Slimnīcas Ziņas, septembris, 2008 - P. Stradiņa Klīniskā ...

PERSONĪBA I Slimnīcas ZiņasAudzina jaunos anesteziologusAnta BušaProfesors Indulis Vanags 2007. gada aptaujātika nominēts kā viens no labākajiemrezidentūras vadītājiem – vienlīdz ar GuntuGeldneri un Rasmu Heniņu.Profesoru Induli Vanagu 1. septembrīuzmeklēju viņa ierastajā darba vidē – RSUAnestezioloģijas un reanimatoloģijas katedrā,kas izvietota Stradiņa slimnīcas 32. korpusa1. stāvā. Auditorijā ieradušies arī divpadsmitpirmā gada rezidenti, kas šeit ir pirmoreizi un grib zināt, kā noritēs viņu izvēlētāsrezidentūras programmas apgūšana, kā tiekorganizētas mācības un darbs, kas viņiemjāzina, no Rīgas Stradiņa universitātes vaiLU Medicīnas fakultātes sola ieejot lielajāStradiņu slimnīcas saimē. No katedras vadītājaprofesora Vanaga tēvišķi mierīgā balss tonīstāstītā noprotams, ar cik lielu gādību slimnīcauzņem jaunos cilvēkus, kas izvēlējušies šo parsavu rezidentūras vietu. Katedras vadītājsuniversitātes slimnīcā rūpīgi uzrauga topošosārstus un gādā, lai te strādājošie ārsti augstskolupasniedzēji, kas ir rezidentūras programmuvadītāji, stingri turētos pie noteiktās kārtības– iemācītu jaunajiem visu, kas nepieciešams,lai kļūtu par labiem speciālistiem. Profesorspriecājas, ka regulāri jau daudzus gadus notiekstudentu zinātniskā pulciņa nodarbības.Šobrīd studentu zinātnisko biedrību apmeklē44 jaunieši. Studiju gadā ik pēc trīs nedēļām irstudentu zinātniskā pulciņa nodarbība, kopāar ārstiem jaunieši izstrādā dažādas tēmas unattīsta hipotēzes, raksta savus referātus unpat prāvākus zinātniskus darbus un piedalāspraktiskās nodarbības ar manekeniem. Šisdarbs tiek atspoguļots arī anesteziologuasociācijas mājas lapā.Piektdienas rezidentiem ir lekciju diena. Profesorsrezidentiem stāsta par iespējām, ko sniegsjaunā modernā slimnīcā, lai arī esošās nodaļasir jau maksimāli modernizētas. Rezidentiempatīk un piesaista sarežģīts un mūsdienīgsmedicīniskais aprīkojums.1. septembris Stradiņos„Anestezioloģija un reanimatoloģija nav tāvieglākā ārstu specialitāte,” atzīst prof. Vanags.Viņam kā mācību materiālu un grāmatu autoramanestezioloģijā un reanimatoloģijā,šķiet, viss ir kā uz delnas redzams – ko unkā katrs rezidentūras programmas vadītājssaviem audzēkņiem iemācījis, jo ar rezidentiemviņš sastopas arī operāciju zālēs. Lietišķsun nepiekāpīgs – tādu viņu redz kolēģi.Kas programmā paredzēts, vienalga, cik arīnoguris ir pasniedzējs vai mācekļi, lai arītikai kāda sīka manipulācija, kura pēc garāmnodarbību stundām šķiet varētu arī izpalikt,profesors tomēr panāk, ka arī tā tiek apgūta.Izcils pedagogs, vienmēr rīkojas pārdomāti,saplānoti, lieliski komunicē ar kolektīvu,nolīdzināt asumus ikdienas saskarsmē – tāprofesoru raksturo viņa kolēģi. „Viņa vienīgāsliktā īpašība ir darbaholisms,” par savutuvāko kolēģi un domubiedru smaidotsaka profesore Antoņina Sondore. Kopāviņi abi ir labs tandēms gan klīnikas darbākopumā, gan anesteziologu un reanimatologusabiedriskajās aktivitātēs asociācijā, ganEiropas eksaminācijas centrā, kas slimnīcātika izveidots gandrīz pirms 20 gadiem unir vienīgais Austrumeiropā, kur var saņemtstarptautiski atzītu 1. pakāpes Eiropas diplomuanestezioloģijā un intensīvajā terapijā.Katra nedēļas diena profesoram sākascitādāk – rīta sanāksme katedrai, klīnikaskolektīvam, tad sapulces nodaļās, kasplānotas atsevišķās dienās, lai var pamatīgākiedziļināties jautājumos un problēmās, kasradušās kolēģiem aizvadītajā diennaktī. Abasnodaļas ir vienas no smagākajām visā slimnīcā– darbs ar ļoti smagiem, bieži vien mākslīgielpināmiem pacientiem, bet īpaši aprīkotodārgo gultu skaits ir ierobežots. Diemžēl tākā problēma valsts līmenī netiek pienācīgirisinātā, tā pilnībā gultas uz slimnīcas pleciem.Profesors gan katru nedēļu zvana uzVeselības ministriju un interesējas, vai navrasts kāds problēmas risinājums. Diemžēltāda vēl nav. Profesors gan uzskata, ka, jaļoti gribētu, to varētu atrisināt, piemēram,varētu izveidot īpašu nodaļu šādiem pieaparatūras pieslēgtiem, elpināmiem pacientiem.Kā cerību profesors I.Vanags redz jaunokorpusa celtniecību. Viņš ir bijis arī pieredzesapmaiņas braucienā uz Tartu, kur arī norit jaunasslimnīcas būvniecība.Profesors anestezioloģiju par savu specialitātiizvēlējies tūdaļ pēc augstskolas. Interesanti,ka pirmā prakse un darba vieta viņam bijusiturpat dzimtajā Gulbenē, kur tagad arīsanāk nereti aizbraukt, lai sakoptu savējokapavietiņas un parušināties dārzā, kas palicismantojumā no vecākiem, kam viņš ir vienīgaisbērns. „Es gan tur labprātāk redzētu zālienuun tenisa galdu visas vasaras garumā, taču irman tādi dārzmīļi, kas stāda te košumkrūmusun puķes un vēl šo to arī no našķiem,” smaidaIndulis Vanags, un noprotams, ka viņš ne jaubez paša klusas piekrišanas dārzā darbojas kāstiprākais lāpstas cilātājs. „Un kur tu citur gūsilabāku atslodzi no Stradiņu ikdienas, ja nedzimtās puses klusumā ”.Bet Rīgā Vanagi dzīvo 15 minūšu gājienā noslimnīcas. Tā kā profesors dzīvo kopā ar meitasģimeni, tas dzīvoklis vienmēr ir pilns armazbērnu čalām. Arī katedras ļaudis profesoruraksturo kā labu ģimenes cilvēku. Izaudzinājisdēlu un meitu, tagad palīdz audzināt trīsmazbērnus. Dēls strādā ārsta profesijā, betmeita ir bioloģe.Kādreiz profesors aktīvi spēlējis tenisu, bettagad brīvais laiks tiek pavadīts pastaigās.Interesanta aizraušanas bijusi ģeogrāfiskokaršu krāšana. Ar to palīdzību profesors ceļojisneklātienē pa visu plašo pasauli. Tagad tā vietāir internets. Bet pa pasauli tik un tā sanāk ceļotdarba un sabiedrisko aktivitāšu vajadzībās, joAnesteziologu un reanimatologu asociācijairegulāri notiek starptautiskas tikšanās unpieredzes apmaiņa.Profesoram Indulim Vanagam oktobrī apaļajubileja – 60. Viņš to gribētu nosvinēt klusi unmierīgi. Līdz decembrim jānodod izdošanaivēl viena jauna mācību grāmata - 1200lappušu bieza. Vēl daudz jāstrādā. Profesorsnegrib lieki zaudēt laiku. Viņš arī pilda ārstafunkcijas, dežurē Neatliekamās medicīnascentrā, reanimācijas nodaļā, dodas uz izsaukumiemun iet uz operāciju zāli, lai būtu blakuspacientam un sniegtu viņam nepieciešamoprofesionālo palīdzību.30 Septembris 2008