DARBA HIGIĒNA - Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienība

12. nodaļa. BIOLOĢISKIE PIESĀRŅOTĀJI163jamām toksiskajām un/vai alerģiskajāmsekām.Ir jānodala divas pamatsituācijas:1) darbības, kurās nepastāv apzinātsnodoms izmantot bioloģiskos aģentus,bet tie var atrasties darba vidē,manipulējamajos paraugos, vai tosvar pārnēsāt cilvēki un dzīvnieki. Kāšādu darbību piemērus var izdalītdarbus, kuros pastāv saskare ardzīvniekiem, un sanitārās aprūpesdarbus;2) darbības, kurās pastāv apzināts nodomsizmantot bioloģiskos aģentus.Kā piemēru var minēt mikrobioloģiskāsdiagnostikas laboratorijasvai ar bioloģisko aģentu izmantošanusaistītus rūpnieciskos procesus.Visbeidzot – medicīnas un veterināropakalpojumu centros, arī tad, ja tie nesniedzdiagnostikas pakalpojumus, ir jāpievēršīpaša uzmanība bioloģisko aģentuklātesamības iespējai. Piemēram, varbūtībai,ka pacienti varētu būt inficēti ar hepatītaB, C vīrusu vai HIV.Lauksaimniecībā un mežsaimniecībānodarbinātie ir minami starp tām nodarbinātogrupām, kas visbiežāk ir pakļautasbioloģisko faktoru iedarbībai, turklāt šiefaktori var būt ļoti dažādi. Visbiežāk tās irērču pārnēsātās infekcijas slimības – ērčuencefalīts un Laima borelioze. Kā galvenaispreventīvais pasākums pret ērču encefalītavīrusa izraisītiem veselības traucējumiemminama vakcinācija, kuru Latvijā reglamentēMK noteikumi Nr. 330. Ar ērču encefalītavīrusu var inficēties visi tie nodarbinātie,kuru darbs ir saistīts ar atrašanos zaļajāzonā (piemēram, darbs uz lauka, ganībās,apstādījumos, parkos utt.).Ērču encefalīts ir vīrusu infekcija, kasvar attīstīties, ja cilvēkam piesūkusies arērču encefalīta vīrusu inficēta ērce. Laiks noinficētas ērces piesūkšanās brīža līdz slimībassākumam vidēji ir 7–14 dienas. Encefalītssākas ar gripai līdzīgiem simptomiem,pa rasti pēc 3–5 dienām slimnieka stāvoklisuzlabojas. Turpmākajās 4–7 (14) dienās cilvēksjūtas vesels, bet pēc tam pēkšņi sākasslimības otrā fāze – visas iepriekšminētāspazīmes atjaunojas, turklāt daudz spēcīgākizteiktas. Var pievienoties arī dažādi nervusistēmas darbības traucējumi. Daudzos gadījumosērču encefalīts nepāriet bez sekām:visbiežāk ir galvassāpes, atmiņas pavājināšanās,nespēks un samazinātas darbaspējaspat vairākus gadus pēc pārslimošanas. Šādāssituācijās tiek reģistrēta arodslimība – atliekuparādības pēc pārslimota ērču encefalīta.Laima slimība (jeb Laima borelioze) irakūta infekciju slimība, kuras izraisītājs Borreliaburgdorferi nonāk cilvēka organismāpēc ērces piesūkšanās. Ja cilvēks ir vakcinētspret ērču encefalītu, tas neizslēdz iespēju, kaattīstīsies Laima slimība, tādēļ ir ļoti svarīgiin formēt nodarbinātos, ka situācijā, ja ērceskoduma vietā attīstās apsārtums, kurš mainaformu (tā sauktā migrējošā eritēma), nepieciešamsnekavējoties vērsties pie ārsta. Visbiežākšī slimība ir veiksmīgi ārstējama agrīnāstadijā, taču vēlīnās stadijās var attīstītieslocītavu iekaisumi un centrālās nervu sistēmasbojājumi. Svarīgi atcerēties par primārajiempreventīvajiem pasākumiem, tas ir, novērstkontaktu ar ērcēm (piemēram, izmantojot repelentusun piemērotu darba apģērbu).Kā darba vides riska faktoru iespējamsminēt pelējuma sēnīti, kas uzskatāma parļoti alerģisku vielu. Minētā sēnīte savairojasvietās, kurās ir mitrums – piemēram, mitrugraudu uzglabāšanas telpās (pelējumasēnītes izraisa ļoti spēcīgas alerģiskas reakcijasar drudzi un izteiktu elpas trūkumu),tāpēc ja, veicot darbus, kas saistīti ar atrašanosšādās telpās vai kontaktu ar mitriemgraudiem, nodarbinātajiem novēro šādassūdzības, ieteicams konkrētajam cilvēkamdot citus darba uzdevumus. Lai maksimāli