DARBA HIGIĒNA - Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienība

1. nodaļa. KAS IR DARBA HIGIĒNA?17distrofiskas izmaiņas, arteriālo hipotonijuvai hipertensiju, kuņģa–zarnu trakta unnervu sistēmas slimības.Līdzīgi kā paaugstināta temperatūra,arī pazemināta temperatūra var izraisīt organismāstresu, uz kuru akūti reaģē cilvēks,jo viņa organisms evolūcijas attīstības procesānav pielāgojies krasām temperatūrassvārstībām. Darbam aukstumā ir pakļautino darbinātie būvniecībā, mežizstrādē u. c.nozaru darbinieki, kuri veic darbu ārā aukstajāgadalaikā vai neapkurinātās telpās.Šādos gadījumos organisma siltuma deficīturada ķermeņa perifēro daļu temperatūraspazemināšanās – visbiežāk tas skarroku un kāju pirkstus, seju, ausis. Akūta,vietēja zemas temperatūras iedarbība varradīt apsaldējumus ne tikai tad, ja apkārtējātemperatūra ir zemāka par 0°, bet arī +4°,+8° un pat augstākā, it īpaši, ja aukstumsiedarbojas ilgstoši. Hroniska zemas temperatūrasiedarbība var radīt perifērās nervusistēmas slimības, saaukstēšanās slimības,kā arī hronisku slimību paasinājumus (piemēram,nieru un urīnceļu vai balsta–kustībusistēmas slimību paasinājumus).GADĪJUMOS, KAD PERSONA TIEKPAKĻAUTA KARSTUMA IZRAISĪTAMSTRESAM, DISKOMFORTA SITUĀCIJASIR JĀNODALA NO TĀM SITUĀCIJĀM,KAS RADA RISKU PERSONU VESELĪBAI.Elektromagnētisko starojumu iedalajonizējošā un nejonizējošā starojumā. Šosstarojumus raksturo frekvence un viļņu garums.Jo īsāks viļņu garums, jo spēcīgākastarojuma bioloģiskā iedarbība.ELEKTROMAGNĒTISKAIS STAROJUMSTIEK KLASIFICĒTS PĒC TĀ FREKVENČUSPEKTRA.Starojums, kura frekvence ir augstākapar 10 17 Hz, tiek saukts par jonizējošo starojumu.Starojumam un matērijai savstarpējiiedarbojoties, tiek izraisīta matērijas jonizācija.Tā tas notiek gadījumos ar rentgenstarojumuun γ-starojumu. Matērijas jonizācijuizraisa arī korpuskulārās α un β daļiņas unneitroni. Jonizējošais starojums spēj izraisītdažādas lokalizācijas ļaundabīgos audzējus(atkarībā no jonizējošā starojuma avota),bet it īpaši asinsrades sistēmas audzējus(piemēram, leikozes), vairogdziedzeravēzi, plaušu vēzi u. c. Rentgenstarojumamnokļūstot acīs, var rasties katarakta.Elektromagnētiskie viļņi ir elektromagnētiskāssvārstības, kas izplatās telpā argalīgu ātrumu v ≤ c, kur c ir izplatīšanāsātrums vakuumā. Elektromagnētiskie viļņipārnes mainīga elektromagnētiskā laukaenerģiju. Pēc frekvencēm vai viļņu garumiemelektromagnētisko starojumu iedaladiapazonos:• statiskie elektriskie un magnētiskie lauki(magnēti, līdzstrāvas elektriskie konduktoriutt.);• sevišķi zemas frekvences elektromagnētiskieviļņi. Frekvences intervāls sasniedz3 kilohercus (maiņstrāvas elektrolīnijas);• ļoti zemas frekvences elektromagnētiskieviļņi. Frekvences intervāls ir no 3līdz 30 kiloherciem (dažas indukcijasmetināšanas mašīnas);• radiofrekvences (RF) elektromagnētiskieviļņi, kas savukārt tiek iedalīti zemfrekvences,garos, vidējos un īsos radioviļņos.Frekvences intervāls ir no 30 kiloherciemlīdz 1000 miljoniem hercu (=1gigahercs) (radio un televīzijas viļņi,plastmasu metināšana);• mikroviļņi (MV); elektromagnētiskieviļņi no 1 līdz 300 gigaherciem (mikroviļņukrāsnis, mobilie telefoni utt.);• infrasarkanie stari (IS); elektromagnē-