26 2. nodaļa. ĶĪMISKĀS VIELAS UN MAISĪJUMIputekļu bronhīts – hroniska elpceļu saslimšana,kuru izraisa putekļu ieelpošana unkuras gaitu pasliktina arī dažādi citi arodaun vispārēja rakstura faktori, piemēram,nelabvēlīgs mikroklimats (zema gaisa temperatūra,caurvējš, mitrums, kairinošas ķīmiskāsgāzes, pārciestas elpceļu slimības,aktīva un pasīva smēķēšana u. c.). Cietkoksnesputekļi (piemēram, ozols, dižskābardisu. c.) spēj izraisīt deguna dobuma un degunablakusdobumu ļaundabīgos audzējus.Ja nodarbinātais ieelpo ķīmiskās vielas,tās spēj uzsūkties caur elpceļu gļotādu visāto garumā, turklāt to uzsūkšanās galvenāvieta ir plaušu alveolas. Saindēšanās caurelpceļiem ir visbīstamākā, jo ķīmisko vielugāzes un tvaiki caur alveolu sieniņu difūzijasceļā nonāk tieši asinīs, apejot aknas,kuras darbojas kā mehāniskā un bioķīmiskābarjera. Tālāk toksiskās vielas ar asinīmtiek aiznestas uz citiem orgāniem, kurosnodara kaitējumu. Tādējādi kaitīgais efektsvar izpausties ne tikai vielas uzņemšanasvietā, bet arī citos orgānos vai orgānu sistēmās.Līdzīga situācija novērojama, ja tiekieelpoti šķīstoši putekļi (piemēram, mangānsno metināšanas aerosola var nokļūtcentrālajā nervu sistēmā). Jebkurā no šīmsituācijām var notikt dažāda veida kaitējumiveselībai, sākot no vienkāršiem degunavai rīkles gļotādas iekaisumiem, līdz neatgriežamakaitējuma nodarīšanai.Dermālais ceļšĶīmiskās vielas, kas nonāk saskarē arādu, var izkļūt tai cauri (citas vieglāk, citasne tik viegli) un nonākt asinīs, ar to palīdzībuizplatoties pa visu ķermeni.Tas, cik viegli kāda viela uzsūcas caurādu, pārsvarā ir atkarīgs no vielas ķīmiskajāmīpašībām (galvenokārt – no tās spējasšķīst ūdenī vai taukos) un no ādas stāvokļa.Caur nebojātu ādu labi uzsūcas taukosšķīstošas vielas, piemēram, tādi spirtikā etilspirts, izopropilspirts vai aromātiskieogļūdeņraži, tādi kā benzols, toluols.DRĒBES, KAS IR PIESŪCINĀTAS ARKĀDU ĶĪMISKU VIELU, VAR IZRAISĪTORGANISMA INTOKSIKĀCIJUDERMĀLĀ CEĻĀ.Tā, piemēram, āda, kuras epiderma(ādas virsējā kārta) nav vesela un kurā ir izveidojušāskāda tīrīšanas līdzekļa izraisītaserozijas (kas radušās, lietojot šo produktudarbā vai mājsaimniecībā), ir daudz neizturīgākapret toksiskās vielas uzsūkšanos, tāpēcdarba vidē nav ieteicams nodrošināt rokumazgāšanu ar attaukojošiem līdzekļiem unlīdzekļiem, kas satur virsmas aktīvās vielas.Toksiskās vielas izplatīšanos organismāveicina perifēro asiņu cirkulācijas intensitāte,kuras paaugstināšanos var izraisīt videstemperatūra un fiziskā darba slodze.Digestīvais ceļšĶīmisko vielu norīšana darbā parasti notiekneviļus, un tā gandrīz vienmēr ir saistītaar tādiem nehigiēniskiem paradumiemkā smēķēšana, ēšana vai dzeršana darbavietā. Kopumā šis iekļūšanas ceļš organismānav nozīmīgs, bet noteiktos gadījumostas ir jāņem vērā. Piemēram, ja indivīda unvielas kontakts ir ilgstošs un viela atrodaspulvera stāvoklī. Organisma absorbētā ķīmiskovielu deva šādās situācijās var paaugstinātiessakarā ar to, ka toksiskā vielatiek ieņemta digestīvā ceļā. Tāpēc ir ļoti svarīgi,lai darba vietā, kur darbs tiek veikts arķīmiskajām vielām un maisījumiem, netiktuuzglabāti trauki brīvā veidā, kā arī ēdiensun dzēriens, turklāt lai vienmēr pirms ēšanasun dzeršanas, kā arī smēķēšanas, nodarbinātienomazgātu rokas un ķīmiskāsvielas, kas uz tām atrodas, nenokļūtu uz ci-
2. nodaļa. ĶĪMISKĀS VIELAS UN MAISĪJUMI27garetes vai ēdiena, kas tiek ņemts ar rokām(piemēram, maizītēm). Smēķēšanas gadījumājāatceras, ka pirms ieelpošanas tās vielas,kas sākotnēji bijušas uz rokām, bet pēc tamnokļuvušas uz cigaretes, sadeg, veidojot citasvielas, līdz ar to smēķētājs tiek pakļauts vēlcitu vielu papildu iedarbībai, turklāt lielākajādaļā gadījumu šīs vielas nav precīzi zināmas.Līdz ar to personīgās higiēnas ievērošana,tāpat kā smēķēšanas, ēšanas un dzeršanasaizliegums darba vietās, samazina kaitīgovielu iekļūšanu organismā šādā ceļā.Vielu absorbciju kuņģa zarnu traktā ietekmēgremošanas sistēmas vide (vielas varreaģēt ar skābo kuņģa sulu un sadalītiesgremošanas enzīmu iedarbības rezultātā).Pēc absorbcijas ķīmiskās vielas no kuņģazarnu trakta nonāk aknās, kur tās tiek aizturētas,iespēju robežās atindētas, daļēji izvadītasar žulti, daļēji neitralizētas.Parenterālais ceļšŠis iekļūšanas ceļš ir jāņem vērā, ja ievainotaāda, vai gadījumos, ja iespējamatieša toksiskas vielas iekļūšana organismācaur brūci.Pārsvarā vielas organismā šādi iekļūstnegadījuma veidā. Tam ir jāpievērš uzmanība,ja darbā regulāri tiek izmantoti asiobjekti (piemēram, adatas veselības unsociālajā aprūpē un laboratorijās).Ņemot vērā to, ka šim ķīmisko vieluiekļūšanas veidam ir negadījuma vai nejaušībasraksturs, ekspozīcijas novērtēšanavidējā vai ilgākā laika periodā zaudē savunozīmi.Iepriekš minētajām situācijām ir jāpievēršsevišķa uzmanība, jo ir iespējamatoksiskās vielas iekļūšana asinsritē tiešāceļā bez jebkādām barjerām, kas to aizkavētu.ĶĪMISKO VIELU IZRAISĪTĀS SEKASPNEIMOKONIOZESSEKU VEIDSĶĪMISKĀ VIELASilīcija dioksīds. Azbests. Kokvilnas putekļi.KAIRINOŠAS VIELASAugšējie elpceļiSērskābe. Slāpekļskābe. Sālsskābe.Nātrija hidroksīds. Formaldehīds.Augšējie elpceļi un plaušu audi Ozons. Hlors. Slāpekļa dioksīds.Etilēnsulfīds. Fosgēns.SMACĒJOŠAS VIELAS Gāzes Oglekļa dioksīds. Butāns. Slāpeklis.Ķīmiski reaģējošasOglekļa monoksīds. Sērūdeņradis.Ciānūdeņražskābe.ANESTĒZIJAS LĪDZEKĻI UN NARKOTIKASToluols. Ksiloli. Acetons. Etanols. Propāns.Izobutanols. Etilēteris. Trihloretilēns.SENSIBILIZATORI / ALERGĒNIIzocianāti. Augu šķiedras. Formaldehīds.Koksnes putekļi. Aromātiskie amīni.Benzols. Vinilhlorīds. Azbests. BenzidīnsKANCEROGĒNIun tā produkti. Kadmijs un tā savienojumi.Berīlijs.SISTĒMISKĀSTOKSISKĀSVIELASKODĪGAS VIELASCentrālā nervu sistēmaNieresAknasMetilspirts. Dzīvsudrabs. Magnēzijs.Sērogleklis.Kadmijs un tā savienojumi. Mangāns untā savienojumi. Svins un savienojumi.Hloroforms. Nitrozamīni.Skābes Sārmi