58 4. nodaļa. ĶĪMISKĀS VIELAS UN MAISĪJUMI: NOVĒRTĒŠANAS KRITĒRIJIkura “garantē” veselību dotajā gadījumā,ir daudz sarežģītāk nekā ar ķīmiskajāmvielām, kuras izraisa citus efektus. Šādāsituācijā daudzi zinātnieki iesaka aizliegttamlīdzīgu vielu izmantošanu, bet, ja toaizvietošana tehnoloģiskā ziņā ir pārāk apgrūtinoša,iespējami samazināt to kaitīgoiedarbību, nenosakot šādos gadījumos nekādasorientējošas vērtības.Alerģiju izraisošo vielu momentānā iedarbībauz cilvēkiem ar paaugstinātu jutībuir tik acīmredzama, ka ļoti grūti noteiktkoncentrāciju, kas ļautu izvairīties no veselībaikaitīgiem efektiem. Parasti tiek ieteiktsaizvietot šos savienojumus ar mazākbīstamiem vai, ja to nevar izdarīt, noturētkoncentrāciju vismazākā iespējamā līmenī.Arī šie līmeņi nekādā ziņā nav uzskatāmipar garantiju alerģisku cilvēku aizsardzībai,kuru reakcija var izpausties pat uz daudzmazāku alergēna koncentrāciju nekā uz to,kuru var fiksēt ar parastajām analītiskajāmmetodēm. Reālais problēmas risinājums irpilnībā novērst sensibilizētā nodarbinātākontaktu ar alerģiju izraisošo vielu.VIDES NOVĒRTĒŠANAS KRITĒRIJIUN BIOLOĢISKIE NOVĒRTĒŠANAS KRITĒRIJIDarba higiēnas mērķis ir novērtēt, vainodarbinātajiem pastāv reāls risks, salīdzinotkaitīgo vielu mērījumu rezultātus un toiedarbības laiku (ekspozīciju) ar noteiktajiemvērtēšanas kritērijiem. Noteiktas situācijaspieļaujamības vai nepieļaujamības novērtēšanasprocedūra sastāv no datu iegūšanaspar noteiktiem vides parametriem un gaisapiesārņojumu darba vidē, to salīdzināšanasar kritērijiem, kas attiecas uz šo vidi un pastāvošajiemražošanas apstākļiem.Tomēr pastāv arī cita procedūra, arkuras palīdzību var novērtēt ķīmiskās vielasiedarbības risku nodarbinātajiem: tā irbioloģiskā kontrole (biomonitorings). Biomonitoringsir organismā uzņemto ķīmiskovielu vai to metabolītu (vielas, kuras rodasorganismā ķīmisko aģentu transformācijasprocesā) noteikšana biovidēs (izelpotaisgaiss, asinis, urīns, siekalas, mati, izkārnījumi)vai vielu izraisīto organisma funkcionāloizmaiņu atklāšana. Tas nozīmē, kašajā gadījumā, atšķirībā no vides kontroles,ir jānotiek ķīmiskās vielas daudzumaun tās bioloģiskās iedarbības novērtēšanai,kas izpaužas tieši nodarbinātā organismā.Ķīmisko vielu iekšējā negatīvā iedarbība uzorganismu vai iekšējā deva var tikt novērtētaar trīs dažādiem paņēmieniem:• kaitīgās vielas koncentrācija dažādāsbioloģiskās vidēs neizmainītā veidā(piemēram, svins, dzīvsudrabs, arsēnsu. c.);• absorbētās ķīmiskās vielas metabolītukoncentrācija iepriekšminētajās vidēs(piemēram, fenola noteikšana urīnābenzola ekspozīcijas gadījumā);• novērtējot noteiktās negatīvās izmaiņas,kuras notiek paša organisma funkcijāskā atbildes reakcija uz ķīmiskās vielasnegatīvo ietekmi (piemēram, holinesterāzesaktivitātes nomākums fosfororganiskopesticīdu iedarbības rezultātā).BIOMONITORINGS ĻAUJ IEPAZĪTĶĪMISKĀS VIELAS IEKŠĒJO IETEKMI UZNODARBINĀTĀ ORGANISMU.Biomonitoringa veikšanai katrai ķīmiskajaivielai ir jāizvēlas atbilstošs mērīšanas paņēmiens(kurš tiek saukts par noteicošo). Irjāatzīmē, ka dotais kontroles veids nekādā
4. nodaļa. ĶĪMISKĀS VIELAS UN MAISĪJUMI: NOVĒRTĒŠANAS KRITĒRIJI59veidā nav saistīts ar medicīnisko kontroli(obligātajām veselības pārbaudēm), kurasmērķis ir veselības aizsardzība un izsargāšanāsno arodslimībām, veicot periodiskasveselības pārbaudes.Līdzīgi kā apkārtējās vides novērtēšanasgadījumā arī bioloģiskajā kontrolē irnepieciešams zināt noteiktus novērtēšanaskritērijus. Šo kritēriju vērtības galvenokārtir iegūtas, pamatojoties uz pētījumiem parorganisma cīņu ar toksiskām vielām, kuritika veikti eksperimentālos apstākļos arbrīvprātīgajiem, uz kuriem iedarbojās arpētāmām vielām, kā arī no epidemioloģiskiempētījumiem ražošanā, kur nodarbinātietika pakļauti noteiktām ķīmisko vielukoncentrācijām.Divi visplašāk pazīstamie biomonitoringakritēriji ir lielumi BEI, BAT un BER. BEIindeksi (bioloģiskās ekspozīcijas indekss –Biological Exposure Indices), kurus iesakaAVRHK (Amerikas Valsts rūpniecisko higiēnistukonferencē – American Conferenceof Governmental Industrial Hygienists), irkonsultatīvi lielumi, kurus izmanto veselībasriska novērtēšanai. Tie nosaka ķīmiskāsvielas līmeni, kurš ar vislielāko varbūtībuvar tikt atrasts bioloģiskajos paraugos,kas ņemti no veseliem cilvēkiem, iepriekšpakļautiem ķīmisko savienojumu iedarbībai,ieelpojot tos TLV līmenī (Threshold LimitValue – sākotnējā robežvērtība). TLV vērtības,par kurām būs runa vēlāk, arī nosakaAVRHK.Vācu darba aizsardzības speciālistupiedāvātais parametrs BAT (BiologischeArbeitsstoff Toleranzwerte) tiek definētskā ķīmiskā savienojuma un tā metabolītumaksimālā pieļaujamā koncentrācija, kuraipastāvot, nenotiek nekādas novirzes nonormālajiem bioloģiskajiem parametriem,ko šī viela varētu izraisīt cilvēka organismā.Turklāt saskaņā ar jaunākajiem zinātniskajiemdatiem tāda koncentrācija parasti nekaitēnodarbinātā veselībai pat tad, ja tāperiodiski atkārtojas un turpinās ilgu laiku.<strong>Latvijas</strong> normatīvajos aktos (MKnoteikumu Nr. 325 “Darba aizsardzībasprasības saskarē ar ķīmiskajām vielām darbavietās” 3. pielikumā un MK noteikumuNr. 219 “Kārtība, kādā veicama obligātāveselības pārbaude” 1. pielikumā), pamatojotiesuz pasaules pieredzi, ir noteiktiBER – bioloģiskās ekspozīcijas