18 1. nodaļa. KAS IR <strong>DARBA</strong> HIGIĒNA?tiskie viļņi no 300 gigaherciem līdz 385teraherciem (1 terahercs = 1000 gigaherci)(infrasarkanās lampas, nokaitētimateriāli u. tml.);• redzamā gaisma; elektromagnētiskieviļņi no 385 līdz 750 teraherciem (apgaismojums);• nejonizējošie ultravioletie stari (UV);elektromagnētiskie viļņi no 750 līdz3000 teraherciem (solāriju lampas, defektuatklāšanas lampas).No normatīvo aktu viedokļa svarīgs iroptiskais starojums, kuru definē kā jebkuruelektromagnētisko starojumu ar viļņa garumudiapazonā no 100 mm līdz 1 mm. Iršādi optiskā starojuma veidi:• neviendabīgais starojums – jebkurš optiskaisstarojums, kas nav lāzera starojums:o ultravioletais starojums;o redzamais starojums;o infrasarkanais;• lāzera starojums – optiskais starojumsno lāzera ierīces, ar ko var radīt vai pastiprinātelektromagnētisko starojumuoptiskā starojuma viļņa garuma diapazonā,galvenokārt izmantojot kontrolētustimulētu izstarojumu.Nejonizējošo starojumu iedarbība uzcilvēka veselību ir atkarīga no frekvenčujoslas, kurā notiek darbība. Ultravioletaisstarojums var kaitīgi iedarboties uz ādu vaiacīm, radot eritēmu vai konjunktivītu. Infrasarkanaisstarojums var bojāt acs tīkleni vaiarī radīt acs lēcas apduļķošanos vai kaitējumuādai. Mikroviļņiem piemīt liela sasilšanasspēja, kas var kaitīgi ietekmēt veselību.Statiskie elektriskie un magnētiskie lauki unsevišķi zemas frekvences elektromagnētiskieviļņi var radīt kaitīgu ietekmi uz nervusistēmu un kardiovaskulāro sistēmu. Medicīniskinav pierādīts, vai sevišķi zemas frekvenceselektromagnētiskais starojums varizraisīt saslimšanu ar vēzi. Lāzera darbībaspamatā ir stimulēta gaismas pastiprināšana,atbrīvojoties lāzera vides atomu un molekuluierosināto stāvokļu enerģijai. Lāzerastaru iedarbība uz organismu ir līdzīga redzamāsgaismas, infrasarkanā un ultravioletāstarojuma iedarbībai. Tomēr ir šā starojumaiedarbība ir daudz intensīvāka.SEKASJONIZĒJOŠAIS STAROJUMSIEDARBĪBA ĪSĀ LAIKA PERIODĀ:šūnu bojājumi, apdegumi.IEDARBĪBA ILGĀKĀ LAIKA PERIODĀ:izraisa saslimšanu ar vēzi.NEJONIZĒJOŠAIS STAROJUMSREDZAMAIS UN ULTRAVIOLETAISSTAROJUMS: kaitējums ādai un acīm.INFRASARKANAIS STAROJUMS:kaitējums ādai un organismamkopumā.MIKROVIĻŅI, RADIOFREKVENCES UNĻOTI ZEMAS FREKVENCES STAROJUMS:paaugstināta ķermeņa temperatūra;kaitējums dažādām organisma daļām.Bioloģiskie riskiBioloģiskie riski ir dzīvas būtnes, kasspēj nodarīt kaitējumu nodarbinātā veselībai.Runa ir par dzīviem organismiem arnoteiktu dzīves ciklu, kuri, iekļūstot cilvēkaorganismā, izraisa infekcijas slimības. Janotikusi saslimšana, kad cilvēks inficējiesno dzīvnieka, tādu saslimšanu sauc parzoonozi. Kā tipiskākie bioloģiskie darba videsriska faktori minami ērču encefalīts unērču pārnēsātā Laima borelioze, B un C hepatīts,HIV/AIDS, tuberkuloze u. c.Bioloģiskos riskus pēc to īpašībām iedalapiecās grupās.
1. nodaļa. KAS IR <strong>DARBA</strong> HIGIĒNA?19BIOLOĢISKIE RISKI IZRAISA INFEKCIJASSLIMĪBAS.BIOLOĢISKIE RISKIVīrusiBaktērijasProtozojiSēnītesParazīti(helminti u. c.)Psiholoģiskie riskiPsihosociālie un organizatoriskie faktoridarbavietā ir saistīti ar stresa attīstību, neapmierinātībuar darbu, kā arī ar sliktu veselību.Kā galvenās problēmas minamas:• kvantitatīva pārpūle (piemēram, pārākliels darba apjoms īsā laika posmā,garas virsstundas, nepietiekamaatpūta, ja darbs bieži tiek veiktsarī brīvdienās un netiek izmantotsatvaļinājums, u. c.);• kvalitatīva pārpūle (piemēram, darbs,kas saistīts ar atbildīgu lēmumupieņemšanu, darbs, kas neatbilstnodarbinātā profesionālajai sagatavotībaiun/vai izglītības līmenim);• darba kontroles trūkums;• sociālā atbalsta trūkums;• sociālo garantiju trūkums (darbs bezdarba līguma, negarantēts atalgojumsu. c.).Ergonomiskie riskiPie būtiskākajiem ergonomiskajiemdarba vides riska faktoriem minamas vienveidīgaskustības, kas veiktas ātrā tempā,darbs piespiedu pozā un smagumu pārvietošana.Veicot vienveidīgas kustības, veselībastraucējumu attīstība lielā mērā ir atkarīgaarī no kustību daudzuma, ērtuma un amplitūdas,kas jāveic (piemēram, priekšmetanešana izstieptās rokās, pacelšana, kasjāveic saliecoties vai pagriežoties). Vienveidīgaskustības, kas tiek veiktas ātrā tempā,rada slodzi rokām, pleciem, muguras augšējaidaļai, kā arī rada psihoemocionāluspriedzi.Piespiedu darba pozas iespējamas vairākas– sēdus, stāvus, ejot, guļus, tupus,noliecoties, stiepjoties. Tās var ietekmēt:• kakla–plecu joslu (piemēram, noliektagalva, ja jāveic detaļu salikšanasdarbi uz galda, atgāzta galva, jadarbs saistīts ar skatīšanos augšup,vai galva pagriezta uz sāniemu. c.);• elkoņus–plaukstas (piemēram, “spēkapoza” – darbs ar āmuru – un “precizitātespoza” – smalki koka det aļurestaurācijas, krāsošanas darbi,kokgrebumu veidošana u. c.);• muguru (piemēram, darbs pie konveijera,veicot kvalitātes kontroli, jakrēslu nav iespējams noregulēt tā,lai varētu labi pārredzēt darba zonu,tāpēc nodarbinātais strādā sēdusstāvoklī bez muguras atbalsta);• gūžu–kāju daļu (piemēram, darbs stāvus,– darbs pie garināšanas darbgalda,kur mehāniski jāpadod dēļivisu darba laiku).