Slimnīcas Ziņas, septembris, 2008 - P. Stradiņa Klīniskā ...

IZGLĪTĪBA UN ZINĀTNEI Slimnīcas ZiņasSirds-asinsvadu sistēmas pataloģija piereimatiskajām slimībāmProfesore Daina AndersoneProcenti20181614121086420%Publikācijas mērķis irizskaidrot sirds asinsvadupatoloģijasbūtību pacientiemar reimatiskāmslimībām, atgādinātreimatisko slimībuizraisīto sirds-asinsvaduslimību agrīnasdiagnostikas unārstēšanas nozīmireimatisko pacientuneatliekamajāārstēšanā, izvērtētasinsvadu sieniņas kāreimatologu, kardiologu un angiologu “darbavietas” lomu internajā medicīnā. Būtiski ir arīkliedēt mītu, ka reimatiskie slimnieki atšķirībāno sirds slimniekiem nemirst un viņiemnevajag ne valsts apmaksātus bioloģiskosmedikamentus slimības ārstēšanai, ne valstsapmaksātus sirds slimību ārstējošus medikamentus.Koronārās sirds slimības risks pacientiem arreimatoīdo artrītu80706050403020100Līdzās tradicionālajiem riska faktoriembūtiska loma miokrada infarkta izraisīšanā irpacientiem ar reimatoīdo artrītu. Jo ilgstošāksir aktīvais reimatoīdais process, jo straujāknotiek locītavu bojājums un ātrāk pievienojasekstraartikulārās izmaiņas. Miokarda infarktspacientiem ar RA sastopams 3,2 % ( vīriešiem4x biežāk). Cita sirds patoloģija - 9.3 %gadījumu. Diagrammā atspoguļoti koronārāssirds slimības riska faktori pacientiem arreimatoīdo artrītu, kas praktiski neatšķirasno koronārās sirds slimības riska faktoriempopulācijā.Sirds-asinsvadu patoloģijas biežumspie reimatoīdā artrīta dažādos pasaulesreģionos :16 Septembris 2008ValstisRiska faktoriDānijaSomijaZviedrijaFrancijaVācijaĪrijaItālijaNīderlandePolijaSpānijaLielbritānijaTurcijaSerbijaASVDiagrammā uzskatāmi parādīts, ka visbiežāksirds asinsvadu pataloģiju pie reimatoīdāartrīta novēro Somijā, bet vismazāko –Francijā, Itālijā, kur, starp citu, vairāk kā citurdzer sarkanvīnu, taču šī sakarība nav pietiekamiizpētīta, lai to apgalvotu.Reimatoīdā artrīta pacientu skaits, kuriem irsirds asinsvadu pataloģija Latvijā1400012000100008000600040002000Šis skaits nebūtu būtisks, bet uzmanībupievērš fakts, ka kardiovaskulāra pataloģiju(miokarda infarkts, hipertonija) biežāk sastopamavīriešiem, kuri slimo ar reimatoīdoartrītu.Atbilstoši Eiropas Pretreimatisma Līgas (EU-LAR) vadlīnijām, Reimatoīdā artrīta ārstēšanāizmanto t.s. bāzes medikamentusjeb Slimību ModificējošosRRLēnas Iedarbības MedikamentusHiperlipid(SMLIM) ( metotreksāts,Cukura diabēts sulfasalazīns, azatioprīns,Smēķēšana plakvenīls, ciklofosfamīds,Fiziskā neaktivitāte leflunoamīds u.c.).Diemžēl, 30 % gadījumu šomedikamentu lietošana neizraisaReimatoīdā artrīta remisiju(DAS 44 < 1,6), kas ir galvenaisšīs slimības ārstēšanas mērķis, lai aizkavētulocītavu bojājumu, deformāciju un pacientudarba nespēju.Diagrammā atspoguļoti rezultāti, kas iegūtianalizējot reimatoīdā artrīta aktivitāti pacientiem,kuri ārstējušies Reimatoloģijas centra26. nodaļā 2007.g. un kuri vairāk nekā 10 gadusārstēti ar dažādiem SMLIM.64200Mikokarda infarkts Citi CV RRPalielināts svarsDAS 44MTXMTX + SSKā redzams diagrammā, ne metotreksāts,ne sulfasalazīns, ne šo medikamentukombinācijas 10 gadu laikā nav izraisījusireimatoīdā artrīta remisiju.Sistēmiskā sarkanā vilkēde (SSV) ir hroniskaiekaisuma slimība, kas producē autoantivielasun autoreaktīvus T limfocitus, kuri kā starpniekiizraisa autoimūnu iekaisuma procesu dažādāsSSVīriešiSievietesKopāorgānu sistēmās. Šajā procesā tiek iesaistītasvisas sirds struktūras: perikards, endokards,sirds vārstules, miokards, sirds vainagartērijasun sirds ritmu vadošās sistēmas. Sistēmiskāssarkanās vilkēdes slimniekiem visbīstamākaisir sirds vainagartēriju autoimūnais iekaisums,kura izraisīšanā būtiska loma ir paātrinātaiaterosklerozes attīstībai.Savukārt kardiologiem ir īpaši rūpīgi jāizvērtēneveiksmīgi sirds koronārās artērijas šuntēšanasgadījumi, sevišķi gados jaunām sievietēm, laiizslēgtu SSV vai sistēmisko vaskulītu izraisītusirds vainagartērijas sašaurināšanos, kurasārstēšanai ir pavisam cita terapijas taktika unsirds asinsvadu šuntēšana ir kontraindicēta.Tādēļ minētajam pacientu kontinentam pirmssirds asinsvadu šuntēšanas tomēr vajadzētuveikt imūnās izmeklēšanas skrīnigu ( ANA,ds DNA, antifosfolipīdu antivielas, lupus antikoagulantu,asins formulas izvērtējums(leikopenija, limfopenija u.c), lai nenokavētuautoimūnu iekaisuma slimību diagnostiku unadekvātu ārstēšanu.SSV slimniekiem risks saslimt ar sirds koronāroslimību 10 gadu laikā ir 13-15 % lielāks nekāpopulācijā, bet kopumā SSV slimniekiem riskssaslimt ar sirds koronāro slimību ir 5-10 reižulielāks nekā populācijā. Sievietēm vecumā no35 līdz 44 gadiem risks saslimt ar miokarda infarktuir 50 reizes lielāks nekā populācijā.Izmantojot scintigrāfiju ar talliju-201 (Ishida etal., 2000) koronārās artērijas slimība pacientiemar SSV konstatēta 40 % gadījumu. Izmantojotvienvirziena fotonu emisijas kompjūteratomogrāfiju (SPECT) ar dubultu izotopumiokarda perfūzijas vizualizēšanu (DIMPI )koronārās artērijas slimība pacientiem ar SSVkonstatēta vēl biežāk (Sun et al., 2001).Sirds lielo artēriju patoloģija pie SSVgalvenokārt izraisa stenokardiju un miokardainfarktu, kuru pamatā ir SSV specifiska lieloasinsvadu sieniņu izmaiņas:◊ paātrināta aterosklerozes veidošanās pacientiemar SSV;◊◊sirds lielo artēriju vaskulīts;sirds lielo artēriju emboli;◊ tromboze angiogrāfiski normālās sirdslielajās artērijās.Koronārās artērijas slimības izraisīšanā pieSSV būtiska loma ir paātrinātas aterosklerozesveidošanās riska faktoru konstatācija pacientiemar SSV.Riska faktori ir pacienta vecums SSV diagnostikaslaikā (lielāks vecums ir saistīts ar paātrināturisku), kopīgā slimības aktivitāte, slimības ilgumsun orgānu (sirds-asinsvadu sistēmas,