NAUDAS LIETAS - Agropols

LATVIJAJAUNI DOKUMENTIGrozîjumi kartupeïu cietes raþoðanas kvotas pieðíirðanas unadministrçðanas kârtîbâIlze Zeimule-StepanovaNumura tçmas:1 daïa Eiropas Savienîbas normatîvie aktiA Komisijas Regula (EK) Nr 1194/2005, ar kuru grozaRegulu (EK) Nr 2799/1999, kas paredz sîki izstrâdâtusnoteikumus, kâ piemçrot Padomes regulu (EK)Nr 1255/1999 attiecîbâ uz atbalsta pieðíirðanu parvâjpienu un sauso vâjpienu, kas paredzçts lopbarîbai,un attiecîbâ uz ðâda sausâ vâjpiena pârdoðanuB Komisijas Regula (EK) Nr 1195/2005, ar ko grozaRegulu (EK) Nr 214/2001, ar kuru nosaka sîkiizstrâdâtus noteikumus Padomes Regulas (EK)Nr 1255/1999 piemçroðanai attiecîbâ uz intervencisausâ vâjpiena tirgûC Komisijas Regula (EK) Nr 1200/2005 par pastâvîguatïauju izmantot konkrçtas piedevas dzîvnieku barîbâ unpagaidu atïauju tâdas piedevas jaunam izmantojumam,kuru jau ir atïauts izmantot dzîvnieku barîbâ2 daïa Nacionâlie normatîvie aktiA Grozîjumi vides prasîbâs kokzâìçtavâm unkokapstrâdes iekârtâmB Grozîjumi kartupeïu cietes raþoðanas kvotaspieðíirðanas un administrçðanas kârtîbâC Kalifornijas bruòuts izplatîbas apkaroðanas unierobeþoðanas kârtîbaD Kartupeïu gaiðâs gredzenpuves apkaroðanas unizplatîbas ierobeþoðanas kârtîbaE Kartupeïu tumðâs gredzenpuves apkaroðanas unizplatîbas ierobeþoðanas kârtîbaF Grozîjumi epizootiju uzliesmojuma likvidçðanas undraudu novçrðanas kârtîbâ1 daïa Eiropas Savienîbas normatîvie aktiA Komisijas Regula (EK) Nr 1194/2005, ar kurugroza Regulu (EK) Nr 2799/1999, kas paredz sîkiizstrâdâtus noteikumus, kâ piemçrot Padomes regulu(EK) Nr 1255/1999 attiecîbâ uz atbalsta pieðíirðanu parvâjpienu un sauso vâjpienu, kas paredzçts lopbarîbai, unattiecîbâ uz ðâda sausâ vâjpiena pârdoðanuES 25-07-2005 Komisijas Regula (EK) Nr 1194/2005 noteic,ka intervences aìentûras organizç pastâvîgu konkursuattiecîbâ uz sauso vâjpienu, kas ievietots glabâðanâ pirms2004 gada 1 septembra Taèu, òemot vçrâ vçl pieejamodaudzumu un tirgus situâciju, iepriekð minçtais datums tiekmainîts uz 2005 gada 1 jûlijuRegula stâjâs spçkâ 2005 gada 26 jûlijâ(ES Oficiâlais Vçstnesis "OV" L 194/7, 26/07/2005;http://wwwekonalv/produkti_likumiphp3)B Komisijas Regula (EK) Nr 1195/2005, ar kogroza Regulu (EK) Nr 214/2001, kas nosaka sîkiizstrâdâtus noteikumus Padomes Regulas (EK)Nr 1255/1999 piemçroðanai attiecîbâ uz intervencisausâ vâjpiena tirgûES 25-07-2005 Komisijas Regula (EK) Nr 1195/2005noteic, ka sausâ vâjpiena daudzumu, ko dalîbvalstuintervences aìentûras laiþ pârdoðanâ, ierobeþoja lîdzdaudzumam, kurð nolikts glabâðanâ lîdz 2004 gada1 septembrim, taèu sakarâ ar paðlaik esoðo daudzumu untirgus situâciju datums tiek mainîts uz 2005 gada 1 jûlijuRegula stâjâs spçkâ 2005 gada 26 jûlijâ(ES "OV" L 194/8, 26/07/2005;http://wwwekonalv/produkti_likumiphp3)C Komisijas Regula (EK) Nr 1200/2005 parpastâvîgu atïauju izmantot konkrçtas piedevas dzîvniekubarîbâ un pagaidu atïauju tâdas piedevas jaunamizmantojumam, ko jau ir atïauts izmantot dzîvnieku barîbâES 26-07-2005 Komisijas Regula (EK) Nr 1200/2005paredz, ka Augðanas veicinâtâju grupas preparâtus, kas minçtiðîs regulas I pielikumâ, atïauts izmantot uz ierobeþotu laiku -èetriem gadiem - kâ piedevu dzîvnieku barîbâ, ievçrojot visusnoteiktos nosacîjumus Savukârt Mikroorganismu grupaspreparâtus, kas minçti II pielikumâ, atïauts izmantot beztermiòa ierobeþojuma kâ piedevas dzîvnieku barîbâRegula stâjâs spçkâ 2005 gada 29 jûlijâ(ES "OV" L 195/7, 27/07/2005;http://wwwekonalv/produkti_likumiphp3)2 daïa Nacionâlie normatîvie aktiA Grozîjumi vides prasîbâs kokzâìçtavâm unkokapstrâdes iekârtâmLR MK 19-07-2005 noteikumi Nr 529 "Grozîjumi MK 03-08-2004 Nr 691 "Vides prasîbas kokzâìçtavâm unkokapstrâdes iekârtâm"" paredz: gadîjumâ, ja kokzâìçtavavai kokapstrâdes iekârta nodota ekspluatâcijâ lîdz dienai, arkuru ðo noteikumu prasîbas attiecinâmas uz konkrçtoiekârtu, un neatbilst ðo noteikumu prasîbâm, operators seðumçneðu laikâ no dienas, ar kuru ðo noteikumu prasîbasattiecinâmas uz konkrçto iekârtu, iesniedz reìionâlajâ videspârvaldç pasâkumu plânu, lai nodroðinâtu kokzâìçtavas vaikokapstrâdes iekârtas atbilstîbu ðo noteikumu prasîbâm Jakokzâìçtavai vai kokapstrâdes iekârtai saskaòâ ar pasâkumuplânu nepiecieðama rekonstrukcija, tâ jâveic ne vçlâk kâ trijugadu laikâ no dienas, ar kuru ðo noteikumu prasîbasattiecinâmas uz konkrçto iekârtuNoteikumi stâjâs spçkâ 2005 gada 23 jûlijâ ("LV"22/07/2005; http://wwwekonalv/produkti_likumiphp3)B Grozîjumi kartupeïu cietes raþoðanas kvotaspieðíirðanas un administrçðanas kârtîbâLR MK 19-07-2005 noteikumi Nr 530 "Grozîjumi MK 22-04-2004 noteikumos Nr 408 "Kartupeïu cietes raþoðanaskvotas pieðíirðanas un administrçðanas kârtîba"" noteic, kakartupeïu cietes raþoðanas uzòçmums, kas vçlas saòemtkartupeïu cietes raþoðanas kvotu nâkamajam periodamsaskaòâ ar Eiropas Savienîbas Padomes 27-07-1994 Regulu(EK) Nr 1868/94, ar ko ievieð kvotu sistçmu attiecîbâ uzkartupeïu cietes raþoðanu un Padomes Regulu (EK)Nr 941/2005, ar kuru groza Regulu (EK) Nr 1868/94, ar koievieð kvotu sistçmu attiecîbâ uz kartupeïu cietes raþoðanu,3 AGROPOLS / NR 15 /AUGUSTS, 2005

LATVIJAJAUNI DOKUMENTIlîdz kârtçjâ perioda pçdçjam 1 decembrim iesniedziesniegumu Zemkopîbas ministrijâ (ZM) Grozîjumi noteic,ka 2005/2006 un 2006/2007 tirdzniecîbas gadâ kartupeïucietes raþoðanas kvota - 5778 tonnas - tiek pieðíirtasabiedrîbai ar ierobeþotu atbildîbu Aloja - StarkelsenNoteikumi stâjâs spçkâ 2005 gada 23 jûlijâ ("LV"22/07/2005; http://wwwekonalv/produkti_likumiphp3)C Kalifornijas bruòuts izplatîbas apkaroðanas unierobeþoðanas kârtîbaLR MK 19-07-2005 noteikumi Nr 536 "Kalifornijas bruòutsizplatîbas apkaroðanas un ierobeþoðanas kârtîba" noteickârtîbu, kâdâ ierobeþo un apkaro augu karantînas organismu -Kalifornijas bruòuti Noteikts, ka Kalifornijas bruòutij ir ðâdisaimniekaugi: kïavu (Acer L), klinteòu (Cotoneaster Medik),vilkâbeïu (Crataegus L), cidoniju (Cydonia Mill), segliòu(Euonymus L), diþskâbarþu (Fagus L), riekstkoku (Juglans L),ligustru (Ligustrum L), âbeïu (Malus Mill), apðu (Populus L),plûmju (Prunus L), bumbieru (Pyrus L), jâòogu (Ribes L),roþu (Rosa L), vîtolu (Salix L), pîlâdþu (Sorbus L), ceriòu(Syringa L), liepu (Tilia L), gobu (Ulmus L) un vînkoku (VitisL) ìinðu augi Gadîjumâ, ja konstatçta Kalifornijas bruòutsinvâzija, Valsts augu aizsardzîbas dienests (VAAD) pieòemlçmumu par ðâdu fitosanitâro pasâkumu veikðanu:· noteic, ka teritorija, kurâ aug invadçtie augi, ir invadçta,un teritorijas robeþas iezîmç zemesgabala plânâ;· nosaka buferzonu apkârt invadçtajai teritorijai un iezîmçtâs robeþas zemesgabala plânâ Buferzonas lielumu nosaka,òemot vçrâ karantînas organisma bioloìiskâs îpatnîbas, laipasargâtu apkârtçjâs teritorijas no invadçðanâs iespçjâm;· uzdod apstrâdât Kalifornijas bruòuts saimniekaugusinvadçtajâ teritorijâ un buferzonâ tâ, lai ierobeþotukarantînas organisma izplatîðanos;· uzdod invadçtâ lauka îpaðniekam vai turçtâjam:- iznîcinât visus invadçtos augus stâdaudzçtavâ;- apstrâdât pârçjos invadçtos augus un iespçjami invadçtosaugus, kas aug invadçtajâ teritorijâ, tâ, lai pârvietoðanaiparedzçtie augi vai to svaigie augïi nebûtu invadçti arKalifornijas bruòuti;· atïauj pârstâdît invadçtajâ teritorijâ vai izplatît ârpus tâsinvadçtajâ teritorijâ apsakòotos Kalifornijas bruòutssaimniekaugus un pavairoðanai paredzçtâs augu daïas, kastiek iegûtas ðajâ teritorijâ, ja dienests konstatçjis, ka tie navinvadçti un ir apstrâdâti tâ, lai iznîcinâtu visas Kalifornijasbruòutis, kas varçtu atrasties uz ðiem augiem, uttNoteikumos iekïautas tiesîbu normas, kuras izriet noPadomes 08-12-1969 Direktîvas 69/466/EEK par Kalifornijasbruòuts ierobeþoðanuNoteikumi stâjâs spçkâ 2005 gada 28 jûlijâ ("LV"27/07/2005; http://wwwekonalv/produkti_likumiphp3)D Kartupeïu gaiðâs gredzenpuves apkaroðanas unizplatîbas ierobeþoðanas kârtîbaLR MK 26-07-2005 apstiprinâja noteikumu projektu"Kartupeïu gaiðâs gredzenpuves apkaroðanas un izplatîbasierobeþoðanas kârtîba", kurâ noteikts, ka kartupeïu gaiðogredzenpuvi ierosina augu karantînas organisms Clavibactermichiganensis subsp Sepedonicus (turpmâk - organisms)Noteikumi paredz: lai konstatçtu kartupeïu gaiðogredzenpuvi, Valsts augu aizsardzîbas dienests (VAAD):· regulâri pârbauda kartupeïu Solanum tuberosum Lbumbuïus un to augus;· noòem sçklas kartupeïu un citai izmantoðanai paredzçtokartupeïu Solanum tuberosum L bumbuïu un to augu paraugusuzglabâðanas vietâs un nosûta tos laboratoriskâm analîzçm;· pârbauda kartupeïu Solanum tuberosum L paraugusvizuâli, bumbuïus pârgrieþot, noòem no kartupeïiemSolanum tuberosum L paraugus un nosûta toslaboratoriskâm analîzçm, ja konstatçtas kartupeïu gaiðâsgredzenpuves vizuâlâs pazîmes;· laboratoriski diagnosticç organismu saskaòâ ar ðonoteikumu pielikumâ minçtajâm laboratoriskajâm metodçm;· piemçro, kontrolç un izpilda piespiedu kârtâ kartupeïugaiðâs gredzenpuves izplatîbas ierobeþoðanas unapkaroðanas pasâkumusJâuzsver, ka personas nedrîkst uzglabât vai pavairotorganisma tîrkultûru, izòemot normatîvajos aktos parizmçìinâjumiem vai zinâtniskiem mçríiem un ðíiròuselekcijai paredzçto kaitîgo organismu, augu, augu produktuun ar tiem saskarç nonâkuðo priekðmetu ieveðanas unpârvietoðanas kârtîbu noteiktajos gadîjumosNoteikumos iekïautas tiesîbu normas, kas izriet noPadomes 04-10-1993 Direktîvas 93/85/EEK par kartupeïugaiðâs gredzenpuves kontroliNoteikumi atrodami:http://wwwekonalv/produkti_likumiphp3E Kartupeïu tumðâs gredzenpuves apkaroðanasun izplatîbas ierobeþoðanas kârtîbaLR MK 26-07-2005 apstiprinâja noteikumu projektu"Kartupeïu tumðâs gredzenpuves apkaroðanas un izplatîbasierobeþoðanas kârtîba", kas paredz, ka kartupeïu tumðogredzenpuvi ierosina augu karantînas organisms Ralstoniasolanacearum (Smith) Yabuuci et al (turpmâk - organisms)Lai konstatçtu kartupeïu tumðo gredzenpuvi, Valsts auguaizsardzîbas dienests (VAAD):· regulâri pârbauda kartupeïu Solanum tuberosum Laugus un to bumbuïus (turpmâk - kartupeïi) un çdamâtomâta Lycopersicon esculentum Mill (syn Lycopersiconlycopersicum (L) H Karsten) augus, izòemot augïus unsçklas (turpmâk - saimniekaugi);· noòem sçklas un citai izmantoðanai paredzçto kartupeïuparaugus uzglabâðanas vietâs un nosûta tos laboratoriskaitestçðanai;· pârbauda kartupeïus vizuâli, pârgrieþot kartupeïubumbuïus, un, ja konstatçtas kartupeïu tumðâs gredzenpuvesvizuâlâs pazîmes, noòem kartupeïu paraugus un nosûta toslaboratoriskai testçðanai;· izvçrtçjot organisma izplatîðanâs risku, pârbauda:- nakteòu Solanacea dzimtas augus, tostarp ðîs dzimtassavvaïas augus (turpmâk - citi organisma saimniekaugi);- virszemes ûdeòus, ko izmanto organisma saimniekauguapûdeòoðanai un laistîðanai;- uzòçmumu, kas nodarbojas ar saimniekaugu pârstrâdi uniepakoðanu, ðíidros atkritumus, ko izmanto saimniekauguapûdeòoðanai un laistîðanai;- augðanas substrâtu, augsni un raþoðanas cietos atkritumus nosaimniekaugu pârstrâdes un iepakoðanas uzòçmumiem;· pârbauda ûdenskrâtuves un noòem ûdens parauguslaboratoriskai testçðanai, ja saòemta informâcija no citas ESdalîbvalsts, ka ðajâ valstî inficçto saimniekaugu laistîðanaiizmantots virszemes ûdens, kas ietek Latvijâ, uttNoteikumos iekïautas tiesîbu normas, ko nosaka Padomes20-07-1998 Direktîva 98/57/EEK par Ralstonia solanacearum(Smith) Yabuuci et al kontroliAGROPOLS / NR 15 /AUGUSTS, 2005 4

LATVIJAJAUNI DOKUMENTINoteikumi atrodami:http://wwwekonalv/produkti_likumiphp3F Grozîjumi epizootiju uzliesmojuma likvidçðanasun draudu novçrðanas kârtîbâLR MK 26-07-2005 apstiprinâja noteikumu projektu"Grozîjumi MK 19-03-2002 noteikumos Nr 127 "Epizootijuuzliesmojuma likvidçðanas un draudu novçrðanas kârtîba"",kas noteic, ka visâ noteikumu tekstâ vârdi "uzòçmums(uzòçmçjsabiedrîba)" tiek aizstâti ar vârdu "uzòçmums"attiecîgajâ locîjumâ Noteikts: ja ir epizootiskas slimîbasuzliesmojums (situâcija, kad dzîvniekam konstatçtasaslimðana, kuras apstiprinâðanai laboratoriskie izmeklçjumiveikti Valsts veterinârmedicînas diagnostikas centrâ saskaòâar Pârtikas un veterinârâ dienesta noteiktajâm metodçm vaicitâ Eiropas Savienîbas (ES) dalîbvalsts laboratorijâ, kuraipieðíirtas references laboratorijas tiesîbas slimîbudiagnostikas jomâ), Pârtikas un veterinârâ dienesta (PVD)valsts galvenais pârtikas un veterinârais inspektors informçKrîzes vadîbas padomes sekretariâtu par ðo faktu Grozîjumiparedz, ka PVD slimîbas apkaroðanas laikâ:· piedalâs ðo noteikumu 14 punktâ minçtâs ekspertugrupas izveidoðanâ, kura plâno slimîbu apkaroðanaspasâkumus, novçrtç, prognozç, efektîvi novçrð slimîbuizplatîbu un plâno paraugu òemðanas kârtîbulaboratoriskajiem izmeklçjumiem;· reìionâlâs un valsts mçroga katastrofas gadîjumâ ziòoKrîzes vadîbas padomes sekretariâtam par slimîbas attîstîbuun apkaroðanas pasâkumiem, kâ arî informç par slimîbasapkaroðanu dzîvnieku, dzîvnieku izcelsmes pârtikasproduktu pârstrâdes, dzîvnieku izcelsmes blakusproduktupârstrâdes un dzîvnieku barîbas raþoðanas komersantus unslimîbas apkaroðanas pasâkumos iesaistîtâs valsts unpaðvaldîbu iestâdesNodaïâ Epizootisko slimîbu profilakses pasâkumi un topaziòoðanas kârtîba noteikts, ka, konstatçjot ar putnu gripuslimus vai iespçjami slimus putnus, Pârtikas un veterinâraisdienests nekavçjoties sniedz valsts aìentûrai Sabiedrîbasveselîbas aìentûra rakstisku informâciju un sadarbîbâ ar toveic putnu gripas kontroles un apkaroðanas pasâkumus (gancilvçkiem, gan dzîvniekiem) Rakstiskajâ informâcijâ norâda:· slimîbas konstatçðanas vietu;· slimîbas ierobeþoðanai veiktos pasâkumus;· iespçjamos sadarbîbas virzienus un plânotos kopîgosslimîbas apkaroðanas pasâkumusSavukârt grozîjumi nodaïâ Slimîbu apkaroðanas pasâkumipçc karantînas noteikðanas paredz, ka pçc karantinçjamâsteritorijas norobeþoðanas visâs ðîs teritorijas novietnçsinspektors organizç uzraudzîbas pasâkumus un inficçtajânovietnç kontrolç:· visu inficçtajâ novietnç esoðo uzòçmîgo dzîvniekunogalinâðanu Dzîvniekus nogalina turpat uz vietasinspektora vai veterinârârsta uzraudzîbâ Dzîvniekunogalinâðanai izvçlas metodes, kas nodroðina slimîbas tâlâkuneizplatîðanos;· nogalinâto un miruðo dzîvnieku, kâ arî piesâròotoatkritumu, materiâlu un priekðmetu likvidâciju, lai novçrstuslimîbas tâlâkas izplatîðanâs risku;· dzîvnieku izcelsmes produktu, inkubçjamo olu,izðíîluðos câïu, pieauguðo un jaundzimuðo dzîvnieku (ja tieiegûti laikposmâ no slimîbas ierosinâtâja iekïûðanasorganismâ lîdz saslimðanas klînisko pazîmju parâdîðanâsbrîdim) noskaidroðanu (izsekoðanu) un likvidâciju, lainovçrstu slimîbas tâlâkas izplatîðanâs risku uttNoteikumos veikti arî citi nozîmîgi grozîjumiNoteikumi atrodami:http://wwwekonalv/produkti_likumiphp3LATVIJAKOMENTÂRSNo nâkamâ gada palielinâs neapliekamo minimumuMinistru kabinets (MK) jûlija sâkumâ akceptçja Finanðuministrijas (FM) sagatavotos noteikumus par neapliekamâminimuma un nodokïa atvieglojuma apmçru, aprçíinotiedzîvotâju ienâkuma nodokli, paredzot no 01012006palielinât neapliekamo minimumu un atvieglojuma apmçrupar apgâdîbâ esoðâm personâm:· paaugstinât neapliekamo minimumu lîdz 32 latiem mçnesî· un nodokïa atvieglojumu par apgâdîbâ esoðâmpersonâm lîdz 22 latiem mçnesîLatvijâ paðlaik noteiktais neapliekamâ minimuma apmçrs irïoti zems - 26 lati mçnesî jeb 312 lati gadâ Lai rastu risinâjumusituâcijâ, kad neapliekamais minimums pretçji inflâcijai unminimâlajai mçneðalgai ir samazinâjies, un notikusi pakâpeniskanodokïu sloga palielinâðanâs, MK 20-06-2004 sçdç pieòçmakonceptuâlu lçmumu, kas paredzçja atbalstît iedzîvotâjuienâkuma neapliekamâ minimuma apmçra paaugstinâðanu unnodokïa atvieglojuma apmçra pakâpenisku paaugstinâðanuturpmâkajos gados Tâdçjâdi tika veikti grozîjumi likumâ Pariedzîvotâju ienâkuma nodokli, uzdodot MK katru gadu lîdz30 jûnijam pârskatît neapliekamâ minimuma un nodokïaatvieglojuma par apgâdîbâ esoðâm personâm apmçruNeapliekamâ minimuma un atvieglojuma par apgâdîbâ esoðâmpersonâm palielinâðana nâkamgad, pçc FM prognozçm,samazinâtu budþeta ieòçmumus par 21,26 milj latu Taèu sagaidâms,ka iedzîvotâju ienâkuma nodokïa neapliekamâ minimumapaaugstinâðana radîs pozitîvu ietekmi uz ekonomikas attîstîbu:· darbaspçka izmaksu samazinâðanâs sekmçs jaunu darbavietu raðanos, kas savukârt samazinâtu bezdarba lîmeni valstî;· iedzîvotâju ienâkumu palielinâðanâs un reizç arîpirktspçjas un maksâtspçjas palielinâðanâs ietekmçs patçriòalîmeni, it îpaði cilvçkiem ar zemiem ienâkumiem Iedzîvotâjispçs laikus norçíinâties ar paðvaldîbâm par komunâlajiempakalpojumiem, tâdçjâdi neradot paðvaldîbâm zaudçjumus;· aplokðòu algâs izmaksâtâ ienâkuma samazinâðanâsveicinâs godîgu konkurenci starp uzòçmumiemKopçjos budþeta ieòçmumus palielinâs iedzîvotâju tçriòi,pçrkot preces un pakalpojumus Tâdçjâdi iedzîvotâju ienâkumunodokïa ieòçmumu samazinâjums daïçji tiks kompensçts arpievienotâs vçrtîbas nodokïa un akcîzes nodokïu ieòçmumupalielinâjumuPçc FM informâcijas sagatavojaIlze Zeimule-Stepanova5 AGROPOLS / NR 15 /AUGUSTS, 2005

LATVIJAZM JAUNUMIGoda vietâ - rudzu maizîteSolveiga Lazovska, ZMTurpinâs pieteikðanâs valstsatbalstamZemkopîbas ministrija (ZM)atgâdina, ka lîdz 1 septembrimizsludinâta pieteikðanâs uz 3 kârtusubsîdijâm Latvijas un ârvalstukopprojektu îstenoðanai Pretendentiemuz ðo atbalstu jâpiesakâs saskaòâ ar MKnoteikumu Noteikumi par valsts atbalstulauksaimniecîbai 2005 gadâ un tâpieðíirðanas kârtîbu 5 pielikumu AtbalstsLatvijas un ârvalstu kopprojektiemArî kazkopjiem lîdz 1 septembrimjâiesniedz pieteikumi subsîdijâm savânozarç: ðíirnes kazu audzçðanassaimniecîbâm - par E un I klases vaislaskazu mâtes novçrtçðanu un parnovçrtçjamiem audzçjamiem dzîvniekiemTurklât ðîs paðas saimniecîbasun kazu piena raþoðanas saimniecîbasvar pietiekties atbalstam paraugstvçrtîgu ðíirnes âþu uzturçðanuZM izstrâdâjusi atbalsta projektubiodegvielas raþoðanaiZM izstrâdâjusi noteikumu projektukârtîbai, kâdâ tiks pieðíirts valstsatbalsts ikgadçjâ minimâlinepiecieðamâ biodegvielas daudzumaraþoðanai, un noteiks finansiâliatbalstâmâs kvotas biodîzeïdegvielaiun bioetanolam Tâpat arî noteiktakârtîba, kâdâ nosaka termiòu, lîdzkuram iesniedzams pârskats pariepriekðçjâ gadâ pieðíirto valstsatbalstu, kâ arî termiòu un kârtîbu,kâdâ ik gadu iesniedzamsnepiecieðamâ atbalsta aprçíins un tâpamatojumsValsts atbalsts biodegvielasraþotâjiem tiek paredzçts kâ tieðaisatbalsts un akcîzes nodokïasamazinâjums Kopçjais atbalstsnedrîkst pârsniegt izmaksu starpîbustarp fosilâs degvielasmazumtirdzniecîbas cenu unbiodegvielas raþoðanas izmaksâmSaskaòâ ar izstrâdâto noteikumuprojektu, uz valsts atbalstubiodegvielas raþoðanâ varçs pretendçtbiodegvielas raþotâjs, kambiodegvielas raþoðanai nepiecieðamâjauda ir nodota ekspluatâcijâ, unsaraþotâ biodegviela atbilst kvalitâtesprasîbâm Raþoðanâ jâizmanto rapðiun labîba Turklât kvotas pretendentsvienlaikus nesaòem atbalstu izdevumusegðanai biodegvielas raþoðanâ citâ ESvalstî, kâ arî - neimportç izejvielu novalstîm, kas nav ESPaðreiz noteikumu projekts tieksaskaòots ar citâm ministrijâm Pçctam tas jâapstiprina valdîbâLai izpildîtu EK normatîvos aktus,un biodegvielas izmantoðana sasniegtu2% no valstî patçrçtâs bioloìiskâsizcelsmes degvielas, 2005 gadâ nepiecieðamssaraþot 11 tûkst t biodîzeïdegvielasun 9 tûkst t bioetanolaUzlabosies pârtikas kontroleZM izstrâdâjusi un iesniegusiapstiprinâðanai valdîbâ noteikumuprojektu par pârtikas oficiâlo kontroliNoteikumi izstrâdâti ar mçríi sakârtotpârtikas apriti, uzlabot uzòçmçjdarbîbasefektivitâti ne tikai iekðçjâtirgû, bet arî paverot plaðâkas iespçjaspârtikas produktu eksportam Tâtadarî patçrçtâjiem bûs mazâks risksiegâdâties veselîbai kaitîgu pârtikuSaskaòâ ar projektu pârtikas oficiâlâkontrole ir Pârtikas un veterinârâdienesta (PVD) vai tâ pilnvarotaslaboratorijas veikta pârbaude, lainoteiktu pârtikas, pârtikas piedevu,vitamînu, minerâlsâïu, mikroelementu,materiâlu un priekðmetu, kas nonâksaskarç ar pârtiku, atbilstîbunormatîvo aktu prasîbâm par pârtikasapriti un nekaitîgumuLai veiktu pârtikas kontroli,laboratorijai jâbût akreditçtai noteiktutestçðanas metoþu jomâ Tajâizmantotajâm metodçm jâatbilstprasîbâm, kâdas ir normatîvajos aktospar pârtikas piesâròojumuNoteikumu projekts nodotssaskaòoðanai vairâkâs institûcijâsGalîgo lçmumu pieòems valdîbaLauksaimnieki, meþsaimnieki unlauku uzòçmçji bez maksaspapildinâs zinâðanasZM noslçgusi lîgumu ar LatvijasLauku konsultâciju un izglîtîbas centru(LLKC) par bezmaksas mâcîbuorganizçðanu lauksaimniekiem, meþsaimniekiemun lauku uzòçmçjiemES struktûrfondu lîdzfinansçtaisprojekts Profesionâlâs apmâcîbas 2004dos iespçju lauksaimniekiem, meþsaimniekiemun citiem interesentiembez maksas apgût 24 daþâdus mâcîbukursus, kas sadalîti trîs blokos -Lauksaimniecîba, Meþsaimniecîba unUzòçmçjdarbîba Mâcîbas notiks visâLatvijâ saskaòâ ar LLKC izvçlçtajâmvietâmLai pieteiktos kursiem,lauksaimniekiem jâvçrðas sava rajonaLLKC birojâ, kur var iepazîties arkursu tematiem, norises vietâm unlaiku Kursi notiks lîdz nâkamâ gadapavasarimAicina iesaistîties kampaòâ Nemçslomeþâ!Zemkopîbas ministrs Mârtiòð Rozepçc sociâlâs kampaòas Nemçslo meþâ!atklâðanas pasâkuma pauþgandarîjumu par akciju sabiedrîbasLatvijas valsts meþi (LVM) iniciatîvuun aicina iedzîvotâjus aktîvi iesaistîtiesmeþu sakopðanâ un informçðanâ pariespçjamajiem pâridarîjumiemLatvijas meþamMinistrs ir pârliecinâts, ka galvenaisir nevis novçrst viena vai otraneapzinîga un nekulturâla indivîdaveiktos ïaunos darbus, bet gan mainîtattieksmi pret savu dzîves telpukopumâ un meþu kâ tâ sastâvdaïu,tâdçï ZM ir gatava aktîvi iesaistîtieskampaòas atbalstîðanâ"Bez Latvijas iedzîvotâju, plaðsaziòaslîdzekïu un meþa nozares atbalsta ðîkampaòa bûs kâ ðauðana ar tukðâmpatronâm - tâ nesasniegs adresâtu unnedos labumu, tâdçï svarîgi, lai mçsvisi, un katrs atseviðíi, saprastu, kameþs tikai tad bûs patîkama atpûtasvieta, ja visi piedalîsimies tâsakopðanâ, kaut vai informçjot parpiesâròotajâm vietâm, par nelegâlajâmizgâztuvçm, par atkritumu krâtuvçmTad akcija Nemçslo meþâ! bûssasniegusi savu mçríi," cerîbu pariedzîvotâju aktivitâti izsaka zemkopîbasministrsAtklâjot Maizes muzeju AglonâZemkopîbas ministrs Mârtiòð RozeAglonâ 28 jûlijâ piedalîjâs Maizesmuzeja atklâðanâ Tas izveidots,lîdzdarbojoties Zemkopîbas ministrijaiun Lauku atbalsta dienestamLatvijas maiznieku konferencçðâgada maijâ zemkopîbas ministrspasludinâja rudzu maizi par gadaproduktu Tiekoties ar Latvijasmaizniekiem, viòð aktualizçja rudzumaizes svarîgo nozîmi ikviena cilvçkaikdienas uzturâ, aicinot nâkotnç topopularizçt gan Latvijas iedzîvotâjuvidû, gan ârpus mûsu valsts robeþâmJaunizveidotajâ muzejâ rudzumaizei ierâdîta goda vietaAGROPOLS / NR 15 /AUGUSTS, 2005 6

LATVIJALOSP LÇMUMILOSP jaunumiRita Sîle, LOSPSagatavoðanâ1 Putnu un truðu gaïas iegûðanamâjas apstâkïos2 Labturîbas prasîbas dzîvu zivju unakvakultûras dzîvnieku turçðanai unnogalinâðanai mazumtirdzniecîbasvietâsPar zemnieku saimniecîbu statusuLOSP darba grupâ atbalstîja vienuno Uzòçmumu reìistra (UR)piedâvâtajiem variantiem, kas paredz,ka visâm zemnieku un zvejnieku saimniecîbâmbûs jâiesniedz pieteikumiUR, kur tâs tiks pârreìistrçtas unsaglabâs juridiskas personas statusuPar pieteikumus neiesnieguðâmsaimniecîbâm UR veiks ierakstu pardarbîbas izbeigðanu Lai reglamentçtusaimniecîbu darbîbu, tiks izstrâdâtsatseviðís likumsPârreìistrçties kâ zemniekusaimniecîbas varçs uzòçmumi:· kas raþo lauksaimniecîbas produkcijuvai sniedz lauksaimniecîbaspakalpojumus;· kas raþoðanas procesâ izmantozemi;· kuriem vismaz 50% no realizâcijasieòçmumiem veido lauksaimnieciskâdarbîbaÐâds variants atvieglotupârreìistrâciju patlaban strâdâjoðâmzemnieku saimniecîbâm, un izmaksasbûtu nenozîmîgasTiesa, izvçlçtais variants pilnîbâneatrisina paðreizçjâs problçmas, jonav zinâms, cik uzòçmumu valstînodarbojas ar lauksaimnieciskoraþoðanu Saskaòâ ar UR informâciju,no 33,5 tûkst zemnieku saimniecîbutikai aptuveni 5-8 tûkst ir aktîviiesaistîtas lauksaimnieciskajâ darbîbâToties platîbatkarîgos maksâjumussaòem ap 70 tûkst Tâdçï nepiecieðamspapildus izveidot lauksaimniecîbasuzòçmumu reìistruZemnieku un zvejnieku saimniecîbuturpmâkais statuss atkârtoti jânosakasaskaòâ ar Komerclikuma stâðanâsspçkâ likumuPar cukura nozares reformu unsankcijâmLOSP sapulcç lçma nosûtît Latvijaslauksaimnieku vienotu viedokli EiropasKomisijai, lauksaimnieku jumtaorganizâcijâm COPA un COGECA, kâarî Latvijas valdîbai par ES prezidçjoðâsvalsts un EK ierosinâjumiem ES budþetaveidoðanâ, cukura nozares reformu unsankcijâm par nedeklarçtajiem pârtikasvirsnormas krâjumiemSagatavotajâ dokumentâ uzsvçrts,ka, izvçrtçjot pirmo aizvadîto gadu ES,Latvijas lauksaimnieki kopumâ irieguvçji Tomçr LOSP norâda uzvairâkâm negatîvâm parâdîbâm, kasizpauþas Latvijas sadarbîbâ ar EKPar ES budþeta plânoðanu Ne tikaiLatvijas, bet arî citu dalîbvalstulauksaimniecîbas politiku un konkrçtuLauku attîstîbas plânu izstrâdâðanunâkamajam periodam draud aizkavçtES dalîbvalstu vadîtâju pçdçjâapspriedç nepanâktâ vienoðanâs parES budþeta veidoðanu un finanðuresursu sadalîjumu 2007-2013 gadam:1 ne visi laukiem atvçlçtie lîdzekïinonâk pie zemniekiem, lauksaimniecîbasprodukcijas raþotâjiem Liela daïalîdzekïu tiek novirzîta vispârçjiem laukuattîstîbas pasâkumiem, pârstrâdesuzòçmumu modernizâcijai, nelauksaimnieciskasnozîmes objektu bûvei;2 platîbu un citi atbalsta maksâjumivarçtu arî nebût, ja par lauksaimniekusaraþoto produkciju patçrçtâjisamaksâtu pilnu tâs patieso cenu,ieskaitot raþoðanas attîstîbainepiecieðamo peïòu Vairumâgadîjumu lauksaimnieku izdevumuspar raþoto produkciju tâs pircçji unpatçrçtâji patlaban neatlîdzina Cenustarpîbu nosedz ES maksâjumi,subsidçjot pârtikas produktu pircçjus;3 ar pârtikas nozari ir saistîtipârstrâdes uzòçmumos nodarbinâtie,tâpat strâdâjoðie lauksaimniecîbasmaðînu un iekârtu raþoðanâ un servisâ,saskarîgo nozaru objektu celtniecîbâ,minerâlmçslojuma un auguaizsardzîbas lîdzekïu raþoðanâ, kâ arîtransporta pakalpojumu sniedzçji uncitâm saistîtâm jomâm piederîgie,tâdçjâdi budþeta plânoðana ietekmçsarî ðos cilvçkus Ierobeþojot pieminçtosèetrus procentus îsto lauksaimnieku,cietçju bûs krietni vairâk, un tas varnovest pie nopietniem satricinâjumiemvisâ ES tautsaimniecîbâPar cukura nozares reformuPakïaujoties PTO spiedienam un krasisamazinot cukura raþoðanu, ESpakïauj sevi riskam cukuranodroðinâjuma un cenas ziòâ, ar laikukïûstot atkarîgai no treðo valstuekonomiskâs politikas Atklâtîbâ navpublicçti salîdzinoði dati par cukuraraþoðanas izmaksâm (ieskaitot darbapatçriòu un atalgojuma lîmeni), jacukuru raþo no cukurbietçm vai iegûstno cukurniedrçm Maksâjot cukurniedruplantâcijâs un pârstrâdesrûpniecîbâ nodarbinâtajiem Eiropaslîmeòa algas, jâðaubâs vai cukura cenapasaules tirgû tik krasi atðíirtos no EScenasLatvijas situâcijâ, kad valstsiekïaujas tai noteiktajâ cukura kvotâ(66 tûkst t) un ar ðo daudzumu pilnîbânodroðina savu iedzîvotâju unpârstrâdes uzòçmumu vajadzîbas pçccukura, nav pieïaujama cukurfabrikuslçgðana un cukurbieðu sçjplatîbusamazinâðana Latvijâ cukura nozarç irinvestçti apjomîgi lîdzekïi, cukurfabrikâs,zemnieku saimniecîbâs unlauksaimniecîbas uzòçmumosnodarbinâts liels skaits strâdâjoðoNozares saðaurinâðanas vai pat tâsslçgðanas sekas bûs bezdarbniekuskaita pieaugums ar visâm no tâizrietoðajâm problçmâmPar nedeklarçtajiem pârtikas virsnormaskrâjumiem Lauksaimniekos neizpratniun noþçlu raisa EK absurdâ pieejaun aprçíini attiecîbâ uz 19 produktuveidu it kâ virsnormatîvajiem krâjumiemun Eiropas Komisijas noteiktâs (parcukuru) vai vçl paredzamâs (par citiemproduktiem) finansiâlâs sankcijasVirsnormas krâjumu noteikðanas kârtîbair apðaubâmaÒemot vçrâ iepriekð minçto, LOSPaicina EK:· atsaukt prezidçjoðâs valstsabsurdos apgalvojumus par nerentablolauksaimniecîbu un nekorektoinformâciju par lauksaimniekiem lîdzðim novirzîto ES lîdzekïu daudzumuun îpatsvaru;· neveikt piespiedu pasâkumuscukurfabriku slçgðanai, cukurbieðuaudzçðanas un cukura raþoðanaspârtraukðanai Latvijâ;· pârtraukt nepamatoto aþiotâþu appârtikas virsnormas krâjumiem unatsaukt ðajâ sakarîbâ Latvijas valstijnoteiktâs finansiâlâs sankcijasPasâkumi· 5 augustâ plkst 1100 Pûres DIS,sadarbîbâ ar SIA Kurzemes sçklas,lauku dienas dârzeòkopîbâ Plkst 1300lauku dienu turpinâjums Talsos· 6 augustâ plkst 1100 Aizputespagasta Kûdrâjos LBLOA Laukudienas· 6 augustâ JZK sanâksme parstarptautiskâ pasâkuma Rallijs-2005organizçðanu Latvijâ 2006 gadâ7 AGROPOLS / NR 15 /AUGUSTS, 2005

LATVIJAMEÞA LIETASNotikumus meþâ arvien noteic janvâra vçtraKopð ðâgada 10 janvâra lîdz15 jûlijam vçtras bojâto koku cirðanasapliecinâjumos kopumâ valstî uzrâdîti5,62 milj m 3 jeb 75% no janvâra vçtrâcietuðo koku kopçjâ koksnes apjoma(7,44 milj m 3 ) Lielâku vçjgâzto unvçjlauzto koku daudzumu paredzçtsizcirst pârçjâ (privâtajâ, paðvaldîbu,baznîcu u c) meþâ, kur izòemtajoscirðanas apliecinâjumos uzrâdîti3,24 miljoni m 3 koksnes (58% nokopçjâ apjoma), bet cirðanai valstsmeþâ izsniegtajos cirðanasapliecinâjumos uzrâdîti 2,38 miljoni m 3koksnes Kâ liecina izsniegtie cirðanasapliecinâjumi, likvidçjot vçjapostîjumu sekas, pilnîbâ paredzçtsnocirst audzes 16,18 tûkst ha platîbâ(sk tabulu)Pçdçjâ laikâ arvien mazâk tiekpieprasîti cirðanas apliecinâjumivçjgâzto un vçjlauzto koku cirðanai(sk attçlu), taèu vçtras sekulikvidçðana meþâ turpinâs Vçtrasskartajâ teritorijâ, kur vienlaidusbijuðas sagâztas egles, tâs gandrîzpilnîbâ izvâktas no meþa, izòemotaizsargâjamâs dabas teritorijasLai samazinâtu kaitçkïuapdraudçjumu vasarâ, izstrâdât gâztâsun lauztâs egles atïauts tikai audzçs,kas jaunâkas par 50 gadiem, vaivienlaidu koku gâzuma platîbâsAtseviðíu egïu cirðana pieauguðâsaudzçs ðajâ laikâ nav pieïaujamaSagâzumi tomçr jâlikvidçSaskaòâ ar Meþa likuma 26 panta1 punktu, meþa îpaðniekiem,tiesiskajiem valdîtajiem un personâm,kas veic meþa cirðanu, sagatavo, glabâvai pârstrâdâ kokmateriâlus meþâ vaitâ tieðâ tuvumâ, ir pienâkums veiktdarbîbas, kas samazina meþa bojâjumuiespçjamîbu un ierobeþo to izplatîbuTas nozîmç, ka meþa îpaðniekiem vaitiesiskajiem valdîtâjiem ar likumunoteikts pienâkums sakopt vçtrâcietuðâs meþaudzes, nocçrtot unizvâcot no meþa kokus, kas lauzti vaivçtrâ izgâzti Ðîs darbîbas neveicot,personas saucamas pie tiesiskâsatbildîbas, atbilstoði normatîvajosaktos paredzçtajai kârtîbaiValsts meþa dienests (VMD) irtiesîgs sodît meþa îpaðnieku vaiVçjgâzto un vçjlauzto koku cirðanai izsniegtajos apliecinâjumosuzrâdîtais cirðanas apjoms 15072005, milj m 3 un tûkst haSanitârâ vienlaidus Sanitârâ izlases Kopâmilj m 3 tûkst ha milj m 3 tûkst ha milj m 3 tûkst haValsts meþs 0,973 4,74 1,404 119,87 2,377 124,61Parçjais meþs 1,701 11,44 1,539 238,9 3,24 250,34Kopâ 2,674 16,18 2,943 358,77 5,617 374,95tiesisko valdîtâju, ja tâ meþâ navlikvidçti koku sagâzumi, ja tie irkaitçkïu invadçti vai arî jau notikusikaitçkïu izlidoðana no savairoðanâsvietâm Tas nozîmç, ka nekas navdarîts, lai mazinâtu meþa bojâjumuraðanos un ierobeþotu to izplatîbu -nav ievçrotas normatîvajos aktosnoteiktâs meþa aizsardzîbas prasîbasPar ðâdu pârkâpumu iestâjasadministratîvâ atbildîba saskaòâ arAdministratîvâ pârkâpumu kodeksa71 1 pantu - naudas sods fiziskajâm vaijuridiskajâm personâm no Ls 20 lîdzLs 250Ja, vçtras postîjumu nesakopjot,meþa bojâjumi raduðies citâ meþaîpaðumâ, cietuðais îpaðnieks vaitiesiskais valdîtâjs var piemçrotciviltiesisko jeb materiâlo atbildîbupret neapzinîgo meþa îpaðnieku Ðâdâgadîjumâ raduðies zaudçjumipierâdâmi un piedzenami tiesâTurklât vienai personai par vienupârkâpumu var tikt piemçrota ganadministratîvâ, gan civiltiesiskâatbildîbaSamazinâjusies patvaïîgakoku cirðanaVMD apkopotâ informâcija liecina,ka ðâgada seðos mçneðos patvaïîgakoku cirðana samazinâjusies par 59%,salîdzinot ar atbilstoðo laika periodupçrn Ðogad 6 mçneðos konstatçti345 patvaïîgas koku cirðanas gadîjumi,no tiem valsts meþâ - 87, pârçjâ meþâ -258Reizç ar patvaïîgas cirðanasmazinâðanos, sarucis arî izcirstaisapjoms un meþam nodarîtiezaudçjumi Valstî kopâ patvaïîgiizcirsto koku apjoms ðâgada 6 mçneðosbija 15,1 tûkst m 3 (2004 gada1 pusgadâ - 39,21 tûkst m 3 ), nodarîtozaudçjumu apmçrs sasniedzaLs 273 tûkst, kas tomçr ir par 76%mazâk kâ 2004 gada 1 pusgadâ(Ls 1129,6 tûkst)VMD speciâlisti skaidro, ka viens noiemesliem patvaïîgas koku cirðanassamazinâjumam varçtu bût ðâgadajanvâra vçtras sekas, kas manâmiietekmçja situâciju meþsaimniecîbâ,attiecinot to gan uz meþa îpaðniekuvçlmi izvâkt no saviem îpaðumiem vçjagâztos un lauztos kokus, gan arî uzievçrojamo cenu kritumu koksnestirgûIzmantojot VMD informâciju,sagatavoja Ieva JaunzemeAGROPOLS / NR 15 /AUGUSTS, 2005 8

LATVIJANAUDAS LIETASMazie zemnieki ievçrtç mazo nauduDzintra Eizenberga,RLA, z/s RobeþniekiPaðlaik tie, kam bija kredîti, nonacionâlajâm subsîdijâm ir saòçmuðinaudu kredîtprocentu dzçðanai Parslaucamajâm govîm, domâjamsaugustâ, dabûsim vienreizçjo gadasubsîdiju - Ls 26 (par vienu slaucamogovi, kas ir pârraudzîbâ) Par kautajiemlopiem teica, ka kauðanas prçmijassaòemsim âtrâk, bet tagad Laukuatbalsta dienests (LAD) informç, katikai decembrîTâtad tikai nacionâlâs subsîdijasIzòçmums no paðu valsts atbalsta irtiem, kam tika nodarîti vçtras postîjumiun bija kniðïu uzbrukumsPaðlaik, lîdz 1 augustam, varpieteikties raþoðanas modernizâcijai,kaltçm paredzçti aptuveni Ls 2 milj,lopkopîbai - Ls 1,5 milj Bet arlopkopîbu ir sareþìîjumi: vajag izziòu noPVD (ka lopu novietne neatbilst ESstandartiem, bet pçc projektaîstenoðanas - ka atbilst) Tas nozîmç, kavar izdoties savienot Eiropas naudustandartu apgûðanai dzesçtâja iegâdei,bet piena mâjiòu uzcelt parnacionâlajâm subsîdijâm Piena vadamtur nepietiek Bet kûts pârbûvei,atjaunoðanai vajag bûvprojektu vaivismaz tâmi, kas savukârt maksâ nauduMazajiem zemniekiem ir iespçjamssaòemt naudu ES pusnaturâlosaimniecîbu pârveides projektiem Tie,kas pieteicâs ðogad lîdz 1 martam,tagad, augustâ, saòems naudu Tâ navliela summa - Ls 700, bet mûsu rajonâðos projektus izstrâdâja daudzi un tie irvinnçjuði Tie, kas nenogulçja, tagadsaòem divus maksâjumus - par 2004 unpar 2005 gadu, un ar ðo summu jau varko iegâdâties Tagad nâkamais ðoprojektu iesniegðanas termiòð ir1 septembrisTâtad ES standartu projekti unpusnaturâlo saimniecîbu pârveidesprojekti ir tie, ko zemnieki arî tagadizmantoIzdzîvoðanas un attîstîbas naudaTurpinâs strîdi par to, ko iesâkt, jaPârtikas un veterinârais dienests (PVD)jau atzinis, ka saimniecîbâ pienaraþoðana atbilst standartiem, unîpaðnieks iegâdâjies, piemçram,dzesçtâju, bet tagad tâ tilpums kïuvispar mazu Taèu atbalsts pusnaturâlajâmsaimniecîbâm ir nepietiekams, laiiegâdâtos slaukðanas aparâtus vai pienadzesçtâjus Zvanîju Rçzeknes slaukðanasiekârtu firmai, firmâm DeLaval unWestfalia,- ja pçrk DeLaval tikai vienuslaukðanas aparâtu, kannu, pulsatoruun vakuumsûkni, tas pârsniedz Ls 1000Ja saimniekam ir jau desmit govis,kanna vairs neder, bet piena vadsmaksâ pâri Ls 5000 Tâtad ðo mazoprogrammu naudas ïauj tikai izdzîvot,nevis attîstîtiesÐovasar bija ïoti labs siena laiksMazo ganâmpulku îpaðnieki þâvçjasienu zârdos, presçja íîpâs un tinaruïïos Bet zâles ruïïu barîbu mûsurajonâ nemaz tik daudzi neatïaujas, jotâs gatavoðana reizç ar degvielaskâpumu kïuvusi pârlieku dârga Tâpçciztiek ar - zârdiem Tie parasti ir daþulîdz piecu govju îpaðniekiTagad pïavas jâpïauj ne tikai sienadçï, jo citâdi nevarçs saòemt ESplatîbmaksâjumu Man gandrîz ik dienupiezvana trîs èetri cilvçki - vai tevnevajag zâli? Nevajag, mums paðiem ir10 ha ïoti laba âboliòa, viss jausagatavotsVçl var saòemt ES naudu parbioloìiski vçrtîgajâm pïavâm Pçrncilvçki îsti nezinâja, kâdas tâs ir un cikpar tâm maksâs, tâpçc Valmierasreìionâlâ pârvalde atïâva kartç tâsvietas iezîmçt, lai vismaz turpmâkzinâtu Kâ par ðîm platîbâm Laukuatbalsta dienests (LAD) pârliecinâsies?Pçrn zemniekiem tieði tâdâs vietâs bieþiatzîmçja nesakritîbasPiena pircçji kïuvuði par sâncenðiemLimbaþu rajonâ pienu pçrk èetriuzòçmumi: akciju sabiedrîbas Limbaþupiens, Valmieras piens un Rîgaspiensaimnieks, kooperatîvâ sabiedrîbaJaunais piens Vçl Alojas galâ - a/sSmiltenes piensMums bija seminârs Puikules pagastaV Jirgensona zemnieku saimniecîbâ pieZiedîtes un Valda Jirgensoniem Viòiemir apstiprinâts ES standartuprogrammas projekts, lai modernizçtukûti Kamçr projektu realizçja, mainîjâsizmaksas, un saimnieki dabûja atpakaïnevis 50%, kâ bija paredzçts, bet tikai ap35% Mçs, neraugoties uz to, bijâmpatiesi priecîgi: kûts uzcelta, modernsprojekts ar visu mçslu krâtuvi un pârçjonepiecieðamo Seminârâ savusproduktus demonstrçja arî SmiltenespiensKas notiks ar pârstrâdes uzòçmumukonkurenci, kad no 2006 gada1 janvâra varçs iepirkt tikai augstâkâsðíiras pienu? Domâju, ka jâprasa ESpârejas perioda pagarinâjums Ja ne,mazie izputçs… Turklât pârstrâdâtâjino mazajiem saimniekiem pçrk to paðuaugstâkâ labuma pienu, bet maksâmazâk kâ lielajiemMazie maksâ dârgâkVairumâ pçrkot degvielu, jâòemvismaz 2 tonnas, toties iznâk lçtâk - 52-53 sant/l Bet degvielas uzpildes stacijâmazie pçrk 5-6 sant/l dârgâk! Tas patsattiecas uz visiem citiem resursiem!Nupat Zemkopîbas ministrijâ unLauksaimnieku organizâciju sadarbîbaspadomç (LOSP) runâ par Lopbarîbasaprites likumu, kas stâðoties spçkâ1 janvârî Kâ tas ietekmçs mazos unvidçjos zemniekus? Tiem, kas izmantopaði savu lopbarîbu - sienu, skâbsienu,skâbbarîbu,- PVD bûs jâreìistrçjas kâbarîbas raþotâjiem Kâ tad bûs - vaikatrai skâbsiena tvertnei, siena íîpaibûs jâòem analîzes paraugs un jâsûta uzlaboratoriju? Jelgavâ ir tikai vienalaboratorija, kâ viòi to paveiks?Mûsu rajona apvienîbâ ir apmçram200 biedru - gandrîz visi vidçjie un maziezemnieki Pâles lielsaimnieka ÇrikaÛdra pie mums nav, viòð uzskata, kavisas problçmas spçj atrisinât pa taisnoTaèu to nevar izdarît pat visa LatvijaMums jâmeklç sadarbîba ar Baltijasvalstîm, ar citâm kaimiòzemçm Tikaitad mçs kaut ko panâktu Pat Zemniekusaeima, Zemnieku federâcija vienaspaðas neko nejaudâZemnieki nav nomâktiTomçr cilvçki ir optimisti Uzapvienîbu arî nenâk dikti nomâkti -pirms diviem gadiem gan nâca Eiropasnauda tomçr ir saòemta, un tâ tiek ïotiapdomîgi izlietotaMçs joprojâm esam nemierâ, ka nomazâk labvçlîgo pagastu saraksta svîtrojaastoòus (!) limbaþnieku pagastus Vai tasir taisnîgi?! Zemkopîbas ministrs apgalvo,ka saòemsim atbalstu par pasâkumuAgrovide, jo mûsu piekrastes pïavas uz toattiecasMani mâc baþas par bioloìiskâslauksaimniecîbas saimniecîbu vairoðanosVai tieðâm pilnîgi visas tâssaimniecîbas, kurâs 10-15 sivçnmâtes,50 slaucamâs govis, ir spçjîgas kïût parbioloìiskajâm saimniecîbâm?9 AGROPOLS / NR 15 /AUGUSTS, 2005

LATVIJANAUDAS LIETASE veidlapa nav tas pats, kas ceïojumu apdroðinâðana!Latvijas zemnieki - gan lieli, ganmazi, ir aizrautîgi ceïotâji Kopð esamES dalîbvalsts, mums ir iespçjas,dodoties uz ES, Veselîbas obligâtâsapdroðinâðanas valsts aìentûrâ(VOAVA) saòemt E veidlapu(konkrçti E-111 veidlapu) neatliekamâsun nepiecieðamâs palîdzîbassaòemðanai, ko izsniedz studentiem,tûristiem, komandçjumâ esoðiemdarbiniekiem u tmlKo tad nozîmç E-111 veidlapa un vaitâ tieðâm aizstâj ceïojumu apdroðinâðanaspolisi? Mçìinâsim to noskaidrotPar E veidlapu VOAVA mâjas lapâir teikts, lûk, kasKas ir E veidlapaE veidlapa ir kopîgs dokumentsvisâm Eiropas Savienîbas dalîbvalstîm,kâ arî Norvçìijai, Islandei,Lihtenðteinai un Ðveicei, kas apliecinaðo valstu pilsoòu tiesîbas saòemtmedicînisko palîdzîbu Par sniegtajiemveselîbas aprûpes pakalpojumiemvalstis vçlâk savstarpçji norçíinâsPacientam paðam, saòemot palîdzîbu,jâmaksâ attiecîgajâ valstî noteiktâpacientu iemaksaPacientu iemaksas daþâdâs valstîs irdaþâda lieluma un atlîdzinâtas netiek(daþâs valstîs tâs ir pat EUR 35 unlielâkas) Daþâs valstîs viss veselîbasaprûpes pakalpojums ir jâapmaksâpaðam - ðos lîdzekïus pçc tam varatgût, iesniedzot maksâjumusapliecinoðos dokumentus attiecîgâsvalsts kompetentajâ iestâdçs Taèujâpiebilst, ka Latvijas ceïotâjiemVOAVA pacienta iemaksu neatlîdzinaAr ko atðíiras nepiecieðamâ unneatliekamâ medicîniskâ palîdzîbaNeatliekamâ medicîniskâ palîdzîbair palîdzîba, lai novçrstu pacientadzîvîbai bîstamu stâvokliNepiecieðamo palîdzîbu izvçrtç ârstskonkrçtajâ situâcijâ, nosakot, kâdâapmçrâ sniegt medicînisko pakalpojumu,òemot vçrâ arî pacienta uzturçðanâsilgumu, lai veselîbas dçï tam pirms laikanevajadzçtu pârtraukt ceïojumu vaiuzturçðanos attiecîgajâ valstîKâdu palîdzîbu var gût,uzrâdot E veidlapuUzrâdot E veidlapu, tiek sniegtanepiecieðamâ medicîniskâ palîdzîbatâdâ paðâ apmçrâ, kâdâ to nodroðinasavas valsts pilsoòiem Ðâdu palîdzîbusniegs tikai un vienîgi tâs medicînasiestâdes un ârsti, kas attiecîgajâ valstînodroðina valsts garantçtos veselîbasaprûpes pakalpojumus Tâdçï ir svarîgipirms veselîbas aprûpes pakalpojumasaòemðanas konkrçtajâ medicînasiestâdç vai pie ârsta prasît, vai tiksakceptçta E veidlapaJa pacients nevarçs uzrâdîtE veidlapuJa pacients, kas saòems palîdzîbu,nevarçs uzrâdît E veidlapu, viòam parsaòemtajiem medicîniskajiem pakalpojumiembûs jânorçíinâs paðam Ðajâsituâcijâ VOAVA iesaka saglabâtmaksâjumus apliecinoðos dokumentus(rçíinus, èekus u c), jo tiek izstrâdâtakârtîba, kâdâ ðos lîdzekïus varçs atgûtE-111 veidlapa -ja uzturçðanâs citâ valstî ir îsaE-111 veidlapa jeb "sertifikâts partiesîbâm saòemt pabalstus pakalpojumuveidâ, îslaicîgi uzturoties citâdalîbvalstî" ir dokuments, kas, îslaicîgiuzturoties citâ dalîbvalstî, apliecinapersonas tiesîbas saòemt nepiecieðamomedicînisko palîdzîbu saslimstot vaiarî, ja ar personu ir noticis negadîjumsun tai nepiecieðama pirmâ medicîniskâpalîdzîba Ðî veidlapa nedod iepriekðnosauktâs tiesîbas, ja ceïojuma mçríisir ârstniecîbas pakalpojumasaòemðana citâ dalîbvalstî Arîceïojumu apdroðinâðanas polise ðâdâgadîjumâ ârstniecîbas pakalpojumuizdevumus nesedzKâdos gadîjumos ir svarîgi izòemtE-111 veidlapu· Ja cilvçks dodas atpûsties vaitûrisma braucienâ· Ja cilvçks dodas komandçjumâ vaibiznesa darîjumâ· Ja cilvçks dodas meklçt darbuÐajâ gadîjumâ viòam jâbût reìistrçtamNodarbinâtîbas valsts dienestâ· Ja cilvçks dodas studçt uzdalîbvalsts augstskolu vai studiju jebmâcîbu praksç un pçc tam atgriezîsiesLatvijâ (aizstâj E-128 veidlapu)· Ja cilvçks dodas uz citu valstiAu pair programmas ietvaros· Ja cilvçks uz citu valsti dodasstrâdât kâ nosûtîtais darbinieks (TadValsts sociâlâs apdroðinâðanasaìentûrai ir jâizsniedz E-101 veidlapa,jo ðie cilvçki ir darba òçmçji, kurusdarba devçjs nodarbina citâ dalîbvalstî,bet sociâlie nodokïi tiek turpinâtimaksât Latvijâ Nosûtîðanas laiksnedrîkst pârsniegt gadu)· Ja cilvçks ir nodarbinâtsstarptautiskajâ transportâ, piemçram,ðoferi, ekspeditori, kuìa apkalpe u c· Jebkurð cits îslaicîgas uzturçðanâsiemesls ar mçríi atgriezties LatvijâKad neizsniedz E-111 veidlapuE-111 veidlapa nav piemçrota unnetiek izsniegta, ja cilvçks dodas uz cituvalsti strâdât (sociâlâs iemaksas,ienâkuma u c nodokïi tiek maksâtiattiecîgajâ valstî; tur arî reìistrçts darbadevçjs) Ðâdos gadîjumos jâinteresçjaspie potenciâlâ darba devçja vaikonkrçtâs valsts sociâlâs droðîbasiestâdç par nosacîjumiem un kârtîbu,kâdâ var saòemt valsts garantçtomedicînisko palîdzîbu ðajâ valstîTiktâl viss varçtu bût skaidrs,protams, ja cilvçks orientçjas apdroðinâðanasterminoloìijâ un cîtîgi lasa to,kas rakstîts, iedziïinoties arî terminoloìiskajossîkumosTomçr, kâ prakse râda, nebût ne visiceïotâji ðos "it kâ sîkumus" pârzina Tâdçïvaicâjâm apdroðinâðanas speciâlistam,kâdus pakalpojumus nodroðinaE veidlapa, bet kâdus - tikai un vienîgiceïojumu apdroðinâðanas poliseSpeciâlists paskaidroja, ka ceïojumuapdroðinâðanas polise sedz medicînas uc ar medicînisko palîdzîbu saistîtopakalpojumu izdevumus (atseviðíineizdalot pacienta iemaksu), tajâ skaitâtransporta - atbilstoði uzturçðanâs valstssociâlâs veselîbas aprûpes finansçðanaslîmenim, pakalpojumu saòemot klînikâsvai pie ârstiem, kas ðajâ valstî nodroðinavalsts garantçtos veselîbas aprûpespakalpojumus Tomçr gadîjumos, jatuvumâ nav valsts klînikas un nav cituiespçju saòemt palîdzîbu, tad apmaksâarî privâtâs prakses mediíu sniegtosneatliekamos un nepiecieðamospakalpojumus (obligâts nosacîjums -sazinâðanâs ar apdroðinâðanas polisçnorâdîto AAS diennakts palîdzîbasservisu) Te tomçr jâpiebilst, ka, lîdztekusceïojumu apdroðinâðanas polisei, ikviensapdroðinâtâjs bûs ieinteresçts, lai klientsVOAVA izòemtu arî E veidlapuÈetri svarîgi nosacîjumi1 E-111 veidlapa nenozîmç, ka jûsvienmçr saòemsiet medicîniskopalîdzîbu bez maksas Ir iespçjamigadîjumi, kad par saòemto palîdzîbuvispirms jânorçíinâs paðam, pçc tamatprasot iztçrçtâs summasatlîdzinâðanu (piemçram, ðâda sistçmaAGROPOLS / NR 15 /AUGUSTS, 2005 10

LATVIJAPOLITIKA UN ATBALSTSPârmaiòas LLKC darbâ: Latvijas iespçjas un ES atbalstsMârtiòð Cimermanis, LLKCEiropas Lauksaimniecîbas virzîbasun garantiju fonda (ELVGF) ietvarossaskaòâ ar nacionâlo programmuLauksaimnieku konsultâciju unsaimniecîbu paplaðinâðanâs pakalpojumudienestu izveidoðana izstrâdâtsprojekts Lauku saimniecîbukonsultatîvâs sistçmas izveidei Tâievieðanu finansç no EiropasSavienîbas (ES) struktûrfondu (SF)atbalsta lîdzekïiem, ko saòem SIALatvijas Lauku konsultâciju unizglîtîbas centrsLauksaimnieku konsultâciju unsaimniecîbu paplaðinâðanâs pakalpojumudienestu izveidoðanas juridiskaispamats:· Eiropas Padomes 1999 gada17 maija Regula (EK) Nr 1257/1999par Eiropas Lauksaimniecîbas virzîbasun garantiju fonda (ELVGF) atbalstulauku attîstîbai, kas grozîta ar2003 gada 29 septembra Regulu (EK)Nr 1782/2003,2003 gada29 septembra Regulu (EK)Nr 1783/2003 un 2004 gada 29 aprîïaRegulu (EK) Nr 817/2004Regulas (EK) Nr1257/199933 g pants, kas grozîts ar Regulu (EK)Nr 1783/2003, paredz atbalstulauksaimnieku konsultâciju sistçmasizveidoðanai Saskaòâ ar Regulu (EK)Nr 817/2004 saimniecîbu konsultatîvopakalpojumu sistçma jânodroðina arkvalificçtiem speciâlistiem, kam irpieredze konsultâciju sniegðanâ, kâ arîtehniskiem un administratîviemresursiemSaimniecîbu konsultatîvâs sistçmasbûtîbu un darbîbu sîkâk reglamentçRegula (EK) Nr 1782/2003 Laipalîdzçtu lauksaimniekiem izpildîtmûsdienîgas un augstas kvalitâteslauksaimniecîbas standartus attiecîbâuz vides aizsardzîbu, higiçnu,dzîvnieku labturîbu un labaslauksaimniecîbas praksi, Regula Nr1782/2003 paredz, ka ES dalîbvalstîmir jâizveido visaptveroða sistçma, kassniedz padomus komerciâlâmsaimniecîbâm Saskaòâ ar ðo regulusaimniecîbu konsultatîvo pakalpojumusistçma Latvijâ jâizveido lîdz2007 gada 1 janvârim Ðai sistçmai, kovada viena vai vairâkas ðim nolûkamizraudzîtas valsts vai privâtas iestâdes,jânodroðina konsultâcijas par zemesun saimniecîbu pârvaldîbu Tai jâpalîdzlauksaimniekiem saimniecîbu lîmenîlabâk pârzinât materiâlu plûsmas unprocesus, kas saistîti ar vidi, pârtikasnekaitîgumu, dzîvnieku veselîbu unlabturîbu, tajâ paðâ laikâ nekâdâ veidâneietekmçjot viòu pienâkumus unatbildîbu attiecîbâ uz tâdu standartuievçroðanuSaskaòâ ar Regulas Nr 1782/200313 pantu konsultatîvâ darbîba attiecasvismaz uz ðajâ Regulâ minçtajâmpârvaldîbas prasîbâm un labiemlauksaimniecîbas un vides apstâkïiemPârvaldîbas prasîbas attiecas uz ðâdâmjomâm: sabiedrîbas, dzîvnieku un auguveselîbas aizsardzîba, vide, dzîvniekulabturîba Regulas Nr 1782/20033 pielikumâ apkopoti visi ES tiesîbuakti (direktîvas un regulas), kas regulçiepriekðminçtâs jomas, bet4 pielikumâ apkopoti labaslauksaimniecîbas un vides apstâkïustandarti Minçtâs Regulas 5 pants arîparedz, ka dalîbvalstij paðai jânosakaobligâtâs prasîbas labiem lauksaimniecîbasun vides apstâkïiem,òemot vçrâ rajonu un reìionuspecifiskâs îpaðîbas, tostarp augsni unklimatu, esoðâs lauksaimniecîbassistçmas, zemes izmantoðanu,augseku, lauksaimniecîbas praksi unlauksaimniecîbas struktûras Saskaòâar ðîs Regulas 16 pantu, vçlâkais lîdz2010 gada 31 decembrim EiropasKomisija iesniedz ziòojumu parsaimniecîbu konsultatîvâs sistçmaspiemçroðanu, pievienojot atbilstoðuspriekðlikumus, lai tâ kïûtu obligâtaRegula (EK) Nr 1257/1999 paredzpieðíirt atbalstu agrovidessaglabâðanai, un ðim atbalstam jâietverkonkrçti vides aizsardzîbas un laukuvides (agrovides) uzturçðanaspasâkumi Paredzçts atbalsts videsplânoðanas izmantoðanai lauksaimniecîbaspraksç Agrovides atbalstsjâorientç tâ, lai lauksaimnieki savâdarbîbâ ieviestu vai turpinâtu izmantotlabas lauksaimniecîbas praksi, kasveicina vides, dabas resursu, augsnesun sugu daudzveidîbas uzlaboðanu unaizsardzîbu, kâ arî ainavas un laukuvides saglabâðanu Saimnieciskajâdarbîbâ jâveicina tâdu lauksaimniecîbasmetoþu izmantoðana, kasaizsargâ, nostiprina un uzlabo vidi unlaukus Tas nozîmç, ka ES dalîbvalstîmjânodroðina konsultâcijas lauksaimniekiemtâdu metoþu ievieðanailauksaimniecîbâ un meþsaimniecîbâ,kas ir savienojamas ar videsaizsardzîbas prasîbâm un labaslauksaimniecîbaspraksesnosacîjumiemSaskaòâ ar ES lauku attîstîbaspolitiku, lauksaimnieku konsultatîvâssistçmas mçríis ir palîdzçt uzlabotlauksaimnieku un meþsaimniekuuzòçmumu vadîbu, analizçt to darbîbuun noteikt nepiecieðamosuzlabojumus, òemot vçrâ ES tiesîbuaktu prasîbasJaunumi, ko ievieðlauksaimniecîbas konsultâcijusistçmas projektsÐis ES politikas projekts, patiesîbâpilotprojekts, ir jauns arî paðâ EiropâTas paredz ES konsultantus -speciâlistus lopkopîbâ, veterinârijâ,augkopîbâ un ekonomikâ, tâtad èetrusjaunus darbiniekus katrâ rajonâDomâju, ka projekta izstrâde unievieðana ïautu palielinât mûsu LLKCpaðreizçjo kapacitâti Proti, tajosrajonos, kur mûsu birojos navlopkopîbas un augkopîbas speciâlistu,mçs iegûtu iespçju sakârtot arî ðonozaru konsultâcijas Vçlâk ðis darbstiks sniegts kâ maksas pakalpojumsArî par ðî pakalpojuma saòemðanusaimniekam bûs jâmaksâ tikai 20% nokopîgâs summas, pârçjo segs ES LAPprogrammu lîdzekïi Lîdz ðim LLKC irrîkojis seminârus par dzîvniekuçdinâðanu un citiem lopkopîbasjautâjumiem, bet tas vienmçr ir noticisvietâs, kur darbojas aktîvâkie zemniekiun ir izteikts pieprasîjums Visosrajonos ðâdu mâcîbu navMinçtie ES lietu speciâlisti bûs tie,kas palîdzçs sagatavot savstarpçjâsatbilstîbas ievieðanas plânus Viòupienâkums bûs izsekot finanðuplûsmai, ieteikt saimniekam, kâdasinvestîcijas vispirms vajadzîgas,piemçram, vai tâ bûtu dzeramâ ûdensieguve, vai teïu turçðanas sakârtoðanasaimniecîbâ, kas dos ienâkumus, un arî- ar kurâm investîcijâm var pagaidîtTâtad kopâ ar saimnieku tiks izdarîtasaimnieciska analîze, lai izvçlçtosveiksmîgâko variantu No nâkamâgada ðo projektu jau ievieð Dânija unAGROPOLS / NR 15 /AUGUSTS, 2005 12

LATVIJAPOLITIKA UN ATBALSTSAustrija, Lielbritânija un NîderlandeNâkotnç ES pâries uz vienotosaimniecîbas maksâjumu Tas ir,atbrîvojot saimniecîbu no raþoðanastieðâ atbalsta un panâkot, kalauksaimniecîbas zeme tiek uzturçtalabâ stâvoklî Tâtad katra saimniecîbasaòems noteiktu naudas summu Taèubûs jâievçro ES direktîvas - kopumâ19 Turklât katra direktîva saturnoteikumus, rîkojumus u c dokumentus,kuru nosacîjumi saimniecîbâjâievieð Piemçram, par auguaizsardzîbas lîdzekïu glabâðanuJau tagad Lauku atbalsta dienesta(LAD) darbinieki kontrolçsaimniecîbas mazâk labvçlîgo apvidu(MLA) teritorijâs,- vai tâs atbilst labassaimniekoðanas prakses nosacîjumiem,vai neES konsultantu sistçma palîdzçssaimniecîbai sagatavoties auditaprasîbâm Paðlaik jau saimnieks pats -arî ar mûsu dienesta atbalstu! - vairsnespçj izsekot noteikumiem unprasîbâm, kas ik pa brîdim mainâs Irdoma izveidot îpaðu rokasgrâmatu, kasïautu saimniekam kopâ ar konsultantusekot, kas darâmsJâuzsver, ka saimniecîbassadarboðanâs ar ES konsultantu irbrîvprâtîga Paðlaik ES definçjusi, kapriekðrocîba izmantot ðîs konsultâcijasir tâm saimniecîbâm, kas ES atbalstamaksâjumos saòem EUR 15 tûkst Betpienâks 2010 vai kâds cits gads, kadminçtâs prasîbas bûs obligâtasNevis iedzîvoties, betpârliecinât par izdevîgumuES ir gatava maksât naudu parpakalpojumu sniegðanu 80% apmçrâ,un tikai 20% bûs jâsedz zemniekamTas jebkurâ gadîjumâ saimniecîbasîpaðniekam bûs izdevîgi Lietuvâ ðîprojekta ievieðanu kolçìi ir sâkuði it kâno otra gala - ar konsultatîvopakalpojumu sniegðanu: pakalpojumiir otra ðî projekta daïa Lietuvieðiemðis darbs veicas labiJa apmçram EUR 1500 gadâzemnieks var izmantot konsultâcijâm,tâ ir visai ievçrojama summa Toparedz programma Mçs kopâ arLauksaimnieku organizâcijusadarbîbas padomi (LOSP) lemsim,kam tieði ðo naudu atvçlçt Mûsuprât,tie nebûs pakalpojumi, kas nav tieðisaistîti ar lauksaimniecisko raþoðanu,piemçram, grâmatvedîbâIzveidojot ES konsultâciju daïu,vienlaikus jâbût skaidram priekðstatampar zemnieku daïu, tas ir,pakalpojumiem Pirmâ projekta daïaparedz finansçðanu paðas konsultâcijusistçmas izveidei - ðim un nâkamajamgadam Pçc tam, no 2007 gada,sistçmai jâsâk pelnît nauda, saòemotto no zemnieka par pakalpojumiemDomâju, saimniekam bûs ïoti izdevîgipar kompetentiem padomiem maksâttikai 20% no reâlâs cenasZemniekiem paðiem jâpieprasa,kâdi pakalpojumi nepiecieðamiTurklât ðî sistçma viòiem izdevîga netikai cenas dçï, bet arî tâpçc, ka visuvajadzîgo varçs uzzinât no vienakonsultanta, nebraukâjot pa daudzâmiestâdçm un, piemçram, netçrçjotdegvieluIr skaidrs, ka ðiem pakalpojumiemjâaptver visa Latvija, jo tad, kadzemnieks saòem Eiropas maksâjumus,katram ir svarîgi zinât, kas viòasaimniecîbâ kârtîbâ un kas jâmainaLatvijas konsultantiun ES konsultantiDomâju, mums ieviest jauno sistçmuun pilnveidot lîdzðinçjo nebûs pârâkgrûti, jo savâ laikâ LLKC Latvijâizveidoja dâòu konsultanti Tâ ir ïotilîdzîga ðim Eiropas modelim, kasparedz speciâlistus visâm nozarçmMûsu darbu lîdz ðim apgrûtinâjis tas,ka speciâlistu daïçji trûka Ðî sistçmapapildinâs mûsu lîdzðinçjo un,iespçjams, tâs saplûdîs vienâ veselumâNebûs tâ, ka vajadzçs strikti nodalîtLatvijas un ES konsultantu darbuNo jauna mûsu darbâ bûs jâievieðveterinârais bloks, kâda LLKC lîdz ðimnebija, un jâpastiprina auguaizsardzîbas sektors Jaunums bûsagrovides, tostarp dabas aizsardzîbasjautâjumi, ekonomikâ - zemniekusaimniecîbu nozaru analîze Lîdz ðimneesam snieguði konsultâcijasmeþsaimniecîbâ, arî par to nâksiesnopietni domât, jo mûsu klienti sâkuðiinteresçties par ðâdu pakalpojumuSeptembrî domâts izsludinâtkonkursu uz ES konsultantu darbavietâm LLKC paðiem bûs jâizveidovadîbas grupa, kas vadîs projektadarbu, tie varçtu bût aptuveni desmitdarbinieki, no kuriem katrs atbildçspar saviem pasâkumiem Ðogadprojektam jâsâk darbotiesProtams, tâ ir papildslodze, taèu ESfinansçjums dod daudz plaðâkasiespçjas, bez kurâm saimniecîbas vairsnevarçtu attîstîties Konsultantu darbavietu aprîkojums vien paredz 58portatîvo datoru iegâdi un 28transportlîdzekïu nomu Bez ðiemieguldîjumiem LLKC vairs nespçssekot zemnieku pieprasîjumamEiropas projekts patiesîbâ nostiprinaLLKC darbu, un mums vairâk nekâagrâk nepiecieðama arî sadarbîba arLatvijas Lauksaimniecîbas universitâti(LLU), Latvijas Valsts agrârâsekonomikas institûtu (LVAEI),Zemkopîbas ministriju (ZM), Pârtikasun veterinâro dienestu (PVD), Valstsaugu aizsardzîbas dienestu (VAAD) unLatvijas datu centru (LDC)Uz izglîtotu speciâlistu darbu vardaþâdi raudzîties, piemçram, tagaddaudzi saimnieki sûrojas, ka nevardabût labu agronomu Bet vaispçjîgam agronomam bûtu jâstrâdâtikai vienas saimniecîbas labâ? Viòðvarçtu noslçgt lîgumu ar rajonakonsultâciju biroju, lai apkalpotuvairâkas, tad valstiskâ ziòâ bûtu vairâklabuma Esam runâjuði par to Dânijâun Vâcijâ - tur arî tâ rîkojas Tas patsattiecas uz grâmatvedi - vai ir vçrtsalgot viòu tikai savai saimniecîbai?LLKC pârraudzîbâ ir arî pagastukonsultanti, kas sâka strâdât tikaiðopavasar Rudenî, sâkot no augusta,rîkosim reìionâlâs sanâksmes unanalizçsim situâciju, kâda ir rajonosMans aptuvenais secinâjums: pagastukonsultantu darbam ir pozitîvatendence Mçs sadarbojamies arrajonu lauksaimnieku apvienîbâm,piemçram, Preiïu, Daugavpils, Talsurajonu apvienîbas strâdâ kopâ arkonsultâciju biroju Un tur darbs virzâsuz priekðu2004 2005 2006 2007 KopâKopçjâs projekta izmaksas, Ls,no kurâm: 0 1 271 828 905 160 0 2 176 988kopçjâs attiecinâmâs izmaksas, Ls 0 1 271 828 905 160 0 2 176 988pieprasîtais ES SF finansçjums, Ls 0 953 871 678 870 0 1 632 741pieprasîtais ES SF finansçjums nokopçjâ SF finansçjuma, % 0 58,4 41,6 0 10013 AGROPOLS / NR 15 /AUGUSTS, 2005

LATVIJAPOLITIKA UN ATBALSTSîpaðumu formçðanu zemes reformasrealizâcijai Nekustamâ îpaðuma valstskadastra darbîbu regulç 1996 gada 30aprîïa MK noteikumi Nr 158 Nekustamâîpaðuma valsts kadastra noteikumi Irnepiecieðams likums, kas nosakanekustamâ îpaðuma un dzîvokïa îpaðumaformçðanas un reìistrâcijas kârtîbunekustamâ îpaðuma tirgû Turklât, pamatojotiesuz Administratîvâ procesa likumaspçkâ stâðanâs likuma 17 pantu, ar2006 gada 1 janvâri zaudçs spçku VZDiekðçjie normatîvie akti, kas attiecas uztreðajâm personâmPaðlaik, atbilstoði likumprojektadeleìçjumam, tiek izstrâdâti 10 MKnoteikumu projektiNekustamâ îpaðuma valsts kadastralikumprojekts ir izskatîts Saeimâpirmajâ lasîjumâSakârtota normatîvâ bâze atvieglosnekustamâ îpaðuma formçðanasprocesu gan nekustamâ îpaðumaîpaðniekam, gan mçrniekiem, ganVZD darbiniekiemLATVIJAES vienotâ platîbmaksâjuma pieteikumosbieþi parâdîjâs aina, kadrobeþplânâ fiksçtâ platîba neatbildadabâ esoðajai Speciâlisti atzîst, ka tasnoticis zemes reformas gaitâ, zemiierâdot, nevis iemçrot Kâ labosit ðoneatbilstîbu, pareizâk gan sakot - kïûdu?Un tâ, lai neciestu zemes îpaðnieks?1 ES vienotâ platîbmaksâjumapieteikumu pielikums - lauku blokukartes drukâtas mçrogos M 1:10000vai 1:5000 saskaòâ ar MK (20042004)noteikumu Nr 369 Kârtîba, kâdâadministrç un uzrauga valsts un EiropasSavienîbas atbalstu lauksaimniecîbai unlauku attîstîbai 142 punktuLauku bloku kartç attçlotâs laukubloka robeþas digitalizçtas kamerâli uzortofotokartes pamata M 1:10000 vaiM 1:20002 Lauku bloku kartçs kadastra kartesdati tiek attçloti ar mçroga precizitâtiM 1:10000 lauku teritorijâm unM 1:2000 pilsçtâm, LKS - 92 koordinâtusistçmâ ar norâdi par ðo datu precizitâtiArî uz zemes robeþu plâniem ir piezîme,NAUDAS LIETASka gadîjumos, ja robeþas ir noteiktas arierâdîðanas metodi, tad kadastrâlâsuzmçrîðanas gadîjumâ platîbas varatðíirties pieïaujamâs nesaistes robeþâsAtbilstoði mçrniecîbas instrukcijai,pieïaujamo nesaisti aprçíina ±0,25ÖP,kur P - platîba3 Ar MK 2005 gada 14 jûlijarîkojumu Nr 441 ir atbalstîts VZDinstitucionâlâs attîstîbas koncepcijasvariants, kas paredz, ka no paðreizçjâmVZD funkcijâm tiek nodalîta robeþuuzmçrîðana, topogrâfiskâ uzmçrîðanaun zemes ierîcîba un ðîs funkcijas tiekpilnîbâ nodotas no VZD atdalâmajaivalsts kapitâlsabiedrîbai, kas pâròemVZD saistîbas attiecîbâ uz VZDmçrniekiem un to radîtajâm kïûdâm,kuras ir lielâkas par pieïaujamo nesaisti4 ES direktîvâ ir augstâkas prasîbasattiecîbâ uz platîbu noteikðanu, nekâ tonoteica Latvijâ spçkâ esoðâ mçrniecîbasinstrukcija Tâdçjâdi îpaðniekos radusiesneizpratne, un ne visos gadîjumosplatîbu atðíirîbas definçjamas kâkïûdasStruktûrfondu finansçjums vçl nav izsmelts(Turpin no 1 lpp)Atbalsts vçl pieejams apmeþotâjiemAtbalstu ES Struktûrfondu lîdzfinansçtajâpasâkumâ Meþsaimniecîbasattîstîba joprojâm var saòemt meþaîpaðnieki (fiziskas, privâtas unjuridiskas personas un paðvaldîbas) unto apvienîbas Projektus kompensâcijusaòemðanai var iesniegt lauksaimniecîbâneizmantotâs zemes apmeþoðanai,atbalstam mazvçrtîgo meþaudþuvai koku sugu nomaiòai, laipaaugstinâtu bioloìisko daudzveidîbuun ekoloìisko vçrtîbu, un meþsaimniecîbasraþoðanas potenciâlaatjaunoðanai ugunsgrçku un/vai dabaskatastrofu radîto postîjumu vietâsÐî paða pasâkuma ietvaros tiekatbalstîta meþa îpaðnieku apvienîbuizveidoðana, lai uzlabotu privâto meþaîpaðumu apsaimniekoðanu, informçjot,konsultçjot un citâdi palîdzotapvienîbas biedriemPasâkumam Meþsaimniecîbasattîstîba pieejamais sabiedriskaisfinansçjums vçl ir Ls 4 822 410Lielâkais atbalsts - zivsaimniekiemVisvairâk ðobrîd ES Struktûrfondupieteikumi tiek gaidîti no zivsaimniecîbasnozarç strâdâjoðiem uzòçmumiemun piekrastes zvejniekiem Ïotilçni tiek apgûta ES nauda pasâkumâFlotes atjaunoðana un zvejas kuìumodernizâcija Pasâkums paredz esoðozvejas kuìu modernizâciju, lai uzlabotukuìoðanas droðîbu, zvejniekuhigiçnas un darba apstâkïus, kâ arîzvejas aktivitâðu racionalizçðanu unakustisko atbaidîðanas iekârtu iegâdiPasâkuma ietvaros apstiprinâti tikai8% no pieðíirtâ finansçjumaJoprojâm turpinâs projektu pieòemðanaaktivitâtçm Zvejas un akvakultûrasproduktu apstrâdes un mârketingauzlaboðana un Zvejas ostu aprîkojumsÎpaði aicinâti iesniegt projektus ðajâsaktivitâtçs ir piekrastes zvejnieki, kas40% no saviem projektu realizâcijâieguldîtajiem lîdzekïiem var saòemtatpakaï kâ kompensâciju aktivitâtesPiekrastes zvejas attîstîba ietvarosProjektus kompensâciju saòemðanaiaktivitâtç Sociâli ekonomiskie pasâkumivar iesniegt zvejas kuìu apkalpes locekïi(zvejnieki), kuru kuìis ir nodotssadalîðanai vai izmantoðanai citiemmçríiem ârpus zvejniecîbas; zvejas kuìuapkalpes locekïi un îpaðnieki, kaspârtraukuði zvejas aktivitâtes gadîjumos,kad Eiropas Komisija vai nacionâlâsinstitûcijas ievieð ârkârtas pasâkumuszvejniecîbâ, un tas izraisa zvejasaktivitâðu pagaidu pârtraukðanu; jauniezvejnieki lietotu zvejas kuìu iegâdei unzvejas kuìu apkalpes locekïi un îpaðnieki,kas pârtraukuði zvejas aktivitâtesgadîjumos, kad ES Padome pieòemzvejas resursu atjaunoðanas vai pârvaldîbasplânus vai Kopienas likumdoðananosaka tehniskus ierobeþojumusnoteiktu zvejas rîku vai metoþu lietoðanaiAktivitâtes ietvaros zivsaimnieki varpretendçt vçl uz Ls 736 142Ðâgada 21 jûnijâ sâkâs projektupieòemðana aktivitâtei Jaunu noietatirgu apgûðanas veicinâðana, kas paredzfinansçjumu tirgus veicinâðanaskampaòâm, patçrçtâju aptaujâm, dalîbaigadatirgos un izstâdçs un tirgus izpçteizivsaimniecîbas nozarç Kopçjaisaktivitâtei atvçlçtais budþets irLs 384 812, uz kuru var pretendçtpubliskâ sektora iestâdes, nevalstiskâsorganizâcijas un komercsabiedrîbasVairâk ar visiem iepriekðminçtopasâkumu un aktivitâðu nosacîjumiemvar iepazîties Lauku atbalsta dienestamâjas lapâ wwwladgovlv 15 AGROPOLS / NR 15 /AUGUSTS, 2005

LATVIJALAUKU ATTÎSTÎBAPirmais Maizes muzejs LatvijâAndris GrînbergsPagâjuðajâ nedçïâ, 28 jûlijâ, Aglonâsvinîgi atklâja pirmo Maizes muzejuLatvijâ Atklâðanu pagodinâjazemkopîbas ministrs Mârtiòð Roze -viòam tika rudzu vârpu vainags unvçlçjums, lai zemniekiem vienmçrlabîbas pilni arodi Dziesmas par maiziskandçja Aglonas sievieðu folklorasansamblis OlûteòðMuzejs tapis ar Zemkopîbasministrijas un Lauku atbalsta dienestapalîdzîbu, liels paldies arî UnibankasPreiïu filiâlei, kas noticçja, ka ðî ideja irîstenojamaLatgalç tur godâ maiziTâ nav nejauðîba, ka tieði Latgalçdzimis muzejs, kas godina maizi Tieðiðajâ novadâ ar îpaðu mîïumu ungodbijîbu tiek uzsvçrts, ka maizescepðana agrâk katrâ mâjâ bijusi godaun svçtuma lieta Ka azaida galds unmaize ir Dieva svçtîbaSIA Aglonas maize jaunajâmâjvietâ - pârbûvçtajâ vecajâ çkâ, kurilgus gadus atradusies pirmâ seðgadîgâskola, bet no 1936 gada lîdz 80 gadubeigâm darbojusies pagasta vara -vecajâm lietâm pavisam cita auraVienalga, vai tas bûtu graudu sieks,dzirnakmens, sirpis, maizes abra unlize, podu dakðas, rokas dzirnas,labîbas un miltu maisi, linu dvieïi, arko pârsegti tikko izcepti kukuïi, vaicitas senas cilvçku darba un dzîvesliecîbasPie bijuðâs skolas çkas uzstâdîtakokâ griezta piemiòas zîmeNeaizmirstulei, îstajâ vârdâ RozâlijaiTabinei - skolotâjai, dzejniecei,rakstniecei un tulkotâjai no poïu unkrievu valodas"Ar muzeja atvçrðanu vçlçjosatgâdinât, ka visam, kas saistîts armaizi un tâs cepðanu, ir daudz dziïâkajçga," saka Maizes muzeja radîtâja,SIA Aglonas maize îpaðniece VijaAncâne "Maize - tâ ir attieksme pretdarbu, dzîvi, garîgâm vçrtîbâmLatgalç agrâk bija ticçjums - ja mazsbçrns saslauka uz galda maizesdrupaèas, tad viòð bûs kârs uzgrâmatâm Ar muzeju vçlos ne viencelt saulîtç vçsturiskas liecîbas, bet arîaicinât cilvçkus, îpaði skolu jaunatni,uz sarunu par maizi"Acîmredzot tâpçc muzejâ lîdzâsdaþâdiem seniem priekðmetiem godavietâ stâv rakstîts vârdsMuzeja vedçjvârdi un maizeszîmesVispirms jau muzejâ vedçjvârdi:"Tepat jau viòi ir - mûsu senèi no tâlâssenatnes Ðepat bijuðas viòu mâjas,pïavas un labîbas lauki, te darbi darîti,svçtki dzerti, dzîves gâjuðas unizdziedâtas"Tad atgâdinâjums par maizes zîmçm:"Maizes klaipiòos (kâ tos sauc Kurzemçun Zemgalç) un kukulîðos (Vidzemç unLatgalç) pirms cepðanas ievelk îpaðaszîmes, kas katrâ novadâ ir citâdas undaþkârt atðíirîgas noteiktos gadîjumosVaidç ðîs zîmes pat iespieda ar îpaðu, nokaula izgrieztu spiedogu Svçtç klaipus,kam katrâ sânâ ievilka divas lînijas,veidoja tikai uz ZiemassvçtkiemViïânu pagasta Masaïsku sâdþâ Marijasdienâ, 2 augustâ, cepa pirmo rudzumaizes kukuli, vidû uzvelkot lielukrustu Rucavâ klaipus cepa apaïusLînijas ievilka pirksta garumâ, betpunktus iespieda ar trim pirkstiemreizç Lizumâ rupjmaizes kukulimvairâkkârtîgi slîpi ievilka lînijas ar trimpirkstiem, bet saldskâbajai maizeiiezîmçja trîs îsas svîtras" Visu parmaizes zîmçm, arî Mâras krustu,gaismas un saules zîmi, te nemaz naviespçjams atgâdinât - tas jâizlasakatram paðam, apmeklçjot muzejuTe ir arî Neaizmirstules grâmata,izdota Rîgâ 1921 gadâ - tajâ par bçrnuaudzinâðanu, mâcîðanu un arî parmaizi Ðepat vçl viena grâmata -Neaizmirstulei 100, ko 1990 gadâ klajâlaidusi Latgales kultûras centraizdevniecîbaAncânu ìimenes maizesgudrîbaTâpat nav nejauðîba, ka tieði VijaAncâne - ar lielu sava vîra Artûra,cilvçka ar zelta rokâm, atbalstu -atvçrusi pirmo Maizes muzeju LatvijâOtru tâdu cilvçku, kam tik cieða saiknear maizi un tâs cepðanas tradîcijâm unvçsturi, ar uguni neatradîsi"Kad biju maza meitene, pïâvulabîbu ar sirpi," viòa atceras "Mumsmâjâs bija rokas dzirnavas - jau toreizpratu miltus malt Kad mamma ðâvamaizi krâsnî, tas vienmçr bija dziïðpârdzîvojums Kad kukuïus izòçma, estos apslapinâju ar ûdeni un pârklâju arlinu dvieli Tikko ceptas maizessmarþa - man tâ ir visdârgâkâ no visâm,kâdas vien pasaulç pastâv Lauku darbiun lauku dzîve, kurâ maizes cepðanaibija îpaða vieta, man asinîs no mazâmdienâm Daudz ko iemâcîja arî tçtis,kas kolhozâ nostrâdâja 33 gadus unprata lauku dzîvç saskatît ne viendarba, bet arî citas vçrtîbas"Jau vairâkus gadus, cepot Aglonasmaizi, Vijas kundze sapòojusi parmaizes muzeja iekârtoðanu Un vecajâceptuvç Jaunaglonâ uzòçmusineskaitâmus viesus, arî ârzemju tûristugrupas, kam râdîjusi, skaidrojusi,stâstîjusi, kâ top maize, kâ maizi cepuðisenèi, un cik liels svçtums maize irlatvieðu tautai Ïâvusi arî paðiemveidot kukuïus un likt krâsnîMaizes dvçsele un uzòçmçjasdarbsMaizes stâstu muzeja vadîtâjai irbezgala Piemçram, viòa atceras kâduepizodi no Vispasaules latvieðu 3 x 3nometnes 2000 gadâ, kad kâda mûsutautiete kopâ ar citiem dalîbniekiemAglonâ piedalîjusies maizes cepðanâÐî sieviete, sâkot veidot klaipu,nespçjusi novaldît asaras Izrâdâs, viòaun viòas ìimene izvesta tieði tajâ dienâ,kad cepta maize Neaizmirstamâbrîniðíîgâ rupjmaizes smarþa viòiemesot palîdzçjusi izturçt visus grûtospârbaudîjumusDrîz blakus muzeja telpâm ðajâ paðâçkâ atradîsies arî jaunâ SIA Aglonasmaize ceptuve un veikals - kafejnîcaUzòçmuma vadîtâjai jau padomânâkamâs idejas îstenoðana: iekârtot tâ,ka caur stiklu apmeklçtâji varçtu vçrotmûsdienu maizes cepðanas procesu"Uz mûsdienu raþoðanas fona maizesvçsture un sarunas par maizi labâksaprotamas," viòa paskaidro "Turklâtcilvçkiem ir svarîgi zinât, ka arî tagadvisvçrtîgâkâ ir maize, kas cepta pçcpaðu izstrâdâtâm receptçm, bet - pçcsentçvu metodçm Arî Aglonas maizepie ðîs atziòas stingri turas Mçs cepamrudzu plaucçto un lauku maizi,Aglonas un Preiïu saldskâbo, vietçjosaldskâbo maizi Slavens kïuvisAglonas seviðíais kliòìeris Strâdâjamar apziòu, ka mûsu maize un tas, kâ tocepam, pçc piecdesmit un simts gadiemarî bûs vçsture Darâm visu, lainâkamâs paaudzes mûs atcerçtos un armums varçtu lepoties"17 AGROPOLS / NR 15 /AUGUSTS, 2005

BALTIJALAUKU ATTÎSTÎBALauki un darbaspçksDaina Kloviene,Latvijas ZM pârstâve LietuvâLietuvas avîzçs bieþi pavîdbezdarbnieku daudzums pilsçtâs unlaukos Pçdçjâ laikâ gan ðie skaitïiievçrojami mazinâs, taèu joprojâmbezdarbnieku skaits laukos ir lielâksnekâ pilsçtâs Skumji, ja nav darba, betvai vienmçr bez darba esoðais gribstrâdât?Grib vai negribViens no Pasvâles rajona lielâkajiemdârzeòu audzçtâjiem AïìimantsMorkûns (Algimantas Morkûnas) arbaþâm gaida rudeni, kad vajadzçs algotaptuveni pusotra simta talciniekuPçrn esot krietni nopûlçjies, laisavâktu vajadzîgo skaitu "Ðogad bûsvçl sliktâk Tie, kuri grib strâdât, dodasuz ârzemçm sezonas darbos vai jauatraduði pastâvîgu darbu, bet darbabirþâ pârsvarâ reìistrçjas glâzîðucilâtâji," saka A Morkûns, kas saviem100 ha dârzeòu meklç talciniekus visârajonâ Pirms gada viòð cerçjis atvestno Vaðíu pagasta, kur bija reìistrçti180 bezdarbnieki No ðî pulka tikaiastoòi izteica vçlçðanos strâdâtsaimniecîbâ, un no tiem pçc pârisdienâm vçl atbira Pastâvîgam darbamA Morkûns cilvçkus gan atrodot, unsaimniecîbâ viòu ir 20Par ðâdu darbinieku trûkumu gannesûdzas Panevçþas rajona labîbasaudzçtâjs Jozs Raèkausks (JuozasRaèkauskas), kas pats dzîvo mazajâKrekenavas pilsçtiòâ "Mazpilsçtâvieglâk atrast strâdniekus," sprieþzemnieks un lçð, ka ðajâ gadîjumâ lielanozîme ir kârtîgai algai "Varbût citinevar atrast strâdniekus tâdçï, kanegrib maksât?" pieïauj J RaèkausksKas strâdâs laukosPaðvaldîbu darbinieki stâsta, ka visi,kas grib strâdât, tagad darbu atrodAtrod arî invalîdi Tiesa, viòuiesaistîðanu darbâ atbalsta valstsKupiðíu rajonâ bezdarba lîmenis irpats zemâkais kopð neatkarîbasatjaunoðanas Lietuvâ - 3,4 procentiNo reìistrçtiem 460 bezdarbniekiemlielâkâ daïa ir laukos Darba birþasdirektore Laima Vaitekûniene (LaimaVaitiekûnienë) teic, ka 60 tikðotnodarbinâti zemnieku saimniecîbâsZemnieki gan apgalvo, ka no tâdiemlielas jçgas neesot: ne vienam viendarba diena esot par garu "Ja mûsusaimniecîbâ tautieði strâdâtu tâpat kâAnglijâ vai Spânijâ, tad arî pieklâjîginopelnîtu Tur zemenes lasot lîdzvienpadsmitiem vakarâ Ja tâ bûtuLietuvâ, mçs tûlît sagaidîtu darbainspektorus un sodus," klâstaPanevçþas rajona dârzeòu audzçðanassaimniecîbas îpaðniece MildaMikeïoniene (Milda Mikelionienë)Zemnieku saimniecîbu îpaðnieki patapsver, vai nevajadzçtu sezonasdarbiem ievest palîgus no nabadzîgâkâmvalstîm Darba birþas pârstâvjiðâdas runas dçvç par fantâzijâmPaðvaldîbu speciâlisti gan nebrînâs,ka ne mazums lauku iedzîvotâju vispârnegrib strâdât Pieraduði gadiemsaòemt sociâlos pabalstus, viòizaudçjuði kvalifikâciju, iemaòas un arîmotivâciju darbam Nav normâli, kavesels cilvçks dzîvo tikai nopabalstiemLietuvas paðvaldîbu pagasta vecâkoasociâcijas padomes priekðsçdis PetrsGestauts (Petras Gestautas) stâsta, kaasociâcija jau sen ieteikusi izveidotfondu, no kura nauda tiktu pieðíirtanevis tâpat vien, bet par paveiktiemdarbiem Pasvâles rajonâ pat bijis ðâdsmçìinâjums, bet nâcies atteikties"Mçìinâjâm pabalstu prasîtâjusradinât pie darba - paveic kaut ko untikai tad saòem sociâlo pabalstu! Taèuizrâdîjâs, ka tâdçjâdi mçs bûtupârkâpuði cilvçktiesîbas," skaidroPasvâles rajona mçrs GintautsGeguþinsks (Gintautas Geguþinskas)Asociâcija pçtîjusi, cik 15 gadu laikâsociâlos pabalstus saòemoðie cilvçkiiesaistîjuðies darba tirgû Izrâdîjies,visai maz Jâmaina sociâlâ politikaBçdîgâkais, ka pabalstu prasîtâju rindâstâjas jau sociâli atbalstâmo ìimeòuatvasesSiena maz Siena daudzGandrîz ik gadu zemnieki uztraucas,vai ziemâ pietiks siena Ðogad daþosViduslietuvas reìionos jau ir zâlespârprodukcija Ugunsdzçsçji baidâs, kanevajadzîgâs siena kaudzes dedzinâs,ir jau arî fiksçti daþi siena degðanas(vai dedzinâðanas) gadîjumi Îpaðibîstami tas rajonos, kur tuvu zemesvirskârtai ir kûdra Bûtu bçdîgi, kapavasara kûlas radîtajiemugunsgrçkiem pievienotos arî vasarasugunsgrçkiLaikapstâkïi gan neievçro nekâdusnoteikumus - ne dabas, ne Nacionâlâsmaksâjumu aìentûras (NMA)nosacîjumus Pavasaris ðogad kavçjâsaptuveni par divâm nedçïâm,Dienvidlietuvâ vasaras sâkumâpamatîgi lija, Þemaitiju (rietumureìions) mocîja sausums, vidus unziemeïu reìionâ bija gan viens, ganotrs Taèu platîbmaksâjumu noteikumiprasa, lai visâ Lietuvâ siena pïaujabûtu pabeigta lîdz 1 jûlijam, bet siensvai zaïâ masa izvesta no pïavâm vaiganîbâm lîdz 1 augustamJau dzird runas, ka vajadzçtupagarinât minçtos termiòus Lielâssaimniecîbas tiek galâ ar sienu lîdznoteiktam datumam, mazajiemgrûtâk- jâgaida, kad atbrîvosiestehnika Vasaras otrajâ pusç - citaproblçma: karstais un sausais laiksbremzç atâla augðanu Daþassainiecîbas atstâj daïu pïavu un ganîbunenopïautu Ðâdos gadîjumos ganjâbaidâs no NMA kontrolieriem unsankcijâmBieþi gadâs, ka priekðlaicîgipensionçjuðies savâs pïavâs un ganîbâsvairs sienu nenopïauj Zemniekiem,kas deklarçjuði pïavas un ganîbas, betnetur mâjlopus, arî problçmas Agrâkkaimiòi sienu nopïâva vien parganîðanas atïauju, bet tagad, kad zâlessaaudzis daudz, turklât degvielas cenabezdievîgi augusi, pïâvçju atrast grûtiPanevçþas rajona Zemniekusavienîbas priekðsçdis Albîns Jacçviès(Albinas Jacevièius) domâ, ka tiemzemes îpaðniekiem, kuri paði nevar toapstrâdât, vajadzçtu izlemt - zeminomât vai pârdot: "Platîbmaksâjumijâsaòem tam, kas zemi apstrâdâ"Dedzinât nevajadzîgo sienu aizliegtsTo var sakraut lauka malâ, ieplakâ unkompostçt Pçc diviem gadiem - labsmçslojums NMA Tirgus regulçðanasdepartamenta maksâjumu nodaïasvadîtâja Auðra Keòausîte (AuðraKeniausyte) uzsver, ka aìentûraisvarîgs pats siena nopïauðanas uzizveðanas fakts Ja tikðot atrastsdedzinâts siens, par to ziòoðotatbildîgâm Vides aizsardzîbasiestâdçm, lai tâs par dabai nodarîtiemzaudçjumiem noteiktu sodus Parsiena dedzinâðanu nemaksâtplatîbmaksâjumus NMA neesotpilnvarotaAGROPOLS / NR 15 /AUGUSTS, 2005 18

BALTIJALAUKU ATTÎSTÎBAPârtikas rûpniecîbas konkurçtspçja IgaunijâRolands Makulis, IgaunijasLauksaimniecîbas ministrijaspârstâvis LatvijâPârtikas rûpniecîba EiropasSavienîbâ ir nozîmîga un daudzveidîgaraþoðanas nozare, vienlaikus arî lielâkâdarba devçja un lielâkâ eksportçtâjaES ir vairâk nekâ 26 tûkst uzòçmumu,kas raþo pârtikas produktus, un tie ardarbu nodroðina 2,7 milj cilvçkuIgaunijâ 2004 gadâ pârtikas rûpniecîbadeva 19,4% no visas raþojoðâsrûpniecîbas kopprodukta Salîdzinot ar1990 gadu, ðis îpatsvars gan ievçrojamisamazinâjies, tomçr veido lîdz 4% no visaiekðzemes kopprodukta un lîdz 4,6% nokopçjâ eksporta apjomaNo visiem darbaspçjîgajiem iedzîvotâjiemIgaunijâ pârtikas rûpniecîbâ irnodarbinâti 3%, bet no visâ raþojoðajârûpniecîbâ nodarbinâtajiem - 14%Periods pirms iestâðanâs ES bijaAvots: Igaunijas Lauksaimniecîbas ministrija un Konjunktûrinstitûtssmags arî pârtikas sektoram, pirmkârt,jau sakarâ ar pârtikas likumâ noteiktoraþoðanas un higiçnas prasîbuievçroðanu Tâdçï 2002-2004 gadâuzòçmumu skaits pat samazinâjâsVisvairâk tas skâra gaïas, maizes unkonditorejas uzòçmumus, to skaitskatrâ nozarç samazinâjâs pat par 15-20 Paðreiz gaïas sektorâ situâcijastabilizçjusies, un pçdçjâ gada laikâraduðies pat 7 jauni uzòçmumiPçc 2004 gada râdîtâjiem, apgrozîjumspârtikas rûpniecîbas uzòçmumosbija EEK 16 mljrd (LVL 0,72 mljrd),iegûstotEEK 8,2 mljrd(LVL 0,37 mljrd) peïòu Salîdzinot ar2003 gadu, apgrozîjums palielinâjiespar 14%, bet peïòa samazinâjusiesgandrîz par 11% Par galveno iemesluvarçtu uzskatît arvien pieaugoðokonkurenci un pieaugoðâs cenasLielâkais îpatsvars visâ pârtikasrûpniecîbâ ir piena pârstrâdei, kas2004 gadâ veidoja 32%, un gadugriezumâ tâs nozîmîgums vçl pieaudzisNozîmîgu vietu ar 18, 17 un 14% ieòemdzçrienu, gaïas un maizes izstrâdâjumuraþoðana Zivju pârstrâde, kas2000 gadâ no kopçjâ apjoma veidoja40%, strauji samazinâjâs, un 2004 gadâbija tikai 9%Pârtikas rûpniecîbu Igaunijâjoprojâm raksturo atjaunoðana unapvienoðana, pastâvîgi samazinotnozarç nodarbinâto skaitu Salîdzinotar 2002 gadu, tas sarucis par 8%Visvairâk nodarbinâto ir zivjupârstrâdes sektorâ, lai gan pçdçjo trijugadu laikâ ðis skaits ievçrojamisamazinâjies Piena un gaïas sektorâvçrojams neliels nodarbinâto skaitakâpumsES iekðçjâ tirgus manâmâkâ pazîme irglobâla konkurence Patçrçtâji kïûstarvien prasîgâki, notiek âtra un pastâvîgaatjaunoðanâs, sabiedrîbas vçlmes pieaug,integrâcija un atkarîba palielinâs Arðâdiem konkurences noteikumiemvalstij un uzòçmumiem ir jâspçjsadzîvot Papildus spçjâm pârveidoties,pastâvîgi jâpilnveido arî prasme Tas irpamatnoteikums attîstîbai un veiksmeiPârtikas rûpniecîbas virzîbu nopietniietekmç tirdzniecîba, tâs struktûra unstratçìija Noteikti jâizprot patçrçtâjuvçlmes un patçriòa îpatnîbas, kas ïaujpalielinât tirdzniecîbas apjomuKonkurences apstâkïos veiksmîgâki irtie uzòçmumi, kas prasmîgâk spçjiekïauties apritç Igaunijas pârtikasrûpniecîbai tuvâkajos gados viens nogalvenajiem jautâjumiem ir vieta ESkoptirgû Lielâku lîgumu noslçgðanainepiecieðams palielinât apjomus un arîmaksimâli uzlabot kvalitâti Ðeitpriekðroka ir uzòçmumiem, kas saistîtiar ârzemju kapitâlu, jo tiem jau ir savstirdzniecîbas tîkls, pieredze unredzama tendence raþoðanu attîstîtNo otras puses, pieaug interese parpaðmâju raþojumiem, un labi, jakâdam uzòçmumam ir sava niða, kasdod dabîgu un tîru produktu Ðâduraþojumu propagandçðanas ideju virzaarî programma Igaunijas produktsRietumeiropas uzòçmumi jau tagadiekïuvuði lielâkajâ daïâ Igaunijaspârtikas raþoðanas sektoru Taèu,neraugoties uz to, investoriem ir vçlïoti daudz iespçju veikt ieguldîjumusiekðzemes eksporta tirgus paplaðinâðanaiun produkcijas kvalitâtesuzlaboðanai19 AGROPOLS / NR 15 /AUGUSTS, 2005

EIROPAES ZIÒASÐiraks apòçmîbas pilnsnepieïaut KLP izmaiòasFrancijas prezidents Þaks Ðirakspaziòojis, ka viòð negrib pat runât parpiekâpðanos saistîbâ ar Kopçjolauksaimniecîbas politiku (KLP)diskusijâs par Eiropas Savienîbasbudþetu 2007-2013 gadam Jautâjumspar KLP izmaiòâm paðlaik ir aktuâls,jo vairâkas valstis grib samazinât ESbudþetu, bet ES prezidçjoðâ valstsLielbritânija grib krasi samazinât ESizdevumus lauksaimniecîbaiSavâ televîzijas intervijâ Bastîlijasieòemðanas dienas svçtkos Ðiraksteicis, ka jautâjumâ par KLP viòðnepiekâpsiesFrancijas prezidents uzskata, kaEiropas Savienîbai paðlaik ir divasaktuâlâkâs problçmas, ko vajadzçturisinât - budþets nâkamajiem gadiemun krîze, kas saistîta ar Francijas unNîderlandes balsojumu pret ESkonstitûcijuSaskaòâ ar ziòu aìentûras AFXinformâciju, Ðiraks paziòojis, ka viòðiestâjas par KLP "ne tikai, lai aizstâvçtufranèu fermerus" Tiesa gan, netikaprecizçts, ko viòð ar to gribçjis teikt(Pçc wwwagra-netcom, 14062005)KLP lîdzfinansçðanas idejajoprojâm aktuâlaNîderlande un Vâcija ierosinâjusiLielbritânijai padomât par Kopçjâslauksaimniecîbas politikas (KLP)lîdzfinansçðanu no nacionâlajiembudþetiem Vâcijas Kristîgo demokrâtupartija, kura, kâ plânots, varçtuuzvarçt tuvâkajâs vçlçðanâs rudenî,izplatîjusi savu manifestu Tajâ teikts,ka obligâta KLP tieðâs palîdzîbaslîdzfinansçðana no valstu budþetiem irveids, kâ palîdzçt uzturçt Eiropaslauksaimniecîbas modeliSavukârt Nîderlandes lauksaimniecîbasministrs vçstulç savamparlamentam paziòojis, kalîdzfinansçðanas ievieðana varçtu bût"interesanta iespçja" samazinâtNîderlandes maksâjumus ES budþetâLielbritânijas lauksaimniecîbasministrei Mârgaretai Beketai(Margaret Beckett), tiekoties ar EiropasParlamenta Lauksaimniecîbas komiteju,tika jautâts, vai Lielbritânija kâprezidçjoðâ valsts plâno piedâvât KLPlîdzfinansçðanu ES lauksaimniecîbasbudþeta samazinâðanai Tomçr skaidraatbilde - "jâ" vai "nç" - nolauksaimniecîbas ministres netikasaòemtaDaþâdi aprçíini râda, kalîdzfinansçðanas shçmas ievieðana arîLielbritânijai bûtu finansiâli izdevîga(Pçc wwwagra-netcom, 15072005)Prognozç ES saraþotâsliellopu gaïas apjomasamazinâðanosAmerikas Savienoto ValstuLauksaimniecîbas departaments(ASV LD), novçrtçjot liellopu gaïasraþoðanas apjomus Eiropas Savienîbâ2005 gadâ, prognozç, ka ES tiksnokauti 28,75 milj liellopu, tâtad par300 tûkst mazâk kâ tika prognozçtsiepriekð "Pçc liellopu sûkïveidaencefalopâtijas (GSE) radîtajâmbriesmâm pieprasîjums pçc liellopugaïas atkal nostabilizçjies, taèusaraþotie apjomi samazinâs, palielinâsimportçtâs gaïas apjoms, sarûkliellopu gaïas eksports no ES Ðâdatendence paredzama lîdz 2006gadam Kopð ES 2003 gadâ kïuvusipar liellopu gaïas importçtâju, visi tâskrâjumi jau pârdoti, un liellopu gaïascena ir sasniegusi vçl neredzçtusaugstumus," komentçja ASV LDpârstâvis Briselç ASV LD prognozç,ka 2006 gadâ ES tiks nokauti28,65 milj liellopuArî cûkgaïas raþoðanas sektorâASV LD paredz saraþotâsprodukcijas samazinâðanos Tiekprognozçts, ka 2005 gadâ ES tiksnokauti 240 milj cûku, tomçr jau2006 gadâ ðis râdîtâjs palielinâsieslîdz 242,2 miljoniem(Pçc wwwagra-netcom, 21072005)Jaunâs ES dalîbvalstis baidâsno putnu gaïas importaEiropas Savienîbas jaunâsdalîbvalstis baþîjas par EiropasKomisijas priekðlikumiem pilnveidotbroileru labturîbas noteikumus, koizteicis Veselîbas un patçrçtâjuaizsardzîbas komisârs MarkossKiprianu (Markos Kyprianou)Priekðlikumi paredz maksimâlopieïaujamo broileru turçðanas blîvumunoteikt 30 kg/m 2 , kâ arî citus noteikumus,kas nodroðinâtu putnu labturîbuZviedrija, kurâ jau ir noteiktsbroileru turçðanas blîvums (27-36 kg/m 2 ), paudusi gandarîjumu parjauno priekðlikumu, tomçr pretçjanoskaòa valda jaunajâs ES dalîbvalstîsTâs paredz, ka ðâdi noteikumisamazinâs vistu gaïas produkcijasraþoðanas apjomu, kâ arî paaugstinâsprodukcijas cenu, un tâdçjâdipalielinâsies putnu gaïas imports notreðajâm valstîm, piemçram, Taizemes,kur ðie labturîbas noteikumi nav tikstrikti Tâdas jaunâs dalîbvalstis kâSlovâkija un Èehija prognozç savupaðreizçjo pozîciju zaudçðanu ES putnugaïas tirgû, kâ arî prasa tâdas paðaslabturîbas prasîbas arî tâm valstîm, kasgrib savu produkciju ievest ESDiskusijas par ðiem priekðlikumiemparedzçtas rudenî(Pçc wwwagra-netcom, 18072005)Ðogad Eiropâ trûks íirðuPçc starptautisko augïkopîbasekspertu atzinuma, ðogad Eiropâgaidâma ïoti zema íirðu raþa Daudzâsvalstîs aprîïa salnu dçï pamatîgi cietuðiziedpumpuri, Vâcijâ liela daïa vecoíirðu dârzu tiek likvidçta, bet jaunievçl neraþo Salnu dçï íirðu raþagaidâma pat par 45% zemâka kâ pçrnVâcijâ veco stâdîjumu izrakðana,ziemas sals, sliktie laikapstâkïiziedçðanas periodâ, kâ arî moniliozetiek minçta par iemeslu gaidâmâsraþas samazinâjumam par 20-50%(atkarîbâ no reìiona)Ungârijâ nelabvçlîgo laikapstâkïudçï íirðu ziedçðana ilga trîs nedçïasSalnu sekas - daudzi augïaizmetòinobira Visvairâk cieta jauniestâdîjumi un agrînâs ðíirnes Ðíirnei‘Ungarische Traubige’ nobira lîdz 70%aizmetòu, visâ valstî raþas zudumi tiekvçrtçti lîdz 60% (jûlija vidû ungâruíirði Rîgas Centrâltirgû maksâja1,20 Ls/kg)Polijâ salnu dçï (lîdz -8 0 C) gaida par40% zemâku íirðu raþu kâ parasti Teliela daïa íirðu tiek izaudzçta vecajos,slikti koptajos piemâjas dârzos, kurraþîbas svârstîbas ir ïoti lielasSerbijâ lçð, ka ogu ievâkums bûs par50% zemâks kâ pçrn Toties glabâtavâsvçl ir nerealizçti pagâjuðâs raþaskrâjumiEkspertu secinâjumi: minçtajâsvalstîs, salîdzinot ar 2004 gadu,gaidâma par 45% zemâka íirðu raþaPolijâ vairs nav saldçto íirðu unkoncentrâta krâjumu Tâpat saldçtoíirðu nav arî Vâcijâ Ar gaidâmâs raþasapjomiem var tikai spekulçt,- te nebûsko tirgotDiemþçl arî Latvijâ pçc pçrnpârciestajâm slimîbâm (lapbira uncitâm) daudziem íirðiem samazinâjâsAGROPOLS / NR 15 /AUGUSTS, 2005 20

EIROPAES ZIÒASsalcietîba un neieriesâs ziedpumpuriArî pie mums pavasaris bija ïoti vçss,un bites slikti apputeksnçja ziedusRaþas prognozes nav zinâmas, bet lçtoíirðu ðovasar nebûs(Pçc Fruchthnadel-Magazineinformâcijas)PNB: Polija - vislielâkâieguvçja no iestâðanâs ESPolijas lauksaimnieki ir lielâkieieguvçji no iestâðanâs ES, arî viòuienâkumi palielinâjuðies visstraujâk,salîdzinot ar pârçjâm 9 jaunajâm ESdalîbvalstîm, ðâdu viedokli pauþ Polijasziòu aìentûra Polish News Bulletin(PNB) Galvenokârt ienâkumupalielinâðanos Polijas lauksaimniekiemnodroðinâjis strauji augoðaislauksaimniecîbas produkcijas eksportsuz ES, kâ arî uz treðajâm valstîm Kânorâda PNB, visâm jaunajâmdalîbvalstîm atbalsta lielums lauksaimniecîbassektorâ ir vienâds, tomçr daþasvalstis pratuðas to izmanot efektîvâk"Mçs esam to valstu pulkâ, kaskïuvuðas par lauksaimniecîbasprodukcijas eksportçtâjâm Polijaseksporta apjomi ir samçrâ augsti,vienîgi cûkgaïas tirdzniecîbas ârçjâbilance mums ir negatîva," tâ Polijaslauksaimniecîbas ârçjo tirdzniecîbukomentçja Lauksaimniecîbasministrijas pârstâvis V Zapedkovskis(Wieslaw Zapedkowski)Polijas pârtikas un lauksaimniecîbasprodukcijas ârçjâs tirdzniecîbasrâdîtâji 2004 gadâ bija labâkie visospçckara gados Kopçjais eksportssasniedza EUR 5,22 mljrd - par 30%vairâk nekâ gadu iepriekð Kopçjaislauksaimniecîbas produkcijas importsbija EUR 4,37 mljrd jeb par 23%vairâk nekâ 2003 gadâ Lauksaimniecîbasprodukcijas krâjumi pçdçjâ gadâPolijâ palielinâjuðies 2 reizes unsasniedz EUR 850 milj(Pec wwwagra-netcom, 22072005)Grib, lai Lietuvâ pârtraukturaþot Parmas sieruLietuvas lielâkajam siera raþotâjamRokiðkio sûris nepiecieðams pârtrauktParmas siera raþoðanu vai arî mainît tânosaukumu, jo Parmas siers atrodasAizsargâjamo ìeogrâfiskâs izcelsmesnorâþu sarakstâ - vçstalauksaimniecîbas ziòu portâls AgraNetRokiðkio sûris apgalvo, ka Parmassieram pçc iestâðanâs ES jau ir mainîtsnosaukums, tomçr daþos gadîjumosuzòçmums joprojâm izmanto vecâsParmas siera etiíetes Pçc uzòçmumapârstâvju teiktâ, to var darît un tas navpretrunâ ar ES likumiemSavukârt Itâlijas siera raþotâji tamnepiekrît, sakot, ka Rokiðíu siers irnelegâls Parmas siera atdarinâjums, unlietuvieðiem jâpârtrauc tâ raþoðanuItâlijas lauksaimnieku organizâcijasinformç, ka pçc Parmas sieraiekïauðanas Aizsargâjamo ìeogrâfiskâsizcelsmes norâþu sarakstâ produkcijaspârdoðanas apjomi pieaug Piemçram,pçdçjâ gada laikâ Parmigiano Reggiano(Parmas) siera pârdoðana kâpusi par2,2% Pieaudzis arî citu itâïu sierupatçriòð, piemçram, Grana Padano -par 4,4%, bet Mozzarella par 2,1%(Pçc wwwagra-netcom, 26072005)ES valstis saòçmuðasbrîdinâjumus par ÌMlikumdoðanas neievieðanuFrancija, Grieíija un Vâcijasaòçmusi brîdinâjumu no EiropasKomisijas par to, ka ðajâs valstîs netiekpildîts Eiropas Kopienu tiesaslçmums - netiek ieviestas ESlikumdoðanas normas ìençtiskimodificçtiem (ÌM) organismiemPirms trim gadiem Eiropas Kopienutiesa ðîm valstîm likusi ieviest ES tiesîbunormas, kurâs bûtu noteikts, ka tikaiapstiprinâtie ÌM organismi izmantojamizinâtniskajos eksperimentos unpârtikâ Likumdoðanâ arî jâbût noteiktaiapstiprinâðanas procedûrai (kas ietverzinâtniskâs droðîbas pârbaudi, videsriska novçrtçðanu, publisko informâcijuun stingru monitoringu) visiem ÌMorganismiem, pirms tos sâk audzçt dabâAnalîtiíi atzîmç, ka ðis fakts, novienas puses, parâda ES valstunevçlçðanos pieòemt ES likumdoðanuattiecîbâ uz ÌM organismiem, bet, nootras puses, arî to, ka valstis ir vâjiaizsargâtas pret ÌM riskiemJa Francija, Grieíija un Vâcija pçcpirmâs vçstules nenovçrsîs nepilnîbas,tâs var saòemt otro un treðobrîdinâjumu, un tad Komisija varprasît tiesu piemçrot arî naudas sodu(Pçc wwwagra-netcom, 18072005)Pret ÌM organismiemnoskaòotie svin uzvaruVâcijas biotehnoloìiju gigants Bayeratsaucis savu iesniegumu, ar kurucerçja saòemt atïauju ìençtiskimodificçto (ÌM) rapðu audzçðanaiES Bayer bija vienîgais uzòçmums, kasEiropas Savienîbâ gribçja audzçt ÌMrapðus komerciâlâm vajadzîbâmVides aizstâvju organizâcija Pasaulesdraugi (Friends of the Earth) uzskata,ka ðis kompânijas solis veikts, reaìçjotuz sabiedrîbas negatîvo noskaòojumupret ÌM organismiem, un tâpçc, kapçtîjumos atklâta ÌM rapðuaudzçðanas iespçjamâ negatîvâietekme uz vidiVeicot nopietnus ÌM rapðu ietekmesuz vidi izmçìinâjumus, konstatçts, kapret herbicîdiem modificçtie rapðisamazina biodaudzveidîbu, bet ÌMrapðu krustojumos ar atseviðíâmnezâlçm veidojas pret herbicîdiemnoturîgas nezâlesTiek ziòots, ka pieaug gan spiediensuz Eiropu, lai tâ sâktu audzçt unimportçt ÌM produkciju, gan vietçjovaras iestâþu un sabiedrîbas pretestîbaðai produkcijai Paðlaik jau 164 Eiropasreìioni sevi definçjuði par "brîviem noÌM organismiem"(Pçc wwwagra-netcom, 26072005)Putnu gripas pandçmijasiespçja samazinâsPasaules Veselîbas organizâcija(PVO) ziòo, ka samazinâjusies putnugripas pandçmijas sâkðanâs iespçjaÐâds secinâjums balstâs uzstarptautiskas virusologu unepidemiologu grupas pçtîjumiemVjetnamâ, kuru gaitâ netika gûtsapstiprinâjums par putnu gripas vîrusaH5N1 jaunu mutâciju izveidoðanos Javîrusam tomçr rastos jauni paveidi, tasradîtu daudz lielâku risku cilvçkumasveida saslimðanaiPVO pârstâvis Hans Troedsons(Hans Troedsson) par veiktajiempçtîjumiem teicis: "Risks saglabâjas,tomçr iespçja, ka putnu gripaspandçmija nenovçrðami varçtu sâkties,vairs neðíiet tik pârliecinoða kâiepriekð" Tomçr pçtîjumu grupasvadîtâjs Hitoði Oðhitani (HitoshiOshitani) piebilda, ka nekâdâgadîjumâ nedrîkst novçrst uzmanîbuno ðîs slimîbas turpmâkas apkaroðanaspasâkumiemLîdz ðim Dienvidâzijâ no putnugripas miruði 56 cilvçki(Pçc wwwagra-netcom, 29062005)Çðanas paradumi ÍînâmainâsÍînas ekonomikas straujâ izaugsmeun urbanizâcija ietekmçjusi íînieðupârtikas patçriòa struktûru Saskaòâ ar21 AGROPOLS / NR 15 /AUGUSTS, 2005

EIROPAES ZIÒASAustrâlijas Lauksaimniecîbas unresursu ekonomikas biroja (ABARE)ziòojumu, Íînâ strauji pieaug gaïas,piena un jûras produktu patçriòð, jopatçrçtâji ar augoðiem ienâkumiemsâk lietot vairâk gaïas un pienaproduktu, bet mazâk - labîbasproduktuABARE informç, ka lîdz ðim Íînabija spçjîga adaptçt savu lauksaimniecîbupatçriòa struktûrasizmaiòâm, tomçr tagad, òemot vçrâstraujo pieprasîjuma pieaugumu un arîto, ka Íînas lauksaimniecîbas resursi irierobeþoti, aktualizçjas jautâjums pargaïas un piena produkcijas importapalielinâðanu Turklât analîtiíi uzsver:pat tad, ja Íîna spçs ar saviemresursiem apmierinât pieaugoðopieprasîjumu pçc gaïas un pienaprodukcijas, tai nâksies importçtvairâk lopbarîbas(Pçc wwwagra-netcom, 14072005)Notiks konference parlauksaimniecîbasperspektîvâm un stratçìijâmÐâgada 18 un 19 oktobrî Briselçnotiks konference Perspektîvas unstratçìijas lauksaimniecîbas un pârtikastirgû Pasâkumu organizç InformaeconomicsPlânots, ka konferencç tiks analizçtaglobâlâ un Eiropas lauksaimniecîba,lauksaimniecîbas preèu perspektîvasun tirgusSîkâk par ðo un arî citiem Informaeconomics pasâkumiem var izlasîtorganizâcijas mâjas lapâ internetâ -wwwinformaeconcom/calendar_2005htm(Pçc LOSP Briseles birojainformâcijas)Forums liellopu gaïasraþotâjiemEiropas Lopkopîbas produkcijasraþotâju asociâcija (EAAP) sadarbîbâar liellopu gaïas raþotâjiem izveidojusiforumu internetâ Tas domâtsinformâcijas apmaiòai un diskusijâmpar tematiem, kas saistîti ar liellopugaïas raþoðanuForuma mâjas lapas adreseinternetâ -wwwcattlenetworknet/forumhtm(Pçc LOSP Briseles birojainformâcijas)Kas notiek NVSUkraina kïûs par lielâko mieþueksportçtâjvalsti Melnâs jûrasreìionâUkrainas lauksaimniecîbaskonsultants UkrAgrConsult prognozç,ka valsts 2005-2006 gadâ kïûs parlielâko mieþu eksportçtâju Melnâsjûras reìionâ, kâ arî, iespçjams, parvienu no lielâkajâm lopbarîbas mieþueksportçtâjvalstîm pasaulç Tieklçsts, ka Ukraina ðajâ laika periodâvarçtu eksportçt 4 milj t mieþu Laigan ðîs prognozes ir visnotaïpozitîvas, tiek pieïauts, ka sâkotnçjieksporta apjoms varçtu bût mazs, jopieprasîjums pçc mieþiem tuvâkajânâkotnç kritîsies, tâdçjâdi samazinâsiesarî to cenaLielâko konkurenci Ukrainai paredzno ES dalîbvalstîm, kur gaidâmaismieþu eksports ir 3,3 milj t Bulgârijasdevums ðajâ ziòâ varçtu bût ap700 tûkst t, bet tas vçl var mainîties,novçrtçjot visus zaudçjumus, koradîjuðas ilgstoðâs lietavas SavukârtKrievijas mieþu eksporta apjomsnepârsniegs 800 tûkst t, kas irzemâkais pçdçjo 5 gadu laikâ Tam pariemeslu ir paðmâju patçriòapalielinâðanâs, mieþu sçjplatîbusamazinâðanâs, kâ arî valstî audzçtomieþu nekonkurçtspçjîgâ cena(Pçc wwwagra-netcom, 18072005)Krievijai sareþìîjumi ar iestâðanâsprocesu PTOKrievijai vçl daudz jâpaveic, lai tâvarçtu tikt uzòemta Pasaules Tirdzniecîbasorganizâcijâ (PTO),- tâKrievijas izredzes komentçja StefansJohanesons (Stefan Johannesson), parKrievijas iestâðanos PTO atbildîgâsdarba grupas vadîtâjs Viòð arî paudisbaþas par paðreizçjiem tâs attîstîbastempiem, lai spçtu izpildît PTOprasîbasKrievijas ekonomiskâs attîstîbas untirdzniecîbas ministrs Germans Grefslûdz PTO dalîbvalstu "sapratni unelastîgumu" attiecîbâ uz grûtîbâm, kasjâpârvar valstij, pârejot uz tirgusekonomiku tik îsâ laika periodâMinistrs arî apstiprinâja Krievijasapòemðanos neprasît pârejasperiodus, lai sasniegtu atbilstîbusvarîgiem PTO principiem(piemçram, sanitârâs un fitosanitârâsvienoðanâs) un izteica cerîbu, kavienoðanâs par Krievijas dalîbu PTOvarçtu tikt noslçgta PTO Ministrukonferencç Honkongâ decembrî(Pçc wwwagra-netcom, 01072005)Krievijâ palielinâsies valstskontrole alkohola sektorâKrievija ir pieòçmusi likumprojektu,kas valstij ïaus vairâk kontrolçtetilspirta un alkoholisko dzçrienuraþoðanu un tirdzniecîbu paðu mâjâsLikumprojektâ paredzçti daþâdipapildu pasâkumi, kas veicinâs valstskontroli ðajâ sektorâ, tâdçjâdipalielinâsies arî ieòçmumi, un augssaraþotâs produkcijas kvalitâte Tiekparedzçts, ka saruks nelegâlâ alkoholaîpatsvars tirgû, kâ arî mazo raþotâjuîpatsvars, jo likumprojektâ ietvertaprasîba pçc minimâlâ uzòçmumapamatkapitâla Degvîna raþotâjiem tasir noteikts 50 milj rubïu (apmçramLs 1 milj), bet pârçjo produkturaþotâjiem ðajâ sektorâ - 10 milj rubïu(apmçram Ls 200 tûkst) Tiks aizliegtaarî mâjâs brûvçta un destilçta alkoholatirdzniecîbaLikumprojekts paredz ieviestvienotu informâcijas sistçmu, kurâ bûspieejami dati par etilspirta un gatavâsprodukcijas raþoðanas apjomiem unkrâjumiem(Pçc wwwagra-netcom, 07072005)Krievijâ reìistrçti putnusaslimðanas gadîjumiAptuveni 300 putnu nobeiguðies nokâdas vçl paðlaik nenoskaidrotas slimîbasnomaïâ Suzdalkas ciematâ Novosibirskasreìionâ Pçc pirmâs informâcijas, koizplatîja atbildîgâs Krievijas amatpersonas,ðî slimîba ir putnu gripa, tomçrjau dienu vçlâk tika ziòots, ka patiesaisiemesls putnu bojâejai vçl navnoskaidrots Kâ iespçjamie cçloòi tikaminçti saindçðanâs ar ûdeni vai barîbu,Âzijas putnu mçris un jau pieminçtâputnu gripa Patiesais iemesls bûs zinâmsnedçïas laikâ pçc detalizçtâku analîþuveikðanasKrievijas Veselîbas ministrijaspârstâve Gaïina Lazikova izteikusies,ka paðlaik vçl nav zinâms, vai ðî slimîbair bîstama arî cilvçkam: "Saslimðanatika atklâta pirms 10 dienâm, un kopðtâ laika cilvçkiem, kas bijuði kontaktâar ðiem putniem, nav parâdîjuðiesnekâdi slimîbas simptomi"(Pçc wwwagra-netcom, 22072005)Sagatavojis Aleksejs Nipers,Imants Iesalnieks un MârîteGailîteAGROPOLS / NR 15 /AUGUSTS, 2005 22

LATVIJANOPIETNIE KRIKUMISâksies Sçjçjs-2005otrâs kârtas vçrtçðanaAugustâ notiks konkursa Sçjçjs-2005 otrajai kârtai izvirzîtosaimniecîbu vçrtçðana grupâs:· Lauksaimnieciskâ raþoðana;· Lauksaimnieku kooperâcija;· Zinâtne lauku attîstîbai;· Veiksmîgâkais jaunais agronoms;· Rîtdienas sçjçjs - mazpulksKonkursa otrajai kârtai izvirzîtas 22 saimniecîbas:· augkopîbâ - 8,· lopkopîbâ - 9· kooperâcijâ - 5Apakðgrupas Videi draudzîga attîstîba, Ekotûrisms, Videidraudzîgâ saimniekoðana un Dabas saimniecîba vçrtçs Videsministrijas pârstâvjiAr konkursa Sçjçjs-2005 nolikumu un otrâs kârtas dalîbniekusarakstu var iepazîties ZM mâjas lapâ wwwzmgovlv, sadaïâMinistrija/KonkursiZemkopîbas ministrijaCûkmena balvas izcîòaAS Latvijas valsts meþi (LVM) pasludina augustu parTîra meþa mçnesi un uzsâk sociâlu kampaòuNemçslo meþâ!Îpaðâ persona Cûkmens izsludinaCûkmena balvas izcîòuPar balvu varçs cînîties, iesûtot fotogrâfijas, kurâsattçlotas vissuðíîgâkâs un cûcîgâkâs vietas meþâ untâ tuvumâ - nelegâlas izgâztuves, atpûtas vietâs pçcpiknikiem un pasâkumiem brîvâ dabâ atstâtieatkritumi u tmlBalvu konkursa noslçgumâ pieðíirs pats Cûkmens -tâ bûs atzinîbas zîme, izgatavota îpaði ðimkonkursam Uzvarçtâjs saòems arî ìimenes piknikapiederumu komplektu no LVMFotogrâfijas konkursam lîdz 20 septembrim lûdzamsûtît uz e-pastu: cukmens@lvmlv vai arî pa pastu:Nemçslo meþâ!, Kristapa 30, Rîga, LV-1046Ikvienu vietu, ko kampaòas laikâ bûs pieteikuðiLatvijas iedzîvotâji, sakops L&T Hoetika âtrâsreaìçðanas vienîbaLatvijas valsts meþi23 AGROPOLS / NR 15 /AUGUSTS, 2005

LATVIJANOPIETNIE KRIKUMIÇrtâk abonçt!No rîta, atverot logu, jûs ieelpojietspirgto rîta gaisu Tad uzvelciet kâjâsmîkstas èîbiòas un râmâ kaía solîdodieties pie pastkastes pçc AgroPolaBet tur - tukðums!Lai pasûtîtu AgroPolu,zvaniet Dainai Vaboleipa tâlr 7553370 vai 9326999!Imanta Liepiòa zîmçjumsAgroPola cena,abonçjot redakcijâ:6 mçneðus - Ls 10,2612 mçneðus - Ls 17,4615 kârtas jautâjumiKonkurss “Agrozinis”1) Nâkamais AgroPola laidiens (Nr 16) iznâks:a) pçc divâm nedçïâm - augusta vidû;b) pçc mçneða - septembra sâkumâ;c) pçc pusotra mçneða - septembra vidûSalîdzinâjumâ ar 2004 gadu, ðogad íirðu raþa ES íirðu raþotâjvalstîs bûs:a) par 45% augstâka;b) tâda pati;c) par 45% zemâkaCûkmena balvu pieðíirs:a) par viscûcîgâkâs cûkas foto;b) par viscûcîgâkâ cilvçka foto;c) par viscûcîgâkâs vietas meþâ fotoKatra jautâjuma pareizo atbildi atzîmçjiet ar krustiòuJûsu atbildes uz “Agroziòa” 15 kârtas jautâjumiem gaidîsim lîdz 25 augustamTâs varat sûtît pçc izvçles:• pa pastu: konkursam “Agrozinis”,Struktoru ielâ 14, Rîgâ LV - 1039• pa faksu: 7541789 ar norâdi“Konkursam “Agrozinis””• elektroniski: ilze@LVAEIlv!Lûdzu izsûtiet atbildes laikusun neaizmirstiet norâdît savu vârdu, uzvârdu un adresi!14 kârtas pareizâs atbildes:1a; 2b; 3cInformatîvs lauku politikas biïetensIznâk divas reizes mçnesîNr 15 (207), augusts 2005Reìistrâcijas apliecîbas nr M 1051Abonçðanas indekss 2162ISSN 1407-8996wwwagropolslv© LATVIJAS VALSTS AGRÂRÂSEKONOMIKAS INSTITÛTSPÂRPUBLICÇÐANAS UN CITÇÐANASGADÎJUMÂ ATSAUCE OBLIGÂTAPar reklâmas materiâliem atbild reklâmasiesniedzçjsGALVENÂ REDAKTORE: Rûta BierandeREDKOLÇÌIJA: Andris Miglavs, Ilze Vabole,Ilze Bûmane, Ieva Jaunzeme, Inta Kârkliòa,Aleksejs Nipers, Ilze Zeimule - StepanovaMârketings: Daina Vabole, tâlr 7553370REDAKCIJAS PADOME: Andris Miglavs,Marìers Krams, Aivars Lapiòð, Mârtiòð Roze,Arvîds Ozols, Mârtiòð Cimermanis, IrinaPilvere, Andris Grâvîtis, Selva Ðulce, TomassKotoviès, Valters Bruss, Dzidra Kreiðmane,Jûlijs Beïavnieks, Klâra Paipala, ValdisDzenis, Mârtiòð Belickis, Òina Rakstiòa,Regîna TimbareOfsetiespiedumsIespiests tipogrâfijâ SIA “Nipo NT”Pçrnavas ielâ 47/3, Rîgâ, LV-1009Metiens 1500 eks 3 iespiedloksnesAdrese: Struktoru ielâ 14, Rîgâ, LV-1039Tâlr 7555213, 7553370, fakss 7541789E-pasts lvaei@lvaeilvPareizi atbildçjuði:I Zariòa (Trapene), V Dîcmane (Saldus), R Íevere (Meirâni), L Kvâðe(Virga), L Valaine (Stradi)