Slimnīcas Ziņas, septembris, 2008 - P. Stradiņa Klīniskā ...

Slimnīcas Ziņas I AKTUALITĀTESSāks iekārtot Šūnu izpētes untransplantācijas laboratorijuAr Šūnu transplantācijas centra vadītājuĒriku Jakobsonu sarunājāsAnta BušaNoslēgumam tuvojas Latvijā lielākais projektsšūnu transplantācijā – Šūnu transplantācijascentrā drīz durvis vērs Šūnu izpētes untransplantācijas laboratorija, kur tiks veiktašūnu izpēte, izdale un kultivācija medicīnasvajadzībām. Projekts ar Paula Stradiņa KUScitu ārstniecības iestāžu, valdības un Latvijaszinātnieku palīdzību īstenots vairākugadu garumā. Tas ir kopprojekts, kura ietvarosnotiek cieša sadarbība ar Rīgas Stradiņauniversitāti, Latvijas Universitāti un vairākāmmedicīnas iestādēm.Kā uzsvēra Latvijas Kardioloģijas centravadītājs asoc. prof. A.Ērglis, Stradiņu centrs irnepieciešams tieši tāpēc – lai mēs paši varētupētīt šīs tehnoloģijas, nevis par dārgu naudupirkt. Izmantojot valsts un ES finansējumu,centra darbību plānots sākt ar miokarda infarktapacientu ārstēšanu, bojā gājušajā sirdsdaļā viņiem ievadot pašu vai donoru cilmesšūnas.Uz sarunu aicināju Šūnu transplantācijas centravadītāju Ēriku Jākobsonu, dabas zinātņumaģistru. Viņa specialitāte ir molekulārābioloģija un mikrobioloģija.- 17. novembrī pēc plāna noslēdzasceltniecības rekonstrukcijas darbi 108.korpusā, kur 2. stāvā top Šūnu izpētes untransplantācijas laboratorija, kas notikstālāk?Kad noslēgsies rekonstrukcija, tad testēsim,kalibrēsim iekārtas, vienlaikus apmācīsimdarbiniekus. Patreiz esam četri, darbiniekukolektīvu veidosim pakāpeniski.- Vai tie būs mediķi?Nē, mediķu mums slimnīcā pietiek, laboratorijaiir vajadzīgas citas specialitātes, tai skaitātādas specifiskas kā biotehnologi. PatiesībāLatvijā šādu speciālistu ir ārkārtīgi maz, betesam veikuši priekšdarbus un plānojamnokomlektēt pamatsastāvu uzreiz pēc rekonstrukcijasnoslēguma.- Cilmes šūnu tehnoloģiju izmantošanuLatvijā šobrīd regulē 2007. gadā izdotievaldības noteikumi Nr. 208 “Cilvēka auduun orgānu uzkrāšanas, uzglabāšanas unizmantošanas kārtība”.Vai ar to pietiek, laisāktu strādāt?Pietiekami, lai sāktu darbu, bet ir jomas, kurāsLatvijā likumdošanas nav vispār, piemēram,embrionālās šūnas. Jāņem vērā, ka šī jomair jauna un likumdevējam nav arī pieredzes,tapēc mums pašiem jānāk ar iniciatīvām. Kāparasti, mūsu kaimiņi igauņi ir pasteigušiesmums priekšā. Domāju, ka par pamatu mumsvajadzētu ņemt Lielbritānijas pieredzi unpielāgot mūsu situācijai.- Kādas ir iestrādnes, lai laboratorija optimālivarētu uzsākt darbu?Šobrīd strādājam ar finansējuma piesaisti– veidojam pieteikumus Latvijas zinātnespadomes grantiem, rakstam projektus, laisaņemtu Eiropas atbalstu. Nodarbojamiesarī ar tirgus orientēto pētījumu projektusagatavošanu. Ejam ar savu iniciatīvu pieārstiem un cenšamies izrunāties un kopīgiattīstīt idejas, kas vajadzīgas katrai nozarei.Patiesībā jau vajadzētu būt otrādi – ārsti nākpie manis un uzstāj, lai mēs sagatavojamšūnas. Mēs kā biologi nepārzinām potenciālāsterapijas iespējas, tāpēc nepieciešamacieša sadarbība ar konkrētas nozaresprofesionāļiem.Iestrādes ir miokarda infarkta skartoaudu, kritiskās kāju išēmijas ārstēšanā, arīneiroloģijā iecerēti pētījumi šūnu kultivēšanā,kas potenciāli būtu izmantojamas mugurassmadzeņu traumu ārstēšanā, bet pašreizpāragri vēl runāt.Veiksmīgāk varētu būt kardioloģijā, kasir mūsu slimnīcas profils, process šūnuiegūšanai, sagatavošanai un ievadīšanai pacientiempēc miokarda infarkta ir vienkāršāksun salīdzinoši efektīvs. Esam izstrādājušimedicīnas tehnoloģiju kaula smadzeņumononukleāro šūnu transplantācijai pacientiempēc miokarda infarkta. Patreiz sadarbībāar Latvijas Universitāti veicam šūnu materiālaapstrādes un sagatavošanas testus.Tuvu praktiskai pielietojamībai ir Langerhansasaliņu šūnu transplantācijas metode, kas irpiereģistrēta, tehnoloģija optimizēta, gaidām,kad būs gatava laboratorija. Šeit gan jāpieminšobrīd kritiskā situācija ar donoriem, kas irviens no būtiskiem punktiem šīs metodesizmantošanā.Domājam attīstīt arī tādu virzienu, kāmezinhimālo šūnu pavairošanu, kas dotumilzīgu potenciālu vairāku etapu terapijunodrošināšanā, kā arī iespēju attīstīt jaunušūnu terapiju izstrādi.- Kas tiks veidots 108. korpusa 2. stāvā?Te būs vairākas struktūras, kas nav tieši vienaar otru saistītas Te būs gan asinsbanka, ganimnūhemantoloģijas laboratorija. Augšstāvusaizņems slimnīcas aptieka. Ēkas pirmostāvu gandrīz pilnībā aizņems ventilācijasagregāti, kas paredzēti šūnu laboratorijasgaisa apmaiņas nodrošināšanai. 2. stāvā būsneliela biroja telpa. Tālāk pārģērbšanās telpas,kur paliks viss ielas apģērbs un apavi. Tās būsslēgtās telpas. Laborotorijas darbiniekiem, kasstrādās „tīrajās telpās” pilnībā jāpārģērbjasspeciālos darba apģērbos, jo strādās zonā, kurjānodrošina augstākās tīrības līmenis. Šūnumateriālu un reaģentu pārvietošanas plūsmasir stingri reglamentētas.- Kas akreditēs jauno laboratoriju?Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģijuvalsts aģentūra.- Kādi ir akreditācijas termiņi?Tas atkarīgs no vairākām lietām. Patisarežģītākā – kvalitātes vadības sistēma. Tasir milzīgs birokrātisks darbs ar tehnoloģiskoprocesu apraksti, standartoperāciju protokoliem,kritisko kontroles punktu izvērtēšanu,korektīvām darbībām, procesu izsekojamību.Kad šīs lietas būs sagatavotas, tad sekosizvērtēšana, auditi, korekcijas utt. Ņemot vērā,ka šis projekts ir unikāls Latvijā un Baltijasreģionā, process varētu nebūt no vieglajiem,bet esmu pārliecināts, ka mums kopā tas izdosies.◆Cilmes šūnasSeptembris 20087