DARBA HIGIĒNA - Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienība

144 11. nodaļa. JONIZĒJOŠAIS STAROJUMStronu apvalka jeb elektronu čaulas. Protonuskaits nosaka kodola elektrisko lādiņu, protonuun neitronu kopējais skaits – kodolamasu. Ķīmiskā elementa atoma paveidus,kuru kodoliem ir atšķirīgs neitronu skaits,sauc par izotopiem. Izotopi iespējami visiemķīmiskajiem elementiem. Izotopi var būt stabiliun nestabili. Ja ķīmisko elementu atomukodoli nav stabili, tie sabrūk, izstarojot daļiņasvai elektromagnētisko starojumu, tādējādikļūstot stabilāki. Šādus izotopus saucpar radioizotopiem vai radionuklīdiem.Vielas, kas satur radionuklīdus, saucpar radioaktīvām vielām. To aktivitāte ir atkarīgano atomu kodolu sabrukšanas straujuma.Jo vairāk kodolu sabrūk vienā laikavienībā, jo intensīvāka ir daļiņu plūsma.Laiku, kurā atomu kodolu skaits samazināsdivas reizes, sauc par pussabrukšanas periodu.Dažādu izotopu pussabrukšanas periodsmainās plašās robežās – no sekundesdaļām (piemēram, hēlijam 8 He- 0,122 s)līdz miljardiem gadu (piemēram, urānam238U – 4,5 x 10 9 gadu).Jonizējošajam starojumam izšķir vairākusveidus, kas savā starpā atšķiras arenerģiju un caurspiešanās spēju, bet novides un sabiedrības veselības viedokļa visbiežāksastopami šādi starojuma veidi:1) korpuskulārais jeb daļiņu starojums:• α-daļiņas ir hēlija atoma kodoli, kurasvar aizturēt papīra lapa, 5 cm gaisaslānis, ūdens, apģērbs, tādēļ arī ādasraga slānis to spēj aizturēt, taču, ja radionuklīdi,kas izstaro α-daļiņas, tiekieelpoti, tie var jonizēt atomus dzīvajāsšūnās un radīt nopietnus orgānu bojājumus(piemēram, radons var izraisītplaušu vēzi). Raksturīgākie α-starotāji irpolonija, rādija, radona, urāna, svinau. c. smago elementu izotopi;• β-daļiņas ir elektroni, kas spēj noskrietgaisā pat 10 m un spēj pat penetrētcaur 2 cm biezu dzīvu audu slāni, bet,ilgstoši atrodoties uz ādas, spēj izraisītādas apdegumu. Tās spēj aizturēt alumīnijaekrāns, kura biezums ir vismazpāris milimetru. Lielākā daļa ķīmiskoelementu izotopu ir β-radioaktīvi. Jaradionuklīdi, kas izstaro β-daļiņas, tiekieelpoti, tad, līdzīgi kā α-starojuma gadījumā,tās var jonizēt atomus vai molekulasdzīvajās šūnās un radīt nopietnusorgānu bojājumus, jo starojumsspēj iedarboties pat dažu centimetrudziļumā;• neitronu starojums ir neitrālu daļiņuplūsma ar lielu caurspiešanās spēju.Ejot cauri videi, tā var veidot lādētāsdaļiņas, kuras var jonizēt atomus unmolekulas dzīvajās šūnās. Neitronivar izspiesties cauri ķermenim, tādējādiradot visu ķermeņa orgānuapstarojumu. Neitroni var izraisīt arīkodolreakcijas, ja neitronus var absorbētvides atomu kodoli, tādējādikļūstot nestabili un paši sabrūkot; šoprocesu sauc par neitronu aktivāciju,un to izmanto ļaundabīgo slimību ārstēšanā;2) fotonu jeb elektromagnētiskais starojums:• γ-starojums ir lielas enerģijas elektromagnētiskāstarojuma veids ar ļoti lielucaurspiešanās spēju, kas atkarīga nostarojuma enerģijas. Tas spēj iet cauricilvēka organismam, tādējādi radot visuķermeņa orgānu apstarojumu. Intensīvsγ-starojums var izraisīt dažādusveselības traucējumus, tādēļ vietās, kuriespējama saskarsme ar šā starojumaveidu, nepieciešama bioloģiskā aizsardzība;rentgenstarojums, kurš savukārtiedalās cietajā starojumā (ar viļņu garumuzem 100 pm, ko iegūst ar elementārdaļiņupaātrinātāja palīdzību)un mīkstajā starojumā (ar viļņu garumuno 10 nm līdz 100 pm, ko iegūst