DARBA HIGIĒNA - Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienība

154 11. nodaļa. JONIZĒJOŠAIS STAROJUMSŅemot vērā aizsardzības principuspret jonizējošo starojumu, Eiropā ir noteiktijonizējošā starojuma dozu limiti ganiedzīvotājiem (neieskaitot apstarojumu nodabiskajiem jonizējošā starojuma avotiemun medicīniskās apstarošanas laikā), gannodarbinātajiem, gan mācekļiem vecumāno 16 līdz 18 gadiem, gan studentiem, gangrūtniecēm, un šie limiti ir spēkā arī Latvijā.Minētie dozu limiti šobrīd tiek reglamentētiar LR MK noteikumu Nr. 149 “Noteikumipar aizsardzību pret jonizējošo starojumu”(pieņemti 09.04.2002.) palīdzību. Šie noteikumiarī paredz, ka iespējama īpaši atļautaplānveida apstarošana kādu specifiskudarbību veikšanai vai apstarošana radiācijasavārijas gadījumā, lai glābtu cilvēkudzīvību (nedrīkst pārsniegt 200 mSv vienāapstarošanas reizē) vai aizkavētu daudzuiedzīvotāju apstarošanu, vai saglabātu lielasmateriālās vērtības (nedrīkst pārsniegt50 mSv vienā apstarošanas reizē). Tā nedrīkstbūt ilgāka par pieciem gadiem.Kolektīvā doza rāda iedzīvotāju vainodarbināto grupas kopējo apstarojumadozu, un to izteic cilvēkzīvertos (cv-Sv jebman-Sv). Parasti šo dozu aprēķina vienamgadam, summējot iekšējā un ārējā starojumadozas, kuras konkrētā iedzīvotāju vainodarbināto grupa ir saņēmusi dotajā laikā.Kolektīvās dozas nepilnība ir tā, ka, tonosakot, netiek ņemts vērā apstaroto iedzīvotājuvecums, dzimums, kā arī radioaktīvostarotāju īpatnības.AR JONIZĒJOŠĀ STAROJUMA IEDARBĪBU SAISTĪTAIS RISKS.AIZSARDZĪBA PRET JONIZĒJOŠO STAROJUMUJonizējošā starojuma risks ir atkarīgsno virknes dažādu faktoru: radiācijas avotaveida (slēgtie vai atklātie avoti), aktivitātesun pussabrukšanas perioda, kā arī starojumaspecifiskām īpašībām.Darbs ar JSA jāorganizē tā:• lai saņemtā doza būtu maksimāli pamatota;• lai saņemtā doza būtu minimāli iespējamākā,veicot nepieciešamo darbu;• lai saņemtā doza nepārsniegtu limitus.Apskatīsim galvenās problēmas, kasjāievēro darba vietās, kurās izmanto jonizējošāstarojuma avotus.Pirmkārt, jebkura cilvēka darbība, kasvar palielināt nodarbināto vai iedzīvotājuapstarošanu no mākslīgajiem vai dabiskajiemJSA tādos procesos, kuros tiek izmantotasradionuklīdu radioaktīvās, kodoldalīšanāsvai kodolpārvērtību īpašības,ir darbības ar JSA. Darbības ar JSA ir netikai minēto avotu ražošana, transportēšana,iegāde, izmantošana, pārdošana, betarī remontēšana un glabāšana, piemēram,demontētas rentgeniekārtas uzglabāšana.Darbībām ar jonizējošā starojuma avotiemjāsaņem speciāla atļauja (licence) vai atļauja.Par attiecīgās atļaujas īpašnieku varbūt gan fiziska, gan juridiska persona (operators).Šo atļauju (licenci) vai atļauju katrāvalstī izdod speciāla institūcija, kuras kompetencēir radiācijas drošības un kodoldrošībasvalsts uzraudzība un kontrole. Latvijāminētā institūcija ir Valsts vides dienestaRadiācijas drošības centrs (RDC).Otrkārt, operatora kontrolētajā zonādarbības ar jonizējošā starojuma avotiemjāvada darbu vadītājam. Par darbu vadī tājuvar būt cilvēks, kura kvalifikācija dod tiesībasvadīt darbus ar JSA. Darbu vadītājs iratbildīgs par radiācijas drošības un kodoldrošībasprasību ievērošanu kontrolētajāzonā, nodrošina, ka visi nodarbinātie, kasstrādā ar jonizējošā starojuma avotiem (ie-