Slimnīcas Ziņas, novembris, 2009 - P. Stradiņa Klīniskā universitātes ...

Slimnīcas Ziņas I IEVADRAKSTSNezaudēt ticību unoptimismuŠī numura iznākšana iekrīt Latvijas valsts svētku reizē, tādēļ vispirms sveicu visus Stradiņa slimnīcasdarbiniekus un arī citus lasītājus Latvijas Republikas proklamēšanas 91. gadadienā.Es priecājos, ka mūsu žurnāls iznāk un turpina slimnīcas tradīciju – apkopot svarīgāko informāciju,kas paliks vēsturei.Šīs nav bijis viegls gads ne valstij kopumā, ne ikvienai ģimenei, ne mums visiem. Bet tas mums irdevis arī jaunas iespējas, licis, rūdoties grūtībās, analizēt līdzšinējo darbību, veidot izdzīvošanasun attīstības jaunos plānus, pārvērtēt vērtības.Jāteic, ka joprojām mūsu slimnīcas paliekošās vērtības ir mūsu augstie profesionāļi, atbildīgiecilvēki un tās tradīcijas, tā vēstures bagāža, ko mums nodevušas Stradiņa slimnīcas iepriekšējāspaaudzes. Un tā tam jābūt arī turpmāk.Stradiņa slimnīcas valde, kas šogad ir strādājusi mazākā sastāvā, ir darījusi visu iespējamo, lai slimnīcasdarbs netiktu traucēts, lai mēs varētu sniegt pacientiem medicīnisko palīdzību joprojāmtikpat augstā līmenī, kā iepriekš.Es pateicos visiem par pašaizliedzīgu darbu un situācijas izpratni. Tas ir bijis arī sava veida uzticībasbalsojums valdes locekļiem un Stratēģijas padomei, ar ko kopā mums nācies pieņemt šogadsāpīgus lēmumus, samazinot algas, likvidējot vairākas struktūras un amatus, veicot reorganizāciju,kas bija jādara, plānojot darbu stipri reducēta budžeta apstākļos. Tie likuši mums domāt vairākpar maksas medicīnas pakalpojumiem un es pateicos struktūru vadītājiem, ka šie pakalpojumitika attīstīti. Vairākas reizes šogad ir mainītas slimnīcas pakalpojumu cenas, ir izveidoti maksasdienas stacionāri. Ir prieks, ka vairākas slimnīcas nodaļas šogad varēja saņemt glītas, izremontētastelpas. Es ceru, ka valsts pavērs iespēju, lai nākamgad varētu turpināt mūsu slimnīcas jauncelsmesvīzijas realizācijas projektu.Es pateicos ārstiem, māsām un visam personālam, kas šajā laikā ir pratuši strādāt un raudzītiesnākotnē. Vēl vairāk – mums šogad ir izdevies vairākas reizes ar saviem sasniegumiem iepriecinātmūsu valsts iedzīvotājus. Tas sakāms par unikālām operācijām un meklējumiem medicīnas tehnoloģijujaunradē, kas ir pamats vēl radošākai starptautiskai sadarbībai un nostiprina Stradiņaslimnīcas vārda labo skanējumu.Es novēlu saglabāt ticību mūsu nākotnes plāniem un nezaudēt optimismu arī turpmāk!A. A. Veinbergs, valdes priekšsēdētājs2009. gada novembrīNovembris 20093

AKTUALITĀTES I Slimnīcas ZiņasValdes lēmumi3.07.2009.• ar 01.09.2009 izveidot Pulmonoloģijas unalergoloģijas dienas stacionāru.8.07.2009.• apstiprināt tālākizglītības kursu sarakstuun to izcenojumus;• veikt Sterilizācijas daļas Centrālās sterilizācijasnodaļas reorganizāciju.15.07.2009.• noteikt Slimnīcas darbiniekiem stundaslikmi un nepilnu darba laiku;• ar 01.09.2009 reorganizēt apvienojot Slimnīcas3. ķirurģijas nodaļu un 5. ķirurģijas nodaļu,kā arī likvidēt 3. ķirurģijas nodaļas un5.ķirurģijas nodaļas virsmāsu amatus.29.07.2009.• izveidot Endokrinoloģijas nodaļas dienasmaksas stacionāru ar 11 gultām – (5 diabētaapmācībai, 6 – pārējiem endokrinoloģiskiempacientiem);• ar 01.08.2009 slēgt Aroda un radiācijasmedicīnas centra 29. terapeitisko nodaļulīdz turpmākajam lēmumam;• atcelt Sterilizācijas nodaļas nakts darbu,apstiprināt darba laiku līdz 21.00;• Diagnostiskās radioloģijas institūtā likvidētvirsārstu amatus;• veikt Darba analīzes un statistikas departamentastruktūras izmaiņas.12.08.2009.• izveidot šādus maksas dienas stacionārus:Staru un ķīmijterapijas centra dienas stacionārs,Gastroenteroloģijas centra dienasCeltniecība, remonts unsaimniecības darbistacionārs, Endokrinoloģijas centra dienasstacionārs, Reimatoloģijas centra dienasstacionārs, Neiroloģiskā profila dienas stacionārs.14.08.2009.• apstiprināt Neiroķirurģijas klīnikas darbiniekuatalgojuma aprēķināšanas modeli.26.08.2009.• izveidot Mutes, sejas un žokļu ķirurģijasnodaļas maksas dienas stacionāru ar 4 gultām;• izveidot Pulmonoloģijas un alergoloģijascentra maksas dienas stacionāru;• ar 01.09.2009 likvidēt Ārstniecības departamentadirektora vietnieka amata vietuambulatorajos jautājumos.31.08.2009.• 29. nodaļā atvērt 8 gultas.2.09.2009.• slēgt ar AS „Cryo- Save” līgumu par sadarbībucilmes šūnu iegūšanā no nabas saitesun / vai nabas saites asinīm;• ar 04.09.2009 apstiprināt Medicīnas maksaspakalpojumu cenrādi.8.09.2009• Perinatālās aprūpes centra sastāvā izveidotjaundzimušo aprūpes bloku.• izveidot Mācību un zinātnes departamentāvienotu bibliotēku, apvienojot Bibliotēkuun Elektronisko bibliotēku;• likvidēt Darbības kontroles dienestu;• likvidēt Metroloģijas dienestu.Aizvadītajos sešos mēnešos slimnīcāpar valsts galvotā kredīta līdzekļiem:• Pabeigta 9. korpusa rekonstrukcija Staru-ķīmijterapijascentra vajadzībām un jaunbūvelineārā paātrinātāja izvietošanai.• Pabeigts operāciju bloka remonts Dzirciemaielā 20.• Pabeigta elektrokabeļu ierīkošana no apakšstacijaslīdz 108. korpusam.• Pabeigti 1. etapa darbi (turpinās 2. etapadarbi) maģistrālā ūdensvada no Liepājas ielaslīdz 9. korpusa izveidei.par saviem līdzekļiem:• 24. korpusa bēniņos turpināts izbūvēt telpasPārmantotā vēža konsultatīvā kabinetaattīstības vajadzībām.• 23. korpusā pabeigts Endoskopijas nodaļasremonts.• 25. korpusā 1. nodaļā veikts remonts 10 palātās.• 38. korpusā pabeigta rindu sistēmas izveide16.09.2009.• 2009. gada IV ceturksnī par valsts budžetalīdzekļiem, pacientēm ar aizdomām par onkoloģiskusaslimšanu, veikt 90 mammogrāfijas,90 core biopsijas US kontrolē un 120piena dziedzera ultrasonogrāfijas;• noteikt, ka virsmāsām, kuras mācās māszinībubakalaura programmā, tiek saglabāti80 % no amata algas.23.09.2009.• noteikt, ka onkoloģiskiem pacientiem parplānveida operācijas veikšanu netiek piemērotslīdzmaksājums Ls 30.00 apmērā;• Slimnīcai iestāties dibināmajā LatvijasKlīnisko universitātes slimnīcu biedrībā unpilnvarot valdes priekšsēdētāju Arnoldu AtiVeinbergu pārstāvēt Slimnīcu Latvijas Klīniskouniversitātes slimnīcu biedrībā.30.09.2009.• ar 01.11.2009 apstiprināti dežūrpersonālasamaksas aprēķina noteikumi;• izveidot pastāvīgu darba grupu darbam armedicīnisko un uzskaites dokumentāciju.14.10.2009.• ar 01.12.2009 izveidot FMRC dienasstacionāru ar neiroloģiskā profila gultām;• ar 19.10.2009 apstiprināt Medicīnasmaksas pakalpojumu cenrādi.28.10.2009.• apstiprināt tālākizglītības kursu sarakstuun to cenas. Jānis MatīssSaimniecības departamenta vadītājsAmbulatorā pakalpojumu centra apmeklētājuizsaukšanai uz reģistratūru un pie ārstiem.• 17. nodaļā 4 palātās veikts kosmētiskais remontsun 4. nodaļā remonts veikts 1 palātā.kā arī :• Katlu mājā veikts DKVR 4-13 katla remonts.• Uzlabots ugunsdrošības stāvoklis slimnīcā,renovētās telpās uzstādīta ugunsdrošības unapsardzes signalizācija.• Daļēji centralizēta loģistika sadzīves un bīstamoatkritumu pārvietošanai slimnīcas teritorijā.• Uzstādītas jaunās UPS sistēmas kardioloģijascentram, kas nodrošina elektroenerģijaspadevi darba vietām ārējo tīklu atslēgšanasgadījumos.• Izpildīti teritorijas zaļās zonas uzturēšanasdarbi.• Daļēji nomainīts asfalta segums Slimnīcasteritorijā. 4 Novembris 2009

Slimnīcas Ziņas I AKTUALITĀTES„Liku bēdu zem akmeņa ...”2009. gads Stradiņa slimnīcai nav bijis vienkāršs,taču galvenais – šajā ekonomiski sarežģītajālaikā Slimnīca, kaut arī ar samazinātu jaudu,turpina savu misiju: nepagurstoši rūpētiespar Latvijas iedzīvotāju veselību, aktīvi darbotiesjauno mediķu izglītošanā un, neapstājotiespie sasniegtā, sniedz nozīmīgu ieguldījumuLatvijas zinātnes attīstībā. Tas viss ir bijis iespējams,pateicoties slimnīcas personālam, viņuizpratnei un pašaizliedzīgai rīcībai, kā rezultātāmūsu slimnīca spēja pārciest vairākus satricinājumus– atalgojuma samazinājumu 2009. gadafebruārī – par 15%, finansējuma samazinājumustacionārās aprūpes nodrošināšanai 2009.gada II pusgadam – par 70% un tam sekojošodarba samaksas samazinājumu par 20%, kā arīdrastisko medikamentu un medicīnas materiālupatēriņa ierobežojumu un citus taupībaspasākumus.Kāda latviešu paruna vēsta, ka neesot ļaunumabez labuma. Ja paraugās uz 2009. gadu Stradiņaslimnīcā no šāda – filozofiska skatu punkta– esam ne tikai pārcietuši dažādus finanšu unorganizatoriskus satricinājumus, bet arī daudzko iemācījušies un ieguvuši. Bet, neraugotiesuz paveikto, netrūkst arī darāmā nākotnē:• Ierobežotā finansējuma apstākļos novērtējamkatru saglabāto darba vietu, katru piešķirtoapmaksāto darba stundu. Darba vietu skaitaun noslodzes izvērtējums un optimizācija irnozīmīgs solis, lai izveidotu un ieviestu darbaapmaksas principu „samaksa pēc padarītā”. Pēcšāda apmaksas modeļa kopš 1996. gada strādāJaunas medicīnastehnoloģijasStradiņa slimnīcas „jaunpienācējs” – Zobārstniecībasun sejas ķirurģijas centrs (45. nodaļa).Šāds apmaksas princips kopš šā gada aprīļamēneša ieviests arī Diagnostiskās radioloģijasinstitūtā.• Ar dziļu pateicību vēršos pie ikviena Stradiņaslimnīcas darbinieka, kurš, izprotot slimnīcaskomplicēto finansiālo stāvokli, pārdomāti, izsvērtiun atbildīgi ir veicis medikamentu vaimedicīnas preču, saimniecības, kancelejas vaikādu citu preču pasūtījumus vai iepirkumus.Rezultātā esam spējuši ne tikai sabalansēt izdevumusar ieņēmumiem, bet arī samazinājušislimnīcas parādu slogu par vairāk nekā vienumiljonu latu.• Kaut arī paveikts nozīmīgs darbs daudzustruktūrvienību medikamentu un medicīnasmateriālu uzkrājumu samazināšanā, atsevišķāsnodaļās varētu vēlēties vēl lielāku krājumu samazinājumu.• Nākamajā gadā noteikti turpināsies darbs pieslimnīcas struktūrvienību un funkciju optimizācijas.Atskatoties uz finanšu departamenta paveikto2009. gadā un raugoties nākotnē, svarīgākais,manuprāt, būtu :• Vairāku grāmatvedības sistēmas „Horizon”moduļu lietošanas uzsākšana – pārtikas undarba samaksas moduļu palaišana. Tas ir nozīmīgssolis precīzas un operatīvas informācijasiegūšanas virzienā. Nākamgad jārisina jautājumspar ciešāku datorsistēmu „Ārstu birojs” unUldis JaspersMedicīnas tehnoloģiju departamentadirektors„Horizon” integrāciju– lai iegūtu visaptverošuinformāciju parslimnīcas ieņēmumiem(„kas un parko mums maksā?”)un izdevumiem („kurpaliek nauda?”).• Ekonomikas daļa irpilnveidojusi metodiku,pēc kuras varaprēķināt struktūrvienībuieņēmumusun izdevumus. Ar personāla līdzdalību un atbalstušobrīd norit darbs pie 2010. gada Slimnīcasbudžeta sastādīšanas. Kā būtisku uzdevumunākamgad saskatu darbu pie pakalpojumupašizmaksas kalkulācijas. Šāda metodika vitālinepieciešama jaunu pakalpojumu izmaksuprognozēšanai un pamatošanai.Pateicos ikvienam Stradiņu slimnīcas darbiniekampar ieguldīto darbu un laiku slimnīcas darbībasnodrošināšanā un attīstībā!Saticību un raženu darbu nākamajā gadā nosirds vēlot,KarjeraAr cieņu,Finanšu departamenta direktors,valdes loceklisModris Dzenītis Līdz šī gada beigāmslimnīcā tiks uzstādītadaudzfunkcionālarentgenoskopijasun rentgenogrāfijasiekārta PHILIPS MultiDiagnost Eleva FD,kas paredzēta dažādāmrentgenoloģiskāmmanipulācijām.Iekārtas unikālākāīpašība ir C-veidaarka spuldzei un attēla uztvērējam. C-arkanodrošina brīvu projekciju izvēli ap pacientu,nemainot pacienta novietojumu. Digitālāscaurskates var veikt arī laterāli. Iekārtām bezC-veida arkas šāda funkcionalitāte nav iespējama,un pacienta pozīcija uz galda ir jāmaina.Šo trūkumu jaunā iekārta pilnīgi novērš, uzlabojotpacienta un personāla komfortu.Aparāts nodrošina tiešo digitālo radiogrāfijuarī laterālās projekcijās, nemainot pacientapozīciju.Attēla iegūšanai tiek izmantots augstas izšķirtspējasdigitālais detektors, ar kuru iespējamsiegūt līdz pat 30 attēliem vienā sekundē.Unikālā iespēja rotēt detektoru ap savu asiļauj mainīt izmeklējuma lauku atbilstoši pacientaanatomijai. Īpaši abdominālos izmeklējumostas samazina pacienta un personālasaņemto Rtg devu un uzlabo izmeklējumaefektivitāti.Lai samazinātu staru slodzi pacientiem unpersonālam, iekārtas digitālā attēla detektoramir vislabākā rentgenstaru uztveršanasefektivitāte un telpiskā izšķirtspēja. Rentgenstaruspuldzei ir elektronu tīkliņa vadība.Abu šo faktoru kombinācija nodrošina augstuattēla kvalitāti ar minimālu saņemto starojumadevu.Jaunā Paula Stradiņa Klīniskās universitātesslimnīcas rentgena iekārta ļaus mūsu mediķiemizmantot vismodernākās klasiskās radioloģijasiespējas pacientu izmeklēšanā unārstēšanā. Linda SosāreGEC Endoskopijunodaļas vadītājaDzintars OzoliņšCentrālās laboratorijasvadītājsIeva StibeKomunikācijas nodaļasvadītājaNovembris 20095

AKTUALITĀTES I Slimnīcas ZiņasPieaug letalitāte.Vai tas ir nenovēršami?Anita Kalēja,Ārstniecības departamenta direktorePēc sarežģītās vasaras,kad pa nedēļāmmainījās slimnīcasdarba ritms, atvērtogultu skaits, personālanostrādātostundu skaits, bet ārstētopacientu skaitssamazinājās līdz 500- 600 pacientiemdienā, sākās rudensar jaunu statistiskupārsteigumu septembrī– pirmo reizi pēdējo gadu laikā letalitātesrādītājs pārsniedza 3 %. Jautājums pietiekaminopietns, lai tiktu rūpīgi analizēts. Kā tas izskatāsabsolūtos skaitļos pēc Darba analīzes un statistikasdepartamenta datiem salīdzinājumā ar2008. gadu, redzams pievienotajā tabulā.Mēnesis 2008. gads 2009. gadsĀrstēto t.sk. Letalitāte Ārstēto t.sk. Letalitātepacientu mirušiskaits% pacientuskaitsmirušiJanvāris 3880 83 2.1 3988 88 2.2Februāris 4257 104 2.4 3832 85 2.2Marts 3923 92 2.3 4107 93 2.3Aprīlis 4493 80 1.8 4072 77 1.9Maijs 3906 96 2.5 3617 106 2.9Jūnijs 3743 72 1.9 3336 63 1.9Jūlijs 3987 74 1.9 3112 71 2.3Augusts 3791 97 2.6 2674 68 2.5Septembris 3962 97 2.4 3163 98 3.19 mēnešikopāLetalitāte stacionārā (2008.g. – 2009.g.)35942 795 2.21 31901 749 2.35Kas mainījies pacientu plūsmā, salīdzinot arpagājušo gadu un gada sākumu: 1) pacientukontingentu, protams, ietekmēja plānveidapacientu uzņemšanas pārtraukšana, izteikti samazinotpacientu skaitu līdz 21. septembrim;2) 1. slimnīca neatliekamos pacientus augustāuzņēma tikai 10 dienas, bet, sākot ar 1. septembri,uzņēma divdesmit neatliekamos pacientuskatru otro dienu; 3) sakarā ar Bauskas slimnīcaspārprofilēšanu pie mums „pa taisno” sāka vestneatliekamos pacientus no Bauskas (jāatzīst, kanelielā kopskaitā); 4) pacientus ar insultu un akūtukoronāru patoloģiju no Tukuma vienotais neatliekamāsmedicīniskās palīdzības dienests vedtieši uz Stradiņiem, nevis vispirms uz Tukumaslimnīcu, kas, no ārstniecības kvalitātes viedokļa,protams, pacientiem ir ieguvums. Krīze palīdzējaatrisināt ilgstoši ventilējamo pacientu problēmu,jo beidzot radās iespēja šos pacientus pārvest uzVaivaru rehabilitācijas centru, tādējādi nedaudzatslogojot reanimāciju.Nav mainījies Ārstniecības likuma pants, kas ļaujpacientam izvēlēties slimnīcu, un nav mainījiesneatliekamās medicīniskās palīdzības principsvest pacientu uz tuvāko stacionāru, kur viņamvar sniegt attiecīgā profila palīdzību, tāpēc Latvijasonkoloģijas centra pacienti ar komplikācijām(asiņošanu, urīnpūšļa tamponādi u.c.) noPārdaugavas, visticamāk, nonāks pie mums arīturpmāk.2008. gada septembrī slimnīcā ārstēto pacientuskaits bija 3962, no tiem miruši 97 – vidējā letalitātestacionārā 2,4 procenti. 2009. gada septembrīslimnīcā ārstēja 3163 pacientus, miruši 98, tasnozīmē, ka vidējā letalitāte stacionārā sasniedza3,1 procentu. 2009. gada septembrī mirušo stacionārapacientu medicīniskās kartes (kopskaitā76) analīzei tika izvēlētas pēc sekojošiem kritērijiem:pirmkārt, tika izvēlētas nodaļās, kurās letalitāteseptembrī pārsniedza 3 procentus un notām vispirms izvēlējāmies nodaļas ar augstākoletalitāti. Otrkārt, 2009. gada letalitātes rādītājitika salīdzināti ar 2008. gada septembra letalitātesrādītājiem. Patīkami atzīmēt, ka, salīdzinotar 2008.gada septembri,samazinājusiesletalitāte 20. nodaļā(divas reizes!), 32. nodaļāpar 0,63 procentiemun Intensīvāsterapijas nodaļā par0,89 procentiem.Analīzei izvēlētas 8.,9., 10., 14., 18., 20., 22.,30., 32., 40., 41. un 44.nodaļas stacionāropacientu medicīniskāskartes. Tika analizētsveids, kā pacientsnokļuvis stacionārā,pacienta vecums,diagnožu spektrs, iestāšanāsun izrakstīšanās diagnožu sakrišana,ārstēšanās ilgums un saņemtā ārstēšana. Rakstatapšanas brīdī pilnībā bija pabeigta Internās klīnikasmirušo pacientu medicīnisko karšu analīze,kopskaitā 26 (bez 41. nodaļas): 8. nod. -3, 9.nod.– 2., 10. nod. -4, 14. nod. – 15, 44. nod. – 2 medicīniskāskartes.Pacienti stacionēti:• 20 gadījumos ar neatliekamo medicīnisko palīdzību;• 5 gadījumos kā neatliekami ar ģimenes ārstanosūtījumu;• 1 pacients nokļuvis NMP bez nosūtījuma - atvedušipiederīgie (vēža slimnieks ar sirds ritmatraucējumiem).Pacientu iedalījums pēc vecuma:• 4 pacienti vecumā virs 79 g.;• 10 pacienti vecumā līdz 59 g.;• 12 pacienti vecumā no 59-79 g. (9 pacienti vecumāap 70 g.).Diagnozes, ar kurām pacienti nosūtīti uz stacionāru,atbilst neatliekamai situācijai, bet vērojamasnesakrišanas, piemēram, pacients nosūtītsar kuņģa čūlas asiņošanu, bet stacionāra diagnozeir hroniska nieru slimība V.Visi pacienti stacionēti caur Neatliekamās medicīnascentru, kur uzturējušies 4-6 stundas. Šailaikā veikta diagnozes precizēšana un pacientisaņēmuši pretsāpju medikamentus, infūziju terapijuun simptomātisku terapiju.26 pacientu nāves iemesli:• 12 pacienti miruši no ļaundabīgiem audzējiemto beigu stadijās;• 5 pacienti miruši no hroniskas sirds mazspējas;• 3 pacienti miruši no dekompensētām plaušuslimībām;• 2 pacienti miruši no plašiem cerebrāliem insultiem;• 2 pacienti miruši no hroniskas nieru slimības V;• 1 pacients miris no nespecifiskā čūlainā kolītakomplikācijām;• 1 pacients miris 97 gadu vecumā no aterosklerozes.Komentārs – ar 1. novembri Neiroloģijas klīnikasgultu skaits palielināts par sešām gultām, kasvarētu samazināt neiroloģisko pacientu stacionēšanucitās nodaļās.Ārstēšanās ilgums (2009. gada septembrī vidējaisārstēšanās ilgums Internās medicīnas klīnikā7.36 gultu dienas):• 10 pacienti virs 7 g. dienām;• 16 pacienti no 3 st. līdz 7 g. dienām.Secinājumi:1) izanalizētās 26 vēstures kopumā neuzrādapaviršību vai ārstēšanas kļūdas. No 26 vēsturēmvienā diagnozes pamatojums nav pietiekamipārliecinošs, bet sekcija diemžēl nav izdarīta piederīgolūguma dēļ;2) saņemtā ārstēšana adekvāta diagnosticētajaisaslimšanai;3) gadījumos, kad stacionēts pacients ar zināmu4. stadijas ļaundabīgu audzēju, tiek veikti nevajadzīgiizmeklējumi un analīzes;4) gadījumos, kad pieņemts lēmums par simptomātiskuvēža pacientu ārstēšanu nodaļā, nepamatotitiek saukts reanimatologs;5) centru un nodaļu vadītāju vizītēs trūkst pilnvērtīgasinformācijas par ārstēšanas un izmeklēšanastaktiku, ieraksti aprobežojas ar pacientaobjektīvā stāvokļa aprakstu. No pārbaudītajāmvēsturēm šoreiz atzinība jāizsaka 8. nodaļai parvisinformatīvākajiem ierakstiem;6) bieži netiek atzīmēts ārsta apskates un/vaimanipulāciju izdarīšanas laiks.Noslēgumā jāuzsver, ka darbs pie letalitātes analīzesnoteikti jāturpina. Lai atzītu, ka pacienti tiekstacionēti novēloti vai saslimšanu beigu stadijā,lai gan iepriekš tikuši atbilstoši ārstēti, un letalitātespieaugums ir neizbēgams, jābūt pārliecinātiem,ka neesam pieļāvuši diagnostiskas, ārstnieciskasvai taktiskas kļūdas. 6 Novembris 2009

Slimnīcas Ziņas I AKTUALITĀTESSamazinām cenas plānveida operācijāmE-veselībaAr vārdu “e-veselība” tiek apzīmēta dažādu informācijuun komunikāciju tehnoloģiju (IKT) pielietošanaveselības aprūpē, lai atbalstītu veselībasaprūpes procesus ārstniecības iestādēs, nodrošinātulabāku savstarpējo saskarsmi un sadarbībustarp pacientiem un veselības aprūpes sniedzējiem,sniegtu attālinātus veselības aprūpes pakalpojumus,uzlabotu informācijas pieejamībuun apmaiņu starp dažādiem veselības aprūpessniedzējiem, kā arī, veidojot virtuālās atbalstagrupas, dotu iespēju pacientiem ar līdzīgāmproblēmām sazināties un atbalstīt vienam otru.Latvijā jau no 2007. gada tiek strādāts pie nacionāloe-veselības sistēmu izstrādes un līdz šī gadaseptembrim Veselības ministrijā darbojās e-veselībasdarba grupa, kurā bija pārstāvji no dažādāmiestādēm, kas piedalījās plānoto nacionāloe-veselības projektu uzraudzībā, izskatīja un apstiprinājaprojektu dokumentāciju un gatavojaieteikumus nepieciešamajām izmaiņām normatīvajosaktos. Ar izstrādātajām e-veselības informācijassistēmu koncepcijām un kopējo e-veselībassistēmu arhitektūru var iepazīties Veselībasministrijas mājas lapas www.vm.gov.lv sadaļā„Tas tev jāzina”.Nacionālās e-veselības informācijas sistēmas irplānots izstrādāt un ieviest ar Eiropas Savienībasstruktūrfondu atbalstu. Pirmās sistēmas, kurāmir apstiprināts ERAF finansējums un kuru izstrādiun ieviešanu ir plānots uzsākt jau nākamā gadasākumā, ir Elektroniskās veselības kartes (EVK)un Sadarbības platformas (SP) informācijas sistēmas,E-receptes informācijas sistēma un e-veselībasportāls, kas ietver arī elektronisko apmeklējumurezervēšanas sistēmu un elektroniskonosūtījumu sistēmu.Arī mūsu slimnīcā arvien vairāk tiek izmantotiIKT risinājumi. No pavasara slimnīcā ir pārtrauktaPaula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcabūtiski samazina ķirurģisko operāciju un anestēzijascenas plānveida operācijām iepriekš izmeklētiemun operācijai sagatavotiem pacientiemĶirurģijas klīnikas stacionārā.Slimnīca turpina šī gada jūnijā uzsākto medicīniskomaksas pakalpojumu cenu samazināšanaspolitiku, lai plānveida operācijas padarītupacientiem pieejamākas. Šoreiz samazinājumstiek veikts visās operācijas cenu veidojošajāspozīcijās – samazinātas gan operācijas, gananestēzijas, gan arī gultas dienas izmaksas.Būtiskās izmaiņas operācijas cenā saistāmasar tās strukturēšanu – atsevišķi tiek izdalītaoperācijas cena, anestēzija un gultas dienas izmaksas,iepriekš šīs pozīcijas bija iekļautas kopējāsummā. Operācijas cenas samazinājumstiek veikts uz medicīnas personāla atalgojumarēķina; anestēzijas cena – pārrēķinot pašizmaksu;gultas dienas izmaksas – neiekļaujotanalīzes un medikamentus. Jaunās cenas attiecināmasuz plānveida, iepriekš izmeklētiemun operācijai sagatavotiem pacientiem.Medicīnas maksas pakalpojumu nodaļas vadītājsOjārs Rubens norāda: „Kā vienmēr, Stradiņaslimnīcas maksas pakalpojumu politika irvērsta ar skatu nākotnē, jo valsts budžeta projektāveselības aprūpei 2010. gadam līdzekļiplānveida operācijām nav paredzēti. Līdz ar tomēs jau tagad esam gatavi nākt pretī pārējiemdiviem maksātājiem – pacientiem un apdrošināšanaskompānijām.”Piemēram, laparoskopiskas žultspūšļa operācijascena samazināta no 625 uz 270 latiem,vairogdziedzera rezekcijas – no 675 uz 288latiem, cirkšņa, nabas trūces, ciskas, un baltāslīnijas trūces operācijas – no 645 uz 163 latiem,radioloģisko izmeklējumu drukāšanu uz filmāmun izmeklējumu attēli ir aplūkojami tikai digitālāformā, ieejot PACS sistēmā. Līdzīgi, Melisa Labsistēmā no nodaļām elektroniski ir aplūkojamiarī bioķīmijas un imunoloģijas laboratorijas testurezultāti.Līdz šim izmeklējumus varēja aplūkot, ieejotsistēmā ar vienu lietotāja vārdu un paroli, koizmanto vairāki lietotāji, bet nereti lietotājs pēcizmeklējumu aplūkošanas neizlogojās no sistēmas.Pieaugot informācijas apjomiem, kas ir pieejamipar pacientu elektroniskā formā, ir daudznopietnāk jāpievēršas pacienta datu drošībasjautājumiem, kā arī informācijas sistēmu lietotājuieradumiem un sistēmu lietošanas kultūrai.Vairākiem cilvēkiem lietojot vienu paroli un lietotājavārdu, samazinās atbildība par informācijasdrošības principu ievērošanu. Šādi drošības jautājuminereti tiek atstāti otrajā plānā, jo it kā tiešineietekmē darba procesus, dažkārt pat sarežģīdarbu, tomēr tas ir tikai līdz brīdim, kad var rastiespirmās problēmas ar pacienta datiem, kas iraizsargājami. Būtiska ir arī informācijas rezerveskopiju veidošana.Diemžēl ne vienmēr ir iespējams nodrošinātinformācijas sistēmu integrāciju, tomēr ir iespējamsieviest sistēmā nelielas izmaiņas, kas varatvieglot lietotāju darbu un mazināt kļūdu rašanāsrisku. Melisa Lab sistēmā ir izstrādāta iespējaizkopēt bioķīmijas testu rezultātus un attiecīgiiekopēt tos dokumentā, piemēram, izrakstā. Šobrīdtiek plānots kā izmantot šo funkcionalitātiun nodrošināt to, ka diktofonu centrā varētu pievienotbioķīmijas izmeklējumu rezultātus tiešino laboratorijas sistēmas. Attiecīgi ārstam nevajadzēsdiktēt visus rezultātus, bet atzīmēt, kādainformācija ir jāpievieno.kāju vēnu operācijas vienai kājai – no 675 uz227 latiem, piena dziedzera sektorālas rezekcijas– no 475 uz 171 latiem. Papildus pacientamjāmaksā par anestēziju Ls 75 (iepriekš Ls90, par pirmo stundu), Ls 30 – par katru nākošostundu, kā arī Ls 30 par katru gultas dienuiepriekšējo 42 latu vietā. Precīzu kopējo cenuJums varēs nosaukt ķirurgs (var būt dažāduveidu un ilguma anestēzijas un atškirīgs slimnīcāpavadāmo dienu skaits).http://www.stradini.lv/page/1443Jau iepriekš, sākot ar 16. jūniju, līdz 40% tikasamazinātas cenas ārstu konsultācijām, par10% - izmeklējumiem un operācijām.Stradiņa slimnīca joprojām turpina sadarbotiesar visām apdrošināšanas kompānijām noslēgtolīgumu ietvaros. Šobrīd plānojam, kā nodrošināt iespēju saglabātdiktofonu centrāsagatavotos izrakstusun pievienot tos pacientadatiem Ārstabiroja sistēmā. Tiklīdzšāda iespēja būs nodrošināta,varēsim šoinformāciju izmantotplašāk, piemēram,Ieva VītolaE-veselības nodaļas vadītājaelektroniskā formānosūtīt arī uz citāmiestādēm, kuras izmantoĀrsta birojasistēmu. Pilota versijā plānojam izmēģināt šāduinformācijas apmaiņu, izrakstu aplūkošanu unnosūtīšanu ar Liepājas slimnīcu.Tuvākajā nākotnē plānots ieviest pacientiem iespējupieteikties uz ambulatorajiem pakalpojumiem,izmantojot internetu. Šāds pakalpojumstiks veidots vienā no nacionālajiem e-veselībasprojektiem un mums ir jābūt tehnoloģiski unorganizatoriski gataviem tajā iesaistīties, kā arījārēķinās, ka tas nozīmēs ieradumu maiņu ganārstniecības iestādēs, gan arī pacientiem.Nepieciešams nodrošināt plašāku pacientu izglītošanumūsu mājas lapā, piemēram, vairākasreizes gadā īpašām pacientu grupām nodrošinātiespēju uzdot jautājumus speciālistiem, kā arīsagatavot materiālus par to, kā sadzīvot ar viņuslimību. Noteiktu grupu hroniskajiem pacientiemvarētu piedāvāt iespēju fiksēt viņu režīmu,piemēram, diētu, un pie nākamās tikšanās, kopāar pacientu izskatīt šo informāciju, kā arī apsvērtcitas iespējas, kā iegūt atgriezenisko saiti nomūsu pacientiem.Būtiski ir izmantot informāciju tehnoloģiju radītāsiespējas un nebaidīties no jaunām un neierastāmlietām. Novembris 20097

JAUNI PAKALPOJUMII Slimnīcas ZiņasIzveidoti maksas dienas stacionāriNo 17. augusta Stradiņa slimnīcā darbu uzsākaEndokrinoloģijas un Gastroenteroloģijasprofila maksas dienas stacionāri, kuros pacientiemīsā laika periodā ir iespēja veikt nepieciešamosizmeklējumus.Savukārt no septembra darbu sāka Reimatoloģijasmaksas dienas stacionārs, kurā balstaun kustību slimību pacientiem vienas vai vairākudienu laikā ir iespēja veikt nepieciešamosizmeklējumus un ārstēšanu.Reimatoloģijas maksas dienas stacionārsparedzēts pacientiem, kam ir sāpes vai pietūkumslocītavās, sāpes muskuļos vai mugurkaulā,kā arī, ja pēc iepriekš uzstādītas reimatoloģiskasdiagnozes slimības, piemēram,artrīta, mīksto audu reimatisma, osteoartrītasimptomi pasliktinās. Tāpat maksas dienasstacionārs piedāvā ārstniecisko fizkultūru,fizioprocedūras un hiperbārās oksigenācijas(barokameras) seansus septiņu līdz desmitdienu ilgos terapijas kursos, kā arī citus pakalpojumus.Ar katru pacientu strādā reimatologs, fizioterapeits,rehabilitologs un ergoterapeits, kurikonsīlijā vispirms izveido konkrētā pacientaindividuālu aprūpes programmu. Izmeklēšanasplāns tiek apspriests ar pacientu, izvērtējotkatra nozīmētā izmeklējuma nepieciešamībuun rezultātu. Tādi izmeklējumi kādatortomogrāfija (CT) vai magnētiskā rezonanse(MRI) pacientam vēlamā dienā un laikāiespējami bez rindas, lai pēc iespējas ātrākvarētu precizēt diagnozi un nozīmēt terapiju.Par ārstēšanos maksas dienas stacionārā pacientamjāmaksā 17 latu dienā. Šajā summāietilpst medikamenti, izņemot bioloģiskosun slimību modificējošos līdzekļus, aprūpesun aprūpes atbalsta personāla darba samaksa,kā arī telpu izmantošana. Papildus pēccenrāža pacientam jāmaksā par stacionārāveiktajām manipulācijām un izmeklējumiem.Reimatoloģijas maksas dienas stacionārsatrodas Stradiņa slimnīcas Reimatoloģijascentrā - 10. korpusa 1. stāvā. Pacients stacionārāvar ārstēties pēc paša vēlēšanās, kāarī ar ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījumu.Pieraksta tālrunis 67069226 (zvanītdarba dienās no plkst. 8.00-16.00).Maksasdienas stacionāros ārsta pirmreizēja konsultācijamaksā 20 latu, atkārtota – 10 latu.Maksas dienas stacionārs paredz ātru, kvalitatīvuizmeklēšanu un ārstēšanu ārpus rindas.Tas dod iespēju pacientiem pēc pašu iniciatīvasrūpēties par savu veselību bez ģimenesārsta nosūtījuma un gaidīšanas rindās pie atsevišķiemspeciālistiem. Programma noguruma un spriedzes ārstēšanaiStradiņa slimnīcas Fizikālās medicīnas unrehabilitācijas centra ārsti un fizioterapeitiizstrādājuši piecu dienu hroniska nogurumaun spriedzes ārstēšanas programmu, kurāietvertas dažāda veida ķermeņa procedūras,masāžas un nodarbības ar fizioterapeitu.Programmā iekļautas dažādas vannas procedūras(piemēram, pērļu, skuju, Saku ezerasāls vannas), šarko vai cirkulārā duša, apkakleszonas vai muguras jostas krustu daļas unzemūdens masāžas, apkakles zonas, galvasun sejas asinsrites uzlabošanas procedūra,akupunktūras punktu biostimulācija un citasprocedūras. Tāpat programmas laikā paredzētasnodarbības ar fizioterapeitu vai psihologakonsultācija un karsta zāļu tēja katrudienu pēc procedūrām.Hroniska noguruma un spriedzes ārstēšanasprogrammas cena ir 75 lati. Šajā summā ietilpstārsta konsultācija un individuālas programmasizveide, kā arī visas procedūras.Iepriekšēja pieteikšanās Fizikālās medicīnasun rehabilitācijas centra reģistratūrā pa tālruni67069791. Diabēta pacientuapmācības maksasdienas stacionārsKopš 17. augusta Stradiņa slimnīcas Endokrinoloģijascentrā darbojas Diabēta pacientuapmācības maksas dienas stacionārs, kurādiabēta pacientiem piedāvā modernu unelastīgu apmācības pieeju individuāli vaigrupās.Diabēta pacientiem apmācība īpaši svarīgapirmreizēji diagnosticēta diabēta gadījumā,insulīna terapijas uzsākšanas gadījumā unslikti kontrolēta diabēta gadījumā. Pacientiemjaunajā dienas stacionārā pieejama arīcukura līmeņa svārstību analīze un korekcija,kā arī individuāla diētas plāna izveide unanalīze. Neapmierinošas diabēta kompensācijasgadījumā iespējama ārstēšanas korekcijaun insulīna terapijas uzsākšana.Lai iestātos dienas stacionārā, ģimenes ārstanosūtījums nav nepieciešams.Par ārstēšanos Diabētaapmācības maksasdienas stacionārā pacientamjāmaksā desmit latudienā. Ārstēšanās maksupilnībā vai daļēji var segtsabied-apdrošināšanasrība.Diabēta pacientu apmācībasmaksas dienas stacionārsatrodas Stradiņaslimnīcas Endokrinoloģijascentra 9. endokrinoloģijasnodaļā, 10. korpusa2. stāvā. Pieraksta tālrunis- 67069909. 8 Novembris 2009

Endoskopiju nodaļa –jaunās telpāsDr.med. Linda SosāreEndoskopiju nodaļas vadītājaSlimnīcas Ziņas I NOTIKUMIKrūts veselībasmēneša aktivitātes2009. gada 13. oktobrī tika atklātas Endoskopijunodaļas jaunās telpas, tādējādi radot vēlvienu sakārtotu vietu slimnīcā. Tas bija priecīgsnotikums ikvienam, jo daudzi ārsti, māsas patneatpazina vecās telpas, kuras bija tik ierastasun tajā pat laikā jau ļoti nolietotas.Endoskopiju nodaļas pirmsākumi rodami1978. gadā, kad trešajā stāvā virs toreizējās 7.un 10. nodaļas izveidoja gremošanas orgānuFunkcionālo diagnostikas nodaļu. Viens nogremošanas orgānu izpētes veidiem bija arīendoskopiskā izmeklēšana. Lai arī procedūrasnebija no tīkamākajām, to lietderība un ārstuprofesionālā izveicība laika gaitā veicinājaendoskopiju popularitāti. Dr. G. Grīnbergs undr. A. Fabriciusa veica tiem laikiem milzīgu izmeklējumuskaitu un ieviesa tādas metodeskā kolonoskopijas, endoskopiskās retrogrādāspankreatogrāfijas. Laiks ritēja, slimnieku skaitsauga, tika ieviestasjaunas invazīvas metodes,kuru plašākuizplatību diemžēlkavēja telpu nolietojumsun šaurība.Tagad, kad nodaļapilnībā rekonstruētaun izremontēta, paverasjaunas iespējasgan pacientiem, ganārstiem. Pacientiem iriespēja veikt izmeklējumusplašās skaistāstelpās, kur nodrošinātaslimnieka monitorēšanagan procedūras laikā, gan arī pēc tās.Tas, protams, rada drošības sajūtu un maksimālisamazina blakņu skaitu. Pacientiem ir iespējasaņemt arī anesteziologa pakalpojumus,tādējādi izvairoties no nepatīkamām izjūtāmprocedūru laikā. Ir arī gādāts, lai pēc sedācijaspacienti varētu atpūsties ērtos zviļņos. Ārstiemjaunās telpas paver iespējas drošāk veikt vairākasmanipulācijas (bužēšanas, hemostāzesprocedūras, varikozo vēnu liģēšanu), kurās nepieciešamapacienta sedācija, monitorēšana.Uzturēšanās skaistā nodaļā uzlabo ikviena garastāvokliun veicina lokālpatriotismu, kas pašreizmums ļoti nepieciešams.Mans novēlējums – lai jaunās telpas kalpo pariedvesmas avotu dižiem darbiem, bet lai tajāssaglabājās tā profesionalitāte un pamatīgums,kas izkopts daudzu gadu laikā! Gaidot Stradiņa slimnīcas simtgadiTurpinās Stradiņa slimnīcas 100. gadadienaiveltītu pasākumu sagatavošanas darbi. Kā jauinformējām, izveidotā darba grupa slimnīcassimtgadei par godu tieši apaļās jubilejasdienā, 10. februārī, paredzējusi ielikt pamatakmenijaunajai slimnīcas ēkai un kapsulu arvēstījumu nākamām paaudzēm. Kā ik gadu,februārī slimnīcas dzimšanas dienā tiks organizētskolektīvais pasākums Operā. 23. aprīlītiek plānota jubilejai veltīta zinātniski praktiskakonference par slimnīcas vēsturi un nākotni,bet maija beigās – slimnīcas simtgadessvētki. Ir nolemts izdot grāmatu, veltītu izcilākajiemārstiem Latvijā, notiek attēlu atlasefotoalbuma sagatavošanai, kurā varēs skatītslimnīcas izaugsmi pēdējos gados. 16. oktobrī Stradiņa slimnīcas Krūts slimībucentra ārsti iepazīstināja ar jaunākoinformāciju par krūts veselības profilaksi,kā arī prezentēja centra jauno mājas lapu -www.krutsvezis.lv.„Zinātnieki ir konstatējuši, ka, ievērojot veselīgudzīvesveidu, krūts vēža saslimšanasbiežums samazinās par 40%. Uzturot normāluķermeņa svaru, rūpējoties par veselīguuzturu un vismaz 30 minūtes dienā regulāriveicot fiziskas nodarbības, ikviens var sevipasargāt," uzsver Stradiņa slimnīcas Krūtsslimību centra vadītājs dr. med. A. Irmejs. Tāpatno krūts vēža iespējams izvairīties, ja pēciespējas ilgāk baro bērnu ar krūti.Lai Latvijas sievietēm padarītu pieejamākuinformāciju par krūts vēža profilaksi unārstēšanu, Stradiņa slimnīcas Krūts slimībucentra speciālisti izveidojuši mājas lapuwww.krutsvezis.lv. Mājas lapa ļauj iepazītiesar labdabīgām un ļaundabīgām krūts slimībām,saprast krūts diagnostikas metodes unto pielietojumu, noskatīties video, izdzīvojotlīdzi sievietes stāstam par aizdomām, ārstakonsultāciju, operāciju, pēcoperācijas periodu,kā arī iemācīties veikt pašpārbaudes,ko sievietēm regulāri ieteicams veikt jau no20 gadu vecuma.„Konstatējot izmaiņas krūtī – cietus veidojumusvai bumbuļus, nekavējoties jādodas pieārsta, jo savlaicīgi diagnosticēta krūts vēža(1., 2. stadijā) izārstēšanas iespēja ir 90%. Javēzis atklāts 3. vai 4. stadijā – 45%. Gribu arīaicināt sievietes atsaukties valsts apmaksātajaimammogrāfijas skrīninga programmai,jo izmaiņas krūtīs ne vienmēr ir sataustāmas,toties izmeklējumos redzamas un savlaicīgidiagnosticējamas," norāda Staru unķīmijterapijas centra vadītāja dr. med. GuntaPurkalne.Stradiņa slimnīcas Krūts slimību centra vadītājsdr.med. A. Irmejs norāda, ka pašreizatsaucība krūts vēža skrīningam ir ļoti zema.No 47 377 gada pirmajā pusgadā uzaicinātajāmsievietēm uz pārbaudi ieradušās 15,9% jeb 7521 sievietes, no tām mazāk parprocentu jeb 9 sievietēm atklāts krūts vēzis.Stradiņa slimnīcā līdz šī gada 1. oktobrimtika veikti 840 skrīninga mammogrāfijas izmeklējumi.Slimnīca ir nodrošinājusi iespējuveikt 80 skrīninga mammogrāfijas nedēļā.Aicinām sievietes zvanīt uz reģistratūru patālruni 67069200 un pierakstīties uz skrīningamammogrāfiju.17. oktobrī Krūts veselības mēneša ietvarosonkoloģisko pacientu atbalsta biedrība"Dzīvības koks" Latvijā pirmo reizi organizējaRozā lentītes solidaritātes dienu, kuraslaikā notika atbalsta skrējiens. Arī Stradiņaslimnīcas Krūts slimību centra komanda piedalījāspasākuma aktivitātes. Novembris 20099

NOTIKUMI I Slimnīcas ZiņasAttīstās Fizikālās terapijasun rehabilitācijas centrsInese KokareFizikālās medicīnas un rehabilitācijascentra vadītājaPret artrītuAtzīmējot Pasaules artrīta dienu 14. oktobrī,Stradiņa slimnīcas speciālisti organizēja lekcijaspar artrītu un reimatismu. Pasākumamērķis bija izglītot cilvēkus, lai viņi vairāk uzzinātupar šo smago saslimšanu, tās izpausmēmun informēt par artrīta mūsdienīgāmdiagnosticēšanas metodēm.Priecājamies, ka šajos smagajos ekonomiskajosapstākļos esam tomēr varējuši piepildītļoti lolotu ieceri par rehabilitācijas dienas stacionāraizveidi. Tas tiek organizēts kopā ar Neiroloģijasklīniku un domāts smagiem neiroloģiskiempacientiem. Šis projekts ir ļoti svarīgs,jo līdz šim šie smagie pacienti no slimnīcasgultas tika nogādāti uz mājām, kur viņiem bijaierobežotas iespējas saņemt turpmāku ārstēšanuun tūlītēju rehabilitāciju medicīnas personālauzraudzībā. Bija jāgaida garas rindasuz Valsts rehabilitācijas centru Vaivaros, kurarī šī agrīnā rehabilitācija nav tūlīt pieejama.Tagad pacienti tieši no slimnīcas nodaļas, kasatrodas tepat 15. korpusā, bez grūtībām tikspārvietoti pie mums uz šo dienas stacionāru,kas izvietots mūsu centra telpās 4. stāvā. Neiroloģijasprofila rehabilitācijas maksas dienasstacionārs Stradiņa slimnīcā, cerams, tiks atvērtsdecembrī.Pacienti 10 dienas vēl turpinās kompleksu ārstēšanospar nelielu samaksu mūsu slimnīcā,saņemot gan medikamentozu, gan profesionālurehabilitācijas palīdzību.Tiek plānots, ka slimnieks te atgūs spēkus unspēs jau atstājot slimnīcu, apmeklēt šo stacionārutikai dienā, pa nakti atrodoties savāsmājās, kopā ar tuviniekiem, kas atveseļošanāsprocesā ir svarīgs faktors. Mēs arī pacientutuviniekiem sniegsim konsultācijas un apmācīsimviņus, kā mājās var palīdzēt slimajam cilvēkam.Mēs piedāvājam visplašāko procedūruklāstu – fizioterapiju, ergoterapiju, fizikālās terapijasprocedūras, masāžas, ūdensprocedūras– pakalpojumu izvēle ir ļoti plaša.Tiek plānots, ka rehabilitācijas dienas stacionārapakalpojumus varētu izmantot ne tikaislimnieki pēc insulta, bet arī strādājošie – arlocītavu, muguras sāpēm, kardioloģiskā profila,veģetatīvu disfunkciju, utt.Iestājoties stacionārā klientu vispirms uzklausīsun izmeklēs dažāda profila speciālisti, tadŠai dienai par godu atklāta interneta mājaslapa www.artrits.lv, kur var saņemt plašākuinformāciju, kā arī uzdot jautājumus un saņemtspeciālistu atbildes. Artrītam var būtap 200 izpausmes veidu un slimība visbiežākpiemeklē vecākus cilvēkus, taču mēdz būtarī gadījumi, kad tā tiek konstatēta arī gadoskopā tiks izveidota izmeklēšanas, ārstēšanasun rehabilitācijas programma. Pirms ārstēšanāsuzsākšanas klients varēs izstaigāt mūsuprocedūru kabinetus un uzzināt vairāk par dažādutehnoloģiju izmantošanu centrā.Lai iestātos dienas stacionārā, nav nepieciešamsģimenes ārsta norīkojums, bet vēlamiiepriekš veikto izmeklējumu rezultāti. Fizikālās medicīnas un rehabilitācijas centravadītāja Inese Kokare un Neoiroloģijas profilarehabilitācijas Dienas stacionāra vadītājaIlze Hāznerejauniem pacientiem. Hroniska artrīta gadījumāprocess nav apturams, šiem pacientiemnepieciešama ārsta uzraudzība un rehabilitācija,bet daudziem visu mūžu jālieto zāles.Starptautiskā medicīnas statistika liecina, kaEiropā ar artrītu sirgst 130 miljoni cilvēku. 9. septembrī pēc rekonstrukcijasatklāts Zobārstniecībasun sejas ķirurģijas centraoperāciju bloks.Sarežģīta aortasoperācijaŠovasar Stradiņa slimnīcā nonāca pacients arstiprām sāpēm krūtīs. Pēc tūlītējas kompleksasizmeklēšanas ārsti konstatēja, ka sāpes izsaucaortas plīsums, bojāts bija galvenais asinsvadsno galvas līdz sirdij un tālāk līdz pat kājām.Draudēja pārtrūkt skābekļa piegāde smadzenēmun arī citiem dzīvībai svarīgiem iekšējiemorgāniem. Šajā gadījumā bija jāoperē visa aorta.Lai arī tas nav neiespējami, šādu operācijune tik bieži riskē veikt pat Eiropas un Amerikasvadošajās klīnikās. Svarīgi ir savlaicīgi pieņemtlēmumu par labāko risinājumu. Tika izveidotaārstu un operācijas apkalpojošā personāla komanda,kuri bija gatavi glābt sešdesmitgadīgāvīrieša dzīvību – sirds ķirurgs docents PēterisStradiņš, invazīvais kardiologs profesorsAndrejs Ērglis, asinsvadu ķirurgs – Dainis Krieviņš,anestezioloģe-reanimatoloģe docenteEva Strīķe un citi.Operācija noritēja mākslīgajā asinsritē, tās gaitābojāto aortas posmu vietā iešuva sintētiskuprotēzi, kas vīrietim tagad nodrošina normāluasinsriti visā organismā. Sveicam!15. oktobrī RSUSenāta zālē notikaLatvijas Zinātņuakadēmijasun Eiropas Zinātņuun māksluakadēmiju Rudenskopsēde,kuras darba tematsbija „Augstākāsmedicīniskāsizglītības unveselības aprūpespolitika: izaicinājumimūsdienuLatvijā”. Tās ietvaros noritēja arī Eiropas(Fēliksa) balvas pasniegšanas ceremonija.2009. gada Feliksa veicināšanas balvas ieguvējsir arī Stradiņa slimnīcas ārsts Dr. med.Arvīds Irmejs. 10 Novembris 2009

Slimnīcas Ziņas I NOTIKUMIStradiņi rūpējas par veselības aprūpes pieejamībuKurzemes iedzīvotājiemStradiņa slimnīca un Liepājas reģionālā slimnīcanoslēgusi sadarbības līgumu ar mērķiuzlabot medicīniskās palīdzības pieejamībuKurzemes reģiona iedzīvotājiem.Tā ir vienošanās par sadarbību diennaktsstacionārās un ambulatorās medicīniskāspalīdzības sniegšanā Kurzemes iedzīvotājiem.Slimnīcas apņemas sadarboties ārstuspeciālistupieejamības nodrošināšanā, īpašiizmantojot Stradiņa slimnīcas speciālistupieredzi invazīvajā kardioloģijā, onkoloģijā,invazīvajā radioloģijā un citās nozarēs.Pacientu ārstēšanas kvalitātes uzlabošanaislimnīcas turpmāk organizēs ārstu konsīlijus,zinātniski-praktiskos seminārus gan klātienē,gan izmantojot telemedicīnas risinājumus.Liepājas slimnīcas konsultatīvajā nodaļāStradiņa slimnīcas speciālisti veiks pacientuatlasi, kas pēc tam tiks ārstēti Stradiņa slimnīcātās nodrošinātajās unikālajās ārstniecībasprogrammās – kardioloģijā, onkoloģijā,asinsvadu ķirurģijā, nefroķirurģijā, neiroloģijāun neiroķirurģijā.Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcasvaldes priekšsēdētājs Arnolds Atis Veinbergspar sadarbības iniciatīvu stāsta: „ArLiepājas slimnīcas kolēģiem mums ir izveidojusieslaba sadarbība jau līdz šim. Sadarbībaslīgums ir nākamais solis, lai kopīgiemspēkiem sniegtu augstākā līmeņa veselībasaprūpi Latvijas iedzīvotājiem visā Kurzemesreģionā.”Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājsJuris Bārzdiņš uzsver: „Vēlamiespanākt, lai Kurzemes reģiona iedzīvotājiembūtu pieejami augsta līmeņa veselības aprūpespakalpojumi, ko sniedz reģionālā slimnīcakopā ar universitātes slimnīcu. Uz šī sadarbībaslīguma pamata Stradiņa slimnīcasspeciālisti palīdzēs attīstīt mūsu pakalpojumusinvazīvajā kardioloģijā, onkoloģijā uncitās nozarēs, tādējādi uzlabosies palīdzība,ko sniedz reģionālā slimnīca. Pirmā videokonferencepar onkoloģijas dienesta izveidiar Stradiņa slimnīcu notika jau 11. novembrī.”Slimnīcas plāno uzsākt sadarbību arī ārsturezidentupraktiskā apmācībā, kā arī attīstītzinātnisko pētniecību, tai skaitā klīniskos pētījumus.Staru un ķīmijterapijascentrs – zem viena jumtaSaruna ar Staru - ķīmijterapijas centra vadītājuDr.med. Guntu PurkalniAnta BušaIV LatvijasGastroenterologukongress- Novembra pēdējāsnedēļās celtniekipabeidzadarbus 9. korpusāun tā piebūvē. Kasnotiek tālāk?- Svinīgu atklāšanaspasākumu plānojamdecembrabeigās. Tagad sākasjaunā kompleksaiekārtošana Staru-ķīmijterapijasvajadzībām. Šīsjaunās telpas un jaunā ārstēšanas aparatūraun metodes būs milzu ieguvums pacientiem.Kā mēdz sacīt, arī sienas palīdz ārstēties, betjaunas telpas un modernas iekārtas – jo vairāk.Salīdzinot ar mūsu līdzšinējām telpām, te būspavisam citas ērtības: jaunas stacionārās unambulatorās apkalpošanas istabas, pacientuuzgaidāmās telpas – viss viņu rīcībā. Var teikt,ka līdz ar to onkoloģijas pacientiem beidzotarī Stradiņa slimnīcā būs civilizēti apstākļi, jolīdz šim onkoloģija Stradiņos bijusi mitinātadažādos korpusos.- Līdz telpu atklāšanai ir paveikti arī daudziciti uzdevumi. Pats svarīgākais – apmācītspersonāls.- Šobrīd mācības beiguši un darbu ar jaunoaparatūru jaunajās telpās apguvusi visa Staruķīmijterapijas centra komanda: ārsti radiologi,terapeiti, medicīnas fiziķi, radiologu asistenti,māsas. Apmācību veica apmācīttiesīgi speciālistino Vācijas un citām valstīm. Viens no mūsucentra medicīnas fiziķiem Ainārs Āboltiņš apmācībaskursus iziet ASV.- Staru-ķīmijterpijas centrs beidzot pirmoreizi savā pastāvēšanas laikā būs zem vienajumta. Blakus 9. korpusam tagad paceļas arzemes valni segts paugurs. Kas ir zem tā?- Piebūve uzcelta, pirmkārt, lineārā paātrinātājaizvietošanai. Taču tur zem zemes izveidotasarī mūsdienīgas pacientu uzgaidāmās telpas.Tur būs arī speciālistu pieņemšanas un procedūrukabineti, ārstu kabineti. Bet augšstāvos –pārsvarā atradīsies pacientu gultas un viss,kas nepieciešams stacionārai ārstēšanai. Taskopumā ļauj jau decembrī praktiski uzsākt ārstēšanuar jaunām tehnoloģijām, neskatotiesuz to, ka pacientu gultas vēl kādu brīdi paliksiepriekšējā vietā – 19. korpusā, kura nojaukšanaparedzēta pirmajā kārtā – līdzko tiks dotsstarts.- Kādas ir jaunā lineārā paātrinātāja kvalitātes,vai tas atšķiras no tā, kas izvietots Linezerā?- Mums nav stereotaktiskās iekārtas, jo pietrūkafinansējuma, cerēsim, ka ar laiku, uzlabojotiesfinansiālajai situācijai valstī, tiks saņemtanauda arī tās iegādei. Bet arī šis lineārais paātrinātājsir jaunākās paaudzes tehnoloģijas, kasļauj veikt tikpat precīzu staru terapijas procedūruplānošanu, kas gan var pagarināt pacienturindu, jo plānošana arī aizņem laiku. Un patiārstēšana ar to ir ļoti efektīva. 7. novembrī Rīgas Kongresu centrā notikaIV Latvijas Gastroenterologu kongress,ko organizēja GastroenteroloģijasAtbalsta biedrība ar Latvijas Gastroenterologuasociācijas, Latvijas Gastrointestinālāsendoskopijas asociācijas, LatvijasPediatru gastroenterologu asociācijasun Latvijas Endoskopiju māsu asociācijasdalību.Kongresa mērķis bija informēt Latvijasārstus par pēdējo gadu jaunumiem Latvijasun Vispasaules gastroenteroloģijā.Bez tradicionālajām tēmām padziļinātauzmanība tika veltīta tievo zarnu slimībudiagnostikas iespējām mūsdienās.Ar Stradiņa slimnīcas atbalstu un dalībutika organizēta tiešraide no Ambulatorāsķirurģijas centra un Gastroenteroloģijascentra Endoskopiju nodaļas, kur darbojāsendoskopistu un endoskopiju māsukomanda virsārsta docenta Alda Puķīšavadībā. Tiešraidi kongresa zālē komentējaRīgas Stradiņa Universitātes rektorsprofesors Jānis Gardovskis.Kongresa dalībnieki varēja apmeklēt vairāknekā 30 medicīnas tehnikas, pirmoreizi piedalījās arī Ķīnas Tautas Republikasaugsto medicīnisko tehnoloģijukompānija. Novembris 200911

UNIKĀLAS OPERĀCIJASI Slimnīcas ZiņasPirmā galvas smadzeņu audzēja operācijafluorescentās gaismas kontrolēKopš 2. novembra līdz ar Paula Stradiņa Klīniskāsuniversitātes slimnīcas Neiroķirurģijasklīnikas vadītāja Egila Valeiņa veikto operācijuNeiroķirurģijas klīnikā uzsākta Latvijā jauna,revolucionāra metode – galvas smadzeņuaudzēja operācija fluorescentās gaismas kontrolē.Saslimstība ar ļaundabīgajiem galvas smadzeņuaudzējiem ir viens no biežākajiemneiroķirurģisko pacientu invaliditātes unmirstības iemesliem. Klīniskajos pētījumospierādīts, ka kompleksās ārstēšanas rezultātsir labāks, ja audzējs tiek izoperēts pilnībā, neatstājotaudzēja audu atliekas. Šo mērķi varsasniegt, pielietojot kontrastvielu Gliolan unveicot operāciju fluorescentās gaismas kontrolē.Metodes mērķis ir operācijas laikā panāktskaidru vizuālu atšķirību starp normāliemsmadzeņu audiem un ļaundabīgā audzējaaudiem, kas pie parasta apgaismojuma biežiir nepārliecinoša. Lai veiktu operāciju, nepieciešamsīpašs, ar fluorescento gaismu aprīkotsmikroskops. Šīs gaismas ietekmē galvassmadzenes iekrāsojas zilganas, bet ļaundabīgāgalvas smadzeņu audzēja audi - koši sārti.Stradiņa slimnīcas Neiroķirurģijas klīnikasvadītājs Egils Valeinis uzsver jaunās metodespriekšrocības: „Operācija fluorescentās gaismaskontrolē ļauj neiroķirurgam pārliecinošiizdalīt patoloģiskos audzēja audus un saudzētveselos smadzeņu audus, mazinot operācijasrisku un palielinot radikalitāti”.Šādu operāciju veikšanai ir nepieciešamaaugstākās klases neiroķirurģiskā aparatūra -mikroskops, neironavigācija, ultraskaņas aspirators,kā arī īpaši apmācīts personāls.Operācijas fluorescentās gaismas kontrolēlīdz šim ir veiktas tikai vadošajos pasaulesneiroķirurģijas centros. Jaunākās paaudzes sirds vārstuļuimplantācijas operācijas30. septembrī Stradiņa slimnīcas kardioķirurgiun invazīvie kardiologi apvienoja spēkus,lai veiktu Latvijā pirmo sirds vārstuļu hibrīdoperāciju– transapikālu vārstuļu implantāciju.No iepriekš veiktajām vārstuļu implantācijasoperācijām šī atšķiras ar saudzīgo pieejuun minimālu ķirurģisku iejaukšanos.Ja iepriekš sirds vārstules tika implantētastikai ķirurģiskā ceļā, atverot krūšu kurvi unpieslēdzot pacientu mākslīgajai asinsritei,tad šobrīd zinātnieki ir radījuši iespēju vārstulesimplantēt mazinvazīvā ceļā, veicotnelielu griezumu krūšu kurvja kreisajā pusē.Vārstule tiek ievadīta caur sirds galotni arīpaša katetra palīdzību un ar īpaša balonapalīdzību iestiepta vecās vārstules vietā.Šāda veida operācijas ir ieguvums augsta ķirurģiskariska pacientiem, piemēram, pacientiemgados ar dažādām blakus saslimšanāmvai pacientiem ar lielu narkozes risku. Kardioķirurgiun invazīvie kardiologi uzsver, ka vārstuļunomaiņa turpmāk tiks veikta abējādi, jokatrs gadījums ir individuāls. Tuvākajā laikāplānots iet vēl soli uz priekšu un implantētsirds vārstules caur kājas artēriju.Operācijas slimnīcas Latvijas Kardioloģijascentra Invazīvās kardioloģijas laboratorijāveica Latvijas vadošo kardioķirurgu un invazīvokardiologu komanda Sirds ķirurģijascentra vadītāja prof. Romāna Lāča un LatvijasKardioloģijas centra vadītāja asoc. prof.Andreja Ērgļa vadībā. Mūsu kardiologiempalīdzēja Esenes (Vācija) Sirds ķirurģijas klīnikaskardioķirurgs Matias Tīlmans (MatthiasThielmann).1. oktobrī Latvijas Kardioloģijas centrā viesojāsarī Latvijā dzimušais kompānijas „EdwardsLifesciences” inženieris Staņislavs Rabinovičs(Stanley Rabinovich), kurš piedalījies operācijāsizmantojamo vārstuļu izstrādē un ieviešanāklīniskajā praksē. 12 Novembris 2009

Slimnīcas Ziņas IUNIKĀLAS OPERĀCIJASPasaules vadošie asinsvadu ķirurgi uninvazīvie radiologi mācās Stradiņa slimnīcāNo 13. līdz 15. oktobrim Stradiņa slimnīcasasinsvadu ķirurgu, invazīvo radiologu unanesteziologu komanda apmācīja ASV unEiropas vadošo klīniku ārstus aortas aneirismasārstēšanā ar jaunas paaudzes stentuprotēzēm.Jaunā tehnoloģija nodrošina, ka bez vaļējasvēdera dobuma operācijas pacientu ar vēderaaortas aneirismu var izārstēt minimāli invazīvāveidā – ar speciālu protēzi, ko ievietocaur perifērajiem asinsvadiem. Ārvalstu kolēģiemtika demonstrētia 4 pacientu ar vēderaaortas aneirismām ārstešanas seansi.Šī projekta vadītājs, Stradiņa slimnīcas asinsvaduķirurgs, LU asociētais profesors DainisKrieviņš uzsver: „Stradiņa slimnīcas asinsvaduķirurgu, invazīvo radiologu un anesteziologukomandai šobrīd ir vislielākā pieredzepasaulē aortas aneirismu ārstēšanā ar jaunāspaaudzes stentu protēzēm,tāpēc organizējam semināru14 ārstiem no vadošajāmASV un Eiropas klīnikām, laidalītos pieredzē.”Operācijās piedalījās ārstukomanda no ASV – Stenfordauniversitātes profesorsKristaps Zariņš, Maiamiasinsvadu ķirurģijas klīnikasvadītājs Barijs Katzens (BarryKatzen) un citi kolēģi no Itālijas,Holandes un Vācijas.Pateicoties veiksmīgiem pētījumiemun latviešu ārstudarbam, šī metode būs pieejamaarī pacientiem Eiropāun ASV jau no decembra. Izcils Latvijas ārstu sasniegumsAsoc.prof. Dainis KrieviņšStradiņa slimnīcas asinsvadu ķirurgs,projekta vadītājsMan ir patiess prieks un arī lepnums, kamums ir izdevies realizēt šo projektu un izveidotjaunas paaudzes stenta protēzi vēderaaortas aneirismas ārstēšanai. Mēs esamjauna ceļa sācēji ne tikai Baltijā, bet visā Eiropā.Tādēļ arī mums bija tas gods uzaicināt uzStradiņiem kolēģus no vairākām valstīm unmācīt viņiem strādāt ar šo jauno tehnoloģiju.Šo metodi kā tādu jau vismaz desmit gadussekmīgi pielieto ASV Stenfordā un Maiami,kur man izdevās pabūt vairākas reizes un apgūtprotēzes ievietošanas tehnoloģiju aortassieniņā. Darbā pārliecinājos, ka būtu nepieciešamsuzlabot ASV pielietotās tehnoloģijas.Tā arī, ASV kolēģiem atbalstot, izkristalizējāsdoma, ka mēs varam radīt jaunas paaudzesprotēzi, kas būtu vēl piemērotāka un izturīgākašādu sarežģītu vēdera aortas sieniņubojājumu aizklāšanai. Tika izstrādāts kopīgssadarbības projekts ar partneriem ASV, kasnodarbojas ar medicīnas augsto tehnoloģijuizstrādi un ražošanu, tika panākta vienošanāspar sponsorējumu šim projektam. Tajā navieguldīts ne santīms budžeta naudas.Latvijā gada garumā tika veikts mērķtiecīgszinātnisks pētījums, kurā iesaistījās mūsuslimnīcas vairāku nozaru ārsti un speciālisti.Pētījumā brīvprātīgi piedalījās 13 pacientiar aortas patoloģiju. Vairāku mēnešu garumāparalēli tika strādāts pie jaunas protēzestehnoloģijas izstrādes, tā tika pārbaudīta unrezultāti – testēti. Tādējādi tika radīta pilnīgiatšķirīga jaunas paaudzes stenta protēze, koizveido divi savstarpēji reaģējoši šķidrumi,ko ievada aortā un kas izmaksā lētāk, kā arīir daudz drošāk un ar augstu efektivitāti –salīdzinājumā ar to, kas bija ASV. Viss notiekmazinvazīvā ceļā bez vaļējas vēdera operācijas,pa perifēro asinsvadu iekšieni ievadotšķidrumus, kas veido protēzi, un nostiprinotto aortas sieniņas bojātajā segmentā. Pacientamtā ir mazsāpīga, daudz drošāka metode,arī cenas ziņā operācija ar jauno stenta protēziir pieejamāka. Projekta ietvaros katrumēnesi bez maksas varējām sniegt efektīvuārstēšanu daudziem pacientiem.Ir aplēsts, ka ar šādu patoloģiju uz 1 miljonuiedzīvotāju ir ap 150-180 pacienti, tātad Latvijā– 200-250 cilvēkiem ir šī riskantā saslimšana.Latvijā tie pārsvarā ir vecāki cilvēki, sākotno 60-65 gadiem. Pie mums nodaļā gadānonāk apmēram 10 pacienti jau neatliekamāstāvoklī, bet plānveida kārtībā mēs izdarāmap 80 vēdera aortas aneirisma operācijas.Taču šodien arī Latvijā un pie mums Stradiņosdiagnostiskās iespējas ļauj laikus atklātšos riskus. Bieži tos konstatē ārsts diagnosts,veicot pavisam citu izmeklējumu, piemēram,vēdera dobuma orgānu ultrasonogrāfiju, kadierauga paplašinājumu, aortas bojājumu. Tadir laikus jāvēršas pie ārstiem, kuri izdarītu nepieciešamooperāciju.Šo jaunas paaudzes stenta protēzes izstrādimēs veicām paši pirmie un pirmie to arī esampārbaudījuši praksē vesela gada garumā. Tādēļarī četrpadsmit ievērojami ārsti no Vācijas,Itālijas, Holandes un ASV atbrauca piemums, lai mācītos ar to strādāt. Nav nekādušķēršļu, lai jau decembrī šie semināra dalībnieki,savās valstīs operējot savus pacientus,izmantotu jaunapgūtās tehnoloģijas.Man bija liels gandarījums,ka te ieradāsmans skolotājsno ASV Stenfordauniversitātes profesorsKristaps Zariņšun Maiami asinsvaduklīnikas īpašnieksprofesors BarijsKatcens (dzimtaizceļojusi no Latvijas),kuri piedalījāsarī operācijās. Starptautiskāsemināralaikā divās dienās ar video tehnikas palīdzībutika demonstrēta operācijas gaita četriempacientiem.Es gan noteikti gribētu uzsvērt: visās šajāsunikālajās operācijās, ar kurām Stradiņi varšogad lepoties, nenovērtējams ir profesionāļukomandas darbs: asinsvadu ķirurgu, invazīvoradiologu, ārstu anesteziologu – visu,arī māsu, māsu palīgu un sanitāru vienotasaskaņota rīcība un savstarpēja uzticēšanās,kā arī ticība tam, ko tu dari un pārliecība, kacilvēks tiks izglābts. Visiem šādās operācijāsiesaistītajiem ir jābūt izciliem profesionāļiem,ar teicamām iemaņām un atbildībassajūtu gan operācijas laikā, gan arī pēc tās,kad seko smags vairāku diennakšu darbs aršo pacientu pēcoperācijas periodā.Man gribētos ticēt, ka, ekonomiskajai situācijaiuzlabojoties, Latvijas valsts varēs apmaksātpacientiem šīs jaunās paaudzes aortasprotēzes un mēs varēsim sniegt efektīvu palīdzībudaudz vairāk pacientiem. Novembris 200913

NUMURA INTERVIJAI Slimnīcas ZiņasPats galvenais ir ķirurģijaSaruna ar profesoru Jāni GardovskiIzglītība:Rīgas Medicīnas institūtsZinātniskā kvalifikācija:Dr.habil.med. Disertācijas tēma „Kuņģavēzis (ķirurģiskā ārstēšana, rekonstrukcija,prognostiskie faktori)”Dr.med. (zin. kand.) Disertācijas tēma„Sfinkteri saudzējošas operācijas taisnāszarnas vēža ķirurģiskā ārstēšanā”Specialitāte – ārsts ķirurgsDarba pieredze:Rīgas Stradiņa universirtātes profesors,Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis,Paula Stradiņa Klīniskās universitātesslimnīcas Ķirurģijas klīnikas vadītājsRīgas Stradiņa universitātes rektors, Ķirurģijaskatedras vadītājs un Pārmantotāvēža institūta direktorsŽurnāla „Latvijas Ķirurģijas žurnāls”zinātniskais redaktorsĢimene:sieva Dace Gardovska, Rīgas Stradiņauniversitātes profesore, Pediatrijas katedrasvadītāja un Bērnu klīniskās universitātesslimnīcas Bērnu slimību klīnikasvadītājadēls Andris Gardovskis, ķirurģijas rezidents,Medicīnas zinātņu doktorsmāsa Ingrīda Gardovska, ausu, kakla undeguna ārste Liepājā- 1979. gadā Jūs sākāt darboties Stradiņaslimnīcā kā Rīgas Medicīnas institūta ordinators.Pastāstiet par to laiku! Kas toreizslimnīcā bija citādāk?- Slimnīcā toreiz bija padomju medicīna. Toreizizglītības sistēma bija pavisam cita, nebija5 gadu rezidentūra kā tagad. Padomju laikābija divu gadu klīniskā ordinatūra, kas bijadiezgan liels šiks, vai viena gada internatūra.Ārstam vajadzēja sākt patstāvīgi strādāt pēcšādas apmācības. Daudzās austrumu reģionavalstīs šāda mācību sistēma ir saglabājusieslīdz mūsdienām. Pēc Rīgas Medicīnas institūtaabsolvēšanas man bija izdevība iestātiesklīniskajā ordinatūrā fakultātes ķirurģijaskatedrā, ko vadīja profesors Vladimirs Utkins(1932-1994). Pēc diviem gadiem ieguvu tiesībasstrādāt kā ķirurgs. Pirmos gadus strādājuvecāko kolēģu pārraudzībā. Man bija tā laimestrādāt 5. nodaļā, kuru vadīja Rasma Ceplīte.Viņa daudz ļāva jaunajiem kolēģiem strādātpatstāvīgi. Tādējādi viņas un citu ārstu vadībātika iegūtas ķirurga darbam nepieciešamāsiemaņas. Paralēli 1981. gadā sāku arī strādātpar Rīgas medicīnas institūta Fakultātes ķirurģijaskatedras asistentu. Katedra atradās Stradiņaslimnīcā, kura nākošgad svinēs 100 gadujubileju. Profesors V. Utkins katedru vadīja līdzpat 1994. gadam. Pēc viņa nāves par katedrasvadītāju ievēlēja mani. Tātad šogad jau irpagājuši 15 gadi, kopš vadu universitātes ķirurģijaskatedru un, manuprāt, tikpat daudz,kopš vadu arī Ķirurģijas klīniku.- Vai šīs Jūsu minētās personības ir arī Jūsuautoritātes ķirurģijā?- Jā, domāju kaut kādā mērā katrs no šiemcilvēkiem ir devis ko vērtīgu man. Dr. RasmaCeplīte bija ļoti pazīstama onkoloģe, kas visusavu mūžu bija veltījusi onkoloģijas slimniekiem.Profesors Utkins tajā laikā bija ievērojamszinātnes darba organizators. Viņam bijaplaši sakari ar daudzām klīnikām un viņš bijalabi pazīstams Padomju Savienībā. 1984. gadāaizstāvēju savu kandidāta disertāciju prof. Utkinavadībā. 1988. gadā man, kā vienam nopirmajiem Latvijā, izdevās iegūt Vācijas Akadēmiskāapmaiņas dienesta (DAAD) stipendiju.Šī iespēja būtiski mainīja manu, kā ķirurga,filozofiju. Pusgada laikā nācās apgūt vācuvalodu. Bija jāizvēlas, uz kuru klīniku doties.Pēc publikācijām (es toreiz daudz interesējospar kuņģa vēža ķirurģiju) atradu Diseldorfasuniversitātes ķirurģisko klīniku. Tajā pavadījugadu un pēc tam atkārtoti, saņemot stipendijudeviņdesmitajos gados, pavadīju vēl trīsmēnešus. Tur izstrādāju savu habilitācijas disertāciju,kuru aizstāvēju 1994. gadā. Deviņdesmitogadu sākumā dzīvē viss tiešām krasimainījās, jo no padomju medicīnas pārgājāmuz rietumu. 1989. gadā no Vācijas atvedu šīstradīcijas arī uz Latviju un pamazām centostās nodot pārējiem kolēģiem. Toreizējais Diseldorfasklīnikas vadītājs profesors Roher,viņa vietnieks, prof. Klaus Thon, kas pašlaikstrādā Robert-Bosch slimnīcā Štutgartē, kāarī ir mūsu universitātes goda doktors, bija tiecilvēki, kuri mani ir veidojuši kā ķirurgu un ietekmējušimanus uzskatus. Toreiz Rīgā apgū-tās zinības bija no tāda samērā šaura PadomjuSavienības skata. Pasaulē daudzas lietas darījacitādāk – ar modernākiem materiāliem unmodernākām pieejām. Jāsaka, ka man bija tālaime toreiz to visu apgūt un atvest uz Latviju.Deviņdesmitajos gados dzelzs priekškars pacēlās,daudziem ārstiem radās iespējas dotiespieredzes apmaiņā uz rietumiem.- Vai sākotnēji nebija grūti pāriet no visa padomjulaikā mācītā un redzētā uz rietumupraksi?- Jā, man toreiz bija 32 gadi, un pēkšņi esnonācu vidē, kur uzreiz bija jārunā un jārakstavāciski un arī pienākumu bija daudz. Betesmu ļoti pateicīgs, ka man toreiz bija tādaiespēja būt tur, apgūt valodu, iepazīt vācu kolēģus,dibināt kontaktus. Tā gada laikā nācāsdaudz apgūt – gan sadzīviski, piemēram, laiatvērtu durvis autobusā, ir jāspiež poga, ganarī medicīnā. Iepazinu vācu mentalitāti, sakārtotībudaudzās lietās. Ķirurģijā tik tiešāmir nepieciešama kārtība, ko vācieši ļoti ievēro.Tas manā tālākajā izglītībā bija ļoti svarīgi – ievērotprincipus, tradīcijas, metodes un zinātneslikumus. Tas viss krietni atšķīrās no tā, kasman bija mācīts iepriekš.- Pastāstiet par savu starptautisko darbapieredzi!- Pirmā starptautiskā pieredze man bija Vācijā.Domāju, ka pieredzes apmaiņa ir nozīmīga –dzirdēt un redzēt, kā strādā citās valstīs, apmainītiesar viedokļiem. Īpaši svarīgi tas ir mazāmvalstīm, kur nav pārāk daudz speciālistu.Domāju, ka katram ārstam vismaz vienreizgadā uz viņam aktuālu pasaules vai Eiropaskongresu būtu vērts aizbraukt, vēl jo vairāk,ja cilvēks nodarbojas ar kādu akadēmiskuvai zinātnisku darbu. Tikai lasot žurnālus vaiinformāciju internetā, nav iespējams diskutēt,apmainīties viedokļiem un uzreiz saņemtatbildes, iepazīt citu speciālistu pētījumu rezultātus,jo tie parasti žurnālos tiek publicētitikai pēc kāda gada. Ārstiem ir ļoti būtiski iegūtaktuālo informāciju. Ir jābūt informētamun jāseko līdzi medicīnas attīstībai. Dažreizir dzirdēts, ka ārstiem pārmet došanos uzstarptautiskiem kongresiem, bet tas ir būtiskiun vērtīgi, jo zināšanas mūsdienās maināstik strauji, ka, ja tām neseko līdzi, tad ļoti ātriatpaliec.- Kā Jūs nolēmāt kļūt par ārstu?- Manā ģimenē nav dziļas tradīcijas ārsta profesijā,taču pašreiz mēs visi ģimenē esam ārsti.Pirmā bija mana māsa, kura iestājās Medicīnasinstitūtā. Viņu apciemojot, varēju apskatīties,kā notiek studijas. Es jau smejos – parmākslinieku kļūt nevarēju, jo talantu par maz,studēt fiziku un ķīmiju nešķita pārāk vilinoši,kļūt par skolotāju es negribēju, tāpēc atlikakļūt par ārstu. Patreiz ģimenē visi esam ārsti(sieva, dēls, māsa), kā arī daži radi no sievas14 Novembris 2009

Slimnīcas Ziņas I NUMURA INTERVIJApuses. Agrāk ārsta profesija bija ļoti prestiža.Šajā arodā ir saskarsme ar cilvēku – gan psiholoģija,gan zināšanas, gan roku prasmes. Tas irārkārtīgi interesanti. Ķirurģija piesaista arī arto, ka strauji jāpieņem lēmumi, kas ir pavisamcitādāk nekā, piemēram, politikā, kad politiķiaplūko un diskutē par vienu likumu gadiemilgi un nespēj pieņemt lēmumu. Ķirurgamdarbs ir jāsāk, jāizdara un jāpabeidz, jo nevarapstāties padomāt un varbūt turpināt to pēcpāris dienām. Operācijas procesu izplāno noA līdz Z.- Vai Jūs zinājāt, ka Jūsu izvēle būs par labuķirurģijai?- Jā, jo man patīk praktiska pieeja. Pēc dabasesmu praktisks cilvēks un arī ķirurģija ir tādapraktiska medicīnas nozare, kur nepieciešamasgan zināšanas, gan arī praktiskas iemaņas,roku darbs, roku veiklība.- Kā Jūs vērtējat jauno rezidentu darbu slimnīcā?- Vērtēju to pozitīvi. Mēs esam lepni, ka ir jauniecilvēki, kuri grib strādāt un mācīties, neraugotiesuz pašreizējo situāciju.- Ja runājam par studentiem, vai līdz ar pārmaiņāmvalstī nav samazinājies medicīnasstudentu skaits?- Paradokss, bet cilvēki izvēlas medicīnu studētarī šajos laikos. Rīgas Stradiņa universitātēšogad bija viens no lielākajiem konkursiem.Studentu skaits nav samazinājies, un intereseir. Domāju, ka jaunie cilvēki ir pragmatiski,iegūst šeit Eiropas diplomu un viņiempaveras starptautiskas iespējas visās EiropasSavienības valstīs. Domāju, ka daudzi topošieārsti plāno strādāt ārpus Latvijas, kas, novienas puses, man, kā pedagogam un RīgasStradiņa universitātes rektoram, ir patīkami,ka cilvēki ar mūsu diplomu ir spējīgi strādātārzemēs. Tā ir arī mūsu medicīniskās izglītībasatzinība. Taču, kā Latvijas pilsonis, es uzskatu,ka ir skumji, ka aizbrauc tieši spējīgākie un talantīgākie.Tāda nu pašreiz ir situācija – darbatirgus ir atvērts. Protams, ka Vācijā, Zviedrijā,Anglijā un citur piedāvā daudz labākus darbanoteikumus un karjeras izaugsmi. Tas ir tikaisaprotami, ka cilvēki vēlas dzīvot šodien, nevisgaidīt vēl 10 gadus, kad varbūt kaut kasbūs labāk. Tāpēc, izdarot attiecīgu izvēli, ir iespējamsdzīvot labi arī šodien.- Pašlaik lielas pārmaiņas norit gan slimnīcā,gan medicīnas jomā visā valstī. Kā Jūs vērtējatšīs pārmaiņas?- Domāju, ka medicīnā ir bijušas lielas pārmaiņas,skatoties arī ilgākā laika posmā. Jaņemam pēdējos divdesmit gadus, tad pārmaiņasir notikušas un progress ir bijis liels.Esam pārgājuši no vienas veselības aprūpessistēmas uz jaunu. Mums ir konkurētspējīgamedicīniskā aparatūra un cilvēku zināšanas,kas ar katru gadu uzlabojas. Pašlaik jaunieārsti nāk no pavisam jaunas un ļoti spējīgaspaaudzes, ir angliski runājoši un daudz zinoši.Valsts eksāmenos, klausoties viņu atbildes,bieži vien ir gandarījums un pat apbrīns parviņu zināšanām.- Kāda ir Jūsu vīzija par slimnīcas attīstībunākotnē?- Stradiņa slimnīcai ir vislielākais potenciāls.Slimnīcas stabilās tradīcijas un ārstu potenciālsir liels ieguldījums Latvijas medicīnā.Paaudzes mainās un nāk jauni un izcili ārsti.Piemēram, visi Latvijas izcilie ķirurgi ir mūsuslimnīcas audzēkņi. Ir arī liels gados vecākuprofesionāļu īpatsvars, kuri aktīvi strādā undzīvo līdzi visam jaunajam. Jāņem vērā, ka arīturpmāk pieaugs darbinieku vecums. Ja kādreizsievietes 55 gados gāja pensijā, tad tagadšajā vecumā cilvēka karjera ir pilnā plaukumā.Arī medicīnā pieaug šo darbīgo cilvēku skaits.Dzīvildze pēdējo 30 vai 40 gadu laikā ir pieaugusipar apmēram desmit gadiem. Cilvēkimedicīniski tiek „salaboti” un turpina veiksmīgidzīvot tālāk.- Jūs vadāt Ķirurģijas klīniku un esat RSUrektors, cik daudz laika izdodas veltīt praktiskajaimedicīnai – operācijām?- Es vienmēr esmu centies sekot sava vectēvapadomam – turēties pie profesijas. Tādsir viens no maniem nosacījumiem – kamēres varēšu, es savienošu, bet, ja man būtu jāizšķiras,es saglabātu profesiju. Universitātesrektora amatam ir noteikts termiņš, tas ir izaicinājums,kas prasa arī lielu pašupurēšanos, joir jāiegulda daudz laika, spēka un zināšanu.Es noteikti neesmu no tiem cilvēkiem, kuriemkrēsls „pielīp” un viņi netiek no tā vaļā. Patsgalvenais tomēr ir ķirurģija. Praktiskā darbībair varbūt nedaudz reducējusies, bet es cenšos,cik vien iespējams, veikt operācijas – biežāksarežģītākas un tehnoloģiskākas operācijas,kas sagādā arī lielāku gandarījumu. StradiņiLatvijā ir viena no tehnoloģiski spēcīgākajāmklīnikām, jo pielietojam un ieviešam daudzjaunas metodes. Man nepatīk rutīna, un šeitarī ar to nekad nenākas saskarties.- Jūs aktīvi darbojaties arī dažādos starptautiskosprojektos, piemēram, par pārmantotovēzi. Pastāstiet par tiem!- Savā laikā mani uzrunāja ārzemju kolēģiveikt pētījumus par pārmantotajiem audzējiem.Šim onkoloģijas virzienam ir ļoti lielasociāla nozīme, liela inovatīva doma un starptautiskiprojekti liek nodot mūsu zināšanas arīcitiem kolēģiem kaimiņvalstīs. Pašreiz mumsir kopīgs projekts ar Baltkrieviju, Grodņas apgabalaslimnīcu. Mēs esam kā Eiropas Savienībaspadomdevējs par pārmantotā vēža menedžmentu.Domāju, ka tā ir vērtīga pieredze,arī baltkrievu kolēģi ir ieinteresēti šīs zināšanassaņemt. Iepriekš mums bija projekts, kurāpiedalījās igauņu un lietuviešu kolēģi. Projektaietvaros veicām skrīningu un apsekojāmvairāk kā 18 tūkstošus iedzīvotāju, nosakot,kāds ir pārmantotā vēža risks iedzīvotājiem.Pētījuma rezultātā secinājām, ka Latvijā ir vairākkā 5000 ģimeņu, kurām var būt paaugstinātsrisks. Ja mēs šīs ģimenes laicīgi atrodamun informējam, ir iespējams vēzi diagnosticētļoti agrā stadijā vai arī novērst pavisam. Tas irbūtisks ieguldījums gan cilvēku dzīvību glābšanā,gan arī pašreizējo resursu mazināšanā,jo, ja audzēju atklāj agrākā stadijā, ir mazākjāpielieto staru un ķīmijterapijas, operācijas,kas maksā ārkārtīgi dārgi.- Jūsu darba slodze ir ārkārtīgi liela. Kur Jūsgūstat spēku un iedvesmu?- Esmu no tiem cilvēkiem, kuri nesaprot, kāvar nākt uz darbu, ja nav skaidrs dienas darbaplāns. Tas nav kā pārmetums citu cilvēkurežīmam, bet tāds vienkārši ir mans raksturs.Mēģinu darba dienu ietilpināt 10 vai 11 stundurobežās, jo strādāt pa naktīm neiesaku –cilvēks nakts laikā ļoti nogurst un rezultatīvaispienesums var būt niecīgs. Esmu par to, kadarbs ir jāsamēro ar reālu atslodzi. Jau otrogadu mana un sievas aizraušanās ir sarīkojumudejas, kas dod gan fizisku slodzi, gan priekuun relaksāciju. Man patīk arī doties nelielosceļojumos, kā arī iespēju robežās nodarbotiesar sportu, piemēram, paslēpot. Reizēm aizbraucumedībās. Ļoti patīk Latvijas daba visosgadalaikos, īpaši ziemā. Tikšanās ar medniekiemvienmēr ir interesanta. Tā ir iespēja pabūtcitā kolektīvā, citā vidē ārpus slimnīcas.Atslodze ikvienam ir vajadzīga, jo citādi cilvēks„pārdeg”. Jāprot apstāties un izbaudīt arīto, ko dzīve sniedz, jo dzīve paiet ļoti ātri. Novembris 200915

PACIENTU APRŪPEI Slimnīcas ZiņasDažas piezīmes parVeselības inspekcijas lēmumiemPēteris ErstsJuridiskā departamenta direktorsRakstā esmu izklāstījispēc iepazīšanāsar Veselības inspekcijas(turpmāk– Inspekcija) lēmumiemradušās atziņas.Raksta pamatāizmantoti laikaperiodā no 2008.gada janvāra līdz2009. gada septembrimslimnīcāsaņemtie un rakstasagatavošanas laikā pieejamie Inspekcijaslēmumi*. Kopējais lēmumu skaits: 2008. gadā– 13, 2009. gadā 9 mēn. – 6. Lēmumos konstatētimedicīniskās aprūpes pārkāpumi: 2008.gadā - 3, t.sk. PSKUS – 2, 2009.gadā – 2, t.sk.PSKUS – 1. Lēmumos konstatēti medicīniskāsdokumentācijas aizpildīšanas pārkāpumi - 8,t.sk. PSKUS - 4, 2009. gada 9 mēn. – 2, t.sk.PSKUS – 1. Par vienu gadījumu lietas materiāliir nosūtīti prokuratūrai, jo Inspekcija ekspertīzesgaitā konstatējusi noziedzīga nodarījumasastāva pazīmju pastāvēšanas iespēju.Inspekcijas konstatētie medicīniskās aprūpespārkāpumi mūsu slimnīcā nav daudz un tiemnav tendenciozs raksturs. Taču nav pamataiegrimt pašapmierinātībā un zaudēt modrībudarba kvalitātes uzturēšanā un uzlabošanā.Vairākos lēmumos mūsu slimnīcas darbā irkonstatētas lielākas vai mazākas nepilnības.Kādi ir Inspekcijas konstatētiemedicīniskās aprūpes pārkāpumi?Inspekcija saskatījusi ārstu profesionālo pienākumuneatbilstīgu izpildi trīs gadījumos.Vienā no tiem smagās sekas – pacienta nāvesiestāšanās sakarā ar fatālo slimības prognozi– diezin vai tiktu novērsta, ja nepieciešamāsmanipulācijas tiktu veiktas savlaicīgāk. Savukārt,otrā gadījumā, visticamāk, medicīniskāsaprūpes pārkāpuma dēļ pacientam nācāsveikt fizisku defektu radošu operāciju. Respektējotnevainīguma prezumpciju, trešais,uz prokuratūru nosūtītais gadījums netikskomentēts.Inspekcija divos augstāk aprakstītajos gadījumosārstniecības personu darbībās ir konstatējusiĀrstniecības likuma 6.panta – pacientatiesību uz kvalitatīvu, laipnu un cieņpilnuārstēšanu un aprūpi un 37.panta – ārsta pienākumupārkāpumus, kas ir Latvijas Administratīvopārkāpumu kodeksa 45. 1 pantā noteiktais“medicīnas aprūpes pārkāpums”, parko draud naudas sods līdz Ls 100 un atkārtotigada laikā – līdz Ls 250. Abos gadījumos ārstinav saukti pie administratīvās atbildības likumānoteiktā soda uzlikšanas termiņa dēļ – tovar uzlikt četru mēnešu laikā pēc pārkāpumaizdarīšanas, un lēmuma pieņemšanas dienābija pagājis ilgāks laiks.Pārkāpumi medicīniskāsdokumentācijas aizpildīšanā10 no 19 lēmumiem, tai skaitā pusē no tiemmūsu Slimnīcā, konstatēti medicīniskās dokumentācijasaizpildīšanas prasību pārkāpumi.Šīs prasības nosaka Ministru kabineta2006. gada 4. aprīļa noteikumi Nr. 265 “Ārstniecībasiestāžu medicīniskās un uzskaitesdokumentācijas lietvedības kārtība” un citinormatīvie akti. Gandrīz visos gadījumos Inspekcijapārmet šo noteikumu visai vispārīgunormu pārkāpumus.Bieži pārkāpums konstatēts apstāklī, ka ierakstimedicīniskajā dokumentācijā ir parmaz informatīvi, nepilnīgi, pacienta objektīvaisstāvoklis nav aprakstīts, vai tas ir veiktspārāk īsi.Šeit īpaši jāatzīmē pacientam izsniedzamodokumentu aizpildīšanas rūpība un tāstrūkumi – galveno izmeklējumu, speciālistukonsultāciju, saņemtās terapijas neatspoguļošana,kā arī turpmākās terapijas un citu rekomendācijuneietveršana izrakstos.Izskan pārmetumi par ierakstu secību, parnesalasāmiem rokrakstiem. Atgadījumu, kadpacienta vēsturē ir ielīmēta cita pacienta medicīniskādokumentācija, gribētos uzskatītpar atsevišķu negadījumu.Kolēģiem ieteiktu slimības vēsturēs iekļautarī nemedicīniska rakstura informāciju, kamvēlāk var būt nozīme: piezīmes par pacientauzvedību, ārsta norādījumu neievērošanu,ārsta neordinētu medikamentu lietošanu,prombūtni.Diezin vai ir nepieciešams atgādināt, šķiet,visai veco ārstu profesionālo humoru paradresātu, kam jāraksta slimības vēsture. Šimjokam ir pilnīgi nopietns pamats: pacientamedicīniskā dokumentācija ir galvenaisdokumentārais materiāls, kurā meklēt ganārsta labos darbus un veiksmes, gan arī kļūdasun paviršību.Citas Inspekcijas piezīmes unaizrādījumiInspekcija ir konstatējusi Ārstniecības likuma41.pantā noteiktā informācijas sniegšanasun izskaidrošanas pienākuma neizpildi vainepilnīgu izpildi. Šāds pārkāpums var radītjuridiski smagākas sekas, kā vien Inspekcijasrakstisku norādi par normas neievērošanu.Slimības diagnozes un prognozes izskaidrošana,ārstēšanas plāna izklāsts, jebkādas citasinformācijas savlaicīga sniegšana pacientamatbilstoši viņa uztveres spējām un izpratneslīmenim un pacienta informētas piekrišanasiegūšana var būt par svarīgu apstākli vēlāk,kad pacients vai tā tuvinieki nebūs apmierinātiar ārstēšanās gaitu vai rezultātu. Pacientapiekrišanai un arī atteikšanās no ārstēšanāsir jābūt balstītai uz ārsta sniegtoinformāciju. Informētība veicina labvēlīgugaisotni ārstniecības procesā un pacientalīdzestību. Turpretim nezināšana un neizpratnerada neuzticību, negācijas un konfliktus.Inspekcijas lēmumos ir norādes uz ārstniecībaspersonāla un pacientu vai to tuviniekusaskarsmes problēmām. Šo jautājumuizlemšana nav Inspekcijas kompetencē.Tomēr robežu starp saskarsmes problēmāmun ārstēšanas kvalitāti novilkt ir grūti. TurklātĀrstniecības likuma 6.pants ietver pacientatiesības uz kvalitatīvu, laipnu un cieņpilnuārstēšanu un aprūpi. Likums un arī slimnīcasiekšējie dokumenti sagaida laipnu un cieņpilnuattieksmi no jebkuras personas, kaspiedalās pacienta ārstēšanā un aprūpē.NobeigumāInspekcija ir medicīnas kvalitāti uzraugošāinstitūcija, un šīs iestādes aizrādījumus unpiezīmes ir rūpīgi jāanalizē, jāizdara secinājumiun trūkumi jānovērš.Tomēr Inspekcija nav vienīgā un pēdējā instance,kura var vētīt ārstniecības personudarba kvalitāti. Inspekcijas lēmumus var apstrīdētInspekcijas vadītājam, šīs amatpersonaslēmumus – administratīvajā tiesā. 2008.un 2009. gadā administratīvajā rajona tiesā irizskatītas vairāk nekā 20 lietas, kurās pieteikumapamatā ir bijuši notikumi ārstniecībā.Vairākums pieteikumu par Inspekcijas lēmumuatcelšanu administratīvajā rajona tiesāir noraidīti. Tas ir vērtējams kā Inspekcijasdokumentu un rīcības juridiskās kvalitātesapliecinājums.Par smagākiem pārkāpumiem ārstniecībaspersonai draud kriminālatbildība un kriminālsodabargums ir atkarīgs no nodarītāsmaguma.Pacienti var celt prasības par kaitējuma atlīdzībuun zaudējumu piedziņu civiltiesiskākārtībā. Līdz ar savu tiesību izpratnes pieaugumu,visdrīzāk pieaugs arī neapmierinātopacientu un viņu tuvinieku pretenziju skaits,ko šobrīd nevar vērtēt kā ļoti lielu. Jāņemvērā, ka ir sagatavots Pacientu tiesību likumaprojekts, kura pieņemšana palielinās pacientuizpratni par savām tiesībām.Ne jau Inspekcijas, tiesu un prokuroru dēļmūsu darbam jābūt paveiktam pēc labākāssirdsapziņas. Tomēr ārstam un medicīnasmāsai tāpat kā citu profesiju pārstāvjiem irjāpārzina sava aroda tiesiskais regulējumsun atbildība par pārkāpumiem.Grūtības, ar ko saskaras Latvijas valsts, mūsuslimnīca un ikkatrs no mums, nedrīkst pazeminātpacienta ārstēšanas un aprūpi kvalitāti,kas lielā mērā ir atkarīga no mūsu attieksmespret savu darbu. * Divi Inspekcijas lēmumi kopā ar pacientu medicīnisko dokumentāciju ir nosūtīti pēc pieprasījuma16 Novembris 2009

Slimnīcas Ziņas I VIEDOKLISDarba alga atbilstoši padarītajamDr.med. Kārlis KupčsDiagnostiskās radioloģijasinstitūta virsārstsNav noslēpums, ka gadu desmitiem esamstrādājuši aplamā darba samaksas sistēmā –samaksa par slodzi. Nav pareizi un tā nevarbūt, ka viens ārsts nāk uz darbu katru otrodienu, cits strādā no rīta līdz vakaram, bet mēnešabeigās alga abiem vienāda. Līdz šī gadafebruārim tāda apmaksas sistēma bija arī Diagnostiskāsradioloģijas institūtā.Ideja, ka vajadzētu kaut ko mainīt šajā nepareizajādarba samaksas kārtībā radās jau vairākugadus atpakaļ, slimnīcā pat tika izveidotadarba grupa, taču sākotnējais projekts netikaīstenots.Pozitīvu virzību ienesa jaunas personālijasslimnīcas administrācijā, kas atbalstīja idejupar jaunas progresīvas apmaksas sistēmas ieviešanu.Diagnostiskās radioloģijas institūts (DRI) arsavu darba specifiku būtībā ir ideāla vieta, kurpar darbu var maksāt pēc padarītā, proti, parkatru izmeklējumu vai manipulāciju. Veiksmīgasslimnīcas administrācijas un DRI vadībassadarbības rezultātā tika izveidots un izstrādātsprincipiāli jauns darba samaksas modelis.Jaunā apmaksas sistēma pamatos ir sekojoša:DRI ir kopējs algu fonds, kas ir procentuāli fiksētadaļa no kopējā institūta mēneša apgrozījuma.Visas manipulācijas un izmeklējumi irnovērtēti ar noteiktu punktu skaitu, ko aprēķinājaņemot vērā katram patērēto laiku, sarežģītībuun pieprasījumu. Neatkarīgi no tā, vaipacients ir maksas, ambulators jeb stacionāra,samaksa par izmeklējumu nemainās. Atsevišķipēc stundu likmes tiek maksāts par dežūrāmun konsultatīvo darbu. DRI vadības atalgojumsarī tiek rēķināts procentuāli no algufonda. Mēneša beigās tiek izrēķināta punktavērtība, kura ir mainīga un atkarīga no kopējāapgrozījuma un fiksētām izmaksām.Kādi ir DRI darbinieku ieguvumi un zaudējumiieviešot šo jauno darba samaksas sistēmu?Uzreiz jāsaka, ieguvumi noteikti ir vairāk. Tiekievērots taisnīgas darba samaksas princips,katrs nopelna tik cik strādā, turklāt veiksmīgaispunktu aprēķina modelis dod iespēju radiologamsaņemt līdzīgu atalgojumu, strādājot ardažādām metodēm. Piemēram, veicot vienudigitālās subtrakcijas angiogrāfiju ārsts saņemapmēram tikpat cik aprakstot 2 magnētiskāsrezonanses izmeklējumus vai 10 rentgenabildes. Visi ir ieinteresēti strādāt vairāk, veiktlielāku izmeklējumu skaitu, jo no tā ir atkarīgamēneša izpeļņa. Ieviešot jauno darba samaksassistēmu optimizējās institūta darbiniekuskaits, jo izrādījās, ka visiem darbs nepietiek.Lai šāda darba samaksas sistēma varētu sekmīgidarboties,ir nepieciešamaprecīza visu manipulācijuuzskaite,un šeit liela lomair informācijas tehnoloģijām,kurasStradiņu slimnīcāturpina attīstīties,lai arī pagaidāmvēl salīdzinoši lēnām.Tāpēc jaušobrīd aktīvi strādājam pie nākošā projekta –savas radioloģijas informācijas sistēmas izveidošanas.DRI ieviestā jaunā samaksas sistēma noteiktiir ieguvums slimnīcai un pacientiem. Plāns irneapstāties, bet uzlabot esošo sistēmu, lai varētunovērtēt un maksāt ne tikai par padarītādarba daudzumu, bet arī kvalitāti.Jāpiebilst, ka šis projekts nebūtu realizējiesbez slimnīcas finanšu direktora un valdes locekļaModra Dzenīša un medicīnas direktoresvietnieces diagnostikas jautājumos dr. DžinetasHeinrihsones lielā ieguldījuma un atbalsta.Domāju, ka līdzīgu apmaksas modeli būtu iespējamsieviest arī citās slimnīcas struktūrvienībās,un mēs labprāt dalītos savā pieredzē. Pārdomas pirms svētkiemTuvojoties valsts svētkiem, gribētos sajust lepnumupar savu Zemi, pilsētu cilvēkiem un parādītšo sajūtu citiem. Vai šodien tas neskan patētiskiun vai cilvēki, arī katrs Jūs, to uztverat nopietni?Gribētos cerēt, ka, vismaz daļēji, ticība savai valstijir saglabājusies.Ko un kā slimnīcas administrācija šogad ir darījusi,katrs novērtē citādāk, tomēr dažus būtiskākoslēmumus gribu atgādināt.Finansiālā krīze Slimnīcas kolektīvu reāli skārašogad februārī, kad kļuva skaidrs, kādas ir finansējumaizmaiņas medicīnā arī Paula Stradiņaslimnīcā un sākās algu samazināšana. Otrās izmaiņasvalsts budžetā jūlijā noveda pie finansējumasamazinājuma par 70%, salīdzinot ar 2008.gadu. Saprotams, ka tik sliktā situācijā nevar būtlabi risinājumi un jebkurš lēmums labākajā gadījumāvar būt tikai „mazākā ļaunuma” izvēle.Notikušie algu samazinājumi, darba līgumuizmaiņas, atteikšanās no „slodžu” sistēmas, grozījumikoplīgumā ar arodbiedrību bija pieņemamākikā darbinieku atlaišana. Vienmēr esamuzsvēruši, ka Slimnīcas labo vārdu jeb „firmaszīmi” (trade mark), pirmkārt, nodrošina tās darbiniekiun tikai pēc tam pieejamās medicīniskāstehnoloģijas. Šī pārliecība ir pamats cerībai, kadarbinieki nepametīs Slimnīcu, ja varēsim piedāvātiespēju pacientiem ārstēties un darbiniekiemnopelnīt. Maksas un ambulatoro pakalpojumupalielināšana ir relatīvi ātra iespēja papildus peļņai.Skaidra maksas pakalpojumu cenu politikaun tās precīza ievērošana ir ļāvusi paplašināt sadarbībuar apdrošināšanas sabiedrībām. Samazinotiespacientu maksātspējai, ir nepieciešamspietiekami elastīgi koriģēt ārstniecības samaksascenas, taču tās noteikti nevar būt zemākaspar ārstēšanas pašizmaksu. Tāpēc sadarbība arSlimnīcas centriem, klīnikām, citām struktūrvienībām,viedokļu apmaiņa un jūsu ideju realizācija,kad vien tas iespējams, ir vienīgais veids, kāpārdzīvot krīzes periodu.Šajās pārdomās it kā ir izpalicis mūsu darbībasmērķis – pacients un viņa ārstēšanas process.Tomēr, raugoties uz ārstniecību kā pakalpojumu(service) sfēru, mēs to varam aplūkot kā servisatrijstūri, kur slimnīcai vienlīdz svarīgi ir gan pacienti(servisa pircēji), gan ārstniecības personas(servisa sniedzēji).Ārstēšana kā serviss nozīmē efektīvu medicīniskupalīdzību, pozitīvas emocijas saskarsmē arārstniecības personām un sajūtu, ka atrašanāsslimnīcā ir organizēta, cik labi iespējams.Attāla līdzība varētu būt ar restorānu, kura apmeklētājssagaida kvalitatīvu ēdienu, laipnuapkalpošanu un akceptējamu cenu. Ja kāds noRaimonds BricisNeiroķirurģijas klīnikas virsārsts,valdes locekliskomponentiem liekvilties, grūti sagaidītapmierinātu klientu.Apmierināts un izārstētspacients kļūstpar lojālu pacientuun labāko slimnīcasreklāmu – no mutesmutē.Spiedīgi finansiālieapstākļi ideālu shēmupadara grūti realizējamu,tomēr šo principu ievērošana noteiktinetraucē.Stradiņa slimnīcas logo izmantotie vārdi – izcilībaārstēšanā, izglītībā un zinātnē – joprojāmir realitāte, taču kā tāda varēs saglabāties, tikaipastāvot valsts apmaksātai veselības aprūpeivienalga, kādā formā tā tiks īstenota.Šogad novembrī un decembrī varēsim strādāt,kā to esam darījuši pēdējos mēnešos. Nākošāgada budžets vēl ir Saeimas koridoros un ir tikaiprognozes, ka nevajadzētu būt sliktāk, kā šogad.Novēlu visiem „Slimnīcas Ziņu” lasītājiem, Slimnīcasdarbiniekiem un mūsu pacientiem, sagaidotValsts svētkus, saglabāt ticību un uzticību savaiValstij un pašiem sev! Novembris 200917

IZGLĪTĪBA UN ZINĀTNEI Slimnīcas ZiņasPētījumi par pulmonālo arteriālohipertensijuAndris SkrideĀrsts – kardiologstoru antagonistiem.Latvijas Kardioloģijascentrā no2007. gada izveidotspulmonālāsarteriālās hipertensijasreģistrs.No 2007. gada Latvijāpieejama pulmonālāsarteriālāshipertensijas patoģenētiskaterapijaar fosfodiesterāzesinhibitoriem unendotelīna recep-Pulmonālā arteriālā hipertensija (PAH) tiekpieskaitīta pie retajām patoloģijām, kas galvenokārtskar gados jaunus cilvēkus. PēcFrancijas reģistra datiem (2002-2003) vidējāPAH prevalence Francijā ir 15 uz 1 miljonuiedzīvotāju. Statistikas dati un zinātniekuaprēķini rāda, ka slimības prevalence EiropasSavienības valstīs un ASV varētu sasniegt pat80 – 160 pacientu uz miljons iedzīvotājiem.Patoģenētiska terapija šobrīd apstiprinātaun tiek pielietota tikai 1 grupas (pulmonālāsarteriālās hipertensijas) pacientiem.Pulmonāla hipertensija, kas radusies saistībāar sirds kreisās puses patoloģiju, plaušu saslimšanām,hronisku PATE, vai citiem iemesliemārstējama simptomātiski un nav pieskaitāmapulmonālas arteriālas hipertensijasslimību grupai.Lielāko daļu no PAH slimniekiem veido sekundārāsPAH grupa, īpaši uzsverot saistauduslimību pacientus. Sistēmas sklerodermijaspacientiem pulmonālās hipertensijasprevalence ir līdz 20 %. Sekundārās PAH prevalenceir 80-130 gadījumu uz miljons iedzīvotājiem,kamēr idiopātiskas PAH gadījumuskaits sasniedz apmēram 8 gadījumus uzmiljons iedzīvotājiem. Ģimenes PAH sastāda6 - 10% no PAH gadījumu skaita. SievietēmPAH sastop 2 - 3 reizes biežāk kā vīriešiem.Pacientu dzīvildze bez patoģenētiskas ārstēšanaspēc diagnozes atklāšanas parasti irtikai 1-2 gadi. Patiesā primāras pulmonālashipertensijas (PPH) incidence joprojām irnezināma. Pirmais PPH apraksts datējamsar 1891 gadu. Vēlāk atklājās, ka diagnozespieauguma biežums saistāms ar aminoreksafumarātu – amfetamīnam līdzīgām zālēm,kuras 1965. gadā Eiropā sāka lietot apetīteskontrolei, svara redukcijai. ASV un Francijādaži PPH hipertensijas gadījumi tika saistītiar fenfluramīna un dexfluramīna lietošanu.Lielākais saslimstības biežums sastopamsstarp sievietēm no 21 – 40 gadu vecumam.PAH Latvijas reģistra datiPulmonālās arteriālās hipertensijas reģistrsizveidots 2007. ġadā Latvijas Kardioloģijascentrā. Saskaņā ar pēdējo pulmonālās hipertensijasklasifikāciju pulmonāla arteriāla hipertensijatika klasificēta kā primāra, iedzimta,saistīta ar saistaudu saslimšanām, saistītaar anoreksigēnu vielu lietošanu, saistīta ariedzimtām sirdskaitēm, portālu hipertensijuvai HIV infekciju. PAH Latvijas reģistrā tikaiekļauti visi PAH pacienti, kuriem diagnozeuzstādīta no 2007. gada maija. Diagnozesuzstādīšanas datums sakrīt ar sirds labo daļukatetrizācijas laiku.Lai pacientu iekļautu reģistrā PAH tika definētakā vidējā pulmonālā arteriālā spiedienapaaugstināšanās vairāk kā par 25 mmHgmiera stāvoklī un pulmonālo artēriju ķīlēšanāsspiedienam vajadzēja būt mazākam par15 mm/Hg sirds katetrizācijas laikā. Reģistrāiekļauti pacienti no 18 gadu vecuma, kuriempēc izstrādātā algoritma diagnosticēta pulmonālāarteriālā hipertensija (PAH) un izslēgticiti iemesli, kas varētu radīt pulmonāluhipertensiju.Pašreiz patoģenētisku terapiju ar sildenafiluLatvijā saņem 17 pacienti. Divi pacienti, kuriuzsāka lietot sildenafilu 2007. gadā un kuriemtika diagnosticēta primāra pulmonālaarteriāla hipertensija ir miruši. Viens pacientssaņem kombinētu terapiju – sildenafilu unambrisentānu.Apkopojot datus no Latvijas PAH reģistra,Latvijā pirmo reizi iegūta informācija par slimībasprevalenci un incidenci, kā arī pacientudzīvildzi, analizēti sākotnējie dati par slodzestolerances uzlabošanos PAH pacientiemterapijā lietojot sildenafilu.PAH Latvijas reģistrapacientu sadalījumsAr PAH diagnozi reģistrā iekļauti 23 pacienti(vidējais vecums ± SD vecums, 51 ± 16 gadi;vecumā no 26–76 gadiem). Diagnožu procentuālaissadalījums - primāra PAH, saistībāar saistaudu slimībām, saistībā ar iedzimtāmsirdskaitēm attiecībās 33%, 5%, 62% (skat.attēlu nr.1).33%5%62%Attēls nr.1. Pacientu sadalījums pa diagnožu grupāmDiagnozes brīdī 76% pacientu bija NYHA klaseIII, 5% - IV klase (skat. attēlu nr.2).Pacientu sadalījums pa funkcionālās klasesgrupāmNo iekļautajiem pacientiem 80 % bija sievietes,20% vīrieši.Pacientiem ar iedzimtu sirdskaiti, kas komplicējusiesar Eizenmengera sindromu tika uzsāktaterapija ar sildenafilu. Pacienti, kuriemnebija attīstījies Eizenmengera sindroms tikanosūtīti uz sirdskaites korekciju. Arī šie pacientipirms un pēc ķirurģiskas terapijas saņēmaterapiju ar sildenafilu.Vidējais sešu minūšu iešanas tests PAH pacientiempirms terapijas uzsākšanas bija 307± 107 m. Vidējais pulmonālās artērijas spiediensdiagnozes brīdī bija 52 ± 20 mmHg.Aprēķinātā šī brīža prevalence primārai pulmonālaihipertensijai ir 2,2 uz vienu miljonuiedzīvotāju, incidence vidēji 1 pacients gadāuz miljons iedzīvotājiem. Pulmonālās arteriālāshipertensijas prevalence ir 10,19 uzvienu miljonu iedzīvotāju, incidence – vidēji3.5 pacientu gadā uz 1 miljonu iedzīvotāju.Laikā no 2007. gada maija līdz 2008. gadamaijam viena gada dzīvildze PAH pacientiembija 88%.Primāras pulmonālas arteriālas hipertensijas(PPAH) pacientu datu analīze un terapijas izvērtēšana.Primāras pulmonālās hipertensijas pacientuvidējais vecums diagnozes brīdī bija 55,86 ±10,67.Veicot sirds zondēšanu visiem pacientiemtieši tika noteikts spiediens plaušu artērijā,vidēji tas bija 52 ± 20 mmHg, kas ir smagapulmonāla hipertensija.Attēls nr.2. Spiediens plaušu artērijā primāras pulmonālasarteriālas hipertensijas pacientiem.Terapijas kontrolei pacientiem vienu mēnesipēc terapijas ar sildenafilu tika veikta ehokardiogrāfijalabā kambara sistoliskā spiediena(LKSS) noteikšanai . Terapijas rezultātā visiempacientiem LKSS samazinājās.Primāras pulmonālas hipertensijas pacientiemfunkcionālās klases noteikšanai pirmsterapijas tika veikts 6 minūšu iešanas tests,kas ir starptautiski atzīts sirds mazspējas18 Novembris 2009

Slimnīcas Ziņas I IZGLĪTĪBA UN ZINĀTNEAttēls nr. 3. LKSS dinamika PPAH pacientiem pēc 1 mēneša terapijas ar sildenafilu 20 mg 3 reizes dienā.novērtēšanas tests. Pierādīts, ka sildenafilsbūtiski uzlabo 6 minūšu iešanas testa rezultātuspacientiem ar primāru pulmonāluhipertensiju. Pētījumā SUPER pierādīts, ka 1mēnesi pēc terapijas noietais attālums vidējipalielinājās par 45- 50 metriem.Pēc Latvijas PAH reģistra datiem ārstēšanasrezultātā ar sildenafilu pacientiem ar primārupulmonālu hipertensiju jau pēc 1 mēnešabūtiski pieauga slodzes tolerance. Vidējaisnoietais attālums pirms terapijas 6 minūšuiešanas testā bija 307 ± 107 m, 1 mēnesi pēcterapijas tas bija 390 ± 128, vidēji tas palielinājāspar 83 metriem.6 minūšu iešanas testa kontrole veikta arī6 mēnešus pēc terapijas uzsākšanas. Šiempacientiem sildenafila efekts attiecībā uzslodzes toleranci pēc 6 mēnešiem nesamazinājās.DiskusijaPulmonāla arteriāla hipertensija ir viena nodiagnozēm, kas pasaulē pēdējā desmitgadētiek pētīta visvairāk – saistībā ar jaunu medikamentuieviešanu.Līdz ar sildenafila, bosentāna, ambrisentāna,epoprostenola ienākšanu Latvijas tirgū arīpacientiem Latvijā kļuvusi pieejama slimībaspatoģenētiska terapija.Līdz 2007. gada maijam pacienti ar primārupulmonālu hipertensiju netika ārstēti atbilstošiEiropas vadlīnijām. Kopš Latvijā izstrādātašīs slimības terapijas un diagnostikasshēma, jau 23 pacientiem ir bijusi iespējauzsākt slimības patoģenētisku terapiju.Latvijas PAH reģistrs veidots pēc līdzības arFrancijas PAH reģistru, kas tagad ir bieži citētsliteratūrā par PAH un uzskatāms par vienuno pilnīgākajiem PAH reģistriem.Francijā uz 64 miljoniem iedzīvotāju ir 17PAH centru, vidēji 1 centrs uz 3,4 miljoniemiedzīvotāju. Varam secināt, ka Latvijā pietiekar vienu PAH centru, kas jau no 2007. gadadarbojas Latvijas Kardioloģijas centrā.Pulmonālas arteriālas hipertensijas prevalenceFrancijā ir 15 gadījumu uz miljons iedzīvotājiem,iespējams, ka šis skaitlis varētu būtvēl lielāks, jo pēc PAH speciālistu aplēsēmprevalence varētu sasniegt 80 - 160 gadījumu.Latvijā šī brīža prevalence ir 10,19 gadījumuuz miljons iedzīvotājiem, bet ir daudzneatklātu slimības gadījumu, īpaši uz sistēmassklerodermijas pacientu rēķina.Primāras pulmonālas arteriālas hipertensijaspacientu prevalence Latvijā ir 2,2 gadījumiuz miljons iedzīvotājiem. Francijā un ASV primāraspulmonālas hipertensijas prevalencearī ir 2-3 gadījumi uz miljons iedzīvotājiem.Latvijas reģistra dati, rāda, ka šobrīd, kopšdarbojas PAH reģistrs PPAH ir labi diagnosticēta.PAH reģistra ietvaros sākts arī sistēmas sklerodermijaspacientu skrīnings ar ehokardiogrāfijasmetodi, lai diagnosticētu pulmonāluhipertensiju. Šobrīd skrīnēti 20 pacienti. Trijiemno pacientiem ehokardiogrāfiski izteiktasaizdomas par pulmonālu hipertensiju,bet šiem pacientiem veicot sirds zondēšanupulmonāla hipertensija netika apstiprināta.Ehokardiogrāfija tiek izmantota arī lai izvērtētuterapijas rezultātus. Ehokardiogrāfijasizmeklējumā būtiski raksturlielumi ir labākambara sistoliskais spiediens (LKSS) un trikuspidālāgredzena sistoliskās ekskursijas(TAPSE) mērījums, kas ir būtisks pacientadzīvildzes rādītājs; tā norma ir vidēji 1,6 cm, kritums par katru 1 mm palielina nāves incidencipar 17%. LKSS ir precīzs rādītājs, lainoteiktu pulmonālas hipertensijas smagumapakāpi. Terapijas efektivitātes izvērtēšanaiun dzīvildzes prognozēšanai šis rādītājs navtik piemērots. Pacientiem ar pulmonālu hipertensiju,kuri terapijā lietoja sildenafilu,visiem novēroja slodzes tolerances uzlabošanos6 minūšu iešanas testā, taču LKSS bieživien šiem pacientiem palika nemainīgs arīpēc terapijas. Iespējams, ka sildenafils pacientiemvairāk atvieglo elpas trūkumu piefiziskas slodzes. Terapijas kontrolei pacientiemtika izvērtēta arī labā kambara funkcijanosakot TAPSE, kas ir būtisks pacientudzīvildzes prognozes rādītājs. Sildenafils uzlabojalabā kambara funkciju pacientiem arprimāru pulmonālu hipertensiju. Iespējams,ka endotelīna receptoru antagonisti labākambara sistolisko funkciju uzlabo vairāk,kā fosfodiesterāzes 5 inhibitori, taču tamnepieciešami turpmāki pētījumi. Latvijā šobrīdmedikamentu dārdzības dēļ terapijapraktiski iespējama tikai ar fosfodiesterāzes5 inhibitoriem, kas ir nesalīdzināmi lētāki parendotelīna receptoru antagonistiem. Latvijāviens pacients saņem šo medikamentu kombināciju,jo terapijas rezultāta ar sildenafilu,sākotnēji tika novērota klīniskā uzlabošanās,taču 1 gadu pēc terapijas pacientam būtiskipieauga sirds mazspējas simptomātika, palielinājāsBNP. Pacientam terapijā tika pievienotsendotelīna receptoru antagonists – ambrisentāns.Uzsākot terapiju ar ambrisentānupacientam strauji uzlabojās slodzes tolerance.Iespējams visiem primāras pulmonālashipertensijas pacientiem sākotnējā terapijabūtu uzsākama ar endotelīna receptoru antagonistiem,tādējādi apturot slimības progresijuun palielinot dzīvildzi. Pētījumos uzslodzes toleranci abu grupu medikamentiuzrāda līdzīgus rezultātus.SecinājumiPulmonālā arteriālā hipertensija ir smaga unbieži vien neatpazīta diagnoze. SalīdzinotLatvijas PAH reģistra datus ar Francijas reģistradatiem, redzams, ka slimības prevalenceun incidence Latvijā ir mazāka, iespējams,uz neatklāto gadījumu rēķina. Latvijā šobrīdatklāts tikai viens PAH gadījums saistauduslimību pacientiem, statistiski zināms, kašai pacientu grupai jābūt lielākai. Izvērtējotslodzes tolerances uzlabošanos PAH pacientiem,kas terapijā saņēma sildenafilu, vērojamabūtiska slodzes tolerances uzlabošanās,līdzīgi kā tas bija vērojams klīniskajos pētījumosar sildenafilu (SUPER 1).Latvijā turpināma PAH pacientu reģistra darbība,jo šādā veidā pirmo reizi iegūti dati parslimības prevalenci un incidenci Latvijā.Latvijā uzsākta un turpināma slimības prognozesun terapijas izvērtēšana, izmantojotbioķīmisko sirds mazspējas marķieri – BNPun ehokardiogrāfiski nosakāmo TAPSE.Turpināma ģimenes ārstu, reimatologu, pulmonologuinformēšana par PAH ārstēšanasiespējām Latvijā, lai sekmētu neatklātos PAHgadījumus.Jāturpina sistēmas sklerodermijas pacientuskrīnings – reizi gadā visiem pacientiem aršo slimību veicot ehokardiogrāfijas izmeklējumu.Novembris 200919

IZGLĪTĪBA UN ZINĀTNE I Slimnīcas ZiņasŠūnu transplantācijas centram – 1 gadsĒriks JākobsonsŠūnu transplantācijascentra vadītājsPirms gada, 18.septembrī, Stradiņaslimnīcas LatvijasKardioloģijascentrā tika veiktapirmā autologocilmes šūnu transplantācijasirdsmuskulī diviem pacientiem.Šajā laikā ne vienureizi vien sabiedrībasaņēma iepriecinošuziņu par to,ka šūnu transplantācijas projekti sekmīgi attīstāsun tiek realizēti. Arī šobrīd darbs aktīviturpinās pie jau iesāktajiem klīniskajiem pētījumiem,tiek sagatavoti jauni. Katra dienacentrā ir bijusi intensīva darba piesātināta.Kā vienu no galvenajiem organizatoriska raksturapanākumiem gribu minēt sertifikācijasprocesu. Ir veikta mūsu laboratorijas darbībasun kvalitātes vadības sistēmas atbilstībasizvērtēšana, kā rezultātā esam ieguvušisertifikātu. Protams, ar to darbs pie kvalitātesIzaugsmevadības sistēmas nav beidzies. Uzsākot jaunusprocesus, jāveic to aprakstīšana, risku izvērtēšanaun izsekojamības nodrošināšana.Šogad esam sākuši iekļaut pacientus jaunāklīniskajā pētījumā „Autologu kaula smadzeņumononukleāru šūnu transplantācijaaizkuņģa dziedzerī pacientiem ar koronārosirds slimību un I vai II tipa cukura diabētu”.Šī pētījuma ietvarā esam veikuši šūnu sagatavošanutransplantācijai četriem otrā tipadiabēta pacientiem.Joprojām turpinās pacientu iekļaušana pētījumā„Kaulu smadzeņu mononukleāro šūnutransplantācija miokarda infarkta skartoaudu reģenerācijai”, kā ietvaros esam veikušišūnu sagatavošanu 18 transplantācijasprocedūrām. Paralēli notiek darbs pie šūnumateriāla sagatavošanas procesa optimizācijas.Esam būtiski uzlabojuši šūnu attīstīšanasprocesu, samazinot ražošanas zudumus.Multiplās sklerozes un agrīna pirmā tipadiabēta ārstniecības tehnoloģiju pētījumauzsākšana ir aizkavējusies vairāku tehniskujautājumu dēļ. Jūlijā, sadarbībā ar pasaulesRezidentivadošo pētnieku grupu šajā jomā notika divudienu seminārs par aktualitātēm, par pētījumauzsākšanu.Tiek turpināta mezenhimālo cilmes šūnuizdalīšana no kaulu smadzenēm un eksperimentusērija šūnu kultivēšanā in vitroapstākļos. Plānojam veikt šūnu virzītu diferencēšanupielietojumiem kardioloģijā,endokrinoloģijā un neiroloģijā. Šajā jomāmums nepieciešamas papildus investīcijasspecifiskām iekārtām, kas dos iespēju izveidotkvalitatīvu produktu izmantošanaipētījumos. Esam veikuši nopietnu darbu unsagatavojuši divus pieteikumus finansējumapiesaistīšanai ar EU fondu palīdzību. Tas irEST-LAT pārrobežu sadarbības projekts „RegenerativeMedicine Development in Estoniaand Latvia” (ReMeDe – EstLat) un INTERREGBaltic Sea region projects “Development ofcell therapy tolls” (DeCellto).Abu šo projektu mērķis ir izveidot “off theshelf” produktus ar plašu pielietojumu reģeneratīvajāmedicīnā un kvalitātes vadībassistēmu ražošanas procesam. Dr.med. Ilze ŠtrumfaRSU Patoloģijaskatedras vadītājaDr.biol. Pēteris TretjakovsRSU Bioķīmijas unfizioloģijas katedrasvadītājsŠogad Stradiņa slimnīcā ārsta profesiju padziļinātiapgūst 184 rezidenti, no kuriem 40ir pirmā gada rezidenti, tostarp 8 ir LatvijasUniversitātes budžeta rezidenti, 18 RīgasStradiņa universitātes budžeta rezidenti, betno pārējiem – 4 (2 – RSU, 12 – LU) ir maksasun 1 rotācijas students.Jauno rezidentu sadalījums pa specialitātēm:kardioloģijas – 16, anestezioloģijas-reanimatoloģijas– 7, ķirurģijas – 5, radioloģijas – 3,ginekoloģijas un dzemdniecības – 2, oftalmoloģijas– 2, internās medicīnas - 2, neiroloģijas- 1, torakālās ķirurģijas – 1 un sirdsķirurģijas – 1. Tāpat ir vairāki apakšspecialitāšupirmā gada maksas rezidenti, piemēram,gastroenteroloģijas, nefroloģijas un reimatoloģijasspecialitātēs.Divās rezidentūras programmās, salīdzinotar iepriekšējiem gadiem, mainījušies vadītāji:Radioloģijas rezidentūras programmu tagadvada dr. Pēteris Priedītis, bet Kardioloģijasrezidentūras programmu – dr. Gustavs Latkovskis.Eiropas galveno zobārstu padome uzsākinterdisciplināru sadarbībuDr. Andis PaeglītisZobārstniecības un sejasķirurģijas centra vadītājsNo 30. septembralīdz 2. oktobrimStokholmā notika Eiropasgalveno zobārstupadomes (TheCouncil of EuropeanChief Dental Officers,CECDO) rudenssanāksme. Pirmoreizi organizācijasvēsturē sanāksmetika organizēta kopā ar Galveno ārstu un Galvenomāsu padomēm, uzsverot interdisciplinārāsaprūpes un pieredzes apmaiņas nozīmizobārstu, ārstu un māsu profesijās.Sanāksmes galvenā tēma – pacientu drošība,kas šoreiz skatīta Zviedrijas veselībasaprūpes sistēmas kontekstā. Zviedrijas speciālistiiepazīstināja sanāksmes dalībniekusar mulitdisciplināru, uz pacientu orientētuaprūpes modeli. CECDO biedri darba grupasietvaros diskutēja par aprūpes kvalitāti un indikatoriemtās noteikšanai. Pacientu drošībasindikatoru izveide turpināsies arī nākamajāCECDO sanāksmē, 2010. gada maijā Madridē.Sanāksmei Zviedrijā ir simboliska nozīme Baltijasvalstu zobārstniecības aprūpes attīstībā.2008. gadā Baltijas zobārstniecības aprūpesplānotāji sanāksmē Lietuvā nolēma veidot2011. – 2017. gada zobārstniecības stratēģiju,attīstību virzot pēc Skandināvijas modeļa. 20 Novembris 2009

Slimnīcas Ziņas I PIEREDZELatvijas Klīnisko universitātes slimnīcubiedrības konference23. oktobrī Rīgas Stradiņa universitātes aulā notikajaundibinātās Latvijas Klīnisko universitātesslimnīcu biedrības rīkota konference „LatvijasKlīnisko universitātes slimnīcu un mūsdienu medicīnasattīstība Latvijas nākotnei”.Konferences mērķis bija uzsvērt trīs klīnisko universitātesslimnīcu devumu mūsdienu medicīnasattīstībā Latvijā. Stradiņa, Austrumu un Bērnuslimnīcā kopā gadā veic ap 150 000 pacientuuzņemšanu un ap pusmiljona ambulatoro konsultāciju.Šajās slimnīcās koncentrējas cilvēki arpašiem smagākajiem slimību gadījumiem, kuruārstēšanas izmaksas ir ļoti augstas. Šajās slimnīcāstiek nodrošināta līdzdiploma izglītība unmūžizglītība, šajās slimnīcās tiek veikta pētniecība.Līdz ar to tieši šajās slimnīcās pastāv, darbojasun attīstās unikāla zinātnes un prakses saistība,kas ir daudzu jo daudzu inovāciju pamats.Šīs ir slimnīcas, kuras mācot arī pašas mācās unnemitīgi pilnveido sniegto veselības aprūpespakalpojumu kvalitāti.Lai veicinātu veselības aprūpes, medicīniskāsizglītības un zinātnes attīstību Latvijā un nostiprinātuklīnisko universitātes slimnīcu statusu,2009. gada 28. septembrī tika nodibināta LatvijasKlīnisko universitātes slimnīcu biedrība. „Lat-Starptautiskā sadarbība onkoloģijāKonference par cilmes šūnāmLai efektīvāk palīdzētu onkoloģiskajiem pacientiem,Baltijas valstu pārstāvji kopā arZiemeļvalstīm šobrīd veido starptautisku apvienībut.s. Second opinien panel, kurā tiekradītas iespējas neskaidrākajos gadījumospieredzē apmainīties ar citvalstu speciālistiem–onkologiem. Vieni no smagāk diagnosticējamiemir mazie endokrīnie audzēji, saslimšanaiar tiem ir tendence pieaugt, kaut gan ārsti nevarizslēgt arī to, ka uzlabojas diagnostika, jošodien pasaulē rodas aizvien plašākas iespējas.Šie retie „mazie” audzēji Eiropā tiek konstatētitikai 5 % cilvēku un tādēļ iepriekš tiemnetika veltīta īpaša uzmanība. Tomēr tie ir bīstami,jo attīstās lēni un nemanāmi, bet veidoplašas metastāzes citos orgānos, turklāt tie irļoti daudzveidīgi un grūti atpazīstami. Pasaulēir jau uzkrāta zināma pieredze to atpazīšanā.Ekspertu tikšanās pagaidām notiek Kopenhāgenaslidostas Hilton zālē, kur notiek diskusijaun arī organizatoriskais darbs – kā šo Secondopinien sistēmu labāk izveidot, lai ārstiemVasarā Šūnu transplantācijas centra speciālistikonferences „Cilmes šūnu praktisks pielietojumsmedicīnā” ietvaros informēja par jaunākajiemklīniskajiem pētījumiem cilmes šūnupielietošanā un ārstniecības metožu izveidošanāpie sirds patoloģijas, cukura diabēta unizkaisītās sklerozes.Šūnu terapijas metodes piedāvā principiālijaunu pieeju sabiedrībai nozīmīgu veselībasproblēmu risināšanā. Galvenie pētījumu virzienišobrīd ir trīs: kardioloģija, kur jau uzsāktacilmes šūnu transplantāciju sirds muskulī, laiatjaunotu miokarda infarkta bojātos audus, endokrinoloģijā– diabēta slimnieku ārstēšana, laipanāktu neatkarību no insulīna, un neiroloģijā –izkaisītās sklerozes terapija.„Lai attīstītu jaunas tehnoloģijas un palīdzētumūsu pacientiem, strādājām kopā ar ārvalstuspeciālistiem, pārņemam pasaules pieredzi.Profesors H. Voltarelli no Brazīlijas ar cilmesšūnu transplantāciju strādā jau vairāk nekā 20gadus. Viesojoties Latvijā, viņš dalās pieredzēcukura diabēta un izkaisītās sklerozes terapijāar cilmes šūnām, kā arī prezentē klīnisko pētījumurezultātus,” Šūnu transplantācijas centravadītājs Ēriks Jakobsons uzsver starptautiskāssadarbības nozīmi.vijas Klīnisko universitātes slimnīcu biedrība irjauns izaicinājums, lai mēs mācītos sasniegt jaunasveselības aprūpes attīstības virsotnes kopīgiemspēkiem, gūtu mūsu grūtajā darbā kolēģupleca sajūtu un darītu to mūsu tautas veselībaslabad.” uzsver Bērnu slimnīcas un jaundibinātāsbiedrības valdes priekšsēdētājs Dzintars Mozgis.Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcasvaldes priekšsēdētājs Arnolds Atis Veinbergsnorāda: „Biedrības organizētās konferences ietvaroscentāmies iezīmēt universitātes slimnīcunozīmīgo veikumu, kas skaidri parāda mūsutiekšanos pēc izcilības ārstniecībā, izglītībā unzinātnē, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu pieejamaaugsta līmeņa medicīniskā palīdzība un medicīnasprofesionāļiem tiktu nodrošinātas iespējasattīstīt savas prasmes.”„Pārmaiņu laikā ir īpaši svarīgi izcelt, apliecinātun nostiprināt klīnisko universitātes slimnīculomu un vietu Latvijas veselības aprūpē. Mēsspējam sniegt nozīmīgu ieguldījumu valsts nākotnē,balstoties uz trīs fundamentāliem pīlāriem:pieejamību, profesionalitāti un pēctecību,”pauž Rīgas Austrumu klīniskās universitātesslimnīcas valdes priekšsēdētājs prof. ViestursBoka.Uz konferenci bija aicināti veselības aprūpes politikasveidotāji, slimnīcu pārstāvji, ģimenes ārsti.Konferenci atklāja veselības ministre, profesoreBaiba Rozentāle. būtu plašākas iespējas savstarpēji konsultētiespar problemātiskiem smagiem slimībasgadījumiem, „...jo aiz šiem 5% stāv konkrētscilvēks ar savu nelaimi, kam nav palīdzības” –sadarbības mērķi īsi raksturo dr. med. GuntaPurkalne, kas šajā panelī deleģēta no Latvijasonkologiem ķīmijterapeitiem un septembratikšanās reizē tika izraudzīta par Baltijas valstuun Ziemeļvalstu kopīgi veidotās starptautiskāsapvienības t.s. Second opinien panel, ekspertisarežģītākajos krūts vēža gadījumos. Šūnu transplantācijas centra pētnieks, bioloģijasdoktors Jānis Ancāns par cilmes šūnu terapijuautoimūno slimību gadījumā stāsta: „Cilmesšūnas spēj apturēt organisma autoimūnoreakciju, kas izkaisītās sklerozes gadījumā bojāneironus, un diabēta gadījumā – iznīcina šūnas,kas ražo insulīnu.”„Neiroloģijā ir vairākas diagnožu grupas, kurnespējam palīdzēt ar esošo medikamentozoterapiju, tāpēc kopā ar šūnu transplantācijaskolēģiem meklējam jaunus ceļus, kā apturētslimību progresu.” Savukārt Stradiņa slimnīcasInternās medicīnas klīnikas vadītājs profesorsValdis Pīrāgs cer uz cilmes šūnu terapijas pielietošanudiabēta pacientiem: „Cilmes šūnu terapijapaver iespējas modulēt cilvēka imūnsistēmu,”norāda Stradiņa slimnīcas Neiroloģijasklīnikas vadītājs asoc. prof. Andrejs Millers.Novembris 200921

MĀSU SLEJAI Slimnīcas ZiņasKomplicēta urīnceļu infekcijasaistībā ar katetriemInāra Gine4. uroloģiskās nodaļas virsmāsaPacientu ārstēšanaun diagnostika prasaievērojamus līdzekļusno valsts veselībasaprūpes budžeta.Tiek veikts ļoti daudzpētījumu, kas vērstiuz ārstēšanas izdevumusamazināšanu,tajā skaitā arī parproblēmām, ko radaurīnceļu infekcija.Problēma ir aktuālauroloģijā, jo izraisa grūti kontrolējamu urīnceļuinfekciju (UCI) un nepatīkamas kairinājuma sajūtaspacientiem.Pētījumu rezultātā ir noskaidrots, ka pārmērīgaantibiotiķu lietošana noved pie jaunu rezistentumikrobu celmu veidošanās, kas nav vienas slimnīcasvai valsts, bet gan globāla problēma. Joprojāmpretrunīga ir arī UCI definīcija, ko nosakajaunākās molekulārās atziņas.UCI profilakse un ārstēšanas taktika ir vērsta uznepatīkamo simptomu un urosepses riska mazināšanu.UCI ir visbiežāk sastopamā nozokomiālā infekcijahospitalizētiem pacientiem un 80% gadījumuir saistītas ar katetru lietošanu. No visiem pacientiem,kuri gada laikā atrodas stacionāros, 12-16%gadījumu ir ievadīti urīnkatetri un to indikācijasir ļoti dažādas.Visbiežāk katetrizāciju pielieto:• pie neatgriezeniska pacienta stāvokļiem (onkoloģiskāsaslimšana, koma u.c),• akūtas urīna retences novēršanai,• urīnpūšļa dekompresijai pirms plānotas operācijas,• diurēzes mērīšanai pacientiem kritiskā stāvoklī,• nedzīstošu čūlu gadījumā, kurām var piekļūturīns.Urīna aiztures novēršanas problēmām atsevišķivarētu izdalīt:• prostatas saslimšanas(labdabīga prostatas hiperplāzija,vēzis,skleroze),• uretras striktūras,• obstruktīvs iegurņa orgānu prolapss,• ilgstošas ķirurģiskas vai uroloģiskas operācijas.Svarīgi ir atcerēties, ka urīna inkontinence navindikācija ilgkatetra ievadei.Svarīgi UCI profilaksei ir sekot katetra atrašanāslaikam urīnpūslī.Urīnizvadsistēma ir sterila vide, kuru slēdz divisfinkteri. Kateterizējot pacientu, tiek izjauktasnormālās uretras gļotādas mikrofloras aizsardzībasbarjeras, tādējādi paaugstinot infekcijasrisku.Veicot vienreizējo kateterizāciju infekcijas risksir 1-2% (3-7%dienā), bet jau 30 ilgkatetra atrašanāsdienā bakteriūriju novēro 100% gadījumu.Baktēriju iekļūšanas veidi urīnceļos:• katetra ievadīšanas laikā – neadekvāta starpenesun urīnizvadkanāla ārējās atveres aprūpe,• periureterālais ceļš – (sievietēm) baktērijas iekļūsturīnpūslī caur uretras gļotādu,• intraluminālais ceļš – (vīriešiem) mikroorganismicaur katetra lūmenu ascendē urīnpūslī.Turpinājumā vēlos iepazīstināt ar katetrizācijasveidiem, lai katrā attiecīgā situācijā varētu pielietotvispiemērotāko urīna derivācijas metodi.Viereizējā jeb tiešā katetrizācija – ar Nelatonavai Tieman veida katetru: tiek veikta manipulācijaun pēc urīna nolaišanas katetrs evakuēts.Bakteriūrijas risks ir neliels, izņemot atsevišķasgrupas pacientus (sievietes pēcdzemdību periodā,pacientus ar LPH, diabēta pacientus).Intermitējošo jeb paškatetrizāciju – pielietopacientiem, kam ir hroniskas grūtības iztukšoturīnpūsli. Rekomendē pacientiem ar:• muguras smadzeņu bojājumiem,• ar sekundāru iegurņa orgānu disfunkciju.Svarīgi ir atcerēties, ka intermitējošo katetrizācijuvar veikt tikai tie pacienti, kas atbild par savāmrīcības spējām.Suprapubikāla urīnpūšļa drenāža – veic gadījumos,kad nav iespējams veikt transureterāluurīnpūšļa katetrizāciju (uretras trauma, striktūra,vēzis). Punktējot urīnpūsli virs simfīzes ar troakārapalīdzību urīnpūslī tiek ievadīts speciālskatetrs. Pirms manipulācijas veikšanas obligātiar ultrasonoskopijas palīdzību jāpārbauda urīnpūšļapildījums. Pie vāji pildīta urīpūšļa iespējamaskomplikācijas, piemēram, zarnu perforācija.Suprapubikālas cistostomas pacienta aprūpe irdaudz ērtāka gan pacientam, gan personālam.Vēlos atzīmēt, ka cistostomas katetrs izsauc mazāksubjektīvu kairinājuma un sāpju izjūtu ungalvenais, ka uretra nav infekcijas ieejas vārti.Īslaicīgu katetru urīnpūslī -indicē pacientiempēcoperācijas periodā diurēzes mērīšanai. Katetrstiek evakuēts 2.-4. dienā. Bakteriūrija ir īslaicīgaun asimptomātiska.Ilglaicīgs katetrs urīnpūslī ir visaugstākais infekcijasrisks. Katetram tikai 10 dienas atrodotiesurīnpūslī infekcijas risks ir 100%, neskatoties uzto, ka tiek pielietota slēgta urīna savākšanas sistēma.Pētījumu rezultātā ir noskaidrots, ka 50% gadījumupacientiem ar ilgkatetru novēro inkrustācijasar sāļiem. Visbiežākie UCI ir E.Coli. Bet Klebsiellaspp, Proteus mirabillis, Pseudomonas aeruginosa,Entrococus fecalis u.c. – tiek pārnēsāti arpersonāla rokām. Tas norāda, ka roku higiēnai irjāpievērš īpaša nozīme, sekojot adekvātai cimduun dezinfekcijas līdzekļu lietošanai.Kondoma veida katetri (urīna uztvērēji) ir labaalternatīva katetram urīnpūslī un nodrošinaadekvātu urīna savākšanu pacientiem ar inkontinenci.Visbiežāk to lieto vīriešiem ar mugurassmadzeņu bojājumiem un neskartiem urīnceļiem.Infekcijas risks šajos gadījumos ir neliels.Pacientam jāievēro rūpīga personīgā higiēna, lainovērstu dzimumlocekļa macerāciju.Lai izvairītos no komplikācijām, kas saistītas arUCI, svarīgi ir ievērot katetru ievadīšanas un aprūpespamatnoteikumus:• stingra aseptika,• lai samazinātu uretras traumatizāciju, vēlamslietot lubrikantu pietiekošā daudzumā,• katram atsevišķam gadījumam pielietot atbilstošaizmēra katetru,• lai izvairītos no balona uzpūšanas uretrā, katetrsjāievada urīnpūslī visā garumā,• katetra fiksācija mazina uretras traumatizāciju,• ņemot vērā, ka urīnsavācējmaiss tiek uzskatītspar patogēnās mikrofloras rezervuāru, aprūpespersonālam būtu jāseko, lai kolektors atrastoszemāk par urīnpūsli,• ievērojot pacienta pamatslimību, ieteicams lietot1,5-2 l šķidruma dienā,• reizi dienā nepieciešama katetra un starpeneshigiēna,• jācenšas novērst obstipācijas.Katetru obstrukcijas preventīvie pasākumi:• ja katetrs nedarbojas, tas jānomaina,• māsai ir jāizvērtē UCI simptomi (t0 līdz 390, drudzis,duļķains smakojošs urīns),• ja urīns kļūst koncentrēts, pacients jānodrošinaar adekvātu organisma hidratāciju,• sekot balona tilpumam. Ja nav citu norāžu nourologa, balona tilpums nedrīkstētu būt lielākspar 7-10 ml,• lai atvieglotu pacienta organisma spazmas,kas saistītas ar katetra lietošanu, ieteicams lietotspazmolītiskās svecītes.Lai mazinātu UCI gadījumu skaitu, rekomendē:• izvērtēt katetrizācijas nepieciešamību,• ieviest personāla apmācību,• stingri ievērot roku higiēnu (cimdu, dezinfekcijaslīdzekļu lietošana),• nemainīt katetrus rutīnveidīgi,• monitorēt UCI gadījumus,Katetru ievietošanas un aprūpes dokumentācija,kas veiksmīgi tiek ieviesta mūsu slimnīcā, sekmēšo rekomendāciju izpildi.Joprojām turpinās pētījumi pie katetru materiālauzlabošanas, lai izvairītos no UCI izraisītāmkomplikācijām. Bet galvenais ir izvērtēt katetraievadīšanas nepieciešamību un ievērot visusaseptikas un antiseptikas priekšnosacījumus unkatetru urīnpūslī turēt iespējami īsāku laiku. 22 Novembris 2009

Slimnīcas Ziņas I MĀSU SLEJAMūsu sirdsmāsiņa - Lauma SkāduleAkcijā „Meklējam sirdsmāsiņu“, ko organizējaRietumu Bankas labdarības fonds un laikraksts„Diena”, piedalījās arī 22 bērnu māsasno Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcasDzemdību un ginekoloģijas klīnikas Perinatālāsaprūpes centra Jaundzimušo intensīvāsterapijas un Jaundzimušo nodaļas.Akcijas mērķis bija pievērst uzmanību bērnumāsu darbam Latvijā un celt bērnu māsasprofesijas prestižu. Pieteikt savu sirdsmāsiņutika aicināti bijušie vai pašreizējie slimnīcaspacienti, viņu radinieki un draugi.Par sirsnīgāko un atsaucīgāko sirdsmāsiņuStradiņa slimnīcā tika atzīta Lauma Skāduleno Dzemdību un ginekoloģijas klīnikas Perinatālāsaprūpes centra Jaundzimušo nodaļas.1. jūlijā Lauma Skādule kopā ar citām Latvijasslimnīcu bērnu māsiņām – akcijas uzvarētājāmpiedalās svinīgajā pasākumā Rietumubankas labdarības fondā un Rīgas pilī, kur visassirdsmāsiņas sveica Valsts prezidents ValdisZatlers un Valsts prezidenta kundze LilitaZatlere. Katram ir jātveras pie savasticības un cerībasEsmu nostrādājusi slimnīcā 57 gadus un šajālaikā ir piedzīvots ļoti daudz. Ir bijuši laiki,kad slimnīca bija tik nabadzīga, kad strādājuHematoloģijas centrā, nebija pat flakonu arapakšējo atveri, lai varētu infūzi ievadīt zālesvai fizioloģisko šķīdumu. Tad paši meklējām, arko aizstāt šo trūkumu - tā piemērojām šai procedūraitukšo izlietoto donoru asiņu ampulu,kam apakšā ir atvere. Bet lai to varētu izmantot,ap pudeles kaklu piesējām marles saiti, aizdedzinājāmto, tad likām strauji aukstā ūdenī unstikls plīsa pietiekami precīzi. Nu varējām tālāklikt uzmavu un pielietot infūzijām. Ir bijuši laiki,kad manas kolēģes operāciju un procedūrumāsas lāpīja vienīgo medicīnisko cimdu pāriun dezinficēja, lai lietotu atkārtoti. Bet pacientamtika palīdzēts un sekmīgi. Tāpat Atmodasgados: tauta bija ļoti nabadzīga, nebija naudasvalsts kasē, atceros, ka trūka benzīna pat ātrajaipalīdzībai un policijai, veikalos praktiski nebijanekas nopērkams, par ārzemju ceļojumiem nebijako sapņot. Bet mēs turpinājām ārstēt cilvēkus,gājām darbā ar prieku, dziedājām korī, un,kad bija nepieciešams, pēc darba vēl caurāmnaktīm strādājām uz barikādēm. Tikai ir lielaatšķirība, salīdzinot ar šodienas situāciju. Tajālaikā, kad mēs bijām gatavi vilkt kaut pastalaskājās, bija milzīga ticība jaunajai varai un neatkarīgajaivalstij. Tagad, kad kādu laiku esam dzīvojušipietiekami labi, lielākā daļa tautas atkalir ļoti nabadzīga. Un kas ir pats bēdīgākais – irzudusi ticība un nav uzticības mūsu vadoņiem,viņu paustajiem lēmumiem.Mums ir lieli nodokļi un kas zina, kādi vēl būs,valstī ir bezdarbs un cilvēkiem nav drošības sajūtasne par sevi pašu, ne par nākotni. Jā, tā tasir. Un es jūtu līdzi visiem, kam ir grūti. Nu visiemuzreiz mēs nevaram palīdzēt – bet varam parūpētiespar saviem tuvākajiem.Es tveros pie saviem mazbērniem. Man ir prieksskatīties, kā viņi cīnās par savu nākotni – mācāsun strādā, kaļ nākotnes plānus, un es viņus atbalstu,cik vien spēju. Tādēļ esmu gatava strādāttikmēr, kamēr vien varēšu. Prieks, ka mūsuStradiņa slimnīcā arī šodien nekā netrūkst, laiārstētu pacientus, mūsu vadība ir pratusi noturētieslīmenī arī šajos ekonomiski smagajoslaikos. Mēs esam saglabājuši pacientu uzticību.To es izjūtu arī savā darba vietā, mani iepriekšējieapmeklētājiarvien atgriežas unjāteic pat vairāk –viņi saprot, lai ganvakcīnas ir dārgas,tā ir lētāk - sevi laikuspasargāt, lainebūtu jātērē garšlaiks un lieli līdzekļi,lai ārstētos. Uzskatu,ka šodien tas irVija RožkalneVakcinācijas māsakatra pienākums- rūpēties, kā vienvar, arī par savu un tuvinieku veselību. Šobrīd iriespēja vakcinēties pret daudzām kaitēm, kautvai pret parasto gripu. Bet arī paši mēs varam ikdienas censties vairot savu imunitāti un organismapretestību slimībām – katru dienu jālietosev pieejamas lietas, kaut vai ķiploki un sīpoli,dažādi augļi un dārzeņi, biežāk jāmazgā rokas,jāvēdina telpas, jāveic fiziski vingrinājumi vaifiziski jāstrādā, lai locītavas nesāk čīkstēt, undaudz jāuzturas svaigā gaisā. Tas palīdzēs vairotspēkus, bet iekšējie spēki – tā ir ticība sev. Novembris 200923

PERSONĪBAI Slimnīcas ZiņasIzvēlos rūpes par citiemAnta BušaMārīte Daukste• Sirds ķirurģijas anestezioloģijas un intensīvāsterapijas nodaļas virsmāsa.• LU maģistra diploms māszinībās – arizcilību. Sarkanā krusta koledžas pasniedzēja.• Augstākā atzinība – Gada māsa.• VM Goda raksts par ieguldījumu veselībasaprūpē.• Darbojas Latvijas māsu asociācijas valdē,ir sertifikācijas komisijas locekle.- Laimes sajūtai vajagot ēst šokolādi?- Jā, un es ar to bieži našķojos. Bet laimīga jūtos,kad esmu kopā ar saviem mīļiem cilvēkiem -māti, tēvu, man ir piecas māsas un brālis. Esnāku no Ugāles, no vienkāršas strādnieku ģimenes.Bet augstākā izglītība jau neliecina parintelektu. Mēs to iegūstam dzīves laikā: strādājot,kontaktējoties ar citiem, lasot literatūru.Patiesībā intelektam pamatu ieliek ģimene,kurā tu audz, tas, kādu bagāžu mums bērnībāieliek māte, tēvs, citi cilvēki, kas ir apkārt, kādasir ģimenes tradīcijas. Man mamma ir vienmērmācījusi: ja gribi dzīvē ko vērtīgu iegūt – ej uncīnies, ej visur pa priekšu, gribi visu zināt.- Jūs ģimenē esat vecākā: rūpes par mazākajiem,par līdzcilvēkiem Jūsos nāk jau no bērnības.Vai vecākajai māsai šīs nebeidzamāsrūpes par citiem tomēr reiz neliek izrautiesun valdīt tikai pār savu dzīvi?Zemapziņā laikam tiešām tā bija, bet redzat,tomēr esmu izvēlējusies rūpes par citiem. Eslaikam nekad negribētu citu profesiju. Tas apstiprinājāsjau māsu skolā valsts praksē, kad nokļuvureanimācijas nodaļā. Te arī paliku.- Cik ilgi spējat dusmoties?Neilgi – kā sērkociņš uzliesmoju, tikpat ātri pāriet.Vienmēr, ja rodas konflikts, ir labi pagaidīt.Bieži vien konflikts atrisinās pats par sevi. Unjāizrunājas ar cilvēkiem – kas, kāpēc. Ja neizrunāsimvisas labās un sliktās lietas, aizvainojumspaliks manī pašā un arī otrā cilvēkā. Strādājotnodaļā, iepazīsti cilvēku raksturus, mēs vienspar otru zinām, kā katrs dzīvo, kas notiek mājās,kāds noskaņojums un kādēļ tas nav tas labākais.Man pašai kādreiz ir nepieciešams, laikāds savējais vienkārši uzklausa. Tā ir tā ģimenesun pleca sajūta.- Jums un nodaļas vadītājai dr.Evai Strīķei bijatā laime izvēlēties, ar ko kopā strādāt, veidotsavu kolektīvu no pašiem sākumiem, kad jaunajāstelpās tapa Sirds ķirurģijas anestezioloģijasun intensīvās terapijas nodaļa.Darbs nav teātris – cilvēks nav jāpatīk pēc sejasvai auguma. Pirmais ir profesionālisms. Joreanimācijas pacients ir pilnībā atkarīgs. Viņuatved pie mums pēc operācijas vēl narkozes iespaidā,miegā. Ir svarīgi, lai kāds ir klāt, kad viņšpamodīsies, lai prot runāt ar viņu un, pēc iespējas,dzimtajā valodā. Tas ir gan fiziski, gan arīmorāli un garīgi grūts darbs, te ir būtiska spējaun prasme izveidot tūlītēju pareizu saskarsmiar pacientu. Pēc sirds operācijas mākslīgajāasinsritē viņam pat medikamentozā aprūpenav tik nozīmīga kā sirsnīga, rūpīga kopšana.Tas ir darbs ar visu sirdi un dvēseli. Mēs, kolēģi,šeit tādi esam visi, bez šiem cilvēkiem, kasman ir apkārt, mūsu nodaļa nebūtu tāda, kādatā šodien ir. Mums ir prieks, kad pacients spējpateikt kādu vārdu, vai piecelties sēdus. Tad zinām– viss būs kārtībā.- Krīzes iespaidā negatīvā attieksme biežiskar arī mediķa profesiju, sevišķi „krāšņi”interneta portālu lasītāju komentāros. Daudziemliekas, ka slimnīcas dzīvo zaļi, ka tikpatlabi varētu ārstēt ar mazākiem līdzekļiem,varbūt pat ne ar tik modernām tehnoloģijām.- Lai katrs padomā, kā tas skartu personīgiviņu, un spriedumi mainīsies. Neticu, ka šiekomentētāji paši gribētu, lai ārstējam viņu vaituvinieku kā pirms 30 un vairāk gadiem – bezvienreizējām šļircēm, ar vecu veco aparatūru,vecās grabošās gultās un daudzu cilvēku palātāsbez jebkādām ērtībām. Mūsu darbu ļotiatvieglo jaunās tehnoloģijas, bet vēl vairāktās ir domātas tieši pacientam, tās nodrošinaatveseļošanos. Šī gudrā aparatūra, kas pieslēgtapacientam, nepārtraukti seko viņa dzīvībassvarīgākajām funkcijām - uzrāda jebkuru cilvēkaorganisma reakciju un stāvokli. Mēs neesamžēlsirdīgās māsas Florencas Naitingeilaslaikmetā, ne smagos kara laika apstākļos, kadtikai ar vārdu spēja palīdzēt – līdzjūtīgi stāvotklāt un kopt, kā prata, pašaizliedzīgi, bet bezpalīdzīgipildot savu pienākumu, kamēr pacientsatstāja šo pasauli. Mēs esam pavisam citā situācijāun laikmetā. Mums ir tā laime darīt vairāk– mums ir jārīkojas, negaidot, kad pacients nomirs.Sabiedrībā valda apbrīnojams informācijastrūkums. Kamēr personīgi pats nenonākslimnīcā, kamēr pašu nav jāoperē – cilvēkammaz interesē šī dzīves puse. Bet kad nu šī reizeir klāt, tad gan katrs vēlas, lai viņu operēmoderni aprīkotā operāciju zālē visaugstākāsklases speciālists, profesors. Ir viegli paķertšķietami skandalozus faktus, kas izsauc asureakciju, bet neviens negrib analizēt, kāpēc tānotiek, kam tas vajadzīgs. Mani šodien tracinanekompetence, ko plaši tiražē mediji. Par dārgomoderno slimnīcu aprīkojumu runājot, kouzsver kā pārlieku greznību: ne jau personīgimums ārstiem vai māsām to vajag - ar šīm tehnoloģijām,to sniegtajām papildus iespējāmmēs izglābjam cilvēkus!- Jūsu nodaļai atveroties, Jūs uzreiz arī pārgājātuz pacienta aprūpes komandas modeli. Kātas strādā, kā to izjūt pacients?Visā slimnīcā līdz tam bija funkcionālais aprūpesmodelis, ārsts bija pieradis, ka viņam irviena māsa, kas nodarbojas ar pārsiešanu, otra- injekciju māsa, trešā rakstīja papīrus. Katrszināja tikai savu funkciju, bet kopumā visu parpacientu līdz galam varbūt nepārzināja neviens.Pie mums ir otrādi – mēs ikkatrs zināmvisu par pacientu, un ikkatrs nesam par viņuatbildību. Reanimācijas nodaļā jābūt individualizētaiaprūpei. Nav šaubu, ka reanimācijair komandas darbs, kur pie viena pacientakomandā ir saistīts ārsts, māsa, māsas palīgs,sanitārs, kur katrs zin, kas viņam pie šī pacientajādara, bet arī ir būtiski novērtēt katra ieguldījumu.Nodaļā viena māsa aprūpē trīs pacientus(pasaulē gan ir mazāk: 1 māsa -1 pacients).- Jūs esat māsu asociācijas valdē, vai Jumsizdodas šīs idejas nodot tālāk visā Latvijā, kātās uzņem?- Māsu asociācijas valdē aktīvi strādāju, debatēju,apstrīdu, pārliecinu, pierādu. Asos strīdosnonākam līdz patiesībām, jo mērķis ir viens– vesels pacients. Man diemžēl nesanāk pašaidaudz braukāt pa Latviju, bet jā – māsas aizvedšo informāciju uz saviem rajoniem. Ir izdeviesar to būt arī ārpus valsts - Baltijas anesteziologu-reanimatologukongresā esmu uzdrošinājusiesangļu valodā startēt ar savu posteri, kasbija veltīts agrīnām komplikācijām pacientiempēc sirds operācijas.- Tomēr pēc darba, lai atpūstos, visu vajagotizmest no galvas, smelties spēkus kaut vaivienkārši relaksējoties. Kā Jūs to darāt ?Ļoti patīk lasīt un risināt krustvārdu mīklasun dažādas prāta spēles. Bet, ja man būtu ļotidaudz naudas, ceļotu pa pasauli! Manas sapņuzemes, kur esmu jau pabijusi, ir Itālija, Vācija,Šveice. Ilgojos arī pabūt citur. Ja nu man dzīvepiespiestu braukt no šejienes prom, izvēlētosLondonu. Jau no romāniem vien es gandrīz vaifiziski jūtos esam Londonā, Tauverā, pie Temzas,angļu vecajās pilīs.- Stāvot pat visaugstākajā kalnā cilvēks vienmērsirdī glabā kādu nesasniegtu mērķi. Vaiatklāsiet, ko tādu varētu vēlēties sasniegt tuvākajālaikā?Personīgo laimi. 24 Novembris 2009

Slimnīcas Ziņas I PERSONĪBAĀrsta prakse StradiņosAnta BušaArī slimnīcas darbiniekiem reizēm nākas apmeklētģimenes ārstu un slimības gadījumākārtot veselības izziņas. Liela daļa no slimnīcasdarbiniekiem, viņu tuvinieki un draugi ir pierakstītipie dr. Daces Mežales, kuras ģimenesārsta prakse nu jau desmit gadus ir izvietotatepat blakus – Stradiņa slimnīcas teritorijā. Kāsaka dr. Mežale: „Ārsts vai māsa arī ir tikai cilvēks,ko reizēm piemeklē vājums un slimība.Protams, tas ienes savas īpatnības darbā, josaruna notiek ar profesionāli, kas it kā ir vienkāršāk,jo atbildību par diagnozi un ārstēšanasplānu varētu nest kopā, taču tā gluži nav. Pacientsvienmēr vispirms ir pacients.”Dr. Mežalei ir ļoti daudz pacientu, arī pavisammazi bērni un veselas ģimenes. Ir izdevīgi, katepat uz vietas atrodas diagnostikas centri unlaboratorijas, nav tālu jāstaigā pēc nodoto analīžuatbildēm, tepat blakus ir rentgenizmeklēšanaun citi kabineti.Kā iezīmēts Stradiņa slimnīcas attīstības vīzijā,ar laiku arī vairākas citas iestādes, kas padaravieglāku ārsta, māsas un visa slimnīcas personālaikdienu, kā bērnudārzs, pasts, veikali, tiksizvietoti tepat šajā teritorijā.Dr. Mežale ir laba un cienīta profesionāle, viņaieguvusi arī speciālista sertifikātu ar tiesībāmapmācīt jaunos un ik gadu te tiek norīkoti 3– 4 rezidenti rotācijas kārtībā. Tieši no rezidentūrasvadītāja bieži vien ir atkarīgs, vai jauniecilvēki gala rezultātā izvēlēsies konkrēti šo specialitāti.Šoruden pie dr. Daces Mežales profesiju ap-Dr. Dace Mežale un 1. gada rezidente Inese Dūcegūst četri topošie ārsti. Tai skaitā Inese Dūce,1. gada rezidente. „Man interesē šī specialitāteun es domāju nākotnē atvērt Rīgā arī savuģimenes ārstes praksi. Viss, ko iegūstu šeit pieDr. Mežales, ko novēroju Stradiņa slimnīcā,man lieti noderēs profesijas ātrākai apguvei.Te es tuvplānā redzu ģimenes ārsta darbu unman tas patīk. Man ļauj arī pašai runāt ar pa-cientu, uzklausīt viņa sūdzības, veikt pirmosizmeklējumus,” stāsta rezidente.Jaunā korpusa būvniecības dēļ viens no pirmajiemplānotajiem darbiem ir vecā 35. korpusanojaukšana, no kura telpām visi jau izvākušies.Arī dr. Mežales ģimenes ārstes praksesvieta tiks pārcelta uz citām telpām. No dr. Gunta Leitāna atvadotiesSlimnīcas Ziņas I IN MEMORIAMViesturs ŠiliņšDr. Guntis Leitāns bija cilvēks, kurš par ārstugribēja kļūt pēc aicinājuma. Viņš sasniedzamērķi, apzinājās profesijas nozīmīgumu sabiedrībā,profesionalitātes vērtību klīnikāun vadītāja nozīmi kolektīvā. Viņš izveidojasavu veidolu, kura prasību apjomu pats ievērojaun visu savu darba mūžu to saglabājanemainīgu, kā arī aicināja ar tiem rēķinātiesgan pacientiem, gan personālam. Dr. GuntisLeitāns bija zinošs un atbildīgs ārsts. Dažreizšķita, ka Guntis ir skarbs, bet vienlaikus tikanovērtēts kā godīgs cilvēks, ar kura viedokli irjārēķinās. Dr. G. Leitāns bija ārsts, kurš nodaļāvienmēr zināja par visiem smagajiem pacientiem:saviem, kolēģu, rezidentu. Viņam vienmērvarēja prasīt padomu – kā labāk rīkoties,kādu lēmumu vai kompromisu pieņemt. Jajautājumu izlēma, tad to risināja tūlīt un nekadneatlika uz rītu. Guntis mūsu slimnīcānostrādāja daudzus gadus, labi zināja tās senākoun jaunāko vēsturi, kā arī ierakstīja tajāsavu daļu.Guntis Leitāns bija sabiedriski aktīvs – aizrautīgsnodaļas atpūtas pasākumu organizētājsun atbalstītājs, labestīgs un jautrs. Viņš bijaliels dziedātājs, pēdējā laikā – ceļotājs un atraktīvsstāstītājs par dažādiem braucieniem,ekskursijām, kongresiem, kuros piedalījies.Guntis bieži sniedza atbalstu tiem, kuriem dzīvēbija kādas sadzīviskas vai veselības problēmasvai vienkārši iestājies spēku izsīkums.Dr. Leitāns nekad nesūdzējās par savām veselībasproblēmām, kaut gan to bija gana daudzun smagas. Par tām tā īsti nezināja ne kolēģi,ne draugi. Guntis cienīja pacientus, bija prasīgspret sevi un saviem kolēģiem un dzīvojaar lielu mīlestību pret mūsu Pulmonoloģijasun alergoloģijas centru un Stradiņa slimnīcukopumā. Novembris 200925

BRĪVAJĀ LAIKĀI Slimnīcas ZiņasMāksliniece tekstilzīda izšūšanāIvonna MikuļskaTaiga Podegrade – bijusī Torakālās ķirurģijascentra 6. nodaļas ilggadēja vecākā māsa – irLatvijā vienīgā ar Dāvida zvaigzni (tā sauktoBetlēmes zvaigzni) tekstilzīda izšūšanā apbalvotāmāksliniece. Aizvadītajā vasarā Latvijānotika pirmais Starptautiskais festivāls,kurā piedalījās dalībnieki no 10 valstīm. Festivālāvarēja apskatīt vairāk nekā 250 darbus,4 bija no T. Podegrades personīgās kolekcijas.Festivālā viņa arī demonstrēja kā tiekveidoti viņas darbi, ko ar interesi vēroja vairākuvalstu festivāla dalībnieki. T. Podegradeir piedalījusies vairākās izstādēs izstāžuzālē „Pētergailis”, prezidenta pilī, IļģuciemaKultūras namā, kurā vēl joprojām var apskatītviņas darbus, divas izstādes ir bijušas arīMelngalvju namā. Viņa cer, ka būs arī sekotāji,kaut gan viņas meitu vairāk saista izšūšanakrustdūrienā.Idejas un šī vaļasprieka sākums ir meklējams70. gados. T. Podegrades kundze krievu žurnālāredzēja segu, kurai caurumi bija aizlāpītiar maziem, krāsainiem auduma gabaliņiem,kas radīja impulsu tekstilzīda izšūšanā. Nedaudzvēlāk viņas rokās nonāca krievu žurnāls„Zoluška”, kur bija ļoti interesanti profesionālidarbi. Gandrīz 20 gadus vēlāk pēcvaļasprieka uzsākšanas, viņas rokās nonācapirmais Latvijā izdotais žurnāls „Tekstilmozaīka”.Šobrīd T. Podegrades kundze žurnālusmeklē t/c „Stockmann” vai arī ārzemēs unpašlaik Podegrades kundzes kolekcijā ir vairāknekā 50 segas.Taiga Podegrade savas segas veido ar ļotilielu pacietību un mīlestību, katram darbamtiek īpaši izmeklēta un saskaņotas krāsugammas, tiek izveidots vienreizējs, izmantojotpašas veidotus trafaretus. Vienā segāvar būt pat vairāki tūkstoši mazu zīda gabaliņu,kuru izmēri ir tik pārsteidzoši mazi2x2 cm. Tā top segas līdz pat 150x200cm vai150x210cm, dažreiz klāt tiek uzšūts arī kādsspilventiņš. Katra sega tiek veidota ar sinteponuun siltināta, kas padara segu īpaši patīkamuun siltu. Podegrades kundze segasdāvina saviem tuviniekiem, kā arī nododpārdošanā uz ārzemēm – Somijā un Francijā,kur notiek rokdarbu pārdošanas festivāli. Betpašas lietošanā šādas segas neesot.T. Podegradei mājās ir septiņas šujmašīnas.Zīdu un diegus saviem darbiem meklē ganLatvijā, gan ārzemēs. Retu reizi savos darbosPodegrades kundze ieliek kādu odziņu,izmantojot importa štāteli – pamats irflaneļa audums, kas piedod darbiem viegluspīdumu. Vienam no lieliskākajiem darbiem– segai, kas tika veidota no kaklasaitēm, idejaradās, raugoties uz sakrāto kaklasaišu kolekciju,kas bija mantota no tēva. Tās palīdzējasavākt arī viņas darba kolēģi: vai katru rītuierodoties darbā viņa uz galda atrada mazumaisiņu, kurā bija dažas kaklasaites.Tagad T. Podegrade ir aizgājusi pensijā un viņaiir laiks, ko veltīt radošam darbam. Tādēļpavasarī viņa plāno savu personālizstādi, bettai nopietni jāgatavojas, nepieciešami vismaz19 darbi, pašreiz krājumā vēl tikai 5. Nāciet dziedāt slimnīcas sieviešu korī “Stradiņi”!26 Novembris 2009