DARBA HIGIĒNA - Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienība

4. nodaļa. ĶĪMISKĀS VIELAS UN MAISĪJUMI: NOVĒRTĒŠANAS KRITĒRIJI55Nosakot sakarību starp noteiktas savienojumugrupas ķīmisko struktūru un toiedarbības rezultātiem uz cilvēka organismu,daļēji ir iespējams paredzēt toksiskoefektu, ko izraisīs savienojums, kas tāpatiekļaujas šajā grupā, bet par kuru iepriekšnekas nav bijis zināms. Tāda rīcība ir parastaļoti daudzās zinātnes nozarēs, sevišķifarmakoloģijā, tomēr tā ir saistīta ar zināmurisku, jo joprojām pastāv daudz maz izpētītuvai pavisam nezināmu ķīmisko savienojumubioloģiskās iedarbības mehānismu. Irjāņem vērā, ka vielas, kurām ir ļoti līdzīgastruktūra, var izraisīt atšķirīgus efektus, piemēram:benzols un toluols, 2-nitropropānsun 1-nitropropāns, n-heksāns un heksāni.No pieminētajiem benzols un 2-nitropropāns– ir kancerogēni, n-heksāns – spēcīgsneirotoksīns, toties pārējiem nosauktajiemtās pašas grupas savienojumiem minētāsiedarbības nenovēro.Aizvien biežāk darba vidē rodas diskusijaspar nanodaļiņām un to iespējamo iedarbībuuz nodarbināto veselību. Nanotehnoloģijajeb nanozinātne (grieķu: nannos– punduris) ir tehnoloģijas un zinātnes nozare,kurā tiek pētītas struktūras, kuru izmēriir salīdzināmi ar atomu un molekulu izmēriem,tas ir, to izmēri ir mērāmi nanometros(10 -9 m; miljardā daļa no metra). Nanoobjektuizmēri ir robežās no 1 līdz 100 nm(lielākus priekšmetus par 100 nm neuzskatapar nanoobjektiem). Nanoizmēru materiālusvar izgatavot, izmantojot divas metodes:salipinot kopā molekulu pēc molekulas (nomazākiem objektiem); sasmalcinot lielākusobjektus.Nanotehnoloģiju jau pašlaik izmantoun aizvien plašāk izmantos nākotnē – elektronikā,sakaru tehnoloģijās, veselības aprūpē,farmācijā, vides kvalitātes uzlabošanā,enerģijas saglabāšanā un iegūšanā, lauksaimniecībā,pārtikas tehnoloģijā, kā arīķīmijā, tekstilmateriālu virsmas apstrādē,kosmētikā un citur, piemēram, materiālu zinātnēs(īpaši izturīgi keramikas materiāli),kosmētikā (ādas kopšanas līdzekļi, kas saturnanoliposomas, jauna veida aizsardzībaslīdzekļi pret saules iedarbību), ķīmijā (pēcspeciāla pasūtījuma izgatavoti katalizatori,krāsas, lakas un citi virsmas pārklājumi),mājsaimniecībā (speciāli izgatavoti logu tīrīšanaslīdzekļi), biomedicīnā (biosensori,implanti, jaunas paaudzes audu un biomimētiskiemateriāli, speciālas ierīces medikamentumērķtiecīgai ievadīšanai u. c.), enerģijassaglabāšanā un uzkrāšanā (solārāsšūnas, tā sauktās solārās krāsas, baterijas,degvielu katalizatori), pārtikas ražošanā(necaurlaidīgas membrānas, antibakteriālipulveri un citi), vides aizsardzībā (piesārņojumuneitralizēšanai – filtri, pulveri un citi),informāciju tehnoloģijā (datu uzglabāšanasvide ar ļoti augstu reģistrācijas blīvumu unjaunas plastiskas displeju tehnoloģijas).Nanotehnoloģiju radītie produkti netiekuzskatīti par kaitīgiem cilvēka veselībai unvidei, tomēr pastāv šaubas par dažu nanodaļiņu,nanolodīšu, nanocaurulīšu un nanošķiedrunelabvēlīgu ietekmi uz sabiedrībasveselību: nodarbināto veselību un drošībudarba vidē un patērētāju drošību unveselību. Mainoties zināmu ķīmisku vieluīpašībām, trūkst toksikoloģisko un ekotoksikoloģiskopētījumu datu. Šajā gadījumā iedarbībasuz veselību efektus nevar noteikt,ņemot vērā vielas makroskopiskos izmērus,tās ir jānovērtē kā jaunas vielas. EiropasKomisija un Padome, uzsverot drošības nozīmīgumuun atbildīgo pieeju, kā arī pievēršotīpašu uzmanību vispārējiem sociā liem,vides un veselības apsvērumiem, iesaka uzzinātni balstītu nanoproduktu riska novērtēšanuveikt visos tehnoloģiju aprites ciklaposmos – sākot ar projektēšanu, ražošanu,izplatīšanu, lietošanu un pārstrādi, tas ir,visā nanoproduktu dzīves cikla laikā. Īpašauzmanība jāpievērš produktiem, kas jau ir