DARBA HIGIĒNA - Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienība

134 10. nodaļa. NEJONIZĒJOŠAIS STAROJUMSmaksimālā ekspozīcijas doza darba vidēpie viļņu garuma 280 nm nedrīkst pārsniegt7,5 (mer • h)/m 2 , bet maksimālādiennakts doza – 60 (mer • h)/m 2 .Eritēmaisstarojums,E erMaksimālipieļaujamaisekspozīcijaslaiks, t maxmW/m 28h2 mW/m 24h4 mW/m 22h8 mW/m 21h17 mW/m 230 min33 mW/m 215 min50 mW/m 210 min0,1 W/m 25 min0,8 W/m 21 min1 W/m 230 s3 W/m 210 s30 W/m 21 s300 W/m 2 0,1 sLokālas ultravioletā starojuma dozas,kas nepieciešamas cilvēkam ārstnieciskosnolūkos, t. sk. kosmētiskajos, nosaka individuāli,ievērojot attiecīgo iekārtu jaudu un speciālāsinstrukcijas. Tā, piemēram, ultravioletāstarojuma deficīta apstākļos atkarībā no ļaužukontingenta (zīdaiņi, bērni, pieaugušie)tiek ieteiktas biodozas 0,125...0,75 eritēmodozu robežās (10...60 (mer • h)/m 2 ).Starptautiskā radiācijas aizsardzībasasociācija (IRPA) iesaka UV starojuma avotuapkalpojošā personāla aizsardzībai šādasnormas, kuras nedrīkst pārsniegt (sk.tabulu).Ultravioletā starojumaiedarbības kontroleTā kā ultravioleto starojumu viegli absorbēdažādi materiāli, tad to kontrole navsarežģīta. Cilvēka aizsardzību pilnīgi nodrošinajebkuru briļļu vai sejas aizsardzībaslīdzekļu un jebkura aizsargtērpa lietošana.INFRASARKANAIS STAROJUMSUN REDZAMĀ GAISMAPar infrasarkano starojumu mēs saucamelektromagnētisko starojumu, kura viļņa garumssvārstās robežās no 750 nanometriemlīdz 1 mm. Diapazonu no 750 līdz 1400 nanometriemsauc par “tuvāko infrasarkanostarojumu”, bet garākus viļņus – par “tālākoinfrasarkano starojumu”.Infrasarkanajam starojumam piemītmazāka enerģija nekā ultravioletajam starojumam,jo tam ir zemāka frekvence. Tādēļinfrasarkanie stari nevar izraisīt ķīmiskasreakcijas organismā. Līdz ar to iespējamitikai termiska rakstura kaitējumi, kasparādās uz ādas un acīm.Visi priekšmeti mums apkārt (ieskaitotmūsu ķermeni) rada mērenu infrasarkanostarojumu. Problēmas rodas, ja šis starojumspārsniedz noteiktas robežas.Redzamā gaisma gaiši zilā krāsā (viļņagarums 400–750 nanometri) nodara fotoķīmiskusbojājumus acs tīklenei. Tādēļ šoviļņu frekvences un iedarbība tiek pielīdzinātainfrasarkanajiem stariem.Infrasarkanā starojuma unredzamās gaismas iedarbībaInfrasarkanā starojuma un redzamāsgaismas bīstamība ir neliela, izņemot īpašusgadījumus. Viens no šiem īpašajiem gadījumiemir tieša saules vērošana tās aptumsumalaikā. Šajā laikā redzamā gaisma un in-