24 2. nodaļa. ĶĪMISKĀS VIELAS UN MAISĪJUMIAtsevišķas toksiskas vielas laika gaitāuzkrājas organismā, jo tās no organismatiek izvadītas mazākā apjomā, nekā tiekabsorbētas. Šīs vielas uzkrājas t. s. mērķorgānos(piemēram, aknās, nierēs). Kadvielas koncentrācija kādā no organismadaļām sasniedz noteiktu līmeni, parādāsslimības simptomi (piemēram, hroniska saindēšanāsar svinu). Bieži simptomi pastāvarī tad, ja kaitīgā faktora iedarbības vairsnav, bet attiecīgā ķīmiskā viela turpina izdalītiesno organisma.Kā jau minēts iepriekš, lai ķīmiska vielanodarītu kaitējumu, organismam tā ir jāabsorbē,tas ir, šai vielai no ārējās vides irjānokļūst ķermeņa orgānos un audos. Šisapgalvojums neattiecas uz kodīgiem unkorozīviem savienojumiem, kas var nodarītkaitējumu tiešā kontaktā ar organismu,iznīcinot organisma audus (piemēram,skābju iedarbība uz ādu vai acīm). Šādaveida kaitējums parasti izpaužas pēkšņi,nevis ilgākā laika periodā.ĶĪMISKO VIELU IEKĻŪŠANAS CEĻI ORGANISMĀDarba vidē ķīmiskās vielas orga nisms varuzņemt četros dažādos veidos:• elpošanas ceļi (ieelpošana);• dermālais ceļš (uzsūcoties caur ādu);• digestīvais ceļš (caur gremošanas traktu);• parenterālais ceļš (caur brūci vai injekcijuveidā).Dažas ķīmiskās vielas caur placentāro barjeruvar uzsūkties augļa organismā,ja māte darba vidē saskaras ar šādāmvielām. Savukārt daļa ķīmiskovielu ar mātes pienu var nokļūt zīdaiņaorganismā, ja sieviete barobērnu ar krūti. Minēto iemeslu dēļabām šo sieviešu grupām <strong>Latvijas</strong>Republikas normatīvajos aktos irnoteikta īpaša aizsardzība, ja darbstiek veikts ar ķīmiskajām vielām.MK noteikumu Nr. 660 “Darba vides iekšējāsuzraudzības kārtība” 3. pielikumāminēti darba vides faktori,kuriem aizliegts pakļaut grūtnieces:• svins un tā savienojumi tiktāl, cik tos irspējīgs absorbēt cilvēka organisms;• arsēns un tā savienojumi;• fosfors un tā savienojumi.Šajā pašā normatīvajā aktā minēti arī tiedarba vides ķīmiskie faktori, kuriemaizliegts pakļaut sievietes, kas barobērnu ar krūti:• svins un tā savienojumi tiktāl, cik tos irspējīgs absorbēt cilvēka organisms;• berilijs un tā savienojumi;• kadmijs un tā savienojumi.Papildus tam MK noteikumu Nr. 660 “Darbavides iekšējās uzraudzības kārtība”2. pielikumā norādīti arī citi ķīmiskiefaktori, kas grūtniecēm un sievietēm,kuras baro bērnu ar krūti, varradīt risku drošībai un veselībai:• vielas ar riska frāzēm R40, R45, R46un R47 (norādītas ķīmisko vielu unmaisījumu drošības datu lapās unmarķējumā uz iepakojuma);• auramīns, policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži;• dzīvsudrabs un dzīvsudrabu saturošasvielas;• antimitotiskas vielas;• oglekļa monoksīds;• ķīmiskās vielas ar zināmu un bīstamuabsorbcijas spēju caur ādu.
2. nodaļa. ĶĪMISKĀS VIELAS UN MAISĪJUMI25ĶĪMISKO PIESĀRŅOTĀJUIEKĻŪŠANAS CEĻI ORGANISMĀELPOŠANASCEĻŠDERMĀLAISCEĻŠDIGESTĪVAISCEĻŠPARENTERĀLAISCEĻŠElpošanas ceļšRaugoties no darba higiēnas viedokļa,ieelpošana ir pats svarīgākais vielu iekļūšanasceļš organismā.Lai indivīds saņemtu darba veikšanainepieciešamo enerģiju, viņam ir nepieciešamsskābeklis.Lai saņemtu skābekli, indivīds caur degunuvai muti ieelpo apkārt esošo gaisu,tālāk to novadot uz plaušām. Plaušu iekšienēatrodas plaušu alveolas – nelieli, ļotiplāni gaisa caurlaidīgi maisiņi. Alveolāmtiešā veidā saskaroties ar apkārt riņķojošajāmasinīm, skābeklis no gaisa nokļūstasinīs, bet asiņu transportētais oglekļa dioksīdsnokļūst alveolās un no jauna caurdegunu vai muti tiek izvadīts ārā.Organismā ar ieelpojamo gaisa plūsmuvar tikt ievadīta jebkura ķīmiska viela, kasatrodas gāzes, tvaiku, dūmu, putekļu, šķiedruu. c. stāvoklī. Atkarībā no šo vielu daļiņulieluma un formas, tās elpošanas aparātuveidojošajos kanālos spēs nokļūt seklāk vaidziļāk. Tādējādi gāzes un ļoti sīkas putekļuvai dūmu daļiņas var nokļūt asinīs līdzīgāveidā kā skābeklis.Daļu putekļu pie ieejas degunā aizturmatiņi, daļa nosēžas uz izlocīto deguna ejumitrās gļotādas, citas putekļu daļiņas tiekaizturētas rīkles un balsenes gļotādā. Degunagļotāda ne vien aiztur putekļu daļiņas,bet, pateicoties savām baktericīdajāmīpašībām, arī nonāvē baktērijas. Daudzasno šīm daļiņām tiks no jauna izvadītas ārā,cilvēkam šķaudot, vai līdz ar siekalu un gļotuizdalījumiem norītas. Vēl citas, pietiekamimazas vai aerodinamiski spējīgas daļiņas,nonāks līdz alveolām, bet, nevarēdamasnokļūt asinīs, tiks tur aizkavētas, tādējādiilgākā laika posmā kļūstot par cēloni dažādāmhroniskām elpošanas ceļu slimībām.Biežākā elpceļu slimība, kas var attīstīties,strādājot putekļainā darba vidē, ir