DARBA HIGIĒNA - Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienība

2. nodaļa. ĶĪMISKĀS VIELAS UN MAISĪJUMI31pes kairinātājs. Ja attaukošanas šķīdumatrauks, kas pildīts ar trihloretilēnu, atrodastuvu vietai, kur tiek veikta metināšanasoperācija, vai vienkārši tā tuvumā nonākaizdegta cigarete, no trihloretilēna tvaikiemgaisā var veidoties fosgēns. Vēl viens piemērstam, kā var veidoties nevēlams produkts,kas netiek klasificēts kā izejmateriālsvai gala produkts, ir ciānūdeņraža gāzesveidošanās elektrolītiskajos metālu apsudrabošanasprocesos, ko izraisa oglekļadioksīda klātbūtne cianīdu saturošo skābovannu procesu telpu gaisā.Kad ir savākti dati par vielām, ar kurāmnotiek darbības, vai par tām vielām, kasnoteiktā brīdī varētu veidoties, ir nepieciešamsiegūt ziņas par šo vielu toksiskumu.Pēc kvantitatīva principa vielas toksiskumapakāpi, to ieelpojot, nosaka pieļaujamākoncentrācijas pakāpe vai arodaekspozīcijas robežvērtība (AER). AERcitās valstīs tiek dots apzīmējums TLV(threshold limit value) vai MAC (maximal acceptableconcentration). AER ir tāda ķīmiskovielu un ķīmisko produktu koncentrācija darbavides gaisā, kas visā nodarbinātā dzīveslaikā neizraisa saslimšanu un veselībastraucējumus, kuri konstatējami ar mūsdienuizmeklēšanas metodēm, ja attiecīgāsķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti iedarbojasuz nodarbināto ne ilgāk par astoņāmstundām darba dienā vai ne ilgāk par 40stundām nedēļā (definīcija atbilstoši MKnoteikumiem Nr. 325 “Darba aizsardzībasprasības saskarē ar ķīmiskajām vielāmdarba vietās”). Atšķirība starp atgriezeniskuun neatgriezenisku kaitējumu veselībaiizpaužas tādējādi, ka pirmā radītais iespaidsar laiku izzūd, turpretī otrā – neizzūd.Ķīmisko vielu un putekļu aroda ekspozīcijasrobežvērtības noteiktas MK noteikumuNr. 325 “Darba aizsardzības prasībassaskarē ar ķīmiskajām vielām darbavietās” 1. pielikumā.Diemžēl daudzām vielām nav piešķirtanoteikta robežvērtība, jo sakarā ar grūtībāmiegūt pietiekamus epidemioloģiskusvai laboratorijas pētījumus pastāv neskaidrībapar šo vielu patieso toksisko potenciālu.Šajos gadījumos riska novērtēšananenotiek pēc kvantitatīva principa, un ir jāatrodcitas ziņas, kas mums dotu skaidrībuvismaz par vielas toksicitātes kategoriju.Ziņas par reāli pastāvošo iespēju darbavidē esošajām vielām absorbēties caurādu vai gremošanas traktu un kvalitatīvašā faktora ietekmes noteikšana kopējā ekspozīcijasprocesā ir vēl viens būtisks riskanovērtēšanas parametrs.Lai noteiktu darba vides risku, ir būtiskizināt ķīmisko vielu koncentrāciju ieelpojamajāgaisā un ekspozīcijas ilgumu, jo kaitējums,kas var tikt nodarīts ķīmisko vieluiedarbībai pakļautam indivīdam, ir proporcionālsabām minētajām vērtībām.Koncentrācijas pakāpi var uzzināt, veicotatbilstošus mērījumus. Ekspozīcijas laiksir nosakāms pēc tā, cik ilgu laiku indivīdspavada ekspozīcijas zonā.EKSPOZĪCIJAS IEMESLIVeicot darba vides riska novērtēšanu, irjānosaka tie iemesli, kuru dēļ ķīmiskās vielasatrodas vai varētu atrasties darba vidē.Piemēram, tērauda detaļa pati par sevinerada darba vides risku, bet, ja šī detaļa irjāsametina ar citu detaļu vai jāsagriež, lietojotliesmu, augstās temperatūras rada metināšanasaerosolus, kas satur mangānu,hromu un citus detaļas sastāvā ietilpstošusmetālus, kurus var ieelpot metinātājs.