāju dzīves kvalitātes paaugstināšanu, dabas un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu unprasmīgu izmantošanu. Vadoties pēc šīs nostādnes, Telpiskās attīstības perspektīva akcentē trīsgalvenos aspektus:sasniedzamību un mobilitātes iespējas;apdzīvojumu kā ekonomiskās attīstības, cilvēku dzīves un darba vidi;nacionālo interešu telpas – unikālas specifiskas teritorijas, kas nozīmīgas visas valsts attīstībai.Telpiskās attīstības perspektīva iezīmē integrētu skatījumu valsts attīstībai, lai Latvijas galvenāsvērtības, resursi un priekšrocības tiktu izmantotas visefektīvākajā veidā, radot lielāku vērtību ar pēciespējas mazākiem ieguldījumiem un nodrošinot resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Tās ir vadlīnijasinvestīciju plānošanai nacionālā, reģionālā un vietējā pārvaldes līmenī, atbilstoši teritorijas izaugsmespotenciālam un vajadzībām.Telpiskās attīstības perspektīvas mērķi:25

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsNodrošināt līdzvērtīgus dzīves un darba apstākļus iedzīvotājiem neatkarīgi no to dzīves vietas,radot priekšnosacījumus uzņēmējdarbības attīstībai reģionos, attīstot kvalitatīvu transporta unkomunikāciju infrastruktūru un publiskos pakalpojumus.Stiprināt Latvijas un tās reģionu starptautisko konkurētspēju, palielinot Rīgas kā Eiropasmetropoles un citu valsts lielāko pilsētu starptautisko lomu. Saglabāt Latvijas savdabību - daudzveidīgo dabas un kultūras mantojumu; tipiskās un unikālāsainavas.Jūrmala perspektīvas projektā noteikta kā nacionālas nozīmes attīstības centrs, kas ietilpstlielāko pilsētu grupā ar „attīstītu rūpniecību, transportu, sabiedriskajiem pakalpojumiem un sociāloinfrastruktūru”. Nacionālas nozīmes attīstības centru statuss ir Daugavpilij, Jelgavai, Jēkabpilij, Liepājai,Rēzeknei, Valmierai, Ventspilij, un Jūrmalai. Šīm pilsētām ir jāprofilējas par ekonomiskās izaugsmes unzināšanu radīšanas centriem, ekonomiskās attīstības dzinējspēkiem. Tām kopā ar tuvākajām pilsētāmun lauku teritorijām veidojot pilsētreģionus, tiks mazināts atsevišķu teritoriju nomales efekts”.„Jūrmalas izaugsme un ekonomiskā aktivitāte ir cieši saistīta ar Rīgas pilsētas attīstību.Specializējoties kā vienam no vadošajiem Baltijas jūras reģiona kūrorta, darījumu tūrisma, aktīvāsatpūtas un kultūras centriem un piesaistot tūristu plūsmas no Lietuvas un Igaunijas, NVS,Rietumeiropas un Skandināvijas valstīm, Jūrmala sekmēs Rīgas un līdz ar to arī visas Latvijasstarptautiskā potenciāla un konkurētspējas nostiprināšanos.” Jūrmalas pilsētas intereses ir nostiprinātTelpiskās attīstības perspektīvā savu Baltijas jūras reģiona nozīmes attīstības centra (kūrorta) lomu,kas šajā dokumentā nav pietiekami uzsvērta. Stratēģijā nepieciešams arī akcentēt kūrortu kā nacionālointerešu telpu (skatīt 1.6. attēlu).Savukārt Rīgas reģiona plānojumā Jūrmalas nozīme uzsvērta kā nacionālas nozīmes kūrorts.Vienlaicīgi Jūrmala ietilpst arī Pierīgas attīstības centru funkcionālajā tīklā un Rīgas metropolesareālā. Pierīgas attīstība dos Rīgai „lielākas iespējas veidoties par globāli orientētu Ziemeļeiropasbiznesa, zinātnes un finanšu centru. Jūrmala, Tukums, Ogre un Sigulda papildinās Rīgas funkcijas,izvietojot ražošanu, daudzveidīgus pakalpojumus, mājokļus un nodrošinot rekreācijas iespējas. Pierīgasattīstības centru stiprināšana vienlaikus ierobežos nekontrolētas suburbanizācijas procesus Rīgasaglomerācijā”. Jūrmalas pilsēta (līdz ar Jelgavu) LIAS 2030 stratēģijā iezīmēta kā viena no Rīgasmetropoli veidojošām pilsētām, starp kurām ir jāveido ciešas funkcionālās saites: „Rīgas metropolesareālu veido Rīgas pilsēta kopa ar tuvējām dažāda lieluma pilsētām – Jūrmalu, Olaini, Jelgavu, Baldoni,Salaspili, Ogri un Siguldu. Ņemot vērā to lokveida izvietojumu un relatīvi ērto Rīgas sasniedzamību, irizveidojušās spēcīgas funkcionālas saites, ko nosaka Rīgas kā ekonomiska, finanšu un kultūras centrapievilcība un ko veicina iedzīvotāju ikdienas svārstmigrācija virzienā darbs-mājas”.Jūrmalas teritorijas plānojums veidots pilsētai, kura ir nacionālas nozīmes attīstības centrs uncitu pilsētu starpā aizņem īpašo kūrortpilsētas nišu. Izvērtēta Jūrmalas starptautiskā loma - daudziempilsētā notiekošu procesu cēloņi ir ekonomiskas un politiskas attiecības, kuru mērogs krietni pārsniedzvietējo līmeni. Apzinātas kopīgo interešu teritorijas un jautājumi ar apkārtējām pašvaldībām. PētītasRīgas un Jūrmalas saiknes – gan transporta savienojumu, gan ikdienas svārstmigrācijas, atpūtastūrisma un pakalpojumu ziņā. Gan Jūrmalas attīstības stratēģijā, gan teritorija plānojumā paustaisskatījums uz pilsētu attīstības iespējas saskata jaunu sadarbības formu veidošanā starp iedzīvotājiem,uzņēmumiem un pašvaldību, starp Jūrmalu un citiem apdzīvojuma centriem Latvijā un ārvalstīs.Izstrādājot teritorijas plānojumu, ilgtspējīgas attīstības jēdziens ir bijis viens no svarīgākajiemprincipiem, izvērtējot dažādas attīstības alternatīvas un konkrētas izvēles attiecībā uz teritorijasizmantošanas un apbūves noteikumu piemērošanu dažādās pilsētas daļās.Plānojums veidots saskaņā ar telpiskās attīstības perspektīvas mērķiem. Pakalpojumupieejamība, nodrošinājums ar infrastruktūru un sasniedzamība pieņemti par galvenajiem teritorijuvērtēšanas kritērijiem. Kūrorta attīstībai nepieciešamo teritoriju apzināšana un noteikšana veicināsJūrmalas kā starptautiska mēroga kūrortpilsētas attīstību un atvieglos lēmumu pieņemšanu. Jūrmalaitipiskās apbūves un dabas ainavu aizsardzība un plānota attīstība ļaus saglabāt tās unikālās vērtības.26

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums1.6. attēls. Latvijas telpiskās attīstības perspektīva.Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnes 2011. - 2017. gadamPiekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnes 2011.-2017. (turpmāk – PTAP) izstrādātas kāvidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments, ievērojot 2009. gada 13. oktobrī apstiprināto MinistruKabineta noteikumu Nr. 1178 „Attīstības plānošanas un ietekmes izvērtēšanas noteikumi” prasības.PTAP izstrāde izriet no nepieciešamības risināt problēmas, kas ierobežo piekrastes kā unikālaLatvijas resursa ilgtspējīgu izmantošanu valsts attīstībai un kas ir identificētas „Zemes politikaspamatnostādnēs 2008.- 2014.gadam”, vairākos ministriju informatīvajos ziņojumos un Rīgas unKurzemes plānošanas reģionu pārskatos par konfliktsituācijām piekrastē. Ziņojumi un diskusijas rāda,ka izpratne par piekrastes nozīmi, vērtībām un izmantošanu Latvijas sabiedrībā ir atšķirīga, arī nozarupolitiku dokumentos skatījums uz piekrasti nav vienots. PTAP sniedz pārskatu par esošo situāciju unproblēmām piekrastē, definē piekrastes vērtības, izvirza vienotu piekrastes aizsardzības un attīstībasmērķi, nosaka politikas principus, rīcību virzienus un rīcības, kas veicamas 2011.- 2017. gadā.PTAP ir uzsvērts, ka ir jāveicina kūrortu attīstība, tai skaitā veselības tūrisms:„Vēsturiski un iepriekš veiksmīgi attīstītā kūrortsaimniecība, piemēram, Jūrmalā, ir panīkusi.Esošā kūrortu infrastruktūra vietām neatbilst mūsdienu prasībām. Netiek pilnvērtīgi izmantoti bagātīgiedziednieciskie (ārstnieciskās dūņas, minerālūdeņu avoti) un dabas (jūra, klimats) resursi. Šobrīdbūtiskākais informācijas avots par tiem ir pirmspadomju un padomju laikā veiktie pētījumi, kas navaktualizēti. Lai sekmētu piekrastes pievienotās vērtības pieaugumu, nepieciešams dažādot piekrastestūrisma produktus un pakalpojumus, nodrošināt to atpazīstamību, kā arī veicināt sadarbību starptūrisma pakalpojumu sniedzējiem kopīgu tūrisma produktu veidošanā un mārketingā. Nepieciešamsizveidot tūrisma piedāvājumu visai piekrastei ar vienotu zīmolu, integrējot tajā jau esošos tūrismaproduktus, sagatavot un īstenot efektīvu mārketinga pasākumu kopumu piekrastes kā tūrismagalamērķa popularizēšanai. Jāatbalsta veselības tūrisms, tostarp,. rehabilitācija, jāaktualizē pētījumi parnepieciešamajiem resursiem (ārstnieciskajām dūņām, minerālūdens avotiem u.c.) un jānosaka principi27

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsšo resursu ilgtspējīgai izmantošanai. Īpaši jāveicina kūrortu attīstība to vēsturiskajās vietās ārstnieciskodūņu un minerālūdens avotu tuvumā.”.Jūrmalas teritorijas plānojuma risinājumi saskan ar Piekrastes telpiskās attīstībaspamatnostādnēs un citos plānošanas dokumentos pausto prioritāro attīstības virzienu - Jūrmalai irjāattīstās kā kūrortpilsētai un jāveicina veselības tūrisma attīstība. Teritorijas plānojumā īpaši atzīmētaskūrorta teritorijas visā pilsētā un izstrādātas prasības tajās pieejamajiem pakalpojumiem. Kūrortpilsētaspiedāvājuma paplašināšanā īpaši nozīmīgi ir turpmākie attīstības procesi Ķemeros un Jaunķemeros –teritorijās, kas īpaši piemērotas kūrorta objektu izvietošanai, tāpēc tur noteiktas samērā plašas kūrortazonas, lai šajās pilsētas daļās veidotos pakalpojumu sniedzēju puduris un komplekss kūrortapiedāvājums. Šīs teritorijas tika atzītas kā īpaši labvēlīgas arī teritorijas plānojuma izstrādes ietvarosveiktajā pētījumā „Kūrorta attīstībai nepieciešamo dabas resursu izvērtējums”.Īpaša uzmanība vērsta uz Jūrmalas kā piekrastes teritorijas dabas un kultūras vērtībuapzināšanu un saglabāšanu. Veikta teritorijas apsekošana, lai noteiktu un klasificētu meža biotopus pēcto ekoloģiskās vērtības un aizsardzības režīma. Teritorijas plānojumā noteiktas vairākas funkcionālāszonas, kas dabas teritorijām paredz dažādus apsaimniekošanas režīmus, kuri ir saudzīgi pretekosistēmām, bet vienlaikus sekmē mežu un citu dabas telpu izmantošanu, lai tie iekļautos Jūrmalairaksturīgajā pilsētas publisko telpu struktūrā.Latvijas Tūrisma attīstības pamatnostādnes 2009.- 2015. gadamLatvijas Tūrisma attīstības pamatnostādnes 2009.- 2015. gadam ir vidēja termiņa politikasplānošanas dokuments, kas nosaka nozares attīstības politikas pamatprincipus, mērķus un rīcībasvirzienus turpmākajiem 7 gadiem.Pamatnostādņu galvenais mērķis ir noteikt stratēģiskos virzienus tūrisma nozares ilgtspējīgaiun konkurētspējīgai attīstībai, veicinot valsts eksportspējas palielināšanos, Latvijas kā viena novadošajiem tūrisma galamērķiem pozīcijas nostiprināšanu Baltijas jūras reģionā un vietējā tūrismaattīstību. Lai īstenotu Pamatnostādnēs noteikto mērķi, ir noteikti šādi apakšmērķi:Nodrošinot labāku nozares tiesisko regulējumu un atbalstu gan tūrisma komersantiem, ganproduktu patērētājiem;Veicināt konkurētspējīgu tūrisma produktu attīstību, atbalstot jaunu un inovatīvu produktuizstrādi, attīstot kvalitatīvu un visiem pieejamu infrastruktūru;Atbalstīt vietējo tūrismu, veicinot patērētāju vēlmēm un interesēm atbilstošu produktu attīstībuun informācijas pieejamību;Nostiprināt Latvijas kā atpazīstama un pievilcīga ceļojuma galamērķa pozīcijas Baltijas jūrasreģionā;Pilnveidot un izmantot visu līmeņu sadarbības mehānismus Latvijas tūrisma nozares attīstībai.Jūrmalas telpiskās attīstības vīzijas kontekstā svarīgākie rīcības virzieni saistās ar Latvijastūrisma produktu attīstību:prioritāro tūrisma veidu attīstīšana;tūrisma produktu kvalitātes uzlabošana;atbilstošas, kvalitatīvas un visiem pieejamas tūrisma infrastruktūras izveides veicināšana.Tūrismam ir īpaša loma Jūrmalas pilsētvides attīstībā, turklāt tā ir viena no nozīmīgākajāmuzņēmējdarbības jomām. Izstrādājot Jūrmalas teritorijas plānojumu, domāts par dažāda veida tūrisma(atpūtas, ārstniecības, darījumu) veicināšanu pilsētā. Izvēloties atļautās izmantošanas veidus Jūrmalasattīstības stratēģijā noteiktajās daudzveidīgās biznesa teritorijās, radīti priekšnoteikumi investīcijupiesaistei, lai sekmētu jaunu tūrisma produktu rašanos. Novērstas konfliktsituācijas, kur dzīvojamāsvides prioritātes saduras ar uzņēmējdarbības interesēm.Rīgas reģiona līmenisRīgas plānošanas reģionam ir izstrādāta Reģiona attīstības programma 2005. - 2011. gadamun Rīgas plānošanas reģiona telpiskais (teritorijas) plānojums 2005. – 2025.gadam.28

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsRīgas plānošanas reģiona telpiskajā (teritorijas) plānojumā 2005.-2025.gadam Jūrmalanoteikta kā nacionāla līmeņa apdzīvojuma centrs - valsts nozīmes rekreācijas un SPA centrs un tāpamatfunkcijas - pakalpojumi un rekreācija, kā arī īpašā loma - starptautiskas un nacionālas nozīmeskūrorts, EKO tūrisms, konferenču, semināru un citu pasākumu norises vieta, kā arī nacionālas nozīmesatpūtas vieta (skatīt 1.7. attēlu). Rīgas plānošanas reģiona telpiskā plānojuma skatījums uz Jūrmalusakrīt ar Jūrmalas attīstības stratēģijā 2010.-2030. gadam izvirzītajiem mērķiem un prioritātēm, uz kurubalstīts Jūrmalas teritorijas plānojums. Šajā plānojumā Jūrmala ir noteikta kā nacionālas nozīmeskūrorts. Reģiona kontekstā Jūrmalas galvenās iezīmes ir:Kūrorta resursi;Tūrisma un atpūtas piedāvājums;Rīgā strādājošo dzīves vieta;Viena no lielākajām pilsētām Pierīgā.Plānojums paredz dzelzceļa līniju Rīga - Tukums izmantot tikai pasažieru pārvadājumiem, jo tāšķērso valsts nozīmes rekreācijas un SPA medicīnas attīstības centru kūrortpilsētu Jūrmalu un Ķemerunacionālo parku, kā arī citas ekoloģiski jūtīgas teritorijas. Plānots, ka reģionā tiek izveidots ar EiropasSavienības EiroVelo EV10 un EV11 velomaršrutiem un ar Rīgas un Jūrmalas velotrasēm savstarpējisaistīts nacionāla un reģionāla līmeņa velomaršrutu tīkls ar atbalsta infrastruktūru. Jūrmalas teritorijasplānojumā 2010. – 2022. gadam ietverti nosacījumi, lai veicinātu pārvietošanos ar velosipēdiem – paustiieteikumi jaunu veloceliņu ierīkošanai un brauktuvju pielāgošanai velotransportam.Plānojumā ietvertās vispārīgās prasības ir plānot ģimenei draudzīgu vidi, paredzot zaļoteritoriju saglabāšanu un ikdienas rekreācijas vajadzībām nepieciešamās publiskās ārtelpassaglabāšanu. Dzīvojamās vides kvalitātes nepasliktināšana ir viens no Jūrmalas teritorijas plānojumapamatprincipiem, kurā dabas teritoriju īpatsvaram un pieejamībai ir izšķirīga nozīme. Teritorijasplānojumā meži un citas dabas teritorijas ir saglābti kā pilsētas struktūras pamatelementi. Dabasteritoriju dažādo aizsardzības un apsaimniekošanas prasību dēļ ir noteiktas vairākas funkcionālāszonas, kas paredz saudzīgu un atšķirīgu dabas resursu izmantošanu pilsētā.Teritorijas plānojumā ir jāievērtē un jānovērš iespējamie riski, kas var rasties, apbūvējotapplūstošās teritorijas. Jūrmalas teritorijas plānojumā noteiktas applūstošās teritorijas, kurās apbūve iraizliegta. Ja nepieciešams, jāparedz drošu inženiertehnisko aizsargbūvju izveide. Izvērtējot esošosituāciju Jūrmalā, sniegts pārskats par trokšņa piesārņojumu pilsētā. Plānojot jaunās apbūvesteritorijas, kā arī paredzot tajās dažādas funkcijas, nepieciešams izvērtēt trokšņa piesārņojumu un veiktaizsardzības pasākumus. Lai iegūtu informāciju par plānoto teritorijas attīstību un tās ietekmi uzpilsētvidi, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos noteikts, ka detālplānojumu vai pilsētasmēroga attīstības projektu ietvaros var piemērot prasību veikt esošo un prognozēto trokšņu līmeņumodelēšanu, iekļaujot trokšņu mērījumus, un nosakot esošās un prognozētās trokšņa līmeņupārsniegumu vietas, teritorijas, ēkas, ietekmēto cilvēku skaitu.Teritorijas plānojumā jāintegrē arī nodarbinātības un iedzīvotāju veselīga dzīves veidanodrošināšanas jautājumu risinājumi. Nodarbinātības jautājumi Jūrmalas teritorijas plānojumā skatītikontekstā ar uzņēmējdarbības vides pārmaiņām. Jaunu darbavietu rašanās galvenokārt gaidāma līdz arkūrorta un tūrisma pakalpojumu nozares attīstību. Uzsvērta arī publiskās ārtelpas, īpaši mežu unūdensmalu, loma veselīgas pilsētvides veidošanā.Tiek sniegtas arī vadlīnijas pilsētu attīstībai. Pilsētas attīstības plānošanā jāņem vērā ganesošā tehniskās infrastruktūras kapacitāte, gan plānojamās būvniecības apjomi, lai veicinātu ilgtspējīgupilsētas attīstību. Tāpat plānojuma izstrādes laikā ir jāņem vērā visas pilsētas vērtības, tai skaitā gandabas, gan kultūras objekti ir jāvērtē kā apdzīvotās vietas attīstības resursi, kuru sakopšanā ieguldītielīdzekļi dod ne tikai tiešu, bet arī netiešu atdevi.Pilsētās jāparedz visefektīvākā zemes izmantošana, nosakot atbilstošu apbūves blīvumu,intensitāti un daudzveidīgas izmantošanas iespējas, lai mazinātu pārvietošanās ar transportunepieciešamību. Jāplāno labāku pilsētas teritoriju sasniedzamību, uzlabojot ietvju kvalitāti un veidojotveloceliņu tīklu.Tāpat plānojumā ir jāizvērtē esošo izglītības iestāžu, veselības aprūpes, sociālās aprūpes,kultūras iestāžu un tirdzniecības centru kapacitāte un izvietojums, un nepieciešamības gadījumājāparedz iespējas nākotnē sociālās infrastruktūras iestādes izvietot arī citās nepieciešamajās vietās.Jūrmalas teritorijas plānojuma 2010.- 2022. gadam funkcionālais zonējums veidots, balstoties uzpakalpojumu pieejamības izvērtējumu.29

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsNozīmīgs plānošanas aspekts ir esošais un potenciālais pieprasījums pēc jauniem mājokļiemun atbilstoši rezervējamas teritorijas mājokļu attīstīšanai. Vadoties pēc esošās situācijas iedzīvotājuskaita pieauguma un mājokļu tirgus ziņā, Jūrmalas teritorijas plānojumā ir noteiktas jaunas dzīvojamāsapbūves teritorijas, kas nav pretstatā ar dabas aizsardzības interesēm.Jūrmalas plānojumā ieteicams izvērtēt iespēju kā prioritāras attīstīt Rīgas reģiona plānojumāparedzētās funkcijas – starptautiskas un nacionālas nozīmes SPA kūrorts, EKO tūrisms, konferenču,semināru u.tml. organizēšana valstī un reģionā izvietotām un starptautiskām institūcijām, organizācijām,uzņēmumiem. Jūrmalas plānojumā ieteicams izskatīt Eiropas un pasaules kūrortu attīstības tendencesun, izvērtējot Jūrmalas kūrorta iespējas, atrast tās īpašo “nišu” citu Eiropas ziemeļu daļas kūrortu vidū,izstrādāt atbilstošu pilsētas tēla vīziju un noteikt pilsētas prioritātes. Jūrmalas plānojumā īpaši jāizvērtēkūrorta pamatresursi – svaigs gaiss, pludmale, kāpu josla, meži – un to ilgtspējīgas pastāvēšanas unpubliskas piekļuves nodrošināšana. Šie resursi uzskatāmi par nacionālu vērtību, kuruattīstīšanā/saglabāšanā nākošajām paaudzēm ieinteresēta visa sabiedrība. Nav pieļaujama publiskāsteritorijas – pludmales joslas – publiskas izmantošanas ierobežošana, kāpu joslas apbūve, mežuiznīcināšana un publiski pieejamu meža platību pārvēršana privātās. Jūrmalas teritorijas plānojumaizstrādes ietvaros veikts pētījums, lai noteiktu vispiemērotākās teritorijas kūrorta attīstībai, ņemot vērāgan dabas, gan cilvēka veidotos apstākļus. Izdalītas kūrorta teritorijas un īpašās kūrorta attīstībasizpētes teritoriju funkcionālās zonas, kuru izmantošana ir tieši pakārtota kūrorta nozares attīstībai.Vadlīnijas Rīgas jūras līča piekrastei paredz, ka, veicot teritorijas plānojuma izstrādi, irjānorāda potenciālās jūras krasta erozijas, applūšanas un iespējamās vēja erozijas riska joslas un,balstoties uz šo informāciju, ir jāveic turpmāko 50 gadu paaugstinātā pamatkrasta erozijas riskarobežas noteikšana.. Jāparedz saglabāt un attīstīt zaļās joslas un zaļos koridorus, nodrošinot, ka jaunāapbūve nepārtrauc vienlaidus zaļās panorāmas skatu no jūras puses un ēku augstums nepārsniedzpriežu galotnes. Plānojumā jāparedz, ka jebkuram lielāka mēroga attīstības projektam vai citāmizmaiņām piekrastes dabā un ainavā ir jāizstrādā ainavu plānojumu un tajā kā obligātu ietverot vizuālāsietekmes analīzi. Jūrmalas teritorijas plānojumā sniegts pārskats par dabas riskiem un apdraudētajāmteritorijām, kā arī noteiktas prasības teritoriju inženiertehniskajai sagatavošanai. Teritorijasizmantošanas un apbūves noteikumi veidoti tā, lai novērstu negatīvu ietekmi un Jūrmalas vizuāloainavu, kā papildus nosacījums projektu īstenošanai vairākās vietās paredzot izstrādāt vizuālāsietekmes analīzi.Pierīgas areālā, kurā ietilpst arī Jūrmala, par prioritāti uzskatāma teritoriju rezervēšana valsts,reģiona un Rīgas attīstībai nepieciešamo norišu veikšanai un zaļo teritoriju saglabāšanai, iekļaujottransporta, inženierkomunikāciju un vides infrastruktūru, kā arī rekreācijas, kūrortsaimniecībai un videskvalitāti Rīgā un Pierīgā nodrošinošas dabas teritorijas (no Rīgas izejošiem radiāliem zaļajiem, atklātasneapbūvētas telpas stariem, kas veido ekoloģisko karkasu, saistot Rīgu ar Pierīgas meža joslu).Jūrmalas teritorijas plānojumā rezervētas teritorijas Rīgai nozīmīgas satiksmes infrastruktūras (Ziemeļukoridora) attīstībai. Lielupes labajā krastā saglabāta Pierīgas mežu josla.Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (Ķemeru nacionālais parks) jāietver izmantošanaiilgtspējīgai tūrisma attīstībai atbilstoši izvēlētajam tūrisma profilam un šo teritoriju dabas aizsardzībasnoteikumiem un dabas aizsardzības plāniem.Vadlīnijas Piejūras urbānajai, rekreācijas un vides aizsardzības joslas telpai iesakasaglabāt Piejūrā pilsētu, ciemu un dabas teritoriju miju un ainavu. Šajā joslā ietilpstošo pilsētu daļās unciemos saglabāt un attīstīt „dārzu (mežu) pilsētu” raksturu. Jūrmalas pilsētas pamatstruktūru veido netikai apbūve, bet arī mežu masīvi – teritorijas plānojumā lielie meža nogabali saglabāti nedalāmi, lainodrošinātu optimālu mežu ekoloģisko stāvokli.Īpašās vadlīnijas ūdeņu un pieūdeņu areāliem nosaka, ka Jūrmalas pilsētā ir jāparedz nemazāk kā 20 m plata ūdensmala izmantošanai publiskām vajadzībām. Jānodrošina pārvietošanāsiespējas gar ūdensmalām (pastaigu takas, celiņi skriešanai, skrituļošanai, velo celiņi u.c.), kā arī pieejatām. Nepieciešamības gadījumā jārisina jautājumi par zemes īpašumu atsavināšanu vai atpirkšanusabiedrības vajadzībām.Jāsaglabā upju ainavu ekoloģiskā funkcija un jāparedz upju ieleju prioritāru izmantošanurekreācijai un ilgtspējīga tūrisma attīstībai, nodrošinot upju krastu pieejamību un pārvietošanās iespējasgar tiem. Vienlaicīgi plānojot jaunu attīstību upju krastos, jāparedz tādas apbūves veidošana, kasnedegradētu ainavu ne fiziski, ne vizuāli (nebojātu skatus, neveidotu vizuālas barjeras). Jūrmalas30

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsteritorijas plānojuma izstrādes laikā aktualizēts jautājums par ūdensmalu attīstību – to lomaspalielināšanu pilsētas tēla veidošanā, lai tās kļūtu par pieejamu aktivitāšu telpu pilsētnieku ikdienasdzīvē.Rekreācijas un SPAmedicīnas centrs1.7.attēls. Rīgas plānošanas reģiona telpiskais (teritorijas) plānojums (apdzīvojuma struktūra).Rīgas plānošanas reģiona attīstības programma 2009. - 2013. gadam, aktualizēta2012.gadā ir apstiprināta Rīgas plānošanas reģiona attīstības padomē 2012. gada 13. janvārī.Izstrādātā attīstības programma ir Rīgas plānošanas reģiona attīstības programmas 2005.-2011.gadamaktualizācija.Lai sasniegtu Rīgas plānošanas reģiona attīstības vīzijā izvirzīto mērķi par visā teritorijālīdzvērtīgi augstu dzīves kvalitāti ar pievilcīgu vidi uzņēmējdarbībai un investīcijām ar līdzsvarotu unpolicentrisku telpisko struktūru, nepieciešams veikt pasākumus demogrāfiskās situācijas uzlabošanai,motivējot iedzīvotāju dabiskā pieauguma palielināšanos. To sekmēs iedzīvotāju pārliecība par iespējāmsaņemt veselības, sociālās, izglītības un kultūras infrastruktūras pakalpojumus, pārliecība par mājokļupolitikas „strādāšanu” iedzīvotāju labā.Attīstības programmā norādīts, ka jāveicina transporta infrastruktūras attīstība, atbalstot videidraudzīgas reģiona transporta sistēmas izveidi. Veidojot Jūrmalas transporta shēmu, domāts par videidraudzīgāku transporta līdzekļu popularizēšanu un infrastruktūras ierīkošanu.Konkurētspējīga tautsaimniecības izveidei nepieciešams vecināt produktivitātespaaugstināšanu teritoriju tradicionālās nozarēs (Jūrmalā kūrortu un veselības tūrisma nozare) unperspektīvās nozarēs, sekmējot tūrisma infrastruktūras uzlabošanu. Paredzams, ka pasākumuīstenošana plānojumā noteikto īpašo attīstības zonu teritorijās veicinās Jūrmalas pilsētvides pievilcībuun piemērotību tūrisma jomas attīstībai.Augstas kvalitātes dzīves vide ietver centralizētu gāzes apgādi visos reģiona nozīmes centros,kā arī modernas atkritumu saimniecības izveidošanu, īstenojot reģiona atkritumu apsaimniekošanasplānu.Pilsētvides kvalitātes uzlabošana sasniedzama, atbalstot mūsdienīgu publiskās telpasveidošanu, (pilsētā ir vieta publiskiem pasākumiem, daudzveidīgas, sociāli pievilcīgas tikšanās vietas).Jūrmalas teritorijas plānojumā ir noteiktas sabiedriskās apbūves teritorijas, kas veicinās jaunu publiskutelpu veidošanu un esošo uzlabošanu.Pilsētu funkcionālā zonēšana, publisko telpu dizaina pilotprojekti un detālplānojumi, atbalstsvērtīgo un funkcionāli pievilcīgu ainavu veidošanai. Jūrmalas teritorijas izmantošanas un apbūvesnoteikumos iestrādātas prasības veikt vizuālās ietekmes analīzi, lai jaunie attīstības projekti neradītunelabvēlīgu ietekmi uz pilsētvides estētisko kvalitāti un dotu skaidru priekšstatu par projektaiekļaušanos apkaimē.31

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsJāsniedz atbalsts drošu un efektīvu ielu infrastruktūras veidošanas projektiem (funkcionālidiferencētu ielu tīklu attīstība pilsētās, atbilstoši dažādiem satiksmes dalībniekiem).Piekrastes integrēta attīstība iekļauj piekrastes vērtību saglabāšanu un attīstību, saglabājotsmilšaino pludmaļu platību un kvalitāti, saglabājot bioloģiski daudzveidīgo kāpu struktūru. Jānodrošinaiespēja piekļūt pie jūras ik pēc 200 - 300 m apdzīvotās vietās. Izstrādājot teritorijas izmantošanas unapbūves noteikumus Jūrmalas kāpu zonām, īpaša uzmanība vērsta uz bioloģiskās vides saglabāšanu,nepieļaujot apbūves veidošanu bioloģiski vērtīgās vai dabas risku apdraudētās teritorijās.Piejūras reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas plānā 2007. - 2013. gadam paredzētavienas atkritumu pārkraušanas stacijas izbūve Jūrmalas pilsētas austrumu daļā, kuru plānots izveidotlaika posmā no 2008. gada līdz 2009.gadam. Plānota atkritumu izgāztuves „Priedaine” rekultivāciju undivu jaunu šķiroto atkritumu laukumu izveidi Jūrmalas pilsētā, laika posmā no 2008.-2013. gadam. Pēcatkrituma izgāztuves „Priedaine” slēgšanas un rekultivācijas, nepieciešams veikt monitoringapasākumus. (JD 19.04.2007. lēmums par „Piejūras reģiona sadzīves atkritumu apsaimniekošanas”projekta „Atkritumu izgāztuves „Priedaine” rekultivācija” (adrese Jūrmalā, Priedaine 2501) un„Šķirošanas-pārkraušanas stacijas ar kompostēšanas laukumu izbūve” (adrese Jūrmalā, Bažciems0405)” būvniecības ieceri).32

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums2. Dabas videJūrmala ir īpaša ar tās dabas vides savdabību un daudzveidību. Šajā nodaļā sniegts tāsraksturojums – pirmās sadaļas veltītas vispārīgam klimata un reljefa aprakstam, tālāk seko informācijapar dažāda tipa dabas teritorijām un objektiem. Dabas vides vērtība mērāma ne tikai no dabasaizsardzības viedokļa, tā ir arī neatņemama pilsētas ikdienas dzīves daļa.Jūrmalas pilsēta atrodas Latvijas centrālajā daļā Rīgas jūras līča dienvidu piekrastē uz šauraszemes strēles starp Lielupi un Rīgas līci, ietverot arī nelielu sauszemes joslu Lielupes labajā krastā -Bražuciemu, Priedaini un Vārnukrogu. Pilsēta atrodas Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, kurā noaustrumu puses iestiepjas Priedaines-Bolderājas kāpu grēda.Paralēli pilsētas dienvidu robežai Lielupes labajā krastā stiepjas Babītes novads, austrumosatrodas Rīgas pilsētas administratīvā teritorija, rietumos – Engures novads, dienvidrietumos – Tukumanovads un ziemeļu mala piekļaujas Baltijas jūras Rīgas līča akvatorijai (garums 25 km).2.1. KlimatsJūrmalas atrašanās Piejūras zemienē nosaka to, ka pilsētas klimats ir maigs, mēreni silts unmitrs. To ietekmē Atlantijas okeāna mēreno platumu gaisa masas (cikloni) un jūras tuvums. Jūras gaisamasas ir dominējošās 220 - 230 dienas gadā, tāpēc vasaras, salīdzinot ar Latvijas iekšzemesteritorijām, ir relatīvi vēsas un mākoņainas, bet ziemas - samērā siltas ar biežiem atkušņiem.Ziemā valdošie ir dienvidaustrumu, dienvidu un dienvidrietumu vēji. Vasarā - galvenokārtdienvidrietumu un rietumu vēji. Vidējais vēja ātrums ir 2 – 5 m/s. Valdošo vēju virziena maiņu no ziemasuz vasaras režīmu novēro aprīlī, bet no vasaras uz ziemas režīmu – parasti septembrī. Spēcīgas vējaplūsmas novērojamas rudenī un ziemā galvenokārt no dienvidiem un dienvidrietumiem. Kāpu unpiekrastes mežu joslas gar Rīgas līci ir galvenais pilsētas aizsegs no spēcīgu vēja brāzmu tiešasietekmes.Jūrmalas klimatam ir raksturīga silta vasara un mēreni maiga ziema. Gada aukstākā mēneša(janvāris) vidējā temperatūra ir no -4,3° l īdz -4,8°C, dien ā no -2° l īdz -4° C, bet nakt īs no -5° l īdz -8°C.Negatīvās gaisa temperatūras Jūrmalā novērotas no novembra beigām līdz marta beigām. Pirmaissniegs parasti krīt novembra vidū. Ziema ir nepastāvīga, aptuveni pusē no katra mēneša dienām irnovērojami atkušņi.No jūnija vidus līdz augusta vidum (aptuveni 60 dienas) gaisa temperatūra Jūrmalā pārsniedz+15°C. Vissilt ākā ir jūnija trešā dekāde un jūlija pirmā dekāde. Jūlija vidējā gaisa temperatūra ir no+17,0° l īdz +17,8°C. Dienas vid ū gaiss vidēji sasilst līdz +20°...+22°C, bet nakt īs temperatūra noslīd līdz+11° - +12°C. Diennakts vid ējā temperatūra vasaras sezonā svārstās no +15° l īdz +20°C. Sal īdzinot arziemu, vasaras temperatūras režīms ir diezgan pastāvīgs.Pārejas periodi Jūrmalā ir diezgan gari. Pavasaris parasti ir vēss, bet rudens ir silts. Pēcikgadējiem novērojumiem periods, kad diennakts vidējā temperatūra nepārsniedz 8°, s ākas oktobrapirmajā dekādē. Rudens salnas Jūrmalā novērojamas oktobra sākumā. Pavasarī temperatūras nonegatīvām uz pozitīvām mainās aptuveni ap 22. martu. Pastāvīgā sniega sega nokūst marta beigās -aprīļa sākumā. Pavasarī pēdējās salnas Jūrmalā novēro maija sākumā. Bezsala periods augsnesvirskārtā Jūrmalā ir 126 dienas.Jūrmalas gaisa vidējā temperatūra ir +5,7 grādi pēc Celsija. Mēneša vidējai gaisa temperatūraivisos gada 12 mēnešos ir tendence pieaugt. Raksturīgi, ka pieaug minimālās temperatūras,maksimālām temperatūrām šī tendence nav izteiktaSaules spīdēšanas ilgums pilsētā vidēji ir 1800 – 1900 stundas gadā. Tas ir aptuveni divasreizes mazāk, nekā dienvidu kūrortos, taču dienas gaišā laika ilgums mūsu platuma grādos kompensēkopējo saules radiācijas daudzumu un samazina šo starpību starp dienvidu un Baltijas, tostarpJūrmalas kūrortiem. Jūrmalas pilsētā summārais saules radiācijas daudzums gadā ir 3500 MJ/m².Visgarākais saules spīdēšanas ilgums ir jūnijā – aptuveni 280 stundas, bet visīsākais - decembrī –25 stundas.Nokritušo nokrišņu daudzums, tāpat kā visā Latvijas teritorijā, Jūrmalā pārsniedz toiztvaikošanu. Gada vidējais nokrišņu daudzums svārstās no 550 līdz 600 mm.Pastāvīga jūras gaisa masu pārvietošanās virs Jūrmalas un Rīgas jūras līča tuvums veicinapaaugstinātu mākoņainību un gaisa mitrumu visu gadu. Visvairāk apmākušos dienu Jūrmalā ir no33

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsnovembra līdz februārim, kas sakrīt ar visintensīvāko ciklonu darbību. Vidēji gadā ir 178 apmākušāsdienas, 21 skaidra diena un 166 – daļēji apmākušās dienas. Gaisa mitrums 86 – 87% parasti ir vēlārudenī un visus ziemas mēnešus.Jūrmalai ir raksturīgas biežas miglas. Vidējais miglaino dienu skaits gadā ir 40. Aukstajāperiodā miglas parasti ir noturīgākas, biezākas un ilgstošākas.Atmosfēras cirkulācijas īpatnības virs Latvijas un biežā ciklonu maiņa virs Rīgas jūras līčaneveicina biežu piekrastes brīžu maiņu - vidēji 10 – 15 dienas siltajā sezonā. Jūrmalas kūrortam šoklimatisko faktoru ietekme ir ļoti nozīmīga, jo brīzes dienas laikā aizkavē gaisa temperatūras pieaugumupar 3 – 5 grādiem, strauju tās kāpumu piekrastē, kā arī pazemina vidējo diennakts temperatūru unsaglabā gaisā pietiekošu mitruma daudzumu.Jūrmalai raksturīgais maigais klimats un daudzveidīgais reljefs ir nozīmīgs rekreācijas unkūrorta resurss. Piejūras teritorijās kāpas kopā ar pludmali un jūru rada īpašas mikroklimatiskās zonas.Veicot mikroklimata (temperatūras, mitruma un vēja ātruma mērījumi 0,5 m un 1,5 m augstumā nozemes virsmas) pētījumus, tiek noteikta ekvivalentā efektīvā temperatūra (EET), kura atbilst vēlamajaicilvēka gaisa temperatūras izjūtai, kas ir ekvivalenta temperatūras izjūtai ar tvaikiem piesātinātā gaisābezvēja apstākļos. Jūrmalā, izvērtējot veiktos mikroklimata pētījumus un apstākļus atsevišķās Jūrmalasdaļās, ir izveidota mikroklimatisko zonu shēma, kas attēlo kūrorta attīstībai ļoti labvēlīgas, labvēlīgaszonas, kā arī zonas, kurās ir ierobežotas iespējas sasniegt EET. Šis zonējums ir pamats kūrorta objektuplānošanai un attīstībai pilsētā. Detalizēts minēto zonu apraksts sniegts L. Frīdenbergas 2009. g.sagatavotajā ziņojumā „Kūrorta attīstībai nepieciešamo Jūrmalas pilsētas dabas resursu vērtējums”.2.2. ReljefsJūrmalas pilsētas teritorijas reljefa attīstībā nozīmīgākā loma ir bijusi Litorīnas jūras stadijaiBaltijas jūras attīstībā, Lielupes plūdumam un mūsdienu eolajiem procesiem. Pilsētas raksturīga iezīmeir salīdzinoši plaša pludmale, kuras platums ziemeļrietumu virzienā samazinās no 25 - 50m līdz 2 - 3m.Pludmales augšējā daļā atrodas priekškāpa ar relatīvo augstumu 1 - 3 m, tās nogāžu slīpumi abosvirzienos ir aptuveni vienādi (12 - 18°). Aiz priekšk āpas seko plaša kāpu veidojumu zona – tā irpiekrastes kāpu un kāpu masīvu mija. Piekrastes kāpu un kāpu masīvu joslai ir grēdu raksturs, toabsolūto augstumu izmaiņas visbiežāk ir robežās 5 - 8m, vējam pakļautās nogāzes slīpums ir 30 - 40°,bet pretējā pusē 10 -20°. Aiz k āpām izvietojas vēja pārpūsta un pārveidota smilšaina lēzeni viļņota,sīkpauguraina reljefa zona. Šeit esošo pozitīvo formu relatīvais augstums ir no 2 līdz 5 m.Litorīnas jūras abrāzijas un akumulācijas līdzenumam ir lēzeni viļņota virsma, dominē plakanasvirsmas un atsevišķo kāpu formu virknes, kuras šķir pārpurvotu pazeminājumu ieplakas. Līdzenumarietumu daļā ir konstatēti atsevišķi iecirkņi ar tiem raksturīgu krasta abrāziju, kas atsedz ledāja veidotosun pirmskvartāra nogulumus. Lielupes paliene stiepjas visā Jūrmalas pilsētas teritorijā, tā ir gandrīzpilnīgi līdzena, vietām pārpurvota. Palienes vietām ir ietekmējusi cilvēku saimnieciskā darbība un tāsrezultātā šajās vietās ir sastopami tehnogēnie nogulumi. Pilsētas teritorijai ir raksturīgi augstigruntsūdeņu līmeņi, kas veicina pārpurvošanos reljefa pazeminājumos. Visvairāk šādas teritorijas irizplatītas pilsētas rietumu daļā un Priedaines apkārtnē.2.3. Dabas teritorijasDabas teritorijas pilsētā aizņem gandrīz 64 % no tās kopējās platības. To struktūru veidogalvenokārt meži (48%), iekšzemes ūdeņi (10%), palieņu pļavas (5,6%) un apstādījumi - parki, skvēri,kapsētas (0,4%).2.3.1. VIRSZEMES ŪDEŅIJūrmalas pilsēta izvietojas uz zemes strēles starp Lielupi un Baltijas jūras Rīgas līci. Lielākā tāsdaļa ietilpst Lielupes upes baseina apgabalā, dienvidaustrumos neliela teritorija (5,3 % no pilsētaskopējās platības) - Daugavas baseina apgabalā 3 . Pilsētas hidrogrāfisko tīklu veido Lielupe, tās kreisākrasta pieteka Vecslocene, Vēršupīte, Slokas ezers, Aklais ezers, Akacis, Melnezers, Varkaļu kanāls,3 Iedalījums upju baseinu apgabalos saskaņā ar LR “Ūdens apsaimniekošanas likums” 8.panta nosacījumiem unLikuma pielikumu (pieņemts 02.10.2002.)34

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsJāņupītes polderu sistēma un meliorācijas grāvju tīkls. Meliorācijas grāvju tīkls kopā ar lietus ūdeņukanalizācijas sistēmu nodrošina virszemes ūdeņu noteci no pilsētas teritorijas.Šajā nodaļā sniegts Jūrmalas virszemes ūdensobjektu un peldūdeņu raksturojums, apskats parmeliorācijas un lietus ūdeņu kanalizācijas sistēmām virszemes ūdeņu noteces novadīšanai uzūdensobjektiem, apkopotas galvenās problēmas un risinājumi teritorijas plānojumā.Lielupe un citi virszemes ūdensobjektiAtbilstoši upju baseinu apgabalu iedalījumam virszemes ūdensobjektos 4 (turpmāk VŪO) pilsētāatrodas trīs Lielupes upju baseina apgabala VŪO: Lielupe - posmā no pilsētas dienvidrietumu robežaslīdz ietekai Rīgas līcī, Vecslocene - no pilsētas rietumu robežas līdz ietekai Lielupē un Slokas ezers.VŪO ir upes baseina apgabala apsaimniekošanas vienībasLielupes labajā krastā neliela platība (5,3 km 2 ) atrodas Daugavas upju baseina apgabala VŪO„Daugavas lejtece” (kods D400SP) tiešajā sateces baseinā. Jūrmalu ar šo objektu saista Hapakagrāvis, kas savāc ūdeņus no teritorijas aiz dienvidaustrumos esošā Slēpera purva, un Buļļupe, kurassateces baseins skar Vārnukroga ziemeļu malu. Jūrmala (aptuveni 0,5 km 2 platībā) pie Varkaļu kanālaietekas Lielupē izvietojas VŪO “Babītes ezers” (kods E032SP) tiešajā sateces baseinā. Pilsētasziemeļu mala robežojas ar pārejas ūdeņu VŪO Rīgas jūras līča dienvidu daļā. VŪO un to tiešo satecesbaseinu izvietojums Jūrmalā parādīts 2.1. attēlā.Lielupe (VŪO kods L100SP, ŪSIK 38000000-38151000 5 , tips – potamāla tipa liela upe, stipripārveidots ūdensobjekts 6 ) ir lielākā ūdenstece Jūrmalā, kas kopā ar Vecsloceni, Varkaļu kanālu,vecupēm un tajā ietekošajiem meliorācijas grāvjiem veido pilsētas hidroloģiskā tīkla pamatu.Saskaņā ar LR Civillikuma Trešās daļas Lietu tiesības 1102. panta nosacījumiem un tā 1.pielikumā ietverto publisko upju un ezeru sarakstu, Lielupe ir publiskie ūdeņi.2.1. tabula Lielupes pietekasJūrmalā.ŪSIK kods Pietekas pazīme Nosaukums Garums, km Sateces baseins, km 238120000 -3812100038140000 -38141000,3814300038152000 Kreisā krasta (ietekaatrodas pie pilsētasrobežas)Labā krasta Varkaļu kanāls 1 239,1, t.sk. Jūrmalā –(pārrakums)0,5Kreisā krasta Vecslocene 13 134,2, t.sk. Jūrmalā -34,4Jānupītesistēmā)(polderu8 16,2, t.sk. Jūrmalā –1,064 Iedalījums virszemes ūdensobjektos atbilstoši MK noteikumi Nr.858 „Noteikumi par virszemes ūdensobjektu tipuraksturojumu, klasifikāciju, kvalitātes kritērijiem un antropogēno slodžu noteikšanas kārtību” (19.10.2004.) prasībām5 Ūdens saimniecisko iecirkņu kodi Jūrmalas pilsētas teritorijā noteikti 2010. gada 30. marta Ministru kabinetanoteikumos Nr. 318 „Noteikumi par ūdens saimniecisko iecirkņu klasifikatoru” .6 Tipoloģija un klasifikācija atbilstoši MK noteikumu Nr.858 „Noteikumi par virszemes ūdensobjektu tipu raksturojumu,klasifikāciju, kvalitātes kritērijiem un antropogēno slodžu noteikšanas kārtību” (19.10.2004.) nosacījumiem35

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums2.1. attēls. Virszemes ūdensobjekti un to tiešo sateces baseinu robežas Jūrmalas pilsētā.Lielupe galvenokārt savāc ūdeņus no Latvijas centrālās daļas Piejūras un Viduslatvijaszemienēs (sateces baseina platība Latvijā ir 8849,3 km 2 , aptuveni 14 % no valsts teritorijas) un noLietuvas ziemeļu daļas Viduslietuvas zemienē (aptuveni puse no kopējā sateces baseina atrodasLietuvā). Lielupes baseinu veido blīvs zemienes upju tīkls, upes garums – 119 km, kopējais kritums -10,8 m.Jūrmalā Lielupe robežojas ar Brankciemu, no pilsētas dienvidu malas Slokā plūst paralēli Rīgaslīcim līdz Buļļuciemam, kur pie Buļļu salas Rīgā tā ietek līcī. Lielupes garums pilsētā ir 30 km, krastugarums – aptuveni 42 km, kritums neliels - 16 cm, platums - no 220 līdz 420 m, dziļums - no 2 līdz 15m, vidējais dziļums 5 m, gultne – dūņaina posmā no Slokas līdz Valteriem, lejpus Majoriem – smilšaina,grīva regulāri aizsērē, upes piekrastē raksturīgas plašas palienes.Ūdenslīmeni Lielupē ietekmē gan pali, gan arī vējuzplūdi un vējatplūdi. Ieplūstot ūdens masāmno jūras un upes grīvas ziemeļrietumu un ziemeļu vēja ietekmē, tas var paaugstināties par 1,5 - 2,0 mun appludināt Lielupes palienes līdz pat 2,5 m virs jūras līmeņa. Tā kā upei ir mazs kritums, vējuzplūduietekme Lielupē ir vērojama pat 90 km attālumā no grīvas, un applūšanai ir pakļauta visa Lielupespaliene Jūrmalas pilsētas teritorijā. Pēdējos gados tiek novēroti arvien augstāki vējuzplūdu izraisītieūdens masu sadzinumi Rīgas līča krasta joslā un Lielupes grīvā, vidējam ūdens līmenim Lielupē irneliela tendence pieaugt. Vējuzplūdu laikā ūdens līmenis paaugstinās straujāk un sasniedz augstākulīmeni nekā palos. 7 Maksimālais ūdens līmenis ar 1 % applūšanas varbūtību Lielupes ietekā grīvā ir2,20 m Baltijas jūras sistēmā (turpmāk - BS), Varkaļu kanāla ietekā Lielupē – 2,30 m BS un Slokā– 2,4m BS 8 . Savukārt ūdens līmenis ar 10 % applūšanas varbūtību mainās no 1,51 m BS upes grīvā līdz1,67 m BS pie pilsētas robežas ar Salas pagastu 9;10 . Lielupes ilggadīgais vidējais ūdens līmenisJūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā mainās no 0,07 m Baltijas jūras sistēmā (m BS) Lielupesgrīvā līdz 0,10 M BS pie pilsētas dienvidu robežas. 11 VSIA „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijascentra” informācija par ūdens līmeņiem ir balstīta uz ilggadīgiem novērojumiem Jūrmalā, kas tiek veikti7 Lielupes ekspluatācijas noteikumu darba materiāli, Jūrmalas pilsētas domes Vides aizsardzības nodaļa, 2008.g.8 Lauku atbalsta dienesta Lielrīgas reģionālās lauksaimniecības pārvaldes informācija, 2007.gada17.decembra vēstuleNr.12/62679 Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras 05.02.2009. vēstule Nr.4-6/20410 Pēc reģionālās reformas Babītes novada Salas pagasts11 Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras 15.07.2009. vēstule Nr.4-6/1034, skatīt 2.1. pielikumu36

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsdivās hidroloģisko novērojumu stacijās „Lielupes grīva” (no 1949. gada) un „Jūrmala (Sloka)” (no 1920.gada) (izvietojumu skatīt 2.2. attēlā, informāciju - 2.7. pielikumā).2.2. attēls. Valsts monitoringa staciju izvietojums Jūrmalas pilsētā.Vējuzplūdu laikā no jūras daļa ūdens no Lielupes caur Varkaļu kanālu (izrakts 1988.g.) ieplūstBabītes ezerā, kas izkliedē ūdens masas un daļēji novērš plašāku teritoriju applūšanu pilsētā. Varkaļukanāla ekspluatācija, upei plūstot jūras virzienā, veicina ūdens apmaiņu Babītes ezerā, jo daļa Lielupesūdeņu caur Gāti (Salas pagastā) ieplūst Babītes ezerā un caur Varkaļu kanālu atpakaļ Lielupē, tāizlīdzinot Lielupes caurplūdumu palos Jūrmala no tās robežas līdz Varkaļu kanāla ietekai.Ūdenslīmeņa svārstību un regulāras applūšanas ietekmē upes palienē veidojas bioloģiskaidaudzveidībai nozīmīgi pļavu biotopi un augu sabiedrības (skatīt 2.3. kartoshēmu „Bioloģiskaidaudzveidībai nozīmīgas teritorijas un objekti”), teritorijas ir pārmitras vai mitras ar paaugstinātugruntsūdens līmeni, esošās ēkas regulāri applūst, pasliktinās to stāvoklis.Ūdens līmenim sasniedzot maksimālo plūdu līmeni (1% applūšanas varbūtība), pilsētāapplūšanas riskam ir pakļautas plašākas teritorijas nekā regulārā applūduma (orientējoši 10 %applūšanas varbūtība) gadījumā, tostarp, arī apbūvētas teritorijas.Lielupes upes baseina apgabala plāna (turpmāk – UBAP) izstrādes ietvaros Lielupe Jūrmalaspilsētas teritorijā ir iedalīta stipri pārveidoto ūdeņu kategorijā, jo upes krastu dabiskā struktūra irpārveidota: apmēram 20 % no krastu kopgaruma aizņem polderu teritorijas (Jāņupītes polderis, Spilvespolderis), kā arī krastu stiprinājumi Dubultos, Majoros, pie Druvciema, Slokā un citur.Lielupe un tās piekraste tiek izmantota rekreācijai, makšķerēšanai, neorganizētai peldēšanai,atsevišķu reisu kuģīšu satiksmei un jahtu piestātnēm.Galvenie Lielupes izmantošanas veidi:Makšķerēšana, rekreācija, tostarp peldēšanās, neorganizēti notiek Lielupei pieejamās vietāsvisā upes garumā;Ūdenssports – ūdens sporta bāze pirms Druvciema (pie Slokas ielas), specializētā airēšanassporta skola Lielupē Vikingu ielā 6, Jūrmalas burāšanas skola Upmalas ielā 6, Sporta klubs„Majori” (airēšana, kanoe, smaiļošana);Jahtu piestātnes: Baltijas valstu jahtu darbojošos piestātņu sarakstā Jūrmalā minēta piestātneSlokā, Stūrmaņu ielā 4, Lielupe - ūdens sporta bāze pirms Druvciema (pie Slokas ielas,)- unConcept piestātne Vienības prospektā 34;Kuģīšu satiksme šobrīd notiek no Rīgas līdz Majoriem – atsevišķi reisi; Ostas darbība - Lielupes osta slēgta 2004.gadā, noteiktas robežas (MK noteikumi Nr.193„Noteikumi par Lielupes ostas robežu”), platība 422 ha, 4 piestātnes, peldošais doks, Jūrmalastransporta attīstības koncepcijā minēts, ka ostai attīstības perspektīvas ir saistāms ar jahtutūrisma attīstību.Teritorijas plānojuma izstrādes laikā Jūrmalas pilsētas dome ir izstrādājusi Lielupesekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumus.Vecslocene (VŪO kods L102, ŪSIK 38140000-38141000,38143000; tips – potamāla tipavidēja upe) ir Lielupes kreisā krasta pietekā, bijusī Slocenes upes lejtece, iztek no Kaņiera ezera.Jūrmalā tek cauri Slokas purvam un Slokas ezeram, sateces baseina platība pilsētas teritorijā - 12937

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumskm 2 .. Vecslocene ar grāvjiem ir savienota ar Melnezeru (ŪTK 38297). Vecslocenes ilggadīgais vidējaisūdens līmenis pie Slokas tilta ir 0,42 m BS 12 . Upes hidroloģiskais režīms, ievadot Kaņiera ezera ūdeņusRīgas līcī pa 20.gs. sākumā izrakto kanālu (Starpiņupīti), ir izmainīts, notece uz Lielupi ir traucēta.Vecslocenes tiešajā sateces baseinā atrodas arī Slokas karjera ūdenskrātuve, kas irizveidojusies bijušajā dolomīta karjera ieguves vietā, nav savienota ar upi. Tās platība 14 ha, vidējaisdziļums 5 m, maksimālais – 9 m. Ūdenskrātuvei ir izstrādāti un apstiprināti zivsaimnieciskāsekspluatācijas noteikumi 13 , kuri nosaka zivju krājumu aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumus (4m tauvas joslas noteikšanu, ieteikumus noteiktu sugu zivju mazuļu regulārai ielaišanai karjeraūdenstilpē u.c.). Ūdenskrātuvi izmanto makšķerēšanai, nirēju apmācībai, peldēšanai.Vēršupīte (ŪSIK 38142000) ir Vecslocenes kreisā krasta pieteka, uzņem ūdeņus no LielāĶemeru tīreļa ziemeļu daļas, Zaļā un Raganu purva dienvidu daļas, Jūrmalā tek cauri Ķemeriem unietek Vecslocenē pirms tās ietekas Slokas ezerā. Vēršupīte nav izdalīta kā atsevišķs ūdensobjekts,apsaimniekojama kā Vecslocenes sateces baseina upe. Vēršupītes hidroloģiskais režīms ir traucēts,ūdeņu notece nav pietiekama, krasti bieži applūst.Slokas ezers (VŪO kods E033, ŪTK 38311 14 , tips – ļoti sekls brūnūdens ezers ar augstuūdens cietību 15 ) atrodas Slokas purva ziemeļaustrumu daļā, spoguļvirsmas laukums – 2,5 km 2 , satecesbaseina platība 126 km 2 , piejūras lagūnu tipa ezers, vidējais dziļums – 0,6 m, maksimālais dziļums –1,1 m, krasti zemi, purvaini, dibens dūņains. Slokas ezera ilggadīgais vidējais ūdens līmenis ir 1,20 mBS 16 . Ezeram cauri tek Veclocene, ar grāvju sistēmu tas ir savienots ar Aklo ezeru (ŪTK 38305). Ezerasateces baseinā vēl atrodas Akacis (ŪTK 38306). Ezers atrodas Ķemeru nacionālā parka dabaslieguma zonā.Ezers tiek izmantots atpūtai uz ūdens, makšķerēšanai, arī peldēšanai, ierīkota Slokas ezerataka, automašīnu stāvlaukums, atpūtas vieta un putnu novērošanas tornis. Ķemeru nacionālā parkadabas aizsardzības plānā norādīts, ka ezerā ir iespējams attīstīt kanoe airēšanas apmācības. Ezerānav atļauts pārvietoties ar transportlīdzekļiem, kurus darbina iekšdedzes dzinēji. 17Saskaņā ar LR Civillikuma Trešās daļas Lietu tiesības 1102. panta nosacījumiem un tā 1.pielikumā ietverto publisko upju un ezeru sarakstu, Slokas ezers ir publiskie ūdeņi.Vēršupīte, Vecslocene un Slokas ezers veido vienoto hidroloģisko sistēmu, kas savācūdeņus Jūrmalas rietumu daļā starp Ķemeriem un Sloku un novada tos uz Lielupi. Visā šajā teritorijāūdens režīmu nelabvēlīgi ietekmē nesakārtotā meliorācijas un lietus notekūdeņu sistēma Ķemeros,nepietiekamā Vēršupītes kapacitāte, Vecslocenes gultnes stāvoklis iztekā no Slokas ezera, zemBražciema ceļa un dzelzceļa tilta, kas savukārt paaugstina ūdens līmeni Slokas ezerā un apgrūtinaūdeņu noteci pa Vēršupīti un Vecsloceni augšpus ezera.Šai apkārtnei raksturīgi, ka virszemē izplūst sēravoti un ieplūst arī Slokas ezerā, Vecslocenē,Vēršupītē un ar tiem saistītajās ūdenstecēs, grāvjos un ezeros.Vēršupīte, Vecslocene un Slokas ezers un to sateces baseini atrodas Ķemeru nacionālā parkateritorijā, kas nosaka to, ka to izmantošana tiek plānota atbilstoši šīs īpaši aizsargājamās dabasaizsardzības teritorijas individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem 18 .SIA „Meliorprojekts” 2009. gada nogalē un 2010. gada sākumā pēc Jūrmalas pilsētaspašvaldības pasūtījuma ir veicis ūdens novadīšanas kapacitātes izpēti Ķemeru apkārtnē, kurā situācijasuzlabošanai ieteikti vairāki pasākumi:rekonstruēt Vēršupītes gultni aptuveni viena kilometra garumā no Meža mājas līdz tiltam uzĶemeru sanatoriju;rekonstruēt lietus ūdens kanalizāciju;12 Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras 15.07.2009. vēstule Nr.4-6/1034, skatīt 2.2. pielikumu13 Jūrmalas pilsētas domēs lēmums Nr. 1145 „Par Slokas karjera ūdenskrātuves zivsaimnieciskās ekspluatācijasnoteikumu apstiprināšanu”(07.12.2006.)14 Ūdens tilpes kods atbilstoši Ūdens tilpju klasifikatoram, apstiprināts ar Vides ministrijas 2005.gada 30. marta rīkojumuNr.126.15 Tipoloģija atbilstoši MK noteikumu Nr.858 „Noteikumi par virszemes ūdensobjektu tipu raksturojumu, klasifikāciju,kvalitātes kritērijiem un antropogēno slodžu noteikšanas kārtību” (19.10.2004.) nosacījumiem16 Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras 15.07.2009. vēstule Nr.4-6/103417 MK noteikumi Nr.236 „Ķemeru nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (18.06.2002.)18 MK noteikumi Nr.236 „Ķemeru nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi (18.06.2002.)38

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsVēršupītes labajā krastā būvēt jaunu drenāžas sistēmu ar krājbaseinu un ūdens pārsūknēšanu;Veikt grāvju sistēmas rekonstrukciju Vēršupītes kreisajā krastā aptuveni viena kilometragarumā;Būvēt apvadkanālu gar Ķemeru rietumu un ziemeļu robežu apmēram divu kilometru garumā.Turpmāk plānots šos pasākumus apspriest ar Ķemeru nacionālā parka administrāciju, laivienotos par vides saglabāšanas interesēm atbilstošākajiem risinājumiem, kā arī risināt jautājumu parES struktūrfondu piesaisti Ķemeru noteces sistēmas sakārtošanai.Pārejas ūdeņu virszemes ūdensobjekts, kas robežojas ar Jūrmalas pilsētas pludmali unkrasta kāpu joslu, ietver pazemināta sāļuma zonu (0,5 < 5–6 promiles) Rīgas jūras līča dienvidu daļāiepretim Lielupes, Daugavas un Gaujas grīvām. Ūdensobjekta ekoloģiskā kvalitāte ir vidēja, bet ķīmiskākvalitāte - laba, tādēļ UBA plānos šim ūdensobjektam ir izvirzīts mērķis sasniegt labu ekoloģiskokvalitāti un nepasliktināt esošo ķīmisko kvalitāti. Pārejas VŪO ūdeņu kvalitātes uzlabošana ir saistošaJūrmalai, jo tie ir arī pilsētas piekrastes peldvietu ūdeņi. Pārejas ūdensobjekta kvalitāti nosaka Baltijasjūras un Rīgas līča kopējais un Gaujas, Daugavas un Lielupes baseinu ekoloģiskais stāvoklis.Peldvietu ūdeņi. Jūrmalas pilsētā Rīgas jūras līča piekrastē ir iekārtotas vienpadsmitpeldvietas19: Asari, Bulduri, Dubulti, Dzintari, Jaunķemeri, Kauguri, Lielupe, Majori, Melluži, Pumpuri unVaivari. Šīs peldvietas labiekārto un apsaimnieko Jūrmalas pilsētas dome.Kopš 1998. gada Jūrmalas pilsētas dome ir iesaistījusies Vides Izglītības Fonda (FEE)organizētajā Zilā Karoga programmā peldūdeņiem 20 . Zilā karoga ieviešanai pašvaldība īsteno rīcībasprogrammu 2004. – 2010.g. Starptautiski atzīto ekosertifikātu Zilais karogs kopš 2007. gada saņem2 peldvietas - Majori un Jaunķemeri. Majoru peldvietai tas piešķirts kopš 1998. gada, Jaunķemeru -kopš 2007.g. Zilo karogu no 2002. līdz 2007. gadam saņēma arī Bulduru peldvieta, taču pašlaik tajā irnepieciešami infrastruktūras uzlabojumi, jo peldvietas glābšanas stacija neatbilst Zilā karoga peldvietaiizvirzītajiem kritērijiem.Peldēšanai izmanto arī iekšzemes ūdeņus – Lielupi, Slokas karjeru, Slokas ezeru unMelnezeru. Tajos nav ierīkotas peldvietas. Ķemeru nacionālā parka dabas aizsardzības plānā minēts,ka Slokas ezers nav izmantojams kā peldvieta ezera morfoloģisko īpatnību dēļ, jo tas ir sekls un dibenuklāj biezs dūņu slānis, taču apmeklētāji izmanto ezeru arī peldēšanai.Pludmales, Rīgas jūras līča un iekšzemes peldvietu apsaimniekošanas un ierīkošanas kārtībuJūrmalā nosaka pilsētas domes 2010. gada 25. aprīļa saistošie noteikumi Nr.13 „Jūrmalas pilsētaspludmales apsaimniekošanas, higiēnas un peldvietu ierīkošanas noteikumi”. To 10.punktā noteikts, kapersona, kura vēlas izveidot peldvietu, par saviem līdzekļiem izstrādā peldvietas projektu, kasjāsaskaņo Jūrmala pilsētas domes noteiktajā kārtībā. Jūrmalas pilsētas esošo un perspektīvo peldvietuizvietojums parādīts 2.1. kartoshēmā.Pilsētas domē ir izstrādāts un apstiprināts Rīgas jūras līča peldvietu zonējuma projekts(11.12.2008. lēmums Nr.1077). Katrā peldvietā noteiktas 3 zonas: mierīgās atpūtas zona, aktīvāsatpūtas zona un gājēju koridors. Šādu Rīgas jūras līča peldvietu zonējumu nosaka arī iepriekšminētiesaistošie noteikumi Nr.13. Peldvietās iekšējos ūdeņos funkcionālo sektoru daudzumu un tolabiekārtotības pakāpi nosaka peldvietas projektā, ievērojot plānoto peldvietas noslogojumu apstākļus.Par peldvietas, pludmales un kāpu zonas uzturēšanu kārtībā un sanitāro prasībunodrošināšanu peldvietā ir atbildīga Jūrmalas pilsētas dome vai, ja peldvieta atrodas fiziskas vaijuridiskas personas īpašumā vai valdījumā, tad zemes īpašnieks vai valdītājs. Ūdenssporta aktivitātesRīgas jūras līcī, arī pārvietošanās ar motorizētiem ūdens transporta līdzekļiem, notiek ārpus peldvietām.2.3.2. APPLŪSTOŠĀS UN PLŪDU RISKA TERITORIJASApplūstošās teritorijas aizņem Lielupes palieni pie Slokas, palieņu pļavas pie Krastciema, starpValteriem un Druvciemu, pie Jaundubultiem, no Majoriem līdz Bulduriem, pie Priedaines un pirmsLielupes ietekas jūrā pie Buļļuciema, nelielas joslas (dažu metru platumā) Lielupes krasta nogāzēs.19 Ministru kabineta noteikumi Nr.454 „Peldvietu higiēnas prasības” (17.06.2008.) nosaka peldvietu sarakstu, uz kurām attiecasšie noteikumi, peldvietu izveidošanas un uzturēšanas kārtību, peldvietu drošības prasības, kā arī kārtību, kādā izvietojamiinformatīvie uzraksti par peldvietu valsts līmenī nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.341 „Peldvietu izveidošanas unuzturēšanas kārtība” (06.04.2010.)20 Jūrmalas pilsētas domes lēmums Nr.573 (25.09.1997.)39

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsVietās, kur Lielupes krastā ir izveidoti stiprinājumi erozijas novēršanai (piemēram, Dubultos – Majorosun Druvciemā) vai piestātņu krasta nostiprinājumi (piemēram, Slokā, Lielupes ostā, Lielupē –Stirnuragā), kas robežojas ar Lielupe ūdens līmeni, aplūstošas teritorijas robeža ir līnija, kas iet pavertikālā nostiprinājuma iekšējo malu (Lielupes pusē), bet vietās, kur upes ūdens parastos apstākļosnesasniedz nostiprinājumu, applūstoša teritorija ir josla starp ūdens līniju un nostiprinājuma iekšējomalu. Applūstošās teritorijas ir arī Slokas ezera, Vecslocenes un Vēršupītes palienes, kas, izņemotVeslocenes lejteci, atrodas Ķemeru nacionālā parka teritorijā.Applūstošās teritorijas Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumam noteiktas atbilstoši Ministrukabineta 2008.g. 3.jūnija noteikumu Nr.406 „Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanasmetodika” 9.punkta nosacījumiem, 2009. gada aprīlī apsekojot upju un ezeru palienes dabā. Detalizētspārskats par apsekojuma rezultātiem un noteiktajām applūstošajām teritorijām sniegts ziņojumā„Applūstošo teritoriju noteikšana dabā un izvērtējums Jūrmalas pilsētas teritorijā” (Izpildītājs L.Eņgele,2009. gada aprīlis – maijs). Applūstošās teritorijas un to robeža ir noteiktas un parādītas teritorijasplānojumā, izmantojot šādus kritērijus: Ministru kabineta 2008.g. 3.jūnija noteikumos Nr.406 „Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslunoteikšanas metodika” apstiprinātajā metodikā minēto pazīmju sastopamība dabā un atpazīstamībaortofoto kartē; aprēķinātās Lielupes maksimālā ūdens līmeņa ar 10 % varbūtību atzīmes un augstuma līnijasteritorijām, kur izmainīts dabiskais reljefs un dabiskā veģetācija un applūstošās teritorijas robežadabā nav konstatējama; degradēto un daļēji pārveidoto palienes teritoriju ekoloģiskā nozīme, iespējamā atjaunošana unturpmākās izmantošanas iespējas; iespēja applūstošās teritorijas robežu precizēt detālplānojumā.Applūstošās teritorijas noteikšanai dabā konstatētas šādas Ministru kabineta 2008.g. 3.jūnijanoteikumos Nr.406 „Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodika” norādītās applūstošasteritorijas pazīmes: attekas un vecupes;atlikuši applūduma fragmenti, lāmas un peļķes, augsnes pārmitrums;mitrumu mīloši augi un palienēm tipiskas augu sabiedrības. Visraksturīgākās augu sugas ir parastāniedre un melnalksnis, kā arī grīšļu sugas, parastā vīgrieze, dižzirdzene, baldriāns, zeltaināgundega, ložņu gundega, smaržīgā mārsmilga u.c., kas veido palienēm raksturīgās slapjo un mitropļavu augu sabiedrības. Palieņu mikroreljefā konstatējamas mainīga mitruma apstākļiempielāgojušās augu sabiedrības, ko veido zilganā molīnija, zilganā seslērija, parastā čūskmēlīte u.c.un ir sastopamas arī sauso pļavu augu sabiedrības, ko veido šaurlapu skarene, lielziedu vīgrieze,sarkanā auzene u.c. augu sugas;aluviālas augsnes, veicot vizuālu teritorijas apsekošanu;sanesu materiāls: smiltis, dūņas, ūdensaugu atliekas. Šī pazīme iezīmē arī ekstremālu plūdurobežas. Veicot teritorijas apsekojumu 2009.g. vēl joprojām daudzviet dabā bija konstatējamas arī2005. un 2007. gada vētras radīto vējuzplūdu atstātās sanesas;izteikta robeža reljefā, dambis, valnis, uzbērums.Apsekojuma gaitā, lai precizētu applūstošas teritorijas mazdārziņos, apbūvētās vai daļējipārveidotās vietās palienē, veikta arī vietējo iedzīvotāju aptauja.Applūstošās teritorijas robežas, kuras noteiktas atbilstoši Ministru kabineta 2008.g. 3.jūnijanoteikumu Nr.406 „Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodika” prasībām, parādītasteritorijas plānojuma grafiskajā daļā ar mēroga noteiktību 1:10 000 (karte „Apgrūtinājumi”), 2.2.kartoshēmā „Applūstošās teritorijas”, kā arī 5. nodaļas „Vides stāvoklis” kartoshēmā „Riska teritorijas unobjekti”. Ievērojot teritorijas plānojuma izstrādes mēroga noteiktību 1:10 000, kas neatspoguļo precīzuapplūstošās teritorijas izvietojumu 10 m robežās, applūstošās teritorijas robeža nepieciešamībasgadījumā (lokālplānojumi, detālplānojumi, tehniskie projekti zemesgabalos, kas robežojas ar Lielupi,ietver vai atrodas tās applūstošajā teritorijā, tostarp labiekārtojuma, citas attīstības ieceres) irprecizējama dabā un attēlojama grafiskajos materiālos ar lielāku mēroga noteiktību - no M 1:2000 līdz1:500.Papildus applūstošajām teritorijām Lielupes krastos ir izdalāmas arī plūdu riska teritorijas, kurasapplūst retāk - 1 reizi 100 gados. Jūrmalas pilsētas pasūtītajā pētījumā „Applūduma riska izpēte unprognozēšana Jūrmalas pilsētas teritorijā pie virszemes ūdensobjekta „Lielupe” un rekomendācijuizstrāde plūdu riska samazināšanai un teritorijas aizsardzībai” (SIA „Procesu analīzes un izpētescentrs”, 2012.) ir modelēts applūduma risks dažādiem scenārijiem, tostarp applūdums ar varbūtību 140

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsreizi 100 gados. Plūdu riska teritorijā atrodas apbūvētas teritorijas Vikingu ielas rajonā, Majoros,Valteros un citviet Lielupes piekrastē. Plūdu riska teritorijās ir nepieciešami risinājumi esošās apbūvesaizsardzībai pret plūdiem.Risinājumi un ieteikumi virszemes ūdeņu apsaimniekošanas jomājāveic (jāturpina) pasākumu kopums, lai būtiski samazinātu izkliedēto un punktveidapiesārņojumu, kā arī morfoloģisko slodzi Lielupē un Rīgas jūras līča pārejas ūdeņos(ūdenssaimniecības projekti, u.tml.);jāizbūvē mols pie Lielupes grīvas vai jānodrošina regulāri uzturēšanas darbi (Lielupes grīvaregulāri aizsērē, tajā veidojas smilts sanesumi un tādēļ kuģu ceļš ir par seklu, lai Lielupesostā ienāktu kuģi un jahtas); jāatjauno ostas darbībā Lielupē;jāsakārto meliorācijas un ūdens noteču sistēma visā pilsētas teritorijā, jo īpaši Ķemeros,Vēršupītes, Vecslocenes un Slokas ezera baseinos; kā arī Mellužos un Valteros;jānodrošina regulāra pasažieru kuģīšu satiksme starp Rīgu un Jūrmalu; jāattīsta ūdensceļavirziens Jūrmala-Jelgava;jādrošina ezeru krastu pieejamība;nodrošināt kvalitatīvas publiskās ārtelpas izveide - pieejas upei, takas gar krastu, atpūtasvietas (takas, soliņi, skatu laukumi, tualetes, informācijas zīmes, norādes un citslabiekārtojums)pilnveidojama tūrisma infrastruktūra Ķemeru nacionālā parka teritorijā (ūdensmalupieejamība);jāpalielina labiekārtotu peldvietu skaits Lielupē;jāveido vietas jaunām laivu piestātnēm; jāveido jaunas labiekārtotas jahtu piestātņu vietasTeritorijas plānojuma risinājumi Teritorijas plānojumā ietverta īpašā (attīstības) zona „Ūdensmala” (Ū), kurā noteikta Lielupespiekrastes joslas atļautā izmantošana rekreācijai, ar to un Lielupes ūdensceļa saistītāsinfrastruktūras izveidi, kas ietver arī ar Lielupes krastmalas un ūdeņu izmantošanu laivu, jahtu,sabiedriskā un kravu pārvadājumu upju transporta piestātņu un ar to saistītās infrastruktūrasierīkošanu, izbūvētas laipas un nelielus steķus ūdenī, u.c. infrastruktūru, kas atjauno dzīvi uz un pieūdens. Zona ietver ūdens daļu pie krasta, krastmalu un sauszemes teritoriju līdz pirmajai ielai.Teritorijas plānojumā ietverta īpaša zona „Jaunā ostmala” (O), Tās uzdevums ir veicināt ar jahtuostas un ūdens izmantošanu saistītu pakalpojumu attīstību, ūdenssporta un ūdenstransportainfrastruktūras izbūvi pie Lielupes krastiem, kas sekmētu intensīvāku ūdens izmantošanu untūrisma piedāvājumu uz ūdens upes posmā no dzelzceļa tiltam līdz ietekai līcī.Atbilstoši Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem, „Lielupes krastmalā un ūdensteritorijās, kas noteiktas kā īpašās (attīstības) zonas „Ūdensmala”, ievēro Lielupes ekspluatācijas(apsaimniekošanas) noteikumu prasības”.Teritorijas plānojumā ietverts esošo Rīgas jūras līča peldvietu izvietojums un zonējums, kā arīperspektīvo iekšzemes ūdeņu peldvietu izvietojums Lielupē, Slokas karjerā, Slokas ezerā unMelnezerā (2.1. kartoshēma).Teritorijas plānojuma grafiskās daļas kartē „Plūdu riska teritorijas” ir attēlotas plūdu vai paluapdraudētās apbūves teritorijas, kuras noteiktas pētījumā „Applūduma riska izpēte unprognozēšana Jūrmalas pilsētas teritorijā pie virszemes ūdensobjekta „Lielupe” un rekomendācijuizstrāde plūdu riska samazināšanai un teritorijas aizsardzībai” (SIA „Procesu analīzes un izpētescentrs”, 2012.) un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos noteikts, ka visā Jūrmalapilsētas teritorijā Lielupes piekrastē atļauts izbūvēt inženieraizsardzības un hidrotehniskās būvesapbūves, kura atrodas plūdu riska teritorijā, aizsardzībai pret plūdiem vai paliem, ievērojotAizsargjoslu likumā noteiktās prasības.41

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums2.3.3. MEŽIMeži Jūrmalā aizņem 48,1 km 2 jeb aptuveni 48 % no Jūrmalas pilsētas kopējas platības. Notiem lielākā daļa ir sausieņu meži (47% no visiem pilsētas mežiem). Biežāk sastopami mežu augšanasapstākļu tipi ir mētrājs (35%) un lāns (29%), plašā teritorijā sastopams visnabadzīgākais mežaaugšanas apstākļu tips - sils (28%), bet citviet Latvijā plaši izplatītais damaksnis aizņem tikai 6 %.Starpkāpu ieplakās un pazeminājumos sastopami meži uz slapjām minerālaugsnēm. Tie ir 3%no mežaudzēm, biežāk sastopami slapjie damakšņi un slapjie vēri. Purvainie meži veido 10%, pagātnēto bijis daudz vairāk, bet padomju gados un agrāk liela daļa ir nosusināti. Nosusinātie meži veidogandrīz 30%, no tiem meži uz nosusinātām kūdras augsnēm - šaurlapu kūdrenis un mētru kūdrenis - irdominējošie.Valdošo koku sugu sastāvā dominē priedes – tās ir 76% no mežaudzēm. Bērzu audzes aizņem16%, parasti tās veidojušās, aizaugot lauksaimniecības teritorijām vai audzei atjaunojoties dabiski pēcvienlaidus traucējuma. Starpkāpu ieplakās un pārmitrās teritorijās valdošā koku suga ir melnalksnis -5% mežaudzēs. Pārējas koku sugas aizņem ļoti nelielas platības (apse un ozols mazāk par 1%). Novisām mežaudzēm 28% ir jaunākas par 50 gadiem. Ņemot vērā pilsētas mežu saudzējošosapsaimniekošanu pēdējos 40 gados, Jūrmalas pilsētā sastopamas diezgan lielas platības ar vecāmmežaudzēm: 16% audžu ir vecākas par 150 gadiem, bet gandrīz 5% mežaudžu ir vecākas par 200gadiem. Tās vērtējamas kā būtiska pilsētas dabas bagātība, kuru nepieciešams arī turpmāk saudzēt.75% mežaudžu veido kvalitatīvas 1.,2. un 3.bonitātes audzes, bet, ņemot vērā to, kamežsaimnieciskā darbība pilsētas teritorijā gandrīz netiek veikta, tām nav saimnieciskās nozīmes, bet irainaviska vērtība. Jūrmalas pilsētas mežu dabas vērtības no bioloģiskās daudzveidības viedokļaraksturotas 2.4. nodaļā. Meža zemes Jūrmalā galvenokārt pieder valstij (49 %), Rīgas pilsētaspašvaldībai (30 %) un Jūrmalas pilsētas pašvaldībai (17 %). Fiziskām un juridiskām personāmpiederošo mežu īpatsvars ir procentuāli neliels – atbilstoši 3 un 1 %. Meža īpašumu piederībassadalījums parādīts 2.3. attēlā.Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās Ķemeru nacionālajā parkā un dabas parkā „Ragakāpa”valstij piederošo mežu apsaimniekošanu veic Dabas aizsardzības pārvaldes Ķemeru nacionālā parkaadministrācija 21 . Daļu no Ragakāpas (nekustamais īpašums „Buļluciems 1301") saskaņā ar Mežalikuma 4.pantu veic valsts akciju sabiedrība „Latvijas valsts meži", kas nodibināta valsts meža īpašumapārvaldīšanai un apsaimniekošanai. Jūrmalas pašvaldībai piederošo mežu apsaimniekošanu pārzinaJūrmalas pilsētas domes Pilsētsaimniecības un labiekārtošanas nodaļa, Rīgas pašvaldībai piederošosmežus apsaimnieko SIA „Rīgas meži” 22 , bet fiziskās un juridiskās personas - tām piederošos mežus.3. attēls. Meža zemju sadalījums pēc īpašumu piederības.21 MK noteikumi Nr.507 “Dabas aizsardzības pārvaldes nolikums” (02.06.2009.)22 Rīgas domes lēmums 3192 „Par sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas meži” dibināšanu” (11.12.2007.)42

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums2.3.4. PURVIJūrmalas rietumu daļā Ķemeru apkārtnē atrodas trīs purvi: Raganu purvs, Slokas purvs unVecais purvs, dienvidaustrumu stūrī - Slēpera purvs. Purvi ir meža zemes, to meža augšanas apstākļutipi raksturoti 2. 3.2. nodaļā. Raganu un Slokas purvi ir unikāla sērūdeņraža veidošanās vieta, Slokaspurvā atrodas ārstniecisko dūņu ieguves atradne. Raganu purvs aizņem plašu teritoriju Enguresnovadā. Tā kopējā platība ir aptuveni 870 ha, Jūrmalā atrodas 311 ha no šī purva teritorijas. Slokaspurvs (platība aptuveni – 690 ha) ir viens no purvu masīviem Slokas-Labajā-Kašķu purvā, kas atrodasBabītes novadā uz dienvidiem no Jūrmalas. Slokas purva izstrādāto daļu (kūdras ieguve) sauc parVeco purvu. Šie purvi atrodas Ķemeru nacionālā parka teritorijā un ir bioloģiskai daudzveidībainozīmīgas teritorijas. Raganu un Slokas purva (ietverot Veco purvu) robežas Jūrmalas pilsētas teritorijāir parādītas 2.3. pielikumā.Slēpera purvs (aptuvena platība 120 ha) atrodas Lielupes labajā krastā uz austrumiem noPriedaines, Spilves poldera teritorijā. Tā rietumu daļā ir izstrādātās kūdras lauki, dienvidaustrumu stūrīBabītes notekūdeņu attīrīšanas iekārtu dūņu lauki, rietumos purvs robežojas ar Jūrmalas atkritumuizgāztuvi „Priedaine”. Izgāztuves turpmākās izmantošanas iespējas aprakstītas 5.5. nodaļā.2.3.5. PALIEŅU PĻAVASPalieņu pļavas Jūrmalā aizņem aptuveni 6,3 km 2 (5,6 % no kopējās dabas teritoriju platības).Tās galvenokārt atrodas Lielupes palienē, kuras veidošanos nosaka tās specifiskais hidroloģiskaisrežīms, pļavām applūstot pavasara palos, vējuzplūdu laikā, kā arī atsevišķos gadījumos ilgstošu lietusgāžu laikā. Regulāras applūšanas rezultātā palienē ir labvēlīgi augšanas apstākļi daudzām augu undzīvnieku sugām, ir izveidojies unikāls bioloģiskajai daudzveidībai nozīmīgs pļavu biotopu komplekss.Palieņu pļavas sastopamas arī Vecslocenes lejtecē pie Slokas un Kauguriem. Daudzi no pļavubiotopiem ir reti un aizsargājami (skatīt 2.4.1. nodaļu).2.3.6. APSTĀDĪJUMIApstādījumi Jūrmalā aizņem ļoti nelielu platību – aptuveni 91 ha jeb 0,9 % no kopējo dabasteritoriju platības pilsētā. Apstādījumus veido skvēri, parki (Jaundubultu, Mellužu, Asaru parks,mežaparks starp Aizputes ielu, Rēzeknes pulka ielu, dzelzceļu un Viesturu ielu, Dzintaru parks, Ķemeruparks), piemiņas vietu, Brāļu kapu, ielu un kapsētu apstādījumi. Kapsētas pilsētā aizņem aptuveni 24ha, pārējie apstādījumi - 54 ha (skatīt 2.4. pielikumu).Pilsētas kapu apstādījumu kopšanu un uzturēšanu nodrošina pašvaldības SIA „Jūrmalas kapi”,pārējo apstādījumu kopšanu - Jūrmalas pilsētas domes Pilsētsaimniecības un labiekārtošanas nodaļa.Dzintaru parka individuālās apsaimniekošanas, aizsardzības un izmantošanas kārtību nosaka Jūrmalaspilsētas domes 2009. gada 27. maija saistošie noteikumi „Dzintaru parka apsaimniekošana unaizsardzība”, citiem pilsētas parkiem šādi noteikumi ir izstrādājami 23 turpmāk.Tā kā Jūrmalas kapsētās apbedījumu vietu daudzums ir nepietiekams, pilsētas vajadzībām irplānots 24 paplašināt kapsētu platības un veidot trīs jaunas apbedījumu vietas: Slokā Mežmalas ielāzemesgabalā Sloka 7109 (kadastra nr.13000217109, platība - 165454 m 2 ) 25 , zemesgabalā ar kadastranr.13000180501, atdalot no tā aptuveni 10,7 ha un arī Priedainē zemesgabalā “Priedaines kapi”(kadastra nr.13000061411, platība - 140854 m 2 ). 2009. gadā zemesgabalā Sloka 7109 kapsētai irizstrādāts un Jūrmalas pilsētas domē apstiprināts detālplānojums 26 . Teritorijā pie Jaundubultu kapiem23 Saistošo noteikumu izstrādi nosaka Ministru kabineta 2006. gada 10. marta noteikumu Nr. 819 „Parku ierīkošanaskārtība un apsaimniekošanas pamatprincipi” 10. punkts, kurā teikts, ka „Parks vai tā daļā ir uzskatāma par ierīkotu un zemestransformācija pabeigta, ja parks kopumā vai tā būves kārta ir pieņemta ekspluatācijā un pašvaldība ir izdevusi saistošosnoteikumus par konkrētā parka apsaimniekošanu un aizsardzību.”24 Atbilstoši Jūrmalas pilsētas domes kapsētu izveidošanas un uzturēšanas Jūrmalas pilsētā attīstības programmai līdz2011.gadam (apstiprināta ar Jūrmalas pilsētas domes 2006. gada 21.decembra lēmumu Nr.1291) un Jūrmalas pilsētas teritorijasplānojuma 2010. – 2022.g. plānotajai (atļautajai izmantošanai)25 Zemesgabals izveidots saskaņā ar 2002.gada 3.maija Jūrmalas pilsētas zemes komisijas lēmumu Nr.364, teritorija5,1 ha platībā paredzēta kapsētas izvietošanai.26 Jūrmalas pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.40 „ Par detālplānojuma zemesgabalam Jūrmalā, Sloka 7109projekta grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu”, apstiprināti 2009. gada 11.jūnijā43

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsstarp Lielupes un Skuju ielu ir plānots izveidot kolumbāriju. Nepieciešamības gadījumā kolumbārijusatbilstoši detālplānojumu risinājumiem var projektēt arī iepriekšminētajās jaunajās apbedījumu vietās.2.4. Bioloģiskai daudzveidībai nozīmīgas teritorijas un objektiNo dabas aizsardzības viedokļa vērtīgo teritoriju noteikšana Jūrmalas pilsētas teritorijasplānojuma izstrādei veikta, pamatojoties uz šādiem datiem: teritorijas plānojuma sagatavošanas gaitā veikto meža biotopu izpēti 27 un applūstošo teritorijunoteikšanas dabā 28 rezultātiem; ES LIFE-Nature programmas projekta „Piekrastes biotopu apsaimniekošana un aizsardzība Latvijā”biotopu apsekošanas datiem par Jūrmalas pilsētas administratīvo teritoriju 29 ; Ķemeru nacionālā parka administrācijas plānojuma izstrādei sniegto informāciju; Jūrmalas pilsētas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānu materiāliem; LU Bioloģijas institūta priekšlikumiem teritorijas plānojumam 30 .Šajā nodaļā ir sniegts apkopojums par bioloģiskai daudzveidībai nozīmīgām teritorijām un objektiemJūrmalā. To izvietojums attēlots 2.3. kartoshēmā „Bioloģiskai daudzveidībai nozīmīgas teritorijas unobjekti” 23. lpp.2.4.1. ĪPAŠI AIZSARGĀJAMIE BIOTOPIJūrmalas pilsētā ir izveidojušās Eiropā un visā pasaulē unikālas dabas struktūras, mītapdraudētas augu un dzīvnieku sugas. Daudzi biotopi (16 % no kopējās teritorijas jeb aptuveni 16 km 2 )ir reti un apdraudēti, tādēļ tiem Latvijā 31 un arī visā Eiropas Savienībā 32 ir noteikts aizsardzības statuss.Pilsētā konstatēto aizsargājamo biotopu saraksts sniegts 2.2. tabulā.2.2. tabula. Latvijā un Eiropas Savienībā aizsargājamo biotopu saraksts.Eiropas Savienības nozīmesaizsargājamā biotopaLatvijā īpaši aizsargājamā biotopaveidaAtrašanāsJūrmalānosaukums 1klasifika- Nosaukums 3 Numurs 3 ārpustora kods 2 ĪADTĪADTViengadīgu auguViengadīgu augusabiedrības dūņainās unsabiedrības dūņainās unzemās smilšainās1310 zemās smilšainās6.12 +pludmalēspludmalēsPriekškāpas 2120 + +Ar lakstaugiem klātas 2130* Ar lakstaugiem klātas 6.6.pelēkās kāpaspelēkās kāpas+ +Piejūras pļavas 1630* Jūrmalas pļavas 3.16. +Smiltāju zālāji 6120* Kaļķainas smiltāju pļavas 3.17. +Eitrofas augsto lakstaugu 6430audzes+ +2009.g. maijsaprīlis-maijs27 Atskaite par Jūrmalas pilsētas mežu bioloģiskās daudzveidības novērtējumu. Izpildītājs: Sandra Ikauniece, Rīga,28 Applūstošo teritoriju noteikšana dabā un izvērtējums Jūrmalas pilsētas teritorijā. Izpildītājs: L.Eņģele, 2009. gada29 Avots: http://piekraste.daba.lv, ES LIFE-Nature programmas projekta „Piekrastes biotopu apsaimniekošana unaizsardzība Latvijā”, sadaļa „Piekrastes biotopu kartes jaunākā versija, 2007.03.08.30 Priekšlikumi Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumam 2009. – 2021.gadam. LU Bioloģijas institūta iesniegumsJūrmalas pilsētas domei, reģistrācija Nr.2.2.-9, 14.09.2009.31 Aizsardzības statusu nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.421 “Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidusarakstu” (05.12.2000.) ar grozījumiem LR MK 25.01.2005. noteikumos Nr. 61 un LR MK 27.01.2009. noteikumos Nr.7432 Aizsardzības statusu nosaka Eiropas Padomes 92/43/EEK (1992.gada 21. maijs) direktīvas “Par dabisko dzīvotņu,savvaļas faunas un floras aizsardzību” I pielikums44

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsEiropas Savienības nozīmesaizsargājamā biotopaLatvijā īpaši aizsargājamā biotopaveidaAtrašanāsJūrmalānosaukums 1klasifika- Nosaukums 3 Numurs 3tora kods 2 ĪADTMitri zālāji periodiskiizžūstošās augsnēs3.23.6410 Zilganās molīnijas Moliniacaerulea pļavas kaļķainās,kūdrainās vai mālaināsaugsnēs+ +Mēreni mitras pļavas 6510 + +Sausi zālāji kaļķainās 6210* Sausas pļavas kaļķainās 3.21. +augsnēsaugsnēsSugām bagātas ganības unganību pļavas6270* + +Parastās purvmirtes Myrica 1.3. +gale audzesMežainas piejūras kāpas 2180 Mežainas jūrmalas kāpas 1.8. + +Veci vai dabiski boreāli 9010* Mežainas jūrmalas kāpas 1.8.meži+ +Staignāju meži 9080* Melnalkšņu staignāji 1.15. + +Aluviāli krastmalu unpalieņu meži91E0* Pārmitri platlapju meži 1.11. + +ārpusĪADT1– Biotopu nosaukumi atbilstoši Eiropas Padomes 92/43/EEK (1992.gada 21. maijs) direktīvas “Par dabisko dzīvotņu,savvaļas faunas un floras aizsardzību” I pielikuma interpretācijai „Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamie biotopi Latvijā”(Noteikšanas metodika. Izstrādātājs: Latvijas Dabas fonds, Rīga, 2010.), kas apstiprināta ar Vides ministra 2010. gada 15. martarīkojumu Nr.93.2– Natura 2000 kods atbilstoši Eiropas Padomes 92/43/EEK (1992.gada 21. maijs) direktīvas “Par dabisko dzīvotņu,savvaļas faunas un floras aizsardzību” I pielikumam3– atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr.421 “Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu”(05.12.2000.) ar grozījumiem LR MK 25.01.2005. noteikumos Nr. 61 un LR MK 27.01.2009. noteikumos Nr.74*- Eiropas nozīmes prioritāri biotopi saskaņā ar Eiropas Padomes 92/43/EEK (1992.gada 21. maijs) direktīvas “Pardabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību” I pielikumu un Ministru kabineta noteikumu Nr. 153 „Noteikumi parLatvijā sastopamo prioritāro sugu un biotopu sarakstu” pielikumam (21.02.2006.).Īpaša pilsētas dabas bagātība ir kāpu meži, slapjie meži un palieņu pļavas. Nozīmīgākieaizsargājamie biotopi Jūrmalā ir mežainas jūrmalas kāpas, melnalkšņu staignāji, parastās purvmirtesaudzes un aizsargājamie pļavu biotopi 33 .Mežainajām jūrmalas kāpām (apzināti aptuveni 897 ha) pilsētā ir sastopami gan ļoti tipiski unkvalitatīvi biotopi (tipiska veģetācija, dažāda vecuma audzes, bioloģiski vecas priedes), gan arīeitroficētas kāpas, kurām raksturīga korinšu, ievu, pīlādžu krūmu stāva veidošanās un netipiskaszemsedzes sugas. Visizcilākie kāpu meži atrodas dabas parka „Raga kāpa” teritorijā. Plašas unkvalitatīvas mežainās kāpas ir Jaunķemeros Ķemeru nacionālajā parkā, mežu masīvā pie Krastciema,starp Valteriem un Mellužiem un posmā no Priedaines līdz Vārnukrogam. Kvalitatīvie biotopi vienlaicīgisatur cita aizsargājamā biotopa „Veci vai dabiski boreāli meži” (ES prioritāras nozīmes aizsargājamsbiotops, kods 9010*) pazīmes un vienlaicīgi ir arī dabiskie meža biotopi. Visvairāk ietekmēta(veģetācijas izmaiņas, aizaugšana) mežaino jūrmalas kāpu josla ir Rīgas līča piekrastē Bulduros unDzintaros.Mežaino jūrmalas kāpu saglabāšanai ir liela nozīme Jūrmalas pilsētas meža aizsardzībā. Tajāsnav pieļaujama reljefa pārveidošana, ierobežojama apbūve, ieteicama labiekārtošana. Vēlams tūrismavajadzībām atsevišķus masīvus saglabāt bez īpašas infrastruktūras (labiekārtoti celiņi, soliņi), tādejādidažādojot apmeklētāju priekšstatu par mežainajam jūrmalas kāpām un piedāvājot relatīvi dabiskabiotopa fragmentus. Jāturpina pameža izciršana vietās, kur notiek mežaino jūrmalas kāpu aizaugšana.Melnalkšņu staignāji (aptuveni 24 ha) sastopami mitrās starpkāpu ieplakās, pazemesspiedūdens atslodzes vietās. Tiem raksturīga mozaīkveida zemsedzes veģetācija, izteikts ciņainsmikroreljefs, ko veido neapplūstoši ciņi ap koku pamatnēm, un atkarībā no gadalaika daļēji vai pastāvīgi33Īpaši aizsargājamo biotopu nosaukumi norādīti atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajos aktos lietotajiemnosaukumiem45

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsapplūstoši laukumi starp ciņiem. Kokaudzei bieži raksturīga dažādvecuma struktūra. Jūrmalā ilgstošisausos klimatiskajos apstākļos mitrums var būt izteikti periodisks. Pie šī biotopa pieskaitāmas arīaizaugušas pārmitras pļavas, kurās dominē melnalkšņi un tipiskā zemsedze vēl tikai sāk veidoties.Jūrmalā biotops izplatīts uz rietumiem no Kauguriem, meža masīvā pie Krastciema, pie Druvciema,atsevišķās vietās lielāku meža teritoriju malās, Lielupes applūstošajā teritorijā. Biotopa kvalitātedažādās teritorijās atšķirīga, daudzās vietās dabisko struktūru degradējusi ciršana. Pameža izciršanavairākās vietās biotopu ir zināmā mērā ietekmējusi mitruma režīmu un audzes struktūru, tādēļmelnalkšņu staignāju apsaimniekošanā ir aizliegta galvenā un kopšanas cirte, meža transformācijaapbūvei, reljefa pārveidošana, turpmāka nosusināšana.Parastās purvmirtes Myrica gale audzes (aptuveni 162 ha) izplatītas Ķemeru nacionālāparka teritorijā kalķainajos purvu biotopos. Jūrmalā tās sastopamas Slokas ezera piekrastē unVecslocenes palienē, teritorijā uz dienvidaustrumiem no ceļa Kauguri-Sloka.Aizsargājamie pļavu biotopi Jūrmalā aizņem aptuveni 290 ha. Lielupes palieņu pļavās irizveidojies savdabīgs ekosistēmu komplekss ar daudzveidīgu pļavu biotopu sastāvu. Tajās ir apzinātiseptiņi Eiropas Savienībā aizsargājami biotopi, no kuriem četriem ir noteikts aizsardzības statuss arīLatvijā. Nozīmīgākie un retākie biotopi ir jūrmalas pļavas un kaļķainas smiltāju pļavas. Jūrmalas pļavaskonstatētas reljefa pazeminājumos mozaīkveidā starp citiem pļavu biotopiem. Šis biotops Latvijāsastopams tikai nedaudzās vietās jūras piekrastē. Tas ir ļoti rets - līdz šim Latvijā konstatēts70 hektāros pļavu. Pļavu kompleksu vēl veido Latvijā un ES aizsargājamās zilganās molīnijas pļavas uzkaļķainām, kūdrainām vai mālainām augsnēm un kaļķainas smiltāju pļavas, kā arī ES aizsargājamāseitrofas augsto lakstaugu audzes, mēreni mitras pļavas un sugām bagātas atmatu pļavas.Aizsargājamie biotopi Jūrmalā sastopami gan īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kur biotopuaizsardzības pamatu un izmantošanas nosacījumus nosaka šo teritoriju aizsardzības un izmantošanasnoteikumi, gan arī ārpus šādām teritorijām. Daļai aizsargājamo biotopu teritoriju aizsardzību nodrošinaRīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjosla (mežainām jūrmalas kāpām piekrastē). Krasta kāpuaizsargjoslas platums ir vismaz 150 m platumā, tajā ietverot arī īpaši aizsargājamos biotopus (joslasplatums Jaunķemeros, kur mežaino jūrmalas kāpu josla ir visplašākā Jūrmalā, sasniedz 360 m).Lielupes palienē sastopamie aizsargājamie pļavu un slapjo mežu aizsargājamie biotopi ietilpst Lielupesapplūstošajā teritorijā, kura ir ietverta Lielupes aizsargjoslā. Šo biotopu aizsardzību nodrošināsvirszemes ūdensobjekta aizsargjoslas režīms. Atbilstoši Aizsargjoslu likuma 37.panta pirmās daļas 4.punkta nosacījumiem, applūstošajās teritorijās ir atļauta biotopu apsaimniekošanai nepieciešamoīslaicīgas lietošanas būvju un dabas tūrismam nepieciešamo skatu torņu, laipu un citu līdzīgu objektubūvniecība. Projektējot šādus objektus, jāplāno tādi risinājumi, kas nodrošina esošā hidroloģiskā režīmasaglabāšanu teritorijā un tās apkārtnē, kas ir priekšnoteikums aizsargājamo pļavu un mežu dzīvotņusaglabāšanai applūstošajā teritorijā.Jaunķemeros uz austrumiem no Ķemeru nacionālā parka teritorijas, meža masīvā pieKrastciema, starp Valteriem un Mellužiem, starp Lielupi, Stirnuragu un Buļļuciemu, kā arī Vārnukrogāplašas mežaino jūrmalas kāpu teritorijas atrodas ārpus teritorijām ar noteiktu aizsardzības režīmu.Tajās, uzsākot plānoto izmantošanu, ir jāveic bioloģiskās daudzveidības izpēte, kurā precīzi tieknoskaidrota īpaši aizsargājamo dzīvotņu, augu un dzīvnieku sugu izplatība un izvērtēta attīstībaspriekšlikuma īstenošanas iespēja un nosacījumi, lai nodrošinātu konstatēto dabas vērtību saglabāšanu.Mežu ekosistēmas, tostarp bioloģiski vērtīgās, ir nozīmīgs pilsētas rekreācijas un vides izglītībasresurss. Šajās vietās var veidot un izbūvēt gājēju takas, velosipēdistu celiņus, dažādas aktīvas atpūtasvietas bērniem un pieaugušajiem, informācijas stendus, norādes, atpūtas vietas (solus, galdus,atkritumu urnas), skatu platformas un citus objektus. Objektu izvietojums un to tehniskie risinājumijāizvēlas pēc iespējas saudzējošāki meža ekosistēmi, ievērojot bioloģiskās daudzveidības izpētēietvertos nosacījumus un ieteicamos pasākumus dabas vērtību saglabāšanai un darbības iespējāmāsnelabvēlīgās ietekmes mazināšanai.Bioloģiski vecu koku grupas un dabisko mežu biotopi. Atbilstoši pieejamajiem mežainventarizācijas datiem, bioloģiskai daudzveidībai nozīmīgas vecas mežaudzes veido 16 % mežaudžuno kopējās meža platības pilsētā un ir vecāks par 150 gadiem. Gandrīz 5% mežaudžu ir vecākas par200 gadiem. Kā atsevišķa un Jūrmalas pilsētai nozīmīga vērtība jāatzīmē bioloģiski vecie koki. Īpašiizplatītas Jūrmalā ir vecās priedes. Tām raksturīgas gan lielas apkārtmēra dimensijas, gan resni, izlocītizari, bieza un gluda kreves miza. Šie koki ir gan ainaviski ļoti vērtīgi, gan nozīmīga dzīvesvietaspecifiskām bezmugurkaulinieku sugām, kuru eksistence atkarīga tieši no šādiem kokiem. Vairākāsvietās uz vecajām priedēm Jūrmalā konstatētas aizsargājamās vaboles skujkoku sveķotājkoksngrauža46

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsNotorina punctata darbības pēdas. Bioloģiski vecās priedes sastopamas gan kā atsevišķi koki jaunākāmežaudzē, gan veido kompaktās teritorijas (mežu nogabalus). Nereti tās aug apbūvētās teritorijās,zaļajā zonā pie mājām, pagalmos, parkveida teritorijās. Druvciemā aug bioloģiski vecu ozolu audze, kasir arī vietējas nozīmes īpaši aizsargājamie koki.Dabisko meža biotopu inventarizācija iepriekšējā laika periodā nav veikta visos mežos, uzkartēm tie identificējami vietās, kur lielākā blīvumā atzīmētas bioloģiski veci koki - priedes un ozoli. Tiesastopami Ķemeru nacionālā parka mežos, Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā. OzoliemDruvciemā (Slokas ielā 92) noteikts aizsargājamo koku statuss, taču bioloģiski vecu koku grupasJaunķemeros uz austrumiem no Ķemeru nacionālā parka teritorijas, mežā starp Kaugurciemu unVaivariem, pie Krastciema, starp Valteriem un Mellužiem, starp Mellužiem, Druvciemu unJaundubultiem, starp Majoriem, Dzintariem un Bulduriem, starp Lielupi, Stirnuragu un Buļļuciemu un arīVārnukroga apkārtnē atrodas ārpus teritorijām ar noteiktu aizsardzības statusu. Vienīgais tosaglabāšanas veids ir teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos noteikt šiem mežiem saudzējošuizmantošanu.Plānojot saimniecisko darbību, apbūvi, kā arī veicot labiekārtošanas darbus, jācenšas saglabātbioloģiski vecās priedes, to grupas un mežu nogabalus.Bioloģiski vērtīgas mežu teritorijas. Apkopojot pieejamo informāciju par īpašiaizsargājamiem biotopiem, bioloģiski vecu koku klātbūtni mežos un dabisko mežu biotopiem, pilsētasteritorijā konstatējami vairāki nelieli mežaudžu masīvi, kurus veido aizsargājamo biotopu kompleksi unteritorijai tipiskas mežaudzes. Šīs teritorijas ir nepieciešams saglabāt nefragmentētas, nesamazināt toplatības, lai nepazaudētu Jūrmalai pašlaik vēl raksturīgās mežu biotopu vērtības. Nav pieļaujama arījauna mežu masīvu malu apbūve, robežjoslas mežaudžu pārveidošana un transformācija. Lai gan biežimasīvu malās vērojama lielāka eitrofikācijas ietekme, bieza pameža veidošanās, šīs robežteritorijas irļoti svarīgas, jo kalpo kā buferzona aizsargājamajiem biotopiem, kas atrodas dziļāk masīvā. Bioloģiskivērtīgās mežu teritorijas ir šādas 34;35 : starp Jaunķemeriem un Kaugurciemu no šosejas uz jūras pusi, ietverot arī sanatorijas„Dzintarkrasts” teritoriju; meži pie Slokas; Kraukļu kalni un viss meža masīvs pie Krastciema; meža masīvs starp Valteriem un Mellužiem (izņemot tā dienvidaustrumu malu); daļa no meža masīva starp Druvciemu un Jaundubultiem (rietumu puse); meži abpus Dzintaru viaduktam (ziemeļu daļā ainaviska vērtība, dienvidu daļā biotopuvērtība); Sēņu kalns starp Stirnu ragu un Lielupi; Ragakāpa (izcilas mežainās jūrmalas kāpas).Bioloģiski vērtīgās mežu teritorijas ir tās, kurām jau ir noteikts aizsardzības statuss (Ķemerunacionālajā parkā un dabas parkā „Ragakāpa”), vai kurās ir konstatēti īpaši aizsargājami biotopimežainās jūrmalas kāps un melnalkšņu staignāji (skatīt 2.3. kartoshēmu).2. 4. 2. ĪPAŠI AIZSARGĀJAMĀS DABAS TERITORIJAS UN OBJEKTIĪpaši aizsargājamās dabas teritorijas aizņem 37 % jeb 37,5 km 2 no Jūrmalas kopējās platības.Pilsētas rietumu daļu no Slokas un Kauguriem līdz pilsētas rietumu robežai aizņem Ķemerunacionālais parks 36 , ziemeļu daļā atrodas dabas parks „Ragakāpa” 37 , bioloģiski vērtīgākajās Lielupespalieņu pļavās izveidots dabas liegums „Lielupes grīvas pļavas” 38 , unikālā priežu audzē Lielupes labajā34 Atskaite par Jūrmalas pilsētas mežu bioloģiskās daudzveidības novērtējumu. Sagatavota Jūrmalas pilsētas teritorijasplānojuma 2009. – 2021.g. izstrādes ietvaros. Izpildītājs: Sandra Ikauniece, Rīga, 2009.g. maijs35 Vērtējumā nav ietverti Ķemeru nacionālā parka dabas lieguma zonā, ainavu aizsardzības zonā Ķemeros esošie meži,kā arī Rīgas pilsētai piederošie Priedaines un Vārnukroga apkārtnē36 LR „Ķemeru nacionālā parka likums” (19.06.2001.)37 Ministru kabineta noteikumi Nr.83 "Noteikumi par dabas parkiem" (09.03.1999. ar grozījumiem līdz 25.06.2009.),valsts aizsardzībā no 1962. gada, ar šiem MK noteikumiem aizsardzības nodrošināšana tiek turpināta38 Ministru kabineta noteikumi Nr.212 “Noteikumi par dabas liegumiem” (15.06.1999., ar grozījumiem līdz 30.06.2006.),dabas liegums „Lielupes grīvas pļavas” izveidots 2004.g.47

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumskrastā – dabas liegums „Darmštates priežu audze” 39 , Bolderājas – Priedaines kāpu grēdā - vietējasnozīmes īpaši aizsargājams ģeoloģiski-morfoloģiskais objekts „Baltā kāpa” 40 un mikroliegums Bažciemāpie Rīgas –Tukuma - Ventspils dzelzceļa līnijas 41 . Pilsētā ir apzināti arī 52 īpaši aizsargājamie koki.Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju izvietojums ir parādīts 2.3. kartoshēmā „Bioloģiskai daudzveidībainozīmīgas teritorijas un objekti”.Ķemeru nacionālais parks (platība Jūrmalā - 32,6 km 2 ) ir izveidots, lai saglabātu šīs teritorijasdabas, kultūrvēsturiskās un kurortoloģiskās vērtības, lai aizsargātu minerālūdeņu un ārstniecisko dūņuveidošanās procesus, kā arī lai veicinātu nenoplicinošu saimniecisko darbību, dabas tūrismu unekoloģisko izglītību. Jūrmalā nacionālais parks aizņem trešo daļu no kopējās pilsētas teritorijas. Parksaptver Ķemerus, Jaunķemerus, mežus, kam raksturīgas vecu bioloģiski vērtīgu koku audzes, Slokaspurvu ar ārstniecisko dūņu krājumiem un sērūdeņraža veidošanās rajonu, Slokas un citiem ezeriem;Vēršupīti un Vecsloceni, purvmirtes audzes Slokas ezera un Vecslocenes krastos; piekrastes kāpumežus un pludmali Jaunķemeros. Nacionālajā parkā teritorijas plānojuma izstrādes laikā no 2009. līdz2012. gadam ir spēkā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārīgie aizsardzības noteikumi 42 , jaindividuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos 43 nav noteikts citādi. Parkam Jūrmalasadministratīvajā teritorijā ir izdalītas trīs funkcionālās zonas: dabas lieguma, ainavu aizsardzības unneitrālā (zonu izvietojumu skatīt kartē „Apgrūtinājumi’). Katrā no tām izmantošanas nosacījumi atšķiras.Dabas aizsardzības plānā ir ietverti nacionālajā parkā īstenojamie dabas aizsardzības, tūrismainfrastruktūras izveides, sabiedrības informēšanas un citi pasākumi. Nacionālā parka teritorija Jūrmalāiedalīta divās tūrisma zonās: intensīvajā un dabas tūrisma zonā (2.5. attēls). Tajās plānota kempingu untelšu vietu, dabas, kultūrvēsturisko, un vēstures taku izveide, dzīvās dabas, t.sk. putnu vērošana,izjādes ar zirgiem, velomaršruti, īpaši pasākumi un citu parka tūrisma produktu attīstība.Ar 25.02.2011. rīkojumu nr. 125 (VARAM) dabas aizsardzības plāna darbība pagarināta līdz31.12.2015. Teritorijas plānojuma darbības laikā ir jāizstrādā jauns nacionālā parka dabas aizsardzībasplāns nākamajam apsaimniekošanas periodam, jāpilnveido individuālie aizsardzības un izmantošanasnoteikumi un, ja nepieciešams, tajos jāprecizē nacionālā parka funkcionālās zonas Jūrmalas pilsētasteritorijā. Pēc jaunu individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu apstiprināšanas Ministrukabinetā tie noteiks teritorijas izmantošanas nosacījumus Jūrmalas teritorijas plānojuma darbības laikā.Jūrmalā parka teritorijā pašlaik darbojas Ķemeru nacionālā parka informācijas centrs „Mežamāja”, ir ierīkota Slokas ezera dabas taka, Dumbrāju taka. Parka dabas resursi un vērtības dodiespējas turpmāk attīstīt tūrisma infrastruktūru rehabilitācijai, rekreācijai un sabiedrības izglītošanai(pastaigu un izziņas takas, atpūtas vietas, peldvietas, veloceliņus, apskates objektus, skatu platformas,torņius un citus plānotos objektus 44 ).Dabas parkam „Ragakāpa” (platība – 150 ha) ir noteikts aizsardzības statuss, lai saglabātuvecās priežu audzes, nozīmīgas mežainās jūrmalas kāpas un citus kāpu biotopus. Dabas parks iriedalīts divās funkcionālajās zonās: dabas lieguma un dabas parka zonā (zonu izvietojumu skatītteritorijas plānojuma grafiskās daļas kartē „Apgrūtinājumi’). Atļautās un aizliegtās darbības tajāsteritorijas nosaka vispārējie, kā arī individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi 45 . Parkam irizstrādāts un apstiprināts dabas aizsardzības plāns 2004. – 2010.gadam (ar 25.02.2011. rīkojumu nr.125 (VARAM) dabas aizsardzības plāna darbība pagarināta līdz 31.12.2015.) Tāpat kā Ķemerunacionālajam parkam arī dabas parkam „Ragakāpa” šī teritorijas plānojuma darbības laikā ir jāizstrādājauns dabas aizsardzības plāns, tostarp individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projekts,kas ietver vispārējo noteikumu prasības. Dabas parka teritorija tiek izmantota tūrismam un atpūtai. Tajā39 Ministru kabineta noteikumi Nr.212 “Noteikumi par dabas liegumiem” (15.06.1999., ar grozījumiem līdz 30.06.2006.),valsts aizsardzībā no 1977.gada, ar šiem MK noteikumiem valsts aizsardzības nodrošināšana tiek turpināta40 Jūrmalas pilsētas Tautas deputātu padomes lēmums „Par vietējas nozīmes īpaši aizsargājama dabas objektaizdalīšanu Jūrmalas pilsētā”, 15.sasaukuma 11.sesijas 2.sēde,41 Vides ministra lēmums Nr.50 „Par mikrolieguma izveidošanu Jūrmalas pilsētas teritorijā” (24.072008)42 Šeit un turpmāk - vispārējos aizsardzības un izmantošanas noteikumus nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 264„Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (16.03.2010.)(18.06.2002.)43 Ministru kabineta noteikumi Nr.236 „Ķemeru nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”44 Tā kā nacionālajam parkam esošais dabas aizsardzības plāns ir spēkā līdz 2010. gadam, turpmākajam laikaperiodam tiks izstrādāts jauns plāns. Tajā un individuālajos aizsardzības noteikumos ietvertie pasākumi būs saistoši Jūrmalasteritorijas plānojuma 2010. – 2022.g. darbības laikā attiecībā uz Ķemeru nacionālajā parka dzīvotņu un resursu izmantošanu.45 Ministru kabineta noteikumi Nr.302 „Dabas parka „Ragakāpa” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”(10.08.2004.)48

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsir uzsākta tūrisma infrastruktūras izveide (izbūvētas dabas/izziņas takas, uzstādīti informācijas stendi),kas turpmāk ir pilnveidojama. Piemēram, dabas parkā netālu no Lielupes ietekas jūrā atrodas pašlaikneizmantota Buļluciema bāka – tai ir izdevīgs novietojums un pietiekami labs inženiertehniskaisstāvoklis, lai tur ierīkotu skatu torni un kādu tūristus piesaistošu objektu. Šādu projektu jāsaskaņo ardabas parka individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem, lai tas neradītu kaitējumudabas videi, bet papildinātu atpūtas iespējas parkā.2.5. attēls. Tūrisma zonējums Ķemeru nacionālā parkā Jūrmalas teritorijā (Avots:Ķemeru nacionālā parka dabas aizsardzības plāns).Dabas liegums „Lielupes grīvas pļavas” (platība - 277 ha) ir izveidots, lai saglabātu Lielupesgrīvas palienes ekosistēmu bioloģiskās vērtības, nodrošinot labvēlīgus apstākļus tipiskajām, retajām unaizsargājamām augu sugām un dzīvnieku sugām, vienlaikus nodrošinot lieguma teritoriju atpūtai unizglītošanai. Dabas liegumam nav izdalītas funkcionālās zonas, tā teritorijas izmantošanu nosakavispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi. Dabas liegumam ir izstrādāts dabas aizsardzībasplāns 2005. – 2009.g. Tā darbības termiņš ir pagarināts līdz 2013.gada 31.decembrim (Vides ministrarīkojums Nr.2 „Par dabas aizsardzības plāna darbības termiņa pagarināšanu”). Dabas liegumu veidosešas atsevišķas teritorijas Lielupes palienē Dubultos (2 daļas), Dzintaros, Buļļuciemā, Priedainē, unBražuciemā. Dabas aizsardzības plānā ir izstrādāts tūrisma infrastruktūras, tostarp dabas izziņas unpastaigu taku izvietojums, noteikta informācijas zīmju un stendu vietas. Plānotais taku tīkls, attīstot49

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsgājēju takas gar upi, atpūtas vietas un pieejas upei, ir integrējams Lielupes piekrastes kopējā gājējutaku un ceļu plānojumā. Teritorijas plānojuma darbības laikā dabas liegumam ir jāizstrādā jauns dabasaizsardzības plāns.Aizsargājamā jūras teritorija „Rīgas jūras līča rietumu piekraste”. Lai aizsargātumigrējošiem putniem nozīmīgas atpūtas vai ziemošanas vietas, kā arī piekrastes akmeņainos sēkļusjeb rifus, kas ir gan nozīmīgi īpaši aizsargājami biotopi, gan arī zivju nārsta un putnu koncentrēšanasvietas, ES LIFE-Nature programmas projekta „Jūras aizsargājamās teritorijas Baltijas jūras austrumudaļā” ietvaros tika izstrādāts priekšlikums aizsargājamo jūras teritoriju izveidei un sagatavotipriekšlikumā ietverto teritoriju dabas aizsardzības plānu projekti.Aizsargājamo jūras teritoriju statuss, to ārējās robežas un neitrālās zonas pludmalēs, kā arīvispārējā aizsardzības un izmantošanas kārtība noteikta Ministru kabineta 2010. gada 5. janvāranoteikumos Nr. 17. „Noteikumi par jūras aizsargājamām teritorijām”. Aizsargājamās jūras teritorijas„Rīgas jūras līča rietumu piekraste” austrumu daļa piekļaujas Jūrmalas pilsētas administratīvajaiteritorijai Jaunķemeros, ietverot Ķemeru nacionālā parka jūras akvatorijas daļu.Aizsargājamās jūras teritorijas aizsardzības un izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabineta2011. gada 23. augusta noteikumi Nr.653 „Aizsargājamās jūras teritorijas "Rīgas līča rietumu piekraste"individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”. Šie noteikumi Jūrmalas teritorijā arī precizēneitrālo zonu, nosakot, ka visa aizsargājamās teritorija Jūrmalā ietilpst neitrālajā zonā (noteikumu1.pielikums). Tā, atbilstoši iepriekšminēto Ministru kabineta noteikumu nosacījumiem, izmantojamapašvaldības saimnieciskajai darbībai un tūrisma infrastruktūras attīstībai. Apstiprinātais zonējumsatšķiras no Ķemeru nacionālā parka zonējuma, kur pludmale un akvatorija ir ietverta ainavuaizsardzības zonā (skatīt kartē „Apgrūtinājumi”). Turpmāk, izstrādājot Ķemeru nacionālā dabasaizsardzības plānu un individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus, daļā, kur pārklājasnacionālā parka un aizsargājamā jūras teritorija, ir jānosaka saskaņots funkcionālais zonējums,apsaimniekošana un izmantošana. Līdz vienota funkcionālā zonējuma noteikšanai vietās, kur pārklājasatšķirīgi zonējumi, spēkā ir stingrākās prasības. Teritorijai ir izstrādāts un apstiprināts dabasaizsardzības plāns 2009. – 2018.gadam (2010. gada 24. februāra rīkojums Nr.63).Aizsargājamās jūras teritorijas dabas vērtību saglabāšanai un peldūdeņu kvalitātei būtiski irsamazināt biogēno vielu slāpekļa un fosfora noplūdi no sauszemes teritorijām.Dabas lieguma „Darmštates priežu audze” (platība – 4,9 ha) izveidošanas mērķis ir saglabātīpatnējo, dendroloģiski vērtīgo priežu audzi un teritorijas ainavisko pievilcību. Priežu audze irizveidojusies no Darmštates sēklu firmā iegūtām sēklām, augot Jūrmalas augsnes un klimata apstākļos.Uz to attiecas vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi. Šī ir vienīgā no Jūrmalas ĪADT, kuraiizstrādātais un apstiprinātais dabas aizsardzības plāns būs spēkā lielu daļu no jaunā teritorijasplānošanas perioda – līdz 2016. gadam. Tajā realizējami plānā ietvertie apsaimniekošanas pasākumi:priežu audzes saglabāšana, svešo sugu ierobežošana, vietas popularizēšana un labiekārtošana(autostāvvietas izveide – pie teritorijas, tūrisma takas, atpūtas vietu izveide).Vietējas nozīmes īpaši aizsargājamam ģeoloģiski-morfoloģiskajam objektam „Baltākāpa” (platība – 60 ha) ir noteikts aizsardzības statuss, lai saglabātu Bolderājas – Priedaines kāpugrēdas rietumu galu, kas atrodas Jūrmalas teritorijā. Pašvaldības lēmumā par aizsardzības statusaizveidi ietverti arī galvenie apsaimniekošanas pasākumi: skatu laukuma un kāpņu izveide, barjeruizbūve, kā arī aizliegumi bojāt dabas objektu, pārvietojot grunti, bojājot augu seku un citi. Objektam navdabas aizsardzības plāna, tā labiekārtojums nav veikts.Mikroliegums (platība – 3 ha) pie Bažciema ir izveidots īpaši aizsargājamai augu sugai. Tajānoteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi, kas nodrošina esošo veģetācijas augšanas apstākļusaglabāšanu. Ievērojot mikrolieguma nelielo platību un novietojumu blakus dzelzceļam, mazdārziņiemun plānotajam Kauguru apvedceļam, nākotnē ir jāvērtē šī mikrolieguma aizsardzības statusa efektivitāteaizsargājamas augu sugas aizsardzības nodrošināšanā.Īpaši aizsargājamie koki Jūrmalā ir noteikti Jūrmalas pilsētas domes 16.03.2006.saistošajosnoteikumos Nr.6 „Jūrmalas pilsētas apstādījumu (zaļstādījumu) uzturēšana un aizsardzība” 46 . To skaitā8 vietējo sugu un 3 svešzemju sugu koki ir valsts nozīmes, 3 koki – kultūrvēsturiskie, 31 vietējo sugukoks, 2 – svešzemju sugu un 5 īpatnējie koki ir vietējas nozīmes aizsargājamie koki (sarakstu skatīt46 Ir izstrādāti jauni pašvaldības saistošie noteikumi.50

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums2.5. pielikumā). 2010. gada 16. martā pieņemtajos Ministru kabineta noteikumos Nr.264 „Īpašiaizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” 2. pielikumā ir noteiktistingrāki kritēriji vietējo un citzemju sugu dižkoku - aizsargājamo koku iekļaušanai valsts aizsargājamokoku statusā nekā tas bija iepriekš. Jūrmalas pilsētas dome ir izstrādājusi jaunus saistošos noteikumus,saskaņojot tos ar Ministru kabineta noteiktajām prasībām.Ap aizsargājamiem kokiem 10 metru platā zonā, mērot no vainaga projekcijas ārējās malas, iraizliegta jebkāda saimnieciskā darbība, kas var ietekmēt koka augšanu un attīstību, tajā skaitā, arībūvniecība.Ir vairākas plānotās aizsargājamās dabas teritorijas - potenciālie mikroliegumi. ApzinotĶemeru nacionālā parka dabas vērtības, ir konstatēts, ka tā ainavu aizsardzības zonā ir nepieciešamsizveidot trīs mikroliegumus putnu sugu aizsardzībai 47 . Detālplānojumā, kas izstrādāts zemes gabalamDzintaros starp Turaidas ielu, Zvejas ielu un Lielupes atteku, ir ietverta teritorija, kurā veidojamsmikroliegums aizsargājamas augu sugas atradnes aizsardzībai. Teritorijas plānojumā ir norādītaspotenciālās mikroliegumu teritorijas (skatīt 2.3. kartoshēmu „Bioloģiskai daudzveidībai nozīmīgasteritorijas un objekti”). Mikroliegumu izveidi veic, atbilstoši Ministru kabineta noteikumos Nr.45„Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi” noteiktajai kārtībai. Parmikrolieguma izveidi ārpus meža zemēm atbildīgā institūcija ir Vides aizsardzības un reģionālāsattīstības ministrija.2. 4. 3. NOSACĪJUMI DARBĪBĀM AR BŪTISKU IETEKMI UZ NATURA 2000 TERITORIJĀMEiropas Savienībā ir izveidots vienots Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīkls (Natura2000), lai nodrošinātu īpaši aizsargājamo biotopu, īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamoīpaši aizsargājamo dzīvotņu aizsardzību, vai arī lai veiktu to atjaunošanu dabiskās izplatības areālarobežās, ja tas nepieciešams. Kritērijus šo dabas teritoriju izveidošanai nosaka Ministru kabinets –teritorijas plānojuma izstrādes laikā ir spēkā Ministru kabineta 2002. gada 28. maija noteikumi Nr. 199„Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) izveidošanas kritēriji Latvijā”. LatvijasEiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) saraksts, kurā iekļautas visas kritērijiematbilstošās aizsargājamās teritorijas un mikroliegumi, noteikts likuma „Par īpaši aizsargājamām dabasteritorijām” pielikumā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādā priekšlikumusjaunu, kritērijiem atbilstošu aizsargājamo teritoriju izveidošanai, aizsargājamās teritorijas kategorijasmaiņai vai robežu grozījumiem gadījumos, kad Eiropas nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām(Natura 2000) nav nodrošināts pietiekams aizsardzības režīms.Jūrmalas pilsētā Natura 2000 teritoriju tīklā ir iekļauts Ķemeru nacionālais parks, dabas liegums„Lielupes grīvas pļavas”, dabas parks „Ragakāpa” 48 un aizsargājamā jūras teritorija „Rīgas līča rietumupiekraste”. Latvijas Natura 2000 - Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju funkcionālo zonējumuun apsaimniekošanas kārtību nosaka vispārējie un to individuālie aizsardzības un izmantošanasnoteikumi (skatīt 2.4.2. nodaļu).Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, tostarp Natura 2000 teritorijas un objekti, Jūrmalā irnozīmīgs tūrisma infrastruktūras un kurortoloģijas kā nozares attīstības resurss. Ievērojot to, ka viensno Jūrmalas pilsētas stratēģiskajiem mērķiem ir modernas kūrortpilsētas attīstība un pilsētas telpiskāsattīstības perspektīvā Jaunķemeri ir noteikta kā klusā kūrorta teritorija, Jaunķemeros Ķemeru nacionālāparka neitrālajā un ainavu aizsardzības zonā atsevišķām teritorijām ir noteikta funkcionālā zona „kūrortateritorija”, kurā ir atļauts attīstīt tikai ar kūrorta darbību saistītus pakalpojumus. Pašlaik Jaunķemerosdarbojas divas sanatorijas „Jaunķemeri” un „Dzintarkrasts”. Tā kā funkcionālā zona „kūrorta teritorija”(skatīt karti „Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana” Grafiskajā daļā) ir noteikta nacionālā parka daļai,kas ir arī Eiropas nozīmes aizsargājama dabas teritorija, uz to attiecas likuma „Par īpaši aizsargājamāmdabas teritorijām” un likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” nosacījumi, kas nosaka to, kaparedzētai darbībai, kas var būtiski ietekmēt Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura2000) veic ietekmes uz vidi novērtējumu 49 . Tā veikšanas kārtību regulē Ministru kabineta 2006.g.6.jūnija noteikumi Nr.455 „Kārtība, kādā novērtējama ietekme uz Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamodabas teritoriju (NATURA 2000)”. Novērtējuma galvenie posmi ir: ziņojuma pirmās redakcijassagatavošana, tā sabiedriskā apspriešana, ziņojuma galīgās redakcijas sagatavošana. Paredzēto47 Dabas aizsardzības pārvaldes Ķemeru nacionālā parka administrācijas informācija, 2009.48 LR likuma „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” (02.03.1993. ar grozījumiem līdz 30.04.2009.) pielikums49 LR Likuma „Par īpaši aizsargājamām teritorijām” 43.panta 4. daļa un LR likuma ‘Par ietekmes uz vidi novērtējumu”8 1 .panta nosacījumi51

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsdarbību atļauj veikt, ja tā negatīvi neietekmē Natura 2000 teritorijas ekoloģiskās funkcijas, integritāti unnav pretrunā ar tās izveidošanas un aizsardzības mērķiem 50 . Ja saskaņā ar veikto novērtējumuparedzētā darbība negatīvi ietekmēs teritoriju, bet paredzētā darbība ir vienīgais risinājums, laiapmierinātu sabiedrībai nozīmīgas intereses, arī sociālās vai ekonomiskās intereses vai paredzētāsdarbības īstenošana negatīvi ietekmēs teritorijā sastopamās Eiropas Savienības prioritārās sugas vaibiotopus, kas noteiktas saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likumu izdotajā normatīvajā aktā, betparedzētā darbība ir vienīgais risinājums un nepieciešams sabiedrības veselības aizsardzības,sabiedrības drošības vai vides aizsardzības interesēs, Vides pārraudzības valsts birojs sniedz atzinumupar novērtējuma ziņojuma galīgo redakciju un sagatavo informatīvo ziņojumu Ministru kabinetamlēmuma pieņemšanai par paredzēto darbību, kā arī nosūta ziņojumu Eiropas Komisijai, ja saskaņā arMinistru kabineta lēmumu paredzētā darbība ir vienīgais risinājums atbilstoši likumam "Par īpašiaizsargājamām dabas teritorijām". Līdzīga kārtība noteikta gadījos, ja plānotā darbība ir nepieciešamacitu sabiedrībai sevišķi svarīgu interešu apmierināšanai. 51Ja nav saņemts biroja atzinums, valsts un pašvaldības institūcijas nav tiesīgas akceptēt vaiizsniegt paredzētās darbības veikšanai nepieciešamos dokumentus, tai skaitā akceptēt būvprojektu vaiizsniegt būvatļauju, izsniegt atļauju piesārņojošas darbības veikšanai, C kategorijas piesārņojošasdarbības apliecinājumu, zemes transformācijas atļauju 52 .Saskaņā ar likumu „Par īpaši aizsargājamām teritorijām” gadījumos, ja plānotai darbībai irnegatīva ietekme uz Natura 2000 teritoriju vai Eiropas Savienības prioritārām sugām vai biotopiem,nosaka kompensējošos pasākumus. To noteikšanas nosacījumus un kārtību regulē Ministru kabineta2006. gada 18.jūlija noteikumi Nr. 594 „Noteikumi par kritērijiem, pēc kuriem nosakāmi kompensējošiepasākumi Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) tīklam, to piemērošanas kārtībuun prasības ilgtermiņa monitoringa plāna izstrādei un ieviešanai”. Atbilstoši šo noteikumu prasībāmparedzētās darbības ierosinātājs piemēro vismaz vienu no šādiem kompensējošiem pasākumiem: paredzētās darbības vai plānošanas dokumenta ietekmētās Natura 2000 teritorijas daļasaizstāšana ar tiešā tuvumā (blakus) esošu teritorijas daļu, kas pēc ekoloģiskajiem parametriem irlīdzvērtīga ietekmētajai Natura 2000 teritorijai; jaunas Natura 2000 teritorijas izveidošana, kas atbilst paredzētās darbības vai plānošanasdokumenta ietekmētās Natura 2000 teritorijas daļai un ietekmētās sugas vai biotopa ekoloģiskajiemparametriem, citur Latvijas teritorijā; sugas vai biotopa atjaunošanas pasākumi, kas nodrošina paredzētās darbības vai plānošanasdokumenta ietekmētās sugas vai biotopa saglabāšanu līdzvērtīgā apjomā (īpatņu vai atradņuskaits, biotopa platība), esošajās Natura 2000 teritorijās.Papildus tam, paredzētās darbības ierosinātājs vienlaikus ar priekšlikumiem parkompensējošiem pasākumiem izstrādā kompensējošo pasākumu ilgtermiņa monitoringa plānu, kurāparedz vismaz piecus gadus apsekot jaunizveidoto Natura 2000 teritoriju vai tās daļu vai sugas vaibiotopu atjaunošanas pasākumus, lai izvērtētu, vai izvēlētie kompensējošie pasākumi līdzsvaroparedzētās darbības vai plānošanas dokumenta radītās negatīvās izmaiņas.Sagatavojot būvniecības ieceres kūrorta objektu būvniecībai Ķemeru nacionālā parka teritorijā,jau ieceres izstrādes stadijā ir jāņem plānotā objekta iespējamās atrašanās vietas specifika, normatīvoaktu prasības un jāpiedāvā risinājumi tādu objektu attīstībai, kuri negatīvi neietekmētu Natura 2000teritorijas ekoloģiskās funkcijas un saskanētu ar teritorijas izveidošanas un aizsardzības mērķiem (skatīt2.4.2. nodaļu).50 LR Likuma „Par īpaši aizsargājamām teritorijām” 43.panta 5. daļa51 Šīs prasības nosaka MK noteikumu Nr. 455 „„Kārtība, kādā novērtējama ietekme uz Eiropas nozīmes īpašiaizsargājamo dabas teritoriju (NATURA 2000)” 19. un 20.punkts52 MK noteikumu Nr. 455 „„Kārtība, kādā novērtējama ietekme uz Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju(NATURA 2000)” 25.punkts52

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsRisinājumi un ieteikumi dabas aizsardzības jomā: Teritorijas plānojumā ir iezīmētas īpaši aizsargājamās teritorijas un objekti, bioloģiskaidaudzveidībai nozīmīgas teritorijas, kurās konstatēti īpaši aizsargājami biotopi (mežainas jūrmalaskāpas, aizsargājami pļavu biotopi un citi), dabiskie meži biotopi, bioloģiski vecu koku grupas (2.3.kartoshēma „Bioloģiskai daudzveidībai nozīmīgas teritorijas un objekti”). Teritorijas plānojumā, izvērtējot dabas apstākļus, bioloģiskai daudzveidībai nozīmīgo teritoriju unobjektu izvietojumu, to aizsargātības statusu un vēlamos apsaimniekošanas pasākumus,sauszemes ekosistēmām noteikti dažādi zonējuma veidi:Dabas aizsardzības teritorija (D1) - īpaši aizsargājamās dabas teritorijasDabas teritorija (D2) - teritorijas, kur ir konstatēti Eiropas nozīmes aizsargājamidabiskie pļavu un meža biotopi, kā arī, lai saglabātu pilsētas dabiskās ekosistēmas,pilsētbūvniecisko ainavu un vides kvalitāti un nodrošinātu kūrorta resursu un publiskoteritoriju pieejamību.Apstādījumu un atpūtas teritorija (D3) noteiktas, lai nodrošinātu iedzīvotāju veselīgu unaktīvu dzīves veidu – sporta, atpūtas un kultūras aktivitātes brīvā dabā – un veidotupilsētvidi, pilsētas tēlu.Pludmale (D5) noteikta, lai veidotu nepieciešamo infrastruktūru ar mērķi mazinātapmeklētāju slodzi, nodrošinātu pludmales apsaimniekošanu (sadzīves atkritumusavākšana) un minimālu labiekārtojumu atpūtnieku ērtībām (soli, ģērbtuves).Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos noteikts, ka dabas teritorijās (D2) un apstādījumuun atpūtas teritorijās (D3), izstrādājot labiekārtojuma projektu, veic bioloģiskās daudzveidības izpētiun risinājumus izstrādā, pamatojoties uz tās rezultātiem. Bioloģiskās daudzveidības izpēte ietver: teritorijas apsekošanu dabā, veicot floras un faunas inventarizāciju, biotopu kartēšanu,īpaši aizsargājamo biotopu, dabas pieminekļu, īpaši aizsargājamo augu sugu atradņuun īpaši aizsargājamu dzīvnieku dzīvotņu kartēšanu,aprakstu, kurā iekļauj veģetācijas un faunas raksturojumu un informāciju par teritorijākonstatētajām aizsargājamām dabas vērtībām,kartogrāfisko materiālu, kurā attēlots biotopu, īpaši aizsargājamo biotopu, dabaspieminekļu, īpaši aizsargājamo augu sugu atradņu un īpaši aizsargājamu dzīvniekudzīvotņu atrašanās vietu izvietojums, ar mēroga noteiktību 1: 500 (vai citu mēroganoteiktību atbilstoši plānošanas posmā pieejamai kartogrāfiskai pamatnei, teritorijas bioloģiskās daudzveidības novērtējumu, plānotās būvniecības ieceres ietekmes uz dabas vērtībām novērtējumu, nosacījumus un ieteicamos pasākumus dabas vērtību saglabāšanai teritorijā unplānotās būvniecības ieceres īstenošanai, priekšlikumus projekta metam vai apbūves priekšlikumam, ja tāds ir pieejams, laimazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz dabas vērtībām.Bioloģiskās daudzveidības izpēti veic sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperti 53 , teritorijasnovērtējumā pamatojoties uz Sugu un biotopu aizsardzības likumu, Aizsargjoslu likumu, likumu „Parīpaši aizsargājamām dabas teritorijām” un uz šo likumu pamata izdotajiem citiem normatīvajiemaktiem.2. 5. Dabas resursiPilsētas dabas resursus veido piejūras klimats, reljefs, kura attīstībā nozīmīgākā loma ir bijusiLitorīnas jūras stadijai Baltijas jūras attīstībā, Lielupes plūdumam un mūsdienu eolajiem procesiem,dabas struktūru bioloģiskā daudzveidība – smalko, balto smilšu pludmale, sausie kāpu meži, slapjiemeži starpkāpu ieplakās un pazeminājumos, palieņu pļavas Lielupes krastos, Rīgas līča un Lielupesūdeņi, pazemes ūdeņi, tostarp sērūdeņradi saturoši minerālūdeņi un ārstnieciskās dūņas.No Jūrmalā pieejamiem dabas resursiem tiek iegūti galvenokārt pazemes ūdeņi undziedniecības dūņas, tādēļ šajā nodaļā sniegts šo resursu krājumu raksturojums.Valsts SIA „Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” izveidotajā Valsts derīgoizrakteņu kadastrā ir iekļautas 4 derīgo izrakteņu atradnes - Slokā dolomīta ieguvei: divas 1. laukumā,53 Ekspertam, kurš veic bioloģiskās daudzveidības izpēti un sniedz atzinumu par noteiktu biotopu grupu, sugu vai sugugrupu, ir jābūt sertificētam atbilstoši 2010. gada 16. marta Ministru kabineta noteikumiem Nr.267 „Sugu un biotopu aizsardzībasjomas ekspertu sertificēšanas un darbības uzraudzības kārtība”.53

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsviena 2.laukumā un viena smilts ieguvei Lielupes gultnē. Tās netiek izmantotas. Atradnei Slokā1.laukumā – Slokas karjeram izstrādāti zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumi un turpmāk plānota tāizmantošana rekreācijai, amatierzvejai un makšķerēšanai (skatīt 2.3.1. nodaļu), 2. laukumā ieguvepārtraukta 1989. gadā, atlikušie krājumi no bilances norakstīti. Kadastrā ietverto atradņu izvietojumuskatīt 2.6. attēlā.2.6. attēls. Derīgo izrakteņu atradņu izvietojums Jūrmalas pilsētā.2. 5. 1. PAZEMES ŪDEŅIAtbilstoši Latvijas pazemes ūdeņu iedalījumam ūdensobjektos 54 (artēziskā baseina atsevišķasdaļas, kas ir hidrauliski izolētas viena no otras) Jūrmala atrodas pazemes ūdensobjektā D4. Tajāsaldūdeņi ir izplatīti kvartāra un Devona ūdens saturošos nogulumos. Pirmais ūdeni saturošaishorizonts Jūrmalā ir kvartāra perioda Litorīnas jūras aluviālie un eolie smilšainie nogulumi (aQIV, eQIV).Aktīvās ūdens apmaiņas biezums pilsētas teritorijā mainās no 25 m līdz vairāk nekā 250 metriem.Pazemes ūdeņi ir valsts nozīmes zemes dzīļu resurss. 55Ūdensobjektam Jūrmalas teritorijā raksturīgi artēzisko ūdeņu augšupejošas plūsmas apgabali,kas nosaka to zemāku piesārņošanas risku. Devona sistēmas ūdeņus no piesārņošanasneaizsargātajiem gruntsūdeņiem atdala kvartāra nogulumi – smilšmāli ar smilts un grants starpkārtām.No zemāk iegulošās sāļūdeņu zonas ūdensobjektu izolē Narvas svītas ūdeni vāji caurlaidīgie nogulumi(merģelis un māls).Jūrmalas pilsētā centralizētai ūdensapgādei izmanto Arukilas un Gaujas ūdens horizontus, citiūdens lietotāji izmanto gan šo horizontu, gan arī Amatas un Burtnieku svītas ūdeņus. Individuālie ūdenslietotāji iegūst dzeramo ūdeni arī no kvartāra nogulumu slāņa. Jūrmalā notiek arī iesāļūdens unsālsūdens ieguve - galvenokārt no Ķemeru un Pērnavas svītas, kā arī Salaspils un Deimenes ūdenshorizontiem.Atbilstoši VSIA „Latvijas Vides ģeoloģijas meteoroloģijas centra” 56 datu bāzes „Urbumi”informācijai, Jūrmalā pazemes ūdeņu ieguvei ir ierīkoti 33 minerālūdeņu (iesāļūdens un sālsūdens)urbumi un 335 ūdensapgādes urbumi. Urbumu saraksts sniegts 2.6. pielikumā, izvietojums parādīts5.4. kartohēmā „Urbumi un to aizsargjoslas”.Pazemes saldūdeņu ūdensapgādes urbumu izmantošana 2009.g. bija šāda: 68 urbumidarbojas, t.sk. 40 izmanto SIA „Jūrmalas ūdens” pilsētas centralizētai ūdensapgādei, 3 urbumi irrezervē (SIA „Jūrmalas ūdens”), 7 ir jātamponē, 6 dabā nav konstatēti un pārējie (251 urbums) tiekizmantots individuālai ūdensapgādei, galvenokārt privātmājās, vai arī to statuss ir precizējams.Sulfātu saldūdens valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnes Jūrmalā ir pašvaldības SIA„Jūrmalas ūdens” atradnes „Dzintari”, „Jaundubulti”, „Kauguri” un „Ķemeri”, VSIA „Nacionālaisrehabilitācijas centrs” atradne „Vaivari”, VSIA „Bulduru dārzkopības vidusskola” – „Viesturu iela” un SIA„BBN centrs”. Šo atradņu kopējie akceptētie pazemes ūdeņu krājumi 2011. gada 1.janvārī A kategorijai54 Sagatavots Lielupes upes baseina apgabala apsaimniekošanas plāna (2009.g.) izstrādes ietvaros atbilstoši Ministrukabineta 2009. gada 13.janvāra noteikumu Nr.42 „Noteikumi par pazemes ūdens resursu apzināšanas kārtību un kvalitāteskritērijiem” nosacījumiem55 Likums “Par zemes dzīlēm”.56 valsts SIA „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” pēc valsts aģentūras „Latvijas Vides, ģeoloģijas unmeteoroloģijas aģentūra” reorganizācijas - no 2009. gada 1.augusta54

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsbija 27,684 m 3 /diennaktī, N kategorijai – 9 712 m 3 /diennaktī. Valsts nozīmes atradnēs ūdens tiek iegūts37 urbumos. Jūrmalas pilsēta, izmantojot pazemes ūdeņus, ir pilnībā nodrošināta ar dzeramo ūdeni 57 .No minerālūdeņu urbumiem pašlaik darbojas 9, pārējie netiek izmantoti, vai to statuss navzināms. Ārvalstu uzņēmuma „Jantarnij Bereg” izmantotās sulfātu iesāļūdens atradnes Ķemeri(Jaunķemeri) atradnes apstiprinātie A kategorijas 58 krājumi ir 744 m 3 /diennaktī, N kategorijas – 256m 3 /diennaktī. Sāļūdens atradnes pilsētā ir trīs un to krājumi 2009. gada 1.janvārī atbilstoši šādi:„Jaunķemeri, Dzintarkrasts”, - apstiprinātie N kategorija – 1 555 m 3 /diennaktī (lietotājs ārvalstuuzņēmums „Jantarnij Bereg”), „Vaivari 1” - akceptētie A kategorijas krājumi – 576 m 3 /diennaktī (lietotājs- VSIA „Nacionālais rehabilitācijas centrs”) un „Dzintari sanatorija” – apstiprinātie A kategorijas krājumi2160 m 3 /diennaktī (lietotājs – VSIA „Iekšlietu ministrijas poliklīnika”). Sālsūdens atradnes „Jaunķemeri1” apstiprinātie A kategorijas krājumi – 70 m 3 /diennaktī, N kategorijas – 130 m 3 /diennaktī (lietotājs SIA„SANARE-KRC Jaunķemeri”). Pašlaik saimnieciskajā darbībā izmantojamo minerālūdeņu krājumuapjoms ir pietiekams. Nākotnē, attīstoties jauniem kūrorta objektiem un esošajiem paplašinoties, irjāatsāk neizmantoto minerālūdeņu urbumu resursu izpēte un izmantošana vai arī jāizvērtē jaunuurbumu ierīkošanas nepieciešamība.Pazemes ūdeņu valsts monitoringa ietvaros Jūrmalā tiek veikti pazemes ūdeņu kvantitatīvā unkvalitatīvā stāvokļa novērojumi. Valsts monitoringa staciju saraksts Jūrmalas administratīvajā teritorijāsniegts 2.7. pielikumā, izvietojums attēlots 2.2. attēlā.2. 5. 2. DZIEDNIECĪBAS DŪŅASDziedniecības dūņu krājumi atrodas Slokas purvā. Atradnes „Sloka” (16. meža kvartālā ĶemeruNacionālais parka teritorijā, izvietojumu skatīt 2.4. attēls) krājumu izpēte ir veikta 1981. gadā 59 . Tāsģeoloģiskie dziedniecības dūņu krājumi - 842 000 m 3 , aprēķinātie kopējie ekspluatācijas krājumi –584 000 m 3 . Ņemot vērā dūņu izmantošanas koeficientu 0,62 (kā dziedniecības resursi tiek izmantoti 62% no dūņu kopējā apjoma), aprēķināti ārstniecisko dūņu ekspluatācijas krājumi – 362 080 m 3 (mitrums90 %) jeb 325 872 tonnas.2011. gada 1. janvārī, atbilstoši Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra derīgoizrakteņu bilancei par 2010. gadu datiem, atradnē „Sloka” dziedniecības dūņu A kategorijas krājumi bija680,96 tūkstoši m 3 un N kategorijas krājumi – 129,54 tūkstoši m 3 (ar mitrumu 90%) 60 . Saglabājotiesesošajiem dziedniecības dūņu ieguves apjomiem, atradnes krājumu pietiktu vēl ilgam laikam - aptuveni150 gadiem. Savukārt, strauji attīstoties kurortoloģijas pakalpojumiem un pieaugot dūņu izmantošanaidziedniecībā, ir nepieciešams plānot nepieciešamos dūņu apjomus un laikus uzsākt jaunu atradņuizpēti. Dabas aizsardzības pārvaldes Ķemeru nacionālā parka administrācija nodrošina dūņu krājumuresursu saglabāšanu un izsniedz licences ārstniecisko dūņu ieguvei.Risinājumi un ieteikumi dabas resursu apsaimniekošanas jomā:Teritorijas plānojumā ietverta funkcionālā zona „kūrorta teritorija”, kura noteikta, lai veicinātu kūrortapakalpojumu attīstību, nodrošinātu kurortoloģijas attīstību pilsētā. Ārstniecisko minerālūdeņu un dūņukrājumi pilsētā ir priekšnoteikums kūrortu attīstībai, balstoties uz vietējiem resursiem.57 Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstības investīciju projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošana Kopsavilkumaziņojums. Rīga: SIA „Aqua-Brambis”, 2008.58 Iedalījumu kategorijās nosaka 2005. gada 21.jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr. 448 „Noteikumi par valstsnozīmes derīgo izrakteņu atradnēm un to izmantošanas kārtību, valsts nozīmes derīgo izrakteņu izmantošanas kārtību, kā arīzemes dzīļu izmantošanas atļauju vai licenču izsniegšanas konkursa vai izsoles kārtību”. A kategorija – izpētīti pazemes ūdeņukrājumi. Šīs kategorijas pazemes ūdeņu krājumus ņem vērā, izstrādājot teritorijas plānojumu. Pazemes ūdeņu atradnesģeoloģiskās izpētes detalitāte ir pietiekama, lai atradnes robežās noteiktu ieguves limitu bez papildu ģeoloģiskās izpētes. Nkategorija – novērtēti pazemes ūdeņu krājumi. Pazemes ūdeņu atradnes ģeoloģiskās izpētes detalitāte ļauj aptuveni noteiktderīgā izrakteņa īpašības, krājumu apjomu un pazemes ūdeņu atradnes robežas. Šīs kategorijas pazemes ūdeņu krājumus ņemvērā, izstrādājot teritorijas plānojumu un attīstības programmu, kā arī plānojot saimnieciskās darbības attīstību.59 Озолиньш З.П. Отчет по исследованию тофяной грязы для бальнеологических целей на территории болотаСлокас в Рижском районе Латвийской ССР. Рига: Управление геологии и охраны недр при Совете министров ЛатвийскойССР, 195960 Avots: Derīgo izrakteņu (būvmateriālu izejvielu, kūdras un dziedniecības dūņu) krājumu bilance par 2010. gadu.Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra, 2011.55

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums3. Dzīvojamā videDzīvojamās vides kvalitāte Jūrmalas pilsētas 100 km 2 lielajā administratīvajā teritorijā ir ļotiatšķirīga. To nosaka gan mājokļa tips, gan pakalpojumu un aktivitāšu pieejamība, publiskās telpaslabiekārtojums un drošība pilsētā. Šajā nodaļā Jūrmala raksturota, vēršot uzmanību uz pakalpojumu unpašvaldības organizētu norišu nodrošinājumu, kas tieši saistīti ar dzīvojamo funkciju.3.1. Iedzīvotāji un apdzīvojumsCilvēku izvēle apmesties uz dzīvi Jūrmalas pilsētā ir tieši saistīta ar pilsētas īpašo raksturu unnovietojumu, kas savukārt ir tās kvalitatīvas dzīves vides nodrošinājuma pamats.Jūrmalas iedzīvotāji ir ļoti dažādi. Jēdziens „jūrmalnieks” ietver sevī cilvēkus ar visdažādākodzīvesveidu un uzturēšanās ilgumu Jūrmalā. Jūrmalnieki ir tie, kuri Jūrmalas pilsētā ir dzimuši unauguši paaudzēs, kuri tikai pēdējos gadus desmitos apmetušies uz pastāvīgu dzīvi pilsētā, un iriedzīvotāji, kas Jūrmalā dzīvo epizodiski - savās vai īrētās vasarnīcās, kas gan pēdējos gadospielāgotas dzīvošanai visos gadalaikos. Par jūrmalniekiem nosacīti var uzskatīt arī pilsētas viesus, kasregulāri atgriežas, lai uzturētos kādā no pilsētas sanatorijām vai viesu izmitināšanas iestādēm.Atšķirību starp pilsētniekiem nosaka arī pilsētas izstieptā struktūra un pilsētu daļu dažādība.Ķemerniekiem, kaugurniekiem un, piemēram, buldurniekiem dažkārt ir grūti sevi identificēt kā vienaspilsētas iedzīvotājus. Savdabīga mūsdienu Jūrmalas iezīme ir tā, ka pilsētas daļās ar vislielākoiedzīvotāju skaitu (Kauguri un Sloka), paveras cita – daudzstāvu dzīvojamā rajona – ainava, nevis kokavasarnīcu un individuālo savrupmāju veidotā pilsētvide, kas vairumam asociējas ar vārdu „Jūrmala”.Jūrmalas sabiedrību veido cilvēki ar ļoti atšķirīgiem ienākumu līmeņiem un attieksmi pretapkārtējo vidi. Mājokļa veids un novietojums dažkārt kalpo kā norāde uz cilvēku sociālo statusu, tāpēcsvarīgi, lai iedzīvotāju noslāņošanās tendences nekļūtu izteiktākas. Teritorijas plānojuma izstrādeskontekstā tas nozīmē ievērot principu par vienlīdzīgām iespējām - piemēram, nodrošinot piekļuvikvalitatīvām dabas teritorijām un nenorobežotām ūdensmalām dažādu dzīvojamo teritorijuiedzīvotājiem, kā arī veicinot plašāku pakalpojumu pieejamību, identificējot vietējos centrus.Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem Jūrmalas pilsētas pastāvīgo iedzīvotāju skaits 2012.gada sākumā bija 56 307, bet 2009. gadā vidēji 55 846 iedzīvotāji. Jūrmalas pilsēta ir vienīgā, kurāpēdējo gadu laikā vērojama neliela, tomēr pozitīva tendence iedzīvotāju skaita izmaiņās (skatīt 3.1.attēlu).Senākie dati par iedzīvotāju skaitu Jūrmalā ir saglabājušies no 1795. gada, kad Jūrmalastagadējā teritorijā dzīvoja 2002 iedzīvotāji. 61 Maksimālais iedzīvotāju skaits Jūrmalā bija 1989.gadā, kadtas sasniedza gandrīz 61 000. Kopš 1990.gada iedzīvotāju skaits ir samazinājies (skatīt 3.2. attēlu). Tasnostabilizējies 2003. gadā, pēc kura novērojama neliela pozitīva tendence. Iedzīvotāju skaitapieauguma iemesls ir galvenokārt valsts iekšējā migrācija un iedzīvotāju dzīvesvietas deklarēšanaJūrmalā, jo dabiskā pieauguma rādītājs ir negatīvs. Iedzīvotāju dzimuma un vecuma diagramma ir ļotilīdzīga citu Latvijas pilsētu rādītājiem (skatīt 3.3. attēlu). Pieaug pēcdarbspējas vecuma iedzīvotājuskaits, vienlaicīgi diezgan strauji sarūkot pirmsdarbaspējas vecuma iedzīvotāju skaitam. Darbspējas unīpaši pēcdarbspējas vecuma grupā ir lielāks sieviešu īpatsvars. Tendence, kad proporcionāli samazināspirmsdarbaspējas vecuma un pieaug pēcdarbaspējas vecuma iedzīvotāju skaits (skatīt 3.4. attēlu), irvērojama jau kopš 1990. gada. 62Lai arī demogrāfiskā slodze uz 1000 iedzīvotājiem darbspējas vecumā visā Latvijā ir aptuvenivienādā līmenī 63 , Jūrmalas pilsētā tā ir vislielākā Latvijā – 541 iedzīvotājs. Salīdzinoši viszemākā tā irDaugavpilī – 469 iedzīvotāji.Iedzīvotāju nacionālais sastāvs Jūrmalā ir līdzīgs Latvijas kopumā – 50,6% iedzīvotāju irlatvieši, 35.2% krievi. Pārējo tautību iedzīvotāji veido 15% no visiem iedzīvotājiem.200361 Jūrmalas pilsētas pašvaldības ekonomiskās un sociālās attīstības programma sabiedrības integrācijas jautājumos,62 Jūrmalas pilsētas attīstības plāns, 199563 Pilsonības un migrācijas pārvalde, dati uz 01.01.201256

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsAvots: Jūrmala skaitļos 20103.1. attēls. Iedzīvotāju skaita izmaiņas laika posmā no 2008. - 2009. gadam Latvijas Lielākajās pilsētāsAvots: Jūrmala skaitļos 20103.2. attēls. Iedzīvotāju skaita izmaiņas laika posmā no 1990. - 2009. gadam.57

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsAvots: Jūrmala skaitļos 20103.3. attēls. Iedzīvotāju skaita izmaiņas laika posmā no 1990. - 2009. gadam.Avots: Jūrmala skaitļos 20103.4. attēls. Iedzīvotāju sadalījums pēc darbspējas vecuma, 2010. gadsAnalizējot dabiskā pieauguma izmaiņas, tendence parāda, ka Jūrmalā pastāvīgo iedzīvotājuskaits būtiski nemainīsies. Jūrmalas pilsētas attīstības stratēģija kā vienu no mērķiem uzsveriedzīvotāju skaita pieaugumu, 2030. gadā sasniedzot 65 000, kas ir optimāls skaits Jūrmalas pilsētasteritorijai, tomēr tas būtu panākams veidojot kvalitatīvu dzīves vidi, tādejādi piesaistot iedzīvotājus nocitām vietām.2011. gadā iedzīvotāju blīvums Jūrmalas pilsētā ir 563 cilvēki uz vienu kvadrātkilometru 64 , untas ir vismazākais iedzīvotāju blīvuma rādītājs no visām republikas nozīmes pilsētām. Tomēr, ja ņemvērā, ka 33% no Jūrmalas pilsētas aizņem Ķemeru nacionālā parka teritorija, kas praktiski irneapdzīvota, tad iedzīvotāju blīvums ir 730 cilv./km 2 (līdzīgi kā Ventspilī).64 Centrālās statistikas pārvaldes dati58

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsJūrmalas iedzīvotāju skaitam vienmēr ir bijis sezonāls raksturs. To nosaka atpūtniekupieplūdums - vasaras sezonā pilsēta atdzīvojas, bet ziemā kļūst daudz klusāka. Tomēr, salīdzinot arpadomju gadiem, vasarnieku un viesu skaits ir ievērojami sarucis. Padomju gados tas gada laikāsasniedza pat 6 miljonus, un atsevišķās dienās pat līdz 250 000 cilvēku dienā. 2008. gadā Jūrmalāreģistrētajās viesnīcās un viesu mājās tika apkalpoti 130 000 viesu, bet vienas dienas caurlaidesizsniegtas 1,5 miljonus reižu.Salīdzinājumā ar lielāko daļu citu kūrortpilsētu (lielākoties pie Baltijas jūras), Jūrmalā ir viens nozemākajiem iedzīvotāju blīvuma rādītājiem (skatīt 3.1. tabulu). Iedzīvotāju blīvums nav viendabīgspilsētas daļās. Kauguros un Slokā dzīvo puse no pastāvīgajiem iedzīvotājiem, savukārt Bulduri-Dubultiir daļa, kurā ir lielākā tūristu koncentrēšanās (skatīt 3.5. attēlu). Zemais iedzīvotāju blīvums un plašāsdabas teritorijas ir priekšrocība salīdzinājumā ar blīvi apdzīvotajām un apmeklētajām Eiropas dienvidupilsētām, kur atpūtas sezona ir ilgāka. Izdevīga ir arī pilsētas lineārā struktūra, kas atšķirībā no citāmpilsētām ar līdzīgu iedzīvotāju skaitu, bet blīvu un kompaktu apbūves izvietojumu, sniedz iespējupraktiski visiem tās iedzīvotājiem un viesiem sasniegt pludmali, neveicot lielus attālumus.3.1. tabula. Iedzīvotāju blīvums uz 1km 2 Jūrmalai līdzīgās kūrortpilsētās.Pilsēta Platība km 2 Iedzīvotāji Blīvums cilv./km2Jūrmala 100 56 307 563Sopota (Polija) 17,3 38 821 2244Karlshamn (Zviedrija) 13,4 18 768 1401Pērnava (Igaunija) 32,2 43 488 1351Gdynia (Polija) 136 251000 1846Palanga (Lietuva) 79 17 600 223Druskininki 24 17 000 708Kuresāre 15 15 300 1200Bādhomburga (Vācija) 51,17 52 000 1016Grāla-Mīrica (Vācija) 8,34 4 262 511Cuxhaven (Vācija) 161 52000 323Royan (Francija) 19,3 18 100 886Cape May (Ņudžersijasštats, ASV)660 102 000 1035Analizējot pastāvīgo iedzīvotāju izvietojuma struktūru pilsētā un vērtējot sabiedriskopakalpojumu nodrošinājumu, redzams, ka visblīvāk apdzīvotā daļa Jūrmalā ir Kauguri (20585) 65 unSloka (6013). Pieskaitot Kaugurciema (1000) iedzīvotājus, šeit dzīvo 27589 iedzīvotāji, kas ir vairāk kāpuse no pastāvīgajiem Jūrmalas iedzīvotājiem. Kauguru un Slokas daļa ir līdzīga Valmierai (27,5 tūkst.)un pat lielāka par Tukumu (20,1 tūkst.), Cēsīm (18,3 tūkst.), Kuldīgu (13 tūkst.), Talsiem (11,3 tūkst.),Siguldu (10 tūkst.), un daudzām citām Latvijas pilsētām. Skatīt 3. 1. kartoshēmu „Pastāvīgo iedzīvotājusadalījums pilsētas daļās”. Pie blīvāk apdzīvotajām daļām jāmin arī Majori un Bulduri (rajoni, kuriedzīvotāju blīvums pārsniedz 1000 cilv./km 2 ).Lielākais procentuālais iedzīvotāju skaita samazinājums laika periodā no 2004.gada līdz 2008.gadam ir bijis Bāžciemā – 5 reizes, Braņķciemā (par 92%) un – Dubultos (par 51%). Vidēji par 10-12%iedzīvotāju skaits ir samazinājies Ķemeros, Bulduros, Kaugurciemā, Jaundubultos un Bražciemā.Priedainē iedzīvotāju skaita samazinājums ir 23%. Turpretī lielākais iedzīvotāju skaita pieaugums irJaunķemeros un Stirnuragā - ~65%. Tāpat ap 20% iedzīvotāju skaita pieaugums ir skāris tādus rajonuskā Kūdra, Asari, Vaivari, Valteri, Krastciems un Druvciems. Lielākajos Jūrmalas rajonos iedzīvotājuskaita procentuālās izmaiņas ir tuvu nullei – Kauguros un Majoros iedzīvotāju skaits ir samazinājies par4%, bet Slokā pieaudzis par 2%.Iedzīvotāju skaita izmaiņas var skaidrot gan ar dabisko iedzīvotāju pieaugumu, gan ar jaunanekustamā īpašuma veidošanu un aktīvo būvniecību laikā no 2004.- 2008. gadam, kad vērojamsiedzīvotāju skaita pieaugums līdz šim mazapbūvētākās Jūrmalas daļās ar zemāku zemes cenu.65 Jūrmalas pilsētas domes dati uz 01.04.200959

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums3.5. attēls. Iedzīvotāju skaita procentuālais sadalījums Jūrmalā 2009.gadā. (Vērtība 0% nozīmē,ka iedzīvotāju skaits rajonā ir mazāks par 0,5% no kopskaita).3.1. tabula. Iedzīvotāju blīvums un skaita izmaiņas pilsētas daļās.Pilsētas daļaDeklarētoDeklarēto iedzīv.Daļas Blīvums,Deklarētoiedzīvotājuskaita % izmaiņasplatība, iedzīvotāju uziedzīvotāju skaitskm 2* 1 km 2 skaits2009.g. salīdz. ar2004.gads2009.gads2004.g.Jūrmala kopā 100 558.7 55 870 55 401- Asari 2,1 680.0 1428 1229 14%- Bāžciems 3,6 2.5 9 48 -433%- Braņķciems 1,3 9.2 12 23 -92%- Bražciems 3,9 45.9 179 196 -9%- Bulduri 2,7 1137.0 3070 3448 -12%- Buļļuciems 4,6 176.5 812 859 -6%- Druvciems 1,5 190.7 286 206 28%- Dubulti 3,7 699.5 2588 3906 -51%- Dzintari 3,8 539.5 2050 2085 -2%- Jaundubulti 1,3 452.3 588 646 -10%- Jaunķemeri 8,3 22.7 188 68 64%- Kaugurciems 2,1 476.2 1000 1121 -12%- Kauguri 3,4 6054.4 20585 21466 -4%- Ķemeri 13,8 142.2 1962 2246 -14%- Krastciems 3,6 126.7 456 338 26%- Kūdra 8,7 14.1 123 113 8%- Lielupe 2,6 624.2 1623 1569 3%- Majori 2,5 1565.2 3913 4082 -4%- Melluži 4,1 822.4 3372 3100 8%- Priedaine 3,8 183.9 699 863 -23%- Pumpuri 1,7 307.7 523 533 -2%- Sloka 4,8 1252.7 6013 5912 2%- Stirnurags 1,5 246.7 370 116 69%- Vaivari 3,4 205.0 697 541 22%- Valteri 3,1 281.6 873 656 25%* apbūves teritoriju platība (atskaitot plašās dabas teritorijas kā Ķemeru nacionālais parks).60

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums3.2. MājoklisJūrmala ir vienīgā Latvijas pilsēta, kurā pēdējo gadu laikā ir audzis iedzīvotāju skaits, kasgalvenokārt palielinājies migrācijas rezultātā. Iedzīvotāju piesaisti vēl vairāk varētu veicināt laba dzīvesvide un pieejams mājoklis. Lielākā daļa Jūrmalas iedzīvotāju dzīvo padomju gados celtajos daudzstāvudaudzdzīvokļu namos, galvenokārt Kauguru dzīvojamajā masīvā, kas izveidots pagājušā gadsimtasešdesmitajos un septiņdesmitajos gados. Kauguros mājoklis tika iedalīts ne tikai iebraucējiem, bet arījūrmalniekiem, kuru mājas Majoros, Dubultos, Bulduros, Dzintaros un citos rajonos tika nojauktas.Īpašuma piederības aspektā līdzīgi kā Latvijā kopumā vairāk kā puse mājokļu Jūrmalas pilsētā irmājsaimniecību privātīpašumā (skatīt 3.5. attēlu).3.2. attēls. Jūrmalas iedzīvotāju mājokļu sadalījums. 66Laika posmā no 2002. - 2008. gadam Jūrmalā kopējā dzīvojamā platība pieauga gandrīz par9%.2011.gadā kopējais ekspluatācijā nodotais dzīvojamo māju skaits bija 123 ēkas, kas ir gandrīz par 20%vairāk kā 2009.gadā. Kopējā ekspluatācijā nodotā, no jauna uzceltā dzīvojamā platība 2011. gadā bija29 834,2 kvadrātmetri. Straujākais kāpums bija novērojams laika posmā no 2006. - 2008. gadam (skatīt3.5. attēlu).Pieņemot, ka iedzīvotāju skaits Jūrmalas pilsētā strauji nepieaugs, dzīves kvalitātespaaugstināšanai būtu nepieciešams paplašināt dzīvojamo fondu, lai uz vienu iedzīvotāju tas sasniegtuvismaz 40m 2 . Tas nozīmē, ka ir nepieciešams rast optimālu risinājumu dzīvojamā fonda paplašināšanaigan esošajās, gan jaunās apbūves teritorijās.Lai arī lielākā daļa Jūrmalas iedzīvotāju dzīvo dzīvokļos, no kopējā dzīvojamo ēku skaita tikai23% ir daudzstāvu daudzdzīvokļu ēkas (skatīt 3.6. attēlu). Mājokļu izvietojums Jūrmalā skatīt 3.2.kartoshēmā.66 LR CSP dati61

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums3.3. attēls. Dzīvojamo platību pieaugums laika posmā no 2002.-2008. gadam 67 .10000800060004000200002002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 20091 dzīvokļa 2 dzīvokļu 3 un vairāk dzīvokļu3.4. attēls. Dzīvojamo māju skaita dinamika Jūrmalas pilsētā 68 .67 LR CSP dati68 LR CSP dati62

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsJūrmalas apbūves raksturu nosaka virkne faktoru - vēsturiskā pilsētas veidošanās unpilsētbūvniecības tendences, valsts varas maiņas un nekustamā īpašuma tirgus. Teritorijas plānojumaietvaros ir veikts piemērotāko mājokļu tipu izvērtējums Jūrmalas pilsētai - savrupmājas, mazstāvuapbūve vai daudzstāvu daudzdzīvokļu māju apbūve. Iedzīvotāju vajadzības un vēlmes ir ļoti dažādas,tāpēc nav nosakāms viens piemērotākais mājokļa tips. Pilsētā ir jābūt dažādiem mājokļupiedāvājumiem. Svarīgākais akcents un uzmanība ir pievēršama apbūves izvietojumam, jo labu dzīvesvidi nodrošina piemērotu un savstarpēji nekonfliktējoši dzīves veidu līdzāspastāvēšana. Augstāsnekustamā īpašuma tirgus cenas un attīstītāju vēlme nopelnīt radīja tendenci savrupmāju apbūvesteritorijās izbūvēt mazstāvu daudzdzīvokļu namus, tādejādi samazinot zemes kvadrātmetrapašizmaksu, lai gūtu lielāku peļņu. Šāda apbūve radīja neapmierinātību daļā jūrmalnieku, jo būtiskimainīja tradicionālo savrupmāju rajonu vidi. Lai iespējami mazinātu šādas konfliktsituācijas, teritorijasplānojumā ir respektēts savrupmāju kvartālu homogēnais raksturs, nosakot atbilstošus apbūvesnoteikumus. Individuālo māju apbūves teritorijas (Priežu parka apbūves teritorijas un Savrupmājuapbūves teritorijas) noteiktas ar mērķi saglabāt un veidot brīvstāvošu viena līdz divu stāvu individuālomāju apbūvei piemērotu teritoriju un nodrošināt savrupmāju rajoniem raksturīgo dzīves vidi un dzīvestelpas kvalitāti - klusumu, privātumu, augstu dārzu un apstādījumu īpatsvaru. Bulduri, Majori, Valteri,Krastciems, Druvciems u.c savrupmāju rajoni galvenokārt veidojušies kā vasarnīcu rajoni, kas savukārtnosaka šo teritoriju īpašo raksturu un aizsardzības nepieciešamību.Līdz šim Jūrmalas pilsētā ir bijusi negatīva pieredze attiecībā uz mazstāvu ēku apbūvi, bet tasvairāk ir bijis formas, nevis funkcijas dēļ. Mazstāvu ēkas ir iespējams iekļaut pilsētas vidē, tās varētu būtpat piemērots apbūves tips Jūrmalai, bet vairāk uzmanības jāpievērš to vizuālajam veidolam unnovietojumam, tādejādi apmierinot piedāvājumu arī pēc ekskluzīviem dzīvokļiem, kādu šobrīd Jūrmalājoprojām trūkst. Mazstāvu daudzdzīvokļu māju apbūves teritorijas ir pārejas forma starp savrupmāju undaudzstāvu daudzdzīvokļu māju apbūves veidu un dzīves vidi. Kopumā homogēnas mazstāvudaudzdzīvokļu apbūves teritorijas nav raksturīgākais apbūves veids Jūrmalā un esošajā plānā tādu irsalīdzinoši nedaudz, bet ir izvērtētas iespējas atsevišķās pilsētas daļās, galvenokārt jauktas dzīvojamāsapbūves teritorijās, šādu apbūves tipu atļaut, tādejādi veidojot pievilcīgu, jauktu pilsētas vidi, bet nodalotto no savrupmāju apbūves teritorijām. Jauno projektu izvietojums lielākoties ir vienmērīgs visā pilsētasteritorijā, tomēr blīvāks Rīgas Jūrmalas daļā. Vienīgi Ķemeros un Lielupes labajā krastā nav tapisneviens jauns daudzdzīvokļu mājas projekts.Prognozējams, ka tuvāko 12 gadu laikā Jūrmalas iedzīvotāju skaits ievērojami nepalielināsiesun nebūs liela pieprasījuma pēc daudzstāvu daudzdzīvokļu namiem. Līdz ar to teritorijas plānojumā navparedzētas jaunas, plašas daudzstāvu daudzdzīvokļu māju apbūves teritorijas. Tās pamatā noteiktas,atbilstoši esošajai situācijai un iecerētajiem projektiem.3.5. attēls. Jūrmalas mājokļi pēc īpašuma piederības 69 .69 LR CSP dati63

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsIevērojama daļa mājokļu ir arī pašvaldības pārziņā. 2009. gada sākumā pašvaldības dzīvokļurindā reģistrētas 584 jūrmalnieku ģimenes, no tām 170 ir tādas, kuras apgādājamas ar dzīvokli primāri,piemēram, bāreņi.Dzīvokļu problēmas risināšanai 2005. gada 8. decembrī Jūrmalas Pilsētas Domes sēdē arlēmumu Nr.564 tika apstiprināta Jūrmalas mājokļu attīstības programma, kas laikā no 2007. - 2011.gadam paredz par pašvaldības līdzekļiem uzbūvēt 500 jaunus labiekārtotus un mūsdienu prasībāmatbilstošus dzīvokļus ģimenēm, kurām vajadzīga pašvaldības palīdzība mājokļu jautājumu risināšanā.Mājokļu programma paredz 25 jaunu 4-12 stāvu ēku būvniecību ar kopējo dzīvokļu skaitu 1986 unvidējo dzīvokļa platību no 55-60m 2 . Līdzšinējā laikā mājokļu programmas realizācija nav reāli uzsākta,ko noteica dažādi apstākļi, tostarp finansējuma trūkums.Lai mājokļu programmas realizācija būtu iespējama turpmākajos 12 gados, kā daudzstāvuapbūves teritorijas paredzētas jaunas teritorijas Kauguros. Mājokļu programmā minētās zemes vienībasSkolas ielā 31A apbūvei iebilst apkārtējo māju iedzīvotāji, kā rezultātā jaunajā teritorijas plānojumāminētā zemes vienība noteikta kā Apstādījumu un atpūtas teritorija, bet paplašināta apbūves iespējaszemes vienībā Kauguri 3901.Ļoti nozīmīga pilsētas iedzīvotāju dzīves kvalitātes problēma ir samērā vecais un energoneefektīvais dzīvojamais fonds. Šo daudzdzīvokļu ēku vidējais standartizētais apkures siltumenerģijaspatēriņš ir 166 KWh/m 2 gadā. Eiropas valstīs un Latvijā realizēto daudzdzīvokļu ēku energoefektīvurenovācijas projektu rezultāti rāda, ka, veicot kompleksu siltināšanu, iespējams samazināt apkuressiltumenerģijas patēriņu par 40-60% no sākotnējā.Laika periodā no 2008. gada sākuma līdz 2010. gada jūnijam Latvijas Republikā pieņemti likumipar valsts, ES Struktūrfondu atbalstu daudzdzīvokļu ēku energoefektīvas renovācijas realizācijasatbalstam, kā arī veikti dažādi pasākumi renovācijas projektu veicināšanai, tomēr šādu projekturealizācija nenotiek pietiekami lielā daudzumā. Jāmaina tradicionālais daudzdzīvokļu ēku renovācijasprojektu realizācijas veids, maksimāli jāatbrīvo dzīvokļu īpašnieki no profesionāli kvalificētu darbuveikšanas renovācijas būvniecības procesa īstenošanā un renovācijas finansējuma piesaistē. Jāizveidopakalpojums – renovācijas produkts, konkrētas daudzdzīvokļu ēkas būvniecības procesasagatavošanas dokumenti – energoaudita pārskats, tehniskās apsekošanas atzinums, būvprojekts,būvdarbu tāme, renovācijas maksājuma apjoms un grafiks, renovācijas realizācijas līguma projekts ardefinētām abu pušu garantijām saistību izpildei. 70Jūrmalas pilsētā nepieciešams īstenot liela mēroga mājokļu renovācijas un siltumefektivitātespasākumu ieviešanas programmu, īpaši Kauguros.Šajā programmā laikā no 2008.-2020.gadam būtu jāietver visu daudzdzīvokļu mājunovērtējums un energoaudits; remontu un renovācijas tehnisko projektu izstrāde; remontu veikšana unenergo taupīšanas pasākumu ieviešana; māju labiekārtošana, ierīkojot spēļu un rotaļu laukumus, stādotkokus un krūmus, izveidojot autostāvvietas. Kopumā Jūrmalā būtu nepieciešams remontēt unlabiekārtot vismaz 300 daudzdzīvokļu mājas. Tam nepieciešami no 90-150 miljoni LVL.Risinājumi mājokļa jomā: Plānotajā (atļautajā) izmantošanā tiek noteiktas dažādas dzīvojamās apbūves teritorijas, lai apbūveveidotos, samērojot esošo pilsētas daļas raksturu ar jaunajām iecerēm. Tiek piemēroti risinājumi teritorijas izmantošanā, kas dotu iespēju palielināt dzīvojamā fondaplatību. Lai nodrošinātu komfortablus sadzīves apstākļus daudzdzīvokļu namu iemītniekiem, dzīvojamāsapbūves attīstības projektos tiek noteiktas prasības dažādu funkcionālo (saimniecisko) zonuizkārtojumam kopīgajos pagalmos. Tās attiecas uz daudzstāvu daudzdzīvokļu namu teritorijām unkopīgiem pagalmiem mazstāvu daudzdzīvokļu ēku un rindu māju apbūvē. Optimālie parametri:Attālums no daudzdzīvokļu dzīvojamo namu logiem līdz attiecīgajai teritorijai nedrīkst būt mazāks par: bērnu rotaļām - 12 m; saimnieciskiem mērķiem (paklāju tīrīšanai, atkritumu konteineru novietošanai u.c.) - 20 m.Attālums no atkritumu konteineru novietnes līdz laukumiem fizkultūras nodarbībām, bērnu rotaļām unpieaugušo iedzīvotāju atpūtai jāpieņem ne mazāks par 20 m, bet no saimnieciskiem mērķiemparedzētās teritorijas līdz visattālākajai ieejai dzīvojamā ēkā - ne lielāks par 100 m. Pie atkritumukonteineru novietnēm jāparedz piebrauktuves.70 SIA “Pilsētmāju pārvaldnieks”64

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums3.3. IzglītībaIzglītības iestāžu izvietojums un pieejamība ir svarīgs dzīvojamās vides kvalitātes aspekts.Izglītības pārvaldes funkcijas pilda Jūrmalas pilsētas izglītības nodaļa, tās galvenais uzdevums irrealizēt valsts izglītības politiku un Jūrmalas izglītības politiku Jūrmalas teritorijā un izstrādātpriekšlikumus izglītības attīstībai.3.3.1. PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBAS IESTĀDESJūrmalas pilsētā ir 10 pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes (PII). Pilsētā darbojas arī 2privātās PII. Pēc PMLP datiem Jūrmalā 2012. gada sākumā bija 3330 bērni pirmsskolas vecumā. Lainodrošinātu vietas visiem Jūrmalā dzīvojošajiem bērniem, nepieciešamas 30 PII, rēķinot, ka vienāiestādē nemācās vairāk kā 120 bērni (optimāls skaits). Visvairāk pirmsskolas izglītības iestāžu irKauguros – 7, Rīgas Jūrmalas daļā atrodas 5 PII. Jūrmalas vidusdaļā to trūkst. Pumpuros esošā PIIpilnībā nespēj nodrošināt visus, kuri vēlas tajā mācīties. Vislielākās rindas uz vietām PII atbilstošipilsētas apdzīvojuma blīvumam ir Kauguros, Slokā un Majoros/Dzintaros. Jaunas PII ļoti nepieciešamsbūvēt Kauguros / Slokā, Dzintaros un Ķemeros. Ir jāveic arī esošo bērnudārzu modernizācija unpaplašināšana. PII izvietojums Jūrmalas teritorijā attēlots 3.3. kartoshēmā „Izglītības iestāžu izvietojumsJūrmalā”.3.3.2. VISPĀRĒJĀS IZGLĪTĪBAS IESTĀDESJūrmalā ir 3 sākumskolas, 3 pamatskolas un 9 vidusskolas, 2 privātās vidusskolas. 2010./2011.m.g. vispārizglītojošajās dienas skolās mācījās 4714 bērni. Jūrmalā 2012.gada sākumā bija 5682 bērnivecumā no 7 līdz 18 gadiem. Šāds skaits atbilst teritorijas plānojumā pieņemtajam aprēķinam, ka uz 10pilsētas iedzīvotājiem ir jāparedz 1 vieta vispārējā izglītības iestādē (pamatskolā).Šobrīd skolu telpas ir pilnīgi noslogotas. Daudzu skolu tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs.Ļoti nepieciešams rekonstruēt Ķemeru vidusskolu, piebūves projekts jau ir izstrādāts. Sāktas sarunaspar Alternatīvās skolas celtniecību. Renovācija nepieciešama arī Jūrmalas pilsētas Kauguruvidusskolai, Jūrmalas pilsētas Mežmalas vidusskolai, Jūrmalas valsts ģimnāzijai, Jūrmalas speciālajaiinternātpamatskolai, Jūrmalas pilsētas Lielupes vidusskolai. Arī Pumpuru vidusskolā jāpabeidzrenovācija, veicot otrās kārtas būvniecību. Daudzām skolām nepieciešami sporta laukumi: tie no jaunajāizveido Jūrmalas pilsētas Lielupes vidusskolai, Pumpuru vidusskolai, Ķemeru vidusskolai un Majorupamatskolai. Baseini nepieciešami Jūrmalas pilsētas Lielupes vidusskolai, Pumpuru vidusskolai unSlokas pamatskolai 110 .68% bērnu mācības apguva latviešu valodā, kas ir par 6% mazāk kā valstī kopumā, bet līdzīgikā citās Kurzemes un Vidzemes pilsētās. Skolēnu skaits latviešu valodas plūsmas klasēs ir lielāks kāvispārējais latviešu īpatsvars pilsētā (attiecīgi latvieši 50% un 50% pārējās tautības).3.3.3. TĀLĀKIZGLĪTĪBA UN PROFESIONĀLĀ IZGLĪTĪBAJūrmalā atrodas 4 profesionālās izglītības skolas un 3 augstākās izglītības mācību iestādes(Latvijas Kristīgā Akadēmija, Sociālās integrācijas valsts aģentūras koledža un LU P.Stradiņamedicīnas koledža) 71 . Pieaugušo izglītība tiek nodrošināta 12 dažādos mācību centros. Salīdzinošimazo augstskolu skaitu pilsētā ietekmē galvaspilsētas tuvums. Atšķirībā no citām lielākajām Latvijaspilsētām, kur ir izvietotas daudzu Latvijas augstskolu un universitāšu filiāles, Jūrmalā to nav.71 LR Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības iestāžu reģistra datu bāze65

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums3.3.4. INTEREŠU IZGLĪTĪBAPilsētā atrodas vairākās interešu izglītības iestādes – bērnu un jauniešu brīvā laikapavadīšanas centri, mākslas un mūzikas skolas, dažādas sporta skolas. Iespējas pavadīt brīvo laiku irpietiekamas un piedāvājums ir daudzpusīgs. Interešu un profesionālās ievirzes izglītības iestāžukultūrizglītības, sporta tehniskās jaunrades un vides izglītības programmās pastāvīgi darbojas apmēram3 300 bērnu.Risinājumi un ieteikumi izglītības jomā:Plānojot jaunu apbūvi, Jūrmalas pilsētas būvvalde var pieprasīt veikt sociālās infrastruktūrasaprēķinu, lai izvērtētu jaunas izglītības iestādes veidošanas nepieciešamību apkaimē.Vietās, kur tiek veidotas jaunās dzīvojamās apbūves teritorijas, uz katriem 15 iedzīvotājiemjānodrošina viena vieta pirmsskolas izglītības iestādē.Būvējot jaunus blīvi apdzīvotus dzīvojamos rajonus, PII jāparedz dzīvesvietas tuvumā; mērķlielums- 300m (5min gājiena attālumā ar ātrumu 4km/h) rādiusā no dzīvesvietas.Plānojot jaunu dzīvojamo rajonu attīstību, jāņem vērā, ka uz katriem 10 iedzīvotājiem ir jānodrošinavieta vienam bērnam vispārējā izglītības iestādē.Teritorijas plānojumā ir izdalītas apbūves teritorijas, kam noteikta sabiedriskā funkcija, tai skaitāizglītības iestāžu būvniecība.Plānojot jaunu vispārējo izglītības iestāžu izvietojumu, to izvietojums ir jāskata kontekstā ar blīvākasdzīvojamās apbūves teritorijām un jānodrošina skolas sasniedzamība 500m rādiusā nodzīvesvietas. Tas veicinātu vecāku interesi bērnus skolot dzīvesvietai, nevis darba vietai tuvākajāskolā (kas nereti atrodas Rīgā).Nepieciešams stiprināt pilsētas izglītības iestāžu tīklu, veicinot savstarpējo sadarbību un nodrošinotracionālu resursu izmantošanu, tādejādi paaugstinot izglītības kvalitāti.Viens no izglītības jomas stratēģiskajiem virzieniem ir izglītības attīstības veicināšana tūrisma unkurortoloģijas pakalpojumu jomā. Attīstoties šīm nozarēm, pieaugs arī pieprasījums pēc augstikvalificētiem speciālistiem. Pilsētā ir nepieciešams izveidot jaunu augstāko mācību iestādi vaiesošas augstskolas filiāli ar profesionālu uz zināšanām balstītu izglītības programmu ar orientācijuuz tūrismu, viesmīlību un kurortoloģiju.Vēlams plānot ēkas un zemi jauniešu interešu klubu izveidei katrā mikrorajonā, kā arī veidot rotaļulaukumus daudzdzīvokļu ēku pagalmos.3.4. Veselības aprūpe 72Veselības aprūpes pieejamību Jūrmalas pilsētā nodrošina Jūrmalas pilsētas domes Labklājībaspārvalde, kuras uzdevums ir arī jūrmalnieku veselīga dzīves veida veicināšana. Veselības aprūpesjoma Jūrmalā ir labi attīstīta. 2010. gadā Jūrmalā strādāja 165 ārstniecības personas ar ārstakvalifikāciju. Kopumā Jūrmalā uz vienu iedzīvotāju ir 0,003 ārsti, kas ir tikpat cik Liepājā, Ventspilī unLatvijā kopumā. Latvijas normatīvie akti nosaka, ka pie viena ģimenes ārsta uzskaitē var būt 1800pacienti. Jūrmalā atbilstoši iedzīvotāju skaitam 56 307 iedzīvotāji būtu jābūt 31 ģimenes ārstu praksesvietai. Šobrīd pilsētā praktizē 25 ārsti, kas nozīmē, ka ārstu prakses ir pilnībā noslogotas. Jūrmalāreģistrētas 7 pediatru prakses vietas. Lielākās institūcijas Jūrmalas pilsētas primārajā veselības aprūpēir SIA „Dubultu poliklīnika” un pašvaldības SIA „Kauguru veselības centrs”. Jūrmalas pilsētā 2010.gadāreģistrētas 65 ārstniecības iestādes (veselības iestāžu izvietojumu skatīt 3.4. kartoshēmā). Liela nozīmeārstu piesaistē Jūrmalas pilsētas veselības aprūpes sistēmai ir privātajiem uzņēmumiem, kuros strādā40% no visiem Jūrmalas pilsētā praktizējošajiem ārstiem.Uz vienu Jūrmalas pilsētas iedzīvotāju 2010. gadā reģistrētas 4,8 ambulatorās aprūpespakalpojumu izmantošanas reizes, kas ir mazāk, kā 2009.gadā – 5,1 un mazāk, kā Latvijā vidēji – 5,6.Jūrmalas pilsētas iedzīvotāji 2008. gadā 268 880 reizes izmantoja ambulatorās aprūpes pakalpojumus,tas ir par 7% vairāk nekā 2007. gadā. Ievērojams medicīnas pakalpojumu izmantošanas, tostarp72 PSIA „Veselības un sociālās aprūpes centra - Sloka” vidēja termiņa darbības attīstības stratēģija 2009. – 2014.gadam. Dati par 2008 gadu no Veselības Statistikas gadagrāmatas 200866

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumshospitalizāciju skaita pieaugums, vērojams vasarā, kad Jūrmalas pilsētas medicīnas pakalpojumusizmanto arī pilsētas viesi. Tas izskaidro 2007. gada rādītāju - uz 100 Jūrmalas iedzīvotājiem tika veiktas40,6 hospitalizācijas, kas ir augstākais rādītājs Latvijā. 2010. gadā Jūrmalā vidēji bija 919 stacionārāsgultas vietas, kas ir par 70 gultas vietām vairāk kā gadu iepriekš. Gultas vietu skaits rehabilitācijasārstniecības iestādēs – 1839.Medicīnas pakalpojumus sniedz arī privātas medicīnas un ar medicīnas pakalpojumu sniegšanusaistītas iestādes un uzņēmumi, no tām 11 zobārstniecības prakses un 5 optikas veikali, 3 narkoloģijasprakses. Darbojas 20 aptiekas. SIA „Jūrmalas slimnīca” ir vienīgā Jūrmalas daudzprofilu slimnīca, kuraiir piešķirts lokālās daudzprofilu slimnīcas statuss un darbojas astoņas nodaļas. Slimnīcā esošādzemdību- ginekoloģijas nodaļa ir viena no labākajām Latvijā. Stacionārā ir nodrošinātas 140 gultasvietas.Nozīmīga vieta veselības aprūpes pakalpojumos gan pilsētas, gan nacionālā mērogā irsanatorijām un rehabilitācijas iestādēm - NRC „Vaivari”, KRC „Jaunķemeri”, sanatorijas „JantarnijBereg” un „Belorusija”, LR IeM BO SIA "Dzintari", Neirožu klīnika, Sociālās integrācijas valsts aģentūraun KRC „Viktorija 91”.Risinājumi un ieteikumi veselības aprūpes jomā: Plānojot jaunu apbūvi, Jūrmalas pilsētas būvvalde var pieprasīt veikt sociālās infrastruktūrasaprēķinu, lai izvērtētu jaunas veselības aprūpes iestādes veidošanas nepieciešamību apbūvesrajonā. Sekundārās veselības aprūpes nozarei ir jākļūst par vienu no galvenajām Jūrmalasuzņēmējdarbības nozarēm. Pilsētas attīstība ir jābalsta uz veselības tūrisma nozares attīstību, izmantojot gan plašos kūrortaresursus, gan mūsdienīgu un kompleksu medicīnas pakalpojumu piedāvājumu. Teritorijas plānojumā veselības aprūpes objektu izvietošana ir atļauta lielākajā daļā funkcionālozonu Jāturpina attīstīt apkalpojošās sfēras uzņēmējdarbību, kas sekmē veselības, kultūras un atpūtas,sporta tūrisma pakalpojumus.3.5. Sociālā palīdzība un aprūpeJūrmalas pilsētas sociālās aizsardzības politiku realizē Jūrmalas pilsētas domes Labklājībaspārvalde, kura nodrošina Jūrmalas pilsētas iedzīvotājiem sociālo palīdzību, sniedz un organizē sociālospakalpojumus. Sociālās aprūpes jomu Jūrmalas pilsētā regulē pašvaldības saistošie noteikumi „Kārtība,kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par maznodrošinātu Jūrmalas pilsētā” unsaistošie noteikumi „Par Jūrmalas pašvaldības sociālajiem pabalstiem”.Labklājības pārvalde ik gadu saņem un izvērtē vairāk nekā 5000 iesniegumu no iedzīvotājiemar lūgumu pēc materiālās palīdzības 73 . Jāatzīmē, ka sociālajā situācijā Jūrmalā pēdējos gados bijavērojama pozitīva dinamika – samazinājās trūcīgo personu un garantētā minimālā ienākuma pabalstasaņēmēju skaits. Jūrmalas pilsētā sniedz dažāda veida sociālās palīdzības un aprūpes pakalpojumus: ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām; dienas aprūpes centrs personām ar garīgas veselības traucējumiem; nakts patversme; speciālā transporta pakalpojumi; dienas aprūpes centrs bērniem; īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā pilngadīgām personām; īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem; ilgstoša sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem; jauniešu pārejas māja.Sociālo pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai ir izveidota pašvaldības aģentūra „Jūrmalassociālās aprūpes centrs”, kas nodrošina aprūpes pakalpojumus mājās vai sociālās aprūpes institūcijā-73 JPD Labklājības pārvalde67

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsaprūpes centrā. 2011.gadā Jūrmalā bija 3 sociālās mājas ar 80 dzīvokļiem un 29 sociālie dzīvokļi.Sociālajās mājās un dzīvokļos izmitināti 346 cilvēki. Aprūpe mājās 2011.gadā tika nodrošināta 117cilvēkiem. Jūrmalā ir vēl viens pansionāts - SIA „Pansionāts Dzimtene”, bet šīs iestādes pakalpojumusizmanto Rīgas pilsētas pašvaldība. Jūrmalas pilsētas pašvaldības iestāde "Sprīdītis" ir ilgstošassociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestāde bērniem bāreņiem un bez vecāku gādībaspalikušajiem bērniem, kā arī krīzes situācijā nokļuvušajiem bērniem. Iestādes ietvaros ir izveidota arīJauniešu pārejas māja un atbalsta centrs bērniem „Paspārne”. Bez vecāku gādības palikušus bērnusaprūpē arī biedrība „Saules tilts”- Mušpertu ģimenes bērnu nams, kura gādībā ir 7 bērni.Liela nozīme sociālās integrācijas uzlabošanā ir Sociālās integrācijas valsts aģentūrai, kurasgalvenais uzdevums ir nodrošināt cilvēku ar invaliditāti un personu ar funkcionāliem traucējumiemsociālo integrāciju, kā arī nodrošināt gan rehabilitāciju, gan izglītības iespējas. Sadarbībā ar Sociālāsintegrācijas valsts aģentūru Ķemeros 2001. gadā tika atvērts un joprojām savu darbību turpina Dienascentrs personām ar garīga rakstura traucējumiem. Dienas centrs piedāvā sociālās aprūpes un sociālāsrehabilitācijas pakalpojumus, sociālo prasmju attīstīšanu, izglītošanu, saturīgu brīvā laika pavadīšanuun dažādas nodarbības – datorprasmju apguvi, fotografēšanu, zīmēšanu u.c. Centra klientiem tieknodrošinātas sociālā darbinieka, sociālā pedagoga un medmāsas konsultācijas.Pašvaldības SIA „Veselības un aprūpes centrs „Sloka”” ir četri galvenie darbības virzieni: stacionārā veselības aprūpe diennakts un dienas stacionārs; sociālās un veselības aprūpes nodaļa;sociālās aprūpes nodaļa;pansionāta nodaļa.Slokas slimnīca spēj vienlaicīgi aprūpēt 120 klientus, bet stacionārās veselības aprūpes nodaļāšobrīd spēj piedāvāt tikai 20 vietas. PSIA „Veselības un aprūpes centrs „Sloka”” ir izstrādāta ilgtermiņaattīstības stratēģija, kas paredz nostiprināt veselības un aprūpes centra statusu, piedāvājot dažādus, arīmaksas, veselības un sociālos pakalpojumus.Liela nozīme pilsētas sociālās drošības jomā ir sabiedriskajām organizācijām, kas iesaistījušāssociālās palīdzības pakalpojumu sniegšanā. Tās ir Latvijas neredzīgo biedrības Jūrmalas teritoriālāorganizācija, Latvijas Pensionāru federācijas Jūrmalas nodaļa, Diabēta biedrība, Politiski represētobiedrība, Vājdzirdīgo un nedzirdīgo biedrība, Daudzbērnu ģimeņu biedrība un sabiedriskā organizācijapasaku māja „Undīne”.Uz Jūrmalas pašvaldības palīdzību dzīvesvietas problēmu risināšanā šobrīd rindā gaida 630jūrmalnieku ģimenes jeb vairāk nekā 1 000 jūrmalnieku - bāreņi un bērni bez vecāku apgādības,maznodrošinātas personas, kas atbrīvotas pēc soda izciešanas, personas (ģimenes), kuras saskaņā artiesas spriedumu tika izliktas no īrētās dzīvojamās telpas, kā arī cilvēki, kas dzīvo(ja) denacionalizētāsvai likumīgajiem īpašniekiem atdotās dzīvojamās mājās. Pašvaldības mājokļu attīstības programmasmērķis ir līdz 2011.gada beigām nodrošināt vismaz 500 jūrmalnieku ģimenes, kurām ir nepieciešamapalīdzība mājokļu jautājuma risināšanā, tomēr finansējuma trūkuma dēļ programmas realizācija varētutik atlikta.Iedzīvotājiem, kuriem nav pastāvīgas dzīves vietas un ienākumu, pašvaldība nodrošina 30vietas nakts patversmē un „zupas virtuvi” atbilstoši finansiālajām iespējām. Perspektīvā domājot parsociālās aprūpes pakalpojumu sfēras paplašināšanu, pilsētā plānots izveidot dienas centrupensionāriem Kauguros, uzcelt jaunu patversmi, atskurbtuves un pārējas dzīvokļus Ķemeros, izveidotservisa dzīvokļus un izveidot aprūpes centru personām ar demenci (smadzeņu darbības traucējumiem).Risinājumi un ieteikumi sociālās palīdzības un aprūpes jomā:Veidot universālā dizaina un veselīgas dzīves veida principos balstītu pilsētas transporta sistēmu,apbūvi un publisko ārtelpu.Atvēlēt teritorijas sociālās aprūpes pakalpojumu objektu būvniecībai.3.6. KultūraPar kultūras jomu Jūrmalā ir atbildīgs Jūrmalas Kultūras centrs, kura darbības mērķis irkvalitatīvas kultūrvides veidošana un uzturēšana Jūrmalā, kultūras vērtību radīšana, izplatīšana unsaglabāšana, kā arī mākslinieciskās jaunrades attīstības veicināšana un nodrošināšana. Jūrmalaspilsētas kopējās kultūras politikas virziena noteikšanai un kultūrvides turpmāko attīstības virzienunoteikšanai ir izstrādāta Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020. gadam. Kultūras68

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsjomas esošās situācijas apraksts ir pieejams šajā stratēģijā. Šajā nodaļā ir minēti galvenie apsvērumi,kas ietekmē teritorijas plānojuma risinājumus saistībā ar kultūras jomu.Lielais pilsētā notiekošo kultūras pasākumu skaits, kā arī to apmeklētāju daudzums liecina, kaJūrmala veidojas par Eiropas līmeņa kultūras pilsētu. Sekmīgi un plaši pazīstami kultūras pasākumi irviens no svarīgākajiem pilsētas starptautiskas reklāmas un attīstības veicināšanas veidiem. Jūrmalākopumā ir 26 dažādas iestādes, kurās atbilstoši to funkcijai un sezonalitātei notiek kultūrizglītības unizklaides pasākumi. Salīdzinoši lielo kultūras iestāžu skaitu nosaka gan vēsturiskās tradīcijas, ganpilsētas statuss. Kultūras pasākumi notiek 21 vietā – gan atklātās, gan iekštelpās visā Jūrmalas pilsētasteritorijā.2012.gadā kultūras jomai izdalītais finansējums bija 8,7% no kopējā pilsētas budžeta. Jūrmalādarbojas 7 pašvaldības kultūras iestādes - 3 kultūras nami, Jūrmalas centrālā bibliotēka un tās 6 rajonufiliāles, Jūrmalas pilsētas muzejs ar 2 filiālēm, Jūrmalas Teātris un pašvaldības SIA „Dzintarukoncertzāle”, kas apsaimnieko Dzintaru un Mellužu estrādes. Jūrmalā darbojas arī 12 kultūras biedrībasun fondi. Majoru un Kauguru kultūras nami atrodas bijušo kinoteātru telpās, kurās turpina demonstrētkinofilmas. Kultūras iestāžu izvietojums Jūrmalas pilsētā parādīts 3.4.tabulā un 3.4. kartoshēmā.3.4. tabula. Kultūras infrastruktūras izvietojums pilsētas daļās 74 .Mikrorajons Pašvaldības kultūras iestāde Vietu skaitsĶemeri Bibliotēka -Ķemeru Evaņģēliski luteriskā baznīca 60SlokaBibliotēka -Slokas Evaņģēliski luteriskā baznīcas koncertzāle 700KauguriBibliotēka -Kauguru kultūras nams 250Vaivari - -Asari Bibliotēka -Melluži Mellužu brīvdabas estrāde 500Pumpuri - -Jaundubulti Mākslas skola – izglītības iestāde -L.Bērziņa memoriālais muzejs -DubultiCentrālā bibliotēka -Dubultu Evaņģēliski luteriskā baznīca kā koncertzāle 600Pasaku māja Undīne (SO „Undīne") 80Jūrmalas pilsētas muzeja filiāle - Aspazijas māja 50MajoriDzintariBulduriMajoru kultūras nams 277Jūrmalas pilsētas muzejs1.zāle-1502.zāle-100Jūrmalas mūzikas vidusskola - izglītības iestāde -Raiņa un Aspazijas memoriālā vasarnīca 130SIA „Dzintaru koncertzāle” 2028SO „Vecās tehnikas klubs MG" -Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes mācībucentra Latvijas soda izpildes un ieslodzījuma vietuvēstures muzejsBibliotēka -Bulduru kultūras nams 50Jūrmalas teātris 100Bulduru dārzkopības vidusskolas izstāžu zāle -LielupeJūrmalas brīvdabas muzejs, Jūrmalas pilsētas muzejafiliāle150Priedaine - -KOPĀ 5225-74 Kultūras iestāžu un vietu, kurās notiek kultūras pasākumi, izvietojums dažādos Jūrmalas rajonos 2007.gada beigās(Avots: JPD Kultūras un sporta nodaļa)69

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsDzintaru koncertzāle ir viens no Latvijas ievērojamākajiem vasaras kultūras centriem un tāsslēgtā zāle ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Koncertzāles repertuārā ir gan klasiskās, ganpopulārās mūzikas koncerti, festivāli, humora vakari un konkursi ar Latvijā un pasaulē pazīstamumākslinieku piedalīšanos. Pēdējos gados strauji pieaug privātuzņēmēju aktivitātes kultūras un izklaidespasākumu producēšanā. Jūrmalas pilsētas dome atbalsta klasiskās mūzikas koncertus un cituspasākumus. 3.8. attēlā ir parādīta pasākumu skaita dinamika Dzintaru koncertzālē no 2002. līdz 2009.gadam.Jūrmalā ir arī vairākas nesen rekonstruētas plašas koncertzāles baznīcās (DubultuEvaņģēliskajā luterāņu baznīca Slokas Evaņģēliskajā luterāņu baznīca, Ķemeru Evaņģēliskajā luterāņubaznīca) un Jūrmalas Mūzikas vidusskolā. Mellužos atrodas brīvdabas estrāde. To nākotnē plānotsizmantot lielākoties nekomerciāliem nolūkiem, rīkojot atsevišķus publiskus un brīvi pieejamuspasākumus.3.5. tabula. Kultūras pasākumu apmeklētāju skaits 2011.gadā 75 .Kultūras iestāde Pasākumu skaits Apmeklētāju skaits gadāDzintaru koncertzāle 100 2500 (vidēji vienā pasākumā)Jūrmalas teātris 92 10 100Jūrmalas Kultūras centrs 24 13 000Kauguru kultūras nams 64 33 100Mākslinieku nams 15 1830Jūrmalas pilsētas Brīvdabas muzejs 86 8224Mellužu estrāde 17 -Jūrmalas bibliotēku apvienība - 179 951Jūrmalas Teātrisir viens no aktīvākajiemLatvijas amatieruteātriem. Tajā irizveidots arī JūrmalasBērnu teātris un Leļļuteātra studijas trupa.Teātra turpmākāsattīstības lielākāproblēmairnepietiekamsinfrastruktūras unmateriāltehniskaisnodrošinājums, īpašimēģinājuma telputrūkums, kas neļaujpiesaistīt arī papildusskatītājus.3.1. attēls. Dzintaru koncertzāles pasākumu skaita dinamika 2000. - 2009.g. 1Nozīmīgu pilsētaskultūras sastāvdaļu veidomuzeji (Jūrmalas pilsētas muzejs, Jūrmalas brīvdabas muzejs, Aspazijas māja), vēsturiskā centraapskates maršruti (pašlaik astoņi), koncerti, kas tiek rīkoti Dubultu un Slokas Evaņģēliskās luterāņubaznīcās, brīvdabas pasākumi. Tie mazina arī sezonalitātes nevēlamos efektus. Īpašs gada pasākumsir Jomas ielas svētki. Tos Jomas ielas svētkus apmeklē ap 40 000 cilvēku. Apmeklētāju skaitam irtendence pieaugt. Kopumā kultūras pasākumus Jūrmalā apmeklē ~ 310 000 cilvēku gadā.Jūrmalā ir nepietiekamas iespējas jauniešu interešu izglītībai. Nākotnē nepieciešams pievērstuzmanību kultūras un izklaides iespēju nodrošināšanai jauniešu auditorijai. Jūrmalā nepieciešamsveidot Jauniešu interešu klubus, kuros ikviens jaunietis pēc skolas vai darba dienas varētu lietderīgipavadīt savu brīvo laiku. Šajās telpās varētu darboties arī pieaugušo izglītības centrs, kas piedāvātupapildus apmācības dažādās mūžizglītības un interešu izglītības jomās.75 JPD Kultūras un sporta nodaļa70

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsPilsētā kultūras infrastruktūra pamatā kalpo diviem mērķiem: lokāliem pasākumiem, kas vērsti uz vietējo iedzīvotāju brīvā laika pavadīšanu, interešuizglītību; kultūras tūrisma attīstībai.Vietējai infrastruktūrai jāatrodas tuvu iedzīvotāju dzīves vietai, katra rajona sabiedriskajā centrā.No mājām līdz kultūras iestādei jābūt ērtai satiksmei, vislabāk – gājēju un veloceliņam. Pie šīs grupasinfrastruktūras pieskaitāmi kultūras nami (Bulduros, Majoros, Kauguros), septiņas bibliotēkas unbrīvdabas kultūras pasākumu infrastruktūra (laukumi, Jomas iela, pludmale, parki). Trijos kultūrasnamos darbojas 45 kolektīvi, kuros ir ap 1000 dalībnieku.Otrās grupas infrastruktūra orientēta uz lielu apmeklētāju skaitu, īpaši uz pilsētas viesiem. Tāveido nozīmīgu pamatu kultūras tūrisma attīstībai pilsētā. Apmeklētājiem jānodrošina personīgātransporta novietošana, autobusu un dzelzceļa satiksmes sasniedzamība; publiskā ārtelpa jāorganizēliela cilvēku skaita kustībai ierobežotā laikā. Pie šīs grupas infrastruktūras pieskaitāma Dzintarukoncertzāle, pludmale posmā no Bulduriem līdz Dubultiem, Jomas iela.Jūrmalas pilsētas domes attīstības prioritātes kultūras jomā atbilstoši Kultūrvides attīstībasstratēģijai:kultūras mantojuma saglabāšana un popularizēšana nacionālā un starptautiskā mērogā;kultūras iestāžu un objektu infrastruktūras attīstība;kvalitatīvu un daudzveidīgu kultūras norišu organizācija;kultūras jomas speciālistu kapacitātes attīstība.Mērķi:pilsētas kā nozīmīga valsts kultūras centra popularitātes un atpazīstamības pieaugums nacionālāun starptautiskā mērogā;kultūras pasākumu skaita pieaugums un vienmērīgs pārklājums visa gada garumā;muzeju, bibliotēku, kultūrvēsturisko vietu apmeklētāju skaita pieaugums;investīciju pieauguma dinamika publiskajā sektorā kultūras nozarē;kultūras tūrisma produktu klāsta pieaugums.Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas attīstības stratēģiju 2010-2030 prioritātes „Jūrmalnieks”Pasākuma kopuma J9 „Aktīvai sabiedriskai dzīvei” ietvaros nākotnē plānots veikt: sabiedrisko ēku rekonstrukciju un būvniecību (muzeji, bibliotēkas, centri); Dzintaru koncertzāles slēgtās zāles rekonstrukciju;sabiedriskā kompleksa Pils ielā 1 būvniecību (mākslas un mūzikas skola, centrālās bibliotēkas ēka);kartodroma, skeitborda halles, baseina un BMX trases būvniecību;sporta kompleksa Kauguros būvniecību;sporta infrastruktūras pilnveidošanu izglītības iestādēs.latu 76 .Kopējās investīcijas kultūras jomā laika posmā līdz 2020.gadam plānotas ap 34 miljoniemRisinājumi un ieteikumi kultūras jomā:Teritorijas plānojumā ikdienas kultūras objekti iekļauti esošo sabiedrisko centru sastāvā.Teritorijas plānojumā atsevišķas Sabiedrisko objektu apbūves teritorijas noteikta ar mērķinodrošināt sabiedrībai nozīmīgu pakalpojumu pieejamību. Sabiedriskās apbūves teritorijasvispārīgā gadījumā noteiktas pašvaldības izglītības, kultūras, veselības un citām sociālopakalpojumu iestādēm. Kā Sabiedrisko objektu apbūves teritorijas ir izdalīti tikai atsevišķisabiedriskie objekti un jau rezervētās teritorijas Jūrmalas domes paredzēto jaunu sabiedriskasnozīmes objektu būvniecībai uz pašvaldības zemes.Īpaši svarīgi nodrošināt kultūras pasākumu plašu pieejamību jebkurā Jūrmalas rajonā. Ņemot vērālielo iedzīvotāju skaitu Kauguros un Slokā, šeit nepieciešams būvēt daudzfunkcionālu kultūras unizklaides centru. Rezervēta zeme jauna kultūras nama un tam nepieciešamās infrastruktūrasceltniecībai jauktas darījumu un sabiedriskās apbūves teritorijās.Paredzēta jaunas Jūrmalas Centrālās bibliotēkas ēkas celtniecība vienā kompleksā kopā ar jaunoMūzikas un Mākslas skolu Dubultos, Pils ielā 1.76 Jūrmalas pilsētas kultūrvides attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam, Rīcības programma71

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums3.7. SportsJūrmalas pilsētā valsts un pašvaldības kultūras un sporta politiku, pamatojoties uz atbilstošolikumdošanas bāzi un politikas plānošanas ietvaru, īsteno Jūrmalas pilsētas domes Sporta nodaļa.Sporta jomas attīstībai ir izstrādāta „Jūrmalas pilsētas sporta un aktīvās atpūtas stratēģija 2008. –2020.gadam”, kurā noteiktas prioritātes, mērķi un uzdevumi sporta un aktīvās atpūtas turpmākāsattīstības virzieniem un sniegts nākotnes redzējums, kā arī izstrādāts rīcības plāns noteikto attīstībasvirzienu sporta jomā praktiskai īstenošanai dzīvē. Pašvaldības finansējums sporta pasākumiem laikaposmā no 2000. gada līdz 2010. gadam ir pieaudzis apmēram 100 reizes, sasniedzot 348 295 LVL2012. gadā.Jūrmalā katru gadu organizē dažādus vietēja un starptautiska mēroga sporta pasākumus.2011.gadā pilsētā darbojas 35 sporta organizācijas, tostarp, sporta klubi un sporta skolas. Sportaorganizāciju skaits ir lielāks kā Liepājā un Jelgavā, arī piedāvātais sporta veidu klāsts ir plašāks. Lielākādaļa Jūrmalas sporta organizāciju un klubu nodrošina iespēju nodarboties ar sportu ne tikaiprofesionālā, bet arī amatieru līmenī. Dažādās sporta organizācijās darbojas 5382 cilvēki. Kopējaissporta objektu skaits pilsētā – 100.Jūrmalā ir salīdzinoši laba un sakārtota infrastruktūra sportam un aktīvajai atpūtai. Sportainfrastruktūras izvietojumu pa pilsētas daļām skatīt 3.6. tabulā un 3.4. kartoshēmā. Dažāda veida sportaobjekti ir pieejami visā Jūrmalas teritorijā, tomēr salīdzinoši mazāk to ir klusajos pilsētas rajonos(Melluži, Asari, Pumpuri), Ķemeros, bet ļoti plašs sporta pakalpojumus klāsts ir Majoros, Bulduros,Lielupē. Lielupē piedāvājums galvenokārt ir saistīts ar Lielupes izmantošanu – jahtklubi, airēšana u.c.Sporta kompleksam Slokā ir tribīnes ar 2500 skatītāju vietām, vieglatlētikas skrejceļi,nepieciešamās saimnieciskās telpas. Slokā tiek attīstīts moderns sporta komplekss, ko laika gaitā(šobrīd līdz 2012. gadam 77 ) plānots pārveidot par Olimpisko centru „Sloka”, uzbūvējot multifunkcionālohalli starptautisku sacensību rīkošanai. Līdz ar to lielākie sporta dzīves pasākumi Jūrmalas pilsētā, kāarī nacionālā līmeņa sporta pasākumi nākotnē varētu tikt organizēti Slokā.2005. gadā Jūrmalā tika pabeigta sporta zāles „Taurenītis” celtniecība Dubultu centrālajā daļā.2008. gadā pie Majoru pamatskolas izbūvēts Majoru sporta laukums, kur vasarā iespējams nodarbotiesar vieglatlētiku, bet ziemā izveido mākslīgā ledus laukumu. Pilsētā atrodas 9 ārstnieciskās vingrošanaszāles, 18 trenažieru zāles, 12 sporta spēļu zāles, 14 peldbaseini, 20 tenisa korti, tostarp, 8 apjumtielaukumi.Nozīmīgākie soļi Jūrmalas pilsētas sporta infrastruktūras uzlabošanai ir 50m gara peldbaseinaizbūve, sporta zāļu izbūve pie Lielupes un Ķemeru vidusskolām (plānots izbūvēt līdz 2020. gadam).Teritorijas plānojumā ir paredzēts, ka arī Jaundubultos varētu attīstīt sporta kompleksu.MikrorajonsĶemeriJaunķemeriSlokaKauguriVaivari3.6. tabula. Sporta infrastruktūras izvietojums pilsētas daļās 78 .Pašvaldības sporta iestādeĶemeru vidusskola (sporta zāle un atklātais sporta laukums)Sanatorija „Dzintarkrasts” (biljarda zāle, tenisa korti, peldbaseins, trenažieru zāle)Kūrorta Rehabilitācijas centrs „Jaunķemeri” (biljarda zāle, jāšanas sporta manēžaun laukums, peldbaseins, trenažieru zāle, ārstnieciskā vingrošana)Slokas stadions (vieglatlētikas sektori un futbola laukumi)Slokas skeitparksSlokas pamatskola (sporta zāle)Jūrmalas Valsts Ģimnāzija (sporta zāle un atklātais sporta laukums)Mežmalas vidusskola (sporta zāle un atklātais sporta laukums)Jūrmalas peldēšanas skola (2 peldbaseini, trenažieru zāle)Kauguru vidusskola (sporta zāle un atklātais sporta laukums)Jūrmalas sporta skola (sporta zāle)SIA „Empire-club” (boulings)NRC „Vaivari” (peldbaseins, ĀFK zāles, trenažieru zāle, tenisa korti, biljards)Reitterapijas centrs „Kavalkāde” (jāšanas sporta manēža un laukums)77 Jūrmalas pilsētas sporta un aktīvās atpūtas attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam, Rīcības programma78 JPD Kultūras un sporta nodaļa72

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsMikrorajonsPašvaldības sporta iestādeAsari -MellužiViesnīca „Daina” (trenažieru zāle, peldbaseins)Pumpuri Pumpuru vidusskola (sporta zāle un atklātais sporta laukums)Jaundubulti Jaundubultu vidusskola (sporta zāle un atklātais sporta laukums)Sociālās Integrācijas Centrs (ĀFK zāle, trenažieru zāle, baseins)Veco ļaužu pansionāts „Saulstari” (peldbaseins)DubultiSporta nams „Taurenītis” (sporta zāle, trenažieru zāle)Dubultu pludmales sporta centrsMajoriViesnīca „Baltic Beach Hotel”(peldbaseins, trenažieru zāle, biljarda zāle)Viesnīca „Jūrmala SPA”( peldbaseins, trenažieru zāle)Viesnīca „Eiropa”( trenažieru zāle)Viesnīca „Majori” ( trenažieru zāle, tenisa korti)Majoru pamatskola (sporta zāle, sporta halle vieglatlētikai, slidošanai, hokejam)Murjāņu Sporta ģimnāzijas filiāle (airēšanas baseins, trenažieru zāle)Tenisa klubs „Jūra” (tenisa korti)DzintariSkeitparks un sporta laukumi (Dzintaru mežaparks)Viesnīca „Dzintari” (minigolfs)Kūrortviesnīca „Amber Sea Hotel” un „Pegasa pils (peldbaseins)BulduriSanatorija „Belorusija” (peldbaseins, trenažieru zāle, tenisa korti, biljards)Bulduru dārzkopības vidusskola (sporta nams, sporta laukums)Sporta klubs „Balans” (trenažieru zāle, aerobikas zāle, boulinga zāle, bērnuveselības un sporta centrs)SIA „Concept” (slēgtie tenisa korti, trenažieru zāle)Kūrortviesnīca „Amber SPA Boutique Hotel”, (peldbaseins, tenisa korti, trenažieruzāle, ārstnieciskā vingrošana)Kūrortviesnīca „Viktorija” (trenažieru zāle)LielupeViesnīca „Lielupe” ( peldbaseins, tenisa korti)Lielupes vidusskola (sporta zāle, sporta laukums)Nacionālais tenisa centrs (slēgtie un atklātie tenisa korti)Latvijas jahtklubsLatvijas motorjahtu klubs „Vikings”Jahtklubs „Simeks”Sporta centrs „Concept” (tenisa korti, ūdens slēpošanas centrs)Specializētā airēšanas sporta skola (smaiļošanas baseins)Sporta centrs „Fitlains” (trenažieru zāle)Sporta centrs „Sportima” (trenažieru zāle)Sporta nams „Taurenītis” (trenažieru zāle)Priedaine Priedaines jahtklubsŪdens slēpošanas bāzeLai arī dažādu sporta klubu un centru piedāvājums ir salīdzinoši plašs, tomēr pilsētā trūkst tādasporta un aktīvās atpūtas inventāra, kas izmantojams bez maksas un dalības kādā sporta klubā. Tievarētu būt, piemēram, skrejceliņi un trenažieri parkos, veloceliņi, skeitparki un slēpošanas trases.Sporta aktivitātēs prioritātes 79 ir bērnu un jauniešu sporta nozares attīstība. Vienlīdz nozīmīga ircilvēku ar īpašām vajadzībām iesaiste sporta pasākumos, pilnveidojot un pielāgojot sportainfrastruktūru.Katru gadu Jūrmalas pilsētā tiek organizēti daudzi vietēja un starptautiska mēroga sportapasākumi – pludmales futbola un volejbola turnīri, ielu basketbola turnīri, handbola turnīri, pludmalesskrējieni, burāšanas, airēšanas, tautas orientēšanās, boksa, mākslas vingrošanas un basketbolasacensības, pavasara un rudens vieglatlētikas krosi, velobraucieni, maratoni, turnīrs tenisā, skolēnusporta svētki, u.c. Starp nozīmīgākajiem starptautiskajiem pasākumiem ir minams Eiropas čempionātsūdens motosportā S-550 un JT-125 klasēs, ITF Latvia Futures turnīrs tenisā, starptautiskas sacensībasburāšanā, Baltijas valstu kausa izcīņas sacensības airēšanā, starptautiskais turnīrs pludmales handbolā„Nemo” un Starptautiskais mākslas vingrošanas festivāls „Mazā-lielā grācija”. Aktīvi tiek izmantotsskeitparks. 2004.gadā tur tika rīkotas starptautiska mēroga skeitborda sacensības „Baltic Sea Cup”.79 Jūrmalas pilsētas sporta un aktīvās atpūtas attīstības stratēģija 2008.-2020.gadam73

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsPasākumu skaits no 153 pasākumiem 2000.gadā ir paaudzis līdz 495 pasākumiem 2010.gadā.Salīdzinot ar 2000.gadu, 2012.gadā pašvaldības finansējums sporta nozarei pieaudzis par apmēram100%.Sporta pasākumi kļūst kvalitatīvāki un plašāk apmeklēti. Jūrmalā tiek atbalstītas sacensībasjaunos sporta veidos (veikbords, pludmales cīņa, u.c.). Jūrmalas pilsētas sportisti ar panākumiempiedalās starptautiskās sacensībās citviet pasaulē tādos sporta veidos kā burāšana, ūdens motosports,karatē, mākslas vingrošana, basketbols, futbols, kartings, jāšanas sports, dambrete, u.c. Jūrmalaspilsētai sporta jomā ir izveidojusies sadarbība ar daudzām sporta federācijām, sabiedriskajām sportaorganizācijām un pilsētā esošajiem sporta klubiem dažādos sporta veidos - basketbolā, futbolā,volejbolā, handbolā, boksā, peldēšanā, airēšanā, burāšanā, vieglatlētikas skriešanas disciplīnās, ūdensmotosportā, frīsbijā.Jaunie izglītības un kultūras objekti, kuru būvniecība paredzēta Jūrmalas pilsētas domesinvestīciju plānā 2009.-2012. gadam, grafiski attēloti 3.5. kartoshēmā.Risinājumi un ieteikumi sporta jomā:Slokas sporta kompleksa tālāka attīstība, veidojot to par Olimpisko centru ar attiecīgu infrastruktūrutāda līmeņa pasākumu norisei kā Latvijas olimpiāde u.c. Starptautiska līmeņa ledus unmultifunkcionālās halles būvniecība (tehniskais projekts izstrādāts 2007.g.).Pludmales stadiona iekārtošana Dubultu pludmalē un mobilo sporta laukumu attīstība visaspludmales garumā. Pludmales sporta centru attīstīšana tūristu iecienītajās vietās Dubultos,Majoros, un Bulduros, piedāvājot tajos profesionālus pludmales futbola un volejbola laukumus.Ūdens sporta veidu attīstība uz Lielupes, plānotā speciālā kanāla izbūve, kā arī ūdens sporta centraizveide.Teritorijas plānojuma paredzētas iespējas attīstīt sporta kompleksu Jaundubultos pie Lielupes.3.8. Sabiedriskā kārtība un drošībaPar sabiedrisko kārtību un drošību Jūrmalā rūpējasValsts policija;Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests;Pašvaldības policija;Pašvaldības SIA „Jūrmalas ātrā palīdzība”.Jūrmalā atrodas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jūrmalas filiāle ar trīs posteņiemĶemeros, Slokā un Bulduros. Brīvprātīgi darbojas arī pilsētas ugunsdzēsēju biedrība. Valsts policijaspārvalde atrodas Dubultu prospektā 17, Kauguros izveidots policijas iecirknis (Kapteiņa Zolta ielā 121).Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policija tika izveidota 1990. gada 29. martā, un tā bija pirmā municipālāpolicija atjaunotajā Latvijas valstī. Pašvaldības SIA „Jūrmalas ātrā palīdzība” sniedz neatliekamāsmedicīniskās palīdzības un pirmās medicīniskās palīdzības pakalpojumus iedzīvotājiem, palīdzībunelaimes, avārijas un katastrofu gadījumos, veic glābšanas darbus uz ūdeņiem un zem ūdens, un toprofilaksi, Jūrmalas iedzīvotāju un atpūtnieku medicīnisko apkalpošanu. Katru gadu Jūrmalas ātrāspalīdzības brigādes vidēji apkalpo no 12 000 līdz 13 000 izsaukumu.Glābšanas dienests ik gadu sniedz palīdzību vairākiem tūkstošiem cilvēkiem pludmalē.Jūrmalas pludmales glābšanas dienests ir uzņemts Starptautiskajā dzīvības glābšanas asociācijā.2007. gadā ar mērķi apmācīt jaunus glābējus un iedzīvotājus drošai atpūtai uz ūdens un tā tuvumāINTERREG III A finansētā projekta „Vienotas glābšanas sistēmas izveide Baltijas jūras reģionā(Pludmales patruļa)” rezultātā izveidota Glābēju skola. Jaunā glābēju skola atrodas Jūrmalā, Kauguruglābšanas stacijā. Projekta ietvaros remontētas telpas, izveidota plaša bibliotēka, viens no skolasuzdevumiem ir sniegt konsultācijas valsts, pašvaldību un privātajam sektoram jaunu glābšanas stacijuizveidei un darbinieku apmācībai Latvijā. Tiek veidota datu bāze par negadījumiem uz ūdens. Datubāzē ir dati par apsargājamām un neapsargājamām peldvietām, statistiku par nelaimes gadījumiem, parizglābto cilvēku skaitu. Tādā veidā tiek noteikti „melnie punkti”, līdzīgi kā ceļu satiksmes drošībā. Tiekmodelētas arī bīstamās situācijas. Skola izveidojusi trīs apmācību programmas – „pirmās palīdzības uz74

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsūdens apmācība skolotājiem”, „pirmās palīdzības apmācība glābējiem uz ūdens” un „pirmās palīdzībasuz ūdens apmācība atpūtniekiem”.Nākotnē nepieciešams ierīkot jaunas publiskās peldvietas pie Rīgas jūras līča; Lielupes;Jūrmalas upēm un ezeriem; kā arī iegādāties drošības un glābšanas dienestiem nepieciešamoaprīkojumu. Jūrmalas attīstības stratēģijā 2009-2021 paredzēts laikā līdz 2015. gadam veikt esošoglābšanas staciju remontus un ierīkot jaunas stacijas pie publiskajām peldvietām – Rīgas jūras līča;Lielupes; Jūrmalas upēm un ezeriem, ieguldot 3-5 milj. latu.75

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums4. Uzņēmējdarbības videPilsētas ir iedalāmas dažādos tipos atkarībā no tajās norisošo ekonomisko aktivitāšu veida unintensitātes. Jūrmalas izveidošanās par kūrortpilsētu ir unikāla Latvijas kontekstā, taču arī Jūrmalāvietējās ekonomiskās izaugsmes veicināšana ir īpaši svarīgs pilsētas attīstības jautājums. Jūrmalasvēsturē izšķirami dažādi saimnieciskās darbības posmi - katrs no tiem atstājis ietekmi uz pilsētastelpisko struktūru, veidolu, iedzīvotāju sastāvu un nodarbošanos. Padomju laika plānveida ekonomikas,forsētās rūpniecības un kūrorta uzplaukuma laiks ir beidzies jau pirms 20 gadiem, taču tā radītaisiespaids (rūpniecības teritorijas, sanatoriju ēkas, sarežģītās īpašumtiesības) turpinās ietekmēt Jūrmalasizaugsmi arī nākamo 20 gadu periodā.Jūrmalai jāspēj piemēroties mainīgiem tirgus apstākļiem, kur lokālu izpausmju cēloņi bieži irekonomiskās attiecības, kas darbojas daudz plašākā mērogā. Šodien galvenie atslēgas vārdi, kasraksturo uzņēmējdarbības attīstības perspektīvas, ir ‘atvērtība’, ‘sadarbība’, ‘piedāvājuma dažādošana’,‘austrumi - rietumi’, ‘tikšanās vieta’.Šajā nodaļā sniegts Jūrmalas uzņēmējdarbības raksturojums – apkopoti statistikas dati, kasuzrāda vispārējas tendences, kā arī pievienots sīkāks kūrorta, tūrisma un tirdzniecības pakalpojumunozares raksturojums. Tā kā darījumi ar nekustamo īpašumu ir viena no Jūrmalas aktīvākajāmuzņēmējdarbības sfērām, šai tēmai veltīta atsevišķa sadaļa.4.1. Ekonomiskās aktivitātes raksturojumsVispārējs ekonomiskās aktivitātes rādītājs ir iekšzemes kopprodukts (IKP), kas uzrāda teritorijāsaražoto preču un pakalpojumu kopējo vērtību gada laikā. Pēdējā desmitgadē IKP Jūrmalā ir bijissvārstīgs (skatīt 4.1. attēlu). Dati pieejami līdz 2006. gadam, kad vērojams straujš vērtības pieaugums.Metodoloģisku apsvērumu dēļ dati par IKP pilsētās kopš 2007. gada LR Centrālajā statistikas pārvaldēvairs netiek apkopoti, tāpēc nav iespējams attēlot pēdējo gadu tendences, kas visticamāk sakrīt arsituāciju Latvijā kopumā – IKP kritumu kopš 2009. gada.4.1. attēls. IKP Jūrmalā 2008. gada faktiskājās cenās.Ekonomiskās attīstības salīdzināšanai vairāku teritoriju starpā noder rādītājs IKP uz 1iedzīvotāju. Salīdzinoši Jūrmalā tas bijis zemākais starp lielākajām pilsētām, neiekļaujot Rīgu unVentspili, kur IKP rādītāji ir ievērojami augstāki. 2006. gadā IKP uz 1 iedzīvotāju Jūrmalā sasniedza tikai50.5% no vidējās vērtības Latvijā (skatīt 4.2. attēlu). IKP nav vienīgais ekonomiskās attīstības rādītājs –to nosaka arī investīciju, pievienotās vērtības un pašvaldības budžeta apjoms.76

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums4.2. attēls. IKP uz 1 iedzīvotāju, tūkstošos latu.Jūrmalas ekonomiku pārsvarā veido tirdzniecības un pakalpojumu sektora uzņēmumi, kasapkalpo tur dzīvojošos iedzīvotājus un tūristus. Tas ir nozīmīgs ienākumu avots vasarā, bet irnepietiekams visa gada garumā, tāpēc, plānojot pilsētas attīstību, tiek uzsvērta nepieciešamība veidotuzņēmumus, kas piesaistītu cilvēkus visās sezonās.Pēdējo gadu ekonomiskā situācija ir īpaši veicinājusi ar nekustamā īpašuma nozari saistītuuzņēmumu attīstību - būvniecību, tirdzniecību un īpašumu apsaimniekošanu. Aplūkojot 4.3. attēlu, kurāparādīts ekonomiski aktīvo statikas vienību 80 skaits Jūrmalā, atbilstoši darbības nozarēm 2008. gadā,var secināt, ka operācijas ar nekustamo īpašumu bija visizplatītākais pakalpojumu veids. Tam sekojatirdzniecība, kam ir liels īpatsvars visās Latvijas pilsētās.4.3. attēls. Ekonomiski aktīvo vienību skaits atbilstoši darbības nozarēm, 2008. gads (LR CSPdati).80 Juridiskas un fiziskas personas, kas pārskata periodā ražoja produkciju, sniedza pakalpojumus vai nodarbinājacilvēkus atbilstošajā laika periodā neatkarīgi no tā, vai tie bija aktīvi visu pārskata periodu vai tikai daļu no tā. Tirgus sektorastatistikas vienības: pašnodarbinātās personas, individuālie komersanti, komercsabiedrības, zemnieku un zvejnieku saimniecības.77

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums2010. gada pirmajā pusē Jūrmalā bija reģistrēti 5394 uzņēmumi 81 , kas galvenokārt darbojāspakalpojumu sfērā. Laika posmā no 1998. gada, kad Jūrmalā bija reģistrēts 811 82 uzņēmums, to skaitsir pieaudzis gandrīz 6 reizes. Tomēr Jūrmalā jaunu komercsabiedrību un individuālo komersantureģistrēšanās nenotiek tik strauji, kā tam vajadzētu būt republikas nozīmes kūrortpilsētā. Jaunuuzņēmumu veidošanos ievērojami kavē augstās īpašumu cenas un nekustamā īpašuma nodoklis. Šīnodokļa diferencēšana varētu būt viens no galvenajiem instrumentiem uzņēmējdarbības veicināšanai.Uzņēmumu skaita dinamiku ietekmē arī Rīgas tuvums.Saskaņā arLatvijas Centrālāsstatistikas pārvaldes (CSP)datiem 2010. g. beigāsJūrmalā darbojās 2558ekonomiski aktīvāsvienības, lielākotieskomercsabiedrības unpašnodarbinātās personas.4.4. attēlā redzamaekonomiski aktīvo vienībuskaita izmaiņu tendencepēdējos gados. 2010. gadāuz 1000 iedzīvotājiemJūrmalā darbojās 45ekonomiski aktīvāsvienības, (vairāk kāLiepājā - 43 un Ventspilī –44, bet mazāk kā vidējiLatvijā – 54). Ekonomiskiaktīvo vienību izaugsmestemps pēdējos gadosJūrmalā ir bijis līdzīgscitām izvēlētajāmrepublikas pilsētām unLatvijai kopumā, savukārtuzņēmumu(komercsabiedrību unindividuālo komersantu)skaita pieaugums –zemāks (skatīt 4.5. attēlu).Kautarīekonomiski aktīvo vienībuskaits uz 1000iedzīvotājiem Jūrmalā irmazāks nekā vidēji Latvijā,pašnodarbināto personuskaits uz 1000iedzīvotājiem Jūrmalā – 22– ir gandrīz tāds pats kāvidēji Latvijā (21), augstāksnekā Rīgā (16) un līdzīgskā Liepājā (18) unVentspilī (19).2011. gadāJūrmalā darba vietas tikanodrošinātas 13647cilvēkiem. Tā kā Jūrmalā4.4. attēls. Ekonomiski aktīvo statistikas vienību skaita izmaiņasJūrmalā (avots: Jūrmala skaitļos 2010).4.5. attēls. Ekonomiski aktīvās vienības Latvijā un Latvijaslielajās pilsētās uz 1000 iedzīvotājiem (avots: Jūrmalaskaitļos 2010).81 Lursoft, 2010.gada 5.marts82 Jūrmalas attīstības stratēģija, 2010-2030.g.78

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsšajā gadā bija 36526 iedzīvotāju darbaspējas vecumā, tad pamatdarbā strādājošo skaits Jūrmalā veido37%. 2011. gadā no Jūrmalas pilsētā strādājošajiem 66% bija nodarbināti sabiedriskajā sektorā,privātajā sektorā tika nodarbināti 34%. Salīdzinājumam Pierīgā privātajā sektorā bija nodarbināti ~70%,bet vidēji Latvijā – ~62%. 4.6. attēlā atainots procentuālais strādājošo sadalījums pa darbības sektoriemJūrmalā 2010.gadā.Pēc Centrālās Statistikas pārvaldes datiem galvenie uzņēmējdarbības veidi Jūrmalā iroperācijas ar nekustamo īpašumu (17%), vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība (18%).Avots: Jūrmala skaitļos 20104.6. attēls. Strādājošo nodarbinātība Jūrmalā atbilstoši sektoriem 2010. gadā (avots – Jūrmalaskaitļos 2010)Tāpat kā pārējā Latvijas teritorijā, arī Jūrmalā nodarbinātības līmeni ir ievērojami skārusiekonomiskā krīze. Bezdarba līmenis 2010. gada vidū sasniedza 13,6%, kas ir nedaudz labāks rādītājskā valstī kopumā (15%). Nodarbinātības ziņā Jūrmala ir cieši saistīta ar Rīgu. Jūrmalā strādā tikai katrsotrais no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, bet pārējie darbu atraduši ārpus pilsētas. Šajā ziņāJūrmala līdzinās Jelgavai, kur arī aptuveni puse no iedzīvotājiem strādā citviet Latvijā, visticamāk Rīgā.Tas nozīmē, ka Rīga Jūrmalas iedzīvotājiem nodrošina ne tikai darba vietas, bet arī pakalpojumus.Ikdienas svārstmigrācija starp abām pilsētām ir ļoti intensīva. Rīgas tuvums Jūrmalas ekonomiskoattīstību gan veicina, īpaši sasniedzamības ziņā, gan kavē, jo kā izteikts centrs piesaista vairākaktivitāšu un investīciju. Ekonomiskās aktivitātes nav vienmērīgi izplatītas pilsētas teritorijā. Darījumucentrs ir Majori.4.2. Uzņēmējdarbības attīstībaUzņēmēju izvēli un uzņēmumu spēju darboties konkrētā vietā ietekmē dažādi faktori, tostarpteritorijas plānojuma nosacījumi. Tomēr darījumu objektu iekļaušana atļautās izmantošanas sarakstāpati par sevi vēl negarantē šādu objektu būvniecību. Teritorijas plānojuma uzdevums ir piedāvātplašāku skatījumu uz uzņēmējdarbības vidi pilsētā, nevis pildīt vienīgi īpašuma tiesību ierobežojošo,regulējošo funkciju.Jūrmalā lielākais pieprasījums ir dzīvojamo māju apbūves teritorijām. Mājokļa būvniecība unpārdošana atmaksājas daudz ātrāk nekā ieguldījumi darījumu vai sabiedriskos objektos. Teritorijasizmantošanas ziņā bieži veidojas konfliktsituācijas, kad kūrorta vai tūrisma objektu ierīkošanai piemērotiīpašumi pēc attīstītāju iecerēm pārtop par dzīvojamām mājām. Nekustamā īpašuma bizness, kaspamatā ir balstīts uz Jūrmalas kā dzīvojamās vides pievilcību, ir uzņēmējdarbības veids ar augstupievienoto vērtību, taču tas neveicina citu uzņēmējdarbības jomu attīstību augsto īpašuma cenu unzemes un telpu īres maksas dēļ.79

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsTā kā Jūrmalā dominē pakalpojumu sektors, veiksmīgas uzņēmējdarbības priekšnoteikums irpilsētvides dzīvīgums un cilvēku skaits – veikalu, kafejnīcu, pasākumu apmeklētāju, viesnīcu unsanatoriju viesu daudzums. Viens no Jūrmalas biznesa modeļa galvenajiem trūkumiem ir nevienmērīgsklientu izvietojums laikā un telpā. Nepietiekams cilvēku skaits ir iemesls, kāpēc daudzi uzņēmumi savudarbību pārtrauc. Nav paredzams, ka iedzīvotāju skaits Jūrmalā varētu ievērojami mainīties, tāpēcgalvenais uzdevums ir īstenot pasākumus Jūrmalas viesu skaita palielināšanai. Cilvēkus piesaistošuvietu veidošana ir gan pašvaldības, gan privātā sektora pārziņā – jāmeklē abpusēji izdevīgas privātāspubliskās partnerības formas. Teritorijas plānojums ir viens no instrumentiem, kā novērst šķēršļus vietuattīstības potenciāla īstenošanai un veicināt aktivitāšu dažādošanu.4.2.1. KŪRORTA PIEDĀVĀJUMSAtšķirībā no Rīgas, Ventspils vai Liepājas Jūrmalas ekonomikas un sabiedrības veidošanāsvēsturē īpaša nozīme ir dabas un cilvēka radītās vides dziednieciskajām īpašībām, kam bijusi noteicošāloma Jūrmalas kā kūrortpilsētas pastāvēšanā. Jēdziens ‘kūrortpilsēta’ ietver gan dabas apstākļu, ganekonomisko aktivitāšu kopumu, kas veido īpašu pilsētvidi. Galvenais jautājums ir, kā veidot atšķirību, laiJūrmala spētu konkurēt ar citām pilsētām. Pēc ārvalstu ekspertu vērtējuma Jūrmalai jācenšas radītautonoms pilsētas tēls, lai tā nekļūtu tikai par Rīgas piepilsētu. Jūrmala varētu kļūt par eko-kūrortu, kascitu pilsētu piedāvājumu vidū izceļas ar ilgtspējīgas attīstības risinājumiem un inovatīvu pieeju dabasaizsardzības un ekonomiskās attīstības interešu apvienošanā.Jūrmalai ir ilgstošas kūrortpilsētas tradīcijas, tā ir pilsētas priekšrocība. Ar kūrortu saistītāsaktivitātes Jūrmalā aizsākās jau 19. gadsimtā – pirmā peldu viesnīca ar vannu nodaļu Ķemeros tikauzbūvēta 1825. gadā, bet Ķemeru sēravotu un dūņu dziednieciskās īpašības tika novērtētas jau kopšKurzemes hercogistes laikiem 83 . Pagājušā gadsimta vidū iegūtais vissavienības kūrorta statussnodrošināja lielu atpūtnieku skaitu, kas ieradās no dažādām Padomju Savienības republikām. Tikabūvētas sanatorijas un atpūtas nami, darbojās daudz sabiedrisko ēdināšanas iestāžu un viesnīcu. Līdzar to mainījās pilsētas apbūves struktūra, pieauga transporta intensitāte un ievērojami palielinājāsiedzīvotāju skaits. Pagājušā gadsimta deviņdesmitie gadi nāca ar lielām pārmaiņām, iedzīvotāju, viesuun atpūtnieku skaita samazināšanos, daudzi uzņēmumi tika slēgti. Teritorija, kas īpaši cietusi pēcārstniecības iestāžu slēgšanas, ir Ķemeri. Privatizācijas procesā izveidojošos sarežģītu īpašumaattiecību dēļ ievērojami ir ieilgusi Ķemeru kūrortviesnīcas atjaunošana. Tas kavē visas pilsētas daļasattīstību, jo ēkas un parka neizmantotais potenciāls kopā ar padomju laikā celto daudzstāvu ēkugraustiem rada degradētu vidi.Mūsdienās Eiropas kūrortpilsētu starpā valda konkurence, kur izšķirīgi gan dabas apstākļi, ganpiedāvājuma kvalitāte, gan pilsētas tēls un atpazīstamība. Pēdējās desmitgades laikā veikti dažādipasākumi kūrorta saimniecības atjaunošanai. Jūrmalas pilsētas kūrorta koncepcijā 2009. - 2018. gadamapkopotie dati liecina, ka ar veselības tūrisma pakalpojumu sniegšanu nodarbojas 11 ārstniecības unrehabilitācijas iestādes – lielākās no tām ir nacionālais rehabilitācijas centrs „Vaivari”, kūrortarehabilitācijas centrs „Jaunķemeri”, sanatorijas „Belorusija” un „Jantarnij Bereg”, kā arī kūrortviesnīcaSIA „Hotel Jūrmala Spa”. Ir arī vairākas SPA un skaistumkopšanas iestādes ar nakšņošanas iespējāmun dažādi atpūtas un labsajūtas veicināšanas centri. KRC „Jaunķemeri”, Valsts sociālās integrācijascentrs un nacionālais rehabilitācijas centrs „Vaivari” kā ārstniecisko un rehabilitācijas pakalpojumusniedzēji ir lielākie darba devēji Jūrmalā.Jūrmalas kā kūrortpilsētas turpmākā attīstības gaita ir atkarīga no spējas dažādot piedāvājumuun piesaistīt vairāk viesu. Ar kūrortu saistītie uzņēmējdarbības veidi jāskata kompleksi – tās ir ne tikaiiestādes, kas sniedz tiešos pakalpojumus atpūtas un rehabilitācijas jomās, bet arī uzņēmumi, kasdarbojas veselības, viesmīlības un aktīvās atpūtas nozarēs. Perspektīvākie uzņēmējdarbības veidi ir tie,kas izmanto Jūrmalas unikālās īpašības: novietojumu jūras krastā netālu no Rīgas, dabas resursus,kūrortpilsētas zīmolu un statusu, kā arī nodrošina pakalpojumus atbilstoši katras sabiedrības grupasvajadzībām. Tas nozīmē, ka īpaši atbalstāmi ir uzņēmumi, kas darbojas tūrisma, konferenču, veselībasaprūpes un ar to saistīto produktu ražošanas, sabiedriskās ēdināšanas, izklaides, tirdzniecības unsadzīves pakalpojumu nozarēs.Kūrortpilsētas raksturu veido dabas resursi un kūrorta pakalpojumu sniedzēju puduri. Teritorijasplānojuma ietvaros veikts kūrorta resursu izvērtējums – gan dabas apstākļu, gan infrastruktūrasaspektā. Jūrmalu var iedalīt divās lielās zonās – tūrisma centrā ar kodolu Majoros un Dzintaros unkūrortā ar centru Ķemeros un Jaunķemeros (skatīt 4.1. kartoshēmu).83 „Jūrmala”, SIA Nacionālais apgāds, 2006.80

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsKūrorta piedāvājumam - ar ārstniecību saistītajiem rehabilitācijas pakalpojumiem -piemērotākas teritorijas ir Ķemeros un Jaunķemeros, kur ir dabiski apstākļi netraucētai klusai atpūtai,pastaigām mežā un pludmalē. Tuvumā atrodas ārstniecībā izmantojamie dabas resursi (dūņas unminerālūdens). Šeit ir kūrortam nepieciešamais klimats, ko nodrošina lielie Ķemeru nacionālā parkamežu masīvi un jūra. Var izbaudīt mikroklimatiskās atšķirības, ko nosaka attālums līdz jūrai, kāpas,valdošie vēji, reljefs un koku sastāvs. Tuvāk centram palielinās apbūves blīvums un līdz ar to dabiskiemikroklimata apstākļi mainās. Tādi kūrorta resursi kā dūņas un minerālūdens var tikt izmantoti visāpilsētā, savukārt ārpus minētajām kūrorta teritorijām nav iespējams nodrošināt apkārtējās videsnetraucētu klusu un mierīgu sanatoriju darbību, kas pakārtota ārstēšanās un mierīgas atpūtasvajadzībām. Tādēļ piekraste, īpaši centrs, ir vairāk piemērots aktīvai izklaides, kultūras,skaistumkopšanas un sporta atpūtai. Viesnīcām un sanatorijām jārēķinās ar centrā esošo sabiedriskodzīvi, cilvēku un automašīnu kustību, troksni. Centra viesnīcu piedāvājumam vairāk jāorientējas uzveselības veicināšanas un skaistumkopšanas pakalpojumiem. Aplūkojot 4.2. kartoshēmu „Kūrortainfrastruktūra un resursi”, var secināt, ka šobrīd lielāka kūrorta iestāžu koncentrācija vērojama Jūrmalasaktīvākajā tūrisma daļā posmā no Majoriem līdz Bulduriem.Nepieciešams, lai pilsētā veidotos viens otru papildinoši kūrorta un atpūtas piedāvājumi.Velomaršruti, vilciena un autobusu satiksme ir savienojumi, kas nodrošina piedāvājuma dažādību unpieejamību pilsētas viesiem, kas uzturas Jūrmalā ilgāku laiku. Salīdzinājumam par kūrortobjektuizvietojumu Baltijas valstu un Vācijas kūrortpilsētās skatīt 4.3. kartoshēmu.Teritorijas plānojuma risinājumi balstās uz stratēģijā noteiktajām prioritātēm un telpiskoperspektīvu, kas paredz „klusā kūrorta” attīstību Jaunķemeros, Ķemeru kūrorta atjaunošanu un kūrortaobjektu darbību dažādās pilsētas daļās. Jau tuvākajā nākotnē nepieciešams izstrādāt Jūrmalas kūrortateritoriju attīstības tematisko plānu, uzrādot pilsētas policentrisko struktūru, esošo resursu un jaunukūrorta teritoriju un objektu funkcionālās, atbalsta saiknes, Jūrmalas kūrortpilsētas vietu Rīgasmetropoles areālā un Rīgas plānošanas reģionā.4.2.2. ATPŪTAS UN DARĪJUMU TŪRISMSJūrmala ir iesaistīta gan vietējā, gan starptautiskā tūrisma apritē. Īpaši vasarā tūrisms nespilsētai ievērojamus ienākumus – daudzu uzņēmumu darbība ir pakārota tūrismam. Jūrmala ir populārstūrisma galamērķis gan vienas dienas viesiem, gan cilvēkiem, kuri Jūrmalā pavada vairākas diennaktis.Sasniedzamības ziņā liela nozīme ir Rīgas tuvumam. Jūrmala tradicionāla ir bijusi rīdzinieku atpūtas vaiotro māju vieta. Nelielais attālums līdz Rīgai bieži kalpo arī par papildus iemeslu, kāpēc ārvalstu viesiizvēlas nakšņot Jūrmalā. Īpaši svarīga ir vienas dienas viesu grupa, ko lielākoties veido rīdzinieki, kā arīcitu Latvijas pilsētu iedzīvotāji un ārvalstu tūristi.Nozīmīgu nišu Jūrmalā ieņem darījumu tūrisms – konferenču un sanāksmju rīkošana un todalībnieku izmitināšana. Šo tūrisma veidu mazāk ietekmē sezonalitāte. Konferenču rīkošanas iespējaspiedāvā vairākas viesnīcas un sanatorijas. Šī joma tiek uzskatīta par perspektīvu, ņemot vērā arīstarptautiskās lidostas „Rīga” un galvaspilsētas tuvumu. Jūrmala ir vieta, kur „strādāt atpūšoties” – tā irīpaši piemērota darījumu slēgšanai brīvā atmosfērā, darbu apvienojot ar atpūtu izklaides vai veselībasuzlabošanas nolūkos. Kļūt par austrumu un rietumu kontaktu veidošanas un tikšanās vietu Baltijasreģionā ir viens no Jūrmalas stratēģiskajiem mērķiem. Šobrīd Jūrmalā ir aptuveni 50 konferenču zāļu,taču tās ir piemērotas sanāksmēm, bet ir neatbilstošas lielu pasākumu rīkošanai, jo nenodrošinapietiekamu vietu skaitu (~1000 cilvēku). Jauna lielas ietiepības konferenču centra celtniecības varētubūt veids, kā Jūrmalai piesaistīt starptautisku pasākumu rīkotājus.Nemainīgi savu pievilcību pilsētas viesu skatījumā nezaudē Jūrmalas dabas apstākļu veidotāvide – saule, jūra un pludmales baltās smiltis. Teritorijas plānojuma izstrādes laikā rīkotās Jūrmalasuzņēmēju sanāksmes dalībnieku vidū izskanēja viedoklis, ka Jūrmalā netiek darīts pietiekami daudz, laiizmantotu Jūrmalas resursus un radītu papildus pievienoto vērtību – jaunus pakalpojumus un zīmolus.Kā pozitīvs piemērs minēts Līvu akvaparks – viens no objektiem, kas ieguvis plašu atpazīstamību unpilsētas vizītkartes lomu.Jomas iela ir ne tikai darījumu, bet arī galvenais tūrisma centrs – tur koncentrēti tirdzniecībasobjekti, restorāni un kafejnīcas. Sākot no Majoru stacijas līdz pat Turaidas ielai un Dzintaru koncertzāleiJomas iela veido pilsētas aktīvāko tūrisma zonu ar dzīvāko gājēju satiksmi. Jomas ielas izmantošananav viennozīmīga – sezonas laikā veidojas konflikti starp iedzīvotājiem un uzņēmējiem, jo nav definētas81

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsprioritātes. Skaļa un aktīva izklaide konfliktē ar klusām un mierīgām aktivitātēm. Iedzīvotājiem traucētroksnis un kņada, savukārt ierobežojumi attiecībā uz mūzikas atskaņošanu kavē izklaides piedāvājumaveidošanu un iestāžu darbību vēlākās vakara stundās. Jomas ielā dzīvojamā funkcija ir sajaukta ardarījumu funkciju, tāpēc pašvaldībai ir jāpieņem konkrēti lēmumi, kas nosaka ielas izmantošanasprioritātes.Arhitektūra un publiskā ārtelpa ir vērtības, kas kopā ar īpašajiem dabas apstākļiem veidoJūrmalas unikālo tēlu. Pludmale ir iedzīvotāju un viesu iecienītākā pastaigu vieta neatkarīgi no sezonas.Vasarās pludmales posmā no Lielupes līdz Dubultiem izvietotas dažādas kafejnīcas. Taču pludmalenav vienīgā ūdensmala – līdz šim nepietiekami novērtēti palikuši Lielupes krasti. Aktīvās atpūtas iespējupaplašināšana vērtējama kontekstā ar ūdensmalu attīstību. 4.4. kartoshēmā „Ūdensmalu pieejamībaJūrmalā” redzams, ka lielākās daļas ūdensmalu pieejamība ir apgrūtināta. Ūdensmalu izmantošanasdaudzveidības palielināšana pavērtu jaunas iespējas tirdzniecības un pakalpojumu objektu izvietošanaipilsētā. Investīcijas publiskās ārtelpas pilnveidošanas projektos palīdz uzlabot pilsētas tēlu un veidojaunas tūristu piesaistes vietas. Veloceliņi un gājēju takas gar upi veicinātu arī veselīgu dzīvesveidu,kas ir labas pilsētvides priekšnoteikums – tūristiem pievilcīgākās pilsētas ir tās, kuras par tādām atzīstun veido to iedzīvotāji.Aktīvās atpūtas iespējas nodrošina ne tika publiskā infrastruktūra – tā ir arī iespējauzņēmējdarbībai. Jūrmalas piedāvāto aktīvās atpūtas iespēju izmantošana ir viens no biežāksastopamajiem pilsētas apmeklējuma iemesliem. Jūrmala ir pilsēta, ko interesanti iepazīt kustībā. Tā irvieta, kas īpaši piemērota velotūrismam. 2011. gada vasarā pilsētā darbojās 9 velonomas punkti. Laiveiksmīgi attīstītu velotūrismu un paplašinātu pilsētas apskates iespējas, ieteicams veidot plašākuvelonomu tīklu. Nomas pakalpojuma perspektīvai paplašināšanai visas pilsētas teritorijā būtunepieciešama nomu operatoru sadarbība, kad velosipēdu iespējams iznomāt vienā nomas punktā, betatdot citā. Papildus ieteicams attīstīt nomas punktus Lielupes, Majoru, Dubultu, Asaru un Vaivaru,Slokas stacijās, kā arī pie esošajām un plānotajām Lielupes kuģīšu piestātnēm – pretī Līvuakvaparkam, Turaidas ielas galā, kopā ar biznesa rajona attīstību Jaundubultos un Valteros.Teritorijas plānojuma izstrādes laikā notika diskusija par valsts tenisa centra „Lielupe” un tuvējoteritoriju attīstības plāniem. Lielupes tenisa centra attīstības vīzija ir kļūt par tenisa akadēmiju unnodrošināt pilnvērtīgu treniņu bāzi ne tikai Latvijas, bet arī ārvalstu sportistiem. Centra paplašināšanaarī dotu iespēju starptautisku turnīru organizēšanai, tiktu nodrošinātas vietas vairākiem tūkstošiemskatītāju. 2010. gadā izstrādātais tehniskais projekts paredz teritorijas rekonstrukcijas unlabiekārtošanas darbus 3 posmos, tostarp jaunu haļļu, tenisa kortu un dzīvojamo ēku būvniecību.Tā kā Jūrmalā šobrīd trūkst sabiedrisko objektu, kur būtu iespējams kvalitatīvi pavadīt brīvolaiku, esošie sporta objekti nereti kalpo kā pilsētas iedzīvotāju un viesu tikšanās vieta. Lai arī vēsajāsezonā nodrošinātu apmeklētāju pieplūdumu pilsētai, papildus SPA un ēdināšanas pakalpojumunodrošināšanai nepieciešams paplašināt aktīvās atpūtas iespējas. Pilsētā ierīkotas vairākas slidotavas,bet sniegotās ziemās interesi varētu raisīt slēpošanas iespējas (Priedainē, Bražciemā, Valteros,Jaunķemeros, Ķemeros u.c.), kā arī dažādas organizētas aktivitātes uz ledus.Sportisko aktivitāšu nodrošināšanai jāpaplašina sporta un tūrisma inventāra nomaspakalpojumu klāsts, tostarp, laivu, katamarānu un cita inventāra piedāvājums gan Lielupes krastā, ganjūras piekrastē. Šobrīd Jūrmalas teritorijā ir 11 oficiālās peldvietas: Asari, Bulduri, Dubulti, Dzintari,Jaunķemeri, Kauguri, Lielupe, Majori, Melluži, Pumpuri, Vaivari. Pludmales inventāra nomasizvietojamas jūras līča pludmales aktīvās atpūtas un sporta zonās (atbilstoši Jūrmalas peldvietuzonējuma projektam), kā arī pie Lielupes lielākajām peldvietām, ja tās tiktu oficiāli atzītas, labiekārtotasun atbilstoši aprīkotas. Lielupes pusē nomas punktus, līdzīgi kā velonomas, varētu koncentrēt kuģīšupiestātņu tuvumā. Piestātņu un nomas punktu izvietojums ir jāskata vienlaicīgi ar gājēju koridorunovietojumu, lai nodrošinātu iespēju šķērsot Jūrmalu virzienā Lielupe - pludmale.Vietu skaita aprēķins viesnīcās2011. gadā Jūrmalu apmeklēja 109 tūkstoši tūristu 84 . Šī informācija tika iegūta, apkopojot datuspar viesiem, kas uzturējušies vismaz vienu nakti kādā no 48 naktsmītnēm Jūrmalā. Tūristu skaits kopš2009. gada palielinājies par 18%, tomēr lai sasniegtu 2006.-2008. gada līmeni, nepieciešams tūristuskaita pieaugums par 20%. Tūristu pieplūdums pilsētā ir sezonāls – aktīvākā tūrisma un ar to saistītāsuzņēmējdarbības sezona ir vasara.84www.jurmala.lv, LR CSP dati82

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsPieejami arī dati parJūrmalas viesu sadalījumu pavalstīm (skatīt 4.7. attēlu).Analizējot tūristu skaitu,redzams, ka no 2011.gadajanvāra līdz septembrimJūrmalu apmeklējuši 73%ārvalstu atpūtnieki, attiecīgi 27% Latvijas iedzīvotāji - tātadgalvenais ir iekšzemestūrisms. Tūristi no Krievijassastādīja 32%. Nākamās irkaimiņvalstis Igaunija (9%) unLietuva (6%). Ziemeļvalstu(Somijas – 4%, Norvēģijas –3%, Zviedrijas – 3%) unVācijas (3%) tūristi irsalīdzinoši mazāk. Jāatzīmē,ka viesi no Baltkrievijaspārsvarā ierodas uzturētiesārstnieciskajās sanatorijās.4.7. attēls. Jūrmalas viesu sadalījums pa valstīm 2010.gadā(avots – Jūrmala skaitļos 2010).Jūrmalas stratēģiskais mērķis ir kļūst par populārāko kūrortpilsētu Baltijas jūras reģionā.Attīstoties tūrisma nozarei, paredzama piedāvājuma un pieprasījuma palielināšanās viesu izmitināšanasvietās. Lai iegūtu aplēses par jaunu objektu būvniecībai vajadzīgajām teritorijām, teritorijas plānojumaizstrādes ietvaros tika veikts nepieciešamo jaunu gultas vietu skaita aprēķins kūrorta rehabilitācijascentros, kūrortviesnīcās un viesnīcās, lai apkalpotu 500 000 tūristus gadā.2011.gadā Jūrmalas tūrisma iestādēs (kūrorta rehabilitācijas centros, kūrortviesnīcās unviesnīcās) uzturējās 108 925 cilvēki. Pēdējo gadu lielākais tūristu skaits, kas uzturējās Jūrmalas tūrismaiestādēs bija 2007. – 2008.gadā – 128 010. Tā kā statistika par tūristu skaita sadalījumu pa mītņuveidiem nav pieejama, tas tika aprēķināts, izmantojot datus par vietu skaitu attiecīgajās tūrisma mītnēsun aplēses par vidējo uzturēšanas ilgumu (4.1. tabula) un par pamatu ņemot 2008.gada tūristu skaitadatus.4.1. tabula. Vietas, nakšņojumi un apkalpotie viesi Jūrmalas tūrisma mītnēs 2008. gadā.ProporcijaUzturēš.Vietas Aizpildījums NakšņojumiViesi viesuIlgumskopskaitāKūrorta rehabilitācijascentri1312 45% 215496 8,38 25716 20%Kūrortviesnīcas 1143 34% 141846 2,58* 54979 43%Viesnīcas 978 24% 85673 1,81* 47316 37%Kopā 3433 443015 128010 100%*AplēseDati: Jūrmalas dome, CSP, ekspertu aprēķinsKopējais nakšņojumu skaits Jūrmalā šajā laika posmā bija 330 090. Vidējais nakšņojumuskaits, ko tūristi pavada Jūrmalā, ir 4 diennaktis. Latvieši Jūrmalā pavada vidēji 4,6 dienas, baltkrievi –15 dienas, krievi – 3,7 dienas, vācieši – 5,8 dienas, lietuvieši – 1,6 dienas, somi, igauņi, zviedri, norvēģi– 2 dienas. Uzturēšanas ilgums ir zināms Kūrorta rehabilitācijas centriem – vidēji 8,38 naktis.Uzturēšanās ilgums kūrortviesnīcās un viesnīcās tika aplēsts, izmantojot datus par vietu skaituattiecīgajās iestādēs, kopējo tūristu skaitu Jūrmalā 2008. gadā, kā arī eksperta pieņēmumus partipiskiem uzturēšanās ilgumiem. Atbilstoši aplēsēm tās ir 2,6 naktis kūrortviesnīcās un 1,8 naktisviesnīcās.83

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsLai aprēķinātu nepieciešamo jauno vietu skaitu tūrisma iestādēs, kas ļautu apkalpot 500 tūkst.tūristus gadā, tika izmantoti CSP un Jūrmalas Domes dati par esošo iestāžu vietu skaitu, to aizpildījumuun kopējo tūristu skaitu, kā arī pieņēmumi par tūrisma sektora attīstību līdz 2030. gadam. Lai noteiktuvietu skaitu, jāizrēķina, cik daudz tūristus 2030. gadā varēs apkalpot esošās tūrisma iestādes, un cikdaudz jaunas vietas būs nepieciešamas. Savukārt apkalpoto tūristu skaits atkarīgs no vietu skaita,aizpildījuma un uzturēšanās ilguma:Apkalpoto tūristu skaits gadā = (Vietu skaits * Aizpildījuma procents * 365 ) / Uzturēšanas ilgums dienāsVietu skaits esošajās tūrisma mītnēs, kā arī aizpildījuma procenti ir pieejami CSP un Jūrmalasdomes datos. Tika pieņemts, ka vietu skaits saglabāsies tāds pats un aizpildījums pieaugs līdz 65%kūrorta rehabilitācijas centros un kūrortviesnīcās un līdz 50% - viesnīcās. Tika pieņemts, kauzturēšanas ilgums šajās tūrisma mītņu kategorijās 2030. gadā nemainīsies. Izmantojot iepriekšminētosskaitļus, tika aprēķināts, ka esošās tūrisma mītnes 2030. g. varēs apkalpot 241 tūkstoti tūristu. Tasnozīmē, ka, lai izmitinātu 259 tūkstošus tūristu, būs nepieciešamas jaunas iestādes vai jaunas vietasesošajās iestādēs: skatīt 4.2. tabulu.4.2. tabula. Tūristu skaita aprēķins, ko var apkalpot esošās tūrisma mītnes 2030. gadā.GultasvietasAizpildījumsNakšņojumiUzturēš.ilgumsViesiKūrorta rehabilitācijas centri 1312 65% 311272 8,38 37145Kūrortviesnīcas 1143 65% 271177 2,58 105107Viesnīcas 978 50% 178485 1,81 98610Kopā 3433 760934 240 862Pieņemot, ka tūristu sadalījums pa tūrisma mītņu kategorijām un uzturēšanas ilgums paliks2008. gada līmenī, savukārt aizpildījums palielināsies kā minēts iepriekš, 259 tūkst. tūristu izmitināšanaikopā vajadzēs 4283 gultas vietas, tostarp, 2235 kūrorta rehabilitācijas centros, 1192 kūrortviesnīcās un855 – viesnīcās – skatīt 4.3. tabulu. Šobrīd vidējais gultas vietu skaits Jūrmalas viesnīcās ir 86. Tikaaprēķināts, ka nepieciešamas 4283 jaunas gultās vietas viesnīcās, tātad Jūrmalā potenciāli jāuzbūvēvēl 35 – 50 jaunas viesnīcas.4.3. Tabula. Nepieciešamo jauno vietu aprēķins 2030. gadā, lai apkalpotu 500 000 viesus.Viesu ViesuNepieciešViesuUzturēšanāsskaits skaitsNakšņojumjumsjaunāsAizpildī-amāskopējaisesošajās jaunajāsskaits*ilgumsiestādēs iestādēsvietasKūrortarehabilitācijas 100443 37145 63299 8,38 530442 65% 2236centriKūrortviesnīcas 214745 105107 109638 2,58 282866 65% 1192Viesnīcas 184812 98610 86201 1,81 156024 50% 855Kopā 500000 259138 259138 969332 4283* Izrēķināts, izmantojot kopējo plānoto viesu skaitu un aprēķināto viesu sadalījumu pa tūrisma mītnēm 2008. gadā (sk.16. tabulā).Nepieciešamo vietu skaitu var samazināt lielāks aizpildījums, bet palielināt – lielāksuzturēšanas ilgums. Taču pat pieņemot, ka esošo tūrisma iestāžu aizpildījums būs 80% līmenī (tas tiekuzskatīts par nesasniedzami augstu līmeni), nemainoties uzturēšanās ilgumam, esošās iestādesapkalpos 332 tūkstošus tūristu, saglabājot nepieciešamību pēc vēl 2500 jaunām vietām.Īpaši jāuzsver nepieciešamība pilsētai piesaistīt kādu no slavenākajiem pasaules kūrortviesnīcuun SPA zīmoliem - globālajiem tirgus līderiem (Marriott International, Hyatt Hotels & Resorts, FourSeasons Hotels, Hilton, Intercontinental Hotels and Resorts, Crowne Plaza Hotels and Resorts, u.c.).Šāda operatora ienākšana pilsētā nodrošinātu Jūrmalas parādīšanos uz labāko pasaules kūrortukartes, piesaistot jaunu apmeklētāju loku un paaugstinot pilsētas prestižu un atpazīstamību Rietumupasaulē. Lai nodrošinātu augstvērtīga piedāvājuma izveidi, teritorijas plānojumā nepieciešams atrast84

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsatbilstošu zemes gabalu, kurš atrodas pašvaldības īpašumā un varētu tikt piedāvāts kā investīcijuobjekts, sadarbībā ar valsts institūcijām, LIAA un nozares konsultantiem.Vienlaikus nepieciešams stimulēt vietējā mazā un vidējā biznesa aktivitāti, veidojot nelielusSPA un piedāvājot pakalpojumus un naktsmītnes.4.2.3. PAKALPOJUMIPakalpojumi ir vadošā uzņēmējdarbības nozare Jūrmalā. Lielāko nišu aizņem tirdzniecība, tačupārstāvēti ir arī finanšu, apdrošināšanas, skaistumkopšanas un cita veida pakalpojumi. Tie nodrošinapilsētas iedzīvotāju ikdienas vajadzības. Viesnīcu, sanatoriju un ēdināšanas uzņēmumu darbība ir ciešisaistīta ar tūrismu. Pakalpojumu objektu koncentrācija dažādās pilsētas daļās ir atšķirīga – toizvietojums iezīmē Jūrmalas apdzīvojuma centrus. Ir arī izteiktas dzīvojamās zonas, kur šādu objektu irmaz (skatīt 4.5. kartoshēmu).Kafejnīcas un restorāniKūrortpilsētām raksturīga izteikta viesmīlības kultūra. Kafejnīcas un restorāni ir neatņemamapilsētas publiskās dzīves daļa. Pilsētās, kuras orientētas uz tūrismu, tā ir īpaši nozīmīgauzņēmējdarbības nozare. Kafejnīcas un restorāni kalpo kā cilvēku piesaistes vietas, to darbībasveiksme ir atkarīga no apmeklētāju intensitātes, ko ietekmē sezonalitāte un citu sabiedrisku objektu uniestāžu atrašanās apkārtnē.Kafejnīcas un restorānu izvietojums Jūrmalā ir neviendabīgs – tas parāda publiskās dzīvesintensitāti dažādās pilsētas daļās. To izvietojumu Jūrmalas pilsētā skatīt 4.6. kartoshēmā „Ēdināšanasuzņēmumu izvietojums Jūrmalas pilsētā”. Kafejnīcu un izklaides objektu novietojums ir līdzīgs kātirdzniecības objektiem – gar Jomas ielu un gar maģistrālo Mellužu prospektu. Praktiski nevienakafejnīca neatrodas zonā no dzelzceļa līdz Lielupei. Vienīgā atšķirīgā vieta ir pie Jūrmalas robežas –Līvu akvaparka un lielveikala „Rimi” rajons. Bez Jomas ielas, kas ir galvenā tūrisma iela Jūrmalā,izteiktāks „kafejnīcu koridors” veidojas Vienības prospektā pie „Līvu” akvaparka savienojuma arLielupes pludmali.Raiņa iela Kauguros ir potenciāli ļoti piemērota vieta kafejnīcu izvietošanai, bet pašlaik to nav.Kafejnīcas koncentrējas vien Talsu šosejas un Slokas ielas apkārtnē. Lielāks skaits kafejnīcu un veikalunepieciešams arī tiešā pludmales tuvumā – Majoru, Dzintaru un Bulduru pludmalēs. Atsevišķi kāattīstības teritorija ir apskatāma teritorija gar Lielupi, kas pagaidām ir gandrīz pilnīgi neizmantota unlielākoties publiskai izmantošanai nepievilcīga.Esošās situācijas grafiskais atspoguļojums uzskatāmi parāda pašreizējo pieprasījumu – lielākākafejnīcu un restorānu koncentrācija ir tur, kur veidojas galvenās cilvēku plūsmas (gan gājēju, ganautobraucēju). Ēdināšanas pakalpojumu izmantotāji galvenokārt ir Jūrmalas viesi, tostarp, vienasdienas apmeklētāji.Liela daļa kafejnīcu un restorānu izvietota viesnīcās un citās īslaicīgas apmešanās vietās, bettrūkst tādu kafejnīcu, kurās daļa galdiņu saplūstu ar gājēju zonu, kas dod iespēju netraucēti vērotpilsētas dzīvi. Lai arī Jomas ielā šāda veida pakalpojumi ir pieejami, tomēr pārējā Jūrmalas daļā taspagaidām ir retums.Ziemas sezonā tūrisms apsīkst, bet ārstnieciskā kurortoloģija, SPA, veselības kūres un atpūtanedēļas nogalē piesaista apmeklētājus visu gadu. Tomēr pilsētā nepieciešams attīstīt izklaidespiedāvājumu vēsajās sezonās papildus tam, kas pieejams viesnīcās. Rudens un pavasara sezonāJūrmalas apmeklētājam, izņemot Jomas ielā piedāvāto, ir maz iespēju saņemt ēdināšanaspakalpojumus. Arī vēsajos gadalaikos galvenais apmeklētāju piesaistes objekts ir jūras krasts, tādēļpludmalei tuvākajās paralēlajās ielās – Jūras ielā Kāpu ielā, kā arī pludmalē vai tās tiešā tuvumāieteicams izvietot sezonas rakstura vai kioska tipa kafejnīcas. Tādas iederētos arī pie stacijām, kuģīšupiestātnēm, lielajām autostāvvietām un pie plānotajiem tirgiem.TirdzniecībaTirdzniecība ir viena no aktīvākajām uzņēmējdarbības nozarēm Jūrmalā ar lielāko nodarbinātoskaitu. Lielākā daļa - 62% - no visiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem atrodas trīs Jūrmalas pilsētasdaļās – Kauguros, Slokā un Majoros (Jomas ielā un tās tuvējā apkārtnē). Kauguri un Sloka ir Jūrmalasdaļas ar lielāko iedzīvotāju skaitu, savukārt Majori ir tūristu visapmeklētākā pilsētas daļa. Tomēr arīKauguros un Slokā tirdzniecības vietas pamatā ir koncentrētas dažu ielu apkārtnē. Kauguros – pamatāRaiņa (plānotās gājēju ielas) un Slokas ielas rajonā, bet Slokā – stacijas apkārtnē.85

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsLīdzīga tendence ir vērojama arī pārējās Jūrmalas daļās – vietas ar visaugstāko iedzīvotājuskaitu ir arī vietas ar lielāko tirdzniecības vietu koncentrāciju: Bulduros vienviet ir izvietoti 2 lielveikali, kuru mērķauditorija pamatā ir caurbraucēji uz citāmpilsētas daļām un mazāk Bulduru rajona iedzīvotāji (~3500); Dzintaros, Lielupes pusē (apkalpojamo iedzīvotāju skaits ~3000), pamatā koncentrēti pārtikasveikali šeit dzīvojošo iedzīvotāju vajadzībām; Dubultos – Z.A. Meierovica un Slokas ielas krustojumā (~4000 iedzīvotāju Dubultos un tuvējāapkārtnē); Mellužu stacijas apkārtnē (apkalpojamo iedzīvotāju skaits ~3500); maģistrālās Mellužu ielas apkārtnē.Veicot uzņēmējdarbības izpēti teritorijas plānojuma izstrādes ietvaros, par pakalpojumupieejamības kritēriju tika pieņemts optimālais kājām iešanas attālums un laiks – 5 minūtes un 700m.600 – 700m ir ieteicamais maksimālais iešanas laiks līdz veikalam savrupmāju un retinātas apbūvesapstākļos, bet 400m - daudzdzīvokļu apbūves teritorijās. Situāciju ilustrē 4.7. kartoshēma „Tirdzniecībasvietas”.Šobrīd iedzīvotāju skaita ziņā lielākajās Jūrmalas daļās ir nodrošināta pārtikas veikalupieejamība 5 min gājiena attālumā no dzīvesvietas. Tomēr Jūrmalā ir arī tā saucamās „tukšās vietas”,kur pakalpojumi nav pieejami. Šādas „tukšās vietas” ir: Pumpuri, iedzīvotāju skaits ~520. Pumpuros nav izvietots neviens veikals, kā arī attālums līdztuvākajam veikalam lielākai daļai Pumpuru iedzīvotāju pārsniedz 5 min gājienu. Līdzīgasituācija ir Asaros, kur vienīgais pārtikas veikals atrodas joslā starp dzelzceļu un Lielupi.Lai arī Mellužos salīdzinājumā ar citām „Klusā rajona” apkaimēm ir lielākais dažādupakalpojumu, tostarp pārtikas veikalu, piedāvājums, tomēr zona starp Valtera prospektu unStūrmaņu ielu ir ar nepietiekamu apkalpes rādītāju. Līdzīga situācija ir arī teritorijā uz DA noDārza ielas.Lielupē (dzelzceļa/jūras puse) un Buļļuciemā praktiski nav nekādu pakalpojumu objektu.Turpretī izteikts pakalpojumu centrs atrodas pie Lielupes tilta un iebraukšanas Jūrmalā.Piejūras zona – vietām ir pilnīgi bez pakalpojumu objektiem un pārtikas veikaliem.Jaunķemeri – nav pārtikas veikalu. Vienīgais objekts ir viesnīca ar kafejnīcu.Kūdrā – viens pārtikas veikals.Ķemeros ir izvietoti tikai pārtikas veikali un pasta nodaļa, kopumā iezīmējot ļoti zemupakalpojumu pieejamību vietējiem iedzīvotājiem.Dzelzceļa līnija, kas „sašķeļ” Jūrmalu divās daļās, ir šķērslis pakalpojumu pieejamībasnodrošinājumam. Posmā no Jaundubultiem līdz Vaivariem ir izteikta tendence, ka pakalpojumuuzņēmumi un veikali novietoti zonā starp dzelzceļu un jūru. Lai arī veikala, kas atrodas vienā pusēdzelzceļam, 700 m apkalpes rādiuss ir pietiekams, lai nodrošinātu apkārtējos iedzīvotājus, dzelzceļa dēļveikala apmeklējums ir neērts un apkalpes rādiuss konkrētajam veikalam samazinās, jo dzelzceļapārejas šajā zonā ir retas.Kopumā jāsecina, ka nepastāv izteiktas sasaistes starp tirdzniecības objektiem un dzelzceļastaciju izvietojumu, lai gan perspektīvā tieši šādi centri varētu veidoties, jo pagaidām dzelzceļa stacija irnomaļus no veikalu „puduriem”.Šobrīd stacijas galvenokārt kalpo kā transporta mezglu punkti, bet pilnībā netiek izmantotasiespējas, ko sniedz lielā cilvēku koncentrācija un plūsma ikdienā. Dzelzceļu kā transporta līdzekliikdienā (ceļš uz darbu un atpakaļ) izmanto apmēram tikpat liels skaits iedzīvotāju kā autotransportu.Saskaņā ar veikto pētījumu par sabiedriskā transporta kvalitāti Jūrmalas pilsētā 85 dominējošaistransporta līdzeklis pilsētā saglabāsies dzelzceļš savienojumā ar autobusu pakalpojumiem. Dzelzceļastaciju tuvumā ir jāizveido ērti pārsēšanās mezgli, kas apvienos dzelzceļa un autobusu pieturvietas,autostāvvietas, velosipēdu novietnes. Šiem transporta mezgliem ir jābūt nodrošinātiem ar apkalpesobjektiem un jābūt savienotiem ar pludmales teritoriju un citiem aktivitāšu centriem.Plānojuma izstrādes laikā tika noteiktas tās dzelzceļa stacijas, kurās varētu un ir nepieciešamsattīstīt papildus pakalpojumus (aptieka, veikals, kafejnīca, velo noma u.c.). Noteicošie kritēriji attīstāmostaciju izvēlē bija dzelzceļa staciju izvietojumu un stacijas perifērijā dzīvojošo iedzīvotāju skaits, kā arīfakts, ka Bulduru, Majoru, Dubultu stacijas ir populārākais galamērķis vienas dienas Jūrmalasapmeklētājiem.Pamatojoties uz šādiem apsvērumiem, tika izdalītas divu veidu attīstāmās stacijas:2015. gadam”85 “Konkursa priekšmeta izstrādāšana pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai ar autobusiem Jūrmalas pilsētā 2008. –86

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums Lielupe, Bulduri, Majori, Dubulti, Asari, Sloka, Ķemeri - stacijas, kurās ietiecams attīstīt pašustacijas ēku un tās tuvāko apkārtni kā daudzfunkcionālas izmantošanas teritoriju. Jaundubulti, Pumpuri, Melluži, Vaivari – stacijas ‘mezglu punkti’. Izmantojamas pakalpojumuobjektu izvietošanai to apkārtnē, nodrošinot maršrutā dzīvesvieta – stacija – dzīvesvietaminimālos nepieciešamos pakalpojumus, tā padarot pievilcīgāku gan dzelzceļa transportu unkonkrēto dzīvojamo apkaimi, gan atvieglojot ikdienas maršruta plānošanu.Pārējo staciju attīstīšana par pakalpojumu centriem nav rentabla, jo tās ir izvietotas attālināti nolielajiem dzīvojamiem masīviem, atpūtas un mācību iestādēm, kas kavē iedzīvotāju piekļuvi dzelzceļasatiksmei.Lai arī iepirkšanās paradumi pēdējo 10-15 gadu laikā ir mainījušies, daudzi mazie veikali irizputējuši, jo cilvēki ir pieraduši visu dzīvei nepieciešamo iegādāties tikai lielveikalā, tomēr Jūrmalai iriespēja mazo specializēto veikalu tradīciju atjaunot.Labas dzīves standarts pieprasa iespēju iegādāties svaigu maizi, pienu un saldējumu netālu nomājām ar kājām viegli sasniedzamā attālumā (3-5min). Veiksmīgāka tirdzniecības, mazo veikaliņuun/vai pakalpojumu objektu attīstība plānojama saistībā ar gājēju koridoriem virzienā Lielupe – jūra apmezglu punktiem: dzelzceļa stacija – autobusa pietura – autostāvvieta – kuģīšu piestātne.Uz autobraucējiem orientētie pakalpojumi izvietojami pilsētas garenvirzienā paralēli jūrai unLielupei pie lielajām maģistrālajām ielām (Rīgas iela – Meierovica prosp. – Dubultu/Strēlnieku prosp. –Mellužu prosp. – Asaru prosp. – Talsu šoseja – Kolkas iela).Iedzīvotāju apkalpe un tirdzniecība ir proporcionāla iedzīvotāju skaitam, atkarīga no iedzīvotājublīvuma, pieprasījuma un ir prognozējama. Pilsētas viesu vai kūrortviesu apkalpei ir sezonas rakstursun tā zināmās robežās ir prognozējama. Turpretī īslaicīgās vienas dienas atpūtnieku un iebraucējuplūsmas un apkalpe ir atkarīgas no laika apstākļiem, tāpēc ir grūti prognozējamas.Eiropas vidējais rādītājs tirdzniecības centru platībās uz vienu iedzīvotāju ir ~5m 2, un Latvijākopumā šobrīd šis rādītājs gandrīz sasniegts. Pēc tā Jūrmalas ~55 000 pastāvīgajiem iedzīvotājiem irnepieciešams 275 000m 2 mazumtirdzniecības platības.Esošie tirdzniecība centri-lielveikali galvenokārt izvietoti pie nozīmīgākajām transportaplūsmām: Lielupē pie autotilta, Līvu akvaparka apkaimē, kā arī Kauguros pie Talsu šosejas. Tā kālielveikalu apmeklētāji iepirkties lielākoties ierodas ar automašīnu, tad šie veikali ir nevis tuvējoiedzīvotāju primāro ikdienas patēriņa preču nodrošinātāji, bet gan apkalpo daudz plašāku patērētājuloku, t.sk. tuvējo pagastu iedzīvotājus (uz Kauguriem brauc no Lapmežciema u.c.).Paredzot potenciālās vietas jaunu tirdzniecības centru izvietošanai, galvenais kritērijs irautomašīnu plūsmas blīvums un izdevīga piebraukšana. Izbūvējot jaunu Lielupes šķērsojumu „Dubultuvēderā” un pieņemot, ka šo tiltu pa ceļam no Rīgas puses uz mājām izvēlēsies visi Krastciema, Valteru,Druvciema, Vaivaru, Asaru, Mellužu, Pumpuru, Jaundubultu un Dubultu iedzīvotāji (šobrīd ~10 200cilvēku), iespējams tuvumā plānot pārtikas lielveikalu. Tomēr ievērojami nepalielinoties apkārtnesiedzīvotāju skaitam, multifunkcionāla tirdzniecības centra nepieciešamība būtu ekonomiski jāpamato.Otra vieta, kur nodrošināta liela transporta plūsma, ir Lielupes autotilta Rīgas pusē Bražuciemāpirms nobrauktuves uz A10.Trešā vieta, kurai blīvās cauri/garām braucošo auto plūsmas dēļ ir potenciāls veiksmīgaitirdzniecības klastera attīstīšanai - Ventspils šosejas un Brankciema ielas krustojums.Lai arī lielveikals no ekonomiskā viedokļa ir lētāk uzbūvējams, iekārtojams un uzturams kāatsevišķi veikaliņi ar tādu pašu platību, jāņem vērā, ka lielveikala novietojums vienmēr ir atkarīgs nomaģistrālo ielu un intensīvas transporta plūsmas klātbūtnes. Savukārt pircēji/kājāmgājēji labprātāk dodpriekšroku no maģistrālām ielām attālinātām un komfortablām iepirkšanās vietām, kas vieglisasniedzamas ar kājām vai velosipēdu. Tāpēc Jūrmalā, nerodoties jauniem ceļiem ar ļoti intensīvusatiksmes plūsmu, jauna lielveikala būvniecība nav nepieciešama.Alternatīva tirdzniecības centriem un lielveikaliem ir tirdzniecības ielu vai tirdziņu veidošanagājēju plūsmu krustpunktos, kurā ir pieejams tāds pats preču sortiments kā segtā lielveikalā, betiepirkšanās vide ir cilvēcīgāka un patīkamāka. Individuālo tirdzniecības vietu kopums rada to īpašo vidi,kas piesaista cilvēkus, rosinot tos ilgāk uzkavēties un iepirkties.Tirgus ir īpaša publiskā telpa, tā ir ne tikai tirdzniecības, bet arī sociālo saikņu veidošanas vietaun apkaimes identitāti veidojošs elements. Jūrmalas tirgi atrodas Bulduros, Kauguros, Majoros,Dubultos un Dzintaros (tirdzniecības sezonā); neliels ziedu tirgus ir arī Slokā. Domājot par jaunu tirguierīkošanu, lielāku cilvēku plūsmu piesaistīšanai stacionāram segtam tirgum piemērotākā vieta varētubūt Dubultos pie Meierovica prospekta. Nelielā iedzīvotāju blīvuma dēļ citviet piemērotāki ir iknedēļasvai sezonas tirgi, kas darbojas, piemēram, katru sestdienu vai reizi mēnesī no pavasara līdz rudenim.Tur savu produkciju varētu piedāvā apkārtnes pagastu zemnieki un zvejnieki.87

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsŠādu tirgu izvietošanai piemēroti būtu speciāli aprīkoti neapbūvētie pašvaldības zemes gabali,kas citā laikā izmantojami kā automašīnu stāvlaukumi. Pie Lielupes autotilta Rīgas pusē attīstot upeskrastu kā publisko ārtelpu – promenādi, tajā varētu būt vieta arī zaļajam tirdziņam. Otra vieta, kuratrasties sezonas tirgum ir Majoros pretī stacijai – Jomas ielas galā. Vēl divas potenciālās tirgus vietas -pie Valtera prospekta un vēsturiskajā Mellužu centrā. Tā kā Ķemeri ir nomaļš rajons un iedzīvotājunokļūšana līdz citām Jūrmalas vietām ir apgrūtināta, arī Ķemeros varētu izveidot sezonas tirgus vietu –piemērotākas vietās vai nu pie stacijas vai blīvāk apdzīvotajā daļā.4.2.4. RAŽOŠANAJūrmalā darbojas atsevišķi veiksmīgi ražošanas uzņēmumi, kuru darbībai nav būtiskasnelabvēlīgas ietekmes uz vidi. Pārstāvētie ražošanas veidi ir betona, tekstilizstrādājumu, papīraizstrādājumu ražošana. Apstrādes rūpniecībā kopējais apgrozījums 2009. gadā bija 8, 6 miljoni latu 86 .Lielo rūpniecības uzņēmumu, kā Slokas papīrfabrika vai a/s „Jūras līcis”, darbības atjaunošana navgaidāma. Pilsētas izvēlētais attīstības ceļš ir kūrorts, tāpēc nelabvēlīgas ietekmes uz vidi novēršana irnosacījums jaunu uzņēmumu veidošanai, lai arī turpmāk saglabātu kūrortpilsētas attīstības iespējas.Kopš darbības pārtraukšanas 1994. gadā bijušās Slokas celulozes un papīra fabrikas 40 halielā teritorija ir degradēta un piesārņota, tās sakārtošana ir pilsētas prioritāte. Teritorijā atrodas Slokascelulozes un papīra fabrikas ēkas un būves, kas ir ļoti sliktā stāvoklī un ir bīstamas. Starp tām ir arī19.gs. beigās būvētās ražošanas ēkas, kurām ir arhitektoniska un kultūrvēsturiska vērtība (pašlaik bezaizsardzības statusa).Tur darbojas vairāki Jūrmalas uzņēmēji, kas dod būtisku ieguldījumu pilsētas attīstībā,nodrošinot darba vietas un ražojot arī eksportam. Taču vairāk kā puse teritorijas stāv neizmantota. Šisteritorijas turpmākā attīstība jāskata vienkopus, tomēr to sarežģī lielais zemes un ēku īpašnieku skaits –vairāk kā 40.Teritorijas plānojuma izstrādes laikā rīkotajā sanāksmē par Slokas celulozes un papīra fabrikasteritorijas turpmāko attīstību tikās vairāki īpašnieki un pašvaldības pārstāvji, lai apspriestu nākotnesieceres. Darbojošos ražotņu pārstāvji norāda uz inženierkomunikāciju trūkumu un nepieciešamību pēcteritorijas sakopšanas, lai novērstu vides piesārņojumu un draudus cilvēku drošībai, uzturoties teritorijā.Vairākiem īpašniekiem nav konkrētu plānu attiecībā uz šīs teritorijas nākotni. Lai gan visā teritorijā navpašvaldības īpašumu, īpašnieku vidū valda kopīgs viedoklis par nepieciešamību pēc pašvaldībasiesaistīšanās degradētās vides uzlabošanā. Lai veicinātu šis teritorijas izmantošanu, īpaši svarīga irpiesārņoto vietu attīrīšana no ķīmiskajām vielām un graustu likvidēšana.Risinājumi un ieteikumi uzņēmējdarbības attīstības jomā:Lai nākotnē veicinātu uzņēmējdarbības attīstību, teritorijas plānojuma ietvaros īpašiatbalstāmās pilsētas daļās, piemēram, Ķemeros, Slokā un Kūdrā ir noteiktas teritorijas, kurāsir plaši un elastīgi nosacījumi teritorijas turpmākajai attīstībai. Pilsētas stratēģisko redzējumupar uzņēmējdarbības attīstības vietām iezīmē „Lielupes ūdensmala” un „Kūrorta teritorijas”.Gan telpiskās attīstības perspektīvā, gan teritorijas plānojumā ir skaidri definētas plašākāsteritorijas, kas paredzētas kompleksai kūrorta attīstībai. Atļautās (plānotās) izmantošanaskartē izdalītas īpašās kūrorta zonas Ķemeros un Jaunķemeros. Savukārt kūrorta objektuizveide plānota visā pilsētas teritorijā, galvenokārt jūras piekrastē un ūdeņu tuvumā. .Izstrādājot teritorijas plānojumu, ņemta vērā dabas vides nozīme kūrorta attīstībā, tādēļuzsvars likts uz meža masīvu saglabāšanu un apbūves teritoriju izplešanās ierobežošanu.Teritorijas plānojumā ir noteiktas vietas, kur ir atļauts ierīkot publiski pieejamas laivu un jahtupiestātnes, kā arī noteikts, ka ielas, kas izbūvētas līdz Lielupes laivu un jahtu piestātnēm, irjānoslēdz ar publisku autonovietni un no šīs autonovietnes jāizbūvē laivu ceļš līdz piestātnei(TIAN nodaļa „Ūdens transports”).Uzsvars uz ūdensmalu attīstību veicinās kūrortam nozīmīgu aktīvās atpūtas aktivitāšu unpakalpojumu dažādošanu pilsētā. Lielupes krastmalas atdzīvināšanai un aktīvās atpūtasiespēju uzlabošanai un dažādošanai teritorijas plānojuma risinājums ir „Lielupes ūdensmalas”teritoriju izveideFunkcionālā zona „Lielupes ūdensmala” ir noteikta ar mērķi veicināt pilsētniecisko dzīvesveidu86 CSP dati88

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsLielupes krastos, padarīt tos pieejamus, organizējot gājēju un velosipēdistu infrastruktūru,ierīkojot atpūtas vietas, piestātnes, izbūvētas laipas un nelielus molus ūdenī, u.c.infrastruktūru. Šīs zonas noteiktas šādās vietās pie Lielupes – pie Varkaļu kanāla, pieiebraukšanas Jūrmalas pilsētā no Rīgas puses, Vārnukrogā, Priedainē, Bulduros, Majoros,Rīgas Jūrmalā (gar dzelzceļu), Jaundubultos, Krastciemā, Valteros, Druvciemā, Slokā unBrankciemā. Detalizētas teritorijas izmantošanas iespējas aprakstītas TIAN katras konkrētaspilsētas daļas apbūves noteikumos.„Jaunā ostmala”- teritorijas uzdevums ir veicināt ar jahtu ostas un ūdens izmantošanu saistītupakalpojumu attīstību un atbilstošas infrastruktūras izbūvi pie Lielupes krastiem, kas sekmētuintensīvāku ūdens izmantošanu un tūrisma piedāvājumu uz ūdens upes posmā no dzelzceļatiltam līdz ietekai līcī.Lai veicinātu revitalizāciju, bijušās Slokas celulozes un papīra fabrikas teritorija ir noteikta kāattīstības teritorija, kurā ir plašs atļauto izmantošanas veidu spektrs un minimāli ierobežojumiattīstībai. Lai precizētu teritorijas organizāciju, izmantošanas veidu savstarpējo izkārtojumu unīpatsvaru, nepieciešams izstrādāt detālplānojumu.Pasaulslavena zīmola kūrortviesnīcas operatora piesaistei ir paredzēta pašvaldībai vēsturiskipiederējusī teritorija krasta kāpu zonā,4,5 ha lielā platībā, ar kadastra numuru 13000100102(Dubulti 0102); tajā atļauta kūrorta objekta, veselības aprūpes objekta vai sociālo pakalpojumuobjekta izveide. Īpašie noteikumi- risinājumu izvēlas atklātā arhitektūras un pilsētbūvniecībaskonkursā, kurā izstrādā arhitektūras skici objektam, ietverot tā vizuālās ietekmes analīzi; pirmsatklātā arhitektūras un pilsētbūvniecības konkursa zemes vienībā veic bioloģiskāsdaudzveidības izpēti; teritorijā jānodrošina brīva pieeja sabiedrībai, to aizliegts nožogot.Nosakot zonējumu Jūrmalas daļās, kurās atļautā izmantošana ir jauktas apbūves teritorija(atļauts izvietot tirdzniecības un pakalpojumu objektus), par pamatu ņemta objektu esošākoncentrācija kādu konkrētu ielu ciešā tuvumā.Jūrmalas teritorijas plānojuma ietvaros ir izvērtēti katra nosacītā Jūrmalas rajona vietējiecentri, kas ir lielākā pakalpojumu sniegšanas vieta. Šajos centros saskaņā ar teritorijasizmantošanas un apbūves noteikumiem ir atļauti dažādu sabiedriskās ēdināšanas,tirdzniecības sporta un sadzīves pakalpojumu objekti.Vadoties pēc esošās situācijas Jūrmalā mazumtirdzniecības un tūrisma pakalpojumu jomā,teritorijas plānojuma ietvaros ir izvērtēta nepieciešamība pēc jaunām šāda veida teritorijām unpamatots to izvietojums. Lai novērtētu izdevīgāko vietu jaunas tirdzniecības vietasnovietojumam, par pamatu tika ņemti šādi rādītāji: Konkrētā rajona iedzīvotāju skaits; Esošais nodrošinājums ar veikaliem un pakalpojumiem;„Tukšās vietas”, kurās nav vai ir slikti pieejams dažādu pakalpojumu klāsts;Potenciālās jaunās satiksmes maģistrāles;Jūrmalas pludmales zonas zonējums;Dzelzceļa staciju izvietojums.4.3. Nekustamā īpašuma attīstībaPilsētās īpašuma attiecības ir īpaši aktuāla tēma, kas ietekmē sociālos un ekonomiskosprocesus. Nesakārtotas īpašuma attiecības bieži vien ir šķērslis objekta vai teritorijas pārmaiņāmvēlamā virzienā. Privatizācijas procesa rezultātā Jūrmalā ir izveidojusies sarežģīta īpašuma struktūra.Lai gan īpašums nozīmē tiesības izmantot un rīkoties ar īpašuma objektu, īpašnieka vara nekad navabsolūta. Iespējas lietot un pārveidot nekustamo īpašumu pēc īpašnieka ieskatiem vienmēr ir atkarīgasno tiesību aprobežojumiem un citu īpašnieku iecerēm. Teritorijas plānojums ir instruments, kā dažādāsun bieži pretrunīgās īpašuma intereses tiek līdzsvarotas.4.3.1. NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA STRUKTŪRAPēc valsts zemes dienesta sniegtās informācijas, uz 2011. gada 1. janvāri Jūrmalas pilsētā bija10980 zemes vienības. Zemes īpašuma tiesības ir noteiktas 99,6% zemes vienību, lietojumi ir tikai 0,4% gadījumu.89

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsJūrmalas pilsētā ir 1740,5 ha brīvo valsts zemju, kas ir procentuāli mazāk kā Latvijā kopumā,attiecīgi, Jūrmalas pilsētā – 17,7%, Latvijā – 18,6%. Brīvās valsts zemes galvenokārt ir zemes zemūdeņiem, dabas un rekreācijas teritorijas, kā arī satiksmes infrastruktūras objektu apbūves teritorijas.Nekustamo īpašumu piederība ir ilustrēta 4.8. kartoshēmā.Atšķirīgi nocitām Latvijaspilsētām unneraksturīgi pilsētāmkopumā Jūrmalaspilsētas lielākoteritorijas daļuaizņem dabasteritorijas, t.i.,mežsaimniecības unIADT, kurāssaimnieciskā darbībair aizliegta, ūdeņi unrekreācijas teritorijas,kas kopumā sastāda67% no kopējāspilsētas platības.Nozīmīgu pilsētasdaļu - 1513,4 ha -aizņem individuālodzīvojamo mājuapbūves zemes(skatīt 4.8. attēlu).4.8. attēls. Jūrmalas pilsētas zemes vienību NILM struktūra.Lielākā daļa zemes vienību ir fizisko personu īpašumā, tomēr platību ziņā lielākā daļa īpašumuir Jūrmala pilsētas pārziņā (skatīt 4.9. attēlu un 4.4. tabulu).90,7% no fizisko personu īpašumā esošajām teritorijām ir īpašumi ar nekustamā īpašumalietošanas mērķi „individuālo dzīvojamo māju apbūves teritorijas”, ko raksturo arī vidējā platība, kas irfizisko personu īpašumā, t.i., 2109m 2 , kas ir ievērojami lielāka kā citās republikas pilsētās.4.9. attēls. Zemes īpašumu kopplatības, skaita unvidējās platības struktūra.4.4. tabula. Zemes īpašumu kopplatības,skaits un vidējās platības.ĪpašnieksKopējāplatība,haĪpašumuskaitsVidējāplatība, haFiziska 1703 7971 0,21personaJuridiska 617 593 1,04personaPašvaldība 2588 1239 2,1Valsts 1622 212 7,65Jauktaspiederības240 683 0,3590

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums4.3.2. PAŠVALDĪBAS ĪPAŠUMI UN LIETOJUMIJūrmalas pilsētas pašvaldībai ir 1275 īpašumi ar kopējo platību 1726,7 ha un 557 pašvaldībaipiekritīgās zemes vienības 1276,2 ha platībā. 74% no īpašumā esošajām zemes vienībām ir dabaspamatnes un rekreācijas nozīmes zemes, kas sevī ietver gan Valteru, gan Krastciema, gan Druvciemamežus. 4.10. attēlā redzams pašvaldības īpašumā esošo zemju sadalījums pēc lietojuma mērķiem.4.10. attēls. Jūrmalas pilsētas īpašumā esošo zemes vienību NILM struktūra.Pašvaldībai nekustamie īpašumi ir instruments pašvaldības funkciju veikšanai, tostarpuzņēmējdarbības sekmēšanai, palīdzības sniegšanai iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā,iedzīvotāju veselīga dzīvesveida veicināšanai un gādāšanai par teritorijas labiekārtošanu un tīrību.Ņemot vērā ievērojamo skaitu un platības, kas ir pašvaldības īpašumā, ir izveidota Jūrmalaspilsētas domes pašvaldības īpašumu pārvaldīšanas nodaļa, kura administrē pašvaldībai piederošo unpiekrītošo nekustamo īpašumu racionālu un lietderīgu izmantošanu, administrē pašvaldības nekustamoīpašumu datu bāzi un publiskos reģistrus, kā arī veic citus uzdevumus, kas noteikti tās nolikumā.4.3.3. NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA TIRGUSLiela nozīme nekustamā īpašuma pieprasījumam un vērtībai ir tā novietojumam, kas Jūrmalaspilsētas daļās ir krasi atšķirīgs. To nosaka gan vēsturiskā sociālās vides attīstība, gan pilsētas lineārāstruktūra un attālums no Rīgas, kā arī atrašanās dzelzceļa vienā vai otrā pusē. Jūrmalas pilsētānekustamo īpašumu cenas tieši korelē ar pilsētas daļas attālumu no Rīgas (skatīt 4.11. attēlu).4.11. attēls. Nekustamā īpašuma novietojums un tirgus vērtības izmaiņas.91

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsJūrmalā nekustamā īpašuma tirgus aktivitātes maksimālais punkts tika sasniegts 2007. gada 1.pusē. Tad tika sasniegtas augstākās nekustamā īpašuma tirgus cenas un notika apbūvei paredzētozemes platību tirgus strauja un dinamiska attīstība, kad neapbūvētu zemes gabalu cena dārgākajāsJūrmalas vietās (Dubulti- Bulduri) sasniedza pat 950 EUR/m 2 , bet vidēji tās bija ap 400 EUR/ m 2 starpdzelzceļu un jūru un 200 EUR/ m 2 starp dzelzceļu un upi.Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma 1995.- 2007.gadam ar grozījumiem un papildinājumiemlīdz 2009. gadam risinājumi lielā mērā tika balstīti uz tajā brīdī augošo mājokļu pieprasījumu unoptimistiskajām Latvijas valsts ekonomiskās attīstības prognozēm.Augstās nekustamā īpašuma tirgus cenas un attīstītāju vēlme nopelnīt radīja tendencisavrupmāju apbūves teritorijās izbūvēt mazstāvu daudzdzīvokļu namus, tādejādi samazinot zemeskvadrātmetra pašizmaksu, lai gūtu lielāku peļņu. Šāda apbūves tendence radīja neapmierinātību daļājūrmalnieku, kas bija pieraduši pie Jūrmalai piederīgā savrupmāju apbūves veida, kas joprojām bijapieprasītākais apbūves tips, bet piedāvājums tirgū bija neliels, kā rezultātā arī dārgs. Savrupmājascenas Rīgas Jūrmalā svārstījās no 400 000 līdz pat 3.5 miljoniem latu.Nekustamā īpašuma vispārējās tirgus tendences ietekmēja arī tipveida dzīvokļu tirgu Jūrmalā.2007. gada I pusē vienistabas dzīvokļa cena Kauguros sasniedza 55 000 latu. Latvijā augstākāstipveida dzīvokļu cenas līdz jaunu mājokļu projektu ienākšanai bija Bulduros un Dubultos, kurvienistabas dzīvokļa cena svārstījās no 62 000 - 86 000 eiro. Jauno projektu izvietojums lielākoties bijavienmērīgs visā pilsētas garumā, tomēr blīvāk Rīgas Jūrmalas daļā, vienīgi Ķemeros un pilsētas labajākrastā arī nekustamā īpašuma tirgus aktivitātes gados nebija neviena jauna daudzdzīvokļu mājasprojekta. Jauno projektu izvietojums pilsētā parādīts 4.9. kartoshēmā.Ažiotāža un sabiedrības aktīvā pretošanās pret jaunajiem daudzdzīvokļu māju projektiem radījaiespaidu, ka Jūrmalā galvenokārt notiek aktīva mazstāvu daudzdzīvokļu ēku projektēšana unceltniecība, tomēr izsniegto būvatļauju skaits (skatīt 4.12.attēlu) nepārprotami norāda, ka Jūrmalālielāks pieprasījums ir pēc savrupmājām (ap 30%) un vasarnīcām, kas ir tipiskais Jūrmalas pilsētasapbūves veids. 2011.gadā tika izsniegtas 271 būvatļauja (ēkas – 215 (jaunai būvniecībai – 106;rekonstrukcijai - 109) un 56 inženierbūvēm. Savukārt ekspluatācijā tika pieņemti 195 objekti – 123dzīvojamās mājas un 30 nedzīvojamās ēkas, kā arī 42 inženierbūves.4.12. attēls. Izsniegtās būvatļaujas Jūrmalas pilsētā.92

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsIzsniegto būvatļauju skaita samazinājums ir vērojams, galvenokārt rekonstrukcijas un jaunuinženiertīklu būvniecības veikšanai. Jaunu savrupmāju un vasarnīcu būvniecībai izsniegtais būvatļaujuskaits ir krities par 30%.Vislabāk nekustamāīpašuma tirgus stāvokliraksturo darījumu skaits un tāapjoms. Nekustamā īpašumadarījumu skaits, kas pārsniedz600 000 latus, raksturo ganvispārējo darījumu skaita, gancenu krituma dinamikuJūrmalas pilsētā (skatīt 4.13.attēlu). Kopš 2006. gada IIpuses, kad bija sasniegts viensno augstākajiem punktiemnekustamo īpašumu cenās,2009. gada I pusē darījumuskaits virs 600 000 ir kritās par90%. Nekustamā īpašumatirgus Jūrmalā būtiski mainījās.4.13.attēls. Darījumu skaits, kas pārsniedz LVL 600 000 (2006.-2009.g.).2009. gada tendences turpinājās arī 2010. gadā 87 .Lielākās izmaiņa ir notikušas sērijveida dzīvokļu tirgus cenās, īpaši Kauguros, kur ir lielākaisšāda veida piedāvājums Jūrmalas pilsētā. Salīdzinot ar 2007. gada 1. pusi, cena par 1 m 2 ir nokritusiespar 80%, kas ir atbilstošs 2004. gada līmenim, t.i., no 390 - 580 EUR/m 2 .Jūrmalas pilsētā jaunu daudzdzīvokļu ēku būvniecībā vērojama stagnācija. Jaunu projektu nav,bet iesāktos attīstītāji bieži nespēj pabeigt naudas trūkuma dēļ. Piedāvājums ir samazinājies, vairākijauno projektu īpašnieki izvēlas izņemt jaunuzceltos dzīvokļus no pārdošanas, lai nogaidītu cenupieaugumu. Cenu un pārdošanas aktivitātes samazinājums vairāk ietekmējis lētāko mājokļu segmentu.Jūrmala joprojām ir pievilcīga un iecienīta vieta vasaras rezidences izveidei, gan Latvijas, ganārvalstu, tostarp arī Krievijas, iedzīvotajiem. Ņemot vērā, ka Jūrmalas pilsētā tik pat kā nav neapbūvētuzemes vienību, kas būtu piemērotas jaunu prestižu savrupmāju attīstībai, šī tirgus segmenta cenulīmenis būtiski nemainīsies un saglabāsies augsts. Pēc cenu krituma 2009. gadā, 2010. gadāprivātmāju cenas stabilizējās. Visvairāk samazinājums skāra pilsētas daļu no Dubultiem līdz Vaivariemaiz dzelzceļa.Ne velti nekustamā īpašuma tirgus raksturojums galvenokārt analizē mājokļu tirgu, jo Jūrmalātikpat kā nemaz netiek piedāvātas vai attīstītas ražošanas un darījumu teritorijas. To nosakapieprasījuma trūkums, kuru savukārt tieši ietekmē mājokļu tirgus izraisītā īpaši augstā nekustamoīpašumu vērtība, ko nevar kompensēt ienākumi no uzņēmējdarbības.4.3.4. NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA KADASTRĀLĀS VĒRTĪBASKadastrālā jeb masveida vērtēšana ir nekustamo īpašumu periodiska novērtēšana pēcvienotiem principiem, pamatojoties uz nekustamā īpašuma tirgus informāciju (nomas maksas, tirguscenas, būvizmaksas). 88Kadastrālo vērtību galvenokārt izmanto nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam, kā arī valstsnodevu aprēķināšanai (darījumu reģistrēšanai zemesgrāmatā, mantojuma lietu kārtošanai u.c.), zemesnomas maksas aprēķinam (piespiedu nomas gadījumos), zemes nomas maksas aprēķinam parneprivatizēto valsts un pašvaldību zemi lauku apvidos, līdzvērtīgās zemes aprēķinam, pastāvīgālietošanā piešķirtās zemes izpirkšanai un privatizācijai vai atsavināšanai nenodota apbūvēta valstij vaipašvaldībai piekrītoša vai piederoša zemesgabala nomas maksas noteikšanai.Kadastrālās vērtības lielumu galvenokārt nosaka ar MK noteikumiem apstiprinātā bāzesvērtība, kura tiek pareizināta ar konkrētajam lietošanas mērķim piekrītošo zemes platību kvadrātmetros.87www.city24.lv88www.vzd.gov.lv93

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsNekustamā īpašuma lietošanas mērķis ir noteiktā zemes un būvju pašreizējā izmantošana vaizemes plānotā (atļautā) izmantošana, ko kadastrālās vērtēšanas vajadzībām nosaka zemes vienībaivai zemes vienības daļai atbilstoši detālplānojumam, vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam vainormatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzsāktai zemes vai būves likumīgai izmantošanai.Lietošanas mērķa maiņu nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs, kā arī pašvaldība varierosināt veikt gadījumos, ja: tiek veiktas zemes vienības robežu korekcijas zemes vienībai ar vairākiem lietošanas mērķiem; ir izsniegta būvatļauja, tai skaitā rekonstrukcijai vai vienkāršotai rekonstrukcijai, kuru īstenojotmainīsies būves lietošanas veids;ir stājies spēkā detālplānojums un neapbūvētajai zemes vienībai lietošanas mērķis neatbilstdetālplānojumā noteiktajai plānotajai (atļautajai) izmantošanai.Zemes vienības kadastrālās vērtības samazinājumu nosaka teritorijas apgrūtinājumi,piemēram, ja zemes vienība ir noteikta kā piesārņota, tad kadastrālā vērtība tiek samazināta 100%,savukārt, ja zemes vienību skar Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslas vaiarhitektūras un pilsētbūvniecības pieminekļa teritorija, kadastrālās vērtības samazinājums ir par 20%.Vērtību zonas tiek veidotas, pamatojoties uz vienotu nekustamā īpašuma lietošanas mērķi,atrašanās vietu, tirgus pieprasīju u.c. faktoriem. Jo neviendabīgāka pašvaldības teritorija, jo lielāksskaits vērtību zonējumu. Šobrīd Jūrmalas pilsētā ir vairāk kā 82 vērtības zonas.Kopumā nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība Jūrmalā ir augsta. Tas nozīmē lielusnekustamā īpašuma nodokļa maksājumus, kas ietekmē mājsaimniecību budžetus.4.3.5. ĪPAŠUMU IZVEIDEZemes vienību, uz kuru īpašuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā, sadalīšana,apvienošana, robežu pārkārtošana, apgrūtinājumu precizēšana Jūrmalas pilsētā iespējama pēc zemesierīcības projekta vai detālplānojuma izstrādes.Lēmumu par detālplānojuma vai zemes ierīcības projekta izstrādi Jūrmalas pilsētas domepieņem balstoties uz likumos un normatīvajos aktos noteikto, atbilstoši Jūrmalas pilsētas teritorijasizmantošanas un apbūves noteikumu prasībām, kā arī izvērtējot attīstības priekšlikuma sarežģītību, konosaka zemes vienības novietojums, apkārtējo teritoriju izmantošana, ietekme uz pilsētas attīstībasstratēģisko redzējumu u.c. faktoriem.Zemes ierīcības projektiAtbilstoši „Zemes ierīcības likuma” (14.09.2006) 8. panta prasībām, ja ierosināta zemesgabalasadalīšana, apvienošana, zemes robežu pārkārtošana, zemesgabalu apmaiņa, starpgabalu likvidēšana,zemes konsolidācija, piekļūšanas iespēju nodrošināšana zemesgabalam, pieejas nodrošināšanapubliski izmantojamām zemes platībām (teritorijām) vai uz zemesgabalu attiecināmo nekustamāīpašuma apgrūtinājumu konkretizēšana un pirms šo darbību veikšanas nav nepieciešamadetālplānojuma izstrāde, Jūrmalas pilsētas dome pieņem lēmumu par zemes ierīcības projekta izstrādiun nosacījumiem.Zemes ierīcības projekta izstrādes darba uzdevumā Jūrmalas pilsētas dome atbilstoši LR MK12.04.2011.noteikumiem Nr. 288 „Zemes ierīcības projekta izstrāde” prasībām var noteiktnepieciešamību konkretizēt nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumus, projektēt piekļūšanas unpieslēgšanās iespējas virszemes vai apakšzemes inženierkomunikācijām, to starp arī meliorācijassistēmai, kā arī citus papildus nosacījumus, kas nepieciešami kvalitatīva zemes ierīcības projektaizstrādei, lai pilnībā saprastu esošo un modelētu plānoto situāciju.Noteiktajā kārtībā apstiprināts zemes ierīcības projekts ir pamats attiecīgās zemes vienībasrobežu plāna sagatavošanai un zemes vienības apgrūtinājumu reģistrācijai Zemesgrāmatā.94

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums5. Vides stāvoklisVides procesi pilsētā norit gan dabas faktoru, gan cilvēku saimnieciskās darbības mijiedarbībā.Par vides stāvokli liecina ūdeņu, gaisa kvalitāte, kā arī dažādi piesārņojuma veidi un riski. Šajā nodaļāsniegtais Jūrmalas raksturojums ļauj novērtēt ekoloģisko situāciju pilsētā.5.1. Vides kvalitāte5.1.1. VIRSZEMES ŪDEŅU KVALITĀTEJūrmalas virszemes ūdensobjektu ekoloģiskās kvalitātes aktuālākais vērtējums ir veiktsLielupes upes baseina apgabala apsaimniekošanas plāna 2010. – 2015.g. izstrādes ietvaros. TajāLielupes ekoloģiskais potenciāls novērtēts kā ļoti slikts, jo ūdenī ir paaugstināts kopējās slāpekļa saturs,kas atbilstoši šobrīd lietotajai ekoloģiskajai klasifikācijai atbilst ļoti sliktam ekoloģiskajam potenciālam.Objekta ķīmiskā kvalitāte ir laba. Valstī ūdensobjektu ekoloģiskās kvalitātes vērtēšanas sistēma irizstrādes stadijā, tādēļ veiktais vērtējums var mainīties, pilnveidojot ūdeņu ekoloģisko klasifikāciju. Tačuarī citos avotos (Lielupes ekspluatācijas noteikumu projekts, 2008. gads, Latvijas Vides, ģeoloģijas unmeteoroloģijas aģentūras 2005. – 2008.gada virszemes ūdeņu kvalitātes pārskati) pieejamie izvērtējumiliecina par biogēno vielu – slāpekļa un fosfora - paaugstinātām koncentrācijām, un upes ekoloģiskaispotenciāls ir vērtēts kā vidējs, slikts vai ļoti slikts. Lielupes UBAP novērtēts, ka Lielupes ūdensobjektamJūrmalas pilsētas teritorijā ir būtiska izkliedētā un punktveida piesārņojuma, kā arī morfoloģiskā slodze.Ūdens kvalitāti galvenokārt ietekmē piesārņojums baseina augštecē Latvijā un pārrobežu piesārņojumsno Lietuvas, ko rada lauksaimnieciskā darbība un punktveida avotu izplūdes pilsētās, t.sk. Jūrmalā.Atbilstoši LR Ūdens apsaimniekošanas nosacījumiem stipri pārveidotajiem ūdensobjektiemnoteikts mērķis „aizsargāt un uzlabot ūdens kvalitāti visos stipri pārveidotajos ūdensobjektos, laisasniegtu labu virszemes ūdeņu ekoloģisko potenciālu un ķīmisko kvalitāti”. Tas nozīmē, ka līdz2015.gadam Lielupē būtu jāsasniedz labs ekoloģiskais potenciāls, nodrošinot visu kvalitātes rādītājuatbilstību laba ekoloģiskā potenciāla līmenim, un būtiski jāmazina slāpekļa piesārņojuma līmenis partrim ekoloģiskās kvalitātes klasēm (no ļoti sliktas līdz labai). Tā kā ūdensobjekta ekoloģiskā potenciālauzlabojumi lielā mērā ir atkarīgi no īstenoto pasākumu efektivitātes baseina augštecē, ar kuru palīdzībuvēlamo uzlabojumu nevarēs panākt līdz 2015. gadam, tāpat arī ir nepieciešams papildus pētījums parmeliorācijas sistēmu ietekmi un ūdens kvalitāti, objektam tiek noteikts izņēmums, pagarinot mērķasasniegšanas termiņu līdz 2027. gadam. Neskatoties uz to, Jūrmalas pilsētā, izvērtējot upes ūdeņu untās piekrastes izmantošanu, ir jāīsteno pasākumi, kas ietver slāpekļa noteces un citu iepriekšminētoietekmju mazināšanu.Turklāt Lielupe ir noteikta par prioritārajiem karpveidīgajiem zivju ūdeņiem, kuros ir jānodrošinatiem noteikto kvalitātes rādītāju robežlielumi 89 . Atbilstoši valstī veiktajiem prioritāro zivju ūdeņu kvalitātesvērtējumiem 90 Lielupes kvalitātes rādītāji Jūrmalā atbilst prioritāro karpveidīgo zivju ūdeņurobežlielumiem.Vecslocenes ekoloģiskā un ķīmiskā kvalitāte ir laba, Lielupes UBAP tai noteikts sākotnējaismērķis - esošās kvalitātes nepasliktināšanās 91 .Ūdensobjekta „Slokas ezers” ekoloģiskā un ķīmiskā kvalitāte ir laba, Lielupes UBAP tamnoteikts sākotnējais mērķis - esošās kvalitātes nepasliktināšanās 92 .3. pielikumsaģentūra89 Ministru kabineta noteikumi Nr. 118 „Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti” (12.03.2003.) 2 1 . un90 Virszemes ūdeņu kvalitātes pārskati 2005., 2006., 2007., 2008., Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas91 Avots: Lielupes upju baseina apgabala plāns. LVĢMA, 2009.g.92 Avots: Lielupes upju baseina apgabala plāns. LVĢMA, 2009.g.95

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsŪdens kvalitāti peldvietās kopš 2009.gada 1.septembra kontrolē Veselības inspekcija.Atbilstoši VA „Sabiedrības veselības aģentūras” 93 Rīgas reģiona filiāles darbinieku sniegtajaiinformācijai 94 no 2005. līdz 2008. gadam Rīgas jūras līča un Slokas karjera peldvietu mikrobioloģiskieun fizikāli-ķīmiskie rādītāji ir atbilduši obligātajām prasībām 95 , peldvietās Lielupē, Slokas ezerā un citurūdens kvalitātes kontrole netiek veikta.Kā norādīts Veselības inspekcijas sagatavotajā pārskatā „Rīgas jūras līča piekrastes Jūrmalaspilsētas peldvietu ūdens apraksts”(2011.), izvērtējot peldvietu ilglaicīgās mikrobioloģiskās kvalitātesdinamiku, var uzskatīt, ka Jūrmalas pilsētas peldvietās mikrobioloģiskā kvalitāte pēdējos astoņus gadusir stabili laba. Par labas ūdens kvalitātes apliecinājumu ir uzskatāms peldvietām „Majori” un„Jaunķemeri” piešķirto Starptautiskā Vides Izglītības fonda (FEE) godalgu „Zilais karogs”. Peldvietu„Bulduri”, „Dzintari”, „Dubulti”, „Majori’, „Pumpuri”, „Melluži”, „Jaunķemeri”, „Kauguri” ūdens irklasificējams kā „labas” kvalitātes ūdens, bet peldvietu „Lielupe”, „Vaivari”, „Asari” ūdens ir klasificējamskā „izcilas” kvalitātes ūdens. Visās Jūrmalas pilsētas peldvietās ir augsts labiekārtojuma līmenis un tāsatbilst 2012.gada 10.janvāra MK noteikumu Nr. 38 „Peldvietas izveidošanas un uzturēšanas kārtība”prasībām.Lielupes upes baseina apgabala plānā attiecībā uz Jūrmalas pilsētas teritoriju ir ietverti šādipasākumi: izstrādāt rīcības plānu Lielupes ostas apsaimniekošanai un īstenot prioritāros pasākumus krastu ungultnes sakārtošanā, tehnisko noteikumu/standartu pielietošana prakses ieviešana meliorācijas sistēmu uzturēšanā(Jāņupītes polderis, Spilves polderis); veikt Varkaļu kanāla slūžu rekonstrukciju; nodrošināt ĪADT teritoriju apsaimniekošanas pasākumu ieviešanu; nodrošināt notekūdeņu attīrīšanas kvalitāti līdz noteiktajam robežvērtībām apdzīvotās vietās arCE>10000 līdz 2011.g. 31.decembrim, nodrošināt ar centralizēto kanalizāciju 95% pilsētasiedzīvotāju; nodrošināt MK not. Nr.34 "Par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī" (30.01.2002.)nosacījumus piesārņojošo vielu novadīšanai virszemes ūdeņos, Likums "Par piesārņojumu"(15.03.2001.) un citu saistībā ar šo likumu izdotajiem normatīvo aktu prasībām, veikt peldvietulabiekārtošanu, norādot tās teritorijas plānojuma un paredzot aizliegumu peldvietas izmantotmotorizētus peldlīdzekļus; peldvietu uzturēšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām un citi.5.1.2. PAZEMES ŪDEŅU KVANTITĀTE UN KVALITĀTEPazemes ūdensobjektu kvantitatīvā stāvokļa un ķīmiskās kvalitātes vērtējums ir veikts Lielupesupju baseina apgabala 2010. – 2015.g. apsaimniekošanas plāna sagatavošanas procesā, izmantojotilggadīgos datus par pazemes ūdeņu līmeņiem un kvalitātes datus atbilstoši dzeramā ūdensnekaitīguma prasībām pazemes ūdeņu atradnēs Lielupes baseina apgabalā, tostarp Jūrmalā.Pazemes ūdeņu galvenās kvantitatīvās izmaiņas Jūrmalā ir notikušas kopš pagājuša gadsimta70-tajiem gadiem, kad Lielrīgas reģionā Rīgas, Jūrmalas, Jelgavas, Ogres un citu ūdensgūtņumijiedarbības rezultātā Arukilas-Amatas kompleksos izveidojās depresijas piltuve, ko noteica pārmērīgaūdens ieguve reģionā. Kopš 1991. gada, samazinoties ūdens patēriņam un ieguves apjomiem, notiekartēzisko ūdeņu līmeņu atjaunošanās. 2009.gadā Jūrmalā Dzintaros, Kauguros, Jaundubultos,Ķemeros un Vaivaros tika novērotas lokālas depresijas piltuves ūdensgūtņu aptveres zonās. Taču tolaukumi un ūdens līmeņu pazeminājumi ir nelieli. Palielinoties ūdens patēriņam, ir iespējama atkārtotareģionāla depresijas attīstība.Dzeramā ūdens ieguvei izmantojamo pazemes ūdeņu atbilstība dzeramā ūdens obligātajāmnekaitīguma prasībām ir atbilstoša, izņemot paaugstinātu dzelzs un sulfātu saturam, ko nosakapazemes ūdeņu dabiskais sastāvs. Jūrmalas ūdensgūtnēs izmantojamā pazemes ūdens dzelzs satursir 0,25 – 2,4 mg/l, sulfātu saturs – 472 mg/l. 96 Dzeramā ūdens auditmonitoringa 97 ietvaros 2010. gadā93 Iestāde reorganizēta, ar 2009. gada 1.septembri funkcijas pārņēma Veselības inspekcija94 VA „Sabiedrības veselības aģentūras” Rīgas reģiona filiāles 18.02.2009. vēstule Nr.26.1-12/19795 Teritorijas plānojuma izstrādes laikā obligātās kvalitātes prasības nosaka Ministru kabineta noteikumos Nr. 523„Noteikumi par peldvietu ūdens monitoringu, kvalitātes nodrošināšanu un prasībām sabiedrības informēšanai” (07.07.2008.),pirms minēto noteikumu pieņemšanas - Ministru kabineta noteikumi Nr. 118 „Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņukvalitāti” (12.03.2003.)96 Avots: Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstības investīciju projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošana.Kopsavilkuma ziņojums. Rīga: SIA „Aqua-Brambis”, 2008.96

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsJūrmalā ir ņemti 7 dzeramā ūdens paraugi. Atbilstoši šī monitoringa datiem Jūrmalā līdzīgi kāiepriekšējos gados tiek sagatavots dzeramais ūdens, kur analizēto paraugu ķīmiskā kvalitāte neatbilstdzeramā ūdens ķīmiskajiem rādītājiem, jo visos paraugos tiek pārsniegts atļautais sulfātu saturs, 14,2%paraugu ir pārsniegta dzelzs koncentrācija. 98 Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstības projektā tiekieviesti pasākumi patērētājiem piegādātā dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanai.Atbilstoši Lielupes upju baseina apgabala apsaimniekošanas plānā ietvertajam novērtējumampazemes ūdensobjekta D4 kvantitatīvais stāvoklis un ķīmiskā kvalitāte ir laba.Pazemes ūdeņu kvantitātes un kvalitātes monitorings Jūrmalā tiek veikts 32 valsts novērojumustacijās.Informācija par gruntsūdeņu stāvokli pilsētā nav pieejama. Taču, ievērojot kvartāra ūdenshorizonta neaizsargātību pret virszemes piesārņojumu, piesārņojuma noplūdes gadījumā ir iespējamaneapmierinoša individuālajā ūdensapgādē izmantotā ūdens kvalitāte.5.1.3. TROKŠŅA LĪMENISInformāciju par trokšņa līmeņiem pilsētā galvenokārt sniedz Rīgas aglomerācijas stratēģiskāstrokšņu kartes 99 , kurās ietverta arī Jūrmalas pilsētas teritorija no tās austrumu malas līdz Majoriem(ieskaitot), un nelielā pilsētas daļā Bražuciemā – AS „Latvijas Valsts autoceļi” trokšņu stratēģiskāskartes valsts autoceļam A10 100 . Tās atspoguļo situāciju 2006. gadā.Kartētajā Jūrmalas daļā maģistrālo ielu un dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums-Ventspils apkārtnēpārsvarā ir konstatēti trokšņu robežlielumu pārsniegumi no 5 līdz 10 dB 101 . Lielāki trokšņa robežlielumupārsniegumi ir vakaros - līdz pat 20 dB vakaros un naktīs - 25 dB naktīs. Dienā maģistrālo ielukrustojumu apkārtnē trokšņa robežlielumi tiek pārsniegti par 15 dB. Plašāku teritoriju trokšņarobežlielumu pārsniegumi skar Majoros Lienes ielas, Jomas, ielas un Z.Meierovica prospekta apkārtnē.Izvērtējot iegūtos trokšņa kartēšanas rezultātus 102 , šī teritorija ir iedalīta III prioritātes aglomerācijasnozīmes akustiskā diskomforta zonā (skatīt 5.1. attēlu). Jūrmalā ir arī klusie rajoni: Rīgas līča piekrastesjoslā Majoros, Dzintaros, Bulduros, Lielupes austrumu daļā, Stirnuragā, Buļļuciemā, dabas parkā„Ragakāpa”, no Priedaines austrumu daļas līdz Vārnukrogam (kopā 1587 ha), kur katram trokšņaavotam trokšņa rādītāju vērtība ir mazāka par robežlielumu.Autoceļa A10 ievada apkārtnē Bražuciemā apmēram 350 m platā joslā no autoceļa trokšņalīmenis pārsniedz 55 dB, apmēram 100 m attālumā – 65 dB, sasniedz 75 dB – autoceļa nodalījumā.Izvērtējot autoceļa A10 radīto troksni 103 , Bražuciema teritorijā uz austrumiem no autoceļa A10 ir izdalītaakustiskā trokšņa diskomforta zona (5.2. attēls).97 Dzeramā ūdens atbilstības pārbaudes visiem noteikumos reglamentētajiem kvalitātes un nekaitīguma rādītājiem98 Dzeramā ūdens kvalitātes prasības nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.235 „Dzeramā ūdens obligātāsnekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība” (29.04.2003.): maksimāli pieļaujamā dzelzs koncentrācija ir0,2 mg/l un sulf’ātu - 250 mg/l.99Rīgas aglomerācijas trokšņa stratēģiskās kartēšanas rezultātu kopsavilkums. Trokšņu kartes. Projekts. SIA„Estonian, Latvian and Lithuanian Environment”, 2008.100 AS „Latvijas Valsts autoceļi” trokšņu stratēģisko karšu izstrāde. Trokšņa kartēšanas rezultātu kopsavilkums.Autoceļš A10 (Rīga – Ventspils) posms Rīgas robeža –Jūrmala km13,450 – 20,000. SIA „Envirotech”, Rīga, 2009.kārtība” 2.pielikumā101 Trokšņa robežlielumus noteikti 2004. gada 13. jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr. 9 „Vides trokšņa novērtēšanas102 Rīcības plāns vides trokšņa samazināšanai Rīgas aglomerācijā. Projekts. SIA „Estonian, Latvian and LithuanianEnvironment”, 2009.103 Rīcības plānu izstrāde trokšņa samazināšanai uz valsts autoceļiem. SIA „Estonian, Latvian and LithuanianEnvironment”, SIA „BRD projekts”, 2009. un Rīcības plānu izstrāde trokšņa samazināšanai uz valsts autoceļiem. Autoceļš A10.Kopsavilkums. SIA „Estonian, Latvian and Lithuanian Environment”, SIA „BRD projekts”, 2009.97

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums5.1. attēls. Akustiskā trokšņa diskomforta zona Dzintari - Dubulti Jūrmalā.(Avots: Rīcības plāns vides trokšņa samazināšanai Rīgas aglomerācijā. Projekts. SIA „Estonian, Latvian and LithuanianEnvironment”, 2009.)5.2. attēls. Akustiskā trokšņa diskomforta zona Jūrmalā Bražuciemā pie autoceļa A10.(Avots: Rīcības plānu izstrāde trokšņa samazināšanai uz valsts autoceļiem. Autoceļš A10. Kopsavilkums. SIA „Estonian, Latvianand Lithuanian Environment”, SIA „BRD projekts”, 2009.)Galvenie akustiskā trokšņa avoti Jūrmalā ir autotransports un dzelzceļš. Ražošana Jūrmalā navattīstīta, tās ietekme uz trokšņa līmeni ir nenozīmīga. Lidostas „Rīga” lidmašīnu trokšņa radītā ietekmes98

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumszona ir orientēta Mārupes pagasta un Buļļu salas (Rīgā) virzienā. Lidmašīnu radītā trokšņapārsniegumu zona līdz 5 dB Jūrmalā nedaudz skar Vārnukrogu. Taču tā kā aprēķinātie pārsniegumi navlieli un tie pārsniedz tikai naktij noteiktos trokšņa robežlielumus, tad lidostas „Rīga” radītā trokšņaietekme uz pilsētu ir vērtējama kā nebūtiska.Rīgas aglomerācijai un valsts autoceļam A10, balstoties uz iepriekš aprakstītajiem akustiskātrokšņa līmeņu vērtējumiem, ir sagatavoti rīcības plāni vides trokšņa samazināšanai. Jūrmalā akustiskādiskomforta zonā Dzintaros un Dubultos ir plānota trokšņa līmeņa samazināšana no dzelzceļa,rekomendēta kustības ātruma precizēšana un samazināšana, citi pasākumi (prettrokšņa ekrānu izbūve,stādījumu joslu izveide, prettrokšņa risinājumi ēku fasādēm) nav plānoti. Akustiskā trokšņa diskomfortazonā Bražuciemā rīcības plānā ietverta prettrokšņa ekrānu (augstums 4 m, kopējais garums – 232 m)izvietošana dzīvojamo ēku tuvumā autoceļa A10 labajā pusē. Šos pasākumus iespējams realizētautoceļa A10 Rīgas – Ventspils posma Priedaine-Sloka-Ķemeri paplašināšanas ietvaros. Pašlaikminētajai autoceļa paplašināšanai notiek skiču projekta izstrāde un ietekmes uz vidi novērtējumanoslēguma ziņojuma izstrāde, kuru ietvaros arī tiek veikta trokšņu izpēte un prettrokšņa pasākumuplānošana un projektēšana.Trokšņa kartēšana Jūrmalā nav veikta no Dubultiem līdz pilsētas rietumu robežai, taču,ievērojot maģistrālo ielu un dzelzceļa izvietojumu, var secināt, ka to apkārtnē arī iespējami trokšņalīmeņu pārsniegumi un ka Dubultos līdzīgi kā Majoros ir iespējama trokšņa diskomforta zona.5.1.4. VIBRĀCIJASLatvijas Republikas tiesību aktos vibrāciju robežvērtības ir noteiktas tikai dzīvojamo un publiskoēku telpām (iekštelpām) 104 , bet ārtelpām un arī transporta infrastruktūras radītajām vibrācijāmrobežvērtības nav noteiktas. Transports, īpaši kravu transports, dzelzceļš, kā arī būvniecības darbi irsaistīti ar vibrāciju rašanos, kas var radīt ēku bojājumus un diskomfortu iedzīvotājiem.5.1.5. GAISA KVALITĀTENozīmīgākais atmosfēras gaisa piesārņojuma avots Jūrmalā ir autotransports, kura emisijāspiesārņojošas vielas ir slāpekļa oksīdi, putekļi un oglekļa monoksīds. Jūrmalas teritorijas plānojumaizstrādei turpmākajiem 12 gadiem, ņemot vērā transporta intensitātes autoceļa A10 Rīga-Ventspils(2008.gada vidējā intensitāte - 29100 transporta līdzekļi) un autoceļa P128 Sloka - Talsi ievadāJūrmalā, maģistrālā ielu tīkla izvietojumu un transporta līdzekļu vecuma sastāvu, kā arī stacionāro avotuizmešus, ir veikta gaisa piesārņotājvielu izkliežu modelēšana. Modelēšana veikta ar programmuEnviMan (versija Beta 3.0D), izmantojot Gausa matemātisko modeli. MK noteikumos Nr.1290„Noteikumi par gaisa kvalitāti” (11.03.2009.) ir noteikts, ka robežlielumi cilvēka veselības aizsardzībai iršādi: slāpekļa dioksīda (NO 2 ) gada vidējai koncentrācijai - 40 µg/m 3 ; slāpekļa dioksīda (NO 2 ) stundas koncentrācijai – 200 µg/m 3 (nedrīkst pārsniegt vairāk kā18 reizes kalendāra gadā); oglekļa oksīda (CO) maksimālai diennakts astoņu stundu koncentrācijai – 10 mg/m 3 ; cieto daļiņu (PM 10 ) diennakts koncentrācijai – 50 µg /m 3 (nedrīkst pārsniegt vairāk kā 35 reizeskalendāra gadā) cieto daļiņu (PM 10 ) gada vidējai koncentrācijai – 40 µg /m 3 ; cieto daļiņu (PM 2,5 ) gada vidējai koncentrācijai līdz 2015. gada 01. janvārim – 25 µg/m 3 ; cieto daļiņu (PM 2,5 ) gada vidējai koncentrācijai līdz 2020. gada 01. janvārim – 20 µg/m 3 .Pēc iegūtajiem aprēķinu rezultātiem var secināt, ka Jūrmalā gaisa piesārņojuma pārsniegumupašlaik nav. Gaisa piesārņotājvielu izkliežu aprēķinos iegūtais grafiskais materiāls apkopots5.1. pielikumā. Stacionāro gaisa piesārņotāju skaits Jūrmalā pēdējos piecos gados (2006. – 2010.) irmainīgs – sasniedza 130 objektus 2007. gadā, 2010. gadā pilsētā darbojās 97 objekti. No tiek lielākādaļa ir uzņēmumu un ražotņu katlu mājas, kuras kā galveno kurināmo izmanto dabas gāzi. Aizstājotsēru saturošo kurināmo ar dabas gāzi, ievērojami ir samazinājušies sēra dioksīda izmeši gaisā. Katlumāju izmešos galvenās piesārņojošas vielas ir oglekļa monoksīds, slāpekļa oksīdi un oglekļa dioksīds.(25.06.2003.)104 LR MK noteikumi Nr.341 „Noteikumi par pieļaujamiem vibrācijas lielumiem dzīvojamo un publisko ēku telpās”99

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsGadījumā, ja ievērojami pieaug transporta līdzekļu intensitāte, vai tiek attīstīti lieli būvniecībasprojekti ar ievērojamu transporta līdzekļu, ir jāseko līdzi gaisa kvalitātei maģistrālo ielu un minētoplānotās būvniecības teritoriju apkārtnē. Laba gaisa kvalitāte ir viens no galvenajiem kūrorta attīstībaspriekšnoteikumiem Jūrmalā.5.1.6. ELEKTROMAGNĒTISKAIS STAROJUMSPilsētā darbojas daudzas elektromagnētisko lauku izstarojošās iekārtas. Elektromagnētiskāstarojuma (EMS) ir iedalāmi divas lielās grupās: iekārtas, kuras speciāli izveidotas elektromagnētiskās enerģijas izstarošanai: radio untelevīzijas stacijas, radiolokatori, fizioterapeitiskie aparāti, radiosakaru sistēmas, tehnoloģiskāsražošanas iekārtas u.c.; iekārtas, kuras nav paredzētas elektromagnētiskas enerģijas izstarošanai telpā, bet kurasdarbojas ar elektrisko strāvu, kā rezultātā rodas EMS: elektroenerģijas pārraides un sadalessistēmas, kā arī elektroenerģiju patērējošie aparāti: transports, elektriskās plītis, televizori u.c.Lielākais risks cilvēka veselībai saistīts ar pirmās grupas iekārtām, kuras darbojas radio unmikroviļņu frekvences diapazonā. To skaits valstī pašlaik pieaug. Jūrmalā nav veikti kopējāelektromagnētiskā lauka intensitātes mērījumi. Valsts sakaru inspekcija un Sabiedrības veselībasaģentūra pilsētā kontrolē tikai katra atsevišķa EMS avota parametrus. Tādēļ kopējais EMS blīvumupilsētā ir turpmāk pētāms, novērtējot iespējamo risku cilvēka veselībai.Risinājumi un ieteikumi vides kvalitātes jomā:Teritorijas plānojumā ietvertas virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas, aizsargjoslas ap ūdensņemšanas vietām, kuru ievērošana ir priekšnoteikums virszemes ūdeņu kvalitātesuzlabošanai, laba pazemes ūdens kvantitatīvā stāvokļa un kvalitātes nodrošināšanai.Meliorācijas sistēmas pakāpeniskai sakārtošanai un tās darbības uzlabošanai, pilsētasmaģistrālo meliorācijas grāvju sistēmas shēma ietverta teritorijas plānojuma grafiskajā daļā unteritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos ietvertas prasības attiecībā uz meliorācijassistēmu, piemēram, „neattīrītus notekūdeņus ir aizliegts novadīt lietus kanalizācijas sistēmā unmeliorācijas grāvjos” (skatīt citus risinājumus 7.1.3. nodaļā).Lai iegūtu informāciju par plānoto teritorijas attīstību un tās ietekmi uz pilsētvidi, teritorijasizmantošanas un apbūves noteikumos noteikts, ka detālplānojumu vai pilsētas mērogaattīstības projektu ietvaros var piemērot prasību veikt esošo un prognozēto trokšņu līmeņumodelēšanu, iekļaujot trokšņu mērījumus, un nosaka esošās un prognozētās trokšņa līmeņupārsniegumu vietas, teritorijas, ēkas, ietekmēto cilvēku skaitu;Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos noteikts, ka „visā pilsētā ir aizliegts veiktrūpniecisko ražošanu, kam nepieciešama A kategorijas piesārņojošas darbības atļauja,izņemot energoapgādes uzņēmumus”.Teritorijas plānojumā ir paredzēti pasākumi apmeklētāju plūsmas organizēšana tokoncentrēšanās vietās, aktivitātes pie un uz Lielupes, krasta kāpu joslā – „ūdensmala” unlabiekārtotas dabas teritorijas5.2. Piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietasJūrmalas pilsētā atbilstoši Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras datu bāzes„Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrs” informācijai atrodas 7 piesārņotas vietas (katlumājas mazuta glabātuve Ķemeros, IU „Zanda”, SIA „ATU Jūrmala SV”, SIA „Metāla konstrukcijas” unSIA „Privats”, sadzīves atkritumu poligons ‘Priedaine”, SIA „Latimpeks auto” DUS, PVAS „Latvijas nafta”Jūrmalā) un 24 potenciāli piesārņotas vietas. Piesārņoto vietu saraksts, informācija par piesārņojumaveidu un objekta izveides gadu sniegta 5.2. pielikumā, izvietojums parādīts 5.1. kartoshēmā„Piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas”.Galvenās piesārņojošās vielas Jūrmalas piesārņotajās vietās ir naftas produkti, sadzīvesatkritumu poligonā ”Priedaine” arī citas: kopējais slāpeklis, amonjaks, kā arī cinks un svins un to100

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumssavienojumi. Potenciāli piesārņotajās vietās lielākajā daļā objektu - naftas produkti, atkarībā nosaimnieciskās darbības veida atsevišķās vietās - piesārņojums ar dažādām ķīmiskām vielām, būvgruži,citi ražošanas procesu atkritumi.Teritorijas plānojuma izstrādes laikā katlu mājas darbība Ķemeros ir pārtraukta, sadzīvesatkritumu izgāztuve „Priedaine” darbība tiek slēgta ar 2009. gada 1. augustu 105 , SIA “Slokas papīruapstrādes uzņēmuma” teritorijā darbojas vairāki nelieli uzņēmumi, vairāki uzņēmumi (SIA „OptiLAT”,SIA „Jūrmalas ATU”, Asfaltbetona rūpnīca, "Liktenis”, SIA „Statoil” DUS, SIA „Neste Latvija” DUS)turpina darbību, atbilstoši tiem izsniegtajām atļaujām ieviešot vides aizsardzības pasākumuspiesārņojuma mazināšanā.2010. gadā ir uzsākta sadzīves atkritumu poligona „Priedaine” rekultivācija. Citās un potenciālipiesārņotās vietās detalizēta to izpēte nav veikta, nav pieņemti lēmumi par sanācijas vai citu teritorijasrekultivācijas pasākumu nepieciešamību.Risinājumi un ieteikumi piesārņojuma mazināšanas jomā: Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos piesārņoto un potenciāli piesārņoto teritorijuinženiertehniskajai sagatavošanai noteiktas prasības pasākumiem piesārņojuma samazināšanaiun kontrolei (sanāciju, ja ir pārsniegts kritiskais robežlielums C grunts un augsnes piesārņojumam;citus rekultivācijas pasākumus un monitoringu atbilstoši Vides valsts dienesta reģionālās videspārvaldes atzinumam, ja ir pārsniegts piesardzības robežlielums B vai mērķlielums A; gadījumos,kad ir pārsniegti pazemes ūdeņu piesārņojuma robežlielumi, izvērtē nepieciešamību veiktsanācijas pasākumus), kā arī nosacījums, ka piesārņotā teritorijā, kurā ir pārsniegts piesardzībasrobežlielums B, drīkst būvēt ražošanas un tehniska rakstura objektus, jā šāda izmantošana iratļauta konkrētajā teritorijā. Piesārņotās vietas un potenciāli piesārņotās vietas atzīmētas teritorijas plānojuma5.1. kartoshēmā „Piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas”.5.3. Riska objekti un teritorijasViens no pašvaldības uzdevumiem ir pasargāt iedzīvotājus, tautsaimniecību un vidi noiespējamo ārkārtējo situāciju potenciālajām briesmām, ko var izraisīt dabas un tehnogēnās katastrofasun avārijas. Ārkārtas situācijās Jūrmalas pilsētā veicamie civilās aizsardzības pasākumi ir ietvertiJūrmalas pilsētas civilās aizsardzības plānā 106 .Jūrmalas teritorijas plānojumā 2010. – 2022.g. ir apskatīti dabas apstākļu, rūpnieciskās unsaimnieciskās darbības radīto risku objekti un teritorijas, to izvietojums parādīts 5.2. kartoshēmā „Riskateritorijas un objekti”.5.3.1. DABAS RISKIDabas apstākļu radītie riski ietver: Rīgas līča pamatkrasta erozijas teritorijas Lielupes krasta erozijas teritorijas Applūstošas teritorijas Plūdu riska teritorijas Smilšu sanesumi Lielupes grīvāRīgas līča pamatkrasta erozijas teritorijasJūrmalas pilsētas teritorijā spēcīgu vētru laikā notiek Rīgas līča pamatkrasta izskalošanagandrīz visā piekrastē (izņemot posmu no Lielupes rajona līdz Lielupes ietekai jūrā), veidojas erozijaskraujas. Tādēļ gandrīz visa pamatkrasta josla, izņemot nelielu posmu pirms Lielupes ietekas Rīgas līcī,teritorijas plānojumā ir atzīmēta kā dabas riska teritorija (5.2. kartoshēma). Izskaloto krasta josluplatums ir atšķirīgs dažādās vietās Jūrmalā. Bulduru - Dubultu posmā ir izveidojusies paaugstināta105 Jūrmalas pilsētas domes lēmums Nr.386 „Par sadzīves atkritumu poligona „Priedaine” slēgšanu” (27.05.2009.)106 Jūrmalas pilsētas civilās aizsardzības plāns. Jūrmalas pilsētas dome. 2009.101

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumserozijas riska vieta, jo krasta līnija no Pumpuriem līdz Bulduriem ir orientēta rietumu-austrumu virzienāun pret to ziemeļrietumu vētru laikā ir vērsta spēcīga viļņu iedarbība. Pastiprināta pamatkrasta erozijanotiek arī Kaugurciemā, īpaši iepretim Kapteiņa Zolta ielai.Periodos bez vētrām pārsvarā raksturīgi ilglaicīgi dinamiskā līdzsvara apstākļi ar erodētāspriekškāpas atjaunošanos, taču pēdējā desmitgadē ir biežāka spēcīgu vētru atkārtošanās, krastuatjaunošanās pilnībā nenotiek.Laikā no 1992. līdz 2007. gadam Rīgas līča krastam Jūrmalā kopumā raksturīgs krasta erozijasprocesa pārsvars pār akumulācijas procesu: krasta posmos no Jaunķemeriem līdz Kaugurciemam unno Mellužiem līdz Bulduriem krasts ir atkāpies par 5 līdz 15 metriem, bet Dubultos un Kauguru ragā patpar 20 metriem. Smilšu akumulācija dominē atsevišķos posmos Lielupē un Raga kāpā, sanešu bilanceir tuvu neitrālai posmā no Kaugurciema līdz Vaivariem, Lielupē un Raga kāpā.Lielupes krasta erozijas teritorijasLielupe, plūstot pilsētā, veido meandrus, kuros ūdens plūsmas rezultātā, it īpaši palu unintensīvu nokrišņu laikā, kā arī vējuzplūdu un vējatplūdu ietekmē, kad upe ieplūst lielas ūdens masas nojūras, tiek izskaloti krasti. Lielupes krasta erozijas teritorijas upes kreisajā krastā ir pie Krastciema, noValteriem līdz Majoriem, īpaši stipra erozija vērojama pie Dubultiem un Majoriem, kā pie Druvciema unarī zem dzelzceļa tilta, labajā krastā – no Bražciema līdz Vārkurogam (5.2. kartoshēma). Lai aizsargātukrastu un tajā esošās būves no erozijas, Lielupes krastos ir izbūvēti krasta stiprinājumi pie Slokas,Krastciema, Druvciema, Dubultiem un Majoriem kopā aptuveni 5 km garumā.Applūstošās teritorijasPilsētas teritorijas applūšanu pārsvarā rada straujš ūdens pieplūdums pavasara palu vaiintensīvu lietus gāžu laikā, vējuzplūdos un atplūdos, kad valdošo ziemeļrietumu vēju ietekmē Lielupēieplūst jūras ūdeņi, atsevišķos gadījumos arī ledus sablīvēšanās Lielupes seklajā grīvā, kas traucēūdens plūsmu. Applūduma risku Jūrmalā Lielupes lejtecē nosaka pārsvarā uzplūdi no jūras, augštecē -pali. Palu izraisītais applūdums pilsētā ir lielāks par vētru uzplūdiem augšpus Druvciema.Ūdens līmeņa celšanās Lielupē līdz 2 metriem rada applūšanas draudu iespēju līdz 12 km²pilsētas platības. Lietus un nokrišņu daudzums 50 mm vai ilgāk par 12 stundām var izsaukt straujuūdenslīmeņa celšanos upēs, appludinot zemākās vietas, māju pagrabus u.c. 107 , tā radot apdraudējumuiedzīvotājiem, ēkām un īpašumiem. Civilās aizsardzības plānā noteiktais kritiskais ūdens līmenisLielupē ir 1,75 m virs jūras līmeņa.Teritorijas plānojuma izstrādes gaitā applūstošas teritorijas noteiktas pēc LR MK noteikumosNr.406 „Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodika” (03.06.2008.) norādītajā metodikāminēto pazīmju sastopamības dabā un atpazīstamības ortofoto kartē, ņemot vērā Lielupes aprēķinātās10 % applūduma varbūtības atzīmes, degradēto un daļēji pārveidoto palienes teritoriju ekoloģiskonozīmi un citu informāciju 108 . Noteiktās applūstošās teritorijas robežas ir parādītas teritorijas plānojumagrafiskajā daļā ar mēroga noteiktību 1:10 000 (karte „Apgrūtinājumi” Grafiskajā daļā) un 5.2.kartoshēmā „Riska teritorijas un objekti”.Plūdu riska teritorijasŪdens līmenim sasniedzot maksimālo plūdu līmeni, pilsētā applūšanas riskam ir pakļautasplašākas teritorijas nekā regulārā applūduma (orientējoši 10 % applūšanas varbūtība) gadījumā,tostarp, arī apbūvētas teritorijas (Vikingu ielas rajons, Majori, Valteri). Jūrmalas pilsētas pasūtītajāpētījumā „Applūduma riska izpēte un prognozēšana Jūrmalas pilsētas teritorijā pie virszemesūdensobjekta „Lielupe” un rekomendāciju izstrāde plūdu riska samazināšanai un teritorijas aizsardzībai”(SIA „Procesu analīzes un izpētes centrs”) 2012. gadā ir izveidots hidrodinamiskās modelēšanassistēma Jūrmalas pilsētas teritorijai ap ūdensobjektu Lielupe, ar tās palīdzību veikti applūstošo teritorijuaprēķinu dažādiem (gan pēc atkārtojamības, gan klimatiskajiem apstākļiem - mūsdienām un tuvajainākotnei) plūdu scenārijiem, tostarp applūdums ar varbūtību 1 reizi 100 gados mūsdienu situācijai untuvākajai nākotnei (2021. – 2050.g.). Modelēšanas rezultāti parāda, ka tuvākajā nākotnē, uz kuruattiecas arī jaunā teritorijas plānojuma darbības laiks (12 gadi) ievērojamas pašlaik apbūvētas teritorijas107 Jūrmalas pilsētas civilās aizsardzības plāns. Jūrmalas pilsētas dome. 2009.108 Applūstošo teritoriju noteikšana dabā un izvērtējums Jūrmalas pilsētas teritorijā. Jūrmalas pilsētas teritorijasplānojums 2009. – 2021.gadam. Izpildītājs: L.Eņģele, 2009. gada aprīlis-maijs102

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsun tajās esošas ēkas ir pakļautas plūdu riskam. Tādēļ teritorijas plānojumā ir jāiekļauj risinājumiapbūves aizsardzībai pret plūdiem un paliem. Šīs apbūves aizsardzībai ir nepieciešami Plūdu riskateritorijas attēlotas 5.2. kartoshēmā „Riska teritorijas un objekti”.Smilšu sanesumi Lielupes grīvāLielupes grīvā esošajā kuģu ceļā (garums 400 m) no jūras regulāri tiek ieskalotas smiltis,seklākajās vietās dziļums ir 2,5 m vai pat mazāk, upes platums – 20 metri. Smilšu sanesumi kuģu ceļārada kuģošanai nedrošus apstākļus, Lielupes osta savu darbību ir slēgusi kopš 2004.gada, jahtasšķērsojot Lielupes grīvu bieži cieš avārijas pārāk mazās iegrimes dēļ.5.3.2. RŪPNIECISKĀS UN CITAS SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS RISKIDaudzi riski ir saistīti ar saimniecisko darbību – rūpnieciskie riski, bīstamo kravu pārvadājumuradītie riski, polderu teritorijas.Paaugstinātas bīstamības objektiUzņēmumu saimnieciskā darbība bieži vien ir saistīta ar dažādu bīstamu ķīmisko vieluuzglabāšanu un to pielietošanu. Saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada 18. septembra noteikumuNr.626 „Noteikumi par paaugstinātas bīstamības objektu noteikšanas kritērijiem un šo objektu īpašnieku(valdītāju, apsaimniekotāju) pienākumiem riska samazināšanas pasākumu nodrošināšanai”nosacījumiem atbilstoši iespējamam radītajam kaitējumam paaugstinātas bīstamības objektus pēc tobīstamības iedala grupās: valsts, reģionāls un vietējas nozīmes objekti.Jūrmalā 2010. gadā darbojās viens reģionālas nozīmes un 11 vietējas nozīmes paaugstinātasbīstamības objekti. To saraksts sniegts 5.3. pielikumā un izvietojums attēlots 5.2. kartoshēmā.Reģionālas nozīmes paaugstinātas bīstamības objekts Jūrmalā ir SIA „Ramockas dzirnavas”(Jūrkalnes iela 10), kuram saskaņā ar Ministru kabineta 2005. gada 19. jūlija noteikumu Nr. 532"Noteikumi par rūpniecisko avāriju riska novēršanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem" irjāizstrādā rūpniecisko avāriju novēršanas programma. Objektā darbojas naftas bāze, kuras nevēlamāiedarbība iespējama sabrūkot 10000 m 3 dīzeļdegvielas rezervuāram. Vides pārraudzība valsts birojs irnoteicis SIA „Ramockas dzirnavas” cilvēka dzīvībai bīstamās iedarbības riska zonas platumu100 metrus, ierosinājis teritorijas plānojumā noteikt apbūves ierobežojumus dzīvojamai apbūvei,izglītības, veselības aizsardzības, bērnu un sociālās aprūpes, sporta, tūrisma, rekreācijas, atpūtas,kultūras un citu sabiedrisko un citi objektu plānošanai šajā zonā, kā arī teritorijas plānojumā noteikt unnorādīt drošības aizsargjoslu.Vietējas nozīmes paaugstinātas bīstamības objekti ir sešas degvielas uzpildes stacijas un vienaražotne, kur uzglabājamās degvielas apjoms sasniedz 25 tonnas, divas automobiļu gāzes uzpildesstacijas, viena gāzes pildne un viena ražotne, kurā tiek uzglabāts krāsas un lakas.Bez tam pilsētā ir trīs uzņēmumi, kuri pēc kritērijiem neatbilst valsts, reģionālas vai vietējasnozīmes paaugstināts bīstamības riska objektiem, taču to darbība ir saistīta ar ķīmiskajām vielām, kurasavārijas gadījumā var radīt ķīmiskā piesārņojuma, uguns vai sprādzienbīstamību to tuvākā apkārtnē.Šie uzņēmumi teritorijas plānojumā izdalīti atsevišķā grupā: bīstams objekts ar lokālu ietekmi.Paaugstinātas bīstamības objektu saraksts, kā arī objektu iedalījums grupās pēc to bīstamībasplāna ieviešanas laikā turpmākajos 12 gados var mainīties, uzņēmumiem mainot saimniecisko darbību,tās apjomus vai arī kurināmā izejvielas.Bīstamo kravu pārvadājumiBīstamo kravu pārvadājumi Jūrmalā tiek veikti pa valsts autoceļu A10 Rīga –Ventspils, kasizvietojas pilsētā 28 km garumā: Lielupes kreisajā krastā meža teritorijās, šķērso Varkaļu kanālu unposmā no Slokas līdz Ķemeriem. Par autoceļu pārvadātie kravu apjomi netiek uzskaitīti.Pa dzelzceļu pilsētā tiek veikti pasažieru pārvadājumi. Pēc VAS „Latvijas dzelzceļš” sniegtāsinformācijas 109 kravu pārvadājumi cauri Jūrmalas pilsētai notiek reti īpašos gadījumos, kad dzelzceļalīnija Jelgava-Ventspils ir pārslogota, taču bīstamās kravas nekad netiek transportētas cauri pilsētai.Uzņēmumiem, kuri darbojas Slokā, kravu nosūtīšana notiek caur Slokas staciju no pārejas punktaĶemeri-Tukums. Laikā no 2005. līdz 2008. gadam pārkrauto kravu apjomam Slokas stacijā ir tendence109 VAS „Latvijas Dzelzceļš” 2009. gada 25.marta vēstule Nr.D-7/302, skatīt 5.4. pielikumu103

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumssamazināties: 2005.g. pārkrautas 101,3 tūkstoši tonnas, 2008. g. – 45,5 tūkstoši tonnas kravu. Galveniekravu veidi ir papīrs un kokvilna. No bīstamo kravu veidiem dīzeļdegviela veido nenozīmīgu daļu – līdz5 % no kopēja kravu apjoma, tādēļ arī risks, ko rada bīstamo kravu pārvadājumi ir niecīgs. Šis risksJūrmalā ir attiecināms uz dzelzceļa posmu Ķemeri – Sloka.Polderu teritorijasJūrmalas pilsētas teritorijā atrodas daļa Jāņupītes poldera (platība 100,6 ha Jūrmalā) un nelielaSpilves poldera teritorija. Polderi ir būvēti ar 100 % drošību, to avārijas risks ir niecīgs.Jūrmalas teritorijas plānojumā Jāņupītes poldera daļai plānotā (atļautā) izmantošana irLauksaimniecības teritorijas (L). Jāņupītes poldera teritorijā, atbilstoši Babītes novada Salas pagastateritorijas plānojumam 2005. – 2017. g., zemes transformācija apbūvei nav plānota. Ūdens režīmupolderī regulē sūkņu stacija, kura ir VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” bilancē.Uzņēmums nodrošina sūkņu stacijas darbību un ūdens līmeņa regulēšanu polderī. Jūrmalā polderateritorijā neatrodas valsts nozīmes meliorācijas sistēmas.Spilves poldera teritorija ir plānota kā neskartas dabas teritorija (D1) un vienlaikus rezervēta kāviena no iespējamām teritorijām transporta infrastruktūras (Rīgas Ziemeļu transporta koridora 4.posma)attīstībai. Rīgas teritorijas plānojumā 2006. – 2018.g. tā ir plānota kā apstādījumu un dabas teritorija.Spilves polderi savā administratīvajā teritorijā apsaimniekošanā ir pārņēmusi Rīgas dome.Ievērojot teritorijas plānojumā ietvertās plānotās (atļautās) izmantošanas izmaiņas, gadījumos,ja netiek pilnībā ievērots polderu ekspluatācijai noteiktais hidroloģiskais režīms, polderu teritorijas irriska teritorijas.Risinājumi un ieteikumi dabas un saimnieciskās darbības radīto risku jomā: Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos noteikts, ka teritorijās, kurās gruntspiesārņojums pārsniedz pieļaujamo normu, Rīgas jūras līča pamatkrasta un Lielupes krastaerozijas zonās un Lielupes krasta applūšanas un Lielupes grīvas smilšu sanesumu teritorijās veicinženiertehnisko sagatavošanu. Noteikts, ka Rīgas jūras līča krasta un ēku aizsardzībai pret eroziju atļauts veikt krastanostiprināšanu atbilstoši detālplānojumā noteiktiem risinājumiem, izņemot īpaši aizsargājamāsdabas teritorijas un dabisko palieņu pļavu biotopu teritorijas, erozijas skartajās vietās atļautsizbūvēt jaunus un rekonstruēt esošos krasta nostiprinājumus un krasta stiprināšanasinženiertehniskos pasākumus veic kompleksi, izvērtējot ietekmi uz teritorijām, kuras Jūrmalaspilsētas teritorijas plānojuma Grafiskās daļas kartē „Apgrūtinājumi” noteiktas kā applūstošas. Esošās apbūves pretplūdu aizsardzības pasākumu nepieciešamību un iespējas izvērtē īpašāpētījumā, ko veic Jūrmalas pilsētas dome. Riska objekti un teritorijas attēloti tāda paša nosaukuma 5.2. kartoshēmā.5.4. Antropogēno slodžu raksturojums5.4.1. ANTROPOGĒNO SLODZI VEIDOJOŠO UZŅĒMUMU RAKSTUROJUMSRažošanas uzņēmumu skaits pēdējos desmit gadus Jūrmalas pilsētā ir bijis mainīgs. No2008. līdz 2010. gadam pilsētā darbojas 101 uzņēmums, kas atbilstoši normatīvo aktu nosacījumiemsagatavo un iesniedz valsts statistiskos pārskatus „Nr.2 - gaiss”, „Nr.2 – ūdens” un „Nr. 3-A”. Minētouzņēmumu saraksts, ietverot informāciju par saimnieciskās darbības virzieniem (NACE 2. redakcija) unpiesārņojošās darbības atļaujām, pievienots 5.5. pielikumā.Jūrmalā izplatītākie ir saimnieciskās darbības virzieni, kas ir saistīti ar pakalpojumu sniegšanu.Teritorijas plānojuma izstrādes laikā darbojas 32 uzņēmumi, kuriem ir siltumapgādes objekti,kas atbilstoši NACE 2 saimnieciskās darbības statistiskajai klasifikācijai atbilst kodam 35.30 – tvaikapiegāde un ražošana. Nozīmīgākais šajā grupā ir uzņēmums SIA „Jūrmalas siltums”, kurš nodrošinasiltumapgādi pilsētā. Uzņēmumā siltuma ražošana notiek pavisam 12 katlu mājās. Ūdens ieguvi,attīrīšanu un apgādi (NACE kods 36.00) un notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu (NACE kods 37.00)pilsētā veic pašvaldības SIA „Jūrmalas ūdens”, savām vajadzībām dzeramo ūdeni iegūst arī citiuzņēmumi un iestādes. Atkritumu savākšanas, apstrādes un izvietošanas, materiālu pārstrādes jomā104

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums(NACE kods 38) darbojas septiņi uzņēmumi: SIA „SKAUS”, 38.11 – atkritumu savākšana (izņemotbīstamos atkritumus) – SIA „Jūrmalas ATU”, SIA „Nelsens”, SIA „Vetrade”, SIA „Jūrmis”, SIA „Piejūra”,kas nodrošina pilsētas atkritumu šķirošanas un pārkraušanas stacijas un kompostēšanas laukumadarbību Bažciemā, un 38.32 - šķiroto materiālu pārstrāde - metāllūžņu pārstrādes uzņēmums SIA „MVVScrapt”.Pilsētā darbojas vairāki veselības aizsardzības jomas uzņēmumi: 86.10 - slimnīcu darbība (SIA„Jūrmalas slimnīca”, VSIA „Nacionālais rehabilitācijas centrs „Vaivari””), 86.10 – vispārējā ārstu prakse(SIA „Dubultu poliklīnika”), 86.22. – specializētā ārstu prakse (pašvaldības SIA „Kauguru primārāsveselības centrs”), kodam 86.90 – pārējā darbībā veselības aizsardzības jomā atbilst sanatoriju„Jantarnij Bereg”, SIA „Sanare-KRC Jaunķemeri”, „Belorusija” darbība.Izmitināšana viesnīcās un līdzīgās apmešanās vietās (NACE kods 55.10, SIA „Baltic HotelGroup”, SIA „Belkom” viesnīca „Lielupe” un citas viesnīcas, NACE kods 55.2 – SIA „Meierovica 35”viesu nams) ir izplatīts saimnieciskās darbības veids pilsētā.Degvielas mazumtirdzniecību degvielas uzpildes stacijās (NACE kods 47.30) veic SIA „NesteLatvija”, SIA „Latvija Statoil”, SIA „East-West transit”, SIA „Augstceltne”, SIA „Latimpeks auto”,SIA „Autotransporta firma Jūrmala SV”, SIA „Latvijas propāna gāze” un SIA „Pildne” (peldošā DUS, kasapkalpo motorizētos ūdens transporta līdzekļus).Jūrmalā darbojas arī ražošanas uzņēmumi: SIA „Liktenis” ražo javu un betonmaisījumus (NACEkodi 23.63 un 23.64), papīra un kartona izstrādājumu ražošanu un iespiešanas darbus veic SIA„Tehninform” (NACE kodi 17.29 un 18.12), SIA „Optilat” – krāsu ražošanu (NACE kods 20.30),degvielas pārkraušanu un vairumtirdzniecību – SIA „Ramockas dzirnavas” (NACE kods 46.71),pacelšanas un pārvietošanas iekārtu ražošanu – SIA „Bleste” (NACE kods 28.22), dzīvojamo unnedzīvojamo ēku būvniecību – SIA „GINS” (NACE kods 41.2).Izplatīta saimnieciskās darbības joma pilsētā ir operācijas ar nekustamo īpašumu (NACE kods38), tostarp sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana (68.20), sava nekustamā īpašuma pirkšanaun pārdošana (68.10) un nekustamā īpašuma pārvaldīšana par atlīdzību vai uz līguma pamata (68.32).Jūrmalas pilsētā 2008. – 2010. gadā darbojošos uzņēmumu objektiem ir izsniegtas četras (4)A kategorijas, divdesmit trīs (23) B kategorijas un astoņdesmit trīs (83) C piesārņojošās kategorijasdarbības atļaujas. Skat 5.5. pielikumu.5.4.2. DABAS RESURSU IEGUVE UN IZMANTOŠANANo Jūrmalā pieejamiem dabas resursiem šā teritorijas plānojuma izstrādes laikā tiek iegūtipazemes ūdeņi un ārstniecības dūņas 110 , nelielos apjomos - arī virszemes ūdeņi.Ūdeņu ieguve un izmantošanaInformācija par ūdeņu ieguvi un izmantošanu atbilstoši valsts statistisko pārskatu „Nr.2-ūdensinformācijai sniegta 5.1. un 5.2. tabulā. Ūdens ieguves apjomiem Jūrmalā kopš 2001. gada ir tendencesamazināties. Vismazākais ūdens ieguves apjoms Jūrmalā ir bijis 2010.gadā, kas izskaidrojams gan arsaimnieciskās darbības samazināšanos, gan ar ūdens racionālāku izmantošanu un uzskaites sistēmaspilnveidošanos. Dzeramo un minerālūdeni Jūrmalā iegūst no pazemes ūdeņiem. No virszemes ūdeņiemtikai SIA „Baltic Hotel Group” viesnīca Rīgas līcī iegūst jūras ūdeni izmantošanai baseinā. Vislielākoūdens daudzumu 87 – 89% no kopējā iegūtā ūdeņu apjoma iegūst ūdensapgādes uzņēmumspašvaldības SIA „Jūrmalas ūdens”.5.1. tabula Ūdens ieguve Jūrmalā 2001. – 2010.g.Ūdens ņemšana no dabīgiem avotiem,Gadstūkst. m 3 /gadākopāno virszemesūdeņiem no pazemes ūdeņiem ieguves vietu skaits2010. 3265,982 1,733 3264,249 562009. 3368,325 2,954 3365,371 56110 Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izveidotajā Valsts derīgo izrakteņu kadastrā Ir iekļautas 4 derīgoizrakteņu atradnes: trīs Slokā dolomīta ieguvei, viena smilts ieguvei Lielupes gultnē, taču tās netiek izmantotas. Slokas atradnei –Slokas karjeram izstrādāti zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumi.105

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums2008. 3601,483 3,888 3597,595 582007. 4185,651 3,424 4182,227 642006. 4313,870 4,800 4309,070 722005. 3924,990 4,800 3920,190 812004. 4161,525 0 4161,525 872003. 4500,980 2,947 4498,033 1202002. 4568,790 4,341 4564,449 1252001. 5131,299 297,020 4810,806 123Avots: VSIA „Latvijas Vides, ģeoloģijas meteoroloģijas centrs” datu bāze „Valsts statistiskais pārskats Nr.2 Ūdens”Atbilstoši ūdens izmantošanas statistiskās uzskaites iedalījumam līdz 2007.gadam nozīmīgākādaļa ūdens tika izmantota ražošanas vajadzībām, kas ietver arī dzeramā ūdens sagatavošanu, bet2008. gadā, mainoties iepriekšminētajai uzskaites sistēmai, iegūtā un sagatavotā dzeramā ūdensizmantošana tiek klasificēta kā izmantošana komunālām un sadzīves vajadzībām (5.2. tabula).Pazemes saldūdeņus Jūrmalā izmanto dzeramā ūdens sagatavošanai iedzīvotājiem, iestādēm unuzņēmumiem (SIA „Jūrmalas ūdens”). Vairāki uzņēmumi, iestādes un privātie īpašnieki (SIA „Adlera”,SIA „Alerts plus”, SIA „BBN centrs”, bezpeļņas SIA „Bulduru dārzkopības vidusskola”, SIA „Bulduruslimnīca”, SIA „Sanare-KRC Jaunķemeri”, SIA „Ūdensnesējs” un citi) paši savām saimnieciskāsdarbības vajadzībām iegūst dzeramo ūdeni no pazemes saldūdeņiem. No pazemes ūdeņiem iegūtosminerālūdeņus sanatorijās „Jantarnij bereg”, „Jaunķemeri” un VSIA „Nacionālais rehabilitācijas centrā„Vaivari”” izmanto ārstniecisko procedūru veikšanai.Teritorijas plānojumā uzrādītas darbojošos minerālūdeņu ieguves un ūdensapgādes urbumuaizsargjoslas: stingrā, bakterioloģiskā un ķīmiskā (skatīt5.3.kartoshēmu „Urbumi un to aizsargjoslas”).5.2. tabula. Ūdens izmantošana Jūrmalā 2001. – 2010.g.Ūdens izmantošanas daudzumi, tūkst. m 3 /gadātai skaitāGadsKopākomunālām,ražošanassadzīvesAtgriezeniskās Ūdeņuvajadzībām vajadzībām sistēmāszudumi2010. 2590.381 14.800 2575.581 0,000 669.0932009. 2650,947 48,206 2602,741 0,000 746,1372008.* 2744,166 17, 647 2726,519 1,900 855.1602007. 4068,112 3581,368 486,744 1,900 81,7802006. 4322,048 3849,721 472,327 1,900 80,9192005. 3915,615 3447,106 468,509 1,900 96,6752004. 3682,013 3167,399 514,614 1,900 470,8722003. 3410,701 2972,486 438,215 1088,3842002. 3808,930 3356,689 452,241 760,3192001. 4257,908 3804,384 453,524 790,558(Avots: VSIA „Latvijas Vides, ģeoloģijas meteoroloģijas centrs” datu bāze „Valsts statistiskais pārskats Nr.2 Ūdens”)* - 2008.g. ir mainījusies valsts statistiskā pārskata „2-Ūdens” datu ievadīšanas sistēma datu bāzē (to veic uzņēmums),NACE klasifikācija, tādēļ 2008. un 2009. g. dati nav tieši salīdzināmi ar iepriekšējo gadu datiem.Dziedniecības dūņu ieguve un izmantošanaDziedniecības dūņu ieguve pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados no Slokas atradnesieguva 10 000 tonnas gadā. Šajā laikā tika aprēķināts atradnes ekspluatācijas ilgums – 36 gadi bezizmantoto dūņu reģenerācijas.106

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsSākot ar 1990. gadu dūņu ieguves apjoms krasi samazinājās. No 2006. līdz 2010. gadam tā irrobežās no 670 līdz 1 730 tonnām gadā.Pašlaik licences ārstniecisko dūņu ieguvei saņēmušas divas sabiedrības ar ierobežotu atbildību– SIA „Eiropas minerāls”, licence Nr. 8/302 (izsniegta 2007.gada 11.jūnijā, derīga līdz 2017.gada07.martam) un SIA „Sanare-KRC-Jaunķemeri”, licence Nr. 8/264 (izsniegta 2004. gada 06. septembrī,derīga līdz 2014. gada 06.oktobrim). SIA „Eiropas minerāls” licencē paredzētais limits uz 10 gadiem no1,5 ha iznomātā kūdras dūņu lauka ir 1,10 tūkstoši tonnu. SIA „Sanare-KRC-Jaunķemeri” licencēparedzētais limits uz 10 gadiem - 7000 tonnas (500-600 t gadā).Kopš 2006. gada SIA „Eiropas minerāls” ārstnieciskās dūņas Sloka atradnē vairs neiegūst.Ieguvi veic tikai SIA „Sanare-KRC-Jaunķemeri” apjomos, kas ir 16 reizes mazāki nekā pagājušāgadsimta astoņdesmitajos gados. SIA „Sanare-KRC Jaunķemeri” šo iegūto dūņu daudzumu izmantoārstnieciskām procedūrām sanatorijā „Jaunķemeri”, kā arī apgādā ar tām citām Jūrmalas dziednīcas.Notekūdeņu attīrīšana un novadīšana apkārtējā vidēCentralizētā notekūdeņu savākšanas sistēma pilsētā apkalpo aptuveni 41 tūkstoti jeb 74%Jūrmalas iedzīvotāju. Pārējie pilsētas iedzīvotāji un uzņēmumi teritorijas plānojuma izstrādes laikā vēlizmanto individuālos kanalizācijas risinājumus. Pilsētas notekūdeņu savākšanas sistēmu apsaimniekopašvaldības SIA „Jūrmalas ūdens”.No Lielupes-Majoru sistēmas savāktie notekūdeņi (30% no kopējā pilsētas notekūdeņudaudzuma) tiek pārsūknēti attīrīšanai uz Rīgas notekūdeņu attīrīšanas ierīcēm „Daugavgrīva”. Dubultu-Ķemeru sistēmā savāktos (70% no kopējā daudzuma) uzņēmums attīra 2009. gadā ekspluatācijānodotajās Slokas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās. To būvniecība ir veikta Jūrmalas ūdenssaimniecībasprojekta I kārtas ietvaros. Attīrīšanas iekārtu jauda 9 050 m 3 /diennaktī. Notekūdeņi Slokas NAI tiekattīrīti bioloģiski nepārtrauktā aktīvo dūņu procesā ar bioloģisku fosfora un slāpekļa atdalīšanu,izmantojot divpakāpju attīrīšanas tehnoloģiju bez ķīmiskās nogulsnēšanās (otrējā attīrīšana).Gads5.3. tabula Bioloģiskajās attīrīšanas iekārtās attīrītie notekūdeņu daudzumi, to sadalījums paattīrīšanas pakāpēm 2001. – 2010.g.SkaitsNotekūdeņu daudzums, tūkst.m 3 /gadāattīrīšanas pakāpe 111Jauda(tūkst.m 3 /dnn) kopējais pirmējāattīrīšanaotrējā attīrīšana2010. 3 9,025 3339.351 0.553 3338.7982009. 3 9,025 2086,071 0,961 2084,4802008. 2 9,025 2269,714 0,721 2268,9932007. 3 85,025 2143,558 0,890 2142,6682006. 3 85,025 2456,705 2308,309 148,3962005. 3 85,025 2504,158 2373,561 130,5972004. 3 85,025 2664,999 2519,699 145,3002003. 3 85,025 2626,224 2477,474 148,7502002. 4 85,028 2463,577 2340,386 122,7802001. 5 85,045 2654,442 2540,774 111,760(Avots: VSIA „Latvijas Vides, ģeoloģijas meteoroloģijas centrs” datu bāze „Valsts statistiskais pārskats Nr.2 Ūdens”)111Saskaņā ar 2002. gada 22. janvāra Ministru kabineta noteikumos Nr.34 „Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī”noteikto: „pirmējā attīrīšana - mehāniskā vai ķīmiskā notekūdeņu attīrīšana vai cits process, kurā novadīto notekūdeņubioloģiskais skābekļa patēriņš tiek samazināts ne mazāk kā par 20 % attiecībā pret ienākošo slodzi un kopējais suspendēto vieludaudzums tiek samazinātas ne mazāk kā par 50 % attiecībā pret ienākošo slodzi”; „otrējā attīrīšana - tādu tehnoloģijuizmantošana, kur galvenokārt veic bioloģisko attīrīšanu ar otrreizēju nostādināšanu vai izmanto citus procesus, kuri spējnodrošināt no attīrīšanas iekārtām izplūstošo notekūdeņu kvalitātes atbilstību šo noteikumu 5.pielikuma 1.tabulā noteiktajāmprasībām”.107

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsLīdz ar Slokas NAI attīrīšanas iekārtu darbības uzsākšanu Jūrmalā ir uzlabota notekūdeņuattīrīšanas efektivitāte, no tām Lielupē tiek novadīti notekūdeņi, kuru kvalitāte atbilst normatīvo aktuprasībām. Ķemeru notekūdeņu sistēma 2007. gadā ir pieslēgta Slokas jaunajām NAI, Ķemeru NAIdarbība un nepietiekami attīrīto notekūdeņu izplūde Vēršupītē ir slēgta.Apģērbu ražošanas uzņēmumam akciju sabiedrība "Saiva Textile" darbojas savas industriālāsattīrīšanas iekārtas, kurās tiek attīrīti sadzīves notekūdeņi (pirmējā attīrīšana).Kopējam apkārtējā vidē novadītajam notekūdeņu daudzumam Jūrmalā ir tendencesamazināties (5.4. tabula). 2009. gadā novadīto notekūdeņu daudzums ir par 27 % mazāks, salīdzinotar 2001. gadu.Pavisam Jūrmalas pilsētas teritorijas virszemes ūdeņos notekūdeņi 2009. gadā tiek izvadīti 7vietās: normatīvi tīri komunālie notekūdeņi ar attīrīšanu Lielupē no Slokas NAI (Nr. N100567), pazemesinfiltrācija no SIA „Bleste” objekta Fabrikas ielā 2 (Nr. N100670), Vecslocenē no SIA „Saiva Textile”attīrīšanas iekārtām (Nr. N100084, ar attīrīšanu) un meliorācijas grāvī Vaivaros no nacionālārehabilitācijas centra „Vaivari” attīrīšanas iekārtām (Nr. N100073, ar attīrīšanu), normatīvi tīri ražošanasūdeņi Rīgas līcī no sanatorijas „Belorusija” (Nr. N100343, bez attīrīšanas) un meliorācijas grāvīJaunķemeros no sanatorijas „Jaunķemeri” (Nr. N100080, bez attīrīšanas), normatīvi netīri komunālienotekūdeņi Lielupē no SIA „Sabiedrība SVA” attīrīšanas iekārtām (Nr. N100085, ar attīrīšanu, bijušoSlokas papīrfabrikas NAI, kurās līdz jauno Slokas NAI nodošanai ekspluatācijā veica arī pilsētā savāktonotekūdeņu attīrīšanu, izplūde).Gads5.4. tabula Apkārtējā vidē novadīto notekūdeņu daudzumi un to atbilstība normatīvo aktuprasībām 2001. – 2009.g.Novadīšanasvietu skaits(izplūdes)Kopā,Novadītie notekūdeņi, tūkst.m 3 /gadātai skaitāar attīrīšanunormatīvi tīriar attīrīšanunormatīvi netīribez attīrīšanasnormatīvi tīri2009. 7 2188,694 1431,820 654,250 102,6242008. 6 2380,379 915,935 1353,779 110,6652007. 6 2254,21 176,845 2013,899 63,4662006. 6 2571,699 192,051 2307,489 72,1592005. 6 2610,468 182,763 2372,184 55,5212004. 7 2761,436 192,676 2517,899 50,8612003. 7 2696,36 195,641 2476,064 24,6552002. 8 2531,951 164,934 2339,071 27,9462001. 12 3006,307 154,013 2540,403 311,891(Avots: VSIA „Latvijas Vides ģeoloģijas meteoroloģijas centrs” datu bāze „Valsts statistiskais pārskats Nr.2 Ūdens”)Attīrītajos notekūdeņos paliekošā piesārņojuma vielu daudzumi apkopoti 5.5. tabulā. Ievērojotto, ka analīžu un uzskaites metožu precizitāte minētajā laika periodā ir bijusi atšķirīga, apkopotie datinav tieši salīdzināmi. Attīrītajos sadzīves notekūdeņos paliekošais piesārņojums ir suspendētās vielas,naftas produkti, sintētiskās virsmas aktīvās vielas (SVAV), fosfora un slāpekļa savienojumi.5.5. tabula. Notekūdeņos paliekošais piesārņojums 2001. – 2010 g.GadsNotekūdeņukopējaisdaudzums(t.m 3 /gadā)SuspendētāsvielasBSP 5Paliekošais piesārņojums, vielu daudzumi, t/gadāĶSPNaftasproduktiSVAV P kop P-PO 4 N kop N-NH 4 N-NO 32010. 624.721 15.84790 23.900 168.823 0.065 0.983 1.218 0.500 45.474 0,000 0,0002009. 2188,694 10,144 6,041 127,074 0,003 0,000 1,746 1,067 12,703 1,408 9,4572008. 2380,379 18,738 12,089 104,243 0,000 0,000 2,021 1,340 58,514 41,580 10,8202007. 2254,210 20,317 20,263 132,273 0,014 6,190 12,103 99,071 2,060 0,140108

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsGadsNotekūdeņukopējaisdaudzums(t.m 3 /gadā)SuspendētāsvielasBSP 5Paliekošais piesārņojums, vielu daudzumi, t/gadāĶSPNaftasproduktiSVAV P kop P-PO 4 N kop N-NH 4 N-NO 32006. 2571,699 39,276 19,551 132,426 0,000 0,220 3,548 11,070 28,236 15,420 67,4882005. 2610,468 26,682 18,158 158,727 0,052 0,220 15,883 13,910 98,930 10,402 53,4672004. 2761,436 31,428 14,808 153,046 0,002 0,230 18,049 16,487 111,370 8,937 0,2202003. 2696,360 14,397 14,750 106,396 0,030 0,216 16,147 15,175 88,412 2,493 60,5012002. 2531,951 6,868 11,625 96,848 0,061 0,370 12,575 12,544 68,924 2,851 46,7322001. 3006,307 12,132 17,083 112,747 0,128 0,189 18,314 13,377 72,402 8,015 40,902(Avots: VSIA „Latvijas Vides, ģeoloģijas meteoroloģijas centrs” datu bāze „Valsts statistiskais pārskats Nr.2 Ūdens”)Paliekošajā piesārņojumā līdz 2009. gadam niecīgos daudzumos konstatētas trīs bīstamāsvielas 112 cinks (0,00008 t/gadā jeb 80 g/gadā 2009. g., 0,104 t/gadā 2008. g., 0,297 t/gadā 2007. gadā),varš (0,00559 t/gadā 2009. g., 0,008 t/gadā 2008. g., 0,01 t/gadā 2007.g .) un hroms (0,068 t/gadā2008. g.). 2007. gadā Jūrmalas notekūdeņos ir bijuši 9 g/gadā dzīvsudraba, kas ir prioritāra (īpašibīstama) viela. Tā kā dati par dzīvsudraba klātbūtni paliekošajā piesārņojumā ir tikai par vienu gaduperiodā no 2001. līdz 2009. g. un savukārt detalizēta informācija par dzīvsudraba koncentrāciju ūdenīnav pieejama, nav pamata šobrīd uzskatīt, ka dzīvsudraba koncentrācijas pārsniedz robežlielumus.Iespējams, ka dzīvsudraba nokļūšanai ir gadījuma raksturs. Ievērojot to, ka pilsētas uzņēmumi ar 2010.gadu plāno iekļauties valsts bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmā un uzsāk sadzīves bīstamoatkritumu savākšanas punktu organizēšanu, šīs vielas nokļūšana apkārtējā vidē nākotnē tiks novērsta.2010. gadā attīrītajos notekūdeņos minētās vielas nav konstatētas.Pēc teritorijas plānojuma izstrādes laikā pieejamās informācijas pilsētā nav rūpniecībasuzņēmumu vai citu pastāvīgu avotu, kas var būt prioritāro un bīstamo vielu piesārņojuma avoti, tādāmērā, lai apkārtējā vidē tiktu pārsniegti šim vielā noteiktie kvalitātes normatīvi.Jūrmalas ūdenssaimniecības projekta ieviešana, kuras ietvaros ir paplašināts notekūdeņusavākšanas tīkls, gan uzsākta jauno Slokas NAI ekspluatācija, ir uzlabojusi notekūdeņu savākšanu unsamazinājusi normatīvi neattīrītu notekūdeņu izvadīšanu apkārtējā vidē. Notekūdeņu attīrīšanas stacijasdarbības rezultāti saistībā ar piesārņojuma samazināšanu pilnībā būs analizējami pēc 2009. gada, kadNAI darbosies pilnu gadu pastāvīgā režīmā. 2009. gada apkārtējā vidē novadītajos attīrītajosnotekūdeņos paliekošā piesārņojuma dati parāda, ka atsevišķu piesārņojošo vielu apjomi paliekošajāpiesārņojumā ir samazinājušies (skatīt 5.5. tabulu).5.4.3. NOTEKŪDEŅU ATTĪRĪŠANAS PROCESĀ SARAŽOTĀS DŪŅAS UN TO IZMANTOŠANASaražoto dūņu apjomiem laikā no 2001. līdz 2010. gadam izteiktas tendence palielināties.(skatīt 5.6. tabulu). Tas izskaidrojams ar dūņu apjoma un attīrāmo notekūdeņu daudzumu uzskaitesmetožu pilnveidošanos un jaunu tehnoloģiju ieviešanu NAI 2009. gadā. Līdz 2009. gadam vecajāsSlokas NAI pirmējās un otrējās dūņas tika blīvētas ar gravitācijas blīvētājiem un atūdeņotas centrifūgās,pielietojot polimērus. Jaunajās Slokas NAI veidojas tikai otrējās dūņas, kuras uzkrāj speciālā aerējamādūņu rezervuārā, mehāniski sablīvē un tad atūdeņo.Bijušajās Slokas NAI saražotās dūņas ir uzkrātas SIA “Sabiedrība SVA” teritorijā, Ķemeru NAI -to teritorijā. Dūņu novietošana šajās NAI ir pārtraukta. 2009. gadā SIA “Jūrmalas ūdens” ir noslēdzislīgumu ar SIA “Jūrmalas celtnieks” par dūņu izvešanu no NAI teritorijas to deponēšanai. TurpmākJūrmalā ir jārisina jautājums par dūņu turpmāko pārstrādi un izmantošanu. Ievērojot to, ka NAI tiekattīrīti sadzīves notekūdeņi vai notekūdeņi no ražošanas uzņēmumiem, kuri pēc sastāva ir līdzīgisadzīves notekūdeņiem, dūņas, kas veidojas attīrīšanas procesā, nesatur smagos metālus vai citasbīstamas vielas. Tādēļ ir iespējama dūņu vai to komposta izmantošana teritorijas apzaļumošanai,degradēto platību rekultivācijai, mežsaimniecībā un arī lauksaimniecībā. Nosacījumus dūņu112 Prioritāro un bīstamo vielu saraksts un to kvalitātes normatīvi noteikti 2002. gada 12.marta noteikumi Nr.118„Noteikumi par virszemes un pazeme ūdeņu kvalitāti” (ar grozījumiem 2009. gada 11.augustā, MK noteikumi Nr.897) 1.pielikumāūdens videi īpaši bīstamo un bīstamo vielu saraksts noteikts 2002. gada 22. janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr.34 „Noteikumipar piesārņojošo vielu emisiju ūdenī” 1.pielikumā.109

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsizmantošanai regulē 2006. gada 02. maija Ministru kabineta noteikumi Nr. 362 „Noteikumi parnotekūdeņu dūņu un to komposta izmantošanu, monitoringu un kontroli”.5.6. tabula Notekūdeņu attīrīšanas procesā saražoto dūņu daudzums un to izmantošana2001. – 2010.g.Saražotās dūņas, t/gadāIzmantotās dūņas, t/gadāt.sk.kopējais t.sk.Gadskopējaisdaudzums apstrādātas neapstrādātas svaigasdaudzumsuzglabātascitādiizmantotas2010. 775.010 0.000 775.010 0.000 775.010 0.000 775.0102009. 666.050 0.000 183.500 0,000 666.050 0,000 666.0502008. 789,270 0,000 789,270 0,000 789,270 0,000 789,2702007. 561,561 0,000 561,561 0,000 561,561 561,561 0,0002006. 661,973 0,000 661,973 0,000 538,496 538,496 0,0002005. 691,450 0,000 691,450 0,000 691,450 691,450 0,0002004. 203,244 0,000 203,244 0,000 203,244 203,244 0,0002003. 150,817 0,696 150,121 0,000 85,704 85,704 0,0002002. 371,740 0,000 0,000 371,740 371,740 353,740 18,0002001. 511,100 0,000 0,000 511,100 511,100 475,100 36,000(Avots: VSIA „Latvijas Vides, ģeoloģijas meteoroloģijas centrs” datu bāze „Valsts statistiskais pārskats Nr.2 Ūdens”)5.4.4. STACIONĀRO AVOTU RADĪTAIS GAISA PIESĀRŅOJUMSStacionāro gaisa piesārņotāju skaits Jūrmalā pēdējos gados (2006. – 2010.g.) ir mainīgs –sasniedz 130 objektus 2007. gadā, 2010. gadā tas ir 97 objekti. No tiem lielākā daļa ir katlu mājas,pārējās – dažādas ražotnes, autoremonta darbnīcas, degvielas un gāzes uzpildes stacijas. No 2006.līdz 2009. gadam Jūrmalā darbojas 131 dažādas katlu mājas, no tām 111 kā kurināmo izmanto dabasgāzi. Pārsvarā tās ir mazās katlu mājas, jaudīgākās katlu mājas apsaimnieko pilsētas siltumapgādesuzņēmums SIA „Jūrmalas siltums”. Teritorijas plānojuma izstrādes laikā Jūrmalā ir 7 katlu mājas, kurāslieto sēru saturošo kurināmo – dīzeļdegvielu (NRC „Vaivari”, SIA „Liktenis”, SIA „Degvielas apgāds”,AS „Tehninform”, SIA „Sanare-KRC Jaunķemeri”, SIA „Autotransporta firma SV”, Jūrmalas pilsētaspašvaldības iestāde „Sprīdītis”) un divas – ogles (AS „Saiva Textile” un Jūrmalas pilsētas policijaspārvalde Kapteiņa Zolta ielā). Vienpadsmit katlu mājās kā kurināmais tiek lietota malka vai koksnesšķelda. Informācija par izmešu daudzumiem ir apkopota 5.7. tabulā.Gads5.7. tabula. Piesārņojošo vielu daudzumi stacionāro avotu izmešos 2006. – 2010.g.oglekļaoksīds (CO)slāpekļaoksīdi (NOx)Piesārņojošo vielu daudzumi, t/gadāoglekļadioksīds (CO 2 )cietās izkliedētāsdaļiņas (PM 10 )sēra dioksīds(SO 2 )2010. 309,237 93,520 50219,909 5,761 1,02382009. 64,176 92,230 50957,627 11,305 0,2162008. 76,259 94,579 49529,707 10,628 2,9852007. 89,810 110,165 59530,442 22,716 4,4662006. 115,882 106,746 65743,374 19,698 3,016(Avots: VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas meteoroloģijas centra datu bāze „Valsts statistiskais pārskats Nr.2 Gaiss”)Katlu māju izmešos Jūrmalā galvenās piesārņojošās vielas ir oglekļa oksīds, slāpekļa oksīdi unoglekļa dioksīds. Daudzās katlu mājās pēdējos gados sēru saturošais kurināmais ir aizstāts ar dabasgāzi. Tādēļ stacionāro avotu izmešos sēra dioksīds pēdējos gados, īpaši 2009. Gadā, ir samazinājiesun kopējā stacionāro izmešu apjomā ir niecīgs.110

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsDegvielas uzpildes staciju izmešos ir petrolejas un benzīna, gāzes uzpildes staciju – propānaun butāna gāzes tvaiki. Autoservisos un ražotņu izmešu sastāvā ir krāsu un dažādu šķīdinātāju tvaiki,citi gaistošie savienojumi un putekļi.Kā aprakstīts 5.1.5. nodaļā „Gaisa kvalitāte”, stacionārajiem avotiem ir nenozīmīga ietekme uzgaisa kvalitāti Jūrmalā. Lai nodrošinātu kvalitatīvu vidi kūrortu attīstībai pilsētā nākotnē katlu mājāsvēlams pilnībā nomainīt sēru saturošo kurināmo pret videi draudzīgāku (dabas gāzi vai biomasu).5.5. Atkritumu apsaimniekošanas sistēmaJūrmalas pilsētā darbojas centralizētā atkritumu apsaimniekošanas sistēma. Pilsēta iekļaujasPiejūras reģiona atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, kurā kopā ar Jūrmalas pilsētu ir apvienots bijušāTukuma un Talsu rajona pašvaldības. Atkritumu apsaimniekošanu Jūrmalā veic saskaņā ar „Piejūrasatkritumu apsaimniekošanas plānu 2007. – 2013. gadam” 113 . Sadzīves atkritumu apsaimniekošanaskārtību pilsētā nosaka 2010. gada 1. aprīļa Jūrmalas pilsētas domes saistošie noteikumi Nr. 17 „Parsadzīves atkritumu apsaimniekošanu”, kuros ir ietvertas prasības sadzīves atkritumu apsaimniekošanai,savākšanai, tostarp dalītai, pārvadāšanai, pārkraušanai un uzglabāšanai, kā arī noteikta kārtība, kādāveicami maksājumi par atkritumu apsaimniekošanu. Pašvaldībā par atkritumu saimniecībasjautājumiem atbild Jūrmalas pilsētas domes Pilsētsaimniecības un labiekārtošanas nodaļa.Kopējais Jūrmalas pilsētā radītais atkritumu daudzums ir mainīgs 114 : 6968,75 t – 2010.g.,6660,48 t – 2009.g., 8106,58 t - 2008. g., 4254,37 t - 2007. g., 3450,34 t - 2006. g., 7297,29 t - 2005. g.Kopējā radīto atkritumu daudzuma svārstības rada sadzīves atkritumu sadaļa, kas izskaidrojams arizmaiņām atsevišķu uzņēmumu darbībā un to uzskaites sistēmā, kas kā norādīts Piejūras reģionaatkritumu apsaimniekošanas plānā attiecībā uz sadzīves atkritumu plūsmām un klasifikāciju nav pilnīga.Novērtēts, ka Piejūras reģiona lielākajās pilsētās viena iedzīvotāja gada laikā saražotais atkritumuapjoms ir 1,36 m 3 /gadā (vai 272 kg/gadā), pilsētās atkritumu savākšanas sistēmā ir iesaistīti 62 – 74 %iedzīvotāju 115 . Šī informācija ir attiecināma arī uz Jūrmalas pilsētu.Jūrmalā 2009. un 2010. gadā tiek mainīta esošā atkritumu apsaimniekošanas sistēma atbilstošiPiejūras atkritumu apsaimniekošanas plānam 2007. – 2013. g.: slēgta sadzīves atkritumu izgāztuve„Priedaine” 116 , notiek tās rekultivācija, izbūvēta atkritumu šķirošanas un pārkraušanas stacija unkompostēšanas laukums Bažciemā (šķirošanas stacijas jauda 10 tūkstoši tonnu gadā, platība – 5060m 2 , kompostēšanas laukuma platība – 5000 m 2 ) un ierīkoti jauni atkritumu dalītās vākšanas laukumi(144 laukumi, 2-3 konteineri atkritumu dalītai vākšanai, pēc vajadzības – 1 vai 2 konteineri nešķirotusadzīves atkritumu vākšanai katrā laukumā, viena laukuma platība līdz 20 m 2 ). Dalītās atkritumuvākšanas punktu izvietojums parādīts 5.4. kartoshēmā. Piejūras atkritumu apsaimniekošanas plānā2007. – 2013.gadam ietverta divu atkritumu šķirošanas un pārkraušanas laukumu būvniecība Jūrmalā,taču teritorijas plānojuma izstrādes laikā 2009.g. tiek uzskatīts, ka otra šķirošanas un pārkraušanaslaukuma būvniecība un līdz ar to arī teritorijas rezervēšana laukumam nav nepieciešama.Pēc atkritumu izgāztuves „Priedaine” slēgšanas 2010. gadā ir realizēts tās rekultivācijasprojekts un nodots ekspluatācijā. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr.474 „Atkritumu poligonuierīkošanas, atkritumu poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanas, slēgšanas un rekultivācijas noteikumi”nosacījumiem, rekultivējot izgāztuvi tiek noteikts monitoringa periods 20 gadi. Izgāztuvi, poligonu vai tādaļu uzskata par rekultivētu pēc tam, kad pārvalde ir veikusi pēdējās pārbaudes slēgtajā izgāztuvē,poligonā vai tā daļā pēc rekultivācijas un izvērtējusi operatora sniegtos ziņojumus, kā arī ir stājies spēkāpārvaldes lēmums par izgāztuves, poligona vai tā daļas rekultivāciju. Sadarbībā ar valsts videsinstitūcijām, stabilizējoties atkritumu sadalīšanās procesiem, izvērtējot monitoringa rezultātus unteritorijas drošības aspektus, rekultivācijas periodā var izskatīt situācijai teritorijā atbilstošu pagaiduizmantošanu. Gadījumā, ja izgāztuves rekultivācija tiek pabeigta (pārvaldes lēmums) šā teritorijasplānojuma darbības laikā, teritorijas plānotā (atļautā izmantošana) ir jaukta darījumu apbūve. Atkritumuizgāztuvei „Priedaine” atbilstoši LR „Aizsargjoslu likuma” 28. panta 2 daļas regulējumam ir noteikta113 Ministru kabineta rīkojums Nr.355 „Par Piejūras reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2007. – 2013. gadam“(07.06.2007.)114 Nodaļā sniegtā informācija atbilstoši Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras datu bāzes „Valstsstatistiskais pārskats par bīstamajiem un sadzīves atkritumiem „Nr.3-A”115 Piejūras atkritumu apsaimniekošanas plāns 2007. – 2013.g.116 Jūrmalas pilsētas domes lēmums Nr.386 „Par sadzīves atkritumu izgāztuves „Priedaine” slēgšanu” (27.05.2009.)111

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumssanitārā aizsargjosla 100 metri. Saskaņā ar LR „Aizsargjoslu likuma” 33. panta 6 daļas regulējumu tā irspēkā līdz tās rekultivācijas pabeigšanai.Jauno atkritumu šķirošanas un pārkraušanas staciju un kompostēšanas laukumu apsaimniekoSIA „Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība „Piejūra””. Atkritumu savākšanu un izvešanu pēcnoslēgtiem līgumiem ar Jūrmalas pašvaldību veic autotransporta uzņēmumi – pašlaik „SIA „JūrmalasATU” un SIA „Nelsens”.Bīstamo atkritumu daudzumam ir tendence palielināties: 19,07 t - 2005. g., 37,55 t – 2008. g.un 41,73 t – 2010.g. Pēdējos gados uzņēmumu skaits, kuros rodas bīstamie atkritumi, Jūrmalā irstabilizējies: 11 uzņēmumi – 2010. g. un 10 uzņēmumi – 2009. g. Bīstamo atkritumu kopējā sastāvālielākais īpatsvars (vairāk no 60 līdz 70 %) ir eļļains ūdens no eļļas un ūdens atdalīšanas iekārtām, kasgalvenokārt rodas degvielas uzpildes stacijās (SIA „Latvija Statoil”, „Neste Latvija” un citās). PārējieJūrmalā radītie vairāk izplatītie bīstamo atkritumu veidi ir dažādas eļļas (veidojas remontdarbnīcās) unatkritumi, kuru savākšanai un uzglabāšanai ir noteiktas speciālas prasības, lai novērstu vai aizkavētuinfekciju izplatīšanos (rodas slimnīcās, sanatorijās un citās medicīnas iestādēs). Par bīstamo atkritumusavākšanu atbild uzņēmumi, kuru saimnieciskajā darbībā tie rodas. Bīstamos atkritumus atkarībā pēc toveida uzņēmumi uzkrāj atsevišķi, nodod deponēšanai vai pārstrādei uzņēmumiem, kuri saņēmušiatļauju darbībām ar bīstamajiem atkritumiem (A/S BAO, SIA „Lampu demerkurizācijas centrs”, „SIA“Lautus” un citi). Turpmāk plānots, ka Jūrmala un tajā esošie uzņēmumi iekļausies valsts bīstamoatkritumu apsaimniekošanas sistēmā (paredzēts sākt izveidot 2010. g.) 117 , kas ietvers bīstamoatkritumu savākšanas punktus un stacijas, atkritumu apglabāšanas poligonu Dobeles rajona Zebrenespagastā, kā arī citu bīstamo atkritumu veidu apglabāšanas un utilizācijas vietas un iekārtas.Sadzīves bīstamie atkritumi pašlaik pārsvarā tiek savākti kopā ar sadzīves atkritumiem. Iruzsākta atsevišķu veidu vākšana veikalos un iestādēs. Turpmāk ir vairāk jāattīsta šādas vākšanasvietas tirdzniecības centros un citur. Sadzīves bīstamo atkritumu pieņemšanu veiks arī jaunajāatkritumu šķirošanas un pārkraušanas stacijā Bažciemā.Jūrmalas pilsētā lielgabarīta atkritumus no iedzīvotājiem savāc autotransporta uzņēmumiatbilstoši ar pašvaldību noslēgtiem līgumiem atsevišķu akciju veidā, par tām ziņojot iedzīvotājiem.Turpmāk plānots, ka lielgabarīta atkritumu pieņems atkritumu šķirošanas un pārkraušanas stacijāBažciemā. Lielgabarīta atkritumu savākšanai nav nepieciešams rezervēt un ierīkot jaunas teritorijas vaiuzstādīt konteinerus.Ziemā no ielām pēc noslēgta līguma ar pašvaldību autotransporta uzņēmums „Jūrmalas ATU”savāc sniegu, kas satur arī ielu kaisīšanai izmantoto sāli. To būs iespējams nodot jaunajā atkritumušķirošanas un pārkraušanas stacijā, kas ir aprīkota ar notekūdeņu attīrīšanas iekārtām piesārņojumaattīrīšanai. Autotransporta uzņēmums no ielām savāktā sniega novietošanai var izvēlēties un ierīkotcitur laukumu, nodrošinot vides aizsardzības prasību ievērošanu attiecībā uz piesārņotu notekūdeņunovadīšanu apkārtējā vidē un šo darbību saskaņojot ar pašvaldību un reģionālo vides pārvaldi.Pilsētā nav ierīkotas dzīvnieku kapsētas. Iedzīvotāji un Slokas dzīvnieku patversme, kasizmitina atsavinātos, izķertos vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušus, dzīvnieku apglabāšanai izmantodzīvnieku kapsētas „Citi medību lauki” pakalpojumus Liepājas šosejas 3. kilometrā. Teritorijasplānojumā izstrādes laikā nav konstatēta nepieciešamība pilsētas vajadzībām tās teritorijā ierīkotdzīvnieku kapsētu.Risinājumi un ieteikumi:Teritorijas apbūves un izmantošanas noteikumos attiecībā uz rekultivējamo izgāztuvi „Priedaine”ietverts šāds nosacījums: „Plānoto saimniecisko darbību un kapitālu būvju būvniecību saskaņo arvides institūcijām, kas kontrolē piesārņojumu un novērtē grunts stiprību”;Atkritumu šķirošanas un pārkraušanas stacijai un kompostēšanas laukumam Bažciemā noteiktaplānotā atļautā izmantošana „tehniskās apbūves teritorija”.117 Piejūras atkritumu apsaimniekošanas plāns 2007. – 2013.g.112

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums6. Inženiertehniskā infrastruktūraInženiertehniskā infrastruktūra sistēmas – ūdensapgāde, kanalizācija, elektroapgāde, gāzesapgāde un siltumapgāde - nodrošina pakalpojumus, bez kuriem pilsētas ikdienas saimnieciskā dzīvenebūtu iedomājama. Pieslēgumi centralizētām inženiertehniskās apgādes sistēmām un to kvalitāteraksturo teritoriju piemērotību dažādiem izmantošanas veidiem.6.1. Ūdensapgāde un kanalizācijaCentralizētās pilsētas ūdensapgādes un notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas pakalpojumusJūrmalā sniedz pašvaldības kapitālsabiedrība SIA „Jūrmalas ūdens”. Uzņēmums īsteno EiropasSavienības Kohēzijas fonda līdzfinansēto Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstības projektu. Projektufinansiāli atbalsta Jūrmalas pilsētas pašvaldība 118 , I kārtu - arī Ziemeļvalstu Vides Finanšu korporācija(NEFCO), Zviedrijas Starptautiskā attīstības aģentūra (SIDA) un Latvijas Vides aizsardzības fonds.Projekta ietvaros ir veikta tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrāde, nosakot pilsētasūdenssaimniecības sistēmas attīstības problēmas, prioritātes, plānoto pasākumu sadalījumu pa kārtāmun ilgtermiņā plānotās aktivitātes. Tiek izpildīti daudzi būvdarbu līgumi, kuru rezultātā tiek izbūvēti nojauna vai rekonstruēti centralizētās ūdensapgādes un notekūdeņu savākšanas sistēmas objekti.Projekta I kārta tika īstenota laikā no 2004. līdz 2009.gadam (kopējais apjoms - 17,8 miljoni latu). Tāsieviešanas rezultātā ir uzlabojusies iedzīvotājiem piegādātā dzeramā ūdens un attīrīto notekūdeņukvalitāte. Teritorijas plānojuma izstrādes laikā 2009.g. ir uzsākta projekta II kārtas ieviešana (plānotaisfinanšu apjoms aptuveni 17 miljoni latu, izpildes laiks – 2013. gads), III kārtas realizācija plānota no2015. gada. Detalizēta informācija par projekta aktivitātēm ir pieejama SIA „Jūrmalas ūdens” mājas lapāhttp://www.jurmalasudens.lv/.Šajā nodaļā sniegtais ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas raksturojums sagatavots,izmantojot Jūrmalas ūdenssaimniecības projekta II kārtas ieviešanai izstrādātā ziņojuma „Jūrmalasūdenssaimniecības attīstības investīciju projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošana” (SIA„Aqua-Brambis”, 2008. g.) un SIA „Jūrmalas ūdens” sniegto informāciju.6.1.1. ŪDENSAPGĀDES SISTĒMAJūrmalas pilsētas centralizētās ūdensapgādes sistēmu pašlaik veido trīs savstarpējinesavienotas sistēmas: centrālā (Dzintari-Jaundubulti), Kauguru-Slokas un Ķemeru. Atsevišķas nelielasūdensapgādes sistēmas ir Vaivaros, Priedainē, Buļļuciemā. Vaivaros tās apsaimniekotājs ir SIA“Nacionālais rehabilitācijas „Vaivari””; Priedainē daļu uz rietumiem no dzelzceļa stacijas uzturSIA „Jūrmalas ūdens” Vāveru ielas sistēma pieder VAS „Latvijas Dzelzceļš”, to apsaimnieko SIA“Ūdensnesējs”; Buļļuciemā ūdensapgādes tīkli pieder SIA „Baltā kāpa”, kurus iznomā DzĪKS “Lasis”.Ūdensapgādes pakalpojumu nodrošinājums atsevišķās pilsētas daļās ir atšķirīgs. Informācijapar centralizētās ūdensapgādes pakalpojumu nodrošinājumu dažādās pilsētas daļās sniegta6.1. tabulā. Centralizētās ūdensapgādes pakalpojumus Jūrmalā 2011. gadā saņem 75% Jūrmalasiedzīvotāju. Pakalpojumi netiek sniegti Kūdrā, Bažciemā, Brankciemā, Vaivaros, Krastciemā, Asaros,Valteros, Druvciemā, Stirnuragā, Bražciemā, Vārnukrogā un Buļļuciemā, daļēji arī citās pilsētas daļās(skatīt 27. tabulas informāciju). Tajās ir individuāla ūdensapgāde no artēziskajiem urbumiem. Pilsētāsešās vietās - divās Kauguros, vienā Slokā un trijās Ķemeros - darbojas brīvkrāni.Dzeramo ūdeni SIA „Jūrmalas ūdens” iegūst ūdensgūtnēs „Dzintari”, „Kauguri”, „Jaundubulti” un„Ķemeri” un atsevišķos artēziskajos urbumos. Pavisam SIA „Jūrmalas ūdens” apkalpo 40 artēzisko aku(2011.gads). Dzeramo ūdeni decentralizēti Jūrmalā no pazemes ūdeņiem iegūst vairākas fiziskāspersonas un daudzas privātpersonas (skatīt 5.4.2. nodaļu). Centralizētās ūdensapgādes lietotāju ūdenspatēriņš Jūrmalas pilsētā kopš 2007.gada samazinājies par 28%.Lai nodrošinātu normatīvajos aktos118 Kohēzijas fonda finansējums pašlaik realizējamai II kārtai plānots atbilstoši 2009. gada 9.jūnija MK noteikumiemNr.836 „Noteikumi par darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.5.1.1. aktivitāti „Ūdenssaimniecībasinfrastruktūras attīstība aglomerācijās ar cilvēku ekvivalentu lielāku par 2000”, Jūrmalas pilsētas domes - 2008. gada 18.septembra lēmumam Nr.811 „Par projekta „Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstība” II kārtas realizāciju”113

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsnoteiktajām prasībām 119 atbilstošas kvalitātes ūdens piegādi patērētajiem, SIA „Jūrmalas ūdens”dzeramo ūdeni sagatavo četrās atdzelžošanas stacijās Dzintaros, Jaundubultos, Kauguros unĶemeros. Ūdenssaimniecības projekta I kārtā ir izbūvētas jauna atdzelžošanas stacija Kauguros.Esošās Dzintaros un Jaundubultos tiek rekonstruētas. Atdzelžošanas stacijās pašlaik veic visa dzeramāūdensapgādei iegūtā pazemes ūdeņu apjoma atdzelžošanu līdz dzelzs saturam ūdenī mazāk nekā 0,05mg/l. Ūdenssaimniecības projekta II kārtā atdzelžošanas stacijās plānots ieviest nanofiltrācijas metodi,ar kuras palīdzību tiks samazināta sulfātu, kalcija un magnija jonu klātbūtne sagatavotajā dzeramajāūdenī.6.1. tabula. Centralizētās ūdensapgādes pakalpojumu nodrošinājums pilsētas daļās 120 .Ūdensapgādes pakalpojumuIedzīvotājuizmantojošo iedzīvotājuŪdensapgādes sistēmas un% no pilsētas% no pilsētaspilsētas daļaskopējādaļasskaitsskaitsiedzīvotājuiedzīvotājuskaitaskaitaĶemeru sistēmaĶemeri 2251 4,05% 1739 77,25%Kūdra 112 0,20% 0 0%Ķemeru sistēma kopā 2363 4,25% 1739 73,59%Kauguru sistēmaJaunķemeri 67 0,12% 51 76,12%Kauguri 21503 38,69% 20895 97,17%Kaugurciems 1123 2,02% 127 11,31%Sloka 5923 10,66% 3099 52,32%Kauguru sistēma kopā 28616 51,49% 24172 84,47%Bažciems 51 0,09% 0 0%Branķciems 23 0,04% 0 0%Centrālā sistēmaVaivari 545 0,98% 0 0%Krastciems 389 0,70% 0 0%Asari 1234 2,22% 0 0%Valteri 656 1,18% 0 0%Melluži 3106 5,59% 702 22,60%Pumpuri 534 0,96% 386 72,28%Druvciems 206 0,37% 0 0%Jaundubulti 645 1,16% 541 83,88%Dubulti 3918 7,05% 3898 99,49%Majori 4095 7,37% 3707 90,53%Dzintari 2090 3,76% 1522 72,82%Bulduri 3456 6,22% 3280 94,91%Lielupe 1573 2,83% 1213 77,11%Stirnurags 117 0,21% 0 0%Bražciems 195 0,35% 0 0%119 Dzeramā ūdens kvalitātes prasības nosaka 2003. gada 29.aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr.235 „Dzeramāūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa u kontroles kārtība”120 Pamatdatu (iedzīvotāji ūdensapgādes pakalpojumus izmantojošie iedzīvotāji) avots: Jūrmalas ūdenssaimniecībasattīstības investīciju projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošana. Kopsavilkuma ziņojums. SIA „Aqua Brambis” Rīga,2008 (Pasūtītājs: Vides ministrija). Sagatavojot tabulu veikta datu matemātiskā apstrāde.114

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsŪdensapgādes pakalpojumuIedzīvotājuizmantojošo iedzīvotājuŪdensapgādes sistēmas un% no pilsētas% no pilsētaspilsētas daļaskopējādaļasskaitsskaitsiedzīvotājuiedzīvotājuskaitaskaitaPriedaine 867 1,56% 463 53,40%Vārnukrogs 34 0,06% 0 0%Buļļuciems 862 1,55% 0 0%Centrālā sistēma kopā 24522 44,12% 15712 64,07%Jūrmalā kopā 55575 100% 41623 75%Dzeramā ūdens padeve tīklos Ķemeru sistēmā un centrālās sistēmas Dzintaru daļā tieknodrošināta ar dziļurbuma sūkņiem, Kauguros un centrālās sistēmas Jaundubultu daļā – ar otrāpacēlumu sūkņu stacijām.Centralizētās ūdensapgādes tīklu kopgarums Jūrmalā 2010. gada sākumā ir aptuveni 160 km.Ūdenssaimniecības projekta I kārtā ir veikta jaunu ūdensvadu izbūve un esošo rekonstrukcijaPumpuros - Jaundubultos, Lielupē – Dzintaros un Slokā, paplašinot pilsētas ūdensvada tīkla garumupar 13,6 km. Projekta II kārtā plānota galveno ūdens padeves maģistrāļu būvniecība 40 km garumāpilsētas daļās, kur ūdensapgādes pakalpojumi līdz šim nebija pieejami. II kārtā tiks apvienotas Dzintaru,Jaundubultu un Kauguru sistēmas, kas būs pamats turpmākai ūdensapgādes attīstībai projekta III kārtāVaivaros, Krastciemā, Valteros, Asaros, Mellužos un Druvciemā. II kārtā plānota arī maģistrālo tīkluizbūve Kaugurciemā, Slokā, Buļluciemā un Priedainē, ūdensapgādes tīklu būvniecība individuālopieslēgumu ierīkošanai Ķemeros, Kaugurciemā, Slokā, Mellužos un Bražciemā. Projekta III kārtasieviešana nodrošinās 95 % Jūrmalas iedzīvotāju iespēju pieslēgties centralizētai ūdensapgādessistēmai. Pārējie 5 % iedzīvotāji arī nākotnē izmantos individuālos risinājumus.Esošā un plānotā ūdensapgādes sistēmas shēma, kā arī teritorijas, kurās netiek plānotsnodrošināt pilsētas centralizētās ūdensapgādes pakalpojumus, attēlotas 6.1. kartoshēmā„Ūdensapgādes shēma”.Lielāko daļu saražotā dzeramā ūdens SIA „Jūrmalas ūdens” realizē mājsaimniecībām (75%),budžeta iestādēm – aptuveni 4%, pārējām iestādēm un uzņēmumiem – līdz 21 %. 2009. gadāuzņēmums uz vienu iedzīvotāju saražoja 190 l/c/d, no kuriem sadzīves vajadzībām tika patērēti 90 l/c/d.6.1.2. NOTEKŪDEŅU SAVĀKŠANAS UN ATTĪRĪŠANAS SISTĒMAPilsētas centralizētā notekūdeņu savākšanas sistēma sastāv no trim komunālās kanalizācijassistēmām: Ķemeru, Slokas un Dubultu-Lielupes. To veido kanalizācijas tīkli, sūkņu stacijas unnotekūdeņu attīrīšanas iekārtas.Līdzīgi kā ūdensapgādes arī centralizētās notekūdeņu savākšanas pakalpojumu pieejamībaatšķiras dažādās pilsētas daļās (6.2. tabula). Kopumā tos saņem 74 % Jūrmalas iedzīvotāju, pārējieizmanto individuālos kanalizācijas risinājumus. Pakalpojumi pašlaik nav pieejami Jaunķemeros, Kūdrā,Bažciemā, Brankciemā, Vaivaros, Krastciemā, Valteros, Druvciemā, Bražciemā, Priedainē unVārnukrogā, pieejami nelielai daļai iedzīvotāju – Kaugurciemā (5%) un Mellužos (1 %).115

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums6.2. tabula. Centralizētās kanalizācijas sistēmas pakalpojumu nodrošinājums pilsētasdaļās 121 .Notekūdeņu attīrīšanasiekārtas un pilsētas daļasskaitsIedzīvotāju% no pilsētaskopējāiedzīvotājuskaitaKanalizācijas pakalpojumuizmantojošo iedzīvotāju% no pilsētasdaļasskaitsiedzīvotājuskaitaSlokas NAIJaunķemeri 67 0,12% 0 0%Kūdra 112 0,20% 0 0%Kauguri 21503 38,69% 21087 98,07%Kaugurciems 1123 2,02% 55 4,90%Bažciems 51 0,09% 0 0%Brankciems 23 0,04% 0 0%Sloka 5923 10,66% 3515 59,34%Vaivari 545 0,98% 0 0%Krastciems 389 0,70% 0 0%Asari 1234 2,22% 634 51,38%Valteri 656 1,18% 0 0%Melluži 3106 5,59% 34 1,09%Pumpuri 534 0,96% 350 65,54%Druvciems 206 0,37% 0 0%Jaundubulti 645 1,16% 557 86,36%Dubulti 3918 7,05% 3902 99,59%Ķemeri 2251 4,05% 807 35,85%Kopā: 42286 76,09% 30941 73,17%Daugavgrīvas NAIMajori 4095 7,37% 3887 94,92%Dzintari 2090 3,76% 1002 47,94%Bulduri 3456 6,22% 3408 98,61%Lielupe 1573 2,83% 1297 82,45%Stirnurags 117 0,21% 37 31,62%Bražciems 195 0,35% 0 0%Priedaine 867 1,56% 0 0%Vārnukrogs 34 0,06% 0 0%Buļļuciems 862 1,55% 550 63,81%Kopā: 13289 23,91% 10181 76,61%Jūrmalā kopā 55575 100% 41122 74%Jūrmalas kanalizācijas sistēmas tīklu kopgarums 2010. gada sākumā bija vairāk nekā 150 km, t.sk.spiedvadi – 75,8 km, pārējie – pašteces cauruļvadi. Ķemeru notekūdeņu sistēma ūdenssaimniecībasprojekta I kārtā, izbūvējot jaunu sūkņu staciju Jaunķemeros, ir pieslēgta Slokas sistēmai. Notekūdeņusno Dubultu – Majoru rajona ar piecām sūkņu stacijām pārsūknē uz Lielupi un tālāk uz Rīgas pilsētasNAI, bet no Majoru-Mellužu-Vaivaru-Kauguru un Ķemeru rajona ar 14 sūkņu stacijām – uz Slokas NAI.121 Pamatdatu (iedzīvotāji ūdensapgādes pakalpojumus izmantojošie iedzīvotāji) avots: Jūrmalas ūdenssaimniecībasattīstības investīciju projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošana. Kopsavilkuma ziņojums. SIA „Aqua Brambis” Rīga,2008 (Pasūtītājs: Vides ministrija). Sagatavojot tabulu veikta datu matemātiskā apstrāde.116

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsŪdenssaimniecības projektā ir veikta un arī turpmāk plānota centralizētās kanalizācijas sistēmaspaplašināšana (skatīt 6.2. kartoshēmu „Kanalizācijas sistēma”). Projekta I kārtā kanalizācijas sistēmapaplašināta par 6,8 km. II kārtā plānota kanalizācijas tīklu paplašināšana: Ķemeros, Slokā, Kauguros,Kaugurciemā, Valteros un Mellužos, izbūvējot 10 kanalizācijas sūkņu stacijas, 6,2 km spiedvadus, 42km pašteces vadus un 1700 atzarus individuālo pieslēgumu ierīkošanai. Tīklu turpmāka plašināšananotiks III kārtā. Pēc projekta III kārtas ieviešanas 95 % Jūrmalas iedzīvotāju būs iespēja pieslēgtiescentralizētai notekūdeņu savākšanas sistēmai, pārējie izmantos individuālos risinājumus.Pilsētas centralizētajā notekūdeņu savākšanas sistēmā notekūdeņus novada 72 % nodzīvojamā sektora, 5 % - no iestādēm un 23% - komercuzņēmumiem, ražošanas uzņēmumiem uncitiem lietotājiem. Sadzīves notekūdeņus attīrīšanai pilsētas notekūdeņu savākšanas sistēmā nododsanatorijas „Jaunķemeri”, „Jantarnij Bereg”, „Belorusija”, SIA „Nacionālais rehabilitācijas centrs„Vaivari””, SIA „Jūrmalas slimnīca”, SIA „Jūrmalas siltums”, VSIA „Bulduru dārzkopības vidusskola”,VSIA „Iekšlietu ministrijas poliklīnika”, SIA „Adlera”, SIA „BBN Centrs” un citi uzņēmumi. Jūrmalaskanalizācijas sistēmā 2011. gadā tika novadīti 4131,744 tūkstoši kubikmetru notekūdeņu. Detalizētākāinformācija par notekūdeņu apjomiem no 2001. līdz 2008. gadam sniega 5.4.2. nodaļā.Lielupes-Majoru notekūdeņu savākšanas sistēmā savāktie notekūdeņi, kas veido 30% nokopējā pilsētas notekūdeņu daudzuma tiek pārsūknēti attīrīšanai uz Rīgas notekūdeņu attīrīšanasierīcēm „Daugavgrīva”. Pārējos 70 % Dubultu-Ķemeru notekūdeņu sistēmā savāktos notekūdeņus attīrapilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās Slokā. Slokas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ir uzbūvētasJūrmalas ūdenssaimniecības projekta I kārtas ietvaros un nodotas ekspluatācijā 2009. gadā. Iekārtujauda ir 9 050 m 3 /diennaktī. Tās ir bioloģiskās NAI, kur notekūdeņi tiek attīrīti bioloģiski nepārtrauktāaktīvo dūņu procesā ar bioloģisku fosfora un slāpekļa atdalīšanu, izmantojot divpakāpju attīrīšanastehnoloģiju bez ķīmiskās nogulsnēšanās. Jaunās NAI nodrošina kvalitatīvu notekūdeņu attīrīšanasprocesu, no tām apkārtējā vidē tiek novadīti normatīvo aktu prasībām atbilstoši attīrīti notekūdeņi.Jaunajās Slokas NAI dūņas tiek uzkrātas speciālā aerējamā dūņu rezervuārā, mehāniskisablīvētas un atūdeņotas. SIA “Jūrmalas ūdens” ir noslēgts līgums ar SIA “Jūrmalas celtnieks” par dūņuizvešanu to deponēšanai. 2008. g. saražotas 789,27 tonnas dūņu (VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas unmeteoroloģijas centra” informācija). Bijušajās Slokas NAI saražotās dūņas ir uzkrātas SIA “SabiedrībaSVA” teritorijā, Ķemeru NAI - to teritorijā. Dūņu novietošana šajās NAI ir pārtraukta. Turpmāk Jūrmalā irjārisina jautājums par dūņu turpmāko pārstrādi un izmantošanu.6.1.3. MELIORĀCIJAS UN LIETUS ŪDEŅU KANALIZĀCIJAS SISTĒMAJūrmalas pilsētai upju, ezeru palienēs, starpkāpu ieplakās ir raksturīgs augsts gruntsūdenslīmenis (0,5 - 2,0 m), rietumu un dienvidaustrumu daļā atrodas purvi, to apkārtnē - pārpurvotasteritorijas. Tādēļ vēsturiski pilsētā teritorijas nosusināšanai ir izveidots meliorācijas grāvju tīkls un lietusūdeņu kanalizācijas sistēma, kas nodrošina virszemes ūdeņu noteci no teritorijas.Meliorācijas sistēmā maģistrālie grāvji kopā pārējiem grāvjiem un slēgto lietus ūdeņukanalizācijas sistēmu nodrošina ūdeņu novadīšanu no pilsētas teritorijas. Ir aprēķināts, ka gadā lietusūdeņu apjoms pilsētā ir 5 500 tūkstoši m 3 , t.sk. 4 200 tūkstoši m 3 pavasara-vasaras-rudens periodā 122 .Par meliorācijas sistēmas apsaimniekošanu atbild un lietus ūdeņu kanalizācijas sistēmu atbild SIA„Jūrmalas ūdens” (JPD lēmums nr. 94, 17.02.2011).Meliorācijas sistēmaPilsētā nav valsts nozīmes meliorācijas sistēmu 123 . Jūrmalā 1999. gadā ir veikta pilsētasmeliorācijas sistēmas izpēte un izveidotas pilsētas daļu nosusināšanas sistēmu shēmas. Pamatojotiesuz šiem materiāliem, teritorijas plānojuma izstrādes gaitā ir sagatavota pilsētas maģistrālo meliorācijasgrāvju shēma, kurā pilsētas teritorija iedalīta deviņos meliorācijas sistēmas rajonos (skatīt 6.3.kartoshēmu „Virszemes ūdeņu noteces, meliorācijas un lietus kanalizācijas sistēmas”): Bulduri Dzintari122Tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrāde ilgtspējīgas lietus ūdens kanalizācijas un attīrīšanas sistēmas izveideiLielupes baseina pilsētās II daļai. Jūrmala. Noslēguma ziņojums. INTERREG III A Dienvidu prioritātes programmas projekts„Lietus ūdens integrētās vadības sistēmas izveide Lielupes baseina pilsētās”. SIA „Aqua-Brambis”, Rīga, 2007.123 LR „Meliorācijas likuma” (22.01.2010.) 1.pantā noteikts: „valsts nozīmes meliorācijas sistēma - meliorācijas sistēma,kura atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem un parametriem un kuras ekspluatāciju un uzturēšanu nodrošina valsts”.117

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsJaundubulti - PumpuriMellužiAsari – ValteriVaivari – AsariVaivari – Mežmalas ielaSloka – KauguriĶemeriMaģistrālie grāvji noteikti pārsvarā pa esošajiem grāvjiem, kuri jau Jūrmalas pilsētā ir ierīkoti.Meliorācijas sistēmu izvade Jūrmalā no Bulduriem līdz Dubultiem ir Lielupē, no Jaundubultiem līdzSlokai - Lielupē un Rīgas jūras līcī, Kaugurciemā – Rīgas jūras līcī, no Slokas un Kauguriem –Vecslocenē un Lielupē, no Ķemeriem – Vēršupītē. Optimālai pilsētas nosusināšanai ar atklātiemgrāvjiem ir nepieciešams izbūvēt vairākus jaunus maģistrālos grāvjus: Dzintaru meliorācijas sistēmas noteces uzlabošanai Zvejas ielā ar 2 – 3 jauniem izvadiemLielupē;Jaundubultu - Pumpuru meliorācijas sistēmā ar izvadi Lielupē pie Druvciema;Vaivaru rietumu daļā pa Mežmalas ielu. Mežmalas ielā projektējamā maģistrālā grāvja izvade irrisināma būvprojekta izstrādes stadijā, izvērtējot aktuālo informāciju par zemes īpašumupiederību un risinājumus lietusūdeņu izvadīšanai Lielupē vai bijušo Slokas notekūdeņu attīrīšanasiekārtu pēcattīrīšanas dīķos.gar Mežmalas ielu Krastciemā. Maģistrālais grāvis posmā no Slokas notekūdeņu attīrīšanasiekārtu teritorijas līdz Olgas ielai projektējams gar ielas malu, ja nepieciešams, izvietojot to mežapusē. Šim grāvim projektējami līdz 3 izvadiem Lielupē pa esošajiem grāvjiem Zalkšu ielā, Ežu ielāGrīas ielas virzienā un Vīksnas ielas apkārtnē. Precīza maģistrālā grāvja un tā izvadu Lielupēvietas izvēle risināma būvprojekta izstrādes stadijā.INTERREG III A Dienvidu prioritātes programmas projekta „Lietus ūdens integrētās vadībassistēmas izveide Lielupes baseina pilsētās” ilgtspējīgas lietus ūdens kanalizācijas un attīrīšanassistēmas izveidei Jūrmalā ieteikts slēgt esošos lietus kanalizācijas izvadus Rīgas jūras līcī (izvaduizvietojumu skatīt 6.3. kartoshēmā).Meliorācijas sistēmas stāvoklis Jūrmalā kopumā ir uzlabojams. Daudzās pilsētas daļāsteritorijas intensīvu lietus gāžu laikā, pavasarī sniega kušanas laikā applūst. Grāvji ir aizsērējuši, daļējiaizbērti būvdarbu laikā, aizbērti atsevišķu īpašumu robežās un tādēļ tie nespēj pietiekami novadītūdeņus no teritorijas. Īpaši raksturīgi tas ir Mellužos, Asaros, Vaivaros, Krastciemā, Druvciemā, posmāstarp Sloku un Vaivariem, atsevišķās teritorijās arī Pumpuros, Ķemeros un Dzintaros Šajās teritorijās irnepieciešams izstrādāt konkrētus risinājumus virszemes noteču sakārtošanai, gan padziļinot grāvjus,gan regulāri veicot grāvju un caurteku tīrīšanu. 2010.gadā. apzināto teritoriju, kurās nepieciešamirisinājumi virszemes ūdeņu noteces sakārtošanai, izvietojums attēlots 6.3. kartoshēmā. Teritorijasplānojuma darbības laikā līdz 2022. gadam situācija var mainīties un šādi risinājumi var būt vajadzīgi arīcitviet pilsētā. Meliorācijas sistēmas veiksmīgu funkcionēšanai ir jānodrošina tās regulāra kopšana unuzturēšana.Slēgtā lietus ūdeņu kanalizācijas sistēmaSlēgtā lietus ūdeņu kanalizācijas sistēma Jūrmalā ir izbūvētā, lai novadītu virsūdeņus noapbūvētajām teritorijām. Tā ir saistīta ar atklāto meliorācijas grāvju sistēmu un ietver lietus kanalizācijasvadus, sūkņus stacijas un lietus ūdeņu attīrīšanas ietaises. Sistēma pārsvarā ir balstīta uz pašteci.Teritorijas plānojuma izstrādes laikā lietus ūdeņu kanalizācijas sistēmai pilsētā ir 27 izlaidesvirszemes ūdens objektos – Rīgas līcī Lielupē, Vēršupītē un Vecslocenē. Atsevišķās vietās lietus ūdensno to uztveršanas akām tiek infiltrēts gruntī.Lietus ūdeņu kanalizācijas sistēmas lielāka daļa pilsētā ir ierīkota pagājušā gadsimta otrajāpusē. Lielu lietus gāžu laikā cauruļvadi Slokā nespēj uztvert visu ūdeņu daudzumu, daudzvietcauruļvadi ir aizsērējuši un tādēļ to caurlaidība ir nepietiekama. Pilsētā šobrīd ir ierīkotas trīs lietusūdeņu attīrīšanas ietaises Majoros, Dubultos un Kauguros, kurās lietus ūdeņi pirms izvadīšanasvirszemes ūdensobjektos tiek attīrīti. Kauguru lietus ūdeņu attīrīšanas ietaises kopš to nodošanasekspluatācija 1981. gadā nav rekonstruētas, to tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs. Lietus ūdeņusūkņu stacijas galvenokārt ir izvietotas Kauguros un pārsūknē lietus ūdeņus uz lietusūdeņu attīrīšanasietaisēm. Lietus ūdeņu sūkņu stacijas citās pilsētas vietās ir nelielas un ar lokālu nozīmi.118

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsPilsētas lietus ūdeņu kanalizācijas sistēmai ir nepieciešama rekonstrukcija. INTERREG III ADienvidu prioritātes programmas projekta „Lietus ūdens integrētās vadības sistēmas izveide Lielupesbaseina pilsētās” ietvaros ir izstrādāta lietus kanalizācijas tīkla shēma un tehniski ekonomiskaispamatojums investīciju piesaistei lietus ūdeņu kanalizācijas sistēmas rekonstrukcijai. Plānotā sistēmasrekonstrukcija ietver Rīgas līcī esošo lietus ūdeņu izvadu slēgšanu un atsevišķu jaunu izbūvi ar izvadiLielupē, tādejādi samazinot piesārņojuma draudus Rīgas līcī, tostarp Jūrmalas peldvietās.Risinājumi un ieteikumi ūdensapgādes un kanalizācijas jomā: Teritorijas plānojuma Grafiskajā daļā attēlotas centralizētai ūdensapgādei pieslēgtās teritorijas,plānotās pieslēgumu teritorijas un teritorijas, kur centralizētās ūdensapgādes pakalpojumi navplānoti. Teritorijas plānojuma Grafiskā daļa attēlotas centralizētai notekūdeņu savākšanas sistēmaipieslēgtās teritorijas, plānotās pieslēgumu teritorijas un teritorijas, kur centralizētās notekūdeņusavākšanas pakalpojumi nav plānoti. Dūņu uzglabāšanas un kompostēšanas laukuma izveide nepieciešamība gadījumā būs iespējamaplašo Attīstības teritoriju ietvaros (A), tostarp veco notekūdeņu attīrīšanas iekārtu teritorijā. Pilsētas maģistrālo meliorācijas grāvju sistēmas shēma ietverta teritorijas plānojuma Grafiskajādaļā (skatīt 6.3. kartoshēmu „Virszemes ūdeņu noteces, meliorācijas un lietus kanalizācijassistēmas” un Grafiskajā daļā karti „Meliorācijas un lietus kanalizācijas sistēmas”). Tajā norādītasarī teritorijas, kurām ir nepieciešami risinājumi virszemes ūdeņu noteces nodrošināšanai. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos attiecībā uz meliorācijas un lietus ūdeņu sistēmuietveri šādi nosacījumi: Zemes īpašniekam ir pienākums saglabāt un uzturēt savā īpašumā esošos meliorācijasgrāvjus un citus sistēmas elementus, lai nodrošinātu to funkcionēšanu vienotā meliorācijassistēmā. Veicot būvniecību un mainot zemes virsmas līmeni, aizliegts pārveidot meliorācijas sistēmu tā,ka tiek pasliktināta situācija blakus esošajās zemes vienībās atbilstoši normatīvo aktuprasībām. Gadījumos, kad grāvi vai citu meliorācijas sistēmas elementu nav iespējams saglabāt vaipārvietot tās pašas zemes vienības robežās, to var aizvietot ar slēgto drenu sistēmu vai jaunumeliorācijas sistēmas elementu blakus esošajā zemes vienībā. Izbūvējot ielu vai citu inženierbūvi pāri grāvim, saglabā vai izveido jaunas caurtekas ūdensnotecei.Neattīrītus notekūdeņus ir aizliegts novadīt lietus kanalizācijas sistēmā un meliorācijas grāvjos.Gar maģistrālajiem meliorācijas grāvjiem veido un uztur neapbūvētas brīvi pieejamas joslas,kas nepieciešamas grāvju ekspluatācijas darbu veikšanai (grāvju ekspluatācijas zonas).Grāvju ekspluatācijas zonu minimālais platums ir šāds: grāvjiem, kas atrodas gar ielām - sakrīt ar ielas sarkanajām līnijām; grāvjiem ārpus ielu sarkanajām līnijām - 3 m no grāvja augšējās malas vienā grāvjapusē, nodrošinot tam piebraukšanu.Ņemot vērā kritisko situāciju ar augsto gruntsūdeņu līmeni: tiks saglabātas un rekonstruētas daļas no virszemes ūdeņu izlaidēm jūrā sevišķi kritiskāsvietās;tiks izveidoti papildus maģistrālie grāvji un meliorācijas tīkls ar jaunām izlaidēm Lielupē;ir uzsākti projekti Krastciemā, Valteros, Mellužos un Druvciemā;darbs tiks turpināts pie konkrētu projektu izstrādes, lai aptvertu visus rajonus, par kuriem irsaņemtas sūdzības.6.2. SiltumapgādeSiltumapgāde Jūrmalas pilsētā tiek nodrošināta gan ar centralizētās siltumapgādes palīdzību(apmēram 43% no kopējā siltumenerģijas patēriņa 124 ), gan lokāli uzņēmumos, iestādēs undzīvojamajās ēkās.124 Grupa 93 speciālistu aprēķins, kas balstās uz Jūrmalas siltumapgādes koncepcijā (Datakom, 2008) ietvertajiemskaitļiem, CSB datiem par kopējo dzīvojamo fondu un vidējiem skaitļiem par pieņēmumiem par savrupmāju īpatnējosiltumenerģijas patēriņu un uzņēmumu un iestāžu apkures katlu lietderīguma koeficientiem119

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsCentralizētās siltumapgādes pakalpojumus izmanto mājsaimniecības un sabiedriskais sektorsKauguros, Dubultos un Jaundubultos, kā arī atsevišķās nelielu katlu māju teritorijas Majoros, Buldurosun Ķemeros. Centralizēti ražotās un realizētās siltumenerģijas patēriņu 80% veido daudzdzīvokļu namupatēriņš un 20% - sabiedrisko objektu patēriņš (2006. gada dati, kas ietverti Jūrmalas siltumapgādeskoncepcijā).Centralizētās siltumapgādes sistēmu veido divas lielas katlu mājas Kauguros, Lībiešu ielā 9(jauda 77,28 MW) un Dubultos, Slokas ielā 47a (jauda 46,52 MW), kas kopā sedz 88% kopējās jaudas,un to apkalpes zonas, kā arī 11 mazākas katlu mājas. Kopējā siltumslodze 2006. gadā bija 75,23 MWjeb 54% no kopējās uzstādītās jaudas.Centralizētajā siltumapgādē kā kurināmais tiek izmantota dabas gāze.Jūrmalas pilsētas centralizētās siltumapgādes energoefektivitāte ir zema gan ražošanas daļā,gan patēriņa daļā. Vidējā siltumenerģijas ražošanas efektivitāte (apkures katlu lietderīguma koeficients)ir 88%, ko var paaugstināt virs 90%. Vidējie siltuma zudumi tīklos ir 15,7% , tajā pašā laikā labasprakses rādītājs ir 8-12%. Daudzdzīvokļu namu vidējais īpatnējais siltumenerģijas patēriņš 2006. gadāveidoja 184 kWh/m2 125 , ko arī var būtiski samazināt.Lokālā siltumapgāde, kuras enerģijas patēriņš tiek lēsts ap 57% no kopējā patēriņa, tiekizmantota savrupmājās, uzņēmumos un iestādēs. Par kurināmo pārsvarā tiek izmantota dabas gāze.2008. gadā sagatavotajā Jūrmalas siltumapgādes koncepcijā tiek izvērtēts Jūrmalas jaunāsapbūves potenciāls līdz 2020. gadam, izvērtējot spēkā esošo teritorijas plānojumu. Kopējaispotenciālais jaunās apbūves apjoms tiek lēsts ap 3.3 milj. m 2 , kas divreiz pārsniedz esošo dzīvojamofondu. Tiek izdarīts pieņēmums, ka 10 līdz 20% no perspektīvajām siltumslodzēm (kas ekvivalents 165– 330 tūkst. kopējās platības m 2 ) tiks pieslēgtas pie centralizētās siltumapgādes, dodot papildu 40-80MW siltumslodzi, kuras segšanai būtu nepieciešams paplašināt kopējo siltumapgādes jaudu.Ņemot vērā ekonomisko krīzi 2008.-2010. gadā, jaunās apbūves attīstības perspektīvas nešķiettik optimistiskas. Tajā pat laikā dzīvojamai apbūvei Jūrmalā ir liels energoefektivitātes palielināšanaspotenciāls - ar renovācijas pasākumiem var samazināt enerģijas patēriņu 2- 3 reizes. Lai panāktu šādusamazinājumu 10 gados, ik gadu būtu jārenovē ēkas ar kopējo platību ap 55 tūkst. m 2 , kas būtuekvivalents 10-15 daudzdzīvokļu ēkām gadā. Šāds renovācijas temps prasa īpašu uzmanību un patiespējams pašvaldības uzņēmuma izveidi, kas īstenos renovācijas projektus.Lai palielinātu centralizētās siltumapgādes siltumslodzi un izmantotu šobrīd neizmantotāsjaudas situācijā, kad jaunā apbūve neattīstās strauji un tiek samazināts esošo siltumenerģijas lietotājupatēriņš, par perspektīvu nozari tiek uzskatīta siltumtīklu attīstība un līdz šim nepieslēgto abonentupieslēgšana (savrupmājas, jaunuzbūvētās daudzdzīvokļu mājas, darījumu un sabiedriskie objekti).Klientiem tas būtu izdevīgi, ja SIA „Jūrmalas siltums” varētu tiem nodrošināt zemākas izmaksas, ņemotvērā tai pieejamas apjoma atlaides uz dabas gāzes vai cita kurināmā cenām.Jūrmalas siltumapgādes koncepcijā tiek minēts, ka SIA „Dubultu šķelda” ražotāssiltumenerģijas cena, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem – šķeldas – ir nedaudz zemākapar dabas gāzes iepirkuma cenu attiecīgajam siltumenerģijas apjomam. Tas nozīmē, ka Jūrmalassiltumapgādē izvērtējama atjaunojamo energoresursu (biomasas) izmantošana kā iespēja nodrošinātlētāku un videi draudzīgāku siltumenerģiju. Turklāt, kā minēts Jūrmalas siltumapgādes koncepcijā,veicamās siltumavotu un siltumtīklu siltuma zudumu samazināšanas (katlu māju un siltumtīklumodernizācija) aktivitātes, kā arī koģenerācijas ieviešana.Risinājumi un ieteikumi siltumapgādes jomā:Likt uzsvaru uz daudzdzīvokļu namu renovācijas projektiem.Veikt tehniski-ekonomisko izpēti par savrupmāju rajonu pieslēgšanu par centralizētajiem tīkliem.Izvērtēt papildu jaudu nepieciešamību, izvērtējot renovācijas programmas potenciālu, izstrādātoteritorijas plānojumu, aktuālās tirgus tendences un iedzīvotāju skaita pieauguma prognozes, kā arījauno objektu pieslēgšanas iespējas.Neatjaunot centralizēto siltumapgādi Ķemeros, kamēr tur netiks sasniegta nepieciešamā blīvāapbūve un patērētāju daudzums.Siltumslodzes jaudas paaugstināšana būs nepieciešama, ja Jūrmalā tiks būvēti jauni vairekonstruēti esošie (viesnīcas, sanatorijas) objekti, kam nepieciešama centralizētai siltumapgāde.125 Salīdzinājumam: LBN atbilstošo jaunbūvēto ēku īpatnējais patēriņš sastāda ar 80-100 kWh/m2, kompleksorenovācijas pasākumu rezultātā ekonomiski pamatoti var sasniegt īpatnējo patēriņu 50-60 kWh/m2 gadā120

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsNepieciešams risināt koģenereācijas staciju izbūvi gan esošajās, gan potenciālajās siltumapgādeszonās, izvērtējot atjaunojamā kurināmā izmantošanas iespējas.Izvērtēt šķeldas kā kurināmā izmantošanu centralizētajā siltumapgādē.6.3. ElektroapgādePēc rūpnieciskās ražošanas samazinājuma 1990-tajos gados samazinājās arī elektroenerģijaspatēriņš. Taču, sekojot nekustamo īpašumu attīstības bumam, slodzes pieauga un šobrīd Jūrmaluapgādājošo 110kV apakšstaciju jaudas ir praktiski izsmeltas. Lai arī pagaidām piegādātās jaudas vēl irpietiekamas, tomēr ir problēmas ar sadales kabeļiem un līnijām, to caurlaides spēju. Šos jautājumusmēģina risināt katra atsevišķa detālplānojuma ietvaros, tomēr nepieciešama aktīva AS „Latvenergo”līdzdalība situācijas uzlabošanā. Jūrmalā ir vietas, kur elektroapgādes līnijas līdz šim brīdim navizbūvētas, jo nav noteiktas/izbūvētas ielas. Jūrmalas elektroenerģijas apgādi nodrošina četrasapakšstacijas (skatīt 6.3. tabulu. Avots: AS „Latvijas elektriskie tīkli”). Pēc AS „Latvenergo” sniegtāsinformācijas tiem projektiem, kuru darbības nodrošināšanai būs nepieciešams vairāk kā 5MWelektroenerģijas, būs nepieciešams paredzēt jaunas apakšstacijas izbūvi savā teritorijā. 5 MWelektroapgādes jauda var būt nepieciešama projektiem, kuru stāvu kopplatība ir, sākot no 70 - 100 tūkstm26.3. tabula. Jūrmalas pilsētu apakšstaciju jaudas, 2011.gadsApakšstacijas nosaukums unadreseTransformatoru esošā jauda,(MVA)Plānota jauda pēcpalielināšanas,(MVA)"Priedaine", Bražciems 1609 10 25 (2014.gads)"Dzintari", Emīlijas iela 14A 16 25 (2012.gads)"Sloka", Dzirnavu iela 2 31,5 nav plānota"Ķemeri", Dūņu ceļš 2A 6,3 nav plānotaŅemot vērā, ka jaunai apakšstacijai jānodrošina vismaz 30-40 MW jauda, ne visos projektos,kuru nepieciešamā elektroapgādes jauda pārsniegs 5 MW, ir jāparedz apakšstacijas izbūve. Tas būsjādara tikai tad, ja attiecīgajā rajonā nebūs izbūvēta jauna apakšstacija.Ir paredzēta esošās 110 kV elektrolīnijas aprīkošana ar 330 kV līniju posmā gar autoceļu A10(Jūrmalas apvedceļš) no robežas ar Slampes pagastu līdz apakšstacijai "Priedaine" un tālāk līdz Rīgaspilsētas robežai.Risinājumi un ieteikumi elektroapgādes jomā: Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos ietvertas prasības par inženierkomunikācijunodrošinājumu jaunajās apbūves teritorijās, kā arī teritorijās, kur šobrīd nav komunikācijas. Tālākaattīstība nav pieļaujama, kamēr nav nodrošinātas pamata komunikācijas esošajā apbūvē. Teritorijas plānojuma ietvaros nepieciešams noteikt jauno centru (enkurobjektu) teritorijas, kurasvarētu attīstīties un uz kurām būtu lietderīgi vilkt visa veida komunikācijas, un iespējams tādā veidāatmaksātos pieslēgt arī mazāk efektīvas teritorijas. Jūrmalas pilsētas elektroapgādes problēmas irsaistītas ar nepietiekošo vidējā sprieguma līniju kapacitāti. Katram attīstības projektam ir jārēķināsar līniju rekonstrukciju kādā posmā. Rekonstruējot ielas, jāparedz kabeļu aizvietošanu arjaudīgākiem. Saskaņā ar Latvenergo apakšstaciju paplašināšanas plāniem uzlabošanas pasākumi esošajāsapakšstacijās varētu dot klāt apmēram 24 MW jaudas, kas ekvivalents 500 tūkst. m 2 dzīvojamāsplatības – taču daļa no šis jaudas jau atvēlēta citu apdzīvoto vietu elektroapgādei (piem. Salienasprojekts). Savukārt, izvērtējot pilsētas maksimālo izaugsmes potenciālu un ņemot vērā teritorijasplānojumā atļauto izmantošanu, nepieciešamās jaunās jaudas varētu būt robežās no 70 līdz 140MW. Nepieciešamo jaudu var dot elektroenerģijas patēriņa samazinājums esošajā apbūvē, kā arījauno apakšstaciju izbūve. Tiek vērtēts, ka 2010. – 2015. gadu laikā elektroapgādes vajadzības varēs tikt atrisinātas aresošajām apakšstacijām, savukārt laikā posmā līdz 2022. gadam Jūrmalā varētu būtnepieciešamas 1-2 jaunas apakšstacijas.121

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsJauno apakšstaciju vietas paredz, balstoties uz datiem par plānoto apbūvi. Jāpiebilst, ka konkrētoapakšstaciju izbūve precizējama sadarbībā ar AS „Sadales Tīkls” un AS „Latvijas elektriskie tīkli”.Ja energoapgādes komersanta objekta (iekārtu, ierīču, ietaišu, tīklu, līniju un to piederumuierīkošana) ir sabiedrībai būtiski nepieciešama, pašvaldība pieņem attiecīgu lēmumu, atbilstošiEnerģētikas likuma 19. pantā noteiktajam.6.4. Ārējais pgaismojumsJūrmalas gaismas funkciju nodrošināšanai elektroapgādes jaudas ir pietiekamas. Apgaismotasir lielākā daļa blīvi apbūvētās ielas, vietās kur ir reta apbūve, apgaismojums netiek nodrošināts.Apgaismojums netiek nodrošināts jaunajās apbūves teritorijās, ja attīstītājs to nav nodrošinājis. Irnepieciešams rast risinājumu Kauguru, Jaunķemeru un Ķemeru ceļu apgaismošanai, kas iet caurnepabūvētām mežu teritorijām un šobrīd ir neapgaismotas.Pilsētā nepieciešama vērienīga ielu apgaismojuma sistēmas atjaunošana, nomainot gan kabeļulīnijas, gan stabus, gan gaismekļus, lai visu Jūrmalas ielu apgaismojums atbilstu Eiropas un Latvijasstandartiem. 2007.gadā neapgaismoto ielu, ceļu un to posmu kopgarums pilsētā sasniedza 45 km.Laika posmā no 2007.-2015.gadam paredzēts iztērēt 5 miljonus LVL ielu apgaismojuma uzlabošanaipilsētā.Lai arī nepieciešams apgaismot visas pilsētas ielas, tomēr sākotnēji tiks apgaismotas tāsteritorijas, kur ir pieļaujama augstāka apbūves intensitāte, attiecīgi šajās teritorijās ir lielāksapgaismojuma lietderīgums.6.5. Gāzes apgādeGāzes piegādes apjomi ir Jūrmalai pietiekami gan tagad, gan nākotnē, jo ir izbūvēti lieladiametra gāzes vadi. Gāzes apgādes tīklu attīstību nosaka ekonomisko izdevīgumu - patērētājaesamība.AS „Latvijas Gāze” ir pārņēmusi apsaimniekošanā ražošanas teritorijā (Sloka, Meistaru iela,Slokas CBK teritorija) esošos gāzes vadus. Līdz rūpnīcai pienāk gāzes vads ar DNN 400.Priedaine ir rajons, kur šobrīd nav gāzes apgāde, jo nav maksātspējas. Šis būtu gadījums, kadvajadzētu iesaistīt pašvaldības finansējumu.Šobrīd Jūrmalai ir aktualizēta perspektīvās gāzes apgādes shēma, kuru jāiestrādā TP. Nākotnēparedzēts gāzes apgādi nodrošināt Vārnukrogā, Priedainē, Dzintaros un Bulduros (Lielupes pusē),Krastciemā, Vaivaros un Asaros (kur tā vēl netiek nodrošināta) un Ķemeros. Uz šiem rajoniem plānotsvilkt vidēja spiediena (P

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums7. TransportsTransporta shēma Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma sastāvā izstrādāta ar mērķi pilnveidotpilsētas transporta sistēmu, uzlabojot tās pieejamību, drošību un atbilstību iedzīvotāju un pilsētasattīstības vajadzībām.Transporta shēmas plānojums izstrādāts, balstoties uz Jūrmalas pilsētas domes transportapolitikas pamatprincipiem: prioritāte gājējiem un riteņbraucējiem; priekšroka sabiedriskā transporta uzturēšanai un pilnveidošanai; ūdenstransporta attīstība; jaunas pilsētas ieejas, tranzīta satiksmes organizācijas pārskatīšana; ielu tīkla sakārtošana; tranzīta autosatiksmes ierobežošana; atbalsts vietējo iedzīvotāju priekšrocību saglabāšanai.Transporta shēmas risinājumus nosaka Jūrmalas specifika:braucienu galamērķis;Rīgas satelīts;kūrorts;ekskluzīva dzīves vieta;lineāra pilsēta;sezonalitāte ar transporta intensitātes palielinājumu vasarā.Jūrmala atrodas tiešā Rīgas pievārtē; tai ir laba sasaiste ar galvaspilsētu, tostarp arī Rīgaslidostu - autoceļš un dzelzceļa līnija. Pilsētas funkcionālā struktūra kopš 20.gs. deviņdesmitajiemgadiem ievērojami mainījusies - Jūrmala no iecienīta Padomju Savienības kūrorta lielā mērātransformējusies par ekskluzīvu dzīvojamo rajonu. Savukārt kūrorta tālāka attīstība ir viens no pilsētassvarīgākajiem stratēģiskajiem mērķiem.Pilsēta ir nosacīti izolēta, tās telpiskās paplašināšanas iespējas ierobežo novietojums šaurājoslā starp Lielupi un Rīgas līci. Pilsētas lielākā daļa atrodas Lielupes kreisajā krastā, pār upi ir diviautotilti un dzelzceļa tilts. Transporta struktūra ir izteikti lineāra, ar divām galvenajām garenasīmaustrumu - rietumu virzienā - maģistrālo ielu un dzelzceļa līniju. Pilsētai raksturīga vēsturiski veidojusiesvienkārša ortogonāla ielu sistēma ar šaurām ielām. Pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijās dominē19.gs un 20.gs sākuma vasarnīcu dzīvojamā apbūve. Ražošanas teritoriju īpatsvars ir nenozīmīgs. Navviena centra, pilsētas apbūvētie fragmenti mijas ar plašām dabas teritorijām. Izteiktas perifērijas zonas(Ķemeri, Lielupes labā krasta teritorijas). Transporta shēmas kontekstā jāņem vērā arī izteiktā vietējoiedzīvotāju koncentrācija pilsētas rietumu daļā – Kauguros un Slokā.Jūrmalas specifika diktē teritorijas plānojuma mērķus un uzdevumus transporta infrastruktūrasattīstības jomā. Transporta plānošanas mērķi: nodrošināt un pilnveidot ērtas saiknes un kustību - gan ar citāmvietām, gan pilsētas robežās; saglabāt augstus dzīves vides kvalitātes standartus. Plānošanas uzdevumi: izveidot vai atjaunot transporta sistēmas integritāti: savienot vietas,objektus, jūru un upi; transporta veidus un transporta dalībniekus.7.1. Rīgas reģiona transporta shēmaReģiona kontekstā transporta infrastruktūras attīstību Jūrmalu skars vairāki valsts līmeņaprojekti (skatīt 7.1.attēlu):• Apvedceļa (A10 Rīga-Ventspils) ceļa rekonstrukcija (pārbūve par divu brauktuvju ceļu arvairāku līmeņu ceļumezgliem) tiks veikta atbilstoši a/s „Ceļuprojekts" izstrādātajam skičuprojektam;123

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums• Slokas savienojums - A10 Rīga-Ventspils savienojuma izbūve Slokā (Kauguru apejas1.posms);• Kauguru apeja, kas uzlabos sasaisti starp Rīgu un Rīgas jūras līča Kurzemes piekrasti;• “Ziemeļu koridors” (skatīt 7.2. attēlu. Plānojumā rezervējamas abas maģistrāles trases);• Veloceliņu sasaiste ar Rīgu (pāri Lielupei pa dzelzceļa tiltu).7.1. attēls. Plānotie liela mēroga transporta infrastruktūras projekti reģionā.Jūrmalas īpatnība ir tās izolētība un lineārais raksturs. Pilsētai ir tikai trīs galvenie pieslēgumivalsts autoceļu tīklam (ceturtais pieslēgums – Ķemeros) (skatīt7.1. kartoshēmu).Reģionā Jūrmala ir izteikts braucienu galamērķis. Tranzīta satiksmes dalībnieki dod priekšrokuapbraukt pilsētu pa autoceļu A10/E-22 Rīga - Ventspils. Šī tendence pieaugs, īstenojot autoceļa Rīgas -Ventspils rekonstrukciju un vēlāk izbūvējot Rīgas Ziemeļu transporta koridora 3. un 4. posmu atbilstošiizstrādātajam trases ģenerālvarianta skiču projektam (skatīt 7.2. attēlu). Teritorijas plānojums paredz,ka plānotie vietējie ceļi ir precizējami tehniskā projekta stadijā, kas atbilst teritorijas izmantošanas unapbūves noteikumu nosacījumiem.Reģiona transporta shēmas trūkums ir sliktā Jūrmalas sasniedzamība no dienvidiem (skatīt 7.1. kartoshēmu). Rīgas reģiona teritorijas plānojumā redzams, ka šo problēmu arī turpmāk navparedzēts risināt (skatīt 7.3. un 7.4. attēlus).124

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums7.1. attēls. Rīgas Ziemeļu koridora 3. un 4. posma izstrādātais skiču projekts7.2. attēls. Rīgas Reģiona transporta tīkls 126 .126 Rīgas reģiona teritorijas plānojums 2006-2028125

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsJūrmalas attīstības potenciālu būtiski vairotu sasniedzamības un sadarbības saišu stiprināšanaar Jelgavu, veidojot pilsētu funkcionālo sadarbības tīklu Rīga-Jelgava-Jūrmala (kultūra - darbs - atpūtaun veselības uzlabošana). Lai šo „trijstūri” attīstītu, ir nepieciešama labāka transporta saikne ar Jelgavu.Tās veidošanai vajadzētu kļūt par vienu no Jūrmalas prioritātēm turpmākajā reģiona vai starpreģionuplānošanas procesā.7.3. attēls. Rīgas reģiona plānotā transporta struktūra.7.2. Ārpilsētas transportsĀrpilsētas pārvadājumus Jūrmalā veic autotransports un dzelzceļš. Ūdenstransporta nozīme irniecīga (vasarā no Rīgas līdz Majoriem kursē upju kuģītis, Lielupē var ienākt jahtas no Rīgas un upesaugšteces). Ir attīstīta autobusu satiksme ar citām apdzīvotām vietām. Pilsētas teritoriju šķērsodzelzceļa līnija Rīga – Tukums, kas ir daļa no Rīgas piepilsētas elektrificētā dzelzceļa tīkla. Pasažieruvilcienu reisu skaits dienā vienā virzienā - 38, tostarp viens reiss uz Ventspili.Piepilsētas satiksmei ar Rīgu ir īpaša nozīme, kam ir vairāki iemesli:Jūrmala ir kļuvusi par vienu no Pierīgas ekskluzīvajiem dzīvojamiem rajoniem; ikdienā pastāvievērojama svārstmigrācija uz Rīgu;Rīgas lidosta, osta un autoosta ir no Jūrmalas labi sasniedzami starptautiski transporta mezgli;ārvalstu viesi Jūrmalā pamatā ierodas no Rīgas;lielākā daļa pasākumu un pludmales apmeklētāju uz Jūrmalu dodas no Rīgas.126

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums7.4. attēls. Jūrmalas transporta saiknes ar Rīgu.Jūrmalas saiknes ar Rīgu ir labas (skatīt 7.5. attēlu) - četru joslu autoceļš un dzelzceļš arsamērā intensīvu pasažieru vilcienu kustību. No Rīgas uz Jūrmalu ved iecienīts veloceļš. Tomēr vasarā,arī populāru pasākumu reizēs, autosatiksmes intensitāte un pasažieru daudzums sabiedriskajātransportā pārsniedz kapacitāti. Veidojas sastrēgumi pie Priedaines caurlaižu punkta un ielukrustojumos, trūkst autostāvvietu, bet vilcieni ir pārpildīti. Atbilstoši statistikai, arī lielākā daļa ceļusatiksmes negadījumu notiek vasarā.Jūrmalai nepieciešams maksimāli izmantot priekšrocības, ko sniedz Rīgas tuvums, vienlaikusmazinot Jūrmalas apmeklētāju daudzuma pieauguma negatīvās sekas un nodrošinot labu dzīves videskvalitāti pilsētā. Jaunās transporta būves - Jaundubultu tilts un Kauguru apvedceļš sekmēs transportasituācijas uzlabošanos un ļaus izvēlēties alternatīvus ceļus. Jūrmalas pievilcību vairos Lielupes ostasrekonstrukcija - jahtas no Rīgas varēs nokļūt Jūrmalā pa jūru. Ziemeļu koridors būtiski uzlabosDaugavas labā krasta sasniedzamību Rīgā.Lai optimāli izmantotu visas iespējas, ko sniedz Rīga, būtu nepieciešami arī citi plānošanas unorganizatoriskie pasākumi - stāvparku izveide pie pilsētas robežām (Priedainē un arī pie plānotāJaundubultu tilta), organizējot sabiedrisko transportu uz pasākumu norises vietām un pludmali, arīvelonomas organizēšana; sabiedriskā transporta kustība uz Rīgas lidostu. Jūrmalai izdevīgs lidostaspievadceļu risinājuma variants būtu dzelzceļa atzara izbūve no dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums līdzlidostai, tādējādi veidotos tiešs, īsāks un ērtāks savienojums ar Jūrmalu.Risinājumi un ieteikumi ārpilsētas transporta jomā:Nepieciešamie pasākumi ārpilsētas transporta satiksmes pilnveidošanai: ārējā transporta tīkla attīstības shēma - nepieciešamās saiknes Jelgavas (dienvidu) virzienārisināmas reģiona plānošanas ietvaros; Jaundubultu tilta un Kauguru apejas teritorijas - labāka Jūrmalas sasaiste ar Rīgu, Kurzemiun Latvijas dienvidu daļu; plānotais Eiroveloceļš - vairo Jūrmalas pievilcību un sasniedzamību;127

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumssabiedriskais transports uz Rīgas lidostu (risināms organizatoriski);sabiedriskā transporta pārsēšanās mezgli dzelzceļa pieturās;stāvparku izbūve pie Jūrmalas robežām;ielu tīkla rekonstrukcijas turpināšana;Lielupes ostas rekonstrukcija;upju transporta aktivizēšana (piestātņu vietas pie upes un piebrauktuves tām; apbūvesnoteikumos - pieļaut iespējas izbūvēt infrastruktūru un pakalpojumu objektus).Teritorijas plānojuma risinājumi - jauno galveno satiksmes teritoriju izbūvei rezervētās teritorijas: Kauguru apejai no Slokas līdz Talsu šosejai noteiktas sarkanās līnijas; autoceļa „Rīga-Ventspils” (A10) posmam „Priedaine-Ķemeri” noteiktas sarkanās līnijas,ņemot vērā nelielu rezervi (~3 m) tehniskajai projektēšanai;Jaundubultu tilta un Ziemeļu transporta koridora izbūvei noteiktas Satiksmes infrastruktūrairezervētās teritorijas (Rez). Nosakot Ziemeļu koridora trasi, ņemts vērā, ka tā projektēšanasgaitā var būtiski mainīties.7.3. Ielas7.3.1. IELU TĪKLA STRUKTŪRAJūrmalai raksturīga vienkārša, izstiepta taisnleņķa ielu struktūra ar vienu izteiktu garenasi.Atsevišķi neregulāri fragmenti ir galvenokārt vecākajās vēsturiskās apbūves teritorijās, kas veidojušāszvejniekciemu vietās. Ielu tīkla karkasu veido galvenā maģistrālās satiksmes iela, autoceļš Ventspils -Rīga, kas novada satiksmi apkārt pilsētai, un pievadi pilsētai (skatīt 7.6. attēlu). Lielākā transportaslodze jāuzņem galvenajai ielai, kas savāc un sadala plūsmas no citām pilsētas nozīmes un vietējāmielām.7.5. attēls. Jūrmalas ielu tīkla karkass. Situācija un plānotās transporta būves.Izvērtējot ielu funkcijas ar perspektīvā plānoto Jaundubultu tiltu, Kauguru apeju, u.c. satiksmesbūvēm, teritorijas plānojuma ietvaros ir pārskatīta ielu klasifikācija (skatīt 7.2 kartoshēmu un 7.1.tabulu).128

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums7.3.2. IELU KATEGORIJASIelu kategoriju grupas nosaka atbilstoši to galvenajai nozīmei (ielas funkcijai), bet kategorijasatvasina no to grupām, detalizējot ielas funkcijas (skatīt 7.1. tabulu) .Ceļa (ielas) kategorija, atbilstošinormatīvo aktu prasībām 127IelaIelas kategorijaatbilstošinozīmei ielutīklāB7.1 tabula. Jūrmalas ielu klasifikācija.Ielas nosaukumsJaundubultu tilts, savienojums Ventspilsšoseja – Strēlnieku prospekts posmā no Ventspilsšosejas līdz Slokas ielaiTranzīta iela B Kauguru apvedceļšTranzīta iela, reģionālais autoceļšSloka – Talsi P128B, CValsts galvenais autoceļšRīga Ventspils A10; atbilstošistarptautiskajai klasifikācijai –B, C, D1(starpceļš) E22; tranzīta ielaKolkas iela, Talsu šoseja (autoceļš„Sloka-Talsi”, P128)Ventspils šoseja (autoceļš „Rīga-Ventspils”, A10/E22)Iela C Asaru prospektsIela C Babītes ielaIela C Dubultu prospektsIela C Emīla Dārziņa ielaIela C Gulbju ielaIelaCJaundubultu tilts, savienojums Jūrmalasapvedceļš – Strēlnieku prospekts posmā noSlokas ielas līdz Strēlnieku prospektamIela C Jaunķemeru ceļšIela C Jūrkalnes ielaTranzīta ielaC*,plānota D1Lienes ielaTranzīta iela C Mellužu prospektsIela B, C Noliktavas ielaTranzīta ielaValsts galvenais autoceļšRīga Ventspils A10; atbilstošistarptautiskajai klasifikācijai –(starpceļš) E22; tranzīta iela.IelaCCCPērkona iela (no Rīgas ielas līdzautoceļam „Rīga-Ventspils”, A10/E22)Rīgas ielaTranzīta Iela C Skolas ielaIela C Slokas ielaRubeņu iela no Noliktavas ielas līdzSlokas ielaiTranzīta iela C Strēlnieku prospektsIela C Tukuma ielaIela C Tūristu ielaTranzīta ielaC,plānota D1*Z.Meierovica prospektsIela D1 Bulduru prospektsIela D1 Cīruļu ielaIela D1 Dārzu ielaIela D1 Dreiliņu ielaIela D1 Dzintaru prospekts127 Likums „Par autoceļiem”; Ministru kabineta 2009.gada 15.septembra noteikumi Nr.1052 „Pašvaldību ceļu un ielureģistrācijas un uzskaites kārtība”; Eiropas līgums par galvenajām starptautiskajām automaģistrālēm.129

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsCeļa (ielas) kategorija, atbilstošinormatīvo aktu prasībām 127Ielas kategorijaatbilstošinozīmei ielutīklāIelas nosaukumsIela D1 Emīlijas ielaIelaC,Jomas iela (posmā no Lienes ielas līdz Z.plānota D1* Meierovica prospektam)Iela D1 Jūrnieku ielaIela D1 Lapsu ielaIelaD1Lašu iela, tās turpinājums teritorijā Lašuielā 11Iela D1 Lielais prospektsIela D1 Meža prospektsIela D1 Mežmalas ielaIela D1 O.Kalpaka prospektsIela D1 Piekrastes ielaIela D1 Rēzeknes pulka ielaIela D1 Rīgas iela (gals pret Vienības prospektu)Tranzīta Iela D1 Satiksmes ielaIela D1 Spilves ielaIela D1 Valtera prospektsIela D1 Vārnukroga ceļšIela D1 Vienības prospektsIelaD1Viestura iela no Rīgas ielas līdz PērkonaielaiIela D1 Vikingu ielaIela D2 Apes ielaIela D2 Brīvības prospektsIelaD1, D2Dāvja iela (D1 kategorija – posmā līdzJūrkalnes ielai)Iela D2 Dīķu ielaIela D2 Edinburgas prospektsIela D2 Ezeru ielaIela D2 Ērgļu ielaIela D2 Ganību ceļšIelaD2Ģertrūdes pr. no Dārzu iela līdz EzeruielaiIela D2 J.Pliekšāna ielaIela D2 Jūras ielaIela D2 Kapteiņa Zolta ielaIela D2 Kāpu ielaIelaPlānotaLauztuves iela, plānojot KauguruD2apvedceļa mezglusIela D2 Litenes ielaIela D2 Kāpu ielaIela D2 Muižas ielaIela D2 Nometņu ielaIela D2 Palienes ielaIela D2 Pulkv. Brieža ielaIela D2 Robežu ielaIelaIelaD2ielaiIela D2 Tallinas ielaIela D2 Tiltu ielaD2Rīgas iela (gals no Turaidas ielas līdzLielupes krastam)Skautu iela no Dāvja ielas līdz Zemgales130

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsCeļa (ielas) kategorija, atbilstošinormatīvo aktu prasībām 127Ielas kategorijaatbilstošinozīmei ielutīklāIelas nosaukumsIela D2 Tirzas ielaIela D2 Turaidas ielaIela D2 Upmalas ielaIela D2 Vasaras ielaIelaD2Vārnukroga ceļš (Z gals, uz Z no Kleistesielas)Iela D2 Zemeņu ielaIela D2 Zīlīšu ielaIela D2 Zvejas ielaIela E Šajā tabulā neietvertās ielasA kategoriju grupa aptver ceļus ārpus pilsētām caur neapbūvētām teritorijām. Tie kalpoapdzīvotu vietu savienošanai vai piekļūšanai tām. Šo ceļa posmu veidošanai noteicošas irsavienošanas funkcijas kvalitātes prasības. Piekļūšanas un uzturēšanās funkcijas ir pakārtotas.Jūrmalas pilsētā nav A kategorijas ielu (ceļu), bet šādai (A1 vai A2) kategorijai atbilst autoceļš A10(E22) Rīga – Ventspils ārpus pilsētas robežām.B kategoriju grupa aptver ielas (ceļus) apdzīvoto vietu neapbūvētās teritorijās, ar dominējošusavienošanas funkciju un piekļūšanas funkciju nelielā apjomā.C kategoriju grupa aptver ceļus (ielas) vai to posmus apdzīvotās vielās caur apbūvesteritorijām (arī caur teritorijām, kuras plānotas apbūvēt), un kuros darbojas savienošana, piekļūšana unuzturēšanās. Šo ielu veidošanai noteicošās ir savienošanas funkcijas kvalitātes prasības. To bieži varierobežot nepieciešamība piekļūt pie piegulošajām apbūves teritorijām. Nevienu no funkcijām nedrīkstatstāt bez ievērības. Atkarībā no piekļūšanas un uzturēšanās nepieciešamības arī šīs grupas ielāmapsver ātruma samazināšanas lietderību, aizsardzības pasākumus pret troksni, apvedceļu izbūvi.D kategoriju grupa aptver ielas vai to posmus apdzīvotās vietās caur apbūvētām teritorijām(arī caur teritorijām, kuras plānotas apbūvēt), kuras nodrošina transporta un gājēju sakarus starppilsētas teritorijām, sabiedriskajiem centriem, savienojumus ar C un E kategorijas ielām. D kategorijasielām ir savienošanas, piekļūšanas un uzturēšanās nodrošināšanas funkcija. Funkciju konflikta situācijānoteicošās ir piekļūšanas prasības. Lai konfliktus samazinātu, šajos ielu posmos jānosaka zemākassavienošanas kvalitātes prasības. Tā kā šīs ielas pastiprināti lieto gājēji un velosipēdisti, viņuvajadzības ir jāsamēro ar autotransporta piekļūšanas prasībām. Lietderīgi šai ziņā ir ātrumuierobežojoši satiksmes organizācijas pasākumi. Ievērojamas nepieciešamības gadījumā satiksmiorganizē, pielietojot būvpasākumus (sašaurināti ielas posmi, drošības salas, u.tml.)E kategoriju grupa aptver ielas un to posmus apdzīvotās vietās caur apbūvētām teritorijām (arīcaur teritorijām, kuras plānotas apbūvēt), kuras galvenokārt nodrošina uzturēšanos un piekļūšanasfunkciju. E kategorijas ielas izvada autosatiksmi uz augstākas kategorijas ielām.7.3.3. IELU SARKANĀS LĪNIJAS UN ŠĶĒRSPROFILIJūrmalas ielu sarkanās līnijas ir noteiktas iepriekšējā plānošanas periodā un apstiprinātas arJūrmalas pilsētas domes 2001. gada 8. marta saistošiem noteikumiem Nr.3 „Par Jūrmalas ielu sarkanolīniju korekcijas plāna apstiprināšanu”. Jaunajā teritorijas plānojumā attālumi starp sarkanajām līnijāmpamatā palikuši iepriekšējie, jo tie lielākoties ir noteikti ar pietiekamu rezervi ielu paplašināšanai (ielupaplašināšanas iespējas un sarkano līniju izvietojumu pamatā ierobežo zemes īpašumu robežas).Jūrmalas pilsētā ielu platumi sarkanajās līnijās ir šādās robežās: nozīmīgākajām ielām (jaunajā teritorijas plānojumā – B, C, D kategorijas ielas) no 12 līdz 60m; pārējām pilsētas ielām no 4 – 30 m.131

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums7.3.4. IELU TĪKLA BLĪVUMSJūrmalas kopējā platība - 99.9 km 2 ; ielu kopgarums - 381 km. Atbilstoši transporta plānošanasmetodikām, pilsētas izbūvētajās teritorijās maģistrāļu tīkla blīvumam jābūt vidēji 2,0 - 2,5 km/km 2 ,tostarp pilsētas centrā >4,0 km/km 2 un pilsētas nomales apdzīvotajās teritorijās 1,0-1,5 km/km 2 . Vidējaisielu tīkla blīvums Jūrmalā ir 3.8 km/km 2 . Tas nozīmē, ka jaunas ielas būs nepieciešamas, vienīgipilnveidojot pilsētas kopējo transporta struktūru (Jaundubultu šķērsojums, Kauguru apvedceļš), attīstotjaunas apbūves teritorijas un veicot plašus kompleksus zemes vienību dalīšanas pasākumus.Risinājumi un ieteikumi ielu tīkla plānošanas jomā: Teritorijas plānojumā ir izmantoti Jūrmalas pilsētas domes apstiprinātie ielu tipveida profili, tajos navveiktas korekcijas. Sarkanās līnijas noteiktas atbilstoši Jūrmalas ielu sarkano līniju korekcijas plānam (apstiprināts arJūrmalas pilsētas 2001. gada 8. marta saistošajiem noteikumiem Nr.3). Priekšlikumi ielu sarkano līniju pārkārtošanai izstrādāti Slokas papīrfabrikas teritorijai, lai optimizētutās organizāciju un turpmākās attīstības iespējas. Prasības teritorijas izmantošanai apbūves noteikumos: izstrādājot konkrētu ielu būvprojektus, arīrekonstrukcijas projektus, ielas profils var tikt koriģēts atbilstoši plānotajām ielas funkcijām unapstākļiem (piemēram, ielas paplašināšanas iespējas var ietekmēt esošā apbūve, zemes īpašumurobežas vai vērtīgi koku stādījumi ielas malā). Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos ietvertas tabulas, kurās atspoguļots dažādukategoriju ielu funkciju klāsts un projektēšanas rādītāji ielu šķērsprofilu elementiem. Šie parametriizmantojami ielu projektēšanā, tostarp rekonstrukcijā. Jaunās transporta būves ļauj perspektīvā nomierināt satiksmi centrā, pazeminot Z. Meierovicaprospekta kategoriju Majoros, arī pārskatīt ielas profilu - mazāk braukšanas joslu; iespējamaapstāšanās josla vai joslas ielas malās. Prasības teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos: detālplānojuma sastāvā, plānojotnozīmīgus objektus, izstrādāt transporta izpētes un prognozes projektu. Piekļūšana zemes vienībām jānodrošina no iespējami zemākas kategorijas ielām (arī projektējotjaunas ielas). Plānojot ielas, tās jānodala atsevišķās zemes vienībās.7.4. Satiksmes intensitāteLatvijā 2009. gada laikā ievērojami samazinājies automašīnu skaita pieauguma temps.Iepriekšējos divos gados ikgadējais pieaugums bija 10%, 2009.gadā – 3.3%. Reģistrēto transportalīdzekļu kopskaits – 1 206 928. Kopš 2010.gada reģistrēto transportlīdzekļu skaits ikgadussamazinās.Transporta līdzekļu skaita dinamiku Latvijā skatīt 7.2. tabulā.7.2. tabula. Latvijā reģistrētie transporta līdzekļi 128 .Gads 01.01.2007 01.01.2008 01.01.2009 01.01.2010 01.01.2011 01.01.2012Transportslīdzekļu skaitsSkaitapieaugums,salīdzinot ariepriekšējo gadu,%1062935 1168756 1206928 1168357 806462 78605810% 10% 3,3% -3% -31% -3%Jūrmalā reģistrēto transportlīdzekļu skaita dinamika ir līdzīga. To skaits ir audzis līdz2009.gadam, bet pēdējos trīs gadus - sarucis. Ievērojamākais samazinājums bijis 2011.gadā: -29%salīdzinot ar iepriekšējo gadu. (skatīt 7.3. un 7.4. tabulu).128 CSDD dati uz 01.01.2009132

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums7.3. tabula. Jūrmalā reģistrētie transporta līdzekļi 129 .Gads 01.01.2007 01.01.2008 01.01.2009 01.01.2010 01.01.2011 01.01.2012Transportslīdzekļu skaitsSkaitapieaugums,salīdzinot ariepriekšējogadu, %27943 29908 30176 29725 20990 204148,5% 7% 1% -1% -29% -3%7.4. tabula. Transporta līdzekļu un to reducēto vienību skaits atbilstoši transporta veidiem.TransportaTransporta Skaits% no kopējā reducēšanas Reducētāslīdzekļa veids 01.01.2012 skaitakoeficienti vienībasvieglāsautomašīnas 17302 84,8 1 17302kravas automašīnas 1139 5,6 2 2278autobusi 87 0,4 2,5 218piekabes,puspiekabes 532 2,6 1 532motocikli, tricikli 926 4,5 1 926mopēdi 397 1,9 1 397kvadricikli 31 0,2 1 31Kopā 20414 100 216842011.gadā atbilstoši VAS „Latvijas Valsts ceļi” datiem fiksētā vidējā satiksmes intensitātePriedainē, pie ievada Jūrmalā ir 34 708 transporta līdzekļu diennaktī. No tiem 8%, jeb 2777 ir kravasautomašīnas. Uz Ventspils šosejas aiz ievada Jūrmalā satiksmes intensitāte ir 9182 transporta līdzekļu,no kuriem 15%, jeb 1377 ir kravas automašīnas. Tātad, vidējā diennakts satiksmes intensitāte uzLielupes tilta ir aptuveni 25500 automašīnas diennaktī, no tām 1400, jeb 5% ir kravas automašīnas.Pārrēķinot reducētajās vienībās, tas ir 26900 reducēto vienību diennaktī (skatīt 7.7. attēlu).7.6. attēls. Satiksmes intensitāte uz Jūrmalas pilsētas robežām (Lielupes tilts Priedainē).Kopš 2008.gada satiksmes intensitāte valsts autoceļu tīklā ir ievērojami samazinājusies. Laikaposmā kopš 2008.gada tikai 2011.gadā satiksmes intensitāte uz autoceļa A10 posmam Jūrmalaspilsētas tuvumā pieaugusi, bet vēl joprojām nav sasniegusi 2007.gada līmeni un ir apmēram 85%apmērā no satiksmes intensitātes 2007.gadā.129 CSDD dati 01.01.2009133

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsPēc vizuāliem novērojumiem satiksmes komforta līmeņi ielās un krustojumos pamatā atbilstB un C līmeņiem; maksimumstundās - D un E līmeņiem (komforta līmeņu raksturojums – 7.8, 7.9. attēlāun 7.5.tabulā). Sastrēgumi ir epizodiski.7.5. tabula. Krustojuma noslogojums unatbilstošais ICU 2003 standarta servisalīmenis.ICU 2003Servisa līmenis55% ÷ 64% B>64% ÷ 73% C>73% ÷ 82%>82% ÷ 91% E>91% ÷ 10% F>100% ÷ 109%GD (pēdējaispieņemamais)>109% H (sliktākais)7.5. Autostāvvietas7.8. attēls. Krustojumu apkalpošanas līmeņunovērtējums atbilstoši dažādām metodikām.Saskaņā ar teritorijas plānojumā veiktajiem aprēķiniem Jūrmalā ir 11 publiskās autonovietnes41019,2 m 2 platībā un stāvēšanas joslas ielās. Tajās var izvietot ap 1620 stāvvietas. Automašīnasnovieto arī ielu malās. Stāvvietas un garāžu kompleksi vietējo iedzīvotāju vajadzībām izveidoti156582,9 m 2 platībā. Tajās var izvietot 6263 stāvvietas. Autonovietnes pie pakalpojumu objektiemizveidotas 70487,4 m 2 platībā. Tajās var izvietot 2820 stāvvietas. (pavisam kopā Jūrmalā – 10 702stāvvietas). Izveidoto autostāvvietu izvietojumu pilsētā skatīt 7.3. kartoshēmā „Autonovietņu izvietojumsun iedalījums pēc izmantošanas nolūka”. 7.6. tabulā apkopota informācija par vietu skaitu stāvvietās.Pieaugot atpūtnieku īpatsvaram, pieprasījums pēc autostāvvietām palielinās. Viesi cenšasnovietot automašīnas pēc iespējas tuvāk pludmalei. Teritorijas plānojumā analizētas un atzīmētasgalvenokārt vietas, kur nepieciešamas papildus autostāvvietas īslaicīgajiem atpūtniekiem, jodzīvojamās apbūves teritorijās un pie pakalpojumu objektiem nepieciešamo stāvvietu skaitu nosakabūvnormatīvi un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu prasības. Publisko stāvvietunepieciešamība analizēta apmeklētākajā Jūrmalas daļā – no Lielupes līdz Dubultiem, kurkoncentrējas pakalpojumi un ir tuvākais attālums līdz pludmalei. Šis posms ir blīvākais, kurā arsarkanām līnijām noteikti pieejas ceļi līdz pludmalei.Nepieciešamība pēc publiskām autonovietnēm dzīvojamos rajonos un pie pakalpojumuobjektiem var rasties vienīgi atsevišķās vietās (piemēram, Kapteiņa Zolta ielas galā pie pludmales, pieglābšanas stacijas). Tās būs vajadzīgas, arī veidojoties jaunām attīstības zonām, piem., Jaunķemerupludmalē un AS Jūras līcis teritorijā pie Lielupes ostas (skatīt 7.10. attēlu).Slokā un Kauguros, arī Ķemeros prioritāri ir nodrošināt vietējo iedzīvotāju autotransportanovietošanu un stāvvietas pie pakalpojumu objektiem, Nepieciešamība pēc publiskajām stāvvietām irneliela.134

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums7.9. attēls. Satiksmes komforta līmeņu uzskatāms raksturojums.135

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums7.10. attēls. Teritorijas, kurās nepieciešams plānot jaunas publiskās autonovietnes.Risinājumi un ieteikumi autostāvvietu jomā: Jaunas stāvvietas centrā nav plānotas, lai nepasliktinātu vietas kvalitāti. Jaunas stāvvietas centrāierīkojamas vienīgi pie jauniem pakalpojumu objektiem, izvērtējot, vai nav iespējams samazinātnormatīvos noteikto stāvvietu skaitu, un izmantojot stāvvietas apkārtējos kvartālos. Jaunu stāvvietu veidošanā teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos noteikti izņēmumarisinājumi, kas atļauj stāvvietas veidot pamatojoties uz publiskās privātās partnerības principiem:„Objekta stāvvietas ierīko zemes vienībā, kurā tas atrodas, izņemot šādus gadījumus:ir noslēgts līgums par transportlīdzekļu novietnes ierīkošanu (izbūvēšanu) uz objekta kalpošanasilgumu citā zemes vienībā;transportlīdzekļu novietne tiek būvēta kā publiskā infrastruktūra un pēc izbūves tiks nodotapašvaldībai; transportlīdzekļu novietnes un piebraucamos ceļu risinājumu nosaka detālplānojumā,detālplānojuma teritorijā iekļaujot zemes vienības, kurās stāvvietas plānots izvietot. Ieteikumi jaunu satiksmes organizācijas principu ieviešanai: ziemā kustība abos virzienos, vasarā –stāvvietas brauktuves malā; Kur iespējams, autostāvvietas izvietojamas ielu teritorijā starp sarkanajām līnijām, veicot ielurekonstrukciju: Meža prospektā; Dzintaru prospektā; Bulduru prospektā, nosakot vienvirziena kustību (atgriešanās virziens pa Meža prospektu); gar dzelzceļu Edinburgas prospektā; gar dzelzceļu Zigfrīda Meierovica prospektā pie Dubultu stacijas; Buļļuciemā Lašu ielas sarkanajās līnijās; zemesgabalos Aizputes ielā 1B, Dubultu pr. 23 (kopā ar skvēru), daļa no Dubulti 0102 (saskaņā ardetālplānojuma risinājumiem); Kāpu ielā. Priedaines stacija var attīstīties pēc stāvparka principa, kad no tālākajiem Vaivaru, Asaru u.c. daļāmatbrauc līdz dzelzceļa stacijai un tālāk uz Rīgu dodas ar vilcienu. Veikt pasākumus, kas samazina pilsētas pievilcību tranzītam: noteikt ātruma ierobežojumus uz maģistrālās ielas, piemēram, posmā starp Majoriem unDubultiem (Z.Meierovica prospektā) ierīko plašas gājēju pārejas; rekonstruē maģistrālo ielu, samazinot braukšanas joslu platumu, ierīkojot drošības salas gājējiemvai atsevišķos ielu posmos izbūvē paaugstinātu un plašāku ietvi un velojoslu.136

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums7.6. tabula. Vietu skaits autostāvvietās.Nr.kartēAutostāvvietasveids1 Publiska 422 Publiska 453 Pie pakalp. objekta 454 Pie pakalp. objekta 605 Publiska 64Vietuskaits6ie pakalp.objekta367 Pie pakalp. objekta 258 Pie pakalp. objekta 449 Iedzīvotājiem 225710 Iedzīvotājiem 31811 Publiska 5812 Iedzīvotājiem 6713 Pie pakalp. objekta 6114 Pie pakalp. objekta 11315 Pie pakalp. objekta 1516 Iedzīvotājiem 217 Iedzīvotājiem 7518 Pie pakalp. objekta 4219 Iedzīvotājiem 14720Pie pakalp.ojekta21421 Pie pakalp. objekta 12722 Iedzīvotājiem 6123 Iedzīvotājiem 4324 Iedzīvotājiem 7025 Pie pakalp. objekta 16926 Publiska 7827Pie pakalp.objeta7228 Pie pakalp. objekta 5029Pie pakalp.ojekta1830 Pie pakalp. objekta 1011 Iedzīvotājiem 13432 Pie pakalp. objekta 3233 Pie pakalp. objekta 8334 Pie pakalp. objekta 4635 Pie pakalp. objekta 25436 Pie pakalp. objekta 5337 Publika 30038 Pie pakalp. objekta 8739 Iedzīvotājiem 162340 Iedzīvotājiem 16141 Publisa 10242 Publiska 38Nr.kartēAutostāvvietasveids43 Publiska 2844 Publiska 1945 Publiska 3946 Publiska 2347 Publiska 38Vietuskaits48Pie pakalp.ojekta6349 Iedzīvotājiem 9550Pie pakalp.objeta3251 Publiska 2952 Publiska 2253 Iedzīvotājiem 2554 Publiska 4555 Publiska 6856 Pie pakalp. objekta 8757 Publiska 4658 Publiska 2359 Publiska 9260 Publiska 5561 Iedzīvotājiem 952 Iedzīvotājiem 13163 Publiska 7864 Iedzīvotājiem 10265 Iedzīvotājiem 20866 Iedzīvotājim 9067 Iedzīvotājiem 2968 Iedzīvotājiem 13369 Pie pakalp. objekta 2070 Pie pakalp. objekta 4871 Publiska 4272 Publiska 8974 Pie pakalp. objekta 5173 Pie pakalp. objekta 15075Pie pakalp.objeta8076 Iedzīvotājiem 4077 Iedzīvotājiem 4978 Iedzīvotājiem 1779 Publiska 6780 Iedzīvotājiem 21181 Publiska 6482 Publiska 883 Publiska 37137

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums7.6. Īpašā režīma zonaViens no Jūrmalas pilsētas stratēģiskajiem mērķiem ir kļūt par „starptautiski pazīstamu,modernu piekrastes kūrortu un populārāko kūrortpilsētu Baltijas jūras reģionā”. Lai pilsētas viesiempiedāvātu augsta līmeņa atpūtu kurortoloģijas un veselības tūrisma jomā, pilsētai ir jānodrošinapaaugstināts komforts, iespēju robežās samazinot vidi ietekmējošos un traucējošos faktorus – gaisapiesārņojumu, troksni, antropogēno ietekmi uz dabas teritorijām.Saskaņā ar SIA „Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” izstrādāto Rīgas aglomerācijastrokšņa stratēģiskās kartēšanas rezultātu kopsavilkumu un Rīcības plānu vides trokšņa samazināšanaiRīgas aglomerācijā 2009.- 2019. gadam (iekļauta arī Jūrmalas pilsētas teritorija līdz Dubultiem) parakustiskā diskomforta zonu atzīta dzīvojamās apbūves teritorija no Dzintariem līdz Dubultiem, kurnozīmīgākie trokšņa avoti ir autotransports un sliežu transports.Gaisa piesārņojuma galvenais avots pilsētā ir saistīts ar autotransporta izplūdes gāzēm unizmešiem, tādēļ, lai saglabātu īpaši tīru un nekaitīgu gaisa kvalitāti, kas vienmēr ir bijusi tradicionālavērtība Jūrmalas pilsētā, ir nepieciešams ierobežot autotransporta kustību pilsētā, īpaši tās šaurākajāun apmeklētākajā daļā - posmā starp Majoriem un Dubultiem, kur Lielupi no līča šķir vien 380m platasauszemes teritorija, kuru šķērso Jūrmalas pilsētas galvenā maģistrālā iela, kam cieši piekļaujas krastakāpas un vēsturiskā apbūve. Jūrmalas pilsētas attīstības stratēģija 2010. - 2030. gadam paredz jaunaapvedceļa būvniecību gar Kauguriem, tādejādi novadot automašīnu plūsmu, kuru galamērķis irKurzemes jūrmala, pa autoceļu Rīga – Ventspils.Nosakot ierobežojumus autotransporta iebraukšanai Jūrmalas pilsētā, tiek radīta iespēja mainītcilvēku paradumus, lai mazinātu nelabvēlīgo faktoru ietekmi uz pilsētas vidi. Sagaidāms, ka īpašārežīma zona mudinās izvēlēties videi draudzīgākus pārvietošanās veidus – sabiedrisko transportu,velosipēdus, tā uzlabojot ne tikai vides kvalitāti pilsētā, bet arī veicinot veselīgu dzīvesveidu. Ņemotvērā pilsētas vēsturisko struktūru un lielo atpūtnieku un tūristu skaitu, sevišķi svarīgi ir pilsētasapmeklētākajā daļā nodrošināt gājēju kustības prioritāti pār autotransportu.Kārtība, kādā saņemamas iebraukšanas atļaujas īpašajā zonā, kā arī nodevas likmes irnoteiktas īpašos pašvaldības saistošajos noteikumos („Noteikumi par iebraukšanas un uzturēšanāskārtību īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā”). Izstrādājot saistošosnoteikumus, Jūrmalas pilsētas dome garantē vides aizsardzības pasākumu veikšanu un nosakanodevas likmi samērīgi pašvaldības sniegtajam nodrošinājumam. Nodeva par iebraukšanas atļaujuJūrmalas īpašā režīma zonā tiek noteikta saskaņā ar Ministru kabineta 2005. gada 28. jūnija noteikumuNr.480 „Noteikumi par kārtību, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldību nodevas” 11. punktu.Risinājumi īpašā režīma zonai:Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumā ir noteikta īpašā režīma zona, kurā iebraukt un uzturēties arautotransporta līdzekļiem (izņemot elektromobiļus) ir atļauts, saņemot vai iegādājoties iebraukšanasatļaujas Jūrmalā. Šādas zonas izveidošanas mērķi ir tranzīta autosatiksmes ierobežošana videskvalitātes saglabāšanas nolūkā, dabas un kurortoloģisko resursu aizsardzība un ilgtspējīgaapsaimniekošana, kā arī ceļu satiksmes uzlabošana un kultūras pieminekļu aizsardzība.7.7. Sabiedriskais transportsJūrmalas sabiedriskajā transportā liela nozīme ir dzelzceļam. Aptuveni 45% Jūrmalas apbūvētoteritoriju atrodas 10 minūšu gājiena attālumā no dzelzceļa stacijām.Pārējā teritorijā pasažieru pārvadājumus veic starppilsētu maršrutu autobusi, pilsētas maršrutuautobusi, mikroautobusi un taksometri (skatīt 7.5. kartoshēmu).Sabiedriskā transporta pakalpojumu saņemšana ir apgrūtināta teritorijās, kur brauc tikai pilsētasmaršrutu autobusi. Tie kursē reti un nedublējas ar starppilsētu maršrutu autobusiem vai dzelzceļu.Šādas vietas ir, piemēram, Buļļuciemā un dzīvojamos rajonos pie Lielupes.Atbilstoši aptaujas 130 rezultātiem, iecienītākais ārpilsētas transports līdz Jūrmalai ir pasažieruvilciens (43,7%). Tam seko personīgais transports (35,2%), bet salīdzinoši mazāk iedzīvotāju130 „B & V projekti” Pirmreizējs pētījums par vietējo iedzīvotāju un tūristu apmierinātību ar tūrisma pakalpojumiemJūrmalas pilsētā, 2008 (2008.gada augustā un septembrī veiktā aptauja (1004 respondenti).138

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumspārvietojas ar maršruta mikroautobusu (7,3%). Ļoti maz izmanto upes kuģīšus, velosipēdu un lidostasautobusus (katram no šiem transporta veidiem īpatsvars nepārsniedz 1,5%). Respondenti kopumā irapmierināti ar transporta infrastruktūru Jūrmalā: 21,9% ir ļoti apmierināti, 59,8% ir apmierināti,neapmierināti ir 16,4% un ļoti neapmierināti – 1,9%.Risinājumi un ieteikumi sabiedriskā transporta jomā: Sabiedriskā transporta uzlabošana vairāk saistīta ar ekonomiskiem un organizatoriskiempasākumiem – maršrutu saglabāšanu, savienojumu saglabāšanu starp pilsētas daļām, maršrutubiežumu, transportlīdzekļu veidu izvēli. Piemēram, ārpilsētas sabiedriskā transporta maršrutiVārnukroga apkalpošanai veidojami sadarbībā ar Rīgas pašvaldību un Babītes novadu. Teritorijas plānojuma risinājumi sniedz analītisku materiālu par situāciju un nodrošina iespējas labākpiemērot ielu tīklu sabiedriskā transporta vajadzībām. Teritorijas plānojuma grafiskajā daļā atzīmēti dzelzceļa staciju un autobusu satiksmes apkalpesrādiusi un to savstarpējā sasniedzamība; konstatētas vietas, kur ir slikta sabiedriskā transportapieejamība. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos paredzēta sabiedriskā transporta pieturu „kabatu”izbūve maģistrālajās (B, C kategorijas) ielās. Rekonstrukcijas gaitā tās iespējams labāk pielāgotsabiedriskā transporta vajadzībām. Risinājumi veicina tūristiem pievilcīgu transporta veidu ieviešanu – upes, jūras kuģīšu transports,piestātnes un saistītā infrastruktūra, Ķemeru un jūras savienojuma veidošana.7.8. Kravas autotransportsKravas autotransports veido nenozīmīgu daļu kopējās transporta plūsmās pilsētā (uz Lielupestilta dienā ap 5%). Tas izskaidrojams ar pilsētas specifiku - Jūrmalā ir tikai daži ražošanas objekti unnoliktavu kompleksi, kas atrodas Slokā (SIA „Degvielas apgāds” naftas bāze, asfaltbetona ražotne,būvmateriālu ražotāji). Kravu autotransports virzās pa autoceļu „Rīga-Ventspils”. Tā īpatsvars ir 15% nokopējā transporta līdzekļu skaita uz šī ceļa. Kravas transportlīdzekļu iebraukšana pilsētas centrā iraizliegta.Pēc Kauguru apejas un Slokas pieslēguma izbūves kravas transportlīdzekļi iebrauks Jūrmalāpa jauno ceļu. Autoceļu caur Ķemeriem („Lapmežciems - Antiņciems – Jāņukrogs” (V 1472)) plānotsslēgt tranzīta kravas transportam. Prognozējams, ka kravas autotransporta kustība būs nenozīmīga, joLapmežciema novada piekrastes attīstība ir vērsta uz tūrismu.Risinājumi un ieteikumi kravas autotransporta jomā:Plānojumā paredzēts saglabāt kravas transporta iebraukšanas aizliegumu Jūrmalas centrālajā daļā.Kravas transporta kustība atļauta: Ķemeros, izņemot pilsētbūvniecības pieminekļa teritoriju; Atsevišķās ielās Kauguros un Slokā; Uz Kauguru apvedceļa pēc tā izbūves.7.9. DzelzceļšPasažieru pārvadājumi. Jūrmalas pilsētas teritoriju šķērso dzelzceļa līnija Rīga – Tukums, kasir daļa no Rīgas piepilsētas elektrificētā dzelzceļa tīkla. Dzelzceļš savieno gandrīz visas Jūrmalaspilsētas daļas un ir būtiska pilsētas sabiedriskā transporta sastāvdaļa. Pārvadāto pasažieru skaits ikgadus pieaug. 2011.gadā kopumā līnijā Rīga – Tukums pārvadāti 7 685 341 pasažieri 131 .Elektrovilcienu maršrutu galapunkti - Dubulti, Sloka, Ķemeri un Tukums. Pašlaik katrā virzienākursē vairāk, kā 40 vilcieni dienā (ik 20-25 min.).131 AS "Pasažieru vilciens"139

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsIntensīvākā kustība - līdz Dubultu stacijai. Priedaine – Dubulti: vidējais vilcienu kustībasintervāls 20 min. (vasaras sezonā ir vairāki atsevišķi norīkoti vilcieni, kas kursē tikai līdz Dubultiem);Dubulti – Sloka: vidējais vilcienu kustības intervāls 17 min.Kā trūkums atzīmējama dzelzceļa transporta sliktā integrācijas ar citiem sabiedriskā transportaveidiem.7.7. tabula. Dzelzceļa pasažieru sadalījums pa ceļa posmiem.Dzelzceļa līnijas posmsPosmā (pasažieri pārvietojušies tikai posma robežās)2010.g.2011.g.Rīga - Ķemeri 6 619 098 6 564 363Rīga - Dubulti 4 678 626 4 562 013Jaundubulti - Ķemeri 138 429 138 553Kravas vilcienus caur Jūrmalu caurlaiž diezgan reti un tikai gadījumā, ja pamatvirziensVentspils-Jelgava ir pārslogots 132 . Kravas vilcienu pieņemšana un nodošana pārejas punktā Ķemeri-Tukums II pēdējos 2 gados bija mazāk par 1 vilcienu nedēļā, pamatā tie ir tukši vagoni. Uzņēmumudarbībai, kuri atrodas Jūrmalas teritorijā, kravu pieņemšanu un nosūtīšanu veic Slokas stacijā.Iekraušana un izkraušana šajā stacijā laika posmā līdz 2008.gadam parādīta 7.8. tabulā. Slokas stacijā2008. gadā izkrauti vidēji 0,8 vagoni diennaktī. Pamatkravas, kuras apstrādā Slokas stacijā, ir papīrs unkokvilna, nenozīmīga daļa – 5% dīzeļdegviela.7.8. tabula. Kravas Slokas stacijā, tūkst. tonnu.2005.g. 2006.g. 2007.g. 2008.g.Iekrauts Izkrauts Iekrauts Izkrauts Iekrauts Izkrauts Iekrauts Izkrauts35,1 66,2 16,9 39,1 21,1 38,8 11,3 34,2Dzelzceļa kravu apstrādei izbūvētie sliežu atzari (uz Slokas papīrfabrikas teritoriju) ir sliktāstāvoklī un nav izmantojami.Publiskās dzelzceļa infrastruktūras attīstību VAS „Latvijas dzelzceļš” plāno esošās dzelzceļazemes nodalījuma joslas robežās. Dzelzceļa iecirknī Torņakalns - Tukums perspektīvā paredzēts:• modernizēt elektrificēto dzelzceļa iekārtas uz maiņstrāvas 25 kV,• ieviest vienoto dzelzceļa mobilo komunikācijas GSM - Rail sistēmu (2012.g. - 2015.g.).Dzelzceļa šķērsojumi. Dzelzceļš pilsētas teritoriju pārdala divās daļās – dzīvojamos rajonos(„aiz dzelzceļa”) un pakalpojumu, viesnīcu un vasarnīcu rajonos pie jūras. Pilsētā ir 10 vienlīmeņašķērsojumi, divi divlīmeņu šķērsojumi – viadukts Dzintaros pāri dzelzceļam un Rēzeknes Pulka iela, kasšķērso dzelzceļu gar Lielupes krastu zem dzelzceļa tilta. Nākotnē, izbūvējot Slokas pieslēgumu līdzKauguru apvedceļam, plānots trešais divlīmeņu šķērsojums (skatīt 7.5. kartoshēmu).VAS „Latvijas dzelzceļš” ir ieinteresēts, lai tiktu samazināts dzelzceļa pārbrauktuvju skaits unperspektīvā tiktu paredzēta pārvadu celtniecība pāri sliežu ceļiem esošo pārbrauktuvju vietā.Risinājumi un ieteikumi dzelzceļa jomā: VAS „Latvijas dzelzceļš” pasūtītajā pētījumā 133 secināts, ka vairākas staciju ēkas ir piemērotasdaudzfunkcionālai izmantošanai. Teritorijas plānojums dzelzceļa stacijas plāno kā potenciālo vietustāvvietu ierīkošanai, tirdzniecības un pakalpojumu objektu izvietošanai, informācijas izvietošanai,stacijas telpu un apkārtnes teritoriju labiekārtošanai ar gājējiem, velobraucējiem nepieciešamoinfrastruktūru, nomas punktiem, u.tml. Priedaines stacija var attīstīties pēc stāvparka principa, kad no Vaivariem, Asariem un citāmtālākām pilsētas daļām atbrauc līdz dzelzceļa stacijai un turpina ceļu uz Rīgu ar vilcienu. Veicot ielu rekonstrukciju un stāvvietu izbūvi dzelzceļa staciju apkārtnē, jāizstrādā satiksmespārkārtošanas risinājumi, lai uzlabotu dzelzceļa integrēšanu pilsētas vienotā sabiedriskā transportatīklā.132 SIA „LDZ Cargo” 2009.gada 25.marta vēstule Nr.D-7/302 „par informācijas sniegšanu”133 Autors: SIA „Remeda group”, 2009140

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsDzelzceļa stacijas un pludmali savienojošās ielas iezīmē galvenos gājēju kustības virzienus.Sadarbībā ar VAS "Latvijas dzelzceļš" Rīgas ceļu distanci precizētas dzelzceļa zemes nodalījumajoslas robežas.7.10. Upju transportsLielupes un Rīgas jūras līča tuvums rada labas iespējas ūdenstransporta attīstībai Jūrmalā, betpagaidām tam ir niecīga nozīme. Lielupes grīva ir aizsērējusi, Lielupes osta nedarbojas. Trūkstpiestātņu pie upes, piekļūšana krastiem ir slikta.Vasarā no Rīgas līdz Majoriem kursē upju kuģīši. Jahtas Lielupē no Rīgas var ienākt pa Buļļupilīdz dzelzceļa tiltam, kur to kustību ierobežo dzelzceļa tilts (augstums - 4,7 m), bet tālāk - autotilts(augstums - 5,2 m). Līdz Lielupei var nokļūt tikai nelielas jahtas, jo to izmērus ierobežo Buļļupesdzelzceļa tilta gabarīti - 7 m.Upi izmanto motorlaivas, airu laivas, kuteri. Švertjahtas pagaidām ir maz izplatītas. Sagaidāms,ka līdz ar ūdensmalu attīstības veicināšanu, laivu un jahtu skaits Jūrmalā pieaugs.Lielupes krastmala ir grūti izmantojama. Lielu daļu aizņem aizsargājamas dabas teritorijas,citviet tā ir applūstoša, pieejamību vietumis ierobežo arī privātie zemes īpašumi. Gar Lielupes krastuJūrmalas pilsētas teritorijā izvietotas ap 20 laivu piestātņu. Tās pieder privātām personām, jahtklubiemun uzņēmumiem (skatīt 7.6. kartoshēmu).Lielupes ostas darbības atjaunošana saistās ar būtiskiem ieguldījumiem – mola,aizsargbarjeras-viļņlauža un krasta nostiprinājumu izbūvi, Lielupes grīvas gultnes padziļināšanu. Ostassavrupais novietojums un apgrūtinātā piekļūšana no sauszemes arī prasa investīcijas – Buļļuciemasatiksmes organizācijas pārkārtošanu, jauna ceļa izbūvi, tostarp skarot arī dabas parka „Ragakāpa”teritorijas malu.Risinājumi un ieteikumi upju transporta jomā: Ūdeņu izmantošanas intensificēšanai, tostarp ūdenstransporta attīstībai, nepieciešams izveidotpiestātnes un atbilstošu infrastruktūru upes krastos. Teritorijas plānojumā noteiktas īpašās zonas„Ūdensmala” un „Jaunā ostmala”, kas iekļauj gan sauszemi, gan ūdeni, lai nodrošinātu arīūdenstransporta infrastruktūras attīstību Ūdenstransporta sasaistīšanai ar pilsētas satiksmi teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumosnoteiktas prasības plānot autonovietnes laukumus un publisko telpu pie piestātnēm. Teritorijas plānojumā ietverti Lielupes krastmalu izmantošanas priekšlikumi, nosakot tās kā īpašasteritorijas un plānojot ūdensmalu attīstību – daudzveidīgu izmantošanu, piestātnes, ūdenssporta unūdenstransporta infrastruktūru.7.11. Gājēju satiksmeJūrmalā ir aktīva gājēju kustība, īpaši vasarā. Lielākās gājēju plūsmas saistītas ar atpūtniekukustību - cilvēki no dzelzceļa stacijām dodas uz pludmali vai kultūras un izklaides pasākumiem. Tuvējāsapkārtnes iedzīvotāji turp dodas kājām vai ar velosipēdu, tomēr lielākoties apmeklētāji Jūrmalā ierodasar vilcienu, autobusu vai personīgo automašīnu, tādēļ virzienā uz pludmali un atpakaļ gājēju plūsmugalamērķi ir stacijas, autobusa pieturas un autostāvvietas. Pilsētā ir viena gājēju iela - Jomas iela,aktīvākie gājēju ceļi ved uz jūru. Ielu rekonstrukcijas projektos tiek ietverti risinājumi, kas uzlabo gājējuērtības un drošību (ietvju, gājēju pāreju izbūve, citi satiksmes organizācijas pasākumi (skatīt 7.9.tabulu).141

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums7.9. tabula. Dzelzceļa stacijas un pludmali savienojošās ielas iezīmē galvenos gājēju kustībasvirzienus.Dzelzceļa stacija Iela līdz pludmaleiLielupeP.Stradiņa ielaBulduri5.līnija, 6.līnijaDzintariNokļūšanas virziens nav izteikts.1) Lai nebūtu jāšķērso galveno maģistrāli, var iet zem viadukta, caur parku2) Ja parka vietā vēlas iet pa ielu, iet pa Edinburgas prospektu līdzTuraidas ielai, šķērso pilsētas maģistrāli (šajā posmā: Lienes iela) un paTuraidas ielu gar Dzintaru koncertzāli nonāk pludmaliMajoriGājēju plūsma sadalās: Jomas iela - Ātrā iela vai omnibusa iela – Tirgoņu iela,Lienes iela – Vanagu iela vai Undīnes iela – Kaiju iela.DubultiPils iela - Parka iela(plūsma var sadalīties līdz R.Blaumaņa ielai, ietverot Baznīcas ielu, Slokas ielu,Bangu ielu, Liedaga ielu)Jaundubulti Abavas iela – Amulas iela (Ventas iela neiziet pludmalē?)PumpuriKronvalda iela – Salacas ielaMellužiMežsargu iela – Rožu ielaAsariStacijas iela – Birzes iela vai Dzimtenes ielaVaivari Laimdotas iela vai Acālijas iela, vai Virsaišu iela – Vēju iela vai Skautu – Kāpu –Vēju ielaSlokaIr izveidots savienojums Slokas stacija - Satiksmes iela - Raiņa iela – KapteiņaZolta iela. Atbraucēji ir vietējie un viņiem nav nepieciešams nokļūt no stacijaspludmalē. Gājēju kustības virziens nozīmīgs Kauguru, Slokas iedzīvotājiem.Parasti plūsma izmanto Artilērijas ielu – Tirzas ielu – Raiņa ielu, retāk Tallinasielu, tā kā lielākajā daļā tā ir ar grants segumu.Kūdra -ĶemeriNav savienojumu ar jūru, ko var izmantot gājēji dēļ lielā attāluma. Būtiskas irielas un celiņi līdz Tukuma ielai.Jūras virziena savienojums izmantojams ar velosipēdiem, vai kādiemtransportlīdzekļiem, kas piesaista tūristus.Risinājumi un ieteikumi gājēju satiksmes jomā: Izvērtētas iespējas un sniegti priekšlikumi gājēju maršrutu attīstībai (pastaigas, objektusavienojumi). Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos precizētas prasības satiksmes infrastruktūrasteritorijām. Transporta attīstības koncepcijā (2000.g.) sniegti priekšlikumi gājēju pāreju ierīkošanai dažādoslīmeņos (tuneļiem pie Majoru, Dubultu un Slokas stacijām). Jaunajā teritorijas plānojumā šādirisinājumi nav ietverti - tuneļi ir nepievilcīga vide; tie izmaksā dārgi. Gājēju ērtības un drošībuiespējams uzlabot, veicot krustojumu rekonstrukciju un satiksmes organizācijas pasākumus,izstrādājot optimālus luksoforu signālplānus. Radikālākās izmaiņas transporta plūsmu izkārtojumā var prognozēt līdz ar Jaundubultu tilta unKauguru apvedceļa izbūvi. Šīs būves dotu iespēju nomierināt satiksmi pilsētas sabiedriskajā centrā– Majoros un Dubultos. Ņemot vērā nākotnes projektus, teritorijas plānojumā ietverts priekšlikumsperspektīvā pazemināt ielas kategoriju Jūrmalas centra teritorijā, kas sniegtu iespēju to rekonstruēt,pielāgojot gājēju ērtībām. TIAN ir ietverta prasība, veidojot jaunas zemes vienības un izstrādājot detālplānojumus teritorijām,kas robežojas ar publiskajām teritorijām un Ūdeņu teritoriju, nodrošināt brīvu pieeju (gājēju ceļš arminimālo platumu 1,5m) Ūdeņu teritorijām (krastmalai). TIAN ietverta prasība ar žogiem nenorobežot pieeju jūrai, saglabājot kājāmgājējiem iespēju brīvipārvietoties tauvas joslā un pludmalē. Attiecībā uz gājēju kustību gar Lielupi, īpašā attīstības zona „Ūdensmala” izveidota ar mērķi atgrieztpilsētas dzīvi Lielupes krastos, padarīt tos pieejamus pilsētas iedzīvotājiem un viesiem, veidojotorganizētu gājēju un velosipēdistu infrastruktūru gar Lielupi, kā arī ierīkojot atpūtas vietas,piestātnes, izbūvējot laipas, nelielus molus ūdenī u.c. infrastruktūru, kas atjauno dzīvi uz un pie142

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsūdens. Detalizētas prasības šīs funkcionālās zonas izmantošana ir iekļautas TIAN katras attiecīgāspilsētas daļas teritorijas izmantošanas noteikumos.7.12. VelotransportsVelotransports Jūrmalā ir populārs pārvietošanās veids. Laika gaitā velobraucēju ērtības iruzlabotas, izbūvējot, piemēram, velojoslu pāri Lielupes tiltam. Iepriekšējā plānošanas posmā izstrādātaveloceļu shēma, ietverot Eiroveloceliņu gar jūras līča krastu. Pašreiz Jūrmalā ir jau izveidoti velosipēdumaršruti, kuru atsevišķi posmi ir Eiropas velomaršruta EV10 sastāvdaļa. Maršruti ir aprīkoti ar ceļazīmēm. Ierobežotie finansu līdzekļi rada nepieciešamību noteikt prioritāri izbūvējamos celiņus, Celiņuizbūvi būtu lietderīgi turpināt, veidojot lietišķiem braucieniem izmantojamus noslēgtus maršrutus.Risinājumi un ieteikumi velotransporta jomā:Aktuālie pasākumi: Plānot velonovietnes (arī apsargātas) gar jūru, pie lielākajiem veikaliem, atpūtas kompleksiem. Izskatīt iespēju par jauna maršruta gar Lielupi izveidošanu (Mežmalas iela un Slokas iela). Projektējot jaunas ielas vai rekonstruējot esošās, ietvert risinājumus nobrauktuvju ierīkošanaivelosipēdiem un ratiņiem.Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos ir ietvertas tabulas ar ielu profilu elementiem, ietverotvelojoslu. Ielu rekonstrukcijas apstākļos, tos komplektē , atbilstoši iespējām.Pārskatot ielu kategorijas un veicot to rekonstrukciju pilsētas centrā, ieteikts pazemināt Z.Meierovicaprospekta kategoriju pēc Jaundubultu tilta izbūves un rekonstruēt ielas posmu pilsētas centrā, padarotto ērtāku gājējiem un velosipēdistiem.7.13. Satiksmes drošībaAtbilstoši Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem un negadījumu analīzei ceļu satiksmesnegadījumu skaits Jūrmalā ikgadu samazinās. Situācijas uzlabošanos veicina ielu un krustojumuremonta, rekonstrukcija un satiksmes organizācijas uzlabošanas pasākumi. Uzlabojas arī braukšanaskultūra. Bīstamākie krustojumi ar lielāko negadījumu skaitu ir Pērkona un Viestura ielu krustojums,Rīgas un Muižas ielu krustojums, Skolas un Nometņu ielu krustojums, Viestura un Muižas ielukrustojums un Rīgas un Kr.Barona ielu krustojums. Šajos krustojumos notikušo negadījumu analīze irietverta 7.1. pielikumā. Negadījumu skaits krustojumos atspoguļots arī shēmā 7.8. kartoshēmā.Risinājumi un ieteikumi satiksmes drošības jomā:Teritorijas plānojumā risinājumi kopumā vērsti uz satiksmes drošības uzlabošanu: ielu profilupilnveidošanu, ielu struktūras attīstību, autosatiksmes tranzīta ierobežošanu pilsētas centrālajā daļā.7.14. Lidojumu drošībaJūrmalas pilsētas teritorijā, veicot būvniecību, ir jāievēro likuma „Par aviāciju” 41. panta un 41. 1 pantaprasības attiecībā uz gaisa kuģu lidojumiem potenciāli bīstamu objektu būvniecību, ierīkošanu,izvietošanu un apzīmēšanu:41.pants. Gaisa kuģu lidojumiem potenciāli bīstamu objektu būvniecības, ierīkošanas, izvietošanas unapzīmēšanas kārtībaPapildus citu normatīvo aktu prasību izpildei saņemama Civilās aviācijas aģentūras atļauja būvēt,ierīkot un izvietot šādus gaisa kuģu lidojumu drošībai potenciāli bīstamus objektus:143

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums1) kuri ir sprādzienbīstami un kuri ir redzamo lāzerstaru izstarotāji;2) kuri var radīt traucējumus gaisa kuģu lidojumu nodrošināšanai nepieciešamo radiotehnisko līdzekļudarbā;3) kuru augstums virs to atrašanās vietas reljefa sasniedz 100 metrus un vairāk un kuri neatradīsies šīsdaļas 4. un 5.punktā minētajās vietās;4) kuru absolūtais augstums par 30 metriem un vairāk pārsniedz lidlauka kontrolpunkta absolūtoaugstumu, — piecu kilometru rādiusā no tā — vai kuri sasniedz vai pārsniedz jebkuru lidlauka šķēršļuierobežošanas virsmu;5) kuri neatkarīgi no to augstuma atradīsies gaisa kuģu pacelšanās vai nosēšanās sektorā, — divukilometru attālumā no skrejceļa tuvākā sliekšņa (atļauja jāsaņem arī tad, ja šajās vietās stāda kokus);6) kuri samazina vai var samazināt redzamību gaisa kuģu pacelšanās vai nosēšanās sektorā;7) jebkuru gaismas avotu, kurš netiek izmantots aeronavigācijai, ja tas atradīsies gaisa kuģupacelšanās vai nosēšanās sektorā un var apdraudēt gaisa kuģu lidojumu drošību, — piecu kilometruattālumā no skrejceļa tuvākā sliekšņa;8) kuri veicina vai var veicināt putnu masveidīgu pulcēšanos (pastāvīgs barības avots un ligzdošanasvietas), — 15 kilometru rādiusā no lidlauka kontrolpunkta.Gadījumos, kad atbilstoši normatīvajiem aktiem objektu būvniecību, ierīkošanu vai izvietošanunepieciešams saskaņot ar pašvaldību, Civilās aviācijas aģentūras atļauju būvēt, ierīkot un izvietot gaisakuģu lidojumu drošībai potenciāli bīstamus objektus pieprasa attiecīgā pašvaldība. Pārējos gadījumosCivilās aviācijas aģentūras atļauju pieprasa objekta īpašnieks vai lietotājs.Kārtību, kādā pieprasa un saņem Civilās aviācijas aģentūras atļauju būvēt, ierīkot, izvietot gaisa kuģulidojumu drošībai potenciāli bīstamus objektus, nosaka Ministru kabinets.Kārtību, kādā tiek veikta gaisa kuģu lidojumiem bīstamu objektu uzskaite, nosaka Ministru kabinets.Personas, kas Latvijas Republikas teritorijā uzbūvējušas, ierīkojušas vai izvietojušas šā panta pirmajādaļā minētos objektus, pārkāpjot šā likuma normas un Ministru kabineta noteikto kārtību, saskaņā arattiecīgās pašvaldības lēmumu noteiktajā termiņā par saviem līdzekļiem tos nojauc, pārveido vaipārvieto uz citu vietu, bet attiecībā uz šā panta pirmās daļas 1., 2., 6., 7. un 8.punktā minētajiemobjektiem nekavējoties pārtrauc gaisa kuģu lidojumu drošību apdraudošo darbību. Ja pašvaldībaslēmums līdz noteiktajam laikam nav izpildīts, pašvaldība organizē objekta nojaukšanu, pārveidošanu vaipārvietošanu. Visus izdevumus, kas saistīti ar minētajām darbībām, sedz objekta īpašnieks.Objektu īpašnieki un valdītāji Ministru kabineta noteiktajā kārtībā marķē un aprīko ar aizsarggaismāmobjektus, kuru augstums virs to atrašanās vietas reljefa sasniedz 100 metrus un vairāk, kā arī šā pantapirmās daļas 4. un 5.punktā minētos objektos.Pilsētu un citu apdzīvoto vietu projektēšana, būvniecība un attīstīšana, kā arī rūpniecības,lauksaimniecības un citu objektu būvniecība un rekonstrukcija lidlaukam blakus esošajā teritorijā, virskuras atrodas lidlauka satiksmes zona, ir veicama, ievērojot gaisa kuģu lidojumu drošības prasības,ņemot vērā iespējamo aviācijas kaitīgo iedarbību uz personu veselību un vidi.Lidlauka tuvumā aizliegts izvietot jebkādas zīmes, kas ir līdzīgas lidlauka marķēšanas zīmēm unierīcēm un var maldināt gaisa kuģa apkalpi lidojuma laikā. (11.05.2006. likuma redakcijā argrozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006. un 29.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 02.05.2007.)41. 1 pants. Informācijas sniegšana par zemo lidojumu veikšanai potenciāli bīstamiem objektiemMinistru kabineta noteiktajā kārtībā būvvaldes informē Nacionālos bruņotos spēkus par izdotajāmbūvatļaujām tādiem objektiem, kuru plānotais augstums virs to atrašanās vietas reljefa pārsniedz 60metrus, bet nepārsniedz 100 metrus.Valsts akciju sabiedrība “Elektronisko sakaru direkcija” informāciju par augstas intensitāteseletromagnētiskā starojuma zonām un to avotiem sniedz atbilstoši Ministru kabineta noteiktajaiaeronavigācijas informācijas sagatavošanas un izplatīšanas kārtībai.(09.06.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.06.2011.).144

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums8. Kultūras mantojumsKultūras mantojums ir Jūrmalas un visas Latvijas vērtība. Tā saglabāšana un pilnveidošana irviena no pilsētas iepriekšējos gados izstrādāto plānošanas dokumentu svarīgākajām jomām. Arījaunajā Jūrmalas pilsētas attīstības stratēģijā kultūras mantojuma saglabāšana un kultūrvēsturiskāsvides harmoniska attīstība ir uzsvērta kā nozīmīga sastāvdaļa pasākumu kopumā, kas veltīti izcilaspubliskās ārtelpas veidošanai. Saskaņā ar attīstības stratēģiju, Jūrmalas teritorijas plānojumā pēctecīgiir turpināts iepriekšējos plānošanas periodos uzsāktais darbs, atjaunota informācija par kultūrasmantojumu un veikti papildinājumi teritorijas plānojuma saistošajā daļā – grafiskajā materiālā unteritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos. Pilsētas kultūras mantojumu veido virkne elementu,kas ir skatāmi kompleksi savstarpēji saistītā un vienotā sistēmā. Tie ir: vēsturiskās apdzīvotās vietas, no kurām veidojusies pilsēta; vietas, kas liecina par pilsētnieku tradīcijām un pilsētas vēsturi – kūrorta objekti, sabiedriskās dzīvescentri, tirgi, pastaigu vietas, vēsturisku notikumu vietas; pilsētas panorāma un siluets, kas nolasāmi galvenokārt skatos no pludmales un Lielupes krasta; vēsturiskā plānojuma sistēma – ielu tīkls, kvartālu struktūra; apbūves raksturs, būvju telpiskais izvietojums, mērogs; atsevišķi izcili objekti - arhitektūras pieminekļi; industriālais mantojums (Sloka); raksturīgie celtniecības materiāli (koks), formas, detaļas; labiekārtojuma elementi, vides dizains; urbanizētās vides saistība ar dabas vidi, īpaši ar krasta kāpu joslu, pludmali, Lielupi.8.1. Pilsētas vēsturiskās daļasJūrmalas plānojuma sistēma ataino pilsētas vēsturiskās attīstības gaitu. Jūrmala veidojusies apvairākiem vietējiem centriem – vēsturiskām apdzīvotām vietām. Tās pilsētbūvnieciskā struktūra navvienmērīga – blīvas apbūves rajoni mijas ar plašām mežaparku teritorijām. Pamīšus izvietotās apbūves,mežu, Lielupes un jūras sinerģija veido Jūrmalas vienreizējo kolorītu.Katra pilsētas daļa ir attīstījusies samērā savrupi, to pilsētbūvnieciskā kompozīcija un ēku arhitektūrair veidojusies atbilstoši katras daļas īpatnējam raksturam un funkcijai, atspoguļojot arī iedzīvotāju unvasarnieku sociālo struktūru, gaumi un rocību. Pašreizējās robežās, kas iegūtas, apvienojot trīs pilsētas -Rīgas Jūrmalu, Sloku un Ķemerus, Jūrmala vienoti attīstījusies tikai pēdējos sešdesmit gados, tāpēctās pilsētbūvnieciskā struktūra nav vienmērīga. Seno zvejniekciemu teritorijās (Dubulti, Vecbulduri, Asari,Kauguri) gruntsgabali veido neregulāras struktūras, ēkas pakārtotas citam apbūves mērogam un parastiapvieno ģimenes mītnes un vasarnīcas funkcijas, tāpēc neizceļas ar greznumu un diženumu. Teritorijās,kuras attīstījās tieši vasarnīcu celtniecībai (Lielupē, Bulduros, Dzintaros, Jaundubultos), lielo un regulārogruntsgabalu plānojums radīja iespēju ēku greznās galvenās fasādes pavērst pret ielu, veidojot stilistiskipieskaņotu sētu, un kā akcentus izbūvēt slaidus tornīšus ar vējrāžiem tuvu priežu galotnēm. Vienīgā vietaJūrmalā, kur apbūvēta ne vien krasta kāpa, bet riskēts ēkas izvietot līdz pat pludmalei, ir Majori. Cik raiba bijaMajoros mītošā publika, tik daudzveidīga un neviendabīga ir arī ēku arhitektūra – ir gan ietvei ciešipiekļāvušās vasarnīcas ar smalkiem dekoriem un krāsainiem verandu stiklojumiem, gan necilas dārzazaļumos paslēpušās mājiņas ar lapenēm un baltiem soliņiem. Sloka bijusi mazpilsēta, tāpēc apbūve tāsvēsturiskajā centrā tipiski orientēta gar ielas fronti. Savukārt bijusī Ķemeru pilsēta no kūrorta teritorijasnorobežojusies ar parku un apzaļumotām teritorijām – tas saistīts arī ar kādreizējo Vidzemes un Kurzemesguberņas robežu, kas šķērsojusi Ķemerus. Gadu gaitā seno apdzīvoto vietu raksturs mainījies - zudušasēkas un deformēta sākotnējā ielu tīkla struktūra, padomju laikā uzbūvētas vidē neiederīgas augstbūves.Tomēr katras daļas savdabība joprojām ir acīmredzama.Risinājumi un ieteikumi:Daudzveidības un savdabības saglabāšana ir viens no teritorijas plānojuma mērķiem. Lai to sasniegtu,plānošanas nolūkiem pilsētas teritorija iedalīta 18 daļās. Plānojuma risinājumi izstrādāti individuāli katrai daļai,ņemot vērā to pilsētbūvnieciskās struktūras specifiku.145

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums8.2. Vēsturiskā plānojuma sistēma – ielu tīkls, kvartālu struktūraJūrmalas vēsturiskais ielu tīkls nosaka pilsētas plānojuma pamata struktūru. Lielā pilsētas daļā tassaglabājies nemainīgs kopš pirmsākumiem. Vasarnīcu kvartāliem raksturīgs stingrs ortogonāls ielu tīkls, kaspamatā atšķiras ar „soli” jeb kvartālu lielumu. Turīgāko sabiedrības slāņu iecienītajās pilsētas daļās ir lielākigruntsgabali, bet tur, kur apmetās cilvēki ar mazākiem ienākumiem, struktūra ir sīkāka un apbūve blīvāka. Ielutīkls glabā arī liecības par laiku, pirms Jūrmala kļuva par iecienītu vasarnieku atpūtas vietu. Kaugurciemā unStinuragā joprojām ir senajiem zvejniekciemiem raksturīgā neregulārā ieliņu struktūra. Postošākāsdeformācijas pilsētas audumā ir veiktas padomju laikā, kad tiešā pludmales tuvumā tika būvētas masīvaskūrorta viesnīcas, kurām bija nepieciešami lieli zemesgabali. Jaunās struktūras būtiski mainīja iedibinātokvartālu raksturu. Rekonstruēt iepriekšējo struktūru iespējams tikai daļēji, bet Jūrmalas pilsētas teritorijasplānojumā iestrādāti priekšnosacījumi, lai iespēju robežās to varētu veikt.Risinājumi un ieteikumi: Teritorijas plānojumā ietverts grafiskais materiāls, kurā uzskatāmi noteikta zemes vienību dalījumastruktūra – jaunveidojamo zemes vienību minimālās platības, kas nosaka kvartālu raksturu dažādāspilsētas daļās. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos ietvertas prasības saglabāt vēsturisko zvejniekciemuunikālo pilsētbūvniecisko struktūru – ielu tīklu. Joslā gar pludmali, kur būtiski bojāta vēsturiskā kvartālu struktūra, noteikti ierobežojumi zemesvienību turpmākai veidošanai. Jaunas zemes vienības atļauts veidot, vienīgi izstrādājotdetaļplānojumu. Tādejādi iespējams veikt vēsturiskās situācijas izpēti un iespēju robežāsrekonstruēt vēsturisko struktūru.8.3. Vēsturiskā apbūveĪpaša Jūrmalas iezīme un vērtība ir vēsturiskā vasarnīcu apbūve, kas piešķir pilsētai tāsneatkārtojamo raksturu. Vērtīgi ir ne tikai atsevišķi objekti – kā kultūras pieminekļi-, bet arī videskonteksts – tā sauktā fona apbūve, ko veido pieticīgāki sava laika būvmākslas paraugi. Lai toaizsargātu, Jūrmalā noteiktas plašas pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijas, bet atsevišķām ēkām,kurām nav kultūras pieminekļu statusa, ir noteikts kultūrvēsturiskās vērtības līmenis, ko veikusi pilsētasdome.Risinājumi un ieteikumi: Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos ir ietvertas prasības vērtīgo ēku izmantošanai unaizsardzībai. Tādejādi rasta iespēja mazināt vairāku vēsturisko apbūvi apdraudošo faktoru ietekmi: ēku tipoloģiskās izmaiņas, mainoties ēku funkcijām un iedzīvotāju sociālajam sastāvam,mazinoties kūrorta funkcijai un Jūrmalai kļūstot par Rīgas guļamrajonu; ekonomisko interešu dominance pār ieinteresētību kultūras mantojuma saglabāšanā, kas biežisaistīta ar dažāda veida ierobežojumiem un lieliem finansiāliem ieguldījumiem; kultūrvēsturisko objektu īpašnieku nepietiekama izpratne par to aizsardzības jautājumiem, tārezultātā – kultūras pieminekļu skaita samazināšanās.Atbilstoši Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumam būvei, kas neietilpst kultūras pieminekļukategorijā, var piešķirt vienu no četriem kultūrvēsturiskās vērtības līmeņiem. Vadoties pēc būveskultūrvēsturiskās vērtības līmeņa, ir noteiktas prasības būves izmantošanai un saglabāšanai (skatīt8.1. tabulu). Iepriekšējā klasifikācija papildināta ar jaunu kategoriju – vēsturiska industriāla būve.Šādai kategorijai atbilst vairākas Slokas papīrfabrikas vēsturiskās būves un vējdzirnavas Bažciemā.Teritorijas plānojumā ir noteikta arī būvju novērtēšanas un pārvērtēšanas kārtība. Ja ēka atrodaspilsētbūvniecības pieminekļa un tā aizsargzonas teritorijā, ēkas kultūrvēsturiskās kategorijas maiņai146

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsvar būt 3 ierosinātāji – ēkas īpašnieks (piemēram, apstrīd ēkai piešķirto kategoriju), Jūrmalasbūvvalde (piemēram, konstatē ēkas vērtības izmaiņas), VKPAI (piemēram, konstatē vērtīguapbūvi).Ēku un būvju kultūrvēsturiskās vērtības līmeni nosaka Jūrmalas pilsētas domes apstiprinātaekspertu komisija. Ekspertu komisijas sastāvā obligāti iekļaujami Jūrmalas pilsētas būvvaldespārstāvis, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāvis un Latvijas arhitektusavienības deleģēts neatkarīgs nozares eksperts ar. Objektu vērtības līmeni katrs speciālistsnovērtē 10 punktu sistēmā un, ņemot vērā objekta ārējo vizuālo veidolu un apkārtnes kontekstu,savu vērtējumu fiksē un pamato vērtības līmeņa noteikšanas anketā.Vērtēšanas pamatā ir šādi kritēriji:1. ēkas vērtība pilsētbūvnieciskā kontekstā, ņemot vērā:1.1. plānojuma struktūru, kvartāla pabeigtību, viengabalainību, vēsturiskās attīstībaslikumsakarības u.c,1.2. ielas (publiskās ārtelpas) ainavu;2. ēkas būvniecības un pārbūves laiks (vecums);3. ēkas arhitektoniski mākslinieciskā kvalitāte, ņemot vērā:3.1. piederību arhitektūras stiliem, stila tīrību,3.2. autorību,3.3. saglabātības pakāpi un arhitektonisko vērtību apjomu;4. ēkas autentiskums;5. ēkas tehniskais stāvoklis, ņemot vērā:5.1. oriģinālsubstances saglabātības stāvokli,5.2. ēkas praktiskās saglabāšanas iespējas.Speciālistu kopējais vērtējums (vidējais aritmētiskais punktu skaits) veido ēkai piešķiramo kategorijuun priekšlikumu objekta vērtības līmenim, ko nodod saskaņošanai būvvaldē. Ar šādu metodiku ēkuvērtējums ir administratīvs akts, ko, piemēram, ēkas īpašniekam iespējams apstrīdēt, ja tas ēkaipiešķirto kategoriju apšauba.Ieteicamā 10 ballu sistēmā novērtētās apbūves ieteicamās kategorijas, atbilstoši vērtējumāpiešķirtajam punktu skaitam:10 līdz 9 balles — ēka tiek rekomendēta iekļaušanai kultūras pieminekļu sarakstā, par kotiek informēta Inspekcija,8 līdz 7 balles — kultūrvēsturiski vērtīga un saglabājama būve,6 līdz 5 balles – fona apbūvi veidojoša būve,4 un mazāk balles — būve bez kultūrvēsturiskas vērtības.147

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsBūvesNr. kultūrvēsturiskāsvērtības līmenis1. kultūraspiemineklis –objektsApzīmējums8.1. tabula. Būvju kultūrvēsturiskās vērtības līmeņiPrasības teritorijas plānojumā (TIAN)Specifisku prasību TP nav.Aizsardzība saskaņā ar:1. likumu „Par kultūras pieminekļu aizsardzību”;2. MK 15.07.2003. noteikumiem Nr.392 „Kultūraspieminekļu aizsargjoslas (aizsardzības zonas)noteikšanas metodika”;3. MK 26.08.2003. noteikumiem Nr.473 “Kārtība, kādākultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamokultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valstsaizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta”;4. MK 26.08.2003. noteikumiem Nr. „Noteikumi parkultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu,restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusapiešķiršanu”;5. VKPAI 2.12.1999. rīkojumu Nr.29 par norādījumiem„Par Jūrmalas pilsētas valsts un vietējās nozīmeskultūras pieminekļu un pilsētbūvniecības pieminekļuteritorijās esošās apbūves izmantošanu, remontu,konservāciju un restaurāciju”.2. kultūrvēsturiskivērtīga,saglabājama būve3. vēsturiskaindustriāla būve1. Rekonstruējot saglabā būvju arhitektonisko vērtību –fasāžu apdares un dekora elementus. Ēkām saglabā arīkonstrukcijas un tradicionālos būvmateriālus.2. Kultūrvēsturiski vērtīgās būves aizliegts nojaukt. Būviatļauts demontēt un pārvietot vienīgi, izvērtējotnojaukšanas ietekmi uz kultūrvēsturisko vidi, saskaņā arValsts kultūras pieminekļu inspekcijas akceptētudemontāžas projektu, kas ietver būves uzmērījumus,fotofiksāciju, demontāžas – marķēšanas dokumentāciju,citas būves pārvietošanai nepieciešamās projekta daļasun konkrētu vietu būves uzstādīšanai no jauna.3. Veicot ēkas renovāciju, saglabājams ēkas apjoms,jumta forma, fasāžu apdare, oriģinālie vēsturiskie logi,durvis un konstruktīvā sistēma.4. Rekonstruējot ēkas, saglabā to apjomu proporcijas,raksturīgās būvdetaļas un stilistiku. Aizliegts vienkāršotēkas fasādes apdari un nomainīt sākotnējos logus arvienkāršotiem un asimetriskiem plastikāta logiem, kuruārējais izskats neatbilst fasādes raksturam, proporcijāmun dalījumam.5. Ja ēka ir bojāta tā, ka nav iespējama tās renovācija,restaurācija un rekonstrukcija, un ir zudusi attiecīgāsēkas kultūrvēsturiskā vērtība, tās vietā pieļaujama tikaitāda paša apjoma un būvmateriāla ēkas būvniecība,saglabājot autentiskās kultūrvēsturiskās vērtības.Vēsturisko industriālo būvju kategorijā iekļauj ražošanasēkas un citus tehniska rakstura objektus, kas atspoguļoražošanas, amatniecības, transporta, lauksaimniecībasattīstību un teritoriju infrastruktūras attīstību. Pirms148

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsNr.Būveskultūrvēsturiskāsvērtības līmenisApzīmējumsPrasības teritorijas plānojumā (TIAN)lēmuma pieņemšanas par šo būvju rekonstrukciju vainojaukšanu, veic to arhitektoniski mākslinieciskoinventarizāciju.fonaapbūviveidojošabūveVeicot būvju rekonstrukciju vai renovāciju, saglabā būvjumērogu, apjoma proporcijas, apdares materiālu un dekoraelementu stilistiku. Pieļaujamas būvju apjomu izmaiņas,jauni jumta logi un fasāžu pārveidošana, ja tas saistīts arvides kvalitātes uzlabošanu un būves labāk iekļaujas ielasainavā. Ēkām, kuras atrodas valsts nozīmespilsētbūvniecības pieminekļu teritorijās, saglabā arītradicionālos būvmateriālus.Lēmumu par būves nojaukšanu pieņem, pamatojoties uzbūves arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijasrezultātiem un izvērtējot tās nojaukšanas ietekme uzteritorijas kultūrvēsturisko vidi.būve bezkultūrvēsturiskasvērtībasFona apbūve bezīpašas vērtībasapbūve pēc1940.gadaĒkas atļauts pārbūvēt, uzlabojot to arhitektūras kvalitāti, unnojaukt, to vietā ceļot jaunus, vidē iederīgus objektus.Pirms par 50 gadiem vecāku ēku nojaukšanas veicama toarhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija. Nepieciešamssaņemt VKPAI atzinumu.Par 50 gadiem jaunāku ēku nojaukšana pieļaujama bezpapildus izpētes.8.4. Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļiPirmais Jūrmalas kultūras pieminekļu saraksts apstiprināts 1959.gadā. Pieminekļu skaitā bijačetras memoriālās mājas, astoņas abu pasaules karu piemiņas vietas Slokā un trīs vēstures pieminekļiĶemeros – piemineklis kūrorta dibinātājiem un divas Otrā pasaules kara piemiņas vietas.Valsts nozīmes kultūras pieminekļu saraksts tika papildināts 1967. un 1983.gadā. Tajā iekļāvadaudzus padomju ideoloģijai atbilstošus objektus – ar komunistiskās partijas darbību saistītas piemiņasvietas, Ļeņina pieminekli Dubultos un citus. Tomēr pieminekļu sarakstu papildināja arī pazīstamu kultūrasdarbinieku dzīves un darba vietas.1978.gadā kā Jūrmalas pilsētas vēstures un mākslas muzeja struktūra tika izveidots kultūraspieminekļu aizsardzības sektors. 1979.gadā organizēta kultūras mantojuma apzināšanas ekspedīcija, kurasrezultātā 1980.gadā tapa pirmais Jūrmalas arhitektūras un mākslas pieminekļu saraksts. Neliela daļaapzināto objektu 1983.gadā tika iekļauta arī valsts nozīmes arhitektūras un mākslas pieminekļu statusā.1989.gadā tika izveidota Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Jūrmalas nodaļa.Kompleksu pilsētas kultūras mantojuma izpēti 1990.gadu pirmajā pusē veica Restaurācijas institūtaspeciālisti. Šī darba rezultāts līdz pat šodienai ir pamats Jūrmalas pieminekļu uzskaitei.Šobrīd Jūrmalā pieminekļu aizsardzības praktisko darbu veic pilsētas domes BūvvaldesKultūrvēsturiskā mantojuma nodaļa sadarbībā ar Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.Tā kā Rīgas Jūrmalas un Ķemeru kā kūrortpilsētu specifisko vēsturisko attīstību 19.gadsimtā varvērtēt kā Eiropas kultūras savdabīgu fenomenu, arī vēsturiskās apbūves vērtēšanai bija jāizstrādā oriģināli149

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumskritēriji, ņemot vērā vēsturisko stilu, apbūves funkcionālo tipu, kokamatniecības kvalitātes raksturojumu. ValstsKultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas ekspertu komisija pieņēma īpašu, Jūrmalai piemērojamuarhitektūras pieminekļu saraksta veidošanas metodiku. Arhitektūras pieminekļu saraksta kandidātus izraudzījās,ņemot vērā ēku celšanas laiku un apstākļus, apjomu veidošanās savdabību, saglabājušos iekštelpuplānojumu, funkciju un stilistisko raksturojumu, klasificējot septiņās grupās:1. senākās dzīvojamās ēkas un vasarnīcas, tradicionālās tautas būvniecības paraugi (19.gs);2. historisma (eklektikas) un jūgendstila dzīvojamās ēkas un vasarnīcas;3. Latvijas pirmās brīvvalsts laika dzīvojamās ēkas un vasarnīcas;4. sabiedriskās un kūrorta celtnes (līdz 1940.gadam);5. pansiju tipa ēkas (līdz 1940.gadam);6. dzīvojamās ēkas un vasarnīcas, kas atspoguļo tradīciju pārmantotību (19.gs. beigas līdzLatvijas pirmās brīvvalsts laikam), - tā dēvētā fona apbūve;7. totalitārisma (vācu un padomju okupācijas) laika arhitektūra.Pēc šīs klasifikācijas izveidotajā un pastāvīgi aktualizētajā kultūras pieminekļu sarakstā 134 šobrīdietverti 397 arhitektūras pieminekļi, pieci vēstures pieminekļi, viena vēsturiska notikuma vieta (DzejniekuRaiņa un Aspazijas dzīvesvieta Jūrmala, Poruka prospekts 61), divi arheoloģijas pieminekļi (Babītespilskalns (Poļu kalns) un Priedaines apmetne) un vienpadsmit pilsētbūvniecības pieminekļi.Jūrmalas pilsētā atrodas 32 mākslas pieminekļi. Mākslas pieminekļu sarakstu skatīt 8.2. tabulā.Kultūras pieminekļu izvietojumu skatīt 8.1. kartoshēmā „Kultūras pieminekļi”.Risinājumi un ieteikumi:Kultūras pieminekļu atļautā izmantošana (funkcija) ir noteikta teritorijas plānojuma grafiskās daļas kartē„Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana”.Prasības attiecībā uz pieminekļu saglabāšanu, restaurāciju un rekonstrukciju ir noteiktas nacionālā līmeņaun nozares normatīvajos aktos. Tie ir:Likums „Par kultūras pieminekļu aizsardzību”;Ministru kabineta 2003.gada 15.jūlija noteikumi Nr.392 „Kultūras pieminekļu aizsargjoslas(aizsardzības zonas) noteikšanas metodika”;Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumi Nr.473 “Kārtība, kādā kultūras pieminekļiiekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valstsaizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta”;Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumi Nr.474 „Noteikumi par kultūras pieminekļuuzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusapiešķiršanu”;VKPAI 1999.gada 2.decembra rīkojums Nr.29 par norādījumiem „Par Jūrmalas pilsētas valstsun vietējās nozīmes kultūras pieminekļu un pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijās esošāsapbūves izmantošanu, remontu, konservāciju un restaurāciju”.Ir izstrādāti ieteikumi arhitektūras pieminekļu individuālo aizsargjoslu (aizsardzības zonu) noteikšanai.Izvirzīts priekšlikums nenoteikt aizsargjoslu ap atsevišķām būvēm – pieminekļiem, kas atrodaspilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā.8.5. Kultūras pieminekļi – kompleksi (pilsētbūvniecības pieminekļi)Kultūrvēsturiskās vides vērtību pilsētā izsaka tās plānojums, zemesgabalu apbūves savdabība,vēsturiskās celtnes, tradicionālais un vēsturē sakņotais dzīvesveids, dabas vide, kura Jūrmalā būtiskiiespaidojusi cilvēka roku veidotos pilsētas struktūras elementus. Lai saglabātu vēsturiskās pilsētvides134 Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojuma Nr.128 „Par valsts aizsargājamo kultūraspieminekļu sarakstu”150

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsviendabību un autentiskumu, pilsētas vēsturisko centru teritorijām un teritorijām ar kultūrvēsturiski vērtīgākoēku lielāko koncentrāciju ir piešķirts pilsētbūvniecības pieminekļu statuss.Pilsētbūvniecības pieminekļa teritorija saglabājas bez izmaiņām, bet robežas tiek precizētasatbilstoši īpašumu robežu un adrešu situācijai Jūrmalas teritorijas plānojuma izstrādes laikā (2012.g.).Robežas ir koriģētas, ņemot vērā VKPAI viedokli – piekrist šādiem pilsētbūvniecības pieminekļa robežuprecizējumu priekšlikumiem, ar nosacījumu, ja piedāvājumā minētā vēsturiskā zemes gabala robežas irmainītas:„Vaivaru – Asaru – Mellužu – Pumpuru – Jaundubultu vasarnīcu rajoni” (aizsardzības Nr. 6092)– precizēt pilsētbūvniecības pieminekļa robežu pa gruntsgabalu, kas piekļaujas Kāpu ielai, aizmugurējorobežu;„Slokas vēsturiskais centrs” (aizsardzības Nr. 6089) – precizēt pilsētbūvniecības pieminekļarobežu pie Leona Paegles ielas.Risinājumi un ieteikumi: Pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijas attēlotas Jūrmalas teritorijas plānojuma 2007.-2009.gadam kartē„Aizsargjoslas”. To robežas piesaistītas konkrētas adreses zemes vienības robežām. Jāatzīmē, ka, dalotzemes vienības, ar laiku robežu apraksti vairs neatbilda situācijai dabā. Teritorijas plānojumā tās irprecizētas un nostiprinātas ar robežpunktu sarakstā, kas piesaistīts koordinātēm.Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi funkcionālajās zonās, kurās atrodas pilsētbūvniecībaspieminekļi vai to aizsargjoslas, izstrādāti, ietverot nosacījumus, kas nepieciešami pilsētbūvniecībaspieminekļu vides un apbūves saglabāšanai un harmoniskai attīstībai.Teritorijas plānojuma sastāvā izstrādāti priekšlikumi pilsētbūvniecības pieminekļu individuālajāmaizsargjoslām (aizsardzības zonām).8.6. Turpmākās ieceres kultūras mantojuma saglabāšanā – atbilstībaUNESCO kritērijiemJūrmalas kultūras mantojums ir nozīmīga Latvijas valsts un Eiropas garīgās un materiālāskultūras daļa. Lai saglabātu, pilnveidotu un popularizētu Jūrmalas dabu un kultūrvidi, kā arī kultūraspieminekļu aizsardzības jautājumiem piešķirtu starptautisku nozīmi vēlams Jūrmalas dabas un kultūrasmantojumu pieteikt iekļaušanai UNESCO pasaules dabas un kultūras mantojuma sarakstā.UNESCO mantojuma sarakstā tiek iekļauti pieminekļi, kas atbilst integritātes un autentiskumakritērijam. Integritāte nozīmē nominētā kultūras vai dabas mantojuma pilnīgumu un neskartumu. Integritātesizvērtējumā noskaidro, vai nominētā vieta ietver visus nepieciešamos elementus tās īpašas nozīmesuniversālai vērtībai. Tādejādi nevis katras atsevišķas vērtīgas ēkas saglabāšana, bet tieši kultūrvēsturiskāsvides viendabība un nepārveidotais raksturs ir pamatkritērijs kultūras mantojuma iekļaušanai UNESCOpastāvīgajā sarakstā.151

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums8.2. tabula. Valsts aizsargājamie mākslas pieminekļiNr.p.k.Aizsardzībasnr.Vērtības grupa PieminekļaveidsPieminekļanosaukumsAtrašanās vieta Pieminekļadatējums1. 8375 Vietējās nozīmes Māksla Krāsns Artūra iela 10 20.gs.s.2. 8377 Vietējās nozīmes Māksla Krāsns – kamīns Baznīcas iela 4 20.gs.Ip.3. 8382 Vietējās nozīmes Māksla Kamīns Bulduru prospekts 20.gs.Ic.1384. 8376 Vietējās nozīmes Māksla Krāsns Baznīcas iela 4 20.gs.Ip.5. 8395 Vietējās nozīmes Māksla Krāsnis (2) Dzintaru prospekts 20.gs.s.396. 8379 Vietējās nozīmes Māksla Altāris Baznīcas iela 13 1909.7. 8378 Vietējās nozīmes Māksla Supraporta Baznīcas iela 4 20.gs.Ip.gleznojums8. 8384 Vietējās nozīmes Māksla InterjeraBulduru prospekts 20.gs.Ic.dekoratīvā apdare(3 telpās)1389. 8387 Vietējās nozīmes Māksla Vitrāžas (5) Emīla Dārziņa iela 20.gs.30.g.2810. 8380 Vietējās nozīmes Māksla Ērģeles Baznīcas iela 13 1868.11. 8383 Vietējās nozīmes Māksla Durvju vērtnes Bulduru prospekts 20.gs.Ic.13812. 8396 Vietējās nozīmes Māksla InterjeraZigfrīda Meierovica 20.gs.40.g.dekoratīvā apdare(4 telpās)prospekts 4313. 8397 Vietējās nozīmes Māksla Kamīns Meža prospekts 1934.13114. 8399 Vietējās nozīmes Māksla Krāsns – kamīns Omnibusa iela 8 20.gs.s.15. 8402 Vietējās nozīmes Māksla Ērģeles Pilsoņu iela 32 ap 1958.16. 8414 Vietējās nozīmes Māksla Vitrāžas (3) Raiņa iela 4 1911. 1912.17. 8423 Vietējās nozīmes Māksla Krāsns Smilšu iela 7 19./20.gs.18. 8420 Vietējās nozīmes Māksla Kamīns Smilšu iela 7 19./20.gs.19. 8416 Vietējās nozīmes Māksla Loga komplekts Smilšu iela 7 20.gs.Ic.20. 8425 Vietējās nozīmes Māksla Durvju komplekts Smilšu iela 7 20.gs.s.21. 8422 Vietējās nozīmes Māksla Krāsns Smilšu iela 7 20.gs.s.22. 8413 Vietējās nozīmes Māksla Altāris Raiņa iela 4 19.gs.b.23. 8421 Vietējās nozīmes Māksla Vitrāžas (13) Smilšu iela 7 20.gs.s.24. 8398 Vietējās nozīmes Māksla InterjeraMeža prospekts 1934.dekoratīvā apdare(3 telpās)13125. 8424 Vietējās nozīmes Māksla Krāsns Smilšu iela 7 ap 1900.26. 8476 Vietējās nozīmes Māksla InterjeraTūristu iela 15 20.gs.30.g.dekoratīvā apdare(3 telpās)27. 8477 Vietējās nozīmes Māksla Ērģeles Andreja Upīša iela 20.gs.s.1828. 8479 Vietējās nozīmes Māksla Vitrāžas (3) Andreja Upīša iela 20.gs. 1.p.1829. 8418 Vietējās nozīmes Māksla Durvju vērtnes Smilšu iela 7 20.gs.s.30. 8417 Vietējās nozīmes Māksla Krāsns Smilšu iela 7 ap 1900.31. 8473 Vietējās nozīmes Māksla Vitrāžas (2) Turaidas iela 1 1936.32. 8470 Vietējās nozīmes Māksla Interjeradekoratīvā apdare(2 telpās)Turaidas iela 1 1936.152

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums9. Jūrmalas pilsētainava9.1. Ainavas plānošanas nostādnesEiropas ainavu konvencijā uzsvērts, ka dalībvalstīm, kas pievienojušās Eiropas ainavukonvencijai, nepieciešams identificēt ainavas visā tās teritorijā, novērtēt tās, ņemot vērā to īpašāsvērtības, ko tām ir piešķīrušas ieinteresētās puses un sabiedrība. Jūrmalas pilsētai nav veiktavisaptveroša ainavu novērtēšana, piešķirot tām noteiktu vērtību. Viens no risinājumiem varētu būtainavu vērtēšanā ir novērtēt to unikalitāti un tipiskumu. Minēto vērtējumu parasti izmanto pilsētas vailauku teritorijas savas ainavas unikalitātes parādīšanā, piemēram, tūristu un arī iedzīvotājupiesaistīšanā, kā arī plānojot pilsētas attīstību, lai ainavas pārveides procesā netiktu pārveidoti tāsvērtību veidojošie elementi.Eiropas Ainavu konvencija veicina integrētu, ņemot vērā ainavas vizuālās, kultūras, ekoloģiskāsun sociālās īpašības, pieeju ainavu vērtēšanā un plānošanā. Integrētu pieeju ainavu vērtēšanā unizpētē ir uzsvēruši daudzi zinātnieki. Pilsētas ainavai, kā jebkurai mūsdienu ainavai piemīt vides vērtībakā ekosistēmas daļai; kultūras vērtība kā vietas vēsturiskai liecībai un transformācijām, kas ar tonotikušas, vai īpašība, kas jāpētī un jāstudē, kura dod iedvesmu rakstniekiem un dzejniekiem; estētiskāvērtība – kā vizuālais un uztveres iespaids, kas veidojas caur gadsimtiem; sociālā vērtība – pieaugošasabiedrības identitātes attēlošana.Eiropas ainavu konvencija rekomendē valstīm un pašvaldībām izstrādāt ainavu politiku ainavasaizsardzībai, pārvaldībai un plānošanai. Latvijas Republikas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietuministrija šobrīd strādā pie valsts ainavas politikas veidošanas, kas ietver principus, stratēģiju unvadlīnijas, lai veiktu pasākumus, kas nodrošinātu ainavu aizsardzību, pārvaldību un plānošanu. Līdz arto uz doto mirkli valsts līmenī nav definēti principi un pamatnostādnes ainavu aizsardzībā. Kā rādadažādu Eiropas pilsētu pieredze, ainavu aizsardzība un pārvaldība tajās tiek realizēta ar teritorijasplānojuma palīdzību. Vienlaikus daudzām pilsētām ir izstrādātas pilsētvides dizaina standarti unvadlīnijas (piemēram: The Edinburgh Standards for Urban Design), kas ietver prasības arī ainavasattīstībai un veidošanai.Ainava ir jēdziens, kas ietver dažādas nozīmes. Šajā pārskatā vārds ‘pilsētainava’ lietots, laiapzīmētu Jūrmalas vizuālo ainavu – pilsētas panorāmu un siluetu.Jūrmala ir pilsēta ar vēsturiski veidojušos zemu mežaparka tipa apbūvi. Pilsētas ainavasdaudzveidība lielākoties saskatāma tuvplānā. Nav daudz tālu skatu perspektīvu ar noslēdzošām dominantēmielās (Dubultu baznīca). Pilsētas panorāmu un siluetu var novērtēt galvenokārt skatos no pludmales unLielupes krasta. Svarīgākie skatu punkti, no kuriem paveras Jūrmalas panorāma, siluets un pilsētbūvnieciskieakcenti, ir atzīmēt teritorijas plānojuma sastāvā veiktajā pilsētainavas analīzē. Tās mērķis ir sniegt pārskatupar Jūrmalas pilsētainavu (panorāmu) no dažādiem iespējamiem uztveres punktiem.No visām apskatītajām pilsētainavām par Jūrmalai īpaši nozīmīgām un raksturīgāmuzskatāmas: Jūras krasta panorāma, t. Sk.:skatā no pludmales jebkurā Jūrmalas vietā;skatā no Rīgas jūras līča (braucot, piemēram, ar kuģīti). Lielupes līkums starp Dubultiem un Majoriem no jebkura skatu punkta. „Pilsētas vārtu” panorāmas, t. Sk.:galvenie „vārti” abpus dzelzceļa un autotiltam – Lielupē;„vārti” uz Ventspils šosejas – pagrieziens uz Sloku;„vārti” uz Talsu šosejas – pie Jaunķemeriem. Galveno transporta maģistrāļu perspektīvas, t. Sk.:centrālo ielu perspektīvas;dzelzceļa sliežu ceļu perspektīvas Majoru – Dubultu posmā.153

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsŠo pilsētas panorāmu saglabāšanai un katras jaunas lielmēroga attīstības iecerespamatojumam prognozējamajā ainavas uztveramības zonai būtu vēlams izstrādāt vizuālās ietekmesanalīzi no raksturīgiem skatu punktiem. Tādejādi ir iespējams izvērtēt ieceres iespaidu uzpilsētbūvniecisko struktūru raksturīgajām pilsētainavām.Risinājumi un ieteikumi: Ņemot vērā pilsētainavas vērtējumu, teritorijas zonējumā un teritorijas izmantošanas un apbūvesnoteikumos ir noteiktas vietas, kur apbūves iecerēm izstrādājama vizuālās ietekmes analīze.Nozīmīgākajos mezglos risinājumu izvēlas, rīkojot arhitektūras un pilsētbūvniecības konkursu. Turpmākajā plānošanas procesā, pēc plānojuma apstiprināšanas, nepieciešams veidot atsevišķutematisko plānojumu „Jūrmalas pilsētainavas”.9.2. Uztveres punktu identifikācija un vērtējums9.1.1. RĪGAS JŪRAS LĪČA AINAVAPilsētai izteikti unikāla un tās izstiepto raksturu pasvītrojoša ir Rīgas jūras līča krasta ainava. Tāuztverama no dažādām līča piekrastes vietām un ir katrreiz mainīga, no katras vietas citāda. Visā līčagarumā uztverams liedags ar priežu meža līniju fonā, ko vietām, paceļoties virs koku galotnēm vai„iznākot” pludmalē, pārtrauc lielmēroga (galvenokārt viesnīcu) būves.Rīgas jūras līča panorāma skatā no pludmalesūdensatrakciju parka “Nemo” apkaimēRīgas jūras līča panorāma skatā no Dubultupludmales Slokas ielas apkaimē9.1.2. LIELUPES LĪKUMS STARP DUBULTIEM UN MAJORIEMOtru nozīmīgāko pilsētas panorāmu iezīmē Lielupes līkums starp Dubultiem un Majoriem.Izteiksmīgā lokveida panorāma uztverama no dažādām Lielupes krastmalas vietām. Šī pilsētas daļavienlaikus ir gan Jūrmalas centrs, gan arī viduklis – šaurākā vieta starp upi un jūru. Arī šai panorāmairaksturīga mežu līnija, virs kuras izklaidus paceļas lielmēroga būves, ar priekšplānā pamīšus izvietotāmdažām vēsturiskajām būvēm, piemēram, Dubultu luterāņu baznīcu vai viesnīcu „Majori” unizteiksmīgām jaunbūvēm, piemēram, Majoru pamatskolas sporta zāli. Ainavas dinamiskais elementsšajā panorāmā ir vilcieni, kas kursē pa dzelzceļu gar Lielupes krastu. Būtiski, ka Jūrmalas panorāmapat 270 o plašā leņķī lieliski uztverama no pretējā krasta, kas atrodas Salas pagasta teritorijā.154

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsSkats uz Majoriem pāri Lielupes līkumam unBaņķim no Slokas ielas apkaimes pie Dubultukapiem9.1.3. PILSĒTAS VĀRTU PANORĀMALielupes līkums skatā no piestātnes Rīgas ielasgalāPilsētas panorāma, ko pirmo ierauga Jūrmalas apmeklētāji iebraucot pa pilsētas vārtiem –šķērsojot dzelzceļa tiltu un auto tiltu. Šai panorāmai patlaban nav izteikta silueta un tās nozīmībuakcentējošu objektu, izņemot Līvu akvaparku, kas ar krāsainajām nobraucienu caurulēm fasādē vēstapar sagaidāmajiem ūdenspriekiem un jautrību.Jūrmalas Lielupes krasta panorāma skatā no autotiltaJūrmalas Lielupes krasta panorāma skatā nouzbēruma pirms dzelzceļa tilta9.1.4. SLOKAS PAPĪRFABRIKAKā pagājušās godības un uzplaukuma atblāzma un daudziem atpazīstams vaibsts Jūrmalasvaigā ir Lielupes panorāma ar Slokas papīrfabrikas korpusiem un skursteņiem. Šī panorāma vienlīdzlabi uztverama gan no Tītara dambja un bijušās pārceltuves vietas Salas pagasta pusē, gan noVentspils šosejas, braucot pāri Lielupes tiltam, gan no dažādām vietām Lielupes kreisajā krastā –piemēram, no dambja pie Vecslocenes upītes ietekas vai no krastmalas pie Tirgus laukuma pašāSlokas centrā.Lai arī Slokas papīrfabrikas ģindenis ir izteiksmīgs, kaut spokains pilsētas panorāmaspapildinājums, tuvā nākotnē būvēm neatrodot piepildījumu „otrai dzīvei”, fabrikas brūkošās būves nevien apdraudēs apkārtnes iedzīvotājus, bet arī pievilinās apšaubāmus sabiedrības elementus.Neskatoties uz industriālā mantojuma vērtībām, specifiskās novietnes dēļ fabrikai ir maz cerību uz kādualternatīvu kustību interesi. Tādejādi fabrikas tēls agri vai vēlu saglabāsies vien vēstures fotogrāfijās un155

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsiespējams, kā vienīgā norāde uz agrāko godību paliks fabrikas skurstenis. Kā īpaši šī laika akcentifabriku skursteņi arī daudzviet citās pilsētās kļuvuši par pieminekļiem agrākajai industriālajai rosībai.Slokas papīrfabrikas panorāma skatā no Tītaradambja Salas pagastāSlokas papīrfabrikas panorāma skatā no dambja pieVecslocenes upītes ietekas9.1.5. SKATS NO RĪGAS JŪRAS LĪČAPanorāmas skats no Rīgas jūras līča – lai arī no jūras puses paveras nedaudz atšķirīgapanorāma, tomēr kopumā tā vērtējama līdzīgi kā panorāma, kas visā līča piekrastē paveras nopludmales – par pilsētas klātbūtni liecina vien dažas lielās būves, kas paceļas pāri priežu galotnēm.9.1.6. CITI PANORĀMAS SKATICiti uztveres punkti Lielupes labajā krastā – panorāmas skati uz Jūrmalu paveras no vairākāmvietām, kur Jūrmalas apvedceļš (A10) pietuvojas Lielupei. Tāda vieta ir gan pie Varkaļu kanāla, kas irJūrmalas teritorija, gan pie Spuņņupes, kas jau atrodas Salas pagasta teritorijā.Skats pār Lielupi no Varkaļu kanāla labā krastaSkats pār Lielupi no Spuņņupes kreisā krasta9.1.7. IELU PERSPEKTĪVASIelu perspektīvas – tā kā Jūrmala faktiski ir pilsēta mežā, tad arī taisnajos ielu posmos pāri kokulapotnēm, bet visbiežāk – mūžzaļajām priežu galotnēm nekādas augstbūvju aprises neizceļas, jo tāspārsvarā nav izvietotas tieši pie ielu sarkanajām līnijām. Tā veidojas atpazīstamā, nereti mazpilsētuatgādinošā Jūrmalas ainava ar kūrorta pilsētas un vasaras apbūves raksturu, papildinātu ar lieliemmežu masīviem, šaurām neasfaltētām ieliņām un mazām bodītēm. Perimetrālās apbūves fragmenti156

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsatrodami vien Slokas vecpilsētā un Dzintaros Jomas ielā. Brīvstāvošas ēkas raksturīgas ne tikaisavrupmāju un vasarnīcu rajonos, bet arī Kauguros, kur piecu un deviņu stāvu daudzdzīvokļu mājasielu perspektīvās eksponējas perpendikulāri ielai.Lienes ielas perspektīva, Rīgas virziensMellužu prospekta perspektīva, Kauguru virziens9.1.8. DZELZCEĻŠ UN SLIEŽU CEĻIDzelzceļš ir Jūrmalai nozīmīgs transporta veids, tādēļ arī paši sliežu ceļi veido pilsētairaksturīgu panorāmu, kas uztverama gan no dzelzceļa stacijām, gan sliežu šķērsojumiem (pārvadiem,pārejām, pārbrauktuvēm), gan arī no dzelzceļam paralēli izvietotajām ielām. Arī šajās panorāmāsdominē koku „zaļā siena” ar atsevišķu ēku aprisēm virs un starp to. Pierasta ainava ir pa vilciena loguredzamie nereti nekoptie savrupmāju aizmugures pagalmi.Tā kā pats dzelzceļš vietām ir Jūrmalas panorāmas dinamiskais elements, tad arī dzelzceļaainava var būt mainīga, dinamiska un nepārtrauktā attīstībā iesaistīta. Dzelzceļa industriālais iespaidsnav viegli labojams pamestajās ražošanas teritorijās, kurpretim vismaz pilsētas respektablais centrs līdzDubultu stacijai ir pelnījis vizuāli pievilcīgu, koptu un par ekonomiski attīstītas tūrisma pilsētas dzīvivēstošu dzelzceļa apkārtni.Sliežu ceļi Smilšu ielas pārejas tuvumāSliežu ceļi skatā uz Majoru staciju9.1.9. DABAS PANORĀMADabas panorāma – tā kā Jūrmala ir ļoti zaļa pilsēta ar plašām dabas teritorijām, tajā skaitādaudzām īpaši aizsargājamām, par pilsētas identitātes zīmi uzskatāma gan jūra, pludmale un kāpas,gan Lielupes krasts ar ūdens ainavu un palienu pļavām, gan pilsētas meži un parki. Dabas elementi157

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsdažkārt spēcīgāk kā apbūve nosaka pilsētas ainavas raksturu, īpaši mazajās ainavu telpās un tuvajosskatos. Kā visu pilsētas ainavu pamats un vienlaikus – fons vērtējami meži kā ēnains patvērumssvelmainā saulē, kā arī jūras un Lielupes krasta plašās panorāmas ar efektīgo, mūžam mainīgo ūdensspoguli.Vairākums dabas teritoriju jau tiek aizsargātas sugu un biotopu saglabāšanai. Izvērtējot dabaselementus pilsētas ainavas kontekstā, to nozīmība nosakāma saistībā ar konkrētajā teritorijā iecerētoattīstības koncepciju. Vai dabas objekts un apkārtējā teritorija būtu jāaizsargā kā pilsētai raksturīgās unvērtīgās ainavas sastāvdaļa, jeb dabiska, neskarta, pat mežonīga dabas teritorija drīzāk papildina jaunuattīstības ieceri – tas izvērtējams katrā gadījumā individuāli ar apbūves priekšlikumu, detālplānojumu,vai vizuālās ietekmes analīzi.Skats pār Lielupi uz Balto kāpu no Tīklu ielasapkārtnes BuļļuciemāSkats uz Lielupes grīvas pļavām no Tīklu ielasapkārtnes Buļļuciemā9.1.10. NEPARASTĀS SKATU PERSPEKTĪVASNeparastās skatu perspektīvas – staigājot vai braucot reizēm pamanāmas kādas īpašas, noapbūves vai stādījumiem brīvas zonas, kas atklāj skatus uz nozīmīgiem vai izteiksmīgiem objektiem,piemēram, Dubultu luterāņu baznīcu.Lai īpašās skatu vietas identificētu, veicama papildus izpēte. Tikai tādā gadījumā iespējamsnozīmīgās skatu vietas aizsargāt un tām uzstādīt kādus īpašus noteikumus.Skats uz Dubultu baznīcu no Slokas ielasSkats pāri Lielupes līkumam uz Majoru vēsturiskoapbūvi158

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums9.1.11. ARHITEKTŪRAS OBJEKTIĶemeru viesnīca – īpaša būve, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas būtiska kāpanorāmas centrālais elements.Ķemeros definējami raksturīgie un nozīmīgie skatu leņķi, kur šī panorāma aizsargājama (noūdenstorņa skatu laukuma, no viesnīcas parka), nepieciešamības gadījumā pieprasot veikt vizuālāsietekmes analīzi.Skats uz Ķemeru viesnīcu no ūdenstorņa skatulaukumaSkats uz Ķemeru viesnīcu un parku no putnalidojumaDzintaru koncertzāle – atzīmējama kā īpašs objekts, kas tomēr īsti nevienā pilsētas panorāmāneeksponējas. Izņēmums varētu būt Turaidas iela.Dzintaru koncertzāleDzintaru koncertzāles mazā zāle159

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums9.1.12. NAKTS PANORĀMANakts panorāma – būtiska kūrortpilsētas vizītkarte.Turaidas ielas izgaismojumsJomas ielaStrūklakas Turaidas ielā Dubultu luterāņu baznīca Slokas stadions9.1.13. JŪRMALAS PANORĀMA GLOBĀLAJĀ TĪMEKLĪGoogle meklētāja piedāvātie ”Jūrmalas panorāmas” attēli160

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums10. Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums 1995.–2007.(2009.)10.1. Apbūves noteikumu izvērtējumsPirms jaunā teritorijas plānojuma risinājumu sagatavošanas tika veikts spēkā esošā teritorijasplānojuma izvērtējums gan pēc formas, gan satura. Spēkā esošo detālplānojumu izvērtējuma tabulaietverta pielikumā 10.1.Šobrīd pašvaldības saistošo noteikumu saturā ietveramos regulējamos jautājumus nosakaMinistru kabineta 19.10.2004. noteikumu Nr. 883 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi”25.punkts, kas izstrādāts, par pamatu ņemot 1997. gadā sagatavoto metodisko materiālu „N pilsētasapbūves noteikumi” (autori: E.Bērziņš, S.Grīnbergs). Jūrmalas pilsētas teritorijas izmantošanas unapbūves noteikumu 1995. – 2007.(2009.) g. Struktūra sakārtota atbilstoši minētā normatīvā aktaprasībām, nodaļu un apakšnodaļu nosaukumos lietojot tādu pašu terminoloģiju kā normatīvajā aktā.Noteikumi sastāv no trīs galvenajām daļām. Tās ir:1) prasības, kas attiecas uz visu pilsētas teritoriju un visiem zemes īpašniekiem;2) prasības, kas noteiktas atsevišķām pilsētas teritorijas daļām – teritorijas plānojuma grafiskajādaļā noteiktajām zonām;3) būvtiesību īstenošanas kārtība.Šāds pamatprincips izmantots arī jaunajā teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumuprojektā. Noteikumu projekta vispārīgās daļas atšķirības no esošajiem noteikumiem nosaka galvenokārtvispārējie tiesību principi, kas ietverti Administratīvā procesa likumā, Ministru kabineta 2009. gada 3.februāra noteikumos Nr.108 „Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” ietvertās prasības unjuridiskās tehnikas nosacījumi.Esošo noteikumu un jauno noteikumu projekta ievaddaļā sniegts terminu skaidrojums. Tasnepieciešams, jo daudzi plānošanā nozīmīgi jēdzieni nav skaidroti citos normatīvajos aktos vai tieklietoti specifiski – šo noteikumu izpratnē. Jauno noteikumu projektā terminu skaidrojuma sadaļa irsalīdzinoši īsāka, jo kopš Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma 1995. – 2007.(2009.) g. Pieņemšanasvirkne jēdzienu ir ietverti likumos un Ministru kabineta noteikumos. Galvenās noteikumu prasībasizklāstītas tālāk, uzsverot atšķirības esošajā plānojumā un jaunajā priekšlikumā.Prasības zemes vienību veidošanai: - to lielumiem, dalīšanai, apvienošanai un robežu maiņai.Jaunajos noteikumos integrēta arī esošā zemes vienību veidošanas saistošās karte, kura satur grafiskoinformāciju par jaunveidojamo zemes vienību minimālajām platībām un teritorijām, kur zemes vienībuveidošanai obligāti izstrādājams detālplānojums. Esošajos noteikumos šāda grafiskā daļa attiecāsgalvenokārt uz dzīvojamās apbūves teritorijām, bet jauno noteikumu projektā izstrādāts grafiskaismateriāls visai pilsētai.Visā Jūrmalas pilsētas atļautā izmantošana neatkarīgi no teritorijas plānojumā noteiktās zonas:- inženierkomunikāciju un ielu izbūve, apstādījumu veidošana, autostāvvietu ierīkošana pie objektiem,kam tās nepieciešamas, teritoriju inženiertehniskā sagatavošana.Visā Jūrmalas pilsētas aizliegtā izmantošana – nepiemērotu un vidi degradējošu būvju,mehānismu un konstrukciju izmantošana mājoklim un citām funkcijām, derīgo izrakteņu ieguve; jaunajānoteikumu projektā – arī soda izciešanas vietu ierīkošana, rūpnieciskā ražošana, kam nepieciešama Akategorijas piesārņojošas darbības atļauja, dzīvnieku kapsētu ierīkošana.Prasības piekļūšanai ietver nosacījumus piebraukšanas iespēju nodrošināšanai būvēm;esošajos noteikumos – arī nosacījumus paredzēt pilsētas inženierkomunikāciju pārvietošanu ārpusapbūves teritorijām, izbūvējot tās teritorijā starp sarkanajām līnijām un prasības nodrošināt videspieejamību. Noteikumu projektā prasības pamatā saskan ar esošajām – tās ietver minimālosnosacījumus pieslēgumu un piebraucamo ceļu izbūvei, lai drīkstētu veidot jaunu zemes vienību vai veiktbūvniecību – jābūt piebraukšanas iespējām līdz publiski pieejamai ielai (ceļam); jānodrošina iespējapiebraukt operatīvajam transportam. Vides pieejamības prasības nav ietvertas, tās nosaka citinormatīvie akti.Apbūves rādītāji esošajos noteikumos ir skaidroti lietoto terminu sadaļā, bet noteikumu projektāir ietvertas arī to aprēķināšanas formulas (projektā – apbūves parametri). Ietvertas arī prasības attiecībāuz aprēķina vienību (pamatā rādītājus aprēķina vienas zemes vienības ietvaros). Tāpat kā esošajā161

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsteritorijas plānojumā arī jaunajos noteikumos ietverts izņēmuma nosacījums – zemes vienībās, kurāsizvieto inženiertehniskās infrastruktūras objektus, apbūves parametrus nenosaka.Prasības būvju atbilstība zemes vienības robežām un būvlaidei ietver nosacījumus būvjuminimālajam attālumam no dažādas kategorijas ielu sarkanajām līnijām un pludmales (kāpu būvlaide).Esošajos noteikumos ietvertas arī prasības Lielupes krasta būvlaidei un attālumiem no dzelzceļa. Abosnoteikumos ietverti nosacījumi attiecībā uz ēku izvietojumu zemes vienībā un ēku augstumaierobežojumiem atkarībā no attāluma līdz robežai.Attālumi starp ēkām un būvēm. Esošajos noteikumos sniegta atsauce uz būvnormatīvuprasībām, bet noteikumu projektā ietvertas prasības komforta attālumiem starp daudzdzīvokļu ēkāmatkarībā no to stāvu skaita un savstarpējā novietojuma. Esošajos noteikumos šīs prasības ir noteiktassadaļās, kas apraksta nosacījumus konkrētu zonu izmantošanai.Maksimālais ēku un citu būvju augstums un stāvu skaits. Noteikumu projektā saglabāta esošonoteikumu struktūra – noteiktas būvju augstuma aprēķināšanas metodes, izņēmumi attiecībā uztehnoloģiskām būvēm, uz kurām neattiecas augstuma ierobežojumi. Ietvertas prasības attiecībā uz ēkumaksimālo augstumu atkarībā no attāluma līdz zemes vienības robežai. Ieviests pilsētbūvnieciskāakcenta – paaugstinātas apbūves – jēdziens, šo būvju izvietojuma kompozicionālie principi, prasībaskonkrētu risinājumu izstrādāšanai (arhitektūras konkurss).Prasības ēku fasādēm, funkcionāliem elementiem un pilsētas vides dizainam jauno noteikumuprojektā strukturāli pārskatītas un saīsinātas. Atstāti nosacījumi, kas attiecas uz apbūvi, tostarp kultūrasmantojuma saglabāšanu, pilsētas vides veidošanu. Nav ietvertas namīpašumu apsaimniekošanasprasības, kas ir citu saistošo noteikumu objekts. Noteikumu projektā, tāpat kā esošajos noteikumos,noteiktas prasības žogu izvietojumam, dimensijām, stilistikai, robežžogu izbūves kārtībai; teritorijas,kuras aizliegts nožogot.Būvju izvietojums zemes vienībā. Pagalma noteikumi, priekšpagalms – tāpat kā esošajosnoteikumos, noteikumu projektā noteiktas vispārīgās prasības būvju izvietojumam zemes vienībā.Pagalma daļas (galvenokārt – priekšpagalma) izmantošanas vispārīgās prasības.Transporta sadaļas struktūra ir ievērojami koriģēta. Mainīta ielu klasifikācija, lai gan pagaidāmvalstī vienotas ielu klasifikācijas nav. Ielu klasifikācija izstrādāta, ņemot vērā jaunās normatīvo aktuiestrādnes (A, B, C, D1, D2, E kategorijas iela (ceļi)). Prasības ielu šķērsprofilu projektēšanai ietvertastabulās, kur noteikti ielu elementu parametri. Ielas šķērsprofilu veido atbilstoši plānotajai ielas funkcijai,par pamatu ņemot tabulā noteiktos elementu profilu platumus. Nodaļa papildināta ar vispārīgajāmprasībām ūdenstransportam un īpašā režīma zonai transportlīdzekļu iebraukšanai pilsētā. Pārskatīts unkoriģēts autonovietņu normatīvs, atbilstoši LVS normām un faktiskajai situācijai – nepieciešamībai.Noteikumi papildināti ar sadaļu, kurā noteiktas prasības attiecībā uz Valsts un pašvaldībasfunkciju veikšanai nepieciešamām teritorijām – pašvaldībai piederošām zemes vienībām, kasnepieciešamas publiskās infrastruktūras objektiem, satiksmes un inženierkomunikāciju izbūvei unapsaimniekošanai, ir noteiktas kā teritorijas pašvaldības autonomo funkciju nodrošināšanai. Noteikumupielikumā pievienots to saraksts.Strukturāli atšķirīgākā jauno noteikumu projekta daļa „Prasības atsevišķu pilsētas daļuizmantošanai”. Atbilstoši Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumam 1995.-2007. ar grozījumiem līdz 2009.gadam, viena veida funkcionālās izmantošanas un apbūves noteikumi lielākoties ir vienādi visā pilsētā,neatkarīgi no to atrašanās vietas, piemēram, prasības Darījumu teritorijām (D) ir vienādas gan pilsētascentrā, gan Kūdrā. Atšķirības atzīmētas kā izņēmumi un papildinājumi vai atsauces uz citām noteikumunodaļām.Jauno noteikumu projektā zonu klases ir ģeneralizētas, bet izmantošanas noteikumi izstrādātidetalizētāki. Tas panākts, plānošanas mērķiem pilsētā izdalot 18 daļas un izstrādājot noteikumusfunkcionālajai zonai, kas atrodas konkrētajā pilsētas daļā, tādejādi ievērtējot lokālās apbūves īpatnībasun citas specifikas lietas, piemēram, atrašanos pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā.Sagatavojot teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus konkrētai pilsētas daļai, tiekpanākta iespēja izvairīties no nepiemērotu atļauto izmantošanu un parametru noteikšanas nepiemērotāvietā, kas bija parādījies atsevišķās Jūrmalas pilsētas daļās, piemēram, mazstāvu daudzdzīvokļu mājuapbūves iespēja homogēnās savrupmāju teritorijās. Izvērtējot atļautās izmantošanas, tika konstatēts, kaliela daļa atļautās izmantošanas bija iespējams realizēt visās pilsētas apbūves teritorijās, neatkarīgi nonoteiktās zonas.162

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums10.2. Funkcionālo zonu salīdzinājumsDzīvojamās apbūves teritorijasJūrmalas pilsētā ir noteiktas 4 veidu dzīvojamās apbūves teritorijas:- Savrupmāju apbūves teritorijas (DzS)- Priežu parka apbūves teritorijas (DzP)- Mazstāvu apbūves teritorijas (DzM)- Daudzstāvu daudzdzīvokļu māju apbūves teritorijas (DzD)1995-2007 (2009) 2011-2023Savrupmāju dzīvojamās teritorijasSavrupmāju(Dz)teritorijas (DzS)apbūvesSavrupmāju dzīvojamā teritorija (Dz) nozīmēzemesgabalus, kur primārais zemesizmantošanas veids ir savrupmāju (viena dzīvokļavai divu dzīvokļu dzīvojamās mājas vaivasarnīcas), dvīņu māju (bloķētu divu dzīvokļudzīvojamās mājas, kurās katram dzīvoklim ir savsjumts un sava atsevišķa ieeja) apbūve, betsekundārais – cita atļautā izmantošana.Savrupmāju apbūvesteritorijas krasta kāpuaizsargjoslā(DzSK)Savrupmāju apbūves teritorijas (DzS) ir noteiktasar mērķi saglabāt un veidot brīvstāvošu viena līdzdivu stāvu individuālo māju apbūvei piemērotuteritoriju un nodrošināt savrupmāju rajoniemraksturīgo dzīves vidi un dzīves telpas kvalitātiklusumu,privātumu, augstu dārzu un apstādījumuīpatsvaru.Visās Savrupmāju apbūves teritorijās ir noteikta atļautā izmantošana savrupmāja (viena dzīvokļa māja,divu dzīvokļu māja, vasarnīca, dvīņu māja, ar 12 vai 10 m augstumu un vidējo blīvumu- 25%), kā tas irarī spēkā esošajā plānojumā, tomēr ne visās savrupmāju teritorijās ir atļautas rindu mājas, kā tas bijalīdz šim, bet ir atļautas kādā no pilsētas daļām, ņemot vērā to iederību apkārtnes kontekstā.Pakalpojumu objektu izveide, atkarībā no pilsētas daļas, pieļaujama izstrādājot detālplānojumu, līdzīgi,kā tas bija noteikts savrupmāju apbūves teritorijās arī spēkā esošajā plānojumā, tādejādi aizsargājotsavrupmāju teritorijām raksturīgo dzīves stilu. Šāda veida atļautās izmantošanas pieļaušanu vainepieļaušanu, būtu izdiskutējama konkrētajā pilsētas daļā ar savrupmāju apbūves teritorijuiedzīvotājiem.Kā īpašas savrupmāju apbūves teritorijas ir noteiktas „Savrupmāju apbūves teritorijas krasta kāpuaizsargjoslā (DzK)”, ko nosaka šo teritoriju īpašā atrašanās vieta, t.i., krasta kāpu aizsargjosla. Šādasteritorijas ir noteiktas gar Kāpu ielu un Kaugurciemā, kurās kā atļautā izmantošana ir noteiktasavrupmāja, Kaugurciemā, ņemot vērā īpašos apstākļus, arī viesu nams, bet nav pieļaujama cita veidadarījumu objektu apbūve. Savrupmāju apbūves teritorija krasta kāpu aizsargjoslā (DzK) noteiktaspašreiz jau apbūvētājā krasta kāpas daļā. Nosakot prasības šo teritoriju izmantošanai, īpaša uzmanībavērsta uz saudzīgu attieksmi pret pilsētas saglabātajām dabas vērtībām un kultūras mantojumu:reljefu, zemsedzi, kāpu priedēm, tradicionālo apbūvi un vēsturisko plānojuma struktūru.1995-2007 (2009) 2011-2023„Priežu parka” rajons ar apbūviPriežu parka apbūves(P)teritorija (DzP)„Priežu parka” rajons ar apbūvi (P) nozīmēzemesgabalus, kur primārais zemesizmantošanas veids ir savrupmāja priežu mežā,bet sekundārais – cita atļautā izmantošanaPriežu parka apbūves teritorijas (DzP) ir plānotasretinātai savrupmāju apbūvei, iespējamisaglabājot meža biotopus. Tās paredzētassavrupam un klusam dzīves veidam, konodrošina plaša privātā ārtelpa.Priežu parka apbūves teritoriju atšķirība no savrupmāju apbūves teritorijām ir priežu meža ekosistēma,kas ir būtiskākā šo teritoriju vērtība. Tās ir pārmantotas jaunajā teritorijas plānojumā, ietverot prasībusaglabāt priežu mežam raksturīgo ekosistēmu, nosakot salīdzinoši lielākas zemes vienību minimālāsplatības un zemāku apbūves blīvumu kā savrupmāju apbūves teritorijās.163

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsLielākoties priežu parka apbūves teritorijas ir saglabātas nemainīgas kā esošajā plānā, izņemotteritorijas zem dzelzceļa pie Valteriem un Krastciema (pilsētas daļa nr.8), kuras ir iekļautas savrupmājuapbūves teritoriju zonā (8DzS), ņemot vērā reālo situāciju (zemes vienību lielumus, teritorijasfragmentētību), tomēr šajās teritorijās joprojām ir noteikta prasība saglabāt priežu mežam raksturīgobiotopu.Visās Priežu parka apbūves teritorijās (DzP) atļauts būvēt savrupmājas, savukārt pakalpojumu objektiatļauti tikai atsevišķas pilsētas daļās, ja šāds risinājums ir pamatojams detālplānojumā.1995-2007 (2009) 2011-2023Mazstāvu dzīvojamās teritorijasMazstāvu daudzdzīvokļu(DzM)māju apbūves teritorijaMazstāvu dzīvojamās teritorijas (DzM) nozīmēzemesgabalus, kur primārais zemesizmantošanas veids ir mazstāvu daudzdzīvokļumāju, dvīņu vai rindu māju apbūve, betsekundārais – cita atļautā izmantošana(DzM)Mazstāvu daudzdzīvokļu māju apbūves teritorijas(DzM) ir plānotas ar mērķi veidot Jūrmalasapbūves mērogam atbilstošas kompaktas unracionālas mājokļu grupas, kuru augstumsnepārsniedz 3 stāvus. Teritorijās atļauts izvietotarī pakalpojumu objektus, nodrošinotiedzīvotājiem nepieciešamās sadzīves ērtības.Mazstāvu dzīvojamās teritorijas ir pārejas forma starp savrupmāju un daudzstāvu daudzdzīvokļu mājuapbūves veidu un dzīves vidi. Kopumā mazstāvu apbūves teritorijas nav raksturīgākais apbūves veidsJūrmalā un esošajā plānā tādu ir salīdzinoši nedaudz. Ņemot vērā, ka jaunie mazstāvu apbūvesprojekti ir bieži kritizēti un noveduši pie konfliktiem, mazstāvu apbūves teritoriju īpatsvarapalielināšana, salīdzinot ar esošo plānojumu, nav paredzēta.1995-2007 (2009) 2011-2023Daudzstāvu dzīvojamās teritorijas(DzD)Daudzstāvu dzīvojamā teritorija (DzD) nozīmēzemesgabalus, kur primārais zemesizmantošanas veids ir dzīvojamā apbūve,galvenokārt ar daudzstāvu daudzdzīvokļu mājāmar īres vai privātiem dzīvokļiem, bet sekundārais –cita atļautā izmantošana, kas izvietojamadzīvojamo māju pirmajos stāvos, piebūvētadzīvojamai mājai vai atrodas tajā pašāzemesgabalā un nerada būtisku piesārņojumu.Daudzstāvu daudzdzīvokļumāju apbūves teritorija (DzD)Daudzstāvu daudzdzīvokļu māju apbūvesteritorijas (DzD) ir plānotas daudzdzīvokļu māju arčetriem un vairāk stāviem apbūvei, lainodrošinātu pilsētas iedzīvotājus ar dzīvojamoplatību, kvalitatīvu inženiertehnisko apgādi,dzīves telpas un pakalpojumu pieejamību tuvutransporta maģistrālēm un sabiedriskajamtransportam. Lielākā daļa šo teritoriju jau irapbūvētas.Daudzstāvu daudzdzīvokļu apbūves teritorijas saglabājas pamatā atbilstoši esošajam plānojumam –saistībā ar esošajām teritorijām Kauguros, Bulduros u.c. Jaunajā plānojumā zonas ir precizētas, bet toīpatsvars netiek palielināts. Bez izmaiņām tiek pārmantota šo teritoriju atļautā izmantošana unapbūves parametri (t.i. dzīvojamā māja augstumā līdz 10 stāviem, pakalpojumu objektu izvietošanasiespējas ēku pirmajos stāvos).164

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsPakalpojumu/darījumu objektu apbūves teritorijas ir noteiktas, lai veidotu dzīvotspējīgu,dinamisku pilsētvidi, daudzveidīgai uzņēmējdarbībai piemērotas teritorijas. Lielākajā daļā teritoriju iratļauta arī dzīvojamā funkcija, tomēr iedzīvotājiem jārēķinās ar pilsētas centram raksturīgu vidi,piemēram, paaugstinātu trokšņa līmeni un lielākām transporta plūsmām.1995-2007 (2009) 2011-2023Jauktas darījumu, atpūtas unJauktas dzīvojamāsdzīvojamās teritorijas (J)apbūves teritorijas (JDz)Jauktas atpūtas un dzīvojamāsJauktas dzīvojamāsteritorijas Rīgas jūras līča krastakāpu aizsargjoslā (JK)apbūves teritorijas krastakāpu aizsargjoslā (JDzK)Jauktas darījumu, atpūtas un dzīvojamās teritorijas(J) nozīmē zemesgabalus, kur primāraisizmantošanas veids ir darījumu, tirdzniecībasun/vai apkalpes iestāžu, atpūtas iestāžu unsavrupmāju apbūve, bet sekundārais – cita atļautāizmantošanaJauktas atpūtas un dzīvojamās teritorijas Rīgasjūras līča krasta kāpu aizsargjoslā (JK) nozīmēzemesgabalus, kur primārais zemes izmantošanasveids ir atpūta un ar to saistīts pakalpojumuobjekts, bet sekundārais – cita atļautā izmantošanaJauktas dzīvojamās apbūves teritorijas (JDz)ir plānotas, lai veicinātu vietējo pakalpojumucentru veidošanos un pastāvēšanu, kasnepieciešami tuvējo dzīvojamās apbūvesteritoriju iedzīvotājiem. Līdztekus dzīvojamāmēkām šajās zonās ir atļauta nelielu tirdzniecībasun pakalpojumu objektu attīstība.Jauktas dzīvojamās apbūves teritorijaskrasta kāpu aizsargjoslā (JDzK) noteiktas, laiuzsvērtu šo teritoriju nozīmību pilsētas vidē,tādejādi veicinot šo teritoriju saudzīguapsaimniekošanu un izmantošanu.Teritorijas, kurās ir pieļaujama gan dzīvojamo, gan darījumu objektu apbūve, pilsētas ietvaros irsamazinātas, galvenokārt teritorijās, kurās jau šobrīd ir izveidojusies homogēna savrupmāju apbūvesvide un nav nepieciešams un vēlams tanī iekļaut citus izmantošanas veidus.Kā Jauktas dzīvojamās teritorijas noteiktas vietas, kuras varētu veidoties kā vietējie pakalpojumucentri, piemēram, teritorija ap Mellužu estrādi, vai jau šobrīd ir izveidojušies un varētu turpinātattīstīties kā aktīvāka pilsētas vide, piemēram, pilsētas centrs Majoros, Dzintaros.1995-2007 (2009) 2011-2023Darījumu iestāžu teritorijas (D)Darījumu iestāžu teritorijas (D) nozīmēzemesgabalus, kur primārais zemes, ēkas un citasbūves vai tās daļas izmantošanas veids ir darījumu(komerciāla rakstura) iestādes – bankas, viesnīcas,biroji, kantori, tirdzniecības un/vai pakalpojumuiestādes, kongresu, konferenču, izklaides unatpūtas iestādes, kā arī citu komerciāla raksturaiestāžu izvietošana, kas neietvervairumtirdzniecību, bet sekundārais – cita atļautāizmantošana.Jauktas darījumu apbūvesteritorija (JD)Jaukta darījumu apbūves teritorija (JD) irnoteiktas daudzfunkcionālai komerciālu unsabiedrisku uzņēmumu attīstībai. Šo teritorijugalvenie atļautās izmantošanas veidi ir saistīti artirdzniecības, pakalpojumu un citām publiskāsfunkcijām. Teritorijās tiek ierobežota dzīvojamāsapbūves attīstība, tajās aizliegts veidotražošanas uzņēmumus.Darījumu iestāžu teritorijas bija paredzētas intensīvas uzņēmējdarbības veikšanai, neparedzotdzīvojamo funkciju, kas mūsdienu tirgus situācijā, ne vienmēr ir pareizs risinājums, jo pilsētas vidiveido dažādu funkciju optimāls apvienojums. Arī jaunajā plānojumā ir pilsētas daļas, kurās Jauktāsdarījumu teritorijās ir paredzētas tikai darījumu funkcijas, piemēram, vietās pie pludmales, kā arī citāssabiedrībai nozīmīgās vietās, savukārt pilsētas vārtos pie Priedaines ir pieļauta arī dzīvojamā funkcija,bet atšķirībā no Jauktām dzīvojamām teritorijām, tā iespējama daudzfunkcionālu ēku celtniecībasgadījumā, kurā dzīvojamā funkcija nedrīkst pārsniegt 50% .Jāsaka, ka kopumā „tīras” darījumu teritorijas ir saglabājušās līdzšinējā apjomā, t.i., vietās, kurās navpieļaujam dzīvojamās apbūves attīstība ne pie kādiem nosacījumiem.165

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums1995-2007 (2009) 2011-2023Kūrorta teritorijas (K)Kūrorta teritorijas (K1,K2)Kūrorta teritorijas (K) nozīmē zemesgabalus, kurprimārais zemes, ēkas un citas būves vai tās daļasizmantošanas veids ir ārstniecības, rehabilitācijasun atpūtas iestāžu un sporta būvju izvietošana, betsekundārais - cita atļautā izmantošana.Kūrorta teritorijas (K) ir noteikta ar mērķi attīstītJūrmalu kā nozīmīgu kūrorta pilsētu, kas ir viensno svarīgākajiem pilsētas stratēģiskajiemmērķiem. Šīs teritorijas ir noteiktas lielāko esošoun bijušo kūrorta objektu vietās. Kūrortateritorijās atļauts attīstīt ar kūrorta darbībusaistītus pakalpojumus. Jaukta kūrorta teritorijāsir atļauts arī noteikts dzīvojamās funkcijasīpatsvars.Kopumā Kūrorta teritorijas noteiktas jau līdz šim identificētajās Jūrmalai kā kūrortpilsētai nozīmīgajāsteritorijās- Jaunķemeros, Ķemeros, Vaivaros, pilsētas centrā un citur, vienlaikus arī citās teritorijās iruzsvērta nepieciešamība izveidot kūrorta objektus.1995-2007 (2009) 2011-2023Jauktas ražošanas teritorijas (JR)Jauktas ražošanas undarījumuapbūvesteritorijas (JRD)Rūpniecības teritorijas (R)Attīstības teritorijas (A)Jauktas ražošanas teritorijas (JR) nozīmēzemesgabalus, kur primārais zemes, ēkas un citasbūves vai tās daļas izmantošanas veids ir tādaražošanas objekta izvietošana, kas nerada būtiskupiesārņojumu, bet sekundārais - cita atļautāizmantošanaJaukta ražošanas un darījumu apbūves teritorija(JRD), plānota aktīvākai uzņēmējdarbībasattīstībai, tostarp ražošanai.Attīstības teritoriju (A) izveidošanas mērķis iraktivizēt pašlaik degradētu teritoriju, tostarpbijušo ražošanas objektu teritoriju, atgriešanusaimnieciskajā apritē, to revitalizāciju. Laiveicinātu šo teritoriju atjaunošanu, tajās irnoteikts plašs atļauto izmantošanas veiduspektrs un minimāli ierobežojumi attīstībai.Ņemot vērā Jūrmalas kā kūrortpilsētas attīstības virzienu, netiek īpaši paredzētas teritorijas ražošanasattīstībai, ražošanas funkcija tiek noteikta kā vēl viena iespēja teritorijas attīstībai, Teritorijas - bijusīPriedaines atkritumu izgāztuve, bijusī Slokas papīrfabrika, bijušie kūdras lauki Priedainē.1995-2007 (2009) 2011-2023Sabiedrisko iestāžu teritorijas (S) Sabiedriskās apbūvesteritorijas (SA)Sabiedrisko iestāžu teritorija (S) nozīmēzemesgabalus, kur primārais zemes, ēkas un citasbūves vai tās daļas izmantošanas veids kalposabiedriskiem vai sociāliem nolūkiem un ietver arīvalsts un pašvaldības, reliģijas, izglītības, kultūras,zinātnes, ārstniecības, sociālās aprūpes vai citulīdzīgu nekomerciālu iestāžu izvietošanu, betsekundārais ir cita atļautā izmantošana.Sabiedriskās apbūves teritorijas (SA) noteikta armērķi nodrošināt sabiedrībai nozīmīgupakalpojumu pieejamību. Sabiedriskās apbūvesteritorijas vispārīgā gadījumā noteiktaspašvaldības izglītības, kultūras, veselības uncitām sociālo pakalpojumu iestādēm.Jaunajā teritorijas plānojumā, tāpat kā esošajā, sabiedriskās apbūves teritorijas noteiktas saistībā aresošiem pašvaldības funkciju nodrošināšanai vajadzīgiem sociālās infrastruktūras objektiem(izglītības, kultūras u.tml. objektiem).Atšķirībā no esošā plānojuma, komerciāla rakstura objektu teritorijas (kā Līvu akvaparks, Lielupestenisa kortu teritorija) ir iekļauti jauktas apbūves zonās. Detalizētas atļautās izmantošanas noteiktaatbilstoši katra konkrētā objekta funkcijām.166

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsDabas teritorijas ir Jūrmalas kā kūrortpilsētas attīstības pamats, tāpēc arī to izmantošanasnosacījumiem ir jābūt atbilstošiem pilsētas attīstības mērķu sasniegšanai.1995-2007 (2009) 2010-2022„Dabas pamatnes” teritorijasDabas teritorijasSpēkā esošajā plānojumā „Dabas pamatnes” teritorijasietver 11 dažādas dabas teritorijas ar atšķirīgiemnosacījumiem.Ķemeru balneoloģisko resursu aizsardzības josla(ĶB) nozīmē zemesgabalus (vai to daļas), kur primārais iraizsargāt, iegūt un atjaunot ārstnieciskos resursus, regulētšiem resursiem vislabvēlīgāko mitruma režīmu, veiktpasākumu kompleksu nevēlamai minerālūdeņu noplūdei.Ķemeru kurortoloģisko resursu vides saglabāšanasjosla (ĶK) nozīmē zemesgabalus (vai to daļas), kurprimārais ir aizsargāt, atjaunot un racionāli izmantotdabiskos ārstnieciskos resursus, aizsargāt un saglabātPasaules Dabas Fonda projekta ieteiktos dabas objektus,priedei raksturīgos biotopus, reto un aizsargājamo augusugas, kā arī izmantot šo teritoriju kūrorta rekreācijasvajadzībām, ja tas nenonāk pretrunā ar videsaizsardzības prasībām.Rīgas jūras līča pludmale (PL) nozīmē jūras krastasauszemes daļu starp ūdens līmeni un vietu, kur sākasdabiskā sauszemes veģetācijaRīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu mežusaglabāšanas josla (PM) nozīmē zemesgabalus (vai todaļas), skaitot no vienlaidus dabiskās sauszemesveģetācijas sauszemes virzienā, kur primārais irpiekrastes krasta kāpu un mežu aizsardzība pretnevēlamu ārējo iedarbībuLielupes palienes vides saglabāšanas josla (LS)nozīmē zemesgabalus (vai to daļas), kuru dabīgāaugstuma atzīme ir zem 1,5 m un kur primārais iraizsargāt un saglabāt upes palienēm raksturīgo biotopuun reto augu atradnesPilsētas mežu vides saglabāšanas josla (M) nozīmēzemesgabalus (vai to daļas), kur primārais ir pilsētaspublisko meža teritoriju izmantošana atpūtai, veselībasuzlabošanai.Apstādījumi (A) ietver parkus, skvērus, daudzstāvudzīvojamo māju pagalmu apstādījumus, kapsētas, dabīgoAtkarībā no dabiskajiem apstākļiem, dabasvērtībām, aizsardzības statusa un atļautālabiekārtojuma līmeņa ir noteiktas sešuveidu dabas teritorijas:Dabas aizsardzības teritorija (D1)noteiktas īpaši aizsargājamās dabasteritorijās.Dabas teritorijas (D2) noteiktas teritorijās,kur ir konstatēti Eiropas nozīmesaizsargājami dabiskie pļavu un mežabiotopi, kā arī lai saglabātu pilsētas dabiskāsekosistēmas, pilsētbūvniecisko ainavu unvides kvalitāti un nodrošinātu kūrortaresursu un publisko teritoriju pieejamību.Apstādījumu un atpūtas teritorijas (D3)noteiktas, lai nodrošinātu iedzīvotājuveselīgu un aktīvu dzīves veidu – sporta,atpūtas un kultūras aktivitātes brīvā dabā –un veidotu pilsētvidi, pilsētas tēlu.Ūdeņu teritorijas (D4) noteiktas, laiatbilstoši dabiskiem apstākļiem attēlotuvirszemes ūdeņu teritorijas – Lielupi, Rīgasjūras līci, u.c.Pludmale (D5) noteikta, lai veidotupludmalei raksturīgo infrastruktūru ar mērķimazināt apmeklētāju slodzi uz pludmali,nodrošinātu pludmales apsaimniekošanu(sadzīves atkritumu savākšana) un minimālulabiekārtojumu atpūtnieku ērtībām (soli,ģērbtuves).Piemiņas vietas (D6) identificētas teritorijasplānojumā, lai pievērstu uzmanību toapsaimniekošanai un teritoriju izmantošanaiap tām.Lauksaimniecības teritorijas (D7) irparedzētas lauksaimnieciskai darbībai unretinātai dzīvojamai apbūvei (viensētu167

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsūdensteču un ūdenstilpju krastus un nogāžu stādījumus,pilsētas ielu apstādījumu joslasLauksaimniecības zemes (L) nozīmē teritorijas, kurprimārais ir zemes izmantošana, lai ražotu laukkopības unlopkopības produktus, tos saglabātu, daļēji apstrādātu,bet sekundārais - citas šajā teritorijā atļautāsizmantošanasŪdenstilpnes, ūdensteces (Ū) nozīmē teritorijas, kuruzkrājas ūdens ar caurteci vai bez tāsĶemeru balneoloģisko resursu aizsardzības josla(ĶB) un Ķemeru kurortoloģisko resursu videssaglabāšanas josla (ĶK) izrietēja no plāna izstrādeslaikā spēkā esošajiem NA, kas šobrīd ir iekļauts Ķemerunacionālā parka likumā.apbūvei).Mikrolieguma teritorija noteikta Slocenē,zona ar īpašu izmantošanas režīmu.Mazdārziņi (Md) noteikti ar mērķi dotiespējas ierīkot dārzus daudzdzīvokļu mājuiedzīvotāju mājsaimniecības vajadzībām.Ņemot vērā īpašo teritorijas raksturu, tāspiederīgas dabas teritoriju kategorijai.Piedāvātais dabas teritoriju dalījumus skaidrinorāda konkrētās dabas teritorijas nozīmipilsētas struktūrā, aizsardzības pakāpi unizmantošanas iespējas.Citas teritorijas1995-2007 (2009) 2011-2023Tehniskās apbūves teritorijas (T)Tehniskās apbūves teritorija (T)Tehniskās apbūves teritorijas (T) nozīmēzemesgabalus, kuru primārais izmantošanas veidsir valsts un pilsētas inženiertehnisko komunikācijuobjektu izvietošana, arī dzelzceļu izvietošana, betsekundārais - cita atļautā izmantošanaTehniskās apbūves teritorijas ir (T) plānotasinženiertehniskās infrastruktūras galveno objektuizvietošanai un komunālās saimniecībasuzņēmumu darbības nodrošināšanai.(Inženierkomunikācijas un sadales iekārtasiekļautas funkcionālā zonā)Maģistrāles un ielas (I) Satiksmes infrastruktūrasteritorija (S)Maģistrāles un ielas (I) nozīmē publiskas izbūvesteritorijas, kur zemes izmantošanas veids irautotransporta, gājēju un velosipēdistu satiksmepilsētā, kā arī inženiertehniskās apgādes tīklu unbūvju izvietošanaKapsētasApstādījumiOstas teritorijaSatiksmes infrastruktūras teritoriju (S) zonā iekļautiautoceļi, dzelzceļš, ielas, laukumi ar mērķinodrošināt teritorijas dzelzceļa, privātā unsabiedriskā autotransporta, velosipēdistu un gājējukustību un satiksmes organizēšanu. Piebraucamieceļi, laukumi un citas satiksmes inženierbūves, kasatrodas zemes vienībā, atļautas kāpalīgizmantošana.Kapsētu teritorija (Kap.)Kapsētu (Kap.) teritorijas noteiktas, lai ierīkotuapbedījumus un ar to saistīto infrastruktūru.Jaunā ostmala (O)Jahtu ostas apbūves teritorijas(JO)Spēkā esošajā plānojumā ostas teritorija noteikta atbilstoši 2005. gada 15. marta MK noteikumiemNr.193 „Noteikumi par Lielupes ostas robežas noteikšanu”, kurā nebija noteiktas īpašas prasībasteritorijas izmantošanai, kā vien atbilstoši ostas teritorijā ietilpstošajam „teritorijas zonējumam” unsaskaņā ar 1994. gada likumu „Par ostām” .Jaunajā plānojumā ir noteikta īpašā (attīstības) zona „Jaunā ostmala”, kas ir plašāka kā MK noteikumosnoteiktās ostas teritorijas robežas, ietverot arī sauszemi, tādejādi uzsverot nepieciešamību veicināt arjahtu ostas un ūdens izmantošanu saistītu pakalpojumu attīstību un atbilstošas infrastruktūras izbūvi pieLielupes krastiem, kas sekmētu intensīvāku ūdens izmantošanu un tūrisma piedāvājumu uz ūdens upesposmā no dzelzceļa tiltam līdz ietekai līcī.Jahtu ostas apbūves teritorijas (JO) ir noteiktas, lai saglabātu esošo publiski pieejamo jahtu ostuinfrastruktūru un veicinātu jaunu (vai turpmāku) jahtu ostu (piestātņu) attīstību pilsētai nozīmīgās vietās.Turpmākās izpētes teritorijas Satiksmes infrastruktūrairezervētās teritorijas (Rez.)Pilsētas attīstības plāna nepieņemtās daļasteritorijas, kuru izmantošanas veids pilsētasNoteiktas plānoto jauno satiksmes infrastruktūrasobjektu attīstības teritorijās. Lai mazinātu168

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsattīstības plānā šajā redakcijā nav noteikts,galvenokārt, nenoskaidroto transporta jautājumudēļ.Spēkā esošajā plānojumā kā atļautā izmantošanatika noteikta esošā izmantošana un tās attīstība arpagaidu statusu, attiecīgi, bija neiespējamaīpašuma attīstība un nesamērīgi aprobežotasīpašumtiesības.06.10.2009. MK noteikumi 1148 „Vietējāspašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi”nepieļauj situāciju, kad kādā no teritorijas daļāmnav noteiktas prasības teritorijas izmantošanai.Applūstošās teritorijasaprobežojuma ietekmi uz teritorijas attīstību,noteikta teritorijas starpizmantošana, kura atļaujteritorijas izmantošanu atbilstoši funkcionālajā zonānoteiktajam laikā, kamēr nav uzsākta objektabūvniecība.Atļautā izmantošana – starpizmantošana - atbilstošifunkcionālajam zonējumam laikā, kamēr navuzsākta objekta būvniecība, kam šī teritorija irrezervēta. Starpizmantošana atļauta, ja nekustamāīpašuma īpašnieks piekrīt, ka netiks kompensētilīdzekļi, kas ieguldīti teritorijas attīstībā, kā arīnodrošinās teritorijas atbrīvošanu no būvēm parīpašnieka līdzekļiem.Applūstošās teritorijas ir parādītaskartē „Apgrūtinājumi””.Applūstošās teritorijas ir ņemtasvērā, nosakot funkcionālās zonas,īpašās (attīstības) zonas, torobežas un izmantošanasprasības.Teritorijas, kurām nepieciešamainženiertehniskā sagatavošanaNetiek norādītas plānotās atļautāsizmantošanas kartē, informatīvinorādītas riska objektu kartē,atrunājot TIAN. Noteiktas vietas,kur nepieciešams izbūvētaizsardzības būves pret plūdiem.169

11. AizsargjoslasJūrmalas pilsētas teritorijā jāievēro aizsargjoslas saskaņā ar Aizsargjoslu likumu un Ministrukabineta noteikumiem, kas nosaka noteikšanas kārtību un metodiku atsevišķiem aizsargjoslu veidiem.Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 33. Pantu aizsargjoslas nosaka un iesniedz Valsts zemes dienestam tāobjekta (komunikācijas) īpašnieks vai turētājs, ap kuru nosaka aizsargjoslu. Pašvaldība aprēķina un attēlošādas aizsargjoslas: Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas (AL 6.p.), virszemes ūdensobjekta aizsargjoslu (AL 7.p.), aizsargjoslu ap purviem (AL 7.p.), aizsargjoslu ap kultūras pieminekli (AL 8.p.), aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietu (AL 9.p.), meža aizsargjoslu ap pilsētu (AL 11.p.), aizsargjoslas gar ielām (sarkanās līnijas), gar autoceļiem un gar dzelzceļu (AL 13.p.), aizsargjoslu ap kapsētu (AL 25.p.),aizsargjoslas ap atkritumu izgāztuvi un notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm (AL 28.p.),aizsargjoslu gar dzelzceļu, pa kuru pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskas vielasun produktus (32.p.).Šo aizsargjoslu teritorijas attēlotas kartē „Apgrūtinājumi”. Tajās ir spēkā Aizsargjoslu likumā unMinistru kabineta noteikumos noteiktie aprobežojumi. Papildus aprobežojumus teritorijas izmantošanai unapbūvei Jūrmalas pilsētas dome ir noteikusi: kultūras pieminekļu aizsargjoslā (skatīt Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 3.nodaļu),satiksmes infrastruktūras teritorijā starp sarkanajām līnijām (skatīt Teritorijas izmantošanas unapbūves noteikumu 2.14.5.nodaļu).Saskaņā ar Aizsargjoslu likumu aizsargjoslas iedala: Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslās, Ekspluatācijas aizsargjoslās,Drošības aizsargjoslās.11.1. Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslasVides un dabas resursu aizsargjoslas tiek noteiktas ap objektiem un teritorijām, kas ir nozīmīgasno vides un dabas resursu aizsardzības un racionālas izmantošanas viedokļa. To galvenais uzdevums irsamazināt vai novērst antropogēnās negatīvās iedarbības ietekmi uz objektiem, kuriem noteiktasaizsargjoslas.11.1.1. RĪGAS JŪRAS LĪČA PIEKRASTES AIZSARGJOSLASBaltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla izveidota, lai samazinātu piesārņojumaietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargātupiekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursuun citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu.Rīgas jūras līča aizsargjoslas noteiktas atbilstoši Aizsargjoslu likuma 6. panta otrās un trešāsdaļas punktiem, kā arī Ministru kabineta 2004. gada 17. februāra noteikumu Nr. 86 „Baltijas jūras unRīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas noteikšanas metodika” nosacījumiem. Rīgas jūras līča piekrastesaizsargjoslu iedala: krasta kāpu aizsargjoslā – teritorija ne mazāka kā 150 m no vietas, kur sākas dabiskāsauszemes veģetācija un ietverot īpaši aizsargājamus dabiskos biotopus, jūras aizsargjosla- aptver pludmali un zemūdens šelfa daļu no vienlaidu dabiskās sauszemesveģetācijas sākuma līdz 10 metru izobatai, ierobežotas saimnieciskās darbības josla –5 km josla gar jūras līča krastu

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsAizsargjosla attēlota teritorijas plānojuma grafiskās daļas saistošajā kartē „Apgrūtinājumi”.Aprobežojumi Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslās ir noteikti Aizsargjoslu likuma 36. pantā.11.1.2. VIRSZEMES ŪDENSOBJEKTU AIZSARGJOSLAS UN TAUVAS JOSLAVirszemes ūdensobjektu aizsargjoslas Jūrmalā noteiktas saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 7. pantaotrās daļas 2., 3. un 4. punktu un trešo un ceturto daļu, kā arī ar Ministru kabineta 2008. gada 3. jūnijanoteikumu Nr.406 „Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodika” nosacījumiem:Lielupes aizsargjosla ietver visu applūstošo teritoriju, bet ne mazāk kā 10 m no krasta. 10 m joslāgar Lielupi aizliegts būvēt un izvietot jebkādas ēkas un būves, tai skaitā nožogojumus. Esošās būves,tostarp arī žogus, ir atļauts ekspluatēt un renovēt. Vecslocenes aizsargjosla ietver visu applūstošo teritoriju, bet ne mazāk kā 10 m no krasta, Vēršupītes aizsargjosla ietver visu applūstošo teritoriju, bet ne mazāk kā 10 m no krasta, Jāņupītes aizsargjosla ietver visu applūstošo teritoriju, bet ne mazāk kā 10 m no krasta, Hapaka grāvja aizsargjosla 10 m no krasta, Varkaļu kanāla aizsargjosla ietver visu applūstošo teritoriju, bet ne mazāk kā 10 m no krasta, Slokas karjera ūdenskrātuves aizsargjosla - 10 m no krasta, Slokas ezera aizsargjosla ietver visu applūstošo teritoriju, bet ne mazāk kā 10 m no krasta, Aklā ezera aizsargjosla ietver visu applūstošo teritoriju, bet ne mazāk kā 10 m no krasta, Akača ezera aizsargjosla - 10 m no krasta. Melnezera aizsargjosla - 10 m no krasta.Aizsargjosla attēlota teritorijas plānojuma grafiskās daļas saistošajā kartē „Apgrūtinājumi”.Aprobežojumi Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslās ir noteikti Aizsargjoslu likuma 36. pantā.Atbilstoši Zvejniecības likuma 9. panta nosacījumiem Jūrmalas pilsētas virszemes ūdeņiemnoteiktas šādas tauvas joslas: Lielupei un Slokas ezeram kā publiskajiem ūdeņiem – 10 metri; Slokas karjeram (kā privātajiem ūdeņiem) – 4 metri 135 ; Gar jūras piekrasti – 20 metri.11.1.3. AIZSARGJOSLAS AP PURVIEMAizsargjoslas ap purviem Jūrmalas pilsētā noteiktas atbilstoši Aizsargjoslu likuma 71. panta otrāsdaļas 2. punktam: Slokas purva aizsargjosla – 100 m, Raganu purva aizsargjosla – 100 m, Slēperes purva aizsargjosla – 100 m.Aizsargjosla attēlota teritorijas plānojuma grafiskās daļas saistošajā kartē „Apgrūtinājumi”.Aprobežojumus aizsargjoslās ap purviem kā mitrzemēm atbilstoši Aizsargjoslu likuma 37. 1 pantanosacījumiem nosaka Meža likums. Prasības mitrzemju aizsardzībai ietvertas Meža likuma 36.pantā unsaskaņā ar šo likumu izdoto Ministru kabineta 2001.gada 8.maija noteikumu Nr.189 „Dabas aizsardzībasnoteikumi meža apsaimniekošanā” 7.2. punktā.11.1.4. AIZSARGJOSLAS (AIZSARDZĪBAS ZONAS) AP KULTŪRAS PIEMINEKĻIEMAizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem noteiktas atbilstoši Aizsargjoslulikuma 8. panta otrās daļas 2.punktam un Ministru kabineta 2003.gada 15.jūlija noteikumu Nr.392„Kultūras pieminekļu aizsargjoslas (aizsardzības zonas) noteikšanas metodika” prasībām, izstrādājot gan135Tauvas josla 4 m Slokas karjeram kā privātajiem zvejas ūdeņiem noteikta Slokas karjera ūdenskrātuveszivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumos, apstiprināti ar Jūrmalas pilsētas domes lēmumu Nr.145 „Par Slokas karjeraūdenskrātuves zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumu apstiprināšanu” (07.12.2006.)171

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumspilsētbūvniecības, gan individuālo pieminekļu aizsargjoslas (aizsardzības zonas), kuras attēlotas teritorijasplānojuma grafiskās daļas saistošajā kartē „Kultūras pieminekļi”.11.1.5. AIZSARGJOSLAS AP ŪDENS ŅEMŠANAS VIETĀMAizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām noteiktas atbilstoši Aizsargjoslu likuma 9. pantam, kāarī Ministru kabineta 2004. gada 20. janvāra noteikumu Nr. 43 „Aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietāmnoteikšanas metodika” prasībām.Atbilstoši šo normatīvo aktu nosacījumiem ap ūdens ņemšanas vietām nosaka stingrā režīma,bakterioloģisko un ķīmisko aizsargjoslu. Aizsargjoslas nosaka esošām, projektējamām unrekonstruējamām ūdens ņemšanas vietām un ūdens padeves iekārtām no ūdens ņemšanas vietām uzapdzīvotām vietām vai atsevišķiem saimniecības objektiem. Aizsargjoslas nenosaka gadījumos, ja apakām, urbumiem un avotiem, kurus saimniecībā vai dzeramā ūdens ieguvei izmanto savām vajadzībāmindividuālie ūdens lietotāji (fiziskās personas), apkārtne ir labiekārtota un novērsta notekūdeņu infiltrācijaun ūdens piesārņošana.Jūrmalas centralizētajā ūdensapgādē un patēriņam saimnieciskajos objektos izmantotajiem ūdensieguves urbumiem un ūdensgūtnēm aprēķinātās aizsargjoslas norādītas 11.1. pielikumā un attēlotasteritorijas plānojuma Grafiskās daļas kartē „Apgrūtinājumi”. Pielikumā un kartē ietverta apkopotauzņēmumu sniegtā informācija par urbumiem un ūdensgūtnēm aprēķinātajām aizsargjoslām teritorijasplānojuma izstrādes laikā 2009. gadā.Gadījumos, ja ūdensapgādes urbums nav slēgts, tam nav izstrādāta ūdens apgādes urbuma paseun ūdens apgāde ir mazāka par 10 m 3 diennaktī, tam noteikta stingrā režīma aizsargjosla 10 metrurādiusā ap urbumu, kas, mainoties ūdens ieguves apjomiem, ir precizējama ūdensapgādes urbuma pasessagatavošanas laikā, veicot aizsargjoslu aprēķinus.Aizsargjoslu teritorijās ap ūdens ņemšanas vietām ir spēkā aprobežojumi saskaņā ar Aizsargjoslulikuma 39. pantu un Ministru kabineta 2004. gada 20. janvāra noteikumu Nr.43 „Aizsargjoslu ap ūdensņemšanas vietām noteikšanas metodika” III daļu, lai nodrošinātu vides un cilvēka aizsardzību,komunikāciju un objektu ekspluatācijas drošību.Bakterioloģiskajās un ķīmiskajās aizsargjoslās pirms paredzētās darbības veic sākotnējoietekmes uz vidi novērtējumu. 136Aizsargjosla attēlota teritorijas plānojuma grafiskās daļas saistošajā kartē „Apgrūtinājumi”.11.1.6. MEŽU AIZSARGJOSLA AP PILSĒTĀMMežu aizsargjosla noteikta atbilstoši Aizsargjoslu likuma 11. panta otrajai daļai un Ministrukabineta 2003. gada 4. februāra noteikumiem Nr. 63 „Meža aizsargjoslu ap pilsētām noteikšanasmetodika”. Mežu aizsargjoslas kopējā platība Jūrmalai noteikta, ievērojot iepriekšminētās metodikas 6.2.punkta nosacījumus, ka pilsētām ar iedzīvotāju skaitu no 10 tūkstošiem līdz 100 tūkstošiem tā ir ne vairākkā 1500 hektāru.Aizsargjoslā ietverti pilsētas meži Krastciemā, Valteros, Druvciemā, Stirnuragā, Vārnukrogā, kāarī dabas parkā „Raga kāpa”, kas noteikti ar mērķi nodrošināt pilsētas iedzīvotājiem atpūtas un veselībasuzlabošanai nepieciešamos apstākļus, kā arī saglabātu kūrortpilsētai raksturīgos klimata un dabasfaktorus. Mežu aizsargjoslas platība Jūrmalas pilsētai ir 683 ha.Aprobežojumi mežu aizsargjoslā ap pilsētām noteikti Aizsargjoslu likuma 41. pantā, videsaizsardzības prasības – Ministru kabineta 2003. gada 4. februāra noteikumu Nr.63 „Meža aizsargjoslu appilsētām noteikšanas metodika” 8.punktā. Aizsargjosla attēlota teritorijas plānojuma grafiskās daļassaistošajā kartē „Apgrūtinājumi”.136 Aizsargjoslu likuma 39.panta otrā un trešā daļa172

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums11.2. Ekspluatācijas aizsargjoslasEkspluatācijas aizsargjoslas tiek noteiktas gar transporta līnijām, gar elektronisko sakaru tīkliemun citu komunikāciju līnijām, kā arī ap objektiem, kas nodrošina dažādu valsts dienestu darbību.Ekspluatācijas aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt minēto komunikāciju un objektu efektīvu undrošu ekspluatāciju un attīstības iespējas.11.2.1. AIZSARGJOSLAS GAR IELĀM UN AUTOCEĻIEM. SARKANĀS LĪNIJASAizsargjosla gar ielām un autoceļiem noteikta atbilstoši Aizsargjoslu likuma 13. panta otrās daļas1. punktam un Ministru kabineta 2001. gada 10. aprīļa noteikumu Nr.162 „Autoceļu aizsargjoslunoteikšanas metodika” prasībām.Valsts galvenajam autoceļam A10 Rīga-Ventspils sarkanās līnijas noteiktas ceļa rekonstrukcijasprojektā projektētās autoceļa nodalījuma joslas platumā.Valsts reģionālajam autoceļam P128 Sloka-Talsi sarkanās līnijas noteiktas autoceļa nodalījumajoslas platumā.Pilsētas ielām sarkano līniju platums noteikts atbilstoši to klasifikācijai teritorijas izmantošanas unapbūves noteikumos, tās attēlotas teritorijas plānojuma grafiskās daļas saistošajā kartē “ Sarkano līnijuplāns”.Kartē „Sarkano līniju plāns” sarkanās līnijas noteiktas arī plānotajām ielām - Kauguru apejai,nobrauktuvēm un piekļuvēm pie pludmales.Turpmāk plānotajām ielām sarkanās līnijas nosaka projektā un to iekļaušana „Sarkano līnijuplānā” nav teritorijas plānojuma grozījumi.11.2.2. AIZSARGJOSLA GAR DZELZCEĻUDzelzceļa ekspluatācijas aizsargjosla noteikta atbilstoši Aizsargjoslu likuma 13. panta trešajaidaļai un Ministru kabineta 1998. gada 15. decembra noteikumiem Nr.457 „Dzelzceļa aizsargjoslunoteikšanas metodika”.Dzelzceļa līnijai Torņakalns-Tukums II ekspluatācijas aizsargjosla noteikta minimālajā platumā,atbilstoši Aizsargjoslu likuma 13.panta trešās daļas prasībām – tās platums ir vienāds ar dzelzceļa zemesnodalījuma joslas platumu. Aizsargjosla attēlota teritorijas plānojuma grafiskās daļas saistošajā kartē„Apgrūtinājumi”.Dzelzceļa nodalījuma joslā, kā arī ārpus tās, ir izvietotas elektroapgādes un sakaru kabeļu līnijas,kā arī gaisa vadu līnijas. Ja tiek plānots veikt apbūvi dzelzceļa ekspluatācijas aizsargjoslā, par pasūtītājalīdzekļiem jāparedz dzelzceļa sakaru un elektroapgādes līnijas pārcelšana no apbūvējamās zonas, lainodrošinātu to aizsargzonu.11.2.3. AIZSARGJOSLAS GAR ELEKTRONISKO SAKARU TĪKLIEMAtbilstoši Aizsargjoslu likuma 14. panta otrajai daļai, gar elektronisko sakaru tīkliem ir šādiaizsargjoslu platumi: gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijām un kabeļu kanalizāciju — zemes gabals un gaisa telpa,ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas elektronisko sakaru tīkla līnijas katrā pusē 1 metra attālumāno elektronisko sakaru tīkla līnijas ass vai kabeļu kanalizācijas caurules ārējās malas; gar elektronisko sakaru tīklu jūras kabeļu līnijām un elektronisko sakaru tīklu kabeļu līnijām, kurasšķērso kuģojamās vai plostojamās upes, ezerus, ūdenskrātuves un kanālus — ūdens platība, ko visātās dziļumā no ūdens virsmas līdz gultnei ietver paralēlas plaknes, kas atrodas 0,25 jūdžu attālumā noelektronisko sakaru tīkla jūras kabeļu līnijas (katrā tās pusē) un 100 metru attālumā no kabeļa (katrātā pusē) upēs, ezeros, ūdenskrātuvēs un kanālos; ap ārējiem virszemes un pazemes elektronisko sakaru tīklu līniju neapkalpojamiem pastiprināšanasun reģenerācijas punktiem, ārējiem kabeļu sadales skapjiem un kastēm ar ieraktu pamatni vai173

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsskapjiem un kastēm, kas uzstādītas uz atsevišķas pamatnes, kabeļu kanalizācijas akām un optiskokabeļu uzmavām gruntī — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 1metra attālumā no pastiprināšanas punkta, kabeļu sadales skapja vai kastes, kabeļu kanalizācijasakas un optisko kabeļu uzmavas ārējās malas;ap elektronisko sakaru tīklu radiosakaru līniju torņiem un antenu mastiem — zemes gabals un gaisatelpa torņa vai masta augstumā, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 1 metra attālumā ārpusē no tonožogojuma vai 5 metru attālumā no to vistālāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai citas virsmas,ja tornis vai masts nav nožogots.Būvniecība jāsaskaņo ar elektronisko sakaru operators, kas sniedz datus par elektronisko sakarutīklu izvietojumu un aizsargjoslu teritorijām ap tiem.Aizsargjoslu nosaka un iesniedz Valsts zemes dienestam elektronisko sakaru tīklu īpašnieks vaiturētājs.11.2.4. AIZSARGJOSLAS AP VALSTS METEOROLOĢISKO UN HIDROLOĢISKO NOVĒROJUMUSTACIJĀM UN HIDROMETRISKAJIEM POSTEŅIEM UN AP CITIEM STACIONĀRIEM VALSTSNOZĪMES MONITORINGA PUNKTIEM UN POSTEŅIEMAtbilstoši Aizsargjoslu likuma 15. panta nosacījumiem un VSIA „Latvijas Vides, ģeoloģijas unmeteoroloģijas centrs” sniegtajai informācijai par valsts monitoringa tīklā iekļautajām stacijām unposteņiem Jūrmalā 137 ir noteiktas šādas aizsargjoslas:Ap pazemes ūdeņu valsts monitoringa posteņiem un dziļurbumiem – 10 metri no posteņakonstrukcijas ārējās malas.Ap sauszemes hidrometriskajām (hidroloģiskajām) novērojumu stacijām „Lielupes grīva” un„Jūrmala (Sloka)” - 5 m no stacijas ārējās robežas uz sauszemes un ūdenstilpē.Valsts monitoringa novērojumu staciju saraksts Jūrmalas administratīvajā teritorijā un toaizsargjoslas iekļauts 11.2. pielikumā.Aprobežojumi aizsargjoslās ap valsts hidroloģisko novērojumu stacijām, hidrometriskajiemposteņiem, pazemes ūdeņu valsts monitoringa posteņiem ir noteikti Aizsargjoslu likuma 44. pantā.Aizsargjoslu nosaka un iesniedz Valsts zemes dienestam monitoringa punkta īpašnieks vaiturētājs.11.2.5. AIZSARGJOSLAS GAR ELEKTRISKAJIEM TĪKLIEMAtbilstoši Aizsargjoslu likuma 16. panta otrajai daļai, gar elektriskajiem tīkliem noteiktas šādasaizsargjoslas: gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem— 2,5 metru attālumā no līnijas ass; gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu 110 kilovoltu — 7 metru attālumā no malējiem vadiem uzārpusi no līnijas; gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu 330 kilovoltu — 12 metru attālumā no malējiem vadiem uzārpusi no līnijas; gar elektrisko tīklu kabeļu līnijām — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālasvirsmas kabeļu līnijas katrā pusē 2 metru attālumā no kabeļu līnijas ass. Ja kabelis atrodas tuvāk par1metru no ēkas vai būves, tad šajā kabeļa pusē aizsargjoslu nosaka tikai līdz ēkas vai būvespamatiem; gar elektrisko tīklu kabeļu līnijām, kuras zem ūdens līmeņa šķērso virszemes ūdensobjektus, — ūdensplatība, ko visā dziļumā no ūdens virsmas līdz gultnei ietver paralēlas plaknes 100 metru attālumākatrā pusē no kabeļu līnijas ass; ap elektrisko tīklu sadales iekārtām, fīderu punktiem un transformatoru apakšstacijām — zemesgabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 1 metra attālumā ārpus šo iekārtunožogojuma vai to vistālāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai citas virsmas;Elektrisko tīklu aizsargjoslu ekspluatācijas un drošības prasības, kā arī aizsargjoslu uzturēšanas un tostāvokļa kontroles mehānisms noteikts Ministru kabineta 1998. gada 20. oktobra noteikumos Nr. 415Nr.4-3/771137 VSAI „Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” 2009. gada 30.septembra vēstule174

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums„Ekspluatācijas aizsargjoslu gar elektriskajiem tīkliem noteikšanas metodika”. Aizsargjoslā jāievēroAizsargjoslu likuma 35. un 45. panta prasības.Aizsargjoslu nosaka un iesniedz Valsts zemes dienestam elektrisko tīklu īpašnieks vai turētājs, apkuru noteikta aizsargjosla. Teritorijas plānojuma „Elektroapgādes shēmā” (M1:35 000) informatīvi attēlotasaizsargjoslas, kuras ir platākas par 35 m, t.i., aizsargjosla ap elektrisko tīklu kabeli, kas šķērso Lielupi.Neatkarīgi no noteikto aizsargjoslu platuma, darbs ar celšanas mehānismiem 30 m joslā no gaisvaduelektrolīnijas malējā vada pirms darba sākšanas ir jāsaskaņo ar attiecīgo elektrisko tīklu valdītāju (MK08.12.2005. noteikumi Nr. 982 "Enerģētikas infrastruktūras objektu aizsargjoslu noteikšanas metodika",11.p.). Veicot darbus aizsargjoslās, kuru dēļ ir nepieciešams objektus pārbūvēt, tos drīkst veikt pēcsaskaņošanas ar attiecīgā objekta īpašnieku. Veicot darbus, vidsprieguma (20, 10, 6 kV) unzemsprieguma (0,4 kV) elektropārvades līniju aizsargjoslās, tie ir jāsaskaņo ar AS "Sadales tīkls" Centrālāreģiona tehnisko vadītāju.Būvdarbiem, kuros paredzēts izmantot celšanas mehānismus, ja tie notiks tuvāk par 30 metriem noaugstspriegumu elektrolīnijas malējiem vadiem, jāparedz darbu veikšanas projekta izstrādāšana.Apbūves, autoceļu, būvdarbu veikšanas un mežizstrādes projekti elektrolīniju tuvumā jāsaskaņo ar AS"Augstsprieguma tīkls".11.2.6. AIZSARGJOSLAS GAR SILTUMTĪKLIEMAizsargjoslas gar siltumtīkliem ir noteiktas Aizsargjoslu likuma 17. panta otrajā daļā:gar pazemes siltumvadiem, siltumapgādes iekārtām un būvēm— zemes gabals, kuru aizņemsiltumvadi, iekārtas un būves, kā arī zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālasvirsmas 2 metru attālumā katrā pusē no cauruļvada apvalka, kanāla, tuneļa vai citas būves ārmalas;ap virszemes siltumvadiem, sadales iekārtām un siltuma punktiem— zemes gabals, kuru aizņemsiltumvadi, iekārtas un būves, kā arī zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālasvirsmas 1 metra attālumā katrā pusē no siltumvadu, iekārtu un būvju nožogojuma vai to vistālākizvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai citas virsmas.Aprobežojumi aizsargjoslās gar siltumtīkliem noteikti Ministru kabineta 1998.gada 20.oktobranoteikumos Nr. 416 „Ekspluatācijas aizsargjoslu gar siltumtīkliem noteikšanas metodika”.Aizsargjoslu nosaka un iesniedz Valsts zemes dienestam siltumtīklu īpašnieks vai turētājs.11.2.7. AIZSARGJOSLAS AP MELIORĀCIJAS BŪVĒM UN IERĪCĒMAizsargjosla noteikta atbilstoši Aizsargjoslu likuma 18. pantam un Ministru kabineta 2003. gada13. maija noteikumiem Nr. 258 „Noteikumi par ekspluatācijas aizsargjoslu ap meliorācijas būvēm unierīcēm noteikšanas metodiku lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un meža zemēs” (13.05.2003.).Ūdensnotekām (regulētām vai ierīkotām) lauksaimniecībā izmantojamās zemēs aizsargjoslasrobežu nosaka ūdensnotekas abās pusēs desmit metru attālumā no ūdensnotekas krotes. Regulētāmūdensnotekām (maģistrālajiem kanāliem) meža zemēs aizsargjoslas robežu nosaka atbērtnes pusēastoņu līdz desmit metru attālumā (atkarībā no atbērtnes platuma) no ūdensnotekas krotes.Ap polderu sūkņu stacijām, krājbaseiniem un slūžām aizsargjoslas robežu nosaka 20 metruattālumā, ap hidrometriskajiem posteņiem – piecu metru attālumā no būves ārējās malas.Ja ūdensnotekas un ūdenstilpes krastu veido aizsargdambis, aizsargjoslas robežu nosaka piecumetru attālumā no aizsargdambja sausās nogāzes pakājes.Atbilstoši esošajai zemes izmantošanai lauksaimniecībā izmantojamās zemes Jūrmalā irJāņupītes poldera un Spilves poldera teritorijās. Tajās ir noteiktas šādas aizsargjoslas ap meliorācijasbūvēm un ierīcēm: ap koplietošanas ūdensnoteku Jāņupīti (regulēta) – 10 metri no krotes, ap koplietošans ūdensnoteku Hapaka grāvi – 10 metri no krotes, Jānupītes poldera sūkņu stacijai (atrodas uz Jūrmalas pilsētas un Babītes novada robežas) – 20metri, ap Jāņupītes poldera aizsargdambi – 5 metri no aizsargdambja sausās nogāzes pakājes, ap Spilves poldera aizsargdambi – 5 metri no aizsargdambja sausās nogāzes pakājes.175

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsJa lauksaimniecības zemes tiek transformētas apbūvei un meliorācijas sistēmas tiek pārkārtotas,atbilstoši tiek pārskatītas aizsargjoslas.Aizsargjoslu nosaka un iesniedz Valsts zemes dienestam meliorācijas būvju un ierīču īpašnieksvai turētājs.Aprobežojumi aizsargjoslās ap meliorācijas būvēm un ierīcēm ir noteikti Aizsargjoslu likuma 47.pantā.11.2.8. AIZSARGJOSLAS GAR ŪDENSVADU UN KANALIZĀCIJAS TĪKLIEMAtbilstoši Aizsargjoslu likuma 19. panta otrajai daļai, noteikti šādi aizsargjoslu platumi garūdensvadu un kanalizācijas tīkliem: gar ūdensvadiem un kanalizācijas spiedvadiem, ja tie atrodas līdz 2 metru dziļumam- 3 metri katrāpusē no cauruļvada ārējās malas; gar ūdensvadiem un kanalizācijas spiedvadiem, ja tie atrodas dziļāk par 2 metriem- 5 metri katrā pusēno cauruļvada ārējās malas; gar pašteces kanalizācijas vadiem- 3 metri katrā pusē no cauruļvada ārējās malas.Aizsargjoslu nosaka un iesniedz Valsts zemes dienestam ūdens vadu un kanalizācijas tīkluīpašnieks vai turētājs.Aprobežojumi aizsargjoslās gar siltumtīkliem noteikti Ministru kabineta 2006.gada 10.oktobranoteikumos Nr. 883 „Ekspluatācijas aizsargjoslu noteikšanas metodika gar ūdensvadu un kanalizācijastīkliem”.11.2.9. AIZSARGJOSLAS AP ĢEODĒZISKĀ TĪKLA PUNKTIEMAtbilstoši Aizsargjoslu likuma 20.panta otrajai daļai Jūrmalas pilsētas teritorijā esošajiem valsts unvietējas nozīmes ģeodēziskajiem punktiem ir noteikta aizsargjosla piecu metru rādiusā no ģeodēziskāpunkta centra (skatīt 11.1. kartoshēmu „Ģeodēzisko tīkla punktu izvietojums Jūrmalas pilsētā” un 11.3.pielikumu „Jūrmalas pilsētas ģeodēziskā tīkla punkti”).Saskaņā ar ģeotelpiskās informācijas likuma 12.panta 7.daļu vietējā pašvaldība nodrošina vietējāģeodēziskā tīkla punktu ierīkošanu, uzturēšanu un aizsardzību savā administratīvajā teritorijā. Veicotpilsētas teritorijā jebkura veida būvniecību, tai skaitā esošo ēku renovāciju un rekonstrukciju,inženierkomunikāciju, ceļu un tiltu būvniecību, teritorijas labiekārtošanu un citu saimniecisko darbību, kasskar ģeodēziskā punkta aizsargjoslu, šo darbu projektētājiem ir jāveic saskaņojums pašvaldībā pardarbiem vietējā ģeodēziskā tīkla punktu aizsargjoslā un Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūrā - pardarbiem valsts ģeodēziskā tīkla punktu aizsargjoslā. Ģeodēzisko punktu ierīkošana vai atjaunošana un tosaraksta aktualizēšana nav Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumi.11.2.10. AIZSARGJOSLAS AP NAVIGĀCIJAS TEHNISKAJIEM LĪDZEKĻIEMAizsargjosla ap Buļļuciema bāku noteikta atbilstoši Aizsargjoslu likuma 21.pantam un Ministrukabineta 2012. gada 5. jūnija noteikumu Nr.385 "Noteikumi par ekspluatācijas aizsargjoslu noteikšanasmetodiku ap kuģošanas drošībai paredzētajiem navigācijas tehniskajiem līdzekļiem" prasībām.Aizsargjosla noteikta 30 m rādiusā ap bākas pamatu, atbilstoši aprēķinam - 0,6 x a (kur a ir bākas ugunsviduspunkta augstums, skaitot no pamata līmeņa, t.i., 0.6* 36 m= 21.6 m rādiusā ap bākas pamatu.)Ņemot vērā, ka Buļļuciema bāka ir transporta, t.i., jūras transporta navigācijas ierīce, tā ir attēlotateritorijas plānojuma 7.6. kartoshēmā „Ūdens transporta infrastruktūra”, norādot arī tās aizsargjoslu.11.2.11. AIZSARGJOSLAS AP GĀZES VADIEM, GĀZAPGĀDES IEKĀRTĀM UN BŪVĒMAizsargjoslas noteiktas atbilstoši Aizsargjoslu likuma 22.panta otrajai daļai un Ministru kabinetanoteikumu Nr. 413 „Ekspluatācijas aizsargjoslu ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēmnoteikšanas metodika” prasībām:176

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsap pārvades gāzesvada atzaru DN 300 mm (ar spiedienu vairāk par 1.6 MPa) uz GRS "Sloka"noteikta 15 m gaisa telpa katrā pusē no gāzes vada ass,ap GRS „Sloka” - 6 m attālumā no iežogojumaap pārvades gāzesvada atzara uz GRS "Sloka" sakaru kabeļu līnijām - 2,5map augstā spiediena gāzesvadiem ar spiedienu vairāk par 0,4 MPa līdz 1,6 MPa noteikta 5 mgaisa telpa katrā pusē no gāzes vada ass,ap gāzes vadiem ar spiedienu līdz 0.4 MPa noteikts 1 metrs gaisa telpas katrā pusē no gāzesvada assAizsargjoslu nosaka un iesniedz Valsts zemes dienestam gāzes vadu un gāzapgādes iekārtu unbūvju īpašnieks vai turētājs.11.3. Sanitārās aizsargjoslas11.3.1. AIZSARGJOSLAS AP KAPSĒTĀMAizsargjosla ap Jaundubultu, Slokas, Ķemeru, Asaru un Lielupes, kā arī plānotajām Slokas unPriedaines kapsētām noteikta 300 m, atbilstoši Aizsargjoslu likuma 25. panta otrajai daļai un Ministrukabineta 1998.gada 29.decembra noteikumiem Nr.502 „Aizsargjoslu ap kapsētām noteikšanas metodika”.Gadījumā, ja plānotajās kapsētās tiks veikti apbedījumi tikai pēc kremēšanas, aizsargjoslasplatumu var noteikt 100 m. Aizsargjoslu nosaka no kapsētas teritorijas robežas ārējās malas.Aprobežojumi aizsargjoslās ap kapsētām ir noteikti Aizsargjoslu likuma 52.pantā, ekspluatācijasun drošības prasības – Ministru kabineta 1998.gada 29.decembra noteikumu Nr.502 „Aizsargjoslu apkapsētām noteikšanas metodika” III daļā un vides un cilvēka aizsardzības prasības – IV daļā.Aizsargjosla attēlota teritorijas plānojuma grafiskās daļas saistošajā kartē „Apgrūtinājumi”.11.3.2. AIZSARGJOSLAS AP ATKRITUMU IZGĀZTUVI UN NOTEKŪDEŅU ATTĪRĪŠANAS IETAISĒMAtbilstoši Aizsargjoslu likuma 28. panta otrajai daļai ap Priedaines atkritumu izgāztuvi noteikta 100m aizsargjosla līdz rekultivācijas pabeigšanai.Atbilstoši Aizsargjoslu likuma 28.panta trešās daļas 3.punktam, ap Bolderājas notekūdeņuattīrīšanas ietaišu (NAI) dūņu laukiem Priedainē, jaunajām Slokas notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm unatklātajiem dūņu laukiem noteikta 200 m aizsargjosla. Pēc Slokas NAI dūņu lauku pārbūves uz slēgtunotekūdeņu apstrādi aizsargjosla ir 100 m .Lielupes notekūdeņu rezerves (avārijas) apstrādes tilpēm, atbilstoši Aizsargjoslu likuma 28.pantatrešās daļas 2.punktam līdz šo iekārtu demontāžai noteikta 100 m aizsargjosla.Slēgtajām Ķemeru notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm līdz to demontāžai un teritorijas rekultivācijainoteikta 100 metru aizsargjosla.Aizsargjoslu likuma 28. panta trešās daļas 1.punkts nosaka, ka attīrīšanas ietaisēm ar slēgtuapstrādi visā ciklā, kuru jauda ir lielāka par 5 kubikmetriem notekūdeņu diennaktī, aizsargjoslas platums ir50 m.Aprobežojumi aizsargjoslā ap atkritumu izgāztuvi un notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm ir noteiktiAizsargjoslu likuma 55.pantā.Aizsargjoslas attēlotas teritorijas plānojuma grafiskās daļas saistošajā kartē „Apgrūtinājumi”.177

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums11.4. Drošības aizsargjoslasDrošības aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt vides un cilvēku drošību Aizsargjoslulikumā minēto objektu ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā, kā arī pašu objektu un totuvumā esošo objektu drošību.11.4.1. AIZSARGJOSLAS AP DEGVIELAS UZPILDES STACIJĀMAizsargjoslu likuma 30.panta otrās daļas 5.punkts nosaka, ka ap degvielas uzpildes stacijāmnosakāma 25 m drošības aizsargjosla. Aizsargjosla Jūrmalas pilsētā noteikta šādām teritorijas darbībāesošām degvielas uzpildes stacijām:SIA “LATIMPEKS AUTO”, Staiceles iela 3,SIA „East-West Transit”, Talsu šoseja 1,SIA "Neste Latvija" , Viestura ielā 21,SIA „Neste Latvija”, Kaugurciema iela 83,SIA „Latvija Statoil”, Kalēju iela 4,SIA „Latvija Statoil”, Dubultu prospekts 42,SIA "Pildne", Vienības prospekts 36 (degvielas uzpildes stacija izvietota uz pāļiem Lielupē arpiesaisti zemesgabalam Viestura prospektā 36) ,SIA „Ziemeļu nafta”, Brikšķu iela 2,"Kurši" SIA "Augstceltne", Ventspils šoseja 70.Atbilstoši LR „Aizsargjoslu likuma” 30. panta otrās daļas 3. punktam ap SIA „Degvielas apgāds”nafta bāzi Jūrkalnes ielā 10 noteikta 100 m aizsargjosla.Aizsargjoslu nosaka un iesniedz Valsts zemes dienestam degvielas uzpildes staciju īpašnieks vaiturētājs. Degvielas uzpildes stacijas attēlotas shēmā „Riska teritorijas un objekti”, kurā norādītas arī toaizsargjoslas.11.4.2. AIZSARGJOSLAS AP GĀZESVADIEM AR SPIEDIENU VIRS 1,6 MEGAPASKĀLIEM, APGĀZES REGULĒŠANAS STACIJĀM, SAŠĶIDRINĀTĀS OGĻŪDEŅRAŽU GĀZES NOLIKTAVĀM,KRĀTUVĒM UN UZPILDES STACIJĀM, SAŠĶIDRINĀTĀS OGĻŪDEŅRAŽU GĀZES BALONUNOLIKTAVĀM UN TIRDZNIECĪBAS PUNKTIEM, AUTOMOBIĻU GĀZES UZPILDES STACIJĀMDrošības aizsargjoslas noteiktas atbilstoši Aizsargjoslu likuma 322.panta otrās prim daļasprasībām: ap pārvades gāzesvada atzaru DN 300 mm uz gāzes regulēšanas staciju (GRS) „Sloka”noteikta 75 m gaisa telpa katrā pusē no gāzes vada ass, ap GRS „Sloka” - 100 m attālumā no iežogojuma.Atbilstoši Aizsargjoslu likuma 322.panta otrās daļas prasībām ap dabasgāzes kompresorustacijām, sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām, sašķidrinātāsogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem, automobiļu gāzes uzpildes stacijāmdrošības aizsargjosla ir zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas ārpus šoobjektu būvju ārsienām, iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām:ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavām, krātuvēm un uzpildes stacijām — 100 metruattālumā,ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām un tirdzniecības punktiem — 10 metruattālumā, ja viena gāzes balona tilpums nav lielāks par 50 litriem, lielākiem gāzes baloniem — 25 metruattālumā,ap automobiļu dabasgāzes uzpildes kompresoru stacijām (AGUKS) gāzes uzkrāšanasspiedtvertņu kopējo saspiestās gāzes apjomu virs 500 m3 — 50 metru attālumā no iežogojuma;ap dabasgāzes uzpildes stacijām ar gāzes uzkrāšanas spiedtvertņu kopējo saspiestās gāzesapjomu līdz 500 m3, ja viena gāzes balona tilpums nav lielāks par 180 litriem, — 25 metru attālumā.Aizsargjoslu nosaka un iesniedz Valsts zemes dienestam objekta īpašnieks vai turētājs.178

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsTeritorijas plānojuma gāzes apgādes shēmā informatīvi ir attēlota aizsargjosla, kas ir platāka kā35 m, t.i., drošības aizsargjosla ap maģistrālā gāzesvada atzaru uz gāzes regulēšanas staciju (GRS)„Sloka” pārvades gāzes vada atzaru, kā arī ap GRS „Sloka”- 100 metri.11.4.3. AIZSARGJOSLAS GAR DZELZCEĻU, PA KURU PĀRVADĀ NAFTU, NAFTAS PRODUKTUS,BĪSTAMAS ĶĪMISKĀS VIELAS UN PRODUKTUSAtbilstoši Aizsargjoslu likuma 32 3 .panta otrajai daļai, Ministru kabineta 2006.gada 18.jūlijanoteikumiem Nr.599 „Metodika drošības aizsargjoslu noteikšanai gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadānaftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas un produktus”, dzelzceļa līnijai Torņakalns-Tukums II irnoteikta drošības aizsargjosla. Drošības aizsargjoslas minimālais platums ir 25m, mērot no malējāssliedes, bet vietās, kur dzelzceļa zemes nodalījuma josla ir platāka par 25m, drošības aizsargjosla sakrītar dzelzceļa zemes nodalījuma joslu. Aizsargjosla attēlota teritorijas plānojuma grafiskās daļas saistošajākartē „Apgrūtinājumi”.179

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums12. Plānojumā noteiktās Jūrmalas pilsētas daļasTelpiskā plānošanas pieejaJūrmalas jaunā teritorijas plānojuma būtiska iezīme ir vietu plānošanas metodes izmantošanaplānojuma risinājumos. Šādai pieejai ir objektīvs pamats un nepieciešamība. Jūrmalas pilsēta irneviendabīga, veidojusies no trim iepriekš patstāvīgām pilsētām un vairākiem ciemiem. Bagātā vēsturenosaka pilsētas daudzveidīgo raksturu un krasās atšķirības gan apbūves raksturā, gan cilvēkudzīvesveidā. Lai varētu pēc iespējas precīzāk un patiesāk izprast pilsētas struktūru un iespējamāskopienas intereses, plānošanas mērķiem Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumā ir noteiktas 18 pilsētasdaļas, ņemot vērā: pilsētas daļai raksturīgo apbūves veidu un plānojuma struktūru (telpisko organizāciju); pilsētas daļu ģeogrāfisko integritāti; ikdienas funkcionālās saites un skaidras funkcionālās robežas; pilsētas vēsturisko dalījumu.Risinājumu pamatā ir šādi plānošanas principi:stratēģiska pieeja;telpiskās struktūras pamatelementu akcentēšana;vērtību respektēšana;pēctecība - saglabājot būtību, tiesiskā paļāvība;nepārtrauktība - turpmākās plānošanas iespējas;indivīdu un sabiedrības vajadzību līdzsvarošana.Ņemot vērā normatīvo aktu prasības un jaunās iestrādnes, kā arī balstoties uz labākāsplānošanas prakses analīzi, Jūrmalas teritorijas plānojums ir izstrādāts tā, lai pildītu nozīmīgākosplānošanas uzdevumus: teritorijas zonējums tieši atspoguļo pilsētas attīstības stratēģiju un skaidri ilustrē pilsētas plānotokopējo struktūru; teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi pietiekami detalizēti un viennozīmīgi aprakstaattīstības nosacījumus, kas piemērojami tuvinājumā līdz pat atsevišķai zemes vienībai un konkrētambūvprojektam.Pilsētas daļu robežas attēlotas 12.1. kartoshēmā „Apbūves noteikumu pilsētas daļas”. Katraipilsētas daļai veltīta apakšnodaļa, kurā sniegts tās raksturojums, ieskicētas attīstības perspektīvas uniekļauts vispārīgs skaidrojums par izvēlētajiem risinājumiem.12.1. Lielupes labais krasts (1)Platība - 12,6 km 2Jūrmalas pilsētas daļa Lielupes labajā krastā ir perifērija, kas svešiniekam maz asociējas arJūrmalas pilsētu. Tajā ietilpst Vārnukrogs, Priedaine, Bražciems un Varkaļu kanāls. Nozīmīgu labā krastadaļu aizņem Rīgas pilsētai piederošās mežu teritorijas, kas pilda Rīgas zaļā loka vides aizsardzības unrekreācijas telpas funkcijas. Teritorijas plānojumā paredzēts veidot katru no daļām kā pašpietiekamu unorganizētu teritoriju ar noteiktu attīstības mērķi, integrējot pilsētas kopējā telpiskajā struktūrā kā kvalitatīvuun pilntiesīgu elementu.Nopietna šīs pilsētas daļas problēma ir salīdzinoši sliktā piekļūšana upei. Lielupes labais krasts,jāpadara pieejamāks sabiedrībai, atsevišķās vietās attīstot ar ūdens izmantošanu saistītu infrastruktūru,kas ir nozīmīgs vienojošs faktors labā krasta teritorijai ar pārējo Jūrmalu.180

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsVārnukrogs Platība - 2,3 km 2 Pieņemot, ka vienā mājsaimniecībā ir vidēji 2,3 cilvēku un Vārnukrogā ir vismaz 300 vasarnīcas,iedzīvotāju skaits pārsniedz 600 cilvēku. Rīgas iedzīvotāju vasarnīcu ciemats, tiek izmantots arī kā pastāvīga dzīves vieta Rīgas pilsētas pašvaldībai piederoši meži Robežojas ar Lielupi un Buļļupi Vietējās nozīmes īpaši aizsargājams ģeoloģiski-ģeomorfoloģisks dabas objekts “Baltā kāpa” Nav centralizētu inženierkomunikāciju un pieslēguma iespējas pie pilsētas centralizētajiem tīkliem Nav sociālās infrastruktūras Slikta transporta sasaite ar Jūrmalas pilsētu Tieša saikne ar Rīgu Patvaļīgi veikta būvniecībaTelpiskā vīzija. Sakārtota priežu parka un vasarnīcu apbūves teritorija.Teritorijas plānojumā šī pilsētas daļa ir noteikta kā teritorija, kas pārveidojama par kvalitatīvudzīvesvietu. Lai teritoriju varētu attīstīt kā labu dzīves vidi, primāri ir sakārtojamas īpašuma tiesībasiedibinātajai apbūvei. Ņemot vērā Vārnukroga teritorijas stratēģisko novietojumu nākotnē nozīmīgu ūdensceļu krustojuma vietā, teritorijas daļās, kas robežojas ar ūdens līniju, atļauts attīstīt pakalpojumus -ēdināšanas uzņēmumus, piestātnes, tirdzniecību, atpūtas piedāvājumus, sportu.Vārnukroga apbūves teritorijas robežojas ar vietējās nozīmes īpaši aizsargājamu ģeoloģiskiģeomorfoloģiskudabas objektu “Baltā kāpa”, kā arī bioloģiski vērtīgiem priežu mežiem, kuros raksturīgsmežaino jūrmalas kāpu biotops. Teritorijas plānojumā ir noteiktas prasības sakārtot un labiekārtot vidi, laiaizsargātu ne tikai „Balto kāpu”, bet arī saglabātu vienlaidus mežu masīvu - Rīgas zaļo loku.Vārnukroga teritorijas un apkārtējo mežu apsaimniekošana viennozīmīgi ir Jūrmalas un Rīgaspilsētas kopējo interešu joma, jo te pārsvarā apmetušies rīdzinieki un galvenā kustība no Vārnukroga irvirzienā uz Rīgu - iedzīvotāju darba, kā arī pastāvīgo dzīves vietu.PriedainePlatība- 6,4 km2700 deklarētie iedzīvotājiDzelzceļa stacija „Priedaine”Savrupmāju apbūvePilsētbūvniecības piemineklis „Priedaines vasarnīcu rajons”Sociālā infrastruktūra- PII „Katrīna”, jahtklubs „Priedaine”, pārtikas veikalsRekultivējamā atkritumu izgāztuve „Priedaine”Bolderājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu dūņu laukiSlēperes purvs un bijušās kūdras ieguves vietasIADT Natura2000 dabas liegums „Lielupes grīvas pļavas”Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstības projekta II kārtas ietvaros plānots izbūvēt galvenos, bet IIIkārtā - arī savienojošos centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas tīklus.Nav gāzes apgādes tīkluTelpiskā vīzija.Savrupmāju un vasarnīcu apbūves teritorija, ar primārajiem pakalpojumiem, kasnepieciešami gan pastāvīgajiem iedzīvotājiem, gan vasarnīcu īpašniekiem sezonas laikā.Priedaine veidojusies kā Rīgai tuvākais turīgo ļaužu vasarnīcu rajons ar mežaparka raksturaapbūvi lielos gruntsgabalos. Tā ir teritorija dzīvošanai un šādu raksturu saglabās arī turpmāk. Teritorijai irjāattīstās kā prestižai dzīves vietai, tādai, kāda tā bija, pirms tika izveidota Priedaines atkritumu izgāztuveun ražošanas uzņēmums „Kūdra”. Ņemot vērā Priedaines savrupo novietojumu, labas dzīves kvalitātei irnepieciešams nodrošināt primāro pakalpojumu saņemšanas iespējas. Teritorijas plānojumā piedāvāts apPriedaines centrālo ielu – Lielo prospektu - attīstīt vietējo centru, kas dod iespēju tuvu dzīvesvietaisaņemt ikdienā nepieciešamos pakalpojumus, tādēļ tur tiek piemērots Jauktas dzīvojamās apbūvesteritorijas funkcionālais zonējums.181

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsPriedaines vēsturiskais vasarnīcu rajons ir iekļauts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļusarakstā kā vietējas nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis „Priedaines vasarnīcu rajons” (valstsaizsardzības Nr.6088). Plānojuma ietvaros ir izstrādāts priekšlikums šī pieminekļa individuālajaiaizsargjoslai. Priedainē atrodas arī arheoloģijas piemineklis „Priedaines apmetne” (valsts aizsardzībasNr.8276). Papildus Aizsargjoslu likuma un likuma „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” prasībām, arīteritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos ir noteiktas prasības kultūras mantojuma aizsardzībai.Priedaines teritorijas novietojums Lielupes tiešā tuvumā, esošā piestātnes infrastruktūra, Eiro 10veloceliņa un dzelzceļa stacijas tuvums ir labi priekšnoteikumi, lai attīstu Lielupes krastu kā nozīmīguJūrmalas ostas daļu. Teritorija ir piemērota darījumu, pakalpojumu un jahtu ostas infrastruktūras objektuattīstībai.Priedainē atrodas daļa no dabas lieguma „Lielupes grīvas pļavas”, kas ir Natura 2000 teritorija.Tās apsaimniekošanu nosaka 2004. gadā apstiprinātais dabas aizsardzības plāns. Priedaines teritorijā irmeži, kas ir saglabājami, pieļaujot dažāda līmeņa labiekārtojumu. Dabas aizsardzības teritorija (D1)noteikta, pamatojoties uz teritorijas plānojuma izstrādes ietvaros veikto mežu teritoriju vērtējumu. Tajāssastopams īpaši aizsargājams biotops - mežainās jūrmalas kāpas, kas atrodams arī patvaļīgi apbūvētajāzemes vienībā Baltā kāpa 1503. Lai saglabātu šo dabas teritoriju un nepieļautu tās tālāku degradāciju,plānojumā ietvertas prasības turpmākajai plānošanai un rīcībām.Līdz šim Priedaines mierīgo dzīves ritmu traucēja tuvumā esošā atkritumu izgāztuve unautotransporta kustība uz to. 2010. gadā ir veikti atkritumu izgāztuves rekultivācijas tehniskie darbiatbilstoši apstiprinātajam rekultivācijas projektam. Turpmāk tiks veikti monitoringa pasākumi, lai gūtu ziņaspar rekultivācijas procesa norisi. Pēc monitoringa datiem izvērtējamas iespējas attīstīt teritoriju atbilstošiteritorijas plānojumā noteiktajai atļautajai izmantošanai. .Izvērtējot atkritumu izgāztuves un bijušo kūdras izstrādes vietu iespējamo turpmāko izmantošanu,kā piemērotākā zona šo teritoriju attīstībai ir piedāvāta Attīstības teritorija, kas varētu veicināt degradētovietu daudzveidīgu izmantošanu, respektējot Priedaines dzīvojamās apbūves tuvumu. Teritoriju iekšējaisfunkcionālais zonējums un telpiskā struktūra nosakāma, izstrādājot detālplānojumus.Teritorijas daļā atrodas arī Rīgas pilsētas Bolderājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu dūņu lauki,kuru izmantošana pagaidām netiek mainīta. Dūņu laukiem noteikta 200 m sanitārā aizsargjosla.BražciemsPlatība- 2,9 km2200 iedzīvotājiSavrupmāju apbūve, mazstāvu apbūve pie dzelzceļa, patvaļīga apbūve mežāNav sociālās infrastruktūras objektuIADT Natura2000 dabas liegums „Lielupes grīvas pļavas”Plānotā Priedaines kapsētas teritorijaAutoceļš A10, Priedaines tilts un caurlaižu punktsJūrmalas ūdenssaimniecības attīstības projekta II kārtas ietvaros plānots izbūvēt galvenoscentralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas tīklusNav gāzes apgādes tīkluValsts aizsargājamais kultūras piemineklis Babītes pilskalns un Babītes muiža.Telpiskā vīzija. Vizuāli kvalitatīva pilsētas telpa ar piemērotām funkcijām, kas attaisno teritorijas kāJūrmalas vārtu lomu.Bražciems ir Jūrmalas vārti – vieta, kas sniedz pirmo priekšstatu par pilsētu. Teritorijas plānojumāir uzsvērts tās uzdevums - prestiža, viesus uzrunājoša, augstas kvalitātes telpa ar attiecīga līmeņapakalpojumiem, veikaliem, labiekārtotu ūdensmalu. Tā ieved un aicina tālāk pilsētā, lai baudītu kultūru,izklaidi, veselības un aktīvo atpūtu.Pašlaik tās veidols nav pievilcīgs, to bojā nelegāli apbūvētā un nepievilcīgā Bražciema mežateritorija, nepabeigtā viesnīcas būve un bijušais atrakciju parks. Ar mērķi celt vietas kvalitāti ir izstrādātiīpaši noteikumi Priedaines tilta mezgla telpiskās kompozīcijas veidošanai. Teritorijai jārada interese parJūrmalu kā aktīvu, sakoptu un viesmīlīgu pilsētu. Ar šādu mērķi plānojumā ir noteiktas prasības attīstībaspriekšlikumus pamatot detālplānojumā un rast būvniecības ieceres labāko risinājumu, veicot plānotāsapbūves vizuālās ietekmes analīzi. Bražciema vēsturiski veidojušās savrupmāju dzīvojamās apbūvesteritorijas nosaka šīs teritorijas daļas apbūves mērogu un raksturu, tāpēc teritorijas plānojumā tiekierobežots apbūves augstums un noteikti samērīgi apbūves rādītāji.182

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsBražciema mazstāvu apbūves teritorija Babītes muižas apkārtnē ir noslēgta un savrupa vieta,kuru varētu atdzīvināt darījuma funkcija. Teritorijas attīstība būtu ieguvums arī Eiro10 veloceliņaizmantotājiem.Nozīmīgu teritorijas daļu aizņems plānotie Priedaines kapi, kuriem noteikta 300 m aizsargjosla.Kapsētā paredzēts izveidot teritorijas apbedījumiem (līdz ~10 ha platībā) un sēru birzi (līdz ~4 ha platībā).Teritorijā vēlams izstrādāt priekšlikumus kapu kopējai kompozīcijai, vizuālā tēla veidošanai, mazoarhitektūras formu dizaina risinājumiem, apgaismojumam u.c.Bražciema rietumu daļā bijušās atpūtas bāzes „Priedaine” degradētajā mežā izdalītas Jauktakūrorta teritorijas, kuru mērķis ir sniegt iespēju attīstīt kūrorta pakalpojumus un ūdensmalas izmantošanu.Jaunajā teritorijas plānojumā Lielupes labā krasta daļā rasts risinājums ilgus gadus aktuālajamjautājumam par nelegālo apbūvi dabas teritorijās. Kopumā, salīdzinot ar spēkā esošo plānojumu, navveiktas radikālas izmaiņas funkcionālajā zonējumā, taču atšķirības meklējamas teritorijas izmantošanasun apbūves noteikumos un to detalizācijas pakāpē.Varkaļu kanāls Platība - 1 km 2 Nav apbūvēta Ūdenstilpe Varkaļu kanāls, kas atrodas arī Babītes novada teritorijā. Tas savieno Babītes ezeru arLielupi. IADT dabas liegums „Darmštates priežu audze” Mākslīgi veidota ūdenstilpne ar slūžām. Slūžas netiek darbinātas. Augsta spiediena sadales gāzes vads, SGRS, vidēja spiediena gāzes vads. Autoceļš A10Telpiskā vīzija. Aktīva rekreācijas un darījumu teritorija pilsētas iedzīvotājiem un viesiem, makšķerniekiemun tirgotājiem.Teritorijas novietojums autoceļa A 10 tiešā tuvumā un līdzšinējā izmantošana, t.i., tirgošanās,makšķerēšana, peldēšanās, nosaka arī šīs teritorijas turpmāko attīstību kā aktīvu, darījumu funkcijasūdensmalas teritoriju. Ir nepieciešams radīt šīs teritorijas īpašās vērtības un iezīmes, veidojot piestātnesgan pie ūdens, gan autoceļiem. Varkaļu kanāla īpašo vērtību veidotu sasaiste ar dabas liegumu„Darmštates priedes”, kur iederētos atpūtniekiem paredzēts labiekārtojums - soliņi Lielupes krastā, kokalaipas, taciņas un informācijas stendi, piknika un atpūtas vietas.Autoceļa A 10 rekonstrukcijas projektā paredzēts ne tikai nozīmīgu autoceļa paplašināšanu,galvenokārt esošās ceļa nodalījuma joslas platumā, bet arī transporta infrastruktūras objektu izbūvi mežuteritorijās blakus Varkaļu kanālam, kas ievērojami mainītu vides raksturu. Gan Varkaļu kanāla, ganLielupes krastos ap tā ieteku upē noteiktas Ūdensmalas īpašās attīstības zonas, kas kopā ar nelielāmJauktām darījumu apbūves teritorijām veido teritorijas turpmākās attīstības nosacījumus, kas pieļaujpakalpojumu, darījumu un tirdzniecības objektu izbūvi un veicinās topošā satiksmes mezgladaudzveidīgāku izmantošanu.12.2. Buļļuciems- Stirnurags (2) Platība- 3.9 km 2 935 iedzīvotāji Daudzstāvu daudzdzīvokļu un savrupmāju dzīvojamā apbūve. Izteikti nodalītas viena no otras Sociālā infrastruktūra un pakalpojumi - Buļļuciema estrāde un bijušais tautas nams, pārtikas veikals,kafejnīca Jūrmalas Brīvdabas muzejs. IADT Natura 2000 dabas parks „Raga kāpa” IADT Natura 2000 dabas liegums „Lielupes grīvas pļavas” Bijušā uzņēmuma „Jūras līcis” degradētā un neizmantotā ražošanas teritorija Lielupes osta un atsevišķas piestātnesNodrošināta gāzes apgādeNav centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu, daļai teritorijas plānota to projektēšana unizbūve Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstības projekta II un III kārtas ietvaros183

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsAttīstot teritoriju, nepieciešams pilnveidot satiksmes organizācijuTelpiskā vīzija. Pirmā vieta, kura aicina iebraukt Jūrmalā no jūras puses, sagaidot ar gaismu un skaidriemsignāliem par to, ka esi iebraucis kūrortpilsētā, kurā aktīva rosība mijas ar mierīgu atpūtu, kurā ir gaidītsikviens, kas par savu ir izvēlējies ūdens ceļu.Buļļuciems vēsturiski ir bijis savienojuma mezgls starp sauszemes un ūdens ceļiem. Gar jūrasmalu gāja ceļš no Rīgas uz Kurzemi un Prūsiju. Šobrīd tā ir nomaļa teritorija, zināmā mērā atrauta nopārējās Jūrmalas. Buļļuciema rajona attīstība ir tieši saistīta ar risinājumu šīs teritorijas savienošanā arpilsētu gan no jūras pa ūdensceļiem, gan veidojot jaunu sauszemes savienojumu. Buļļuciema rajonaīpašā nozīme pilsētas attīstībā būs Jūrmalas ostas atpazīstamība, kuru rada efektīvā un vizuāli pievilcīgāūdensmalu un ūdens izmantošana. Lielu daļu Buļļuciema aizņem Natura 2000 īpaši aizsargājamā dabasteritorija dabas liegums „Lielupes grīvas pļavas”. Teritorijas apsaimniekošana veicama saskaņā ar dabasaizsardzības plānu un individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem. Izstrādājot jaunodabas aizsardzības plānu, lielāka uzmanība jāpievērš pļavu izmantošanai rekreācijai, piemēram, veidojotpiestātnes un atpūtas vietas.Buļļuciems ir viena no pilsētas daļām, kurā skaidri nodalāmas teritorijas ar raksturīgu apbūvestipu. Vasarnīcu apbūve teritorijā starp Loču, Vikingu un Tīklu ielām izveidojusies jau 20. gs. sākumā,savukārt kompaktā daudzstāvu namu apbūve austrumos no savrupmāju apbūves rajoniem veidojusieslīdz ar zvejnieku kolhoza „Uzvara” attīstību 20. gs. 60. gados. Savrupmāju apbūve ir noteikta esošajāssavrupmāju apbūves teritorijās, tās paplašinot teritorijā gar Lielupi. Akcentējot šis pilsētas daļas centru,daudzstāvu namu apbūve līdz 5 stāviem noteikta esošajās daudzstāvu apbūves teritorijās.Bijušā uzņēmums „Jūras Līcis” teritorijā plānojuma izstrādes laikā apstiprināts detālplānojums,kurā plānota savrupmāju apbūve. Lai uzsvērtu, ka Buļļuciema bijušo ražotņu teritorijas, pateicoties tuvajaipludmalei, ostai, dabas teritorijām varētu būt piemērota vieta tūrisma un kūrorta pakalpojumu attīstībai –viesnīcām, viesu mājām, restorāniem un atpūtas kompleksiem - , teritorijā noteiktas ne tikai Jauktasdzīvojamās apbūves, bet arī Jauktas darījumu un Kūrorta teritorijas. Buļļuciema tālākās daļas attīstībuierobežojošs faktors ir transporta risinājumi. Lai varētu uzņemt pieaugošu transporta slodzi, netraucētiedzīvotājus un atrisināt piekļūšanu visā teritorijā līdz Lielupes grīvai, ir jāveic ielu tīkla rekonstrukcija unjābūvē jaunas ielas. Attīstoties ūdenstransportam, Buļļuciems kļūtu ērti sasniedzams no jūras un upes.Plašajās Jaunās ostmalas teritorijās ir daudzveidīgs atļauto izmantošanu klāsts, lai veicinātuūdensmalu attīstību un uzsvērtu Lielupes ietekas jūrā praktisko un simbolisko nozīmi pilsētā. Krastmalātiks veikta mola izbūve – hidrotehniskā būve uzlabos Lielupes kuģojamību, kā arī kalpos kā apmeklētājupiesaistes objekts.Teritorijā atrodas vietējās nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis „Stirnu rags”. Tā ir savrupateritorija starp Vikingu ielu un Lielupi, kas veidojusies senā zvejniekciema vietā agrākajās Buļļu muižaszemēs. Teritorijai raksturīgs neregulārs plānojums, interesanta apbūves ainava un skaistas skatuperspektīvas uz upes krastu. 1993.gada teritorijas vēsturiskajā izpētē (arh. I.Dimbira) atzīts, ka teritorijā irmaz arhitektoniski vērtīgu ēku, bet fona apbūve ievērojami pārbūvēta, vai atrodas sliktā tehniskā stāvoklī.Svarīgākie elementi, kas veido pilsētbūvniecības pieminekļa arhitektonisko un ainavisko vērtību, irplānojuma sistēma - vēsturiski veidojies ainaviskais ielu tīkls, zemes vienību neregulārais raksturs, kā arībrīvais apbūves izvietojums. Šīs vērtības tiek aizsargātas, nosakot atbilstošas prasības teritorijasizmantošanas un apbūves noteikumos.Jaunajā plānojumā lielākoties ir saglabāti esošā plānojuma principi, ir precizētas prasības vairākuteritoriju izmantošanai, piemēram, Lašu ielā ielu sarkanās līnijas noteiktas atbilstoši apstiprinātajamdetālplānojumam. Atšķirīgs ir bijušo ūdens attīrīšanas iekārtu teritorijai piemērotais zonējums – tā noteiktakā Jahtu ostas, nevis sabiedriskās apbūves teritorija, lai veicinātu jahtu piestātņu attīstību Lielupeskrastos.12.3. Lielupe (3) Platība- 4 km 2 885 iedzīvotāji Daudzstāvu un mazstāvu daudzdzīvokļu un savrupmāju dzīvojamā apbūve, kuras pēdējo gaduapbūves rezultātā ir nedaudz sajaukušās Pilsētbūvniecības piemineklis „Dubultu - Majoru - Dzintaru - Bulduru - Lielupes vasarnīcu rajons (Nr.6083) Dabas teritorijas, mežu masīvi, mežainās Jūrmalas kāpas, atsevišķas bioloģiski vecas priežu audzes.184

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsNozīmīgi objekti- SIA „Tenisa centrs „Lielupe””, viesnīca „Lielupe”Rezerves notekūdeņu attīrīšanas iekārtasLielupes kapsētaTelpiskā vīzija. Kvalitatīva dzīves, darījumu un atpūtas vide. Viens no jūrmalas atpazīstamības zīmoliem.Pilsētas daļa, kas vēsturiski ir veidojusies kā turīgu ļaužu dzīves vieta. Līdz nekustamā īpašumatirgus „buma” gadiem, tā galvenokārt bija savrupmāju apbūve. Šobrīd starp savrupmājām paceļasmazstāvu daudzdzīvokļu nami. Arī šie mājokļi nav lēti. Teritorijās ap Meža un Bulduru prospektiem irnoteiktas Priežu parka apbūves teritorijas, kurās arī turpmāk plānots būvēt tikai salīdzinoši lielassavrupmājas lielās zemes vienībās.Lielupes rezerves notekūdeņu attīrīšanas iekārtu teritorijā noteiktas savrupmāju apbūvesteritorijas. Pēc rezerves kanalizācijas vada izbūves līdz Bolderājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām unteritorijas rekultivācijas tur varētu veidoties savdabīgs dzīvojamais kvartāls, kur pie savrupmājām būtuiespējams piebraukt ar ūdens transporta līdzekļiem. Lielupes tenisa centrs, viesnīca „Lielupe” un Lielupesūdensmalas veidos aktīvas darījumu, atpūtas un dzīves vides zīmolu, kūrorta aktivitāšu mezglu.Pludmales daļa paredzēta klusākai, mierīgākai atpūtai.Lielupes daļā ir liels dabas teritoriju īpatsvars: Natura 2000 īpaši aizsargājamā dabas teritorija -dabas parks „Raga kāpa”, pilsētas meži, arī krasta kāpu aizsargjoslā un Lielupes krastmalas josla.Teritorijas plānojumā dabas teritoriju izmantošana noteikta, atbilstoši to aizsardzības režīmam unrekreatīvajam potenciālam.12.4. Lielupe- Bulduri- Dzintari uz dienvidiem no dzelzceļa (4) Platība- 3 km 2 2934 iedzīvotāji Izteikti jaukts dzīvojamās apbūves raksturs - jaunas un vēsturiskas savrupmājas, mazstāvu ēkas,jauni un padomju laika daudzstāvu nami.Dzelzceļa stacijas „Lielupe” un „Bulduri”Pilsētbūvniecības pieminekļi - Dzintaru - Bulduru vasarnīcu kvartāli (Nr.6084); Vecbulduruzvejniekciems un vasarnīcu rajons (Nr.6093) Dubultu - Majoru - Dzintaru - Bulduru - Lielupesvasarnīcu rajons (Nr.6083)IADT dabas liegums „Lielupes grīvas pļavas”Dabas teritorijas- mežu masīvi, kuros sastopamas mežainās Jūrmalas kāpas, bioloģiski vecas priežuaudzes, melnalkšņu staignājiNozīmīgi objekti - Līvu akvaparks, Jūrmalas teātris, Bulduru kultūras nams, t/c Rimi, Bulduru slimnīca,Valsts Bulduru dārzkopības vidusskola, Lielupes vidusskolaTelpiskā vīzija. Nozīmīgs pilsētas telpiskās kompozīcijas mezglu punkts; pārdomāti, kvalitatīvi arhitektūrasrisinājumi un funkciju izkārtojums.Pilsētas daļa, kurai ir liela nozīme pilsētas pirmā iespaida radīšanā. Pilsētas daļa, kurai cauriizbrauc visi Jūrmalas viesi, kas ierodas virzienā no Rīgas. Gandrīz pusi teritorijas aizņem pilsētas meži unLielupes krastmalas josla, bet apbūves teritorijas var sagrupēt četrās raksturīgās daļās. Tās ir: aktīvā darījumu zona tiešā Lielupes tilta apkārtnē; savrupmāju kvartāli, tostarp vēsturiskās apbūves piemēri; jaukta dzīvojamās, kuru veido savrupmāju un daudzdzīvokļu ēku mozaīka; vienotais Valsts Bulduru dārzkopības vidusskolas komplekss.Teritorijas plānojuma risinājumi izstrādāti, respektējot situāciju un šo teritoriju attīstības iespējaspilsētas kopējā telpiskajā struktūrā. Šobrīd spilgtākais akcents teritorijā ir Līvu akvaparka būve piePriedaines tilta, par kuras izskatu un novietojumu ir dažādi viedokļi, arī krasi negatīvi vērtējumi. Ņemotvērā šo pieredzi, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos ir ietvertas prasības turpmāk apbūvesiecerēm tilta apkārtnē veikt vizuālas ietekmes analīzi, novērtējot to iekļaušanos pilsētbūvnieciskajākompozīcijā.Ņemot vērā Rīgas ielas satiksmes intensitāti un tās radīto troksni, kā arī iespējamo pievienotovērtību darījumu objektiem, teritorijas ap Rīgas ielu noteiktas darījumu funkcijai. Dzīvojamās apbūves185

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsteritorijas noteiktas esošajās apbūves teritorijās, to tipu un apbūves parametrus samērojot ar esošoapbūvi. Vienības prospekts ir vienīgā iela, kurai ir dzelzceļa pārbrauktuve. Līdz ar to Vienības prospektskļuvis par rajona galveno ielu. Uzsverot šo raksturu, teritorijas plānojumā ap prospektu noteiktas Jauktasdarījumu teritorijas. To mērķis ir veicināt šajā teritorijā vietējo, ikdienas pakalpojumu attīstību.Lielās, nesadrumstalotās mežu platības ir noteiktas kā Dabas teritorijas un Apstādījumu unatpūtas teritorijas. IADT „Lielupes grīvas pļavas” apsaimniekošanas prasības nosaka dabas aizsardzībasplāns un vides aizsardzības normatīvie akti. Īpašā zona „Lielupes ūdensmala” noteikta upes krastmalāPriedaines tilta apkārtnē ar mērķi aktivizēt krastmalas un upes izmantošanu atpūtai un pakalpojumiem.Valsts Bulduru dārzkopības vidusskolas un tās apkārtējās labiekārtotās teritorijas ir iekļautasSabiedriskās apbūves zonā. Paplašinātas ir Jauktas darījumu teritorijas ap Lielupes tilta mezglu, jaunasdzīvojamās apbūves veidošana šajā vietā ir ierobežota (izņēmums ir daudzfunkcionālas ēkas), laiveicinātu darījumu un pakalpojumu objektu izbūvi un veidotu rosīgu un daudzveidīgu pilsētvidi.12.5. Dzintari - Majori uz dienvidiem no dzelzceļa (5) Platība- 3,1 km 2 Iedzīvotāji- 3865 Izteikti blīvs savrupmāju apbūves rajons Jaunu un padomju laika daudzstāvu daudzdzīvokļu māju apbūve Lielupes krastā, Pliekšāna, Turaidasun Nomales ielas galos. Pilsētbūvniecības piemineklis- „Majoru - Dzintaru vasarnīcu kvartāls”(Nr.6087) IADT dabas liegums „Lielupes grīvas pļavas” Mežu masīvs, kurā sastopamas bioloģiski vecas priežu audzes un melnalkšņu staignāji Nozīmīgi objekti- Majoru muiža, Majoru pamatskola un sporta halle, piestātne „Majori”, sākumskola„Ābelīte” Tehniskie objekti – Jūrmalas autobusu parks, CET Jūrmalas tīklu rajons, Jūrmalas gaisma, LVĢMAcentra laboratorijas departamentsTelpiskā vīzija. Labas kvalitātes dzīves vieta ar attīstītu ūdensmalas teritoriju, kurā pieejami ganēdināšanas un aktīvas atpūtas pakalpojumi, gan dabas tūrisma un atpūtas infrastruktūra.Teritorija ir izteikti savrupa, nodalīta no pārējās Jūrmalas pilsētas ar dzelzceļa līniju. Trūkstpārbrauktuvju un nokļūt otrpus dzelzceļam ar automašīnu ir iespējams vienīgi pāri Dzintaru gaisapārvadam vai mērojot ceļu pa nelielajām ieliņām gar Lielupi. Pilsētas daļa ir krasi atšķirīga un nošķirta noaktīvās un tūristu apmeklētās Majoru daļas starp dzelzceļu un jūru.Jau 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā veidojušies izteikti mazi zemes gabali Majoros starp Lielupiun dzelzceļu, jo līdz pat 1920. gadam bija aizliegts dalīt lielos Majoru muižas īpašumus, kas veicinājazemnieku un zvejnieku zemes sadalīšanu zemes gabalos līdz 800 m 2 , lai apmierinātu vasarnieku augošopieprasījumu pēc apbūves gabaliem. Līdz ar to Majori attīstījās kā blīvas apbūves teritorijas.Laika gaitā vasarnīcu apbūves teritorijas kļuva par blīvu savrupmāju apbūves rajonu. Šādagalvenā izmantošana tika noteikta arī Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumā 1995-2007 (2009) un tieksaglabāta arī jaunajā teritorijas plānojumā. Lielāko īpatsvaru šajā pilsētas daļā veido savrupmāju apbūvesteritorijas (5DzS) ar 30% maksimālo apbūves blīvumu. Savrupmāju apbūves teritorijās, atšķirībā no spēkāesošā plānojuma, atļautā izmantošana ir tikai savrupmāju būvniecība, pakalpojumu objektu izveidipieļaujot vietēja centra teritorijās, tādejādi saglabājot savrupmāju rajoniem raksturīgo dzīves vidi.Priežu parka apbūves teritorijās (5DzP) gar dzelzceļu ir noteikts divreiz mazāks apbūves blīvums(12%), saglabājot šo rajonu mežaparka apbūves raksturu.Daudzstāvu daudzdzīvokļu māju (5DzD) apbūves teritorijas noteiktas atbilstoši situācijai – ardaudzdzīvokļu mājām apbūvētajās zemes vienībās. Saglabāts ēku augstums - 5 stāvi daudzstāvu ēkām.Majoru vidusskola, Majoru sporta halle un sākumskola „Ābelīte”, tāpat kā spēkā esošajāplānojumā, noteiktas kā sabiedriskās apbūves teritorijas (5SA1). Tajā ir ierobežota atļautā izmantošana -izglītības pakalpojumu objekts un sporta objekts, tādejādi garantējot šo funkciju saglabāšanu.Kā atšķirīga Sabiedriskās apbūves teritorija (5SA2) noteikta Majoru muiža. Ņemot vērā šī objektapašreizējo stāvokli, sniegtas plašākas iespējas attīstīt sabiedrībai nozīmīgus pakalpojumus - kultūras,izglītības, sociālās un veselības aprūpes pakalpojumus, kūrorta un sabiedriskās ēdināšanas.Jauktas darījumu (5JD) un Jauktas dzīvojamās apbūves teritorijas (5JDz1) noteiktas gar Lielupiun esošajās darījumu un tehniska rakstura pakalpojumu objektu teritorijās, lai veicinātu šo teritoriju186

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumssakārtošanu un iekļaušanos pilsētvidē, pieļaujot plašākās izmantošanas iespējas. Tā kā teritorijasrobežojas ar savrupmāju apbūvi, maksimālais atļautais ēku augstums ir noteikts 15m.Pilsētas daļā noteiktas trīs veidu dabas teritorijas. Dabas aizsardzības teritorijas (D1) noteiktasNatura 2000 IADT „Lielupes grīvas pļavas”, kā atļauto izmantošanu paredzot dabas aizsardzībasinfrastruktūru, kura izvietojama un saskaņojama atbilstoši 16.03.2010. MK noteikumiem Nr.264 "Īpašiaizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" prasībām. Dabasteritorijas (D2) noteiktas, lai veicinātu dabas teritoriju iekļaušanu pilsētas daļas ikdienas dzīvē - spēles,pastaigas, pikniki, u.tml. Tajās atļauts ierīkot uz izbūvēt celiņus, takas, vieglas konstrukcijas brīvdabassporta spēlēm un citu labiekārtojumu. Kā Apstādījumu un atpūtas teritorijas (D3) noteiktas cilvēkupārveidotas un izveidotas dabas teritorijas - skvērs, mazdārziņi un dabas teritorijas gar dzelzceļu.12.6. Lielupe - Jaundubulti uz ziemeļiem no dzelzceļa (6) Platība- 4,8 km 2 4515 iedzīvotāji, viens no apdzīvotākajiem rajoniem Jūrmalas „sirds” Jūrmalas šaurākā vieta starp Lielupi un jūru - 300 m Aktīvākā un apmeklētākā pludmale Dzelzceļa stacijas „ Dubulti” un „Majori” Pilsētbūvniecības pieminekļi- Dubultu - Majoru - Dzintaru - Bulduru - Lielupes vasarnīcu rajons(Nr.6083). Nozīmīgi objekti - Jomas iela, Dzintaru koncertzāle, viesnīcas Baltic beach hotel un Hotel JurmalaSPA, sanatorija „Belorusija”, Dzintaru mežaparks, Jūrmalas pilsētas domes ēka, Valsts prezidentarezidence, Rakstnieku nams, Dubultu luterāņu baznīca, Bulduru luterāņu baznīca, sporta nams„Taurenītis”, Jūrmalas pilsētas muzejs, Marienbāde, Dzintaru pārvadsTelpiskā vīzija. Latvijas galvenā gājēju iela. Sabiedriskās dzīves centrs. Tikšanās vieta.Pilsētas centrālā daļa starp dzelzceļa līniju, Rīgas jūras līča pludmali, 13. līniju Lielupē, Amulasielu un F.Brīvzemnieka ielu Jaundubultos. Rīgas Jūrmala - senākā peldvieta Jūrmalas pilsētā, pirmāatpūtnieku apmešanās vieta, pirmais Jūrmalas ekskluzīvo vasarnīcu apbūves rajons, pirmās viesnīcas,sanatorijas un peldiestādes. Rīgas Jūrmala ir pirmsākums Jūrmalai kā ekskluzīvai kūrortpilsētai.Gandrīz visa teritorijas ietilpst pilsētbūvniecības piemineklī „Dubultu - Majoru - Dzintaru - Bulduru -Lielupes vasarnīcu rajons”. Šīs Jūrmalas daļas pilsētbūvnieciskās struktūras veidošanās aizsākās19.gadsimta sākumā. To veido rajoni, kuri sākotnēji attīstījušies neviendabīgi un savrupi, bet vēlāksaplūduši, tāpēc to plānojumam un raksturam ir gan kopīgas, gan atšķirīgas iezīmes. Raksturīgākāstruktūra ir ortogonāls kvartālu un zemes vienību plānojums ar galvenajām ielām paralēli jūrai. AtšķirīgaDubultu daļa, kur redzamas arī neregulāra plānojuma iezīmes, jo, plānojot vasarnīcu koloniju, izmantotiesošie ceļi.Vēsturiskajā apbūvē sastopama liela arhitektūras stilu dažādība – historisms (ar neoklasicisma,eklektisma u.c. ietekmi), t.s. senākais Jūrmalas stils un vēlākais – ekspresīvais un kompaktais Jūrmalasstils, 20.gs. 20-to gadu izkopti lakoniskais konstruktīvisms un 30-to gadu racionālais funkcionālisms, kā arīvirkne ēku, kas veidotas pēc pašu īpašnieku gaumes un pārstāv tā dēvēto subjektīvo arhitektūru.Padomju laikā vēsturiskā pilsētbūvnieciskā struktūra – gan plānojuma sistēma, gan apbūves mērogs -daudzviet ir sagrauta. Jaunbūvēm atvēlētās zemes platības un būvju mērogi maina tradicionālo Jūrmalasapbūves raksturu, veido visai agresīvus akcentus pilsētainavā.Teritorijā ir trīs funkcionāli atšķirīgas daļas. Austrumu pusē aptuveni līdz Dzintaru mežaparkam(Piestātnes ielai) dominē mājokļa funkcija - savrupmāju apbūve. Šajā daļā ir tikai atsevišķi lielākisabiedriski un darījumu objekti, piemēram, viesnīca „Lielupe”. No piestātnes ielas līdz teritorijas robežaiAmulas ielā, uz jūras pusi no galvenās maģistrālās ielas (Edinburgas prospekts - Lienes iela – Jomas iela– Z. Meierovica prospekts – Dubultu prospekts) iezīmējas pilsētas centrs – jauktas apbūves teritorijas ielufrontē ar lielu komercapbūves – viesnīcu, izklaides, tirdzniecības un ēdināšanas uzņēmumu īpatsvaru.Kvartālu dziļumā savukārt ir viengabalaināka dzīvojamā savrupmāju apbūve. Kopumā tā ir aktīvākā unatpazīstamākā pilsētas daļa, kuru lielā mērā identificē ar Jomas ielu. Dubultos, uz upes pusi no Dubultuprospekta, atrodas savrups daudzdzīvokļu ēku mikrorajons - pilsētbūvniecības paraugs ar tipiskudaudzdzīvokļu ēku grupējumu brīvā plānojumā ap kopējiem pagalmiem.187

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsRīgas Jūrmala ir Jūrmalas centrs, kas nosaka nepieciešamību tās teritorijā saskaņot visplašākointerešu spektru- darījumu un dzīvojamā vide, viesnīcas un naktsklubi, pilsētas viesi un vietējie iedzīvotāji.Lielākā aktivitāšu radošā objektu koncentrācija ir Dubultos, ap Jomas ielu, šaurākajā Jūrmalas pilsētasdaļā. Daļā, kurā atrodas galvenie objekti, kas visai Latvijai un arī daļai Eiropas ir zināmi, t.i., Jomas iela unDzintaru koncertzāle. Tā ir teritorija, kuras attīstībai ir noteicoša loma, lai varētu sasniegt Jūrmalasstratēģisko mērķi – izveidot modernu kūrortpilsētu.Teritorijas plānojuma risinājumi Rīgas jūrmalai izstrādāti, balstoties uz situāciju un ņemot vērāpilsētas stratēģijas mērķus. Austrumu daļā noteiktas lielākoties savrupmāju apbūves teritorijas, izņemotatsevišķus esošos darījumu un pakalpojumu objektus, kas ietverti jauktas apbūves zonās. Lai aktivizētuvietēja rakstura ikdienas pakalpojumu attīstību, abpus Vienības prospektam noteikta Jaukta darījumuteritorija. Daudzstāvu daudzdzīvokļu apbūves teritorijas noteiktas atbilstoši situācijai, jauni daudzdzīvokļuapbūves kvartāli netiek plānoti. Pašvaldības funkciju īstenošanai nepieciešamie objekti noteikti kāsabiedriskās apbūves teritorijas.Lielāko teritorijas daļu veido dažāda rakstura jauktas apbūves zonas, kas kopumā nosaka pilsētasdarījumu, iepirkšanās, kūrorta, atpūtas un pakalpojumu centra raksturu. Pārējā teritorijā ir noteikta izteiktidaudzfunkcionālas apbūves zona, kur līdztekus darījumu, atpūtas un pakalpojumu objektiem, atļautsbūvēt arī savrupmājas. Apbūves noteikumi izstrādāti, apzinoties šīs teritorijas kultūrvēsturisko vērtību unrespektējot tās pilsētbūvniecības pieminekļa statusu. Vēsturiskā pilsētbūvnieciskā struktūra, apbūvesmērogs un raksturs ir tā mēraukla, pēc kuras vadoties ir noteikta gan zemes vienību veidošanas prasības,gan samērīgi apbūves parametri (maksimālais būvju augstums – 12m, divi stāvi un jumta izbūve;maksimālais apbūves blīvums – 25%). Šādas prasības attiecas uz visu veidu apbūvi, arī darījumu unpakalpojumu objektiem.Atsevišķos kvartālos Jomas ielas un Turaidas ielas frontē noteiktas jauktas apbūves zonas, kurāsnetiek paredzēts veidot jaunas dzīvojamās ēkās. Dzīvoklis kā izmantošana atļauts daudzfunkcionālāsēkās, ja tas atrodas augšējos stāvos un tā platība neaizņem vairāk kā 50% no ēkas kopplatības.Daudzfunkcionālu ēku apakšējos stāvos ierīkojami tirdzniecības, pakalpojumu un darījumu objekti, kasatbilst Jomas ielas īpašajai lomai pilsētā un publiskajam raksturam. Lielākās Dabas teritoriju joslasstiepjas gar pludmali, krasta kāpu aizsargjoslā. Šajā kategorijā, tāpat kā esošajā plānojumā, paliek arīlielākie meža nogabali Jaundubultos un abpus Meža prospektam. Nozīmīgākā apstādījumu teritorija šajāpilsētas daļā ir Dzintaru Mežaparks.Teritorijā ar kadastra numuru 13000100102 (Dubulti 0102), pašvaldībai vēsturiski piederošajāzemes gabalā (spēkā esošajā plānojumā dabas pamatnes zonējums) ir iezīmēta Kūrorta teritorija. Šī vietair paredzēta, lai Jūrmalas pilsētai piesaistītu kādu no slavenākajiem pasaules kūrortviesnīcu zīmoliem -globālajiem tirgus līderiem (Marriott International, Hyatt Hotels & Resorts, Four Seasons Hotels, Hilton,Intercontinental Hotels and Resorts, Crowne Plaza Hotels and Resorts, u.c.). Teritorijai noteikti papildusnosacījumi (risinājumu izvēlas atklātā arhitektūras un pilsētbūvniecības konkursā, bioloģiskāsdaudzveidības izpēte, teritorijā jānodrošina brīva pieeja sabiedrībai, to aizliegts nožogot).Salīdzinot ar iepriekšējo plānojumu, abpus Vienības prospektam noteiktas Jauktas darījumuteritorijas, lai veidotu vietējo centru ar plašāku pakalpojumu klāstu. Papildus noteiktas jaunas Kūrortateritorijas pludmales tuvumā.12.7. Dubulti uz dienvidiem no dzelzceļa (7) Platība- 2,5 km 2 Padomju laika daudzstāvu daudzdzīvokļu māju apbūve Esošas un bijušas ražošanas teritorijas starp Slokas ielu un Lielupi, no kurām daļa ir degradētas Jaundubultu un Dubultu kapsēta IADT dabas liegums „Lielupes grīvas pļavas” Mežu masīvs, kurā sastopami aizsargājami biotopi- bioloģiski vecas priežu audzes, melnalkšņustaignāji, mežainās Jūrmalas kāpas, dabisko mežu biotops, bioloģiski veci ozoli Nozīmīgi objekti- sociālās integrācijas centrs, „Koledža RRC” , Jūrmalas siltums, Jūrmalas ATU, a/sLatvijas Gāze Jūrmalas iecirknisTelpiskā vīzija. Teritorija ar augstu pievienoto vērtību gan biznesa, gan atpūtas, gan vides jomā.Pilsētas daļas robežas iezīmē dzelzceļa līnija ziemeļos, Lielupe dienvidos un austrumos, betrietumos – Lielupes iela, Skuju iela un Lielupes ielai tuvējais meža kvartāls.188

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsLai uzlabotu Jaundubultu pilsētvides kvalitāti un attīstības potenciālu, teritoriju nepieciešamsradikāli rekonstruēt, jo liela tās daļa vērtējama kā degradētas vietas ar zemas būvniecības kvalitātesutilitārām būvēm.Pašlaik lielāko daļu apbūves veido ekstensīvi izmantotas ražošanas un tehniskās apbūvesteritorijas, starp tām ir atsevišķas savrupmāju grupas. Lielākais sabiedriskas nozīmes objekts ir SIVA„Koledža RRC”. Teritorijas dienvidu daļā atrodas viens no masīvākajiem daudzdzīvokļu apbūveskvartāliem, kas eksponējas Jūrmalas siluetā no liela attāluma – pāri Lielupes līcim no Majoriem.Neveiksmīgs apbūves izkārtojums daudzviet norobežo pieeju Lielupei. Kopējā apbūves struktūra irsamērā haotiska. Galvenā transporta ass ir Slokas iela, neregulārais ielu tīkls ap to nav attīstīts. Šajāteritorijā plānota Jūrmalas vērienīgākā transporta būve – jauns Lielupes tilts ar pieslēgumu mezgliem.Lielu teritorijas daļu aizņem neapbūvētas dabas teritorijas – Lielupes pļavas un mežs. Te atrodas arīDubultu un Jaundubultu kapi.Pašlaik attālo un nepilnīgi izmantoto teritoriju būtiski ietekmēs jaunā tilta būvniecība, radot jaunuērtu savienojumu ar Jūrmalas apvedceļu un uzlabojot saikni ar Rīgu. Šīs būves var dot jaunu impulsuteritorijas attīstībai, tāpēc jaunajā teritorijas plānojumā pilsētas daļa tiek pozicionēta kā aktīva darījumuteritorija, kurā nodrošināta arī laba pilsētvides, tostarp dzīves vides, kvalitāte. Teritorijas ziemeļu daļāplānots izvietot pilsētas nozīmes enkurobjektu – sporta kompleksu ar stadionu un ar to saistītajām būvēm,sporta kompleksa izbūvei atļauts palielināt maksimālo apbūves blīvumu līdz 80% un noteikti īpašinosacījumi teritorijas izmantošanai.Gandrīz visas apbūves teritorijas šajā pilsētas daļā ietvertas Jauktas darījumu un Jauktasdzīvojamās apbūves teritoriju grupā. Izņēmumi ir atsevišķās zemes vienības, kas nepieciešamassabiedrībai nozīmīgu funkciju veikšanai un noteiktas kā Sabiedriskās apbūves teritorijas. Jauktas apbūvesteritorijas dalītas, atbilstoši tajās atļautajai izmantošanai.Aptuveni puse šīs pilsētas daļas nav apbūvēta un ir noteikta kā dažāda veida dabas teritorijas.IADT dabas liegums „Lielupes grīvas pļavas” noteiktas kā Dabas aizsardzības teritorija, Lielāko īpatsvaru(mežu platības, Lielupes krasti) plānoti kā pilsētnieku atpūtas vietas un ietverti Dabas teritoriju kategorijā,bet pie kapsētas un daudzdzīvokļu dzīvojamās apbūves grupas, arī Lielupes krastā pie Ramiņu attekasatzīmētas arī Apstādījumu teritorijas. Lai aktivizētu Lielupes ūdensmalas izmantošanu, gar krastu, vietās,kur tas pieļaujams, raugoties no dabas aizsardzības viedokļa, ir noteiktas arī īpašās attīstības zonas –Lielupes ūdensmalas teritorijas. Te iespējams attīstīt daudzveidīgu, ar sportu, ūdenstransportu un atpūtuuz ūdeņiem saistītu infrastruktūru un pakalpojumus.Samērā lielu teritorijas daļu aizņem plānotās satiksmes infrastruktūras teritorijas, kas noteiktasatbilstoši Jaundubultu tilta būvju orientējošam izvietojumam. Tajās ir noteikti izmantošanas aprobežojumi,kas attiecas uz īpašo Satiksmes infrastruktūrai rezervēto teritoriju. Šajā pilsētas daļā funkcionālās zonasveido viengabalaināku struktūru nekā spēkā esošajā plānojumā, taču ir piemērots plašāks atļautoizmantošanu spektrs. Sniegta iespēja attīstīt dabas teritorijas, lai tās būtu piemērotākas iedzīvotājuaktīvās atpūtas vajadzībām, vienlaikus nenoplicinot dabas vērtības.12.8. Jaundubulti - Vaivari uz dienvidiem no dzelzceļa, Druvciems –Valteri – Krastciems (8) Platība- 14,2 km 2 5349 iedzīvotāji Savrupmāju apbūves teritorijas, starp priedēm, ar atsevišķiem vietēja rakstura pakalpojumu objektiemstarp dzīvojamām mājām Lielupes palienu pļavas ar aizsargājamu pļavu biotopu Mežu masīvi ar aizsargājamiem biotopiem- bioloģiski vecas priežu audzes, melnalkšņu staignāji,mežainās Jūrmalas kāpas un dabisko mežu biotops. Nozīmīgi objekti- Valteru bijušais ugunsdzēsēju depo, CSDD Jūrmalas nodaļa.Telpiskā vīzija. Laba dzīves vide, kas sevī ietver mieru, sakārtotu dabas vidi, pieejamu satiksmesinfrastruktūru, primāros pakalpojumus, kas nepieciešami sadzīves nodrošināšanai savrupmājuiedzīvotājiem.Pilsētas daļa, kurā ietveri Jaundubulti, Vaivari zem dzelzceļa, Druvciems, Valteri un Krastciemsnoteikta uz dienvidiem no dzelzceļa līnijas līdz Lielupei, starp Slokas bijušo papīrfabriku rietumos,Lielupes ielu, Skuju ielu un Ražas ielu austrumos. Tas ir pilsētas lielākais savrupmāju dzīvojamais rajons.189

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsStarp savrupmājām ir vien daži komerciāli objekti, kas atrodas izklaidus, neveidojot lielākas darījumuapbūves grupas. Ir arī atsevišķas daudzdzīvokļu ēkas. Dzelzceļam tuvākie kvartāli ir blīvi apbūvēti, betrajonam uz dienvidiem no Dāvja ielas ir raksturīga mozaīkveida struktūra, kur māju grupas mijas ar vēlneapbūvētiem zemesgabaliem.Kopumā šajā teritorijā ir tipiska savrupmāju kvartālu dzīves vide - klusa, privāta, zaļa, ar dārziemun priedēm, noslēgta telpa, ar lēnu dzīves ritmu, zemu automašīnu kustības intensitāti vietējās ielās. Kātrūkumu varētu minēt skopo ikdienas pakalpojumu klāstu. Pašu jūrmalnieku uztverē šī daļa ir Jūrmalaslauki.Dzelzceļam tuvējā pilsētas daļā ir divi pilsētbūvniecības pieminekļi: kvartāli starp Kalēju ielu unEzera ielu līdz Ģertrūdes prospektam ietilpst valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa „Vaivaru -Asaru - Mellužu - Pumpuru - Jaundubultu vasarnīcu rajons” teritorijā, bet kvartāli starp Skautu ielu, Dāvjaielu, Valtera Prospektu un Zemgales prospektu veido vietējās nozīmes pilsētbūvniecības pieminekli„Vaivaru - Asaru - Mellužu vasarnīcu kvartāli”. Abos pieminekļos par galvenajām vērtībām uzskatāmavēsturiskā plānojuma sistēma - ielu tīkls, zemes vienību dalījums, proporcijas un struktūra, kā arī apbūvesapjomu mērogs, ēku izvietojuma ritms ielā, pielietotie celtniecības materiāli, ēku dekori un citi elementi.Teritorijas visai viendabīgais raksturs ir noteicis plānojuma risinājumus – tajā dominē Savrupmājuapbūves un Priežu parka apbūves teritorijas. Ņemot vērā īpašumu piederību un neapbūvēto teritorijufragmentēto struktūru, plānojumā kā apbūves teritorijas ir noteiktas arī vairākas iepriekš dabas pamatnesteritoriju kategorijā ietvertas zemes vienības. Iedzīvotāju atpūtai atvēlētas Apstādījumu un atpūtasteritorijas un lielie mežu nogabali, kas noteikti kā Dabas teritorijas. Dabas teritoriju kategorijā ietilpst arīLielupes piekrastes pļavas kur vairākās vietās atzīmētas īpašās attīstības zonas – Lielupes ūdensmalasteritorijas, kur iespējams attīstīt ūdenssporta un atpūtas infrastruktūru un pakalpojumus, ja priekšlikums irpamatots un tam ir izstrādāts detālplānojums. Arī pārējā teritorijā pakalpojumu objektu risinājumi irskatāmi individuāli – izstrādājot detālplānojumu. Izņēmumi ir teritorijas Piekrastes ielas un Valteraprospekta krustojumā, Dārzu ielā kvartālā starp Vasaras ielu un Ģertrūdes prospektu un Ķīšu ielasapkārtnē. Šajās zonās pakalpojumu un tirdzniecības objektu veidošanai nav ierobežojumu. Ap bijušoValteru ugunsdzēsēju depo jau šobrīd ir vietējie pakalpojumu objekti, turklāt depo ir nozīmīgs objektsvietējiem iedzīvotājiem, jo saistās ar atmiņām par sabiedrisko dzīvi, kuru ir vēlme atjaunot.Sabiedriskās apbūves teritorijas ir noteiktas pašvaldības funkciju nodrošināšanai; plānota arīSlokas kapsētas paplašināšana otrpus Mežmalas ielai. Balstoties uz zemes vienību struktūras esošāsapbūves izvērtējumu, ir noteiktas jaunas teritorijas savrupmāju attīstībai, tostarp arī zemes vienībās, kas irpašvaldības īpašumā.12.9. Jaundubulti - Vaivari uz ziemeļiem no dzelzceļa (9) Platība- 4,6 km 2 2926 iedzīvotāji Blīva savrupmāju apbūves teritorija tuvu pie jūras, ar atsevišķiem liela apbūves apjoma objektiem, kasgalvenokārt ir darījumu vai sabiedriska rakstura būves Dzelzceļa stacijas- Asari, Vaivari, Melluži, Pumpuri, Jaundubulti Mežu masīvi ar aizsargājamiem biotopiem- bioloģiski vecas priežu audzes, melnalkšņu staignāji,mežainās Jūrmalas kāpas un dabisko mežu biotops.Asaru kapsētaNozīmīgi objekti- Mellužu estrāde, Pumpuru vidusskola, Jaundubultu vidusskola, viesnīca „Daina”,Sociālās integrācijas centrs.Telpiskā vīzija. Jauns vasarnīcu rajona attīstības posms – daudzveidīgs atpūtas pakalpojumupiedāvājums, mājīga vide, neliela mēroga apbūve.Pilsētas daļa, kas stiepjas no Jaundubultiem līdz Vaivariem, robežojas ar Rīgas Jūras līciziemeļos, dzelzceļu dienvidos, Amulas ielu un F. Brīvzemnieka ielu austrumos un Vēju ielu, jeb Vaivarurehabilitācijas centru rietumos. Teritorijas attīstības vēsture ir līdzīga daudzām citām Jūrmalas daļām.Sākotnējo apbūvi veidojušas zvejnieku mājas, bet 19.gs. otrajā pusē kāpu ieplakās sākusies aktīvavasarnīcu celtniecība. Tā īpaši aktivizējās līdz ar dzelzceļa izbūvi. Joprojām daudzviet saglabājušāsvēsturiskās ēkas, vasarnīcu rajonu regulārais, jūrai paralēlais galveno ielu un perpendikulāro šķērsielutīkls, zemes vienību vēsturiskās robežas un proporcijas, kas nosaka šo teritoriju galveno arhitektonisko unainavisko vērtību. Padomju laikā daudzviet vasarnīcu vietā ir bijušas pionieru nometnes un citi kūrorta190

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsobjekti, bet vasarnīcu rajonam neraksturīgu, padomju laikā būvētu liela mēroga objektu ir maz (viens notiem - viesnīca „Daina”). Atsevišķos zemesgabalos ir daudzdzīvokļu ēkas, kuru ietekme uz rajona kopējoraksturu ir maza.Lai saglabātu savdabīgo kultūras mantojumu, liela teritorijas daļa ietverta valsts nozīmespilsētbūvniecības piemineklī „Vaivaru - Asaru - Mellužu - Pumpuru - Jaundubultu vasarnīcu rajons”.Pilsētas daļas zonējumam ir Jūrmalas daudzviet raksturīgā lineārā struktūra. Tās galvenie elementi: Pludmales teritorija no ūdens līdz vietai, kur sākas veģetācija – pilsētnieku un viesu atpūtas zona; Neapbūvējams kāpu mežs – Dabas teritorija, kur atļauts veidot gājēju takas un citu labiekārtojumu, laiorganizētu atpūtnieku kustību un saudzētu dabu; Savrupmāju apbūves teritorija krasta kāpu aizsargjoslā pludmalei tuvējā daļā līdz pirmajai ielaigarenvirzienā gar līci. Tās noteiktas pašreiz jau apbūvētājā krasta kāpas daļā. Nosakot prasības šoteritoriju izmantošanai, īpaša uzmanība vērsta uz saudzīgu attieksmi pret pilsētas saglabātajām dabasvērtībām un kultūras mantojumu: reljefu, zemsedzi, kāpu priedēm, tradicionālo apbūvi un vēsturiskoplānojuma struktūru. Jauktas dzīvojamās apbūves teritorijas abpus Mellužu un Asaru prospektam, kur papildus dzīvojamaiapbūvei atļauta arī tirdzniecības un pakalpojumu objektu izvietošana ielas frontes tuvumā. Savrupmāju kvartāli, kas stiepjas visā teritorijas garumā abpus Strēlnieku - Mellužu – Asaruprospektam. Starp savrupmāju kvartāliem ir daži Jauktas izmantošanas zemesgabali, kas, atbilstošisituācijai noteikti pakalpojumu objektu attīstībai.Papildus galvenajai struktūrai teritorijā ir noteiktas atsevišķas pašvaldībai un pilsētniekiemsvarīgas Sabiedriskās apbūves teritorijas: Jaundubultu vidusskola un Pumpuru vidusskola.12.10. Vaivari (10) Platība- 2,6 km 2 Iedzīvotāji - 50 Plašas mežu teritorijas Nacionālais rehabilitācijas centrs „Vaivari” Ūdensatrakciju parks nemoTelpiskā vīzija Vaivari kā vietvārds Latvijā asociējas ar vietu garīgās un fiziskās veselības atjaunošanai.Vieta, kur atjaunošanās notiek zaļā, dinamiskā un atraktīvā vidē. Visiem saprotamā, uztveramā unpieejamā vidē.Jūrmalas daļa, kas plešas no Vēju ielas līdz Kaugurciema apbūvei un no līča krasta līdz Talsušosejai, Pētera Beltes ielai un dzelzceļa līnijai raksturīga ar plašām neapbūvētām mežu platībām. Tajāatrodas tikai daži, toties visai ievērojami kompleksi: Vaivaru rehabilitācijas centrs un atrakciju parks„Nemo”. Vairākas vietas vērtējamas kā degradētas teritorijas – tās netiek izmantotas, būves pamestas undaļēji sagruvušas. Zemes vienības ir lielas, ielu tīkls – robusts. Izņēmums ir neliela savrupa māju grupateritorijas dziļumā, pie Alkšņu ielas, kur pa vietējo ieliņu izkārtoti nelieli savrupmāju zemesgabali.Teritorijas plānojumā uzsvars likts uz esošo objektu attīstību, to racionālu un pietiekami intensīvuizmantošanu. Vaivaru rehabilitācijas centrs ir viens no slavenākajiem un sabiedrībai svarīgākajiemJūrmalas objektiem. Ir būtiski saglabāt tā darbībai nepieciešamo vidi un infrastruktūru. Ar šādu mērķiizstrādātas teritorijas izmantošanas un apbūves prasības pilsētas Vaivaru daļai. Vaivaru rehabilitācijascentra teritorija un tai tuvējie degradētie zemesgabali, tāpat kā komplekss „Nemo” ietverti Kūrorta teritorijukategorijā, kurās atļauts attīstīt izglītības, kultūras, kūrorta, veselības aprūpes un sociālos pakalpojumus.„Kāpas” projekta realizācijai saglabāti specifiskie nosacījumi, pārmantojot tos no pašreizējāteritorijas plānojuma. Vaivaru pamatskolas teritorija, ņemot vērā tās kā vispārējās izglītības iestādes lomu,noteikta par Sabiedriskās apbūves teritoriju. Teritorijas turpmākajā plānošanā un projektēšanā būtuvēlams pievērst īpašu uzmanību universālā dizaina principiem. Vaivari varētu kļūt par Jūrmalas universālādizaina Teritorijas pilotteritoriju. Lai saglabātu kūrortam piemērotu, labvēlīgu vidi un mikroklimatu, lieliemežu nogabali teritorijas plānojumā ir ietverti Dabas teritoriju zonā. To galvenā nozīme ir ekoloģisko unrekreācijas funkciju nodrošināšana.191

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums12.11. Sloka (11) Platība- 2,8 km 2 2615 iedzīvotāji Senākā Jūrmalas pilsētas daļa Blīva dzīvojamās apbūves, galvenokārt savrupmāju apbūves teritorija, pastāv līdzās plašāmražošanas teritorijām.Lielāko pilsētas ražošanas objektu atrašanās vietaNozīmīgi objekti- Slokas bijusī papīrfabrikas teritorija, Slokas ev.lut. baznīca, Valsts nozīmespilsētbūvniecības piemineklis „Slokas vēsturiskais centrs” (valsts aizsardzības Nr.6089), Slokaspareizticīgo un luterāņu kapsētas, sala Lielupē, vēsturiskais tirgus laukums, Hercoga Jēkaba kanāls.Telpiskā vīzija. Pilsētas daļa ar atšķirīgu, mazpilsētai raksturīgu dzīves stilu, kuru nosaka gan apbūvesstils, gan apdzīvojums. Bijusī Slokas papīrfabrikas teritorija veidojas kā unikāla urbanizēta vieta, kurāsavstarpēju sinerģiju rada dažādas aktivitātes, uzņēmējdarbības veidi un lielumi. Īpašu pievienoto vērtībuveido ūdensmala un piestātne, kuru aktīvi izmanto uzņēmēji arī kravu pārvadāšanai.Pilsētas daļa, kas novietojusies aptuveni 2km attālumā no Rīgas Jūras līča vietā, kur Lielupestrauji pagriežas uz austrumiem. Slokas senā vēsture atspoguļojas tās dažādajā apbūvē, veidojot kolorītupilsētvidi, kas ievērojami kontrastē ar blakus esošajām plašajām bijušās Slokas papīrfabrikas teritorijām.Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma 1995.-2007. gadam ar grozījumiem un papildinājumiem līdz 2009.gadam risinājumi noteica gan blīvas savrupmāju apbūves teritorijas, gan plašas rūpnieciskās teritorijas.Ņemot vērā dažādo teritorijas izmantošanu, kā arī izvērtējot plānojuma ieviešanu, jaunā teritorijasplānojuma risinājumi konceptuāli ir saglabāti kā līdz šim, detalizējot prasības. Lai veicinātu bijušās Slokaspapīrfabrikas teritorijas attīstību, tā ir noteikta kā Attīstības teritorija ar visplašākajām izmantošanām,minimizējot ierobežojumu teritorijas attīstības uzsākšanai. Ņemot vērā vēsturisko attīstību, dzīvojamāsfunkcijas attīstība daudzfunkcionālā objektā pieļauta tikai teritorijas daļā, kas jau šobrīd robežojas ardzīvojamās apbūves teritorijām. Lai saglabātu vēsturiskās industriālās būves, kas piešķirt teritorijai īpašuidentitāti, plānojuma ietvaros atsevišķām ēkā noteikts īpašs statuss to turpmākajā izmantošanā, tādejādinodrošinot šo ēku saglabāšanu, bet vienlaikus veicinot to izmantošanu, tostarp funkcijas maiņu.Plašas pilsētas daļas teritorijas atvēlētas dzīvojamai funkcijai, galvenokārt savrupmāju apbūvesattīstībai. Daļā teritorijas ir Jauktas dzīvojamās apbūves teritorijas (11JDz), tādejādi veicinot vietējopakalpojumu centru attīstību, kas nodrošinātu apkārtnes iedzīvotājus ar ikdienā nepieciešamajiempakalpojumiem, kā arī stimulētu pilsētas iedzīvotājus attīstīt mazo uzņēmējdarbību pilsētas kopējāsekonomikas izaugsmei. Lai veicinātu darba vietu izveidi, ir saglabātas Jauktas ražošanas un darījumuteritorijas, kurās iespējams attīstīt gan ražojošus uzņēmumus, gan pakalpojumu objektus. Kopumāpilsētas daļā noteikti minimāli ierobežojumi īpašumu izmantošanai, tādejādi veicinot pilsētas daļasstraujāku attīstību.12.12. Kauguri – Sloka – Bažciems (12) Platība- 5,6km 2 Iedzīvotāji- 22893 Daudzstāvu dzīvojamās apbūves masīvs (20.gs. 60.- tajos un 70. tajos gados) un homogēnasavrupmāju apbūves teritorija. Mājvieta gandrīz 40% jūrmalnieku Jūrmalas sociālās infrastruktūras objektu koncentrācija - Slokas pamatskola, Mežmalas vidusskola,Kauguru vidusskola, Jūrmalas ģimnāzija, 7 sākumskolas un bērnudārzi, vairāki tirdzniecības centri,Kauguru tirgus, vairāki veselības aprūpes objekti. Nozīmīgi objekti- Slokas stadions, Slokas dzelzceļa stacija, DKS “Dārziņu apvienība Slocene”mazdārziņu teritorija.Telpiskā vīzija. Izteikti urbāna teritorija, ar daudzstāvu namu apbūvi, kvalitatīviem mājokļiem un visa veidapakalpojumiem. Teritorija, kas ir lielu sporta un kultūras pasākumu norises vieta. Kauguri ir Jūrmalassociālās vides un pilsētnieku sabiedriskās dzīves pamats.192

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsŅemot vērā lielo iedzīvotāju blīvumu, pilsētas daļā noteiktie risinājumi ir balstīti uz kvalitatīvasurbānas dzīves vides veidošanu. Nozīmīga daudzstāvu apbūves teritorijas problēma ir nepievilcīgāpubliskā ārtelpa, tāpēc teritorijas plānojuma risinājumi paredz pēc iespējas saglabāt nelielās zaļāsteritorijas starp esošajām ēkā neapbūvētas, nosakot tās kā Apstādījumu un atpūtas teritorijas (12D3), kasparedz iespēju tās labiekārtot, izveidojot gan spēļu laukumus bērniem, gan nelielus skvēriņus atpūtai.Līdzīgi kā līdz šim jauna dzīvojamā fonda attīstībai tiek paredzētas teritorijas gar Slokas ielaiparalēli plānoto jauno ielu, kā arī teritorijas pie Ventspils šosejas šķērsojuma ar dzelzceļa līniju, kasnoteiktas kā Mazstāvu apbūves teritorijas (12DzM).Netiek paredzēts veidot jaunu savrupmāju apbūvi starp daudzstāvu daudzdzīvokļu mājām, toparedzēts attīstīt esošo savrupmāju apbūves teritoriju ietvaros.Iepretim Slokas stadionam ir paredzētas jaunas jauktas apbūves teritorijas, kurās būtu iespējamagan jauna dzīvojamā fonda attīstība, gan pakalpojumu objektu nodrošinājums Slokas stadionavajadzībām. Ņemot vērā nepietiekamo sociālo infrastruktūras objektu nodrošinājumu, galvenokārtbērnudārzu trūkumu, ir paredzētas jaunas plašas Sabiedriskās apbūves teritorijas (12SA). Sociālāsinfrastruktūras objektu attīstībai ir paredzētas arī Jauktas darījumu apbūves teritorijas (12JD), kurās netiekatļauts veidot vienlaidus dzīvojamo apbūvi, bet tiek paredzēta iespēja būvēt daudzfunkcionālus objektus,kuros dzīvojamo funkciju iespējams izvietot ēku augšējos stāvos, tādejādi veidojot izteikti urbanizētupilsētvidi.Lai uzlabotu pilsētas daļas ilgtspējību un veicinātu iedzīvotāju veselīgu dzīves veidu, ir plānotsRaiņa ielu izveidot kā analogu Jomas ielai, ar pazemes gājēju tuneli zem dzelzceļa pie stacijas „Sloka”,tādejādi izveidojot vienotu promenādi no Lielupes līdz pat Rīgas Jūras līča krastam. Lai veicinātupromenādes izveidošanos, Kauguros gar Raiņa ielu noteikta zemāka apbūve un jaukta izmantošana,tādejādi veidojot cilvēka mērogam atbilstošu un patīkamu pilsētas vidi.Kā Tehniskās apbūves teritorijas (12T) noteiktas esošo garāžu teritorijas, paredzot to attīstību arīkā daudzstāvu (3 stāvu) garāžām. Komunālās saimniecības attīstības vajadzībām noteikta īpašā(attīstības) zona Tehniskās apbūves attīstības teritorija (12TA).12.13. Kaugurciems (13) Platība - 1,2 km 2 1000 iedzīvotājiZvejniekciemam raksturīga apbūve, kas mijas ar tipisku savrupmāju apbūves teritoriju pie jūras.Nozīmīgi objekti- glābšana stacija “Kauguri” Kapteiņa Zolta iela galā, krodziņš “Kūriņš”, vietējasnozīmes pilsētbūvniecības piemineklis “Kauguru zvejniekciems” (valsts aizsardzības numurs Nr.6086)Telpiskā vīzija. Piekrastes telpa ar zvejniekciemam raksturīgo piekrastes apbūvi, cilvēku plūsmu uz jūru,peldvietu, laivu steķiem.Ņemot vērā pilsētas telpiskajā attīstības perspektīvā noteikto un respektējot faktisko situāciju,Kaugurciemā galvenokārt noteiktas homogēnas Savrupmāju apbūves teritorijas (13DzS), neparedzottajās attīstīt cita veida izmantošanu. Pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā, respektējot vēsturisko apbūvi,noteikts atšķirīgs ēku maksimālais augstums, t.i., 10 metri.Tiešā pludmales tuvumā noteiktas arī teritorijas, kurās pieļaujams attīstīt pakalpojumu objektus,tādejādi veicinot pilsētas piedāvājuma pievienotās vērtības radīšanu. Pakalpojumu objektu attīstībainoteiktas arī teritorijas gar Talsu šoseju. Kopumā teritorijas plānojuma risinājumi atbilst līdz šim noteiktajaipilsētas daļas attīstībai.12.14. Jaunķemeri – klusais kūrorts (14) Platība- 3,4 km 2 Iedzīvotāji – 65 KRC „Jaunķemeri” – pilsētas daļas ievērojamākais zīmols Sanatorija „Jantarinij Bereg” – veselības tūrisma tradīciju trupinātājs atjaunotajā Latvijā Plašas mežu teritorijas, Ķemeru nacionālais parks Īpaši piemērots mikroklimats kūrorta attīstībai193

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsTelpiskā vīzija.Jaunķemeru īpašā loma Jūrmalas pilsētas starptautiskās konkurētspējas nodrošināšanā irkūrorta ekskluzīvais piedāvājums, ko nodrošina unikālais dabas resursu kopums (piejūras klimats ar īpašomikroklimatu, mežiem, plašo pludmali, minerālūdens un dziedniecisko dūņu resursiem) un kūrortobjektupuduris.Jaunķemeru ceļa un Talsu šosejas apkārtne vēsturiski ir izveidojusies kā kompakta savrupmājuapbūves teritorija un šāda veida izmantošana ir pieļaujama arī turpmāk. Zemes vienības ar esošusavrupmāju apbūvi, kas izvietojušās nomaļus no krustojuma apkārtnē esošās apbūves, noteiktas kāneskartas dabas teritorijas (D1), bet šo teritoriju izmantošana atļauta atbilstoši funkcionālās zonas„Savrupmāju apbūves teritorijas” noteiktajām prasībām.Visa Jaunķemeru teritorija līdz pludmales joslai noteikta kā īpašā zona „kūrorta teritorija”, kurasatļautās izmantošanas ir pamats, lai veicinātu šīs pilsētas daļas attīstību kā kūrorta teritoriju. Ņemot vērāfaktu, ka lielākā daļa teritorijas atrodas Ķemeru nacionālā parka ainavu aizsardzības un neitrālajā zonā, irnoteikti vairāki soļi turpmākajai plānošanai, lai novērtētu attīstības ietekmi uz apkārtējo vidi, kā arī tāsnozīmību kopējā Jūrmalas pilsētas kontekstā.Salīdzinot ar iepriekšējo plānojumu, šo pilsētas daļu ir skārušas izmaiņas. Tā kā Jūrmalasattīstības stratēģijā šī ir prioritārā zona kūrorta attīstībai, šajā plānojumā ir izstrādāti teritorijasizmantošanas un apbūves noteikumi, kas nepieļauj ar kūrorta darbību nesaistītu objektu būvniecību.Teritorijas, uz kurām līdz šim attiecās „priežu parka” rajona ar apbūvi un Jauktu atpūtas un dzīvojamoteritoriju noteikumi, jaunajā plānojumā ir iekļautas Kūrorta teritoriju kategorijā – ar mērķi tās paredzētkūrorta attīstībai. Jūras piekrastē paredzēta steķu izveide, savukārt nākotnē savdabīgs apmeklējumuobjekts varētu būt zemūdens parku jūras piekrastē pie Jaunķemeriem - iespējas nirt uz jūrā nogremdētiemobjektiem un skatīt Kaugurraga dolomīta slāņa, kas iestiepjas jūrā, zemūdens daļu. Šis projektsrealizējams saskaņā ar Baltijas jūras telpisko plānojumu.12.15. Ķemeru nacionālā parka daļa (15) Platība - 26 km 2 Nav apbūves teritoriju Ķemeru nacionālā parka teritorija, galvenokārt Dabas lieguma zona. Dziedniecības dūņu krājumi un ieguves vieta Slokas purvā. Jūrmalas ezeru zeme- Slokas ezers, Velnezers, Aklais ezers, AkacisTelpiskā vīzija. Cilvēku apmeklēta teritorija, gan ejot kājām, gan braucot ar velosipēdiem pa ierīkotajāmizziņas takām, vērojot putnus, sekojot zvēru pēdām. Parka viesi izmanto iespēju uzlabot veselību,kvalitatīvi atpūšoties, tostarp braucot ar laivām pa lagūnu ezeriem vai izmantojot citas piedāvātāsaktivitātes.Pilsētas daļas nosaukums izveidots teritorijas plānošanas vajadzībām un aptver Jūrmalas pilsētasteritorijā ietilpstošo Ķemeru nacionālā parka daļu, izņemot Ķemerus, Jaunķemerus, Kūdru un daļuKauguru (Slocenes dārziņu kooperatīvs).Ņemot vērā teritorijas īpašo statusu, tā noteikta kā Dabas aizsardzības teritorija (15D1), kurāatļautās izmantošana veicama saskaņā ar dabas aizsardzības plānu un individuālajiem izmantošanasnoteikumiem, kas 2009. gada redakcija nosaka pasākumus gan tūrisma infrastruktūras izveidei, ganuzsverot tūrisma aktivitāšu zonas.Teritorijas plānojumā ir noteikts, ka visā Dabas aizsardzības teritorijā (15D1) atļautas būves unizmantošana, kas nodrošina balneoloģisko resursu ieguvi un atjaunošanu, saskaņojot to ar īpašiaizsargājamās dabas teritorijas administrāciju. Ķemeru nacionālā parka Dabas aizsardzības plānāuzsvērts, ka netiek plānoti jelkādi ierobežojumi ārstniecisko dūņu ieguvei, kas nozīmē, ka tiek veicinātagan dziedniecisko dūņu atradņu izpēte, gan to ieguve. Attiecīgi, arī teritorijas plānojuma risinājuminenosaka jelkādus ierobežojumus šī unikālā resursa apguvei.194

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums12.16. Ķemeri (16) Platība- 2,7 km 2 Iedzīvotāji – 1962 Vieta ar senām kurortoloģijas tradīcijām un dzīvām asociācijām Ķemeru kūrortviesnīcas un parka teritorija „Meža māja” – Ķemeru nacionālā parka administrācija Valsts sociālais integrācijas centrs Ķemeru stacijas ēka Dūņu atjaunošanas lauki Padomju laikā celto kūrorta objektu grausti veido degradētu vidi Nomaļa teritorija, atstatus no pārējām Jūrmalas daļām Apsīkstot kūrorta darbībai, trūkst jauna attīstības virzītājspēkaTelpiskā vīzija. Ķemeri ir kūrorts, kas sevī ietver vēsturisko atbildību, šodienas prasības un nākotnesiespējas. Kūrorts, kur līdzās pastāv kvalitatīva dzīves vide, lielās sanatorijas klientu vēlmes un uzņēmējuspēja tās apmierināt.Ķemeru attīstības cikli vienmēr ir bijuši saistīti ar „veselības avotiņu”- izārstēts jūrnieks,peldiestāde, sanatorija. Ķemerus ir radījis „veselības avotiņš”. Ķemeri ir izveidojušies kā savrupa unautonoma vide. Vēsturiski Ķemeru teritorija ilgstoši ir bijusi saistīta ar Kurzemi (Kurzemes hercogistessastāvdaļa), kamēr pārējā Jūrmala atradās Vidzemes guberņas sastāvā. Tā atrodas 44 km attālumā noRīgas, un tomēr tā kopš 1959. gada ir Jūrmalas pilsētas daļa, kurai bija liela nozīme Jūrmalasatpazīstamības radīšanai gan cariskajā Krievijā, gan brīvajā Latvijā, gan pēckara gados visā PadomjuSavienībā, kad sanatorija „Ķemeri” bija ļoti populārs galamērķis un kļuva par piemēru un sākumudaudzajām sanatorijām Jūrmalas pilsētā.Galvenais pilsētas daļas attīstību noteicošais apstāklis ir Ķemeru sanatorijas atdzimšana vaipārtapšana, tomēr tas nav vienīgais faktors. Teritorijas plānojums paredz, kas iespējama arī citupakalpojumu attīstība, to starp kūrortpoliklīnikas izveide, kuru varētu veicināt klāstera izveidošanāsJaunķemeros un otrādi. Jaunķemeri un Ķemeri nav kā konkurējošas pilsētas daļas, bet gan viena otrupapildinošas, saistītas un individuālas savā unikālajā piedāvājumā Eiropas un pat pasaules mērogā.Plānojuma uzdevumi Ķemeros: veicināt bijušo kūrorta objektu sakārtošanu un atgriešanu ekonomiskajā apritē, saiknes ar jūru (pludmali) uzlabošana, kur, saskaņā ar mūsdienu atpūtas industrijas principiem, irlielākas izredzes tāda tūrisma piedāvājuma attīstīšanai, kas piesaista lielāku apmeklētāju skaitu vietējo iedzīvotāju nodarbinātības paaugstināšanavietējo pakalpojumu attīstība (vai pakalpojumu nodrošinājuma uzlabošana Ķemeros)Ķemeru tūrisma piedāvājuma – kūrorts, dabas tūrisms iekļaušana Jūrmalas piedāvājumā, tādējādi arīnodrošinot Jūrmalas piedāvājuma daudzveidību.Ķemeru dzīvojamā apbūve vēsturiski veidojusies pakārtoti pakalpojumu un veselības iestāžuattīstībai. Lielākajā daļā Ķemeru noteiktas Savrupmāju apbūves teritorijas. Tajās atļauta plašaizmantošana bez īpašiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem un ierobežojošām apbūves prasībām.Blakus esošā sadzīve Ķemeru kūrortā radīs īpašu pievilcību un individualitāti, kas veido īpatnēju atpūtasun atveseļošanās vides auru. Vietējo iedzīvotāju pašu izaudzētā produkcijas izmantošana var piešķirtpapildus vērtība Ķemeriem kā kūrortam.Atļauta arī nelielu ražotņu izveide, ja to darbība netraucē apkārtējo māju iedzīvotājiem. Navpamata vērienīgu ražotņu izveidei Ķemeros, tomēr ja rodas būvniecības ieceres par jaunu ražotņuizvietošanu, jāizvērtē konkrētais gadījums. Lielāki ražošanas objekti izvietojami Darījumu teritorijās. Jaupašlaik Ķemeros izvietotas vairākas valsts un pašvaldības iestādes, kas sniedz sociālās aprūpespakalpojumus. Sociāla rakstura pakalpojumi ir viens no Ķemeru iezīmēm, sākot ar sociālo integrāciju,rehabilitāciju līdz pat veselības aprūpes pakalpojumiem, kas attīstāmi nākotnē saistībā ar apkārtnēesošajiem ārstnieciskajiem dabas resursiem un kūrorta infrastruktūru.Ķemeri iekļaujas Ķemeru nacionālā parka ainavu aizsardzības un neitrālajā zonā, un visā pilsētasdaļā „Ķemeri” ir spēkā MK 2003. gada 22. jūlija noteikumi Nr. 415 „ Īpaši aizsargājamo dabas teritorijuvispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” un MK 2002. gada 18. jūnija noteikumi Nr. 236„Ķemeru nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, kas nosaka, ka195

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsaizsargājamās ainavas zonā būvprojektu un būvniecības vietas izvēli nepieciešams saskaņot ar parkaadministrāciju. Aizsargājamā ainavu zona un potenciālā mikrolieguma teritorijas ietvertas Dabasaizsardzības teritoriju D1 zonā, dabisko biotopu teritorijas – Vēršupītes zaļais koridors, pilsētas lielākiemežu masīvi iekļauti, kā arī Ķemeru parks, skvēri ap staciju un citas apstādījumu teritorijas noteiktas kāAtpūtas un apstādījumu teritorijas – D3 zona.Centra teritorija veidojas kūrorta (K) un Jauktas dzīvojamās apbūves (JDz) zonās, kas īpašiuzsver Ķemeru kā kūrortpilsētas tēlu un ar kūrorta saimniecību saistīto darbību lomu Ķemeru vēsturiskajāun arī turpmākajā attīstībā, nodrošinātu jauktas izmantošanas iespējas un veicinot vietējo pakalpojumuattīstību Ķemeros. Valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa pilsētbūvniecības pieminekļa „Ķemeru kūrorts”teritorijā un tā aizsargjoslā ir spēkā LR un Jūrmalas domes prasības kultūrvēsturisko ēku aizsardzībai, laisaglabātu Ķemeriem raksturīgos apbūves apjomus un pilsētbūvnieciskos risinājumus. Jāatjauno un jāradaĶemeru pilsētvides objekti – strūklakas, parka labiekārtojums.Kūrorta teritorija noteikta, lai atjaunotu kūrortsanatoriju darbību, kā arī veidotu jaunus objektus,atjaunotu dūņu apstrādi un izmantošanu veselības un rehabilitācijas pakalpojumos, veicinātu zinātniskoizpēti un apmācību. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiska vērtība piešķirama Robežu ielai, kas ir nosacītaLatvijas novadu Kurzemes un Vidzemes robeža, neizvirzot īpašas prasības apbūvei, bet izvērtējotiespējas uzstādīt tematisku vides objektu uzstādīšanu un tūrisma pakalpojumu infrastruktūru.12.17. Kūdra (17) Platība- 0,42 km 2 Iedzīvotāju skaits- 123 Mazstāvu un savrupmāju apbūve Nepievilcīga dzīves vide Mazdārziņu teritorija Bijusī ražošanas teritorijaTelpiskā vīzija. Teritorija, kurā aktīvi noris uzņēmējdarbība. Ideāli sasniedzama teritorija tur esošouzņēmumu darbiniekiemŅemot vērā līdz šim negatīvo teritorijas attīstību, teritorijas plānojuma risinājumi bijušajāsražošanas teritorijās nosaka minimālas prasības tās turpmākajai izmantošanai, tādejādi veicinotpotenciālo attīstītāju ieinteresētību teritorijas apgūšanā, attiecīgi, teritorijā netiek ierobežotas ne atļautāsizmantošanas, ne apbūves parametri, nosakot vien to, ka pirms teritorijas attīstīšanas ir jāizstrādādetālplānojums, kā ietvaros tiktu detalizētas gan teritorijas izmantošanas prasības, gan saprasti pasākumiteritorijas attīrīšanai no iespējamā piesārņojuma.Nelielās dzīvojamās apbūves teritorijas tiek saglabātas, nosakot tās kā Mazstāvu daudzdzīvokļumāju apbūves teritorijā (17DzM), kurās atļauts izbūvēt gan dažāda tipa dzīvojamās ēkas, ganpakalpojumu objektus. Atbilstoši spēkā esošajam plānojumam, arī turpmākajā plānošanas periodā tieksaglabātas Mazdārziņu teritorijas (17Md).Teritorijas starp dzelzceļa līniju Torņakalns–Tukums II un autoceļu A10 Rīga - Ventspils, noteiktaJauktas darījumu teritorijas, nepieļaujot dzīvojamās apbūves attīstību, jo teritorijas novietojums navpiemērots labas dzīves vides veidošanai, bet ir ideāli atbilstošs pakalpojumu sfēras attīstībai.12.18. Braņķciems, Bažciems (18) Platība- 3.3 km 2 16 iedzīvotāji Daļa Ķemeru nacionālā parka teritorijasJāņupītes poldera teritorijaNozīmīgi objekti- Slokas dzirnavas, Slokas karjera ūdenskrātuve, Lielupes tilts, GRS "Sloka",maģistrālā gāzesvada atzars uz GRS "Sloka", atkritumu pārkraušanas un šķirošanas stacija.Telpiskā vīzija. Jaunā Jūrmala. Vieta, no kuras sāk iepazīt Jūrmalu no upes puses. Vieta, kas ir pieturaspunkts Jūrmalā, braucot pa autoceļu Rīga - Ventspils.196

Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumsNozīmīga loma gan šodien, gan nākotnē pilsētas daļas attīstībai varētu būt Slokas karjeraūdenskrātuvei, kuru jau šobrīd aktīvi izmanto gan atpūtnieki, gan ūdenslīdēji, tāpēc gar tā krastiem irnoteiktas jauktas darījumu teritorijas, lai veicinātu pakalpojumu objektu attīstību. Slokas vējdzirnavasnoteiktas kā vēsturiska industriāla būve, nosakot, ka pirms lēmuma pieņemšanas par šo būvjurekonstrukciju vai nojaukšanu, veic to arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju, tādejādi veicinot šīsbūves saglabāšana, vienlaikus izmantojot tās pievienoto vērtību pilsētas daļas identitātei.Jau vairāk kā 10 gadus šī Jūrmalā ir vispopulārākā vieta starp Latvijas nirējiem (pēcprovizoriskiem datiem Latvijā nirēju - daiveru skaits sastāda ap 50000, bet parasti aktīvu dzīves veidupiekopj arī akvalangistu nenirstošie ģimeņu locekļi un draugi, kuri vēro krastā niršanas apmācībasprocesu).Vieta piemērota (piebraucamie ceļi, pašvaldībai piederošā piekrastes daļa, ērta apsaimniekošanauz blakus esošās bāzes - celtnes, komunikācijas u.c.) zemūdens parka izveidei (nirējiem karjerā jaunogremdēta platforma un pārsteiguma atribūti «Lohnese", „haizivs", var nogremdēt arī koka burinieka daļuvai jūras jahtu, veidot zemūdens valstībā no videi nekaitīgiem materiāliem skulptūru parku u.c.) un atpūtaszonai ar tai atbilstošo infrastruktūru. Projekti realizējami pašvaldībai sadarbībā ar sociālajiem partneriem.Teritorijas gar dzelzceļa līniju Torņakalns – Tukums II, noteiktas kā Jauktas ražošanas undarījumu apbūves teritorijas (JRD), pieļaujot gan ražošanas objektu, gan noliktavu attīstību. Lai veidotujaunu pakalpojumu pieejamību ne tikai pilsētniekiem, bet arī viesiem un garāmbraucējiem, noteiktaŪdensmalu teritorija, lai attīstītu pilsētas dzīvi uz un pie ūdens. Lielupes tilts būtu lielisks sākuma punktsJūrmalas iepazīšanai no ūdens, attīstot ūdens maršrutu līdz pat Rīgas Jūras līcim.Atbilstoši Jūrmalas pilsētas telpiskās attīstības perspektīvā noteiktajam, pilsētas daļa ir Jūrmalasvārti, kas teritorijas plānojuma risinājumos nosaka papildus prasību izstrādāt vizuālās ietekmes analīziobjektiem, kas ir vismaz 4 stāvus augsti.197