DARBA HIGIĒNA - Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienība

150 11. nodaļa. JONIZĒJOŠAIS STAROJUMSJonizējošā starojuma dozas, kas izraisaakūtus veselības traucējumusStarojumadoza (mSv)5000–10 0002500–5000Aptuveni1000VeselībastraucējumiFatāli akūti veselībastraucējumi visiem, kassaņēmuši šādas starojumadozas.Pietiekama doza, lai turpmāko60 dienu laikā nomirtu 50%no visiem, kas saņēmušišādas starojuma dozas.Sliekšņa doza, kas izraisaakūtus veselības traucējumus.mitoze notiek gremošanas traktā un asinsradesorgānos, tādēļ arī klīnikā dominēskuņģa–zarnu trakta traucējumi (slikta dūša,vemšana, caureja), kā arī iekšēja asiņošana(nomākta trombocītu veidošanās) un infekcijas(nomākta leikocītu veidošanās) (visosgadījumos traucējumus iespējams novērotpie aptuveni 5–15 Gy lielas starojuma dozas).Turklāt var novērot arī ādas bojājumus(dedzināšanas sajūtu, apsārtumu līdzīgi kāpēc pārmērīgi ilgas uzturēšanās saulē, kāarī ādas matiņu bojāeju – jonizējošā starojumaietekmē mats pārstāj augt un nolūst),acs lēcas priekšējās sienas apduļķošanos, kāarī pārejošu sterilitāti vīriešiem. Prognozesakūta (ap)starojuma sindroma gadīj umā irtieši atkarīgas no saņemtā starojuma dozas;nāve kaulu smadzeņu funkcijas nomākumadēļ iestājas viena vai divu mēnešu laikā, betkuņģa–zarnu trakta problēmu dēļ – 10–20dienu laikā pēc apstarošanas. Saņemotvienreizēju akūtu apstarojumu, kura doza irmazāka par 2 Gy, nāve var neiestāties, tačuorganismā attīstīsies būtiskas izmaiņas, koapzīmē ar terminu “staru slimība”.Hronisku mazu jonizējošāstarojuma dozu iedarbībaMazu jonizējošā starojuma dozu bioloģiskajaiiedarbībai ir raksturīgs ilgstošsstarplaiks starp organisma apstarošanu unatbildes reakciju. Starojuma vēlīnā ie tekmesaglabājas tikai somatiskajās šūnās unpēc latentā perioda var izpausties kā šūnuļaundabīga proliferācija, šūnu sklerotiskasizmaiņas vai deģeneratīvās izmaiņas iekšējosorgānos, acīs, nervu sistēmā.Jonizējošā starojuma spēja izraisīt ļaundabīgosaudzējus pie augstām ekspozīcijasdozām ir zināma jau daudzus gadus, tačušobrīd ir aktuāls jautājums par ilgstošumazu dozu iedarbību. Starptautiskā vēžupētniecības aģentūra (International Agencyfor Research on Cancer – IARC) ir atzinusijonizējošo starojumu par 1. grupas kancerogēnu,t. i., nepārprotami kancerogēnucilvēkam. Epidemioloģiskie pētījumi, kassniedz pietiekamus pierādījumus šādai klasifikācijai,ir pētījumi par cilvēkiem, kuri:• pārcietuši atombumbu sprādzienus Japānā;• piedalījušies kodolieroču testēšanā;• saņēmuši lielas jonizējošā starojumadozas medicīnisku indikāciju dēļ;• saņēmuši lielas jonizējošā starojuma dozasatomelektrostaciju avāriju rezultātā;• darba vidē ir bijuši pakļauti jonizējošāstarojuma iedarbībai.Atbilstoši Starptautiskās vēžu pētniecībasaģentūras apkopotajiem datiem jonizējošaisstarojums spēj izraisīt multiplomielomu, leikozes, ne-Hodžkina limfomu,plakanšūnu ādas vēzi, krūts vēzi sievietēm,plaušu vēzi, kā arī vairogdziedzera vēzi.Jonizējošā starojuma izraisītie ļaundabīgieaudzēji visbiežāk attīstās pēc salīdzinošigara latentā perioda. Lielu dozu gadījumāpar minimālo latento periodu leikozēm uzskata2–5 gadus, vairogdziedzera vēzim