tukuma rajona teritorijas plānojums - Rīgas Plānošanas Reģions

IEVADSTUKUMA RAJONA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2007.-2019.TERITORIJAS IZMANTOŠANAS NOTEIKUMIRajona plānojuma uzdevums ir detalizēt reģiona plānojuma prasības unpamatnostādnes, un noteikt izmantošanas prasības tajās teritorijās, kas pārsniedz vienasvietējās pašvaldības robežas un ietekmes sfēru.Rajona plānojums nosaka galvenās vadlīnijas un prasības:• apdzīvojuma struktūras attīstībai, nosakot prasības apdzīvojuma centriem un tosasniedzamībai;• transporta infrastruktūras un maģistrālo inženierkomunikāciju tīkla attīstībai;• atvērtās telpas attīstībai, riska teritorijām un objektiem, īpaši aizsargājamāmdabas teritorijām un citām vērtībām.Teritorijas izmantošanas noteikumi ir Tukuma rajona teritorijas plānojumasastāvdaļa un ir saistoši, izstrādājot vietējo pašvaldību teritoriju plānojumus undetālplānojumus.Tukuma rajona teritorijas plānotā struktūra ir parādīta konceptuāli Telpiskāsstruktūras perspektīvā. Teritorijas plānojuma kartes kopā ar šiem, Tukuma rajonateritorijas izmantošanas noteikumiem ir galvenie plānojuma dokumenti, kas nosaka rajonateritorijas plānoto atļauto izmantošanu.Teritorijas izmantošanas noteikumos ir sniegtas vadlīnijas vietējo pašvaldībuteritoriju plānojumiem, kā arī definēti galvenie plānošanas principi atbilstoši Rīgas reģionateritorijas plānojuma un Eiropas telpiskās plānošanas politikas pamatnostādnēm.Rajona plānojums nenosaka konkrētus zemes izmantošanas veidus un nenosakaaprobežojumus atsevišķiem zemes gabaliem un teritorijām, jo tas ir vietējo pašvaldībuteritoriju plānojumu uzdevums.SIA “Reģionālie projekti”, 2007 4

1. NODAĻATUKUMA RAJONA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2007.-2019.TERITORIJAS IZMANTOŠANAS NOTEIKUMIVADLĪNIJAS ATTĪSTĪBAS PLĀNOŠANAITukuma rajona teritorijas plānojums nosaka galvenās vadlīnijas un principus:• Kā galvenās prioritātes ir jāizvirza iedzīvotāju dzīves kvalitātes paaugstināšana,mūsdienīgas tehniskās infrastruktūras attīstība, līdzvērtīga lauku teritorijuattīstība, daudzveidīgas ekonomiskās attīstības veicināšana;• Rajonā ir jāveido tāda telpiskās plānošanas politika, lai tiktu līdzsvarotiekonomiskās attīstības mērķi ar teritoriju ekoloģisko nestspēju, saglabājotkultūrvēsturiskās un dabas vērtības un vienlaikus nodrošinot sociālo attīstību uniedzīvotāju dzīves līmeņa celšanos;• Rajona teritorijas attīstība ir jāsaista ar sociālajiem aspektiem - rajona telpiskāstruktūra ietekmēs cilvēku dzīves un darba apstākļus, mobilitāti, noteikspieejamību visa veida pakalpojumiem, informācijai, veselības aprūpei, kultūraiun izglītībai;• Ir jāuzlabo rajona sasniedzamība, jāpaaugstina mobilitāte un jāattīsta saites arcitiem rajoniem un reģioniem gan Latvijā, gan kaimiņvalstīs;• Rajonā ir jāveic vietējo pašvaldību attīstības programmu un teritorijas plānojumuizstrādes koordinācija, ievērojot kopējos attīstības mērķus;• Jāveido pievilcīga dzīves vide un jārada labvēlīgi priekšnoteikumiuzņēmējdarbībai, nodrošinot līdzvērtīgas satiksmes un komunikācijas iespējasvisā rajona teritorijā;• Rajonā ir jāizstrādā koordinēta civilās aizsardzības pasākumu programma,trauksmes apziņošanas sistēma, jāveic paaugstināta riska teritoriju un objektuanalīze, nosakot apdraudējuma veidu, ietekmi un varbūtību biežumu.SIA “Reģionālie projekti”, 2007 8

TUKUMA RAJONA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2007.-2019.TERITORIJAS IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI1.1. Apdzīvojuma struktūraTukuma rajona apdzīvojuma struktūras attīstības priekšlikumi ir balstīti uz apbūvesmūsdienu attīstības tendencēm, ievērojot jau vēsturiski izveidojušos apdzīvojuma sistēmu.Apdzīvojuma struktūras attīstībā būtiska nozīme ir apdzīvoto vietu funkcionālajām saitēm untransportam.Apdzīvoto vietu izvietojumam Tukuma rajonā ir vairākas īpatnības, kas saglabāsiesarī turpmāk. Tukuma pilsēta atrodas Rīgas pilsētas aglomerācijas ārējā zonā. Nelielaisattālums (63 km) un ērtā satiksme veicina apstākli, ka pieejami galvaspilsētas pakalpojumi,darba vietas un izglītības iespējas. Sagaidāms, ka nākotnē šī ietekme saglabāsies, un pieaugotRīgas lomai, tā varētu arī pastiprināties.Rajona plānojuma uzdevums ir ievērtēt šo faktoru, lai veidotu optimālu apdzīvojumastruktūras modeli, kas atbilstu rajona attīstības interesēm.Rajona pašreizējo apdzīvojuma struktūru veido divas pilsētas - Tukums un Kandava,kā arī vairāk kā 140 dažāda lieluma ciemi, viensētu grupas un viensētas. Nākotnē navsagaidāms, ka veidosies vēl kāda pilsēta. Rajona teritorijas plānojumā ir parādīti galvenievēlamie Tukuma un Kandavas pilsētas apbūves attīstības virzieni.1.1.1.Vadlīnijas apdzīvojuma un urbāno teritoriju plānošanai1) Jāattīsta līdzsvarota apdzīvojuma sistēma, lai jebkurā rajona apdzīvotajā vietā būtunodrošināta optimāla sasniedzamība un līdzvērtīga pieeja pakalpojumiem.2) Jāveido daudzcentru (policentriska) hierarhiski pakārtota apdzīvojuma struktūra, nosakotkatras apdzīvotās vietas lomu un funkciju.3) Jāveicina tradicionālās apdzīvojuma struktūras saglabāšana un attīstība - revitalizējot unhumanitizējot esošās apdzīvotās vietas un izvairoties no nekvlalitatīvu jaunu apdzīvotovietu veidošanās un nekontrolētas izplešanās atvērtajā telpā.4) Jaunā apbūve pēc iespējas ir jākoncentrē esošo blīvi apdzīvoto vietu (pilsētu un ciemu)robežās, maksimāli izmantojot esošās apbūves teritorijas, inženiertīklus un transportainfrastruktūru.5) Jāuzlabo pilsētvides kvalitāte, nodrošinot pievilcīgu vidi gan iedzīvotājiem, ganinvestoriem, paredzot pietiekošas teritorijas rekreācijai un publiski pieejamai zaļajaizonai un ūdeņiem.6) Katras apdzīvotās vietas plānojumam ir jāveicina dzīves vides kvalitātespaaugstināšanās, sabalansējot iedzīvotāju intereses, ekonomiskās izaugsmes iespējas,dabas un kultūrvides aizsardzības prasības.7) Plānojot apdzīvoto vietu inženiertehnisko nodrošinājumu, ir jāmeklē inovatīvi un videidraudzīgi risinājumi un tehnoloģijas, lai taupītu energoresursus un samazinātu videspiesārņojumu.8) Jāpaaugstina lauku esošo apdzīvoto vietu dzīvotspēja un jāsaglabā raksturīgā laukuapdzīvojuma struktūra, stiprinot mazos lauku centrus – ciemus, kā ekonomiskās,sociālās un kultūras dzīves atbalsta punktus.9) Lauku centros ir jāuztur un jāattīsta pakalpojumi, jānodrošina nepieciešamāinženierinfrastruktūra, sakari un komunikāciju iespējas.10) Vietējo pašvaldību plānojumos ir jānosaka argumentētas ciemu (blīvi apdzīvoto vietu)robežas, neiekļaujot ciemu teritorijās lielus lauksaimniecības zemju, purvu un mežumasīvus.11) Plānojot jaunas mājokļu teritorijas (arī ārpus esošajām apdzīvotajām vietām), ir jānosakaprasības vides un ainavu aizsardzībai, jāparedz pievadceļi, visa nepieciešamā sociālā unSIA “Reģionālie projekti”, 2007 9

TUKUMA RAJONA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2007.-2019.TERITORIJAS IZMANTOŠANAS NOTEIKUMIinženierinfrastruktūra, kā arī jānodrošina optimālas sasniedzamības iespējas arsabiedrisko transportu.12) Plānojot jaunas apdzīvotās vietas, ir jāveido līdzsvars starp teritorijā izvietoto mājokļu,darba vietu un pieejamo pakalpojumu skaitu, paredzot teritorijas sabiedriska raksturaapbūvei, darījuma iestādēm, ražošanas attīstībai un tehniskai apbūvei, atbilstoši katrasapdzīvotās vietas specifikai.13) Jaunās dzīvojamās, sabiedriskās un darījumu iestāžu apbūves teritorijas nedrīkst izvietotcilvēku dzīvesvidei nelabvēlīgas ietekmes zonās (smaku, putekļu, trokšņu u.c.piesārņojuma zonās). Esošajās urbānajās teritorijās ir jāveic trokšņa samazināšanas uncitu negatīvo faktoru novēršanas pasākumi.14) Pilsētu domēm kopā ar kaimiņu pagastu padomēm un novadu domēm ir jāveic izpēte paroptimālo pilsētas apbūves telpisko attīstību, un jārezervē pilsētas attīstībai nepieciešamāsteritorijas.15) Vietējām pašvaldībām jāveic teritorijas plānojuma realizācijas monitorings, kā arījānosaka detālplānojumu realizācijas kārtība un termiņi, nosakot attīstītāja atbildību.16) Jāparedz pasākumi, kas nepieļautu vairāku apdzīvoto vietu apbūves saplūšanu. Īpašauzmanība jāvelta, lai novērstu vienlaidus lineārās apbūves joslu veidošanos gar valstsgalvenajiem autoceļiem.17) Nav pieļaujama jaunu mājokļu ciematu veidošana ārpus apdzīvotajām vietām, ja turnetiek nodrošināta visa nepieciešamā sociālā un inženiertehniskā infrastruktūra.1.1.2.Apdzīvojuma centriRajona teritorijas plānojuma uzdevums ir nodrošināt visā rajonā optimālu sociālo unsadzīves pakalpojumu pieejamību – izglītības iespējas, medicīniskos pakalpojumus,sabiedriskā transporta nodrošinājumu, kvalitatīvas satiksmes un sakaru iespējas. Atkarībā noiedzīvotāju skaita, funkcijām, piedāvātajiem pakalpojumiem un no transportģeogrāfiskānovietojuma, rajona plānojumā ir noteikts vēlamais apdzīvojuma centru iedalījums vairākoslīmeņos.Tukuma rajona teritorijas plānojumā noteikti šādi apdzīvojuma centri:• reģionālas nozīmes centrs - Tukuma pilsēta;• novadu nozīmes centri - Kandavas pilsēta, Jaunpils, Engure, Smārde,Lapmežciems, Slampe, Pūre;• vietējas nozīmes centri - Sēme, Zentene, Tume, Abavnieki, Vāne, Zante,Viesatas, Irlava, Lestene, Vienība, Matkule, Zemīte, Cēre, Milzkalne,Apšuciems.Pārējās apdzīvotās vietas, viensētas un viensētu grupas rajona plānojumā netiekanalizētas, jo tas ir vietējo pašvaldību teritorijas plānojuma uzdevums. Vietējos plānojumosir jānosaka minimālais pakalpojumu klāsts, lai šo apdzīvoto vietu iedzīvotājiem būtunodrošināta pieeja pamata izglītībai, pirmās nepieciešamības medicīniskajiempakalpojumiem, iespējas saņemt vismaz minimālo ikdienas pakalpojumu un preču klāstu, kāarī būtu nodrošinātas satiksmes iespējas līdz tuvākam lielākajam centram.Rajona plānojums atbalsta šo pārējo lauku apdzīvoto attīstību un paredz, ka nākotnētiem būs vietējās ekonomiskās attīstības atbalsta centru loma. Tie varēs piedāvātdaudzveidīgāku pakalpojumu klāstu, un darbosies kā nozīmīgs partnerības posms starppilsētām un laukiem. Taču katras konkrētās apdzīvotās vietas potenciāla izvērtēšana unlomas noteikšana ir vietējās pašvaldības kompetence.SIA “Reģionālie projekti”, 2007 10

TUKUMA RAJONA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2007.-2019.TERITORIJAS IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI• Rekreācijas teritorija;• Piejūras urbānā, rekreācijas un vides aizsardzības teritorija;• Piejūras tūrisma un vides aizsardzības teritorija;• Ražošanas un derīgo izrakteņu izstrādes teritorija;• Loģistikas un transporta pakalpojumu zona;• Jaukta mozaīkveida zemes izmantošana.Šīm specifiskajām attīstības zonām ir noteiktas to galvenās funkcijas, taču tasnenozīmē, ka tiek izslēgtas citas darbības. Katras konkrētās teritorijas atļautais izmantošanasveids ir precizējams un nosakāms vietējo pašvaldību plānojumos. Vienīgi konfliktu unpretrunu gadījumā, prioritāras būs šajos Teritorijas izmantošanas noteikumos norādītāsgalvenās funkcijas, un citas pakārtotās darbības tās nedrīkstēs apdraudēt.Pārējās, atvērtās telpas teritorijās rajona plānojumā netiek īpaši izdalītas un tajāsparedzēta jaukta, mozaīkveida zemes izmatošana ar daudzveidīgu saimniecisko darbību.Jebkurā teritorijā, neatkarīgi no to atrašanās kādā attīstības zonā, ir jāsabalansē videsaizsardzības un ekonomiskās attīstības intereses.1.3.1. Vadlīnijas atvērtai telpai - lauku teritorijām1) Jāizstrādā kultūrainavu aizsardzības un attīstības plāni, vietējo pašvaldību teritorijuplānojumos nosakot tās ainavas, kurām ir īpaša vēsturiskā, estētiskā un ekoloģiskānozīme. Vietējo pašvaldību plānojumos jāintegrē kultūrainavas, paredzot to aizsardzībuun radošu attīstību.2) Jāaizsargā kultūrvēsturiskās un ainaviskās vērtības, maksimāli saglabājot neapbūvētāsun neskartās dabas teritorijas.3) Jānodrošina vēsturiski, estētiski un ekoloģiski nozīmīgo kultūrainavu saglabāšana unuzturēšana, jāveic degradēto kultūrainavu atjaunošana un rekultivācija, jāuzstādaprasības būvprojektiem, lai tiktu veidota arhitektoniski augstvērtīga apbūve un tikturespektētas esošās vērtības.4) Maksimāli jāaizsargā un jāsaglabā Rīgas jūras līča piekraste kā nacionāla vērtība, kasizmantojama visas sabiedrības interesēs.5) Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos jānodrošina ūdeņu, mežu un ainavu publiskapieejamība, tie ir uzskatāmi par nacionālu vērtību, kuru attīstīšanā un saglabāšanā irieinteresēta visa sabiedrība. Nav pieļaujama publiskās teritorijas – upju, ezeru un jūraspiekrastes joslas iežogošana, apbūve un vides degradēšana. Publiskajiem ūdeņiem irjānodrošina brīva piekļūšana ik pa diviem īpašumiem vai vismaz 200 m, piekļūšanasrisinājumu nosakot detālplānojumā vai zemesgabala sadalīšanas projektā.6) Jāatbalsta ilgspējīgas lauksaimniecības attīstība, racionāli izmantojot vietējo pašvaldībulauksaimniecības zemju resursus un jāveido dažādotas un produktīvas lauku teritorijas,atbalstot lauku teritoriju iekšējo attīstību.7) Jāsaglabā vērtīgās lauksaimniecības teritorijas, paredzot tajās arī daudzveidīgusalternatīvus nodarbes veidus.8) Jāatbalsta vērtīgo augšņu aizsardzība, uzskatot tās par pamatu lauku attīstībai; jāveicpasākumi augsnes erozijas un piesārņojuma samazināšanai.9) Jāatbalsta lauku viensētu saglabāšana un attīstība zemnieku, piemājas saimniecību vaipašnodarbināto statusā.10) Jāizvairās no lauksaimniecības zemju un meža zemju transformēšanu citos zemesizmantošanas veidos bez pamatotas vajadzības, vienlaikus atbalstot neizmantotolauksaimniecības zemju resursu alternatīvu izmantošanu.11) Jāizstrādā integrētas stratēģijas un rīcības plāni kultūras mantojuma aizsardzībai unsaglabāšanai un jāveicina tā aktīvā iekļaušana ekonomiskajā attīstībā, jāatbalsta unSIA “Reģionālie projekti”, 2007 13

2. NODAĻATUKUMA RAJONA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2007.-2019.TERITORIJAS IZMANTOŠANAS NOTEIKUMIPRASĪBAS TERITORIJU IZMANTOŠANAIVisās teritorijās atļauts izmantot zemi, ēkas un būves saskaņā ar spēkā esošo vietējāspašvaldības teritorijas plānojumu un apbūves noteikumiem, kas izstrādāts likumdošanānoteiktajā kārtībā un nav pretrunā ar rajona teritorijas plānojuma vadlīnijām unpamatnostādnēm.Rajona teritorijas plānojums izvirza visām teritorijām šādus nosacījumus:• aizliegts izmantot zemi, ēkas un citas būves, nenovēršot esošo videspiesārņojumu;• aizliegts izmantot ēkas un citas būves, kas rada vides piesārņojumu;• aizliegts veikt būvniecību piesārņotajās teritorijās pirms nav veikta to teritorijusanācija un rekultivācija.2.1. Urbānās teritorijasRajona plānojumā ir noteiktas kompaktas urbānās (pilsētu un ciemu) teritorijas, kasietver visa veida apbūvi, tajā skaitā dzīvojamo apbūvi un visus tās funkcionēšanainepieciešamos apkalpes un inženierinfrastruktūras objektus, dabas un apzaļumotās teritorijas.2.1.1. Pilsētu apbūves teritorijasPilsētu apbūves teritorijas ir noteiktas, lai veicinātu pilsētu attīstību, ietverot visas tāsfunkcionēšanai nepieciešamās teritorijas.Atļautā izmantošanaPilsētu apbūves teritorijas ir jāizmanto, lai varētu izvietot dzīvojamo apbūvi, ražošanas,apkalpes, transporta un tehniskās infrastruktūras objektus, kā arī būtu sabiedrībai pieejamasdabas un apzaļumotās teritorijas.Vadlīnijas vietējo pašvaldību teritorijas plānojumiem1) Pilsētu apbūves teritoriju funkcionāls zonējums un detalizēta izmantošana ir jānosakavietējo pašvaldību - Tukuma un Kandavas pilsētu teritorijas plānojumos.2) Jāparedz transporta infrastruktūras attīstība.3) Jāparedz teritorijas sabiedriska rakstura objektiem.4) Jānodrošina inženierapgāde un visas nepieciešamās normatīvajos aktos noteiktāsinženierkomunikācijas.5) Ielu, ceļu, auto stāvlaukumu izbūve jāveic atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajiemparametriem, paredzot ielu apgaismojumu, lietus ūdeņu savākšanas sistēmasu.c.labiekārtojumu.6) Jānodrošina sabiedrībai pieejamas zaļās un rekreācijas teritorijas, pieeja publiskajiemūdeņiem.7) Pilsētu teritorijās jaunveidojamā zemes gabala minimālā platība ir 600 m 2 .8) Tehniskās apbūves teritorijās, inženiertehnisko komunikāciju objektu un inženiertehniskāsapgādes tīklu un būvju teritoriju minimālā zemes gabala platība jāpieņem atkarībā nokonkrētā objekta specifikas.SIA “Reģionālie projekti”, 2007 16

TUKUMA RAJONA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2007.-2019.TERITORIJAS IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI9) Veidojot jaunas apbūves teritorijas jāparedz centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijassistēmas ierīkošana, pēc iespējas pieslēdzoties pilsētas tīkliem.2.1.2. Ciemu apbūves teritorijasRajona plānojuma izpratnē ciems ir lauku apdzīvotā vieta ar koncentrētu apbūvi unnoteiktu pastāvīgo iedzīvotāju skaitu.Ciemu apbūves teritorijās ir jānodrošina pietiekošs pakalpojumu klāsts, modernokomunikāciju tehnoloģiju pieejamība un iespējas uzņēmējdarbības attīstībai.Rajona plānojums nosaka, ka ciemu apbūves teritorijas ir jāveido pēc iespējaskompaktas. Tur jāizvieto dzīvojamā apbūve, ražošanas, apkalpes, sociālās un tehniskāsinfrastruktūras objekti, kā arī jānodrošina dabas un apzaļumotās teritorijas rekreācijai, ielu unpiebraucamo ceļu tīkls ar atbilstošiem tehniskiem parametriem.Lēmumu par konkrētu apdzīvoto vietu ieskaitīšanu ciemu kategorijā pieņem katravietējā pašvaldība likumdošanā noteiktajā kārtībā. Lauku apdzīvoto vietu - ciemu robežas irjānosaka un jāprecizē vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos.Atļautā izmantošana1) Ciemu apbūves teritorijas ir jāizmanto galvenokārt dzīvojamās apbūves, ražošanasobjektu, pakalpojumu, apkalpes un transporta infrastruktūras objektu būvniecībai.2) Esošo ciemu teritorijās jaunveidojamā zemes gabala rekomendējamā minimālā platība ir1200 m 2 .3) Veidojot jaunas dzīvojamās apbūves teritorijas ārpus esošajām apdzīvotajām vietāmrekomendējamā jaunveidojamā zemes gabala minimālā platība ir 2500 m 2 .4) Mežaparka apbūvei rekomendējamā jaunveidojamā zemes gabala minimālā platība ir4000 m 2 .5) Tehniskās apbūves teritorijās inženiertehnisko komunikāciju objektu, inženiertehniskāsapgādes tīklu un būvju teritorijām minimālā jaunveidojamā zemes gabala platībajāpieņem atkarībā no konkrētā objekta specifikas;6) Ciemu apbūves teritoriju attīstība un plānošana jāveic ievērojot šādus nosacījumus:• jānodrošina apbūves teritorijas ar visām normatīvajos aktos noteiktajāminženierkomunikācijām – energoapgādi, centralizētu ūdensapgādes un kanalizācijassistēmu, lietus ūdeņu savākšanu no ielām;• jāparedz ielu un ceļu tīkls ar normatīvajiem aktiem atbilstošiem parametriem;• jāparedz teritorijas sabiedriskiem un apkalpes objektiem;• jāpredzedz zaļās teritorijas un pieeja publiskajiem ūdeņiem.Vadlīnijas vietējo pašvaldību teritorijas plānojumiem1) Izstrādājot vietējo pašvaldību teritorijas plānojumus ir nepieciešams izvērtēt un izmantotjau esošas apdzīvojuma struktūras potenciālu, veikt tās sīkāku detalizāciju, nosakotpotenciālos pakalpojumu centrus.2) Visām Tukuma rajona pašvaldībām teritorijas plānojumu ietvaros ir jāizstrādā ciemuteritoriju plānojumi detalizētākā mērogā, nosakot plānoto (atļauto) izmantošanu unizstrādājot detalizētus apbūves noteikumus.3) Vietējo pašvaldību teritoriju plānojumos ir jānosaka ciemu apbūves teritoriju robežas,neiekļaujot nepamatoti lielas mežu un lauksaimniecības zemju teritorijas.4) Jaunā apbūve pēc iespējas ir koncentrējama jau esošo ciemu robežās.5) Pašvaldību teritorijas plānojumos ir jānosaka katra ciema apbūves teritorijasfunkcionālais zonējums un pakalpojumu struktūras attīstība.6) Nav pieļaujama jaunu dzīvojamās apbūves teritoriju plānošana gar galvenajiem valstsceļiem.SIA “Reģionālie projekti”, 2007 17

TUKUMA RAJONA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2007.-2019.TERITORIJAS IZMANTOŠANAS NOTEIKUMIAtļautā izmantošanaTehniskās infrastruktūras objekti un būves, kas nepieciešamas to funkciju nodrošināšanai.Vadlīnijas vietējo pašvaldību teritorijas plānojumiem1) Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumus ir jāprecizē notekūdeņu attīrīšanas iekārtu,artēzisko aku, katlu māju, atkritumu izgāztuvju, mazo hidroelektrostaciju u.c.inženiertehnisko objektu atrašanās vietas.2) Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos ir jānosaka un jāprecizē inženiertehniskoobjektu aizsargjoslas saskaņā ar Aizsargjoslu likumu.3) Pašvaldībām ir jāveic piesārņojuma avotu uzskaite atbilstoši likumam “Parpiesārņojumu”.4) Vietējo pašvaldību plānojumos ciemu teritorijās ir jārezervē teritorijas centralizētāmūdens ņemšanas vietām, attīrīšanas iekārtām un citiem perspektīvā nepieciešamajieminženiertehniskajiem objektiem.2.3. Transporta infrastruktūraRajona plānojums nosaka nacionālas, reģionālas un rajona nozīmes transportainfrastruktūras objektus.Teritorijas plānojumā tās definētas kā transporta infrastruktūras objektu teritorijas.Kartēs tās parādītas tikai kā elementi, atbilstoši rajona plānojuma mēroga noteiktībai. Vietējopašvaldību plānojumos transporta infrastruktūras objektu teritorijās tiek ieskaitītas arī ceļu undzelzceļu nodalījuma joslas.Tukuma rajona teritorijas plānojumā ir parādīti nozīmīgākie rajonā esošie transportainfrastruktūras elementi un objekti: autoceļi, dzelzceļi, lidlauki, ostas, dzelzceļa stacijas unautoostas. Plānojums paredz arī jaunu veloceliņu trašu veidošanu atbilstoši perspektīvajāmEiroVelo trasēm.Rajona plānojumā konceptuāli parādīti arī perspektīvie izpētes stadijā esošietransporta mezgli un satiksmes pārvadi un tiem rezervētās teritorijas, kas jāprecizē vietējopašvaldību teritorijas plānojumos.2.3.1. AutoceļiAtbilstoši Rīgas reģiona plānojuma pamatnostādnēm, Tukuma rajona teritorijasplānojumā ir izdalīti starptautiskas nozīmes, starpreģionālas nozīmes, reģionālas nozīmes unrajona nozīmes autoceļi un to perspektīvās trases.Lai perspektīvā nodrošinātu ceļu drošu funkcionēšanu un apkalpi, rajona plānojumā irnoteikta 100 m aizsargjosla gar pašreizējiem valsts galvenajiem autoceļiem.Autoceļu parametri ir jānosaka saskaņā ar likumu “Par autoceļiem” un “Valsts ceļuaizsardzības noteikumiem”, kā arī projektēšanas normatīviem. Aizsargjoslu parametri unaprobežojumi ir jānosaka saskaņā ar “Aizsargjoslu likumu” un ar 10.04.2001. LR MKnoteikumiem Nr. 162 “Autoceļu aizsargjoslu noteikšanas metodika”.Tukuma rajona autoceļu tīklu veidos šādi autoceļi:1) Valsts galvenie autoceļi – perspektīvā starptautiskas nozīmes automaģistrāles:A10 Rīga – Ventspils, kas ir Eiropas (E) ceļa trases E22 posms, VIA Baltica Rietumusavienojums un Trans-Eiropas autoceļu tīkla (TEN-T) Austrumu-Rietumu koridora posmsA9 Rīga – Skulte – Liepāja.SIA “Reģionālie projekti”, 2007 19

TUKUMA RAJONA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2007.-2019.TERITORIJAS IZMANTOŠANAS NOTEIKUMIRajona teritorijas plānojums paredz, ka iespējama pašreizējo valsts galveno autoceļu A10 unA9 attīstību, rekonstruējot tos par ātrgaitas automaģistrālēm.2) Valsts 1.šķiras autoceļi – perspektīvā kā starpreģionālas nozīmes ceļi:P131 Tukums-Ķesterciems-Mērsrags-Kolka – perspektīvā starpreģionālas nozīmes autoceļš,3) Valsts 1.šķiras autoceļi – perspektīvā kā starpreģionālas un reģionālas nozīmes ceļi:P128 Sloka-Talsi,P98 Jelgava (Tušķi)-Tukums,P104 Tukums-Auce-Lietuvas robeža (Vītiņi),P121 Tukums-Kuldīga,P109 Kandava-Saldus,P130 Līgas-Kandava-Veģi.4)Valsts otrās šķiras autoceļi - perspektīvā kā reģionālas vai rajona nozīmes ceļi:V1101, V1153, V1261, V1364, V1402, V1428, V1429, V1430, V1431, V1432, V1433, V1434,V1435, V1436, V1437, V1439, V1440, V1441, V1442, V1443, V1444, V1445, V1446, V1447,V1448, V1449, V1450, V1451, V1452, V1453, V1454, V1455, V1457, V1458, V1459, V1460,V1461, V1462, V1463, V1464, V1465, V1472, V1474, V1475, V1476, V1478, V1479, V1480,V1481, V1482, V1484, V1485, V1486, V1487, V1488, V14895) Pašvaldības ceļi - perspektīvā kā rajona nozīmes vai vietējas nozīmes ceļi:Pašvaldības ceļi tiek parādīti vietējo pašvaldību teritoriju plānojumos, kur tiem noteiktaaizsargjosla un nodalījuma josla, kas atbilstoši kartes mērogam parādīta arī grafiski.6) Ainaviski un kultūrvēsturiski nozīmīgi ceļu posmi:Rajona plānojumā ir izdalīti ainaviski un kultūrvēsturiski nozīmīgie ceļa posmi ar mērķisaglabāt kultūrvēsturiskās ainavas kā priekšnoteikumu tūrisma attīstībai. Atsevišķu ceļaposmu rekonstrukcija, tai skaitā paplašināšana, iztaisnošana jāveic, lai neiznīcinātu vērtīgasdabas un kultūrainavas.7) Rekonstruējamie prioritārie autoceļi:Rajona plānojumā ir noteikti prioritārie rekonstruējamie (asfaltējamie) autoceļu posmi.8)Parespektīvās autoceļu trases un satiksmes pārvadi:Rajona plānojumā konceptuāli ir parādīta Tukuma pilsētas perspektīvā apvedceļa trase. Tāsdetalizācija un izpēte veicama priekšizpētes projektos un Tumes pagasta plānojumā.Rajona plānojums paredz autoceļa P121 rekonstrukciju, tālākā perspektīvā - izpēte par iespējāmizbūvēt jaunu ātrgaitas autoceļu.Atļautā izmantošana1) Transporta infrastruktūra - valsts autoceļi un pašvaldību ceļi, ielu, piebraucamie ceļi,laukumi un ar tiem saistītās būves.2) Auto stāvlaukumi.3) Autoosta.4) Inženiertehnisko komunikāciju objekti.5) Inženiertehniskās apgādes tīkli un būves.6) Degvielas uzpildes stacijas un ceļu apkalpes infrastruktūras objekti.SIA “Reģionālie projekti”, 2007 20

TUKUMA RAJONA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2007.-2019.TERITORIJAS IZMANTOŠANAS NOTEIKUMIVadlīnijas vietējo pašvaldību plānojumiem1) Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos ir jāparāda iekšējā transporta shēma un ceļutīkls, paredzot iekšējos paralēlos ceļus, lai samazinātu pieslēgumu un krustojumu skaituar valsts galvenajiem ceļiem, piemērojot pieslēgumu pakāpenības principu.2) Vietējo pašvaldību plānojumos ir jāparāda blīvi apdzīvoto vietu (pilsētu un ciemu) ielutīkls atbilstošā mērogā, norādot to kategoriju un prasības tehniskajiem parametriem.3) Apbūvi jāplāno tādā attālumā no autoceļiem, kas neprasa papildus pasākumusaizsardzībai pret autotransporta radīto troksni, izplūdes gāzēm un citu negatīvo ietekmi.4) Jaunveidojamajās apbūves teritorijās, kur nav izveidota ielu infrastruktūra, izstrādājotdetālplānojumus ir jāparedz teritorija ielām, piebraucamajiem ceļiem un laukumiem.5) Vietējo pašvaldību plānojumos ir jādetalizē un jārezervē tās teritorijas, kurās rajonaplānojums paredz transporta infrastruktūras izbūvi un rekonstrukciju.6) Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos EiroVelo maršruti un vietējo pašvaldībuizstrādātie velosipēdu maršruti ir jāintegrē kopējā tūrisma infrastruktūras unpakalpojumu tīklā, nodrošinot naktsmītnes, stāvlaukumus, velosipēdu nomas un remontapakalpojumus.7) Rekonstruējot A9 un A10 par ātrgaitas automaģistrālēm, iekļaujami pasākumi dzīvniekumigrācijas ceļu nodrošināšanai un trokšņa mazināšanai.2.3.2. DzelzceļšRajona teritorijas plānojumā ir izdalīti dzelzceļi, to trases un infrastruktūras objekti,lai nodrošinātu to drošu funkcionēšanu un apkalpi. Dzelzceļu attīstības pamatā jābūtinfrastruktūras un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai.Dzelzceļš, kā videi draudzīgāks un drošāks transporta veids, ir arī alternatīvaautotransportam. Atjaunojot pasažieru satiksmi, tiks samazināts ceļā pavadāmais laiks unatslogoti autoceļi. Galvenais uzdevums ir dzelzceļa infrastruktūras modernizēšana unuzlabošana. Lai optimizētu pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu un tos saskaņotu arautobusu maršrutiem, ir jāveido vienots tīkls.Tukuma rajonu šķērso dzelzceļa līnijas Jelgava-Tukums2-Ventspils, ar elektrificētoposmu Rīga-Tukums2, un dzelzceļa līnija Jelgava-Liepāja.Stratēģiskās (valsts) nozīmes dzelzceļa infrastruktūrā ietilpst dzelzceļa infrastruktūrasiecirkņi Tukums2-Ventspils, Jelgava- Tukums, Torņakalns-Tukums2 un Jelgava-Liepāja.Rajona plānojums neparedz jaunu dzelzceļa līniju izveidi.Dzelzceļa trašu aizsargjoslu parametrus un aprobežojumus nosaka “Aizsargjoslulikums” un MK Noteikumi Nr. 457 “Dzelzceļa aizsargjoslu noteikšanas metodika”. Rajonaplānojumā dzelzceļa trašu teritorijas parādītas tuvinātā mērogā.Atļautā izmantošana1) Dzelzceļa infrastruktūra - sliežu ceļi, laukumi, dzelzceļa stacijas, pieturas un ar tiemsaistītās būves.2) Transporta pakalpojumi un loģistika - noliktavas, pievedceļi.3) Inženiertehnisko komunikāciju objekti.4) Inženiertehniskās apgādes tīkli un būves.Vadlīnijas vietējo pašvaldību plānojumiem1) Vietējo pašvaldību plānojumos ir jāprecizē dzelzceļa trašu teritorijas, tajās esošieinfrastruktūras objekti.2) Vietējo pašvaldību plānojumos ir jāparedz aizsardzības pasākumi starp dzelzceļu undzīvojamo apbūvi.SIA “Reģionālie projekti”, 2007 21

TUKUMA RAJONA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2007.-2019.TERITORIJAS IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI3) Vietējo pašvaldību plānojumos ir jāprecizē un jāparāda dzelzceļa aizsargjoslas, konosaka saskaņā ar Aizsargjoslu likumu un metodiku aizsargjoslu noteikšanai.2.3.3. Autoostas, dzelzceļa stacijas, lidlauki, mazās ostasRajona teritorijas plānojums paredz saglabāt visas funkcionējošās autoostas undzelzceļa stacijas. Veidojoties jaunām apdzīvotajām vietām un pieaugot pasažieru plūsmai,var rasties nepieciešamība pēc jaunām pasažieru autobusu un dzelzceļa pieturām.Rajona plānojumā ir parādīta Tukuma lidlauka teritorija. Lidlauka teritoriju navatļauts transformēt citos zemes izmantošanas veidos.Rajona plānojums paredz attīstīt Engures ostu kā jahtu ostu.Atļautā izmantošana1) Sabiedriskā transporta infrastruktūra un ar tiem saistītās apkalpes funkcijas.2) Inženiertehnisko komunikāciju objekti.3) Inženiertehniskās apgādes tīkli un būves.4) Transporta pakalpojumi un loģistika - noliktavas, pievedceļi.Vadlīnijas vietējo pašvaldību plānojumiem1) Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos ir jāparāda autoostas, autobusu pieturas undzelzceļa stacijas un pieturas.2) Vietējo pašvaldību teritoriju plānojumos ir jāuzrāda un jāprecizē dzelzceļa nodalījumajoslas un tajās izvietotās elektroapgādes un sakaru kabeļu līnijas.3) Vietējo pašvaldību plānojumos jāprecizē lidlauka teritorijas robežas, tajā esošieinfrastruktūras objekti un jāparāda aizsargjoslas un trokšņu zonas.4) Plānojot attīstību Tukuma lidlaukam piegulošajās teritorijās, ir jāievērtē potenciālātrokšņa zona.5) Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos jāparāda mazo ostu teritoriju robežas, tajāesošie infrastruktūras objekti.2.4. Inženiertehniskās komunikācijasLai nodrošinātu visu apbūves teritoriju inženiertehnisko apgādi, komunikācijuaizsardzību, drošu ekspluatāciju, rajona teritorijas plānojums nosaka visu galvenoinženiertehnisko tīklu un objektu izvietojumu. Rajona plānojums nosaka nacionālas nozīmes,reģionālas nozīmes un rajona nozīmes infrastruktūras objektus.Teritorijas plānojumā tās definētas kā tehniskās apbūves teritorijas, taču atbilstošimēroga noteiktībai, kartēs grafiski parādītas tikai kā elementi. Vietējo pašvaldībuplānojumos komunālās un tehniskās apbūves teritorijās tiek ieskaitītas arī tās teritorijas, kassaistītas ar infrastruktūras objektu apkalpi - sadales stacijas, transformatoru punkti u.c.2.4.1. Elektropārvades līnijasRajona teritorijas plānojumā parādītas 110 kV elektropārvades gaisvada līnijas unaugstsprieguma sadales stacijas. 110 kV gaisvadu līniju aizsargjoslu parametrus unaprobežojumus nosaka “Aizsargjoslu likums” un MK Noteikumi Nr. 415 “Ekspluatācijasaizsargjoslu gar elektriskajiem tīkliem noteikšanas metodika”.SIA “Reģionālie projekti”, 2007 22

TUKUMA RAJONA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2007.-2019.TERITORIJAS IZMANTOŠANAS NOTEIKUMIVadlīnijas vietējo pašvaldību plānojumiem1) Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos jāprecizē maģistrālo 110 kV elektropārvadesgaisvadu līnijas, augstsprieguma sadales stacijas un to aizsargjoslas.2) Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos jāparāda 20 kV elektropārvades līnijuizvietojums, transformatoru apakšstacijas un to aizsargjoslas.3) Jāveicina EPL izvietošana kompakti transporta koridoros gar ceļiem un ielām, ciktāl topieļauj drošības apsvērumi.2.4.2. Sakaru līnijasRajona teritoriju šķērso daudzi sakaru kabeļi un gaisvadu līnijas. Tukuma rajonateritorijas plānojumā tiek parādīts tikai maģistrālo sakaru līniju un objektu izvietojums.Sakaru līniju un objektu aizsargjoslu parametrus un aprobežojumus tajos nosakasaskaņā ar Aizsargjoslu likumu un MK noteikumiem nr.61 “Ekspluatācijas aizsargjoslu garsakaru līnijām noteikšanas metodika”.Vadlīnijas vietējo pašvaldību plānojumiemVietējo pašvaldību plānojumos jāprecizē maģistrālo sakara līniju un objektu un jāparādapārējo sakaru līniju un objektu izvietojums un to aizsargjoslas, atbilstoši vietējas pašvaldībasteritorijas plānojuma izstrādes precizitātei.2.4.3. Gāzes vadu trasesRajona teritorijas plānojumā parādītas esošās un perspektīvās maģistrālo gāzes vadutrases.Tukuma rajona teritoriju šķērso maģistrālais augstspiediena gāzes vads.Rajona teritorijas plānojums paredz, ka perspektīvā ar dabas gāzi tiks nodrošinātaTukuma pilsēta, izbūvējot maģistrālo vidēja spiediena gāzes vadu līdz Tukumam un tālāklīdz Apšuciemam un Engurei.Gāzes vadu trašu aizsargjoslu parametrus un aprobežojumus tajās nosakaAizsargjoslu likums un MK noteikumi nr.413 “Ekspluatācijas aizsargjoslu ap gāzes vadiem,gāzes noliktavām un krātuvēm noteikšanas metodika”.Vadlīnijas vietējo pašvaldību plānojumiem1) Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos jārezervē teritorijas perspektīvo maģistrālogāzes vadu izbūvei.2) Vietējo pašvaldību plānojumos jāprecizē gāzes vadu izvietojums, kā arī jāparādaaizsargjoslas atbilstoši plānojuma mērogam.2.4.4 Mazās hidroelektrostacijasRajonā pašlaik darbojas 7 mazās hidroelektrostacijas - Viesatu HES, Mazkrāču HES,Šlokenbekas HES, Bikstupes HES, Bišpēteru HES, Sēmes dzirnavu HES un Rideļu HES.Ņemot vērā, ka saskaņā ar MK noteikumiem nr.27 „Noteikumi par upēm (upjuposmiem), uz kurām zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunothidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkādus mehāniskus šķēršļus” Abava, Amula,Imula, Bebrupe, Vēdzele, Viesata, Slocene ir iekļautas to upju sarakstā, uz kurām aizliegtajaunu HES būvniecība, Tukuma rajonā jaunas mazās HES netiek plānotas.SIA “Reģionālie projekti”, 2007 23

TUKUMA RAJONA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2007.-2019.TERITORIJAS IZMANTOŠANAS NOTEIKUMIVadlīnijas vietējo pašvaldību plānojumiem1) Vietējo pašvaldību plānojumos jāparāda esošās mazās hidroelektrostacijas un toaizsargjoslas.2) Vietējo pašvaldību plānojumos ir jānosaka applūšanas riska teritorijas mazo HESdambju pārraušanas gadījumā.2.5. Ražošanas teritorijasTukuma rajona teritorijas plānojums paredz attīstīt ražošanu, kas orientēta uz galaproduktu ar augstu pievienoto vērtību. Perspektīvajām ražošanas attīstības teritorijas ir jābūtmaksimāli koncentrētām, nodrošinātām ar inženiertīkliem un transporta infrastruktūru, unkur ražošana nebūtu konfliktā ar dabas aizsardzības vai tūrisma attīstības mērķiem. Šajāsteritorijās ir atļauts izmantot zemi plaša profila ražošanas uzņēmumu un ar to saistītāsinfrastruktūras ierīkošanai, tajā skaitā derīgo izrakteņu ieguvei un pārstrādei, neizslēdzot arīcitus zemes izmantošanas veidus - lauksaimniecību, mežsaimniecību.Rajona plānojuma grafiskajā daļā ir parādītas esošās ražošanas teritorijas ar platībuvirs 1 ha, kas atrodas ārpus apdzīvotajām vietām.Tukuma rajona teritorijas plānojumā kā ražošanas un derīgo izrakteņu izstrādesteritorija tiek noteikta Cēres smilts un grants karjera teritorija, kur notiek derīgo izrakteņuizstrāde un būvmateriālu ražošana.Pārējās ražošanas teritorijas ir nosakāmas un precizējamas vietējo pašvaldībuplānojumos.Vadlīnijas vietējo pašvaldību plānojumiem1) Ražošanas teritorijas un to robežas tiek precizētas un uzrādītas vietējo pašvaldībuplānojumos.2) Pēc iespējas jāparedz jau esošo ražošanas zonu racionāla izmantošana - revitalizācija unattīstība.3) Jāparedz buferzona starp ražošanas un dzīvojamās apbūves teritorijām.4) Plānojot jaunas ražošanas teritorijas, transporta infrastruktūra jāplāno tā, lai netiktušķērsotas dzīvojamās apbūves teritorijas un apdzīvoto vietu centri.2.6. Derīgo izrakteņu atradnesTukuma rajona plānojumā ir parādītas nacionālas nozīmes izmantojamās unperspektīvās derīgo atradņu teritorijas - Cēres smilts un grants atradne.Tukuma rajona teritorijā nav derīgo izrakteņu atradnes ar reģionālu nozīmi.2.6.1. KarjeriRajona teritorijas plānojumā ir parādīti nacionālas nozīmes detīgo izrakteņi karjeri unnozīmīgākie ekspluatējamie derīgo izrakteņu ieguves karjeri, kuru platība ir lielāka par 10ha.Atļautā izmantošana1) Derīgo izrakteņu ieguve un izstrāde.2) Pēc karjeru izstrādes un to teritoriju rekultivācijas var veikt zemes transformāciju citoszemes izmantošanas veidos.SIA “Reģionālie projekti”, 2007 24

TUKUMA RAJONA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2007.-2019.TERITORIJAS IZMANTOŠANAS NOTEIKUMIVadlīnijas vietējo pašvaldību plānojumiem1) Vietējo pašvaldību plānojumos ir jāparāda visi derīgo izrakteņu karjeri, nosakot topašreizējo statusu.2) Izstrādātajiem un pamestajiem karjeriem ir jāizstrādā rekultivācijas projekti.3) Plānojot jaunus derīgo izrakteņu ieguves karjerus ir jāizstrādā transporta shēma, lainovērstu iespējamo negatīvo ietekmi uz apdzīvojumu.2.6.2. Derīgo izrakteņu atradnesTukuma rajona teritorijas plānojumā ir parādītas nacionālas nozīmes derīgo izrakteņuatradnes, kā arī visas izmantojamās un perspektīvās smilts-grants, māla, dolomīta unģipšakmens derīgo izrakteņu iegulu un atradņu teritorijas, kas lielākas par 10 ha, kūdrasderīgo izrakteņu iegulu un atradņu teritorijas, kas lielākas par 50 ha.Atļautā izmantošana1) Derīgo izrakteņu atradņu teritorijās prioritāte ir derīgo izrakteņu ieguve, ja tas navpretrunā ar dabas aizsardzības interesēm.2) Derīgo izrakteņu ieguvi drīkst uzsākt atbilstoši likumam “Par zemes dzīlēm” un MKnoteikumiem nr.448 „Noteikumi par valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnēm un toizmantošanas kārtību, valsts nozīmes derīgo izrakteņu izmantošanas kārtību, kā arīzemes dzīļu izmantošanas atļauju vai licenču izsniegšanas konkursa vai izsoles kārtību”,MK noteikumiem nr.449 „Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgoizrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas, kā arī ģeoloģiskās informācijas izmantošanasvispārīgā kārtība”.3) Pēc derīgo izrakteņu atradņu izstrādes, to teritorijas ir jārekultivē.Vadlīnijas vietējo pašvaldību plānojumiemVietējo pašvaldību teritorijas plānojumos jāprecizē derīgo izrakteņu iegulu un atradņuteritorijas un jānosaka katras teritorijas izmantošana atbilstoši rajona plānojumam.2.6.3.Pazemes ūdeņu resursiLai aizsargātu un saglabātu rajona dzeramā ūdens krājumus, Tukuma rajonaplānojumā parādītas izpētītās pazemes ūdeņu atradnes Tukuma un Kandavas pilsētai.Kopumā pazemes ūdeņi Tukuma rajonā ir samērā labi aizsargāti no piesārņojumainfiltrācijas, tādēļ tajā nav jānodrošina bakterioloģiskā aizsargjosla. Lai novērstuūdensgūtnēs un urbumos ūdens ķīmiskā piesārņojuma iespējas, Valsts investīcijuprogrammas “800+” ietvaros ir veikta ūdensapgādes avotu izpēte, ekspluatācijai pieejamokrājumu izvērtēšana un ūdensapgādes avotu tehniskā izpēte un aprēķināta ķīmiskāaizsargjosla Tukuma pilsētas ūdensgūtnei un Kandavas pilsētas ūdensgūtnei.Vadlīnijas vietējo pašvaldību plānojumiem1) Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos ir jāparāda centralizētās ūdensapgādesūdensgūtnes un artēziskie urbumi, kā arī jānosaka un jāparāda to aizsargjoslas.2) Vietējo pašvaldību plānojumos ir jāparāda slēdzamie un tamponējamie urbumi.SIA “Reģionālie projekti”, 2007 25

TUKUMA RAJONA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2007.-2019.TERITORIJAS IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI2.7. Lauksaimniecības teritorijasViens no galvenajiem resursiem un priekšnosacījumiem lauksaimniecības attīstībai irlauksaimnieciski izmantojamā zeme, tādēļ ir nepieciešams saglabāt vērtīgākāslauksaimniecībā izmantojamās zemes, novēršot to aizaugšanu ar mežu, augsnes eroziju undegradāciju.Tukuma rajona plānojums nosaka, ka jāattīsta videi draudzīgas aktivitātes, zemesresursu racionāla izmantošana, lauku vides efektīva apsaimniekošana, lai nodrošinātu rajonazemes resursu, vides un arī kultūras ainavu aizsardzību un saglabāšanu, kā arī jāatbalsta unjāveicina ar lauksaimniecību saistītā pētniecība un selekcija.Rajona plānojumā ir īpaši izdalītas nacionālas nozīmes īpaši vērtīgās lauksaimniecībāizmantojamās zemes un reģionālas nozīmes lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Grafiskikartē parādītas tikai nacionālas nozīmes lauksaimniecības zemes.2.7.1. Nacionālas nozīmes īpaši vērtīgās lauksaimniecībā izmantojamās zemesNacionālas nozīmes īpaši vērtīgās lauksaimniecībā izmantojamās zemes tieknoteiktas, lai saglabātu vērtīgākos lauksaimniecības zemju resursus saskaņā ar MK“Noteikumos par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām” nr.142 noteikto zemjuizmantošanu. Nacionālas nozīmes īpaši vērtīgās lauksaimniecībā izmantojamās zemes irzemes, kuru vērtībā ir augstāka par 50 ballēm, un kas veido vienlaidus nogabalu, ne mazākupar 50 ha. Rajona plānojumā nacionālas nozīmes īpaši vērtīgās lauksaimniecībāizmantojamās zemes ir parādītas grafiski.Atļautā izmantošana1) Zemkopības un lopkopības produkcijas ražošana.2) Inženiertehniskās apgādes tīkli un objekti.Vadlīnijas vietējo pašvaldību teritorijas plānojumiem1) Vietējo pašvaldību plānojumos ir jāprecizē nacionālas nozīmes īpaši vērtīgolauksaimniecībā izmantojamo zemju robežas.2) Šo zemju izmantošanu, sadalīšanu vai transformāciju citos zemes izmantošanas veidosreglamentē LR likumdošanas akti.2.7.2. Reģionālas nozīmes lauksaimniecībā izmantojamās zemesLai saglabātu tos vērtīgākos lauksaimniecības zemju resursus, kas svarīgilauksaimniecības nozares attīstībai, bet neatbilst nacionālās nozīmes lauksaimniecisko zemjukritērijiem, rajona teritorijas plānojums rekomendē noteikt kā reģionālas nozīmes vērtīgāslauksaimniecības zemes, tās lauksaimniecības zemes, kuru vērtība ir virs 50 ballēm un zemesgabala vienlaidu platība nav mazāka par 30 ha, izņemot tās zemes gabalu vienlaidus platības,kas tieši piekļaujas valsts autoceļiem vai dzelzceļam. Tās nosakāmas vietējo pašvaldībuplānojumos, un rajona plānojumā šīs zemes netiek grafiski parādītas.Atļautā izmantošana1) Reģionālas nozīmes īpaši vērtīgās lauksaimniecībā izmantojamās zemes izmantojamaslauksaimnieciskās produkcijas ražošanai.2) Reģionālas nozīmes īpaši vērtīgās lauksaimniecībā izmantojamās zemes transformēšanacitos zemes lietošanas veidos ir atļauta likumdošanā noteiktajā kārtībā:• lauksaimniecības zinātnei un izglītībai nepieciešamo ēku būvniecībai;SIA “Reģionālie projekti”, 2007 26

TUKUMA RAJONA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2007.-2019.TERITORIJAS IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI• rajona plānojumā paredzēto satiksmes mezglu un transporta infrastruktūrasbūvniecībai;• inženiertehniskās apgādes tīklu un to objektu būvniecībai;• vides aizsardzībai nepieciešamo objektu būvniecībai.Vadlīnijas vietējo pašvaldību teritorijas plānojumiem1) Jāveicina lauksaimniecībā izmantojamās zemes konsolidācija. Rajona plānojumsrekomendē, ka veidojot jaunus nekustamos īpašumus, reģionālas nozīmes īpaši vērtīgāslauksaimniecības zemes nav sadalāmas vienībās, kas mazākas par 20 ha.2) Reģionālas nozīmes lauksaimniecībā izmantojamo zemes izvērtējamas un nosakāmasvietējo pašvaldību teritorijas plānojumos.2.7.3. Lauksaimniecības zemesAtļautā izmantošana1) Daudzfunkcionālā lauksaimnieciskā darbība – augkopība, lopkopība, augļkopība,dārzeņkopība un citas lauksaimniecības nozares.2) Lauku tūrisms un rekreācija.3) Zivkopība, dīķsaimniecība.4) Derīgo izrakteņu karjeri, pagaidu noliktavas.5) Saskaņā ar vietējo pašvaldību teritoriju plānojumiem mazvērtīgākās un neizmantotāslauksaimniecībā izmantojamās zemes var apmežot vai transformēt citos zemesizmantošanas veidos.6) Lauksaimniecības izmantojamo zemju transformēšanu citos zemes lietošanas veidosveic LR likumdošanā noteiktajā kārtībā.7) Jebkura veida lauksaimniecības zemeēs, kas ietilpst īpaši aizsargājamo dabas teritorijurobežās, atļautā izmantošana tiek noteikta saskaņā ar spēkā esošajiem LR likumdošanasaktiem un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības plāniem.Vadlīnijas vietējo pašvaldību teritorijas plānojumiem1) Vietējo pašvaldību teritoriju plānojumos ir jānorāda apmežojamās teritorijas, nosakotapmežošanai mazvērtīgās lauksaimniecības zemes, taču ir jāņem vērā to ainaviskā unekoloģiskā vērtība.2) Plānojot viensētu veidošanu un pastāvēšanu zemnieku vai piemājas saimniecību statusā,rajona plānojums rekomendē vietējo pašvaldību plānojumos noteikt lauksaimniecībasattīstības teritorijās minimālo nesadalāmo zemes gabala platību - 1 ha. Sadalot mazākāsvienībās, ja tas ir saskaņā ar vietējā pašvadības teritorijas plānojumā noteikto, irizstrādājams detālplānojums vai zemes vienību sadales projekts.3) Lauksaimniecības zemju transformācija citos zemes izmantošanas veidos pieļaujama, jatā ir saskaņota ar vietējo pašvaldību un atbilst vietējo pašvaldību teritorijasplānojumiem.4) Veicināma jaunu bioloģiskās un ainavu daudzveidības elementu veidošana (koku puduri,alejas, dīķi u.c.).5) Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos jāiestrādā prasības, lai tūrisma attīstībasteritorijās, ainaviski pievilcīgās vietās un skatu punktos, gar ainavu ceļiem būtu iespējasizvietot dažādus skatu torņus un laukumus, informācijas stendus un citus tūrismambūtiskus objektus.6) Vietējo pašvaldību plānojumos jāizvērtē eroziju bīstamības pakāpe un jānorāda. Plānojotliela mēroga lopkopības kompleksu izbūvi, ir jāizvērtē to varbūtējā ietekme uztuvākajām apdzīvotajām vietām, tūrisma un rekreācijas objektiem, kā arī uz apkārtējovidi (ūdens, gaisa piesārņojums, smakas u.c.).SIA “Reģionālie projekti”, 2007 27

TUKUMA RAJONA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2007.-2019.TERITORIJAS IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI2.8. Mežu teritorijasRajona teritorijas plānojumā netiek īpaši izdalītas atsevišķas mežu teritorijas. Tāsjāparāda grafiski un to izmantošanas nosacījumi jāprecizē vietējo pašvaldību plānojumos.Rajona plānojums rekomendē izvērtēt mežu teritorijas un diferencēt tās atkarībā no tofunkcijām un specifiskām īpatnībām, nosakot saimnieciskos mežus, aizsargājamos,ainaviskos mežus, kā arī perspektīvās apmežojamās teritorijas.Meža zemes transformācija var tikt veikta tikai LR likumdošanā noteiktajā kārtībā.Privāto, juridisko personu, pašvaldības un valsts mežu izmantošana un apsaimniekošanasjuridiskais pamats ir meža apsaimniekošanas plāns.2.8.1.Saimnieciskie mežiSaimniecisko mežu izmantošanas mērķis ir mežsaimniecība. Tās ir meža teritorijas,kuru izmantošanu rajona plānojums neierobežo un kuri jāapsaimnieko atbilstošimežsaimniecības plāniem.Atļautā izmantošana1) Mežsaimniecība.2) Būves teritorijas labiekārtojuma nodrošināšanai, ceļi, meliorācijas sistēmas u.c. objekti.3) Ar tūrismu un rekreāciju saistītas ēkas un būves, skatu un novērošanas torņi.4) Ar mežsaimniecisko darbību, medību saimniecību un medību tūrismu saistītas ēkas unbūves.5) Savvaļas dzīvnieku audzēšanas dārzs.6) Esošo ēku un būvju renovācija vai rekonstrukcija.7) Mežsarga māja ar palīgēkām.8) Inženiertehniskās apgādes tīkli un to objekti.9) Kapsētu ierīkošana, pamatojot ar detālplānojumu, ja to paredz vietējās pašvaldībasteritorijas plānojums.10) Derīgo izrakteņu iegūšana, veicot zemes transformāciju un izstrādājot detālplānojumu.Vadlīnijas vietējo pašvaldību teritorijas plānojumiem1) Vietējo pašvaldību plānojumos jāparāda īpaši aizsargājamie meža iecirkņi un, saskaņojotar Valsts Meža dienestu, jānosaka to izmantošanas un apsaimniekošanas režīms.2) Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos ieteicams parādīt bioloģiski daudzveidīgusmežus (CORINES teritorijas un atslēgas biotopus) un, saskaņojot ar Valsts Mežadienestu, noteikt to izmantošanas un apsaimniekošanas režīmu.3) Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumā jānosaka zemes izmantošana meža aizsargjoslāap pilsētu.4) Rajona plānojums rekomendē vietējo pašvaldību teritoriju plānojumos noteikt, kaminimālā nesadalāmā meža zemes platība ir 2 ha. Sadalot mazākās vienībās, ja tas irsaskaņā ar vietējā pašvadības teritorijas plānojumā noteikto ir izstrādājamsdetālplānojums vai zemes vienību sadales projekts.5) Obligāti jāizstrādā detālplānojums gadījumus, ja plānota zemes vienību sadalīšana,apvienošana vai būvniecība Rīgas jūras līča krasta kāpu un virszemes ūdensobjektuaizsargjoslās un teritorijās, kurā paredzēta meža zemes transformācija par apbūvesteritoriju, saskaņā ar Aizsargjoslu likumu.SIA “Reģionālie projekti”, 2007 28

TUKUMA RAJONA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2007.-2019.TERITORIJAS IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI2.8.2. Aizsargājamie meži1) Tajos ir ierobežota meža resursu saimnieciskā izmantošana, lai tiktu nodrošināta videskvalitāte un saglabāta bioloģiskā un ainaviskā daudzveidība. Mežu zemjuapsaimniekošana un izmantošana dabas liegumos veicama LR likumdošanā noteiktajākārtībā. Nav atļauta aizsargājamo mežu transformācija citos zemes izmantošanas veidos,kā arī kailciršu veikšana.Atļautā izmantošana1) Aizsargājamo mežu saimniecisko izmantošanu nosaka valsts nozīmes īpaši aizsargājamāsteritorijās izstrādātie dabas aizsardzības plāni un uz tiem balstīti atbilstoši mežierīcībasprojekti.2) Būves teritorijas labiekārtojuma nodrošināšanai, ceļi, meliorācijas sistēmas u.c. objekti.3) Inženiertehniskās apgādes tīkli un to objekti.Vadlīnijas vietējo pašvaldību plānojumiem1) Vietējo pašvaldību plānojumos ir jāparāda aizsargājamie meži un to teritorijas, kā arīiedalījums funkcionālās zonās un to aizsardzības režīms saskaņā ar īpaši aizsargājamāsteritorijas dabas aizsardzības plānu.2) Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos ieteicams parādīt bioloģiski daudzveidīgosmežus (CORINES teritorijas un atslēgas biotopus) un, saskaņojot ar Valsts Mežadienestu, noteikt to izmantošanas un apsaimniekošanas režīmu.3) Nav atļauta zemes gabalu sadalīšana.2.8.3.Ainaviski vērtīgie mežiAinaviski vērtīgie meži ir izvērtējami un nosakāmi vietējo pašvaldību plānojumos, laiveicinātu rajonam gan tipisko, gan unikālo mežu ainavu saglabāšanu. Teritorijasizmantošanas galvenais mērķis ir mežsaimniecība. Meža apsaimniekošanas plānos ir jāņemvērā mežu nogabalu ainaviskā nozīme.Atļautā izmantošana1) Mežsaimniecība.2) Būves teritorijas labiekārtojuma nodrošināšanai, ceļi, meliorācijas sistēmas u.c. objekti.3) Ar tūrismu un rekreāciju saistītas ēkas un būves, skatu un novērošanas torņi.4) Ar mežsaimniecisko darbību, medību saimniecību un medību tūrismu saistītas ēkas unbūves, tai skaitā mežsarga māja ar palīgēkām.5) Savvaļas dzīvnieku audzēšanas dārzs.6) Esošo ēku un būvju renovācija vai rekonstrukcija.7) Inženiertehniskās apgādes tīkli un to objekti.Vadlīnijas vietējo pašvaldību plānojumiem1) Meža apsaimniekošanas plānos ir jāņem vērā mežu nogabalu ainaviskā nozīme.2) Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumā jānosaka zemes izmantošana meža aizsargjoslāap pilsētu.3) Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos ieteicams parādīt bioloģiski daudzveidīgosmežus (CORINES teritorijas un atslēgas biotopus) un, saskaņojot ar Valsts Mežadienestu, noteikt to izmantošanas un apsaimniekošanas režīmu.4) Nav atļauta zemes gabalu sadalīšana, ja ar to tiek apdraudēta ainaviskā kvalitāte.SIA “Reģionālie projekti”, 2007 29

TUKUMA RAJONA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2007.-2019.TERITORIJAS IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI2.8.4. Perspektīvās apmežojamās teritorijasPerspektīvās mežu teritorijas tiek noteiktas, lai sekmētu aizaugušo lauksaimniecībaszemju un citās saimniecības nozarēs neizmantojamo zemju apmežošanu. Teritorijas kopējaisizmantošanas mērķis mežsaimniecība, atsevišķām teritorijām vietējo pašvaldību teritorijasplānojumos kā prioritārais mērķis var tikt noteikta dabas daudzveidības saglabāšana vai arīciti mērķi.Atļautā izmantošanaRajona teritorijas plānojums neierobežo zemes izmantošanas veidu.Vadlīnijas vietējo pašvaldību plānojumiem1) Vietējo pašvaldību teritoriju plānojumos ir jānosaka perspektīvās apmežojamāsteritorijas.2) Nav atļauts apmežot ainaviski vērtīgas teritorijas, kā arī teritorijas apkultūrvēsturiskajiem pieminekļiem, ja tiek aizsegti nozīmīgi skatu punkti un būtiskimainīts kultūrainavas raksturs.3) Lai novērstu mežu ugunsgrēku risku, nav atļauts apmežot teritorijas tuvāk par 50 m pieblīvi apdzīvoto robežām, kā arī tad, ja apmežošana būtiski pasliktina apstākļus blakusteritorijās.2.9. Dabas teritorijas2.9.1. Virszemes ūdeņiTukuma rajona teritorijas attīstības politika ir vērsta uz ūdens resursu racionāluizmantošanu.Rajona teritorijas plānojumā ir parādītas ūdensteces (upes un strauti), kas garākas par10 km, un ūdenstilpes (ezeri, dīķi, mākslīgās ūdenskrātuves, dzirnavu dīķi, kas lielāki par 1ha. Rajona plānojumā parādīti ezeri, kas saskaņā ar Civillikumu ir noteikti kā publiskie ezeri,kuros ir noteiktas valsts zvejas tiesības, kā arī uzrādīti to ūdens kvalitātes mērķi.Tukuma rajonā kā publiskie ezeri ir noteikti - Engures ezers, Dūņiera ezers,Dzirciema ezers, Kaņiera ezers, Pālansu ezers (Lestenes ezers), Sēmes ezers, Valguma ezersun Lielapsauju ezers.Publiskās upes ir Abava - no Viesatas upes ietekas līdz ietekai Ventā un Mērsragakanāls (Engures ezera izteka) - visā garumā.Valsts zvejas tiesības ir noteiktas Kliģu ezerā un Sekļa ezerā.Rajona teritorijas plānojums paredz, ka motorizēto ūdens braucamrīku izmantošanaatļauta visos publiskajos ezeros un upēs, izņemot tajos, kas ietilpst īpaši aizsargājamās dabasteritorijās un to izmatošanu reglamentē dabas aizsardzības plāni, vai speciāli izstrādātiapsaimniekošanas noteikumi - Engures ezers, Kaņieris un Valguma ezers.Atļautā izmantošana1) Tūrisms, rekreācija.2) Zivsaimniecība, zvejniecība.3) Ūdens transports.4) Ražošana.5) Inženiertehniskās apgādes tīkli un to objekti.6) Dabas aizsardzība.SIA “Reģionālie projekti”, 2007 30

TUKUMA RAJONA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2007.-2019.TERITORIJAS IZMANTOŠANAS NOTEIKUMIVadlīnijas vietējo pašvaldību teritorijas plānojumiem1) Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos atbilstoši plānojuma mērogam ir jāparādavisas ūdensteces, kas garākas par 10 km, un visas ūdenstilpes (ezeri, dīķi, mākslīgāsūdenskrātuves, dzirnavu dīķi), kas lielāki par 1 ha.2) Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos jāparāda visas aizsargjoslas, ievērojotAizsargjoslu likumu un metodiku aizsargjoslu noteikšanai.3) Peldvietas ir jāiekārto atbilstoši LR MK noteikumiem Nr. 300 „Peldvietu iekārtošanasun higiēnas prasības”.4) Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos ir jāparāda virszemes ūdeņu monitoringastacijas un posteņi, kā arī jānosaka to aizsargjoslas.5) Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos ir jāparedz optimāls atpūtas un rekreācijasteritoriju izvietojums, lai nodrošinātu iedzīvotāju piekļūšanu publiskajiem ūdeņiem.6) Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos ir jāparedz publiski pieejamas peldvietas unatpūtas vietas, kā arī ūdens ņemšanas vietas ugunsdzēsības vajadzībām.7) Nav pieļaujama blīvas apbūves veidošana cieši gar ūdensmalām. Izstrādājotdetālplānojumus ir jāatstāj brīva piekrastes josla un jāveido tāds ceļu tīkls, lainodrošinātu līdzvērtīgas piekļūšanas iespējas ūdensmalai.8) Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos jāparāda tie ezeri un upju posmi, kur atļautamotorizēto ūdens braucamrīku izmantošana, kā arī jānosaka to izmantošanas prasības.9) Ir jānodrošina brīva piekļūšana publiskajiem un valstij piederošajiem ūdeņiem, paredzotceļa servitūtu ik pēc 200 m vai diviem īpašumiem.10) Pašvaldību teritoriju plānojumos ir jāiekļauj ūdeņu aizsardzības nosacījumi, jāveidosadarbība ar upju baseinu pārvaldēm.11) Ar vietējo pašvaldību teritoriju plānojumu palīdzību ir jāregulē zemes izmantošana upjuun ezeru piekrastēs, lai nepieļautu to piesārņošanu.2.9.2. Purvi un mitrājiRajona plānojums nosaka, ka purvu un mitrāju izmantošanas mērķi ir saistīti ar dabasdaudzveidības saglabāšanu, kūdras ieguvi un citiem izmantošanas veidiem. Rajonaplānojums nenosaka purvu izmantošanas mērķus. To nosaka vietējo pašvaldību teritorijasplānojumos. Konflikta gadījumā starp kūdras ieguvi un dabas daudzveidības saglabāšanu, kāprioritāte noteikta dabas daudzveidības saglabāšanai. Aprobežojumus aizsargjoslās appurviem kā mitrzemēm nosaka Meža likums.Vadlīnijas vietējo pašvaldību plānojumiem1) Vietējo pašvaldību plānojumos atbilstoši plānojuma mērogam ir jāparāda purvi, kaslielāki par 10 ha.2) Vietējo pašvaldību plānojumos jāparāda purvu aizsargjoslas, saskaņā ar “Aizsargjoslulikumu” un metodiku aizsargjoslu noteikšanai.2.10.Teritorijas ar īpašu statusu2.10.1. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijasDabas aizsardzība un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir nozīmīgipriekšnoteikumi līdzsvarotai rajona attīstībai. Tukuma rajona plānojumā ir izdalītas tāsteritorijas, kurām ir noteikts īpašs statuss. To saglabāšana un aizsardzība ir vitāli svarīgarajona un vietējo pašvaldību līdzsvarotai un ilgtspējīgai attīstībai.SIA “Reģionālie projekti”, 2007 31

TUKUMA RAJONA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2007.-2019.TERITORIJAS IZMANTOŠANAS NOTEIKUMIŅemot vērā šo teritoriju īpašo jūtīgumu, ir nepieciešams saglabāt līdzsvaru starpmoderno attīstību un vides aizsardzību. Tādēļ ir jāatbalsta maza mēroga lauku attīstība,uzsvaru liekot un vietējo iedzīvotāju dzīves standarta uzlabošanu.Rajona plānojumā ir parādītas visas nacionālas nozīmes aizsargājamās dabasteritorijas - Ķemeru Nacionālais parks, trīs dabas parki, seši dabas liegumi.Ķemeru Nacionālajā parkā un Engures ezera dabas parkā apsaimniekošanu unpārvaldi organizē parku administrācijas, visās pārējās īpaši aizsargājamās dabas teritorijāspārvaldi organizē vietējās pašvaldības.Nacionālie parkiĶemeru Nacionālais parks ir Natura 2000 teritorija. Ķemeru Nacionālais parkateritorijas aizsardzību un izmantošanu reglamentē Ķemeru Nacionālā parka likums, MKnoteikumi nr.236 Ķemeru nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanasnoteikumi un Ķemeru Nacionālā parka dabas aizsardzības plāns.Ķemeru nacionālā parkā ir izveidotas vairākas funkcionālās zonas:• dabas rezervāta zona (Krievu sala, daļa Lielā Ķemeru tīreļa),• dabas lieguma zona (daļa Lielā Ķemeru tīreļa, Lustūžkalna liegums, daļa Ķemerulieguma),• ainavu aizsardzības zona Ķemeru lieguma teritorijā (Antiņciems, Čaukciems),• neitrālā zona (Bigauņciems, Lapmežciems un Ragaciems; Smārdes kūdra),• ainavu aizsardzības zona (teritorija, kas nav ietverta dabas rezervāta zonā, dabaslieguma zonā vai neitrālajā zonā).Dabas parkiTukuma rajona teritorijā ir izveidoti trīs dabas parki (skatīt 2.1.tabulu)2.1.tabula. Dabas parkiNr. Nosaukums Platība (ha) Teritorijas kods *1 Engures ezers 19992 30282 Abavas senleja 14933 30213 Milzukalns 74 3053Individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi ir apstiprināti diviem dabasparkiem - MK noteikumi Nr.984 „Dabas parka "Milzukalns" individuālie aizsardzības unizmantošanas noteikumi” un MK noteikumi nr.268 „Dabas parka "Engures ezers"individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.Dabas parkam " Abavas senleja " ir apstiprināts dabas aizsardzības plāns (Videsministra rīkojums Nr. 356 (04.11.2005.)).Dabas liegumiTukuma rajona teritorijā ir izveidoti seši dabas liegumi. (skatīt 2.2.tabulu)2.2. tabula. Dabas liegumiNr. Nosaukums Platība (ha) Teritorijas kods*1 Apšuciema zāļu purvs 15 53142 Matkules meži 80 53443 Tumes meži 68 53594 Plieņciema kāpa 52 51485 Čužu purvs 96 51476 Riesta-Džūkstenes purvs 347 5151Datu avots: Valsts vides aģentūraSIA “Reģionālie projekti”, 2007 32

TUKUMA RAJONA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2007.-2019.TERITORIJAS IZMANTOŠANAS NOTEIKUMIDabas aizsardzības plāns ir izstrādāts un apstiprināts dabas liegumam "Čužu purvs"(Vides ministra rīkojums Nr.3 (04.01.2006.) )un dabas liegumam Plieņciema kāpa”(11.02.1998.)MikroliegumiRajona teritorijā izveidoti 53 mikroliegumi, no tiem 21 mikroliegums izveidots mežabiotopu aizsardzībai, septiņi - melnā stārķa, trīs - mazā ērgļa ligzdošanas vietas aizsardzībai,13 mikroliegumi izveidoti reti sastopamo augu aizsardzībai. Divi mikroliegumi -„Dubļukrogs” un „Maitiķu avoti” ir noteikti kā Natura 2000 teritorijas, un tie ir parādītikartēs.Tukuma rajonā reģistrētas arī 525 aizsargājamo augu sugu atradnes, no tām 250atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.Dabas pieminekļiTukuma rajona teritorijas plānojuma kartēs ir parādīti valsts aizsargājamie dabaspieminekļi - dendroloģiskie stādījumi (skatīt 2.4.tabulu), aizsargājamās alejas (skatīt2.5.tabulu), ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi (skatīt 2.6.tabulu).2.4.tabula. Dendroloģiskie stādījumiNr. Nosaukums Platība ha Atrašanās vieta1. Dendroloģiskie stādījumi “Vāgnera dārzs” 29 Tumes pagastā2. Tukuma Lauksargu dendroloģiskie stādījumi 0,9 Tukumā, Raudas ielā453. Igora Medņa Lāčupes dendroloģiskie 8,1 Apšuciemā, Lāčupītesstādījumikrastā,4. Cēres parks 3,9 Cēres muižas parksDabas aizsardzības plāns ir izstrādāts un apstiprināts Igora Medņa Lāčupesdendroloģiskiem stādījumiem (Vides ministra rīkojums Nr. 50 (31.01.2005.)).2.5. tabula Aizsargājamās alejasNr. Nosaukums Atrašanās vieta1 Jaunmoku aleja Tumes pagastā, pie Jaunmoku pils.2 Kartavkalna lapegļu Jaunpils pagastā pie vecajiem kapiemaleja3 Rūmenes aleja Kandavas novadā4 3 Vecmoku alejas Tumes pagastā pie Vecmoku muižas2.6. tabula. Ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļiNr. Nosaukums Atrašanās vieta1 Abavas Velnala Kandavas novadā pie Melderiem, Abavas kreisā krastā2 Velna acs avots Kandavas novadā3 Imulas dolomīta klintis Kandavas novadā (bij.Matkules pagastā) Imulas krastā4 Kalnamuižas kraujas Kandavas novadā (bij.Matkules pagastā) Amulas kreisajākrastā5 Langsēdas klintis Kandavas novadā (bij.Matkules pagastā)6 Sēra dīķi Lapmežciema novadā, Ķemeru nacionālajā parkā7 Sēravoti Zaļajā purvā Smārdes pagastā, Ķemeru nacionālā parkā,8 Cimmermaņu krauja Vānes pagastā, Abavas senlejā.SIA “Reģionālie projekti”, 2007 33

TUKUMA RAJONA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2007.-2019.TERITORIJAS IZMANTOŠANAS NOTEIKUMITukuma rajonā ir uzskaitīti 214 dižkoki, 164 potenciālie dižkoki, 5 retas svešzemjusugas koki, 4 kultūrvēsturiski koki un 3 īpatnēji koki. Sēmes pagastā pie “Senču” mājām augBaltijas dižākais ozols – Kaives ozols, kura apkārtmērs 1,3 m augstumā ir 10,14 m.Atļautā izmantošana1) Valsts nozīmes īpaši aizsargājamās dabas teritorijās zemes izmantošana notiek atbilstošiLR normatīvajiem aktiem un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzībasplāniem.2) Dabas pieminekļus drīkst izmantot atbilstoši LR normatīvajos aktos noteiktajāmprasībām un ierobežojumiem.3) Drīkst ierīkot inženiertehniskās apgādes tīklus un to objektus.Vadlīnijas vietējo pašvaldību plānojumiem1) Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos ir jāprecizē valsts nozīmes īpaši aizsargājamodabas teritoriju robežas, kā arī to funkcionālais zonējums.2) Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos ieteicams izdalīt arī vietējās nozīmes īpašiaizsargājamās dabas teritorijas un noteikt to apsaimniekošanas režīmu.3) Vietējo pašvaldību teritorijas plānojuma procesā ieteicams veikt pļavu inventarizāciju unbioloģiski vērtīgo pļavu robežu precizēšanu.4) Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos, saskaņojot ar vides aizsardzības institūcijām, irjāprecizē rajona plānojumā paradītie dabas pieminekļu atrašanās vietas un robežas,aizsargjoslas un apsaimniekošanas režīmi.5) Vietējos pašvaldību teritorijas plānojumos jānosaka prasība pašvaldībai slēgt līgumus arzemes īpašniekiem par dižkoku un citu izcilu dabas un ainavas elementu saglabāšanu.6) Jāizvirza prasības ainaviski nozīmīgu skatu punktu saglabāšanai, nepieļaujot skatuainaviski nozīmīgās vietās, vietējai pašvaldībai, izskatot būvniecības vai citassaimnieciskās darbības pieteikumus, ir tiesības pieprasīt izstrādāt detālplānojumu, ja tasnepieciešams.2.10.2.Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļiTukuma rajonā ir 183 valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi. Rajona teritorijasplānojumā ir parādīti valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi saskaņā ar to valstsaizsardzības numuru. Kultūrvēsturisko pieminekļu aizsardzību reglamentē likums „Parkultūras pieminekļu aizsardzību”, MK noteikumi nr.474 „Noteikumi par kultūras pieminekļuuzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vididegradējoša objekta statusa piešķiršanu”, kā arī Aizsargjoslu likums.Atļautā izmantošanaKultūras pieminekļus drīkst izmantot atbilstoši to statusam, kas noteikts LR normatīvajosaktos.Vadlīnijas vietējo pašvaldību plānojumiem1) Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos ir jāprecizē kultūras pieminekļu atrašanāsvieta.2) Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos, saskaņojot ar Valsts kultūras pieminekļuaizsardzības inspekciju, ap visiem valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem irjānosaka aizsargjoslas (aizsardzības zonas) un apsaimniekošanas režīms.3) Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos ir jānosaka kultūrvēsturiski nozīmīgas vietasvai objekti, kuri nav ietverti apstiprinātajā valsts aizsargājamo kultūras pieminekļusarakstā vai to papildināšanas projektā. Ir jāveic šādu objektu saglabāšanas unSIA “Reģionālie projekti”, 2007 34

TUKUMA RAJONA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2007.-2019.TERITORIJAS IZMANTOŠANAS NOTEIKUMIaizsardzības uzraudzība, nosakot to izmantošanas veidu, aizsardzības zonas un cituspasākumus, kā arī rekomendējot nozīmīgākos kultūrvēsturiskos objektus, kam nākotnēbūtu piešķirams valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu statuss.4) Ir jāatbalsta un jāveicina tāda saimnieciskā darbība, kas nepasliktina kultūrvēsturiskoainavu kvalitāti un saglabā tradicionālās ainavas tūrismam perspektīvās vietās un arījaunu, kvalitatīvu ainavu veidošana. Ir jāveicina kultūras pieminekļu pieejamībasabiedrībai un jāatbalsta pozitīva iniciatīva kultūrvēsturisku vērtību saglabāšanā.5) Ir jāveicina vēsturiskās apbūves mēroga un rakstura saglabāšanu pilsētu vēsturiskajoscentros.6) Veicot būvniecību ainaviski augstvērtīgās teritorijās, kā arī teritorijās ar augstukultūrvēsturisku objektu koncentrāciju, rajona plānojums rekomendē būvniecības ieceresizvērtēšanai organizēt konkursus vai veikt būvniecības ieceres sabiedrisko apspriešanu.2.10.3. Īpaši aizsargājamā kultūrvēsturiskā teritorija „Abavas ieleja”Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.235 ir izveidota īpaši aizsargājamā kultūrvēsturiskāteritorija „Abavas ieleja”, kas Tukuma rajonā ietver Kandavas pilsētas vēsturisko centru,daļu no kādreizējā Kandavas un Matkules pagasta. Šī teritorija izveidota, lai novērstukultūrvēsturiskās vides un dabas degradāciju, un saglabātu nākamajām paaudzēm kultūras undabas mantojumu. Abavas ielejas galvenā vērtība ir Abavas senleja ar kultūrvēsturiskajiemun dabas pieminekļiem un kultūrvēsturisko ainavuAtļautā izmantošanaKultūrvēsturisko teritoriju drīkst izmantot atbilstoši tās statusam, kas noteikts LRnormatīvajos aktos.Vadlīnijas vietējo pašvaldību plānojumiem1) Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos ir jāprecizē kultūrvēsturiskās teritorijas robežas.2) Jāsaglabā kultūras un dabas pieminekļi, nozīmīgi kultūrvēsturiski objekti, vēsturiskāapbūve vai tās fragmenti, kā arī vēsturiski telpas plānojuma un zemes izmantošanassistēma.2.10.4. Rīgas līča piekrasteTukuma rajona teritorija piekļaujas Rīgas jūras līcim un piekraste ir uzskatāma parnozīmīgu nacionālu vērtību. Šī teritorija pēc savas telpiskās struktūras, vides un dabasapstākļiem ir atšķirīga no pārējām teritorijām, tādēļ rajona plānojumā tā tiek apskatītaatsevišķi. Piekraste ir nacionālo interešu teritorija, kurā vienlīdz svarīgi ir divi mērķi - dabasun kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un aizsardzība un attīstības veicināšana. Šajāteritorijā prioritāte ir piekrastes ilgspējīga attīstība.Tukuma rajona plānojumā piekraste ir nodalīta divās atšķirīgās telpās, jeb joslās:• piejūras urbānās, rekreācijas un vides aizsardzības teritorija,• piejūras tūrisma un vides aizsardzības teritorija.Piejūras urbānā, rekreācijas un vides aizsardzības teritorijaPiejūras urbānā, rekreācijas un vides aizsardzības teritorija ietver teritoriju no Jūrmalas līdzRagaciemam. Tukuma rajona plānojums nosaka, ka šajā teritorijā prioritātes ir rekreācijasiespējas un tūrisms, sabalansējot vides aizsardzības, rekreācijas un tūrisma attīstības interesesar citu saimniecisko darbību. Teritorijas plānojums paredz saglabāt ciemu un dabas teritorijumiju, labiekārtojot piekrastes joslas dabas teritorijas atpūtas vajadzībām, un nodrošinot tajāsnepieciešamo infrastruktūru. Ņemot vērā vides riskus piekrastē - plūdu draudus, piekrastesSIA “Reģionālie projekti”, 2007 35

TUKUMA RAJONA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2007.-2019.TERITORIJAS IZMANTOŠANAS NOTEIKUMIerozijas procesus, krastu noskalošanos piekrastē, nav pieļaujama apdzīvojuma blīvumaievērojama palielināšanās.Piekrastes tūrisma un vides aizsardzības teritorijaPiejūras tūrisma un vides aizsardzības un rekreācijas teritorija ietver teritoriju garRīgas jūras līci no Ragaciema līdz Mērsragam. Tukuma rajona plānojums šajā teritorijānosaka divas prioritātes - dabas aizsardzība un videi draudzīgs tūrisms un saimnieciskādarbība, kas atbalsta tūrisma attīstību - piekrastes zvejniecība, amatniecība, pakalpojumi u.c.Dabas aizsardzības prioritāte vai videi draudzīga tūrisma (nelieli atpūtas kompleksi,kempingi, labiekārtotas peldvietas ar tām nepieciešamo infrastruktūru, autostāvvietas)prioritāte izvērtējama vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos, ievērojot konkrētā ĶemeruNacionālā parka funkcionālajā zonā atļauto, atbilstoši spēkā esošajiem LR likumdošanasaktiem un Ķemeru Nacionālā parka dabas aizsardzības plānam.Vadlīnijas vietējo pašvaldību plānojumiem1) Ir jāsaglabā un jāattīsta esošo jūrmalas ciemu raksturs un identitāte.2) Šajā teritorijā veicināma saimnieciskā darbība, kas ir draudzīga videi, nodrošinarekreācijas vajadzības un atbalsta starptautiskā un vietējā tūrisma attīstību.3) Piekrastes tūrisma un vides aizsardzības teritorijā jāizvairās no izkliedētas attīstības -piekrastes zonā jaunu vasarnīcu un dzīvojamo ēku būvniecība paredzama ciemuteritorijas, ievērojot Aizsargjoslu likuma prasības.4) Zemes sadalīšanu Rīgas jūras līča piekrastē veikt saskaņā ar LR Aizsargjoslu likuma 36. panta(1) daļas 2) punktu, plānojot apbūvi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē ievērot LRAizsargjoslu likuma 36.panta (2) daļas 1), 2), 3) un 4) punktā noteiktos aprobežojumus.5) Piekrastes tūrisma un vides aizsardzības teritorijā nav pieļaujama jaunu blīvu apbūvesteritoriju - parcelāciju veidošana ārpus ciemiem.6) Piekrastes tūrisma un vides aizsardzības teritorijā nav atļautas dinamiskas saimnieciskāsdarbības, kas var radīt kaitējumu videi, kā arī liela mēroga rekreācijas un tūrismaaktivitātes, ir jāierobežo pārvietošanās ar privāto autotransportu, izmantojot videidraudzīgākus transportlīdzekļus.7) Ir jānodrošina brīva piekļūšana jūrai, paredzot ceļa servitūtu ik pēc 200 m vai diviemīpašumiem.8) Lai nodrošinātu piekrastei raksturīgās kultūrvide un ainavas saglabāšanu, plānojotjebkura veida būvniecību, būvvaldēm plānošanas un arhitektūras uzdevumos ir jānosakaīpašas prasības un ierobežojumi.9) Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos jāuzrāda esošo un plānoto atpūtas vietu unpeldvietu izvietojums, kā arī jānosaka to nodrošinājums ar infrastruktūru.2.10.5. Perspektīvās tūrisma attīstības un rekreācijas teritorijasTukuma rajona teritorijas plānojumā ir izdalītas perspektīvās tūrisma attīstības unrekreācijas teritorijas, lai nodrošinātu tūrisma resursu saglabāšanu un veicinātu tūrismainfrastruktūras attīstību teritorijās ar augstu tūrisma potenciālu. Tūrisma potenciāla turpmākaattīstība un izmantošana ir saistāma gan ar dabas un kultūras mantojuma objektu aizsardzību,gan ar ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu.Svarīga loma tūrisma attīstībā būs lauku apdzīvotajām vietām. Tās kļūs par vietējiemcentriem, kas piedāvā dažādu tūrisma un informācijas pakalpojumu klāstu. Tūrisma attīstībaveicinās vietējās saimnieciskās darbības attīstību, lauksaimniecības, zvejniecības unamatniecības izstrādājumu noietu.Vietējos pašvaldību teritorijas plānojumos ir nepieciešams noteikt tādas attīstībasteritorijas, kurās par pamatu attīstībai var būt to kultūras, dabas un ainavu potenciāls. TādāmSIA “Reģionālie projekti”, 2007 36

TUKUMA RAJONA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2007.-2019.TERITORIJAS IZMANTOŠANAS NOTEIKUMIteritorijām ir jāizstrādā detalizēti plāni un apbūves noteikumi, kuri nosaka ne tikaiaizliegumus un ierobežojumus, bet arī alternatīvas iespējas. Vietējo teritoriju plānojumos vartikt noteiktas vēl citas sabiedriskās atpūtas vietas, peldvietas, laivu piestātnes un ar tūrismuun rekreāciju saistītas teritorijas.Atļautā izmantošana1) Daudzveidīga zemes izmantošana, kas nav pretrunā ar galveno funkciju - tūrismu,rekreāciju un dabas aizsardzību.2) Ja veidojas interešu konflikti ar citām saimniecības nozarēm, prioritāte dodama dabasaizsardzības, tūrisma un rekreācijas interesēm.Vadlīnijas vietējo pašvaldību plānojumiem1) Pašvaldību plānojumos jāparedz teritorijas kempingu, atpūtas kompleksu u.c. tūrismainfrastruktūras objektu izvietošanai.2) Vietējo pašvaldību teritoriju plānojumos jānosaka tie ezeri un upju posmi, kur atļautamotorizēto ūdens braucamrīku izmantošana, kā arī to izmantošanas prasības.3) Maksimāli jāsaglabā tūrisma resursi - dabas un kultūras mantojums, lauku kultūrainavasun bioloģiskā daudzveidība.4) Jāveicina integrēta tūrisma infrastruktūras tīkla attīstība gan pašvaldības ietvaros, gansadarbojoties ar kaimiņu pašvaldībām.5) Detālplānojumos un būvprojektos ir jānosaka prasības saglabāt publisku pieeju ūdeņiem,paredzēt skatu vietas, transporta stāvlaukumus, paredzot nepieciešamo labiekārtojumu,kā arī tūrisma infrastruktūras objektu izvietojumu.6) Paredzot būvniecību ainaviski nozīmīgās vietās un teritorijās, pašvaldības Būvvalde varnorādīt papildus specifiskas prasības projektējamajiem būvapjomiem un pieprasītbūvniecības ierosinātājam būvprojekta ietvaros veikt ainavas analīzi.7) Ainaviski vērtīgās teritorijās nav pieļaujama nozīmīgu skatu punktu un koridoruaizsegšana - aizbūvējot ar ēkām, apstādot ar kokiem, vai aizaudzējot ar krūmiem, kā arīpārveidojot reljefu.8) Ja paredzamā būvniecība var negatīvi ietekmēt vidi un ainavu, Būvvalde ir tiesīga nodotbūvniecības ieceri sabiedriskajai apspriešanai.2.11. Riska teritorijas un objektiPaaugstināta riska teritorijas raksturo palielināta avārijas vai nevēlamā procesavarbūtība, to atkārtošanās biežums, seku apjoms un zaudējumi, kas izraisa cilvēku veselībasvai dzīvības apdraudējumu, rada kaitējumu vai nevēlamas pārmaiņas vidē un materiāloszaudējumus. Rajona plānojumā tiek apskatīti rūpniecisko avāriju riski un dabas procesu riski(ģeoloģiskie riski), kā arī ugunsbīstamības riski.Tukuma rajonā ir izstrādāts un apstiprināts „Civilās aizsardzības pasākumu plāns”,kurā noteiktas rīcības civilās aizsardzības pasākumu plānošanā un reaģēšanas pasākumuveikšanā.2.11.1. Rūpniecisko avāriju riska teritorijas un objektiTukuma rajonu šķērso starptautiskas nozīmes tranzīta koridori - autoceļi un dzelzceļš,pa kuriem tiek pārvadāti dažādi naftas un ķīmiskie produkti. Avāriju gadījumā var rastiesapkārtējai videi un iedzīvotāju veselībai un dzīvībai bīstamu vielu noplūde un piesārņojums.Tukuma rajona Civilās aizsardzības plānā definēti visa veida iespējamie apdraudējuma veidi,tai skaitā tehnogēnās katastrofas, kas ietvertas valsts nozīmes paaugstināta riska objektuSIA “Reģionālie projekti”, 2007 37

TUKUMA RAJONA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2007.-2019.TERITORIJAS IZMANTOŠANAS NOTEIKUMIkategorijā, izņemot SIA „LatRosTrans” naftas pārsūknēšanas staciju „Džūkste” (Džūkstespagastā) - būvju un iekārtu kompleksu naftas pieņemšanai un pārsūknēšanai pa maģistrālovadu Polocka - Ventspils.Tukuma rajona plānojumā ir noteikti ķīmisko vielu vai ķīmisko produktutransportēšanas infrastruktūras objekti:• valsts galvenie autoceļi A9 Rīga-Liepāja un A10 Rīga-Ventspils,• stratēģiskās (valsts) nozīmes dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums un Zilupe-Krustpils-Jelgava-Tukums2-Ventspils,• naftas vads un naftas produktu vads Polocka-Ventspils ar naftas pārsūknēšanas staciju„Džūkste”,• maģistrālais gāzes vads Iecava-Liepāja;• SIA „Lukoil-Baltija R” Tukuma naftas bāze (Tukumā, Pļavas iela 10).Atļautā izmantošanaRajona plānojums nosaka, ka šos objektus drīkst izmantot saimnieciskajā darbībā tikaiatbilstoši to mērķiem, ievērojot nepieciešamos drošības pasākumus.Vadlīnijas vietējo pašvaldību teritorijas plānojumiem1) Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos ir jāprecizē rūpniecisko avāriju riska objektuizvietojums un teritoriju robežas, jānosaka šajās teritorijās ierobežojumi.2) Vietējo pašvaldību plānojumos ir jāparedz civilās aizsardzības pasākumu kompleksi.2.11.2. Ģeoloģiskā riska teritorijasRajona teritorijas plānojumā ir noteiktas ģeoloģiskā riska teritorijas:• nacionālas nozīmes jūras krasta erozijas teritorijas - Abragciems-Engure,Apšuciems-Ragaciems-Lapmežciems-Bigauņciems,• pazemes ūdeņu piesārņojuma un izsīkšanas riska teritorija (Ķemeruminerālūdeņu (sērūdens) veidošanās apgabals.Vadlīnijas vietējo pašvaldību teritorijas plānojumiem1) Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos ir jāprecizē ģeoloģisko riska teritoriju robežas.2) Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos ir jāizstrādā detalizēti šo teritorijuizmantošanas noteikumi un jānosaka ierobežojumi būvniecībām un darbībām, kasveicina ģeoloģiskā riska procesus.3) Erozijas riska teritorijās būvniecība ir veicama saskaņā ar LR normatīvo aktu prasībām,obligāti veicot ģeoloģisko izpēti un nodrošinot pasākumus, kas garantē iedzīvotājudrošību un vides aizsardzības prasību ievērošanu.2.11.3. Plūdu riska teritorijasTukuma rajonā nav ne nacionālas, ne rajona nozīmes paaugstināta applūšanas riskateritorijas. Taču ir iespējama lielāku teritoriju applūšana, ko var izraisīt strauja sniegakušana, ilgstošas spēcīgas lietusgāzes, vai mazo hidroelektrostaciju dambju pārrāvumi unizskalojumi. Šie apstākļi ir jāievērtē vietējo pašvaldību teritoriju plānojumos un civilāsaizsardzības pasākumu plānos.Vadlīnijas vietējo pašvaldību teritorijas plānojumiem1) Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos ir jānosaka regulāri aplūstošās palienes un 1%plūdu riska teritoriju robežas.SIA “Reģionālie projekti”, 2007 38

TUKUMA RAJONA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2007.-2019.TERITORIJAS IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI2) Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos ir jāizstrādā šo teritoriju izmantošanasnoteikumi un jānosaka ierobežojumi.3) Plūdu riska teritorijās ir jānosaka apbūves ierobežojumi un jāizvirza prasības drošībaspasākumiem.4) Plūdu riska teritorijās ir jāizvirza īpašas prasības vides infrastruktūrai – sevišķinotekūdeņu savākšanas sistēmām.2.11.4. Sprādzienbīstamās un ugunsgrēka riska teritorijasPar sprādzienbīstamiem objektiem uzskatāmas visas dabasgāzes, naftas un naftasproduktu, ķīmisko vielu transportēšanas, glabāšanas un pārkraušanas vietas.Tukuma rajonā galvenās ugunsgrēka riska teritorijas ir mežu teritorijas, purvi unkūdras ieguves vietas.Vadlīnijas vietējo pašvaldību teritorijas plānojumiem1) Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos ir jāprecizē sprādzienbīstamie objekti unpaaugstinātas ugunsbīstamības riska teritoriju robežas.2) Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos it jāizstrādā šo teritoriju izmantošanasnoteikumui, nosakot ierobežojumus.3) Vietējo pašvaldību plānojumos ir jāparedz civilās aizsardzības pasākumu komplekss.4) Vietējo pašvaldību plānojumos ir jāparedz ugunsdzēsības depo izvietojums, lainodrošinātu koordinētu ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbību un savlaicīguierašanos ugunsgrēku, avāriju un glābšanas darbu vietās.2.12. Rekultivējamās teritorijasRajona teritorijā atrodas 20 izgāztuves, kas netiek izmantotas un ir rekultivējamas.Saskaņā ar Piejūras reģiona sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projekta sagatavošanasietvaros izstrādāto Atkritumu apsaimniekošanas plānu, visu rajona izgāztuvju rekultivācijaparedzēta līdz 2008.gada decembrim.Rajona plānojums nosaka, ka nepieciešams veikt rekultivāciju visās slēgtajās unslēdzamajās atkritumu izgāztuvēs, bijušo karjeru teritorijās, bijušo lopkopības kompleksu,mehānisko darbnīcu un citu ražotņu teritorijās.Vadlīnijas vietējo pašvaldību plānojumiem1) Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos jāparedz visu izstrādāto karjeru un piesārņototeritoriju, tai skaitā bijušo mehānisko darbnīcu, lopkopības kompleksu, minerālmēslu,degvielas noliktavu un citu objektu un teritoriju rekultivācijas plānu izstrāde.2) Plānojot jaunas ekonomiskās aktivitātes ir maksimāli jāizmanto pamestās unneapsaimniekotās teritorijas, atrodot tām jaunu izmantošanas veidu un izmantojot jauesošo infrastruktūru.3) Rekultivējamās teritorijas jaunu izmantošanu drīkst uzsākt tikai pēc piesārņojumalikvidēšanas.2.13. Aizsargjoslas un citi ierobežojumiSaskaņā ar MK noteikumu nr. 770 prasībām, Tukuma rajona teritorijas plānojumsattēlo un atbilstoši mēroga noteiktībai shematiski grafiski parāda tās aizsargjoslas, kuruplatums ir 100 m un vairāk. Rajona plānojuma kartes mērogs 1:50 000 nedod iespēju precīziSIA “Reģionālie projekti”, 2007 39

TUKUMA RAJONA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2007.-2019.TERITORIJAS IZMANTOŠANAS NOTEIKUMIuzrādīt objektu atrašanās vietas, tādēļ visa veida aizsargjoslas ir nosakāmas un precizējamasvietējo pašvaldību teritoriju plānojumos un detālplānojumos, saskaņā ar normatīvo aktuprasībām.Vadlīnijas vietējo pašvaldību plānojumiemVietējo pašvaldību plānojumos un detālplānojumos jānosaka, jāparāda un jāprecizē grafiskivisa veida aizsargjoslas atbilstoši vietējas pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādes mērogaprecizitātei un konkrētajai situācijai dabā, saskaņā ar Aizsargjoslu likumu un aizsargjoslunoteikšanas metodikām.2.13.1. Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslasAizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietāmAp ūdens ņemšanas vietām nosaka stingra režīma, bakterioloģiskās un ķīmiskāsaizsargjoslas. Rajona teritorijas plānojumā atbilstoši mēroga noteiktībai ir attēlotas tikaiķīmiskās aizsargjoslas, pārējās nosakāmas un parādāmas vietējo pašvaldību teritorijuplānojumos un detālplānojumos. Tukuma rajonā pazemes ūdeņu atradņu aizsargjoslas iraprēķinātas un noteiktas divām pilsētām - Tukumam un Kandavai.Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslaBaltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla ir izveidota, lai samazinātupiesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijasprocesu attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu, arīatpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju,saglabāšanu un aizsardzību. Tukuma rajona plānojums shematiski attēlo šādās Baltijas jūrasun Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas, kas ir jāprecizē vietējo pašvadību teritorijasplānojumos:1) krasta kāpu aizsargjosla:• ne mazāk par 150 m ciemos, ja ciemu robežas apstiprinātas likumdošanā noteiktajākārtībā un obligāti iekļaujot tajā īpaši aizsargājamos biotopus,• ne mazāk par 300 m ārpus ciemiem pārējā teritorijā;2) ierobežotas saimnieciskās darbības josla - platumā līdz 5 km, kas tiek noteikta, ņemotvērā dabiskos apstākļus.Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslasTukuma rajona plānojums attēlo šādās virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas:1) Upēm:• 300 m aizsargjosla - Abavai,• 100 m aizsargjosla - Amulai, Imulai, Slocenei, Viesatai, Šķēdei, Lāčupītei, Buļļupei,Pienavai, Dursupei;2) Ezeriem:• 500 m aizsargjosla - Engures ezers un Kaņieris,• 100 m aizsargjosla - Valguma ezers, Sēmes ezers, Rideļu dzirnavezers, Seklis,Glūdainis, Brencis, Dzirciema ezers, Dūņieris.Aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap visiem kultūras pieminekļiemTukuma rajona plānojums attēlo šādās kultūras pieminekļu aizsargjoslas (aizsardzības zonas)- 500 m lauku apvidos un 100 m pilsētās. Aizsargjoslu kartē nav attēlotas kultūraspieminekļu aizsargjoslas (aizsardzības zonas) pilsētās, jo to neļauj kartes mērogs.SIA “Reģionālie projekti”, 2007 40

TUKUMA RAJONA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2007.-2019.TERITORIJAS IZMANTOŠANAS NOTEIKUMIMežu aizsargjoslas ap pilsētāmLai kompensētu pilsētu negatīvo ietekmi uz vidi un nodrošinātu to iedzīvotājiem optimālasbrīvā laika pavadīšanas un atpūtas iespējas, rajona plānojums attēlo mežu aizsargjoslas appilsētām:1) ap Tukuma pilsētu noteikta mežu aizsargjosla ap Tukuma pilsētu 1172,46 ha platībā;2) ap Kandavas pilsētu saskaņā ar Kandavas novada teritorijas plānojumu.Saskaņā ar likumdošanu, mežu aizsargjoslas ap pilsētām noteiktā kārtībā saskaņo vietējāspašvaldības. Rajona plānojumā grafiski tiek parādītas tikai jau apstiprinātās un projektētāsmežu aizsargjoslas ap pilsētām. Mežu aizsargjosla ap Kandavas pilsētu ir jānosaka Kandavasnovada teritorijas plānojumā. Mežu aizsargjoslās ap pilsētām nav atļauta meža zemestransformēšana citos izmantošanas veidos un blīvas apbūves veidošana.Aizsargjoslas ap purviemRajona plānojumā nav iespējams noteikt precīzas purvu robežas, tādēļ Aizsargjoslu kartē navattēlotas aizsargjoslas ap purviem. Tās ir jānosaka un jāparāda vietējo pašvaldību teritorijasplānojumos un detālplānojumos.2.13.2. Ekspluatācijas aizsargjoslasTukuma rajona teritorijas plānojums attēlo šādas ekspluatācijas aizsargjoslas laukuapvidos:1) 100 m valsts galvenajiem autoceļiem A10, A9, valsts 1.škiras autoceļam no km 6,150līdz 32,300;2) 100 m valsts un reģionālas nozīmes dzelzceļiem.2.13.3. Sanitārās aizsargjoslasTukuma rajona teritorijas plānojums attēlo šādas sanitārās aizsargjoslas:1) 300 m ap visām kapsētām, (izņemot kritušo karavīru kapus);2) 100 m ap bijušajām, nerekultivētajām dzīvnieku kapsētām;3) 100 m ap atkritumu apglabāšanas poligoniem;4) 100 m ap atkritumu izgāztuvēm, kas pašreiz vēl darbojas, kā arī tām, kas ir slēgtas untiks rekultivētas;5) 100 m ap notekūdeņu attīrīšanas iekārtām (NAI) ar atklātām notekūdeņu apstrādestilpēm un slēgtai dūņu apstrādei vai slēgtai to uzglabāšanai;6) 200 m ap notekūdeņu attīrīšanas iekārtām (NAI) ar atklātu notekūdeņu apstrādi unatklātiem dūņu laukiem.Sanitārās aizsargjoslas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām (NAI) ir noteiktas atkarībā noto tipa un dūņu uzglabāšanas veida. Veicot NAI rekonstrukciju, katrā konkrētā gadījumāaizsargjoslas platums precizējams vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos, saskaņā arAizsargjoslu likuma prasībām.2.13.4. Drošības aizsargjoslasTukuma rajona teritorijas plānojums attēlo šādas drošības aizsargjoslas:1) 100 m SIA „LatRosTrans” naftas pārsūknēšanas stacijas „Džūkste”;2) 150 m maģistrālajam gāzesvadam Iecava-Liepāja.SIA “Reģionālie projekti”, 2007 41

TUKUMA RAJONA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2007.-2019.TERITORIJAS IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI2.13.5. Citi ierobežojumiTukuma rajona teritorijas plānojumā shematiski ir uzrādīta Tukuma lidlauka šķēršļuierobežojuma zona.Vadlīnijas vietējo pašvaldību teritorijas plānojumiem1) Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos ir jāprecizē Tukuma lidlauka šķēršļuierobežojuma zonas robežas un jānosaka potenciālās trokšņu ietekmes zonas.4) Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos ir jāizstrādā detalizēti šo teritorijuizmantošanas noteikumi un jānosaka ierobežojumi būvniecībai.5) Visas darbības šajā zonā jāsaskaņo ar Civilās aviācijas aģentūru.2.14. Visās teritorijās aizliegtās izmantošanasRajona plānojums nosaka ierobežojumus, kas attiecas uz visām teritorijām:1) Nevienā teritorijā netiek atļauta tāda zemes, ēku, būvju vai kādas to daļas izmantošana,kas rada būtisku piesārņojumu un neatbilst vides aizsardzības un sabiedrības veselībasvides kvalitātes prasībām, ko nosaka normatīvie akti.2) Nav atļauts izmantot zemi, ēkas un būves, pirms nav novērsts esošais videspiesārņojums.3) Nav atļauts veikt būvniecību piesārņotā teritorijā.4) Nav atļauts veikt būvniecību applūstošajās, krastu erozijas un zemes noslīdējuma unizskalojuma riska teritorijās.5) Nevienā apbūves teritorijā nav atļauts izvietot ēkas un būves aizsargjoslās, ja tas irpretrunā ar Aizsargjoslu likumu.6) Nav atļauts novietot un glabāt pamestus, nelietojamus motorizētus satiksmes līdzekļus,ja vien šī teritorija vai būve nav noteiktā kārtībā projektēta un ierīkota metāllūžņusavāktuvei.7) Nav atļauts uzkrāt vai glabāt atkritumus, lupatas, metāllūžņus un būvgružus, ja šīteritorija vai būve nav noteiktā kārtībā projektēta un ierīkota šādam nolūkam.8) Nav atļauts izmantot jebkādus ceļojumu treilerus un vagoniņus kā dzīvojamās telpas,ēdamtelpas vai guļamtelpas, izņemot gadījumus, ja zemesgabalam ir būvlaukuma statussvai tas paredzēts detālplānojumā.9) Nevienā teritorijā nav atļauts patvaļīgi ierīkot derīgo izrakteņu karjerus, aizsprostot upesun strautus, izmainīt to gultni.SIA “Reģionālie projekti”, 2007 42