Slimnīcas Ziņas, septembris, 2008 - P. Stradiņa Klīniskā ...

Slimnīcas Ziņas I 50 GADI AR STRADIŅA VĀRDUAculiecinieka piezīmesMārtiņš LiepiņšVirsārsts1958. gada 14.augustā aizsaulē aiziet Latvijasķirurģijas attīstītājs, akadēmiķis, profesorsPauls Stradiņš, kurš vadīja RMI fakultātesĶirurģijas klīniku mūsu slimnīcā. Tautā ļotipopulārā medicīnas profesora aiziešana atnesavispārējas sēras. 1958. gada 18. augustātoreizējā valdība slimnīcai piešķīra PaulaStradiņa vārdu.Kāds tad bija 1958.gada augusts Pārdaugavā?Zaļa Rīgas nomale ar ģimenes mājām unpļaviņām starp tām. Pavasaros Pārdaugavaslīka ceriņu un ievu ziedu kupenās, Āgenskalnapriedēs vējš dzenāja baltās smiltis un jauniešispēlēja voleju un basketu. Trolejbuss vēlnevadā slimnīcas darbiniekus uz darbu.Šajā laikā fakultātes Ķirurģijas nodaļu veidojapiecas nodaļas. Klīniku sāka vadīt toreizdocents, vēlāk profesors Ēvalds Ezerietis.Vispārējās ķirurģijas klīniku vadīja profesorsJānis Bune. Fakultātes ķirurģijas klīnikā bija2. nodaļa ar prokltoloģijas ievirzi – vadītājsArtūrs Rocēns, 3. ķirurģijas nodaļa, kur ārstējāstikai sievietes – vadītāja Marija Grava, 4.uroloģijas nodaļa – vadītājs Eduards Smiltēns,5.onkoloģijas nodaļa – vadītāja Rasma Ceplīte,6. torakālās ķirurģijas nodaļa – vadītājaNatālioja Bāliņa.Tā kā mācījos Rīgas 2. medicīnas skolā, kurabija mūsu slimnīcas teritorijā, praktiskāsķirurģijas nodarbības un lekcijas vadīja 3.nodaļas vadītāja Marija Grava, anatomijumācīja Valentīna Pimenova. Šī nodaļa mankļuva sevišķi tuva. Toreiz šeit strādāja arī 2.operāciju zāles vadītājs Gundars Sprugevics,asistents, vēlākais profesors Sergejs Borovkovs.Ķirurģijas klīnika risināja vispārējās ķirurģijasproblēmas, nodarbojās ar kuņģa, žultsceļu unvairogdziedzera patoloģiju ārstēšanu. Slimnīcaspoži iezīmējās Latvijas slimnīcu vidū arnepārtrauktu pilnveidošanos, attīstību, jaunuceļu meklējumiem gan slimību diagnostikām,gan ārstēšanā toreizējo iespēju robežās. Notikanodaļu specializācija, veidojās specialitāšucentri. Konkurence un radošas iespējas,smagu slimnieku koncentrācija no Latvijas rajoniemun reģioniem palīdzēja slimnīcai augtun attīstīties. Šeit brauca dažādu problēmuun komplikāciju slimnieki no visas Latvijas,kas palīdzēja iegūt unikālu pieredzi slimnīcaspersonālam. Slimnīcas darbinieki ne tikaipalīdzēja organizatori-metodiskā darbā rajonos,bet arī reāli ik ceturksni nedēļu pavadījaLatvijas pilsētās un rajonos. 60. un 70. gadosķirurģiskā nodaļa attīstīja žultsceļu ķirurģiju,aizkuņģa dziedzera operācijas, sadarbībā arhematoloģijas centru veica splenektomijasun plaši nodarbojās ar kuņģa ķirurģiju, ieskaitotdiafragmas trūču operācijas, vagatomijas,kuūnģa rezekcijas un rekonstruktīvaskuņģa operācijas. 80-tos gados tika veiktaspirmās operācijas adipozitātes ārstēšanai unpankreatoduodenālās rezekcijas. Slimnīcaizaudzināja virkni augstas klases speciālistu,kuri kļuva par vadošiem speciālistiem Rīgas unrajonu slimnīcās – Gundars Sprugevics- Rīgasgalvenais ķirurgs, Jānis Pupurs – Gaiļezeraslimnīcas operācijasbloka vadītājs, vēlākVeselības ministrs,Juris Demčenko -Rīgas Ātrās palīdzībasslimnīcas direktors,Viesturs Boka – Saeimasdeputāts, Linezeraslimnīcas direktors,tagad RAKUS valdespriekšsēdētājs undaudzus citus. Kopš70. gadiem Ķirurģijas klīniku vadīja profesorsVladimirs Utkins, Vispārējās ķirurģijas klīnikuprofesors Jānis Volkolakovs un kopš 1996.gada, kad klīnikas tika apvienotas, tās vadītājsir profesors Jānis Gardovskis.Gadu gaitā slimnīca attīstījusies un pilnveidojusies,ieviestas jaunas tehnoloģijas gandiagnostikā, gan operācijās, līdz nepazīšanaimainījusies ārstēšanas taktika un ilgumsslimnīcā, nomainījušās ārstu paaudzes, plašiieviesta laparoskopiskā metode un minimāliinvazīvās ārstēšanas metodes ķirurģisko slimniekuārstēšanā. Vairumam mediķu dzīvesmoto un dzīves stils pakārtoti slimību un slimniekuārstēšanai un diagnostikai.Nobeigumā vēlējumam mūsu slimnīcai un tāsļaudīm gribu citēt H.Bīčera vārdus: “Šai pasaulēmūs dara bagātus ne tas, ko saņemam, bet tas,ko atdodam...◆Stradiņa ielaUz slimnīcu jāiet pa Stradiņa ielu – tādasidejas virmoja jau pirms 50 gadiem, tačunetika realizētas, jo notika gatavošanās tautasskaitīšanai un šo procedūru nedrīkstējatraucēt ar adrešu maiņu. Arī šodien Stradiņaslimnīcas darbinieku kolektīvs, un ne tik viņivien, apliecina savu vēlmi godināt profesoru,dodot kādai Rīgas ielai Paula Stradiņa vārdu.„Stradiņa iela ir Ventspilī un Viesītē, bet Rīgā,kurai viņš atdevis visu savu darbīgo mūžu,nav,”, uzsver akadēmiķis Jānis Stradiņš.Domājot par to, kuru ielu būtu mērķtiecīgipārdēvēt, idejas ierosinātāji apstājušies pieAtpūtas ielas, kur profesors savulaik mīlējispastaigāties un kur drīzumā Stradiņa slimnīcassētā atvērsies lieli iebraucamie vārti. Šiemvārtiem pretī varētu būt arī Stradiņa dzelzceļapietura, kas radītu ērtības gan pacientiem, ganarī slimnīcas darbiniekiem. Ja rēķina, ka gadācauri slimnīcas teritorijai iziet krietni vairāk par200 000 pacientu, tad šādai dzelzceļa pieturaipie slimnīcas vajadzēja būt jau sen. ◆Kas attiecas uz Atpūtas ielas pārdēvēšanupar Stradiņa ielu, tad jau augustā slimnīcasizstādes apmeklētāji ar saviem parakstiem bijapierakstījuši trīs pilnas lapas. Oficiālu iesniegumuun šos parakstus slimnīcas vadība nodosAnta BušaRīgas Domei. Ļoti ceram, ka pilsētas tēviatbalstīs šo vēlmi un Rīgā Stradiņa ielabūs jau tuvākajā laikā!Septembris 200825