Slimnīcas Ziņas, septembris, 2008 - P. Stradiņa Klīniskā ...

NUMURA INTERVIJAI Slimnīcas ZiņasDarbs laboratorijā ir mainījiesIntervēja Baiba PareIntervija ar Artu Olgu BalodiIzglītības iestādes:Rīgas Medicīnas institūts,Amjenas (Francija) universitātes slimnīcasseroloģijas laboratorija,Karolinskas (Zviedrija) universitātesslimnīcas mikrobioloģijas laboratorija,seroloģijas laboratorija,Islandes menedžmenta asociācija,Krievijas un Ukrainas pēcdiplomukvalifikācijas instiūtimikrobioloģijas unsēnīšu slimībās.Darba vietas:Gulbenes rajona slimnīcaRīgas 2. medicīnas skolaPaula Stradiņa klīniskā universitātesslimnīcaHobiji:Teniss, kalnu slēpošana, opera, teātri,adīšana, mājas.- Pēc profesijas Jūs esat ārste un vadātStradiņa slimnīcas Centrālo laboratoriju.Pastāstiet par savu darba pieredzi un ārstaprofesijas izvēli!Lai arī manā ģimenē nav bijis ārsts, ārstaprofesiju izvēlējos apgūt, jo tā, manuprāt,bija un ir interesanta, cienījama un arīsarežģīta. Kad sāku studijas, lai iestātos RīgasMedicīnas institūtā (tagad Latvijas Medicīnasakadēmija), bija jāiztur liels konkurss.Kā jau padomju laikos pēc augstskolasbeigšanas mani nosūtīja strādāt uz Gulbeni,kur Gulbenes rajona Centrālajā slimnīcānostrādāju trīs gadus – gan terapijā, ganķirurģijā. Paralēli sāku strādāt arī Gulbeneslaboratorijā par laboratorijas vadītāju. Darbsman iepatikās un, atgriežoties Rīgā, pārgājustrādāt Paula Stradiņa Rīgas 2. medicīnasskolā par mikrobioloģijas pasniedzēju. Tadarī no laboratorijas zinātnēm pievērsosmikrobioloģijai. Tomēr nevēlējos pilnībāstrādāt tikai pedagoģisko darbu, jo manaizvēle tomēr bija praktiskā medicīna. 1979.gadā radās iespēja strādāt Stradiņa slimnīcasMikrobioloģijas laboratorijā. Apmērampirms 10 gadiem tika izveidots apvienotslaboratoriju dienests. Par šo visu laboratorijuvadītāju strādāju jau no galvenā ārsta HeinrikaRunda laikiem. 2000. gada vasarā daļaslimnīcas laboratoriju apvienojās Centrālajālaboratorijā ar atbilstošā profila nodaļām. KāCentrālās laboratorijas vadītāja organizējudarbu Centrālās laboratorijas bioķīmijas,mikrobioloģijas, seroloģijas, citoloģijas,imunoloģijas, klīniskās diagnostikas nodaļāsun molekulāri diagnostiskajā nodaļā, vēlparalēli strādāju kā mikrobiologs, kā arī parpasniedzēju.- Kurās Latvijas augstskolās Jūs pasniedzatlekcijas?Pēdējo mācības gadu lasīju lekcijas RīgasStradiņa universitātes Medicīnas fakultātēBiomedicīnas maģistrantūras programmāpar laboratorijas kvalitātes jautājumiem.. Katrugadu rezidenti apmeklē arī laboratorijasciklus uroloģijā, ginekoloģijā, kā arī laboratorijasārstiem šeit ir pēcdiploma rezidentūra.Šogad Rīgas Stradiņa universitātē iesniedzāmpieteikumu uz rezidentūras vietām laboratorijasārstu specialitātē, bet pretendentu uzrezidentūru nebija...Ārkārtīgi strauji irpieaugusi informācijasplūsma, ko vienamcilvēkam pat nav reāliapgūt, jo iespējas lasītun mācīties mūsdienās irgandrīz bezgalīgas- Ar ko tas ir skaidrojams?Laboranta un laboratorijas ārsta specialitāteir zemāk apmaksāta, salīdzinot ar citāmspecialitātēm. Laboratorijas ārsta darbs navarī tik populārs, jo ievērojami atšķiras noikdie–nas ārsta darba – saskarsme ar slimniekuir reta vai pat nav nemaz.- Pavasarī Stradiņa slimnīcā viesojās studentino Spānijas. Vai šādi mācību braucienistudentiem notiek bieži?Šo spāņu studentu mācību vizīti organizējaRīgas 2. medicīnas skola. Ārvalstu studentibrauc mācīties uz Rīgas 2. medicīnasskolu, bet Stradiņa slimnīcā iziet praktiskoapmācību. Šī jau ir otrā grupa no Spānijas.Eiropas Savienības „Leonardo da Vinči” programmasprojekta pieredzes apmaiņas ietvarospie mums ir viesojušies arī citu valstustudenti.Mainījušās arī prasības pretlaboratorijas personālu.Zināšanām ir jābūt dziļākāmun plašākām- Kā darbs laboratorijā ir mainījies pēdējādesmitgadē vai pat divdesmitgadē?Dažās laboratorijas izmeklēšanas jomāsir ievērojami attīstījušās tehnoloģijas, joīpaši vēlētos izcelt bioķīmiju. Arī klīniskajādiagnostikā un mikrobioloģijā ir ienākušasjaunas tehnoloģijas. Tomēr neviena jaunatehnika nespēj aizstāt cilvēku. Mainījušāsarī prasības pret laboratorijas personālu.Zināšanām ir jābūt dziļākām un plašākām.Un ne tikai medicīnā, bet arī tehnoloģijās unprogrammatūras pārzināšanā. Ir izveidojušāsun attīstījušās jaunas laboratorijas sfēras.Piemēram, molekulārās bioloģijas laboratorijasnodaļa ir radusies pēdējā piecgadē un tāsattīstība ir bijusi ārkārtīgi strauja. Pieprasījumspēc šīs laboratorijas pakalpojumiem ir vairākzinātniski pētnieciskā nolūkā.Protams, pilnībā ir izmainījusies izmeklējamāmateriāla noņemšana un sūtīšanabioķīmiskiem un citiem izmeklējumiem.Kādreiz asins paraugus ņēma no vēnas arparasto žņaugu un parastu šļirci, kas radījaarī daudzas kļūdas analīžu rezultātos. Tagadasinis tiek ņemtas ievērojot visus sterilitātesnoteikumus ar slēgtajām asins noņemšanassistēmām. Tas ir daudz drošāk, tīrāk unprecīzāk.Ir mainījusies arī valoda – no krievu valodasuz angļu valodu. Latviešu valodā mācībuliteratūras vēl aizvien trūkst. Ārkārtīgi straujiir pieaugusi informācijas plūsma, ko vienamcilvēkam pat nav reāli apgūt, jo iespējas lasītun mācīties mūsdienās ir gandrīz bezgalīgas.- Vai ir pieaudzis arī analīžu skaitslaboratorijā?Manuprāt, runāt par analīžu skaita pieaugumuir diezgan populistiski, jo galvenais irnevis tas, cik daudz analīžu mēs varam veikt,bet tas, cik dažādas analīzes mēs spējam veikttieši pēc analīžu diapazona. Ja, piemēram,12 Septembris 2008