Par noslēguma darba izstrādes - Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu ...

Driving Force for Regional Strategic Development, International Conference. Book ofProceedings. Halmstad, Sweden, 143–149.Eberhards, G. un Saltupe, B. 2006. Jūras krastu ģeoloģiskā uzbūve un noturība pret erozijustipras vētras laikā. Latvijas Universitātes 64.zinātniskā konference. Ģeogrāfija, Ģeoloģija,Vides zinātne. Referātu tēzes. Rīga, LU Akadēmiskais apgāds, 157.–159.Raksts avīzēArnicāns, M. 2007. Ziemeļu koridors virzās uz priekšu. Diena, 5. oktobris, 7.Škirklis enciklopēdijā vai skaidrojošā vārdnīcāIr autors:Kuršs, V. 1995. Kūmu kaļķakmens atradne. Grām. G. Kavacs (red.). Latvijas daba:enciklopēdija. 3. sēj. Rīga, Latvijas enciklopēdija, 46.Rusmanis, S., Viks, I. 1993. Embūtes ieleja. Grām. Kurzeme. Iepazīsim Latviju.Rīga, Latvijas enciklopēdija, 81.–83.Bez autora:Purvu augsnes 1986. Jērāns, P. (red.). Latvijas padomju enciklopēdija. 8.sēj. Rīga, Galvenāenciklopēdiju redakcija, 206.Atsauce tekstā (Purvu augsnes, 1986).SīkiespiedumiBrīvības piemineklis 1938. [Pastkarte] K. Sermuļa kolekcija.Teiču purva augi 2002. [Buklets] Teiču dabas rezervāts, Vides datu un projektu sektors.Kartogrāfiskie materiāliKartogrāfisko avotu izmantošana var būt ļoti daudzveidīga:1. Kartes vai atlanti kā informācijas avots (tiek pielietota drukāto kartogrāfisko materiālubibliogrāfiskā norāde).2. Autora sastādīta karte:1) izmantojot citu (Envirotech; Jāņa Sētas, LĢIA u.c. izstrādātāju) vektoru datupamatnes;2) izmantojot citu izstrādātāju rastra pamatnes (Jāņa Sētas, LĢIA, Metrum, kā arī LUĢZZF WMS sistēma);3) autors pats skenējis karti (-es), piesaistījis koordinātu telpai un pats veidojis savuinformācijas slāņus, digitizējot informāciju, izmantojot citu vāktus datus (piem.,iedzīvotāju skaits administratīvajās teritorijās) vai savus (piem., ūdens līmeņusvārstības apsekotajās pagasta akās).Visos gadījumos nepieciešams korekti norādīt datu izcelsmi un izmantotos kartogrāfiskosproduktus.14