DARBA HIGIĒNA - Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienība

11. nodaļa. JONIZĒJOŠAIS STAROJUMS149starošanas šūnu mitoze aizkavējas uz laiku,taču šim aizkavējumam ir raksturīga viļņveidība– tūlīt pēc apstarošanas šūnu dalīšanāskrasi samazinās, tad seko pastiprinātadalīšanās (šūnas aktīvi “cīnās” ar starojumaizraisītajiem bojājumiem un daļēji spēj atveseļoties),tad atkal seko depresija.Jonizējošā starojuma izraisītos audu bojājumusiedala deterministiskajos un stohastiskajos.Deterministiskais efekts rodas situācijās,kad tiek bojāts pietiekami liels šūnuskaits un cilmes šūnas zaudē savas spējaspilnvērtīgi atjaunot gan audu struktūru, ganfunkciju. Situācijās, kad ekspozīcijas dozas irlielākas par sliekšņa dozu, šādu traucējumuattīstības risks ir ļoti augsts un bojājuma pakāpeļoti liela. Ņemot vērā organisma reģeneratīvāsspējas, traucējums var būt pārejošs.Stohastiskais efekts rodas gadījumos,ja šūnas netiek nonāvētas, bet tikai kādāveidā pārveidotas. Stohastiskajiem efektiempiemīt trīs raksturīgas īpatnības:• bioloģiskā reakcija uz mazām starojumadozām ir divfāžu – tā sākas ar funkcijasstimulēšanu, kas pēc laika pārietvai pāriet negatīvā reakcijā;• mazas apstarojuma dozas praktiski nebojāaudu struktūru, bet iedarbojas tikaiuz to funkcijām;• jonizējošais starojums iedarbojas tikaiuz jutīgākajiem orgāniem un audiem(centrālo nervu sistēmu, gremošanastraktu, asinsrades orgāniem), izjaucotorganismu dažādo sistēmu mijiedarbībaskompleksu.Tomēr nepieciešams atzīmēt, ka situācijās,kad apstarotajām šūnām piemīt ļaundabīgspotenciāls un organisms nespēj bojājumueliminēt, var attīstīties ļaundabīgasslimības. Minēto iemeslu dēļ mazu apstarojumadozu izraisītie stohastiskie efekti irgrūti novērtējami, kā rezultātā, lai precīzivarētu izvērtēt efektu atkarību no saņemtajāmjonizējošā starojuma dozām, nepieciešamsveikt daudzus pētījumus ar lielu eksponētocilvēku grupām un precīzi zināmāmdozām. Starptautiskās radiācijas aizsardzībaskomisijas (International Commisionon Radiological Protection – ICRP) mērķi irnovērst deterministisko efektu attīstību, kāarī sekot, lai tiek izpildīti visi iespējamiepasākumi, kas nodrošinātu attiecīgajos apstākļosminimāli iespējamās jonizējošā starojumadozas (ALARA princips – as low asreasonably achievable princips).VESELĪBAS TRAUCĒJUMILielu jonizējošā starojumadozu iedarbībaAkūts (ap)starojuma sindroms attīstāscilvēkiem, kuri ir saņēmuši lielas jonizējošāstarojuma dozas īsā laika posmā, parastidažu minūšu laikā.Turklāt saņemtā starojuma veidam irjābūt penetrējošam un jāapstaro viss ķermenisvai lielākā tā daļa. Ar minēto sindromusaprot specifiskas kompleksas izmaiņasapstarotā organisma audos, kas attīstījušās30 dienu laikā pēc apstarojuma. Minētaissindroms attīstījās daudziem cilvēkiem Japānāpēc Hirosimas un Nagasaki bombardēšanas,kā arī ugunsdzēsējiem, kas piedalījāssākotnējos glābšanas darbos pēcČernobiļas AES avārijas. Akūta (ap)starojumasindroma klīnisko ainu nosaka to šūnudalīšanās traucējumi, jo lielas jonizējošāstarojuma dozas nomāc šūnu mitozi, untādējādi jaunas šūnas neveidojas. Aktīvākā