saturs - Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitÄte

More documents

Recommendations

Info

90 LLU Raksti 12 (308), 2004; 85-94 1-18Ieņēmumu, darba ražīguma un summārā ekonomiskā efekta paaugstinājums atkarībā no govju skaita un izslaukumalīmeņa modernā mehanizētā piensaimniecībāIncrease in income, labour productivity and total economical efficiency depending on the number of cows and yield of milk on anadvanced farm with machine milkingRādītājiContents6. tabula / Table 62 govju saimniecībā2 cows per farm5 govju saimniecībā5 cows per farm10 govju saimniecībā10 cows per farmIzslaukums dienā, lYield of milk per day, lIzslaukums dienā, lYield of milk per day, lIzslaukums dienā, lYield of milk per day, l14 16 14 16 14 16Piena kvalitātei uzlabojoties / Improvement in milk quality:a) no bezšķiras uz augstāko šķiru / from sub-sort to higher sortieņēmumu palielinājums no piena kvalitātes uzlabošanas /increase in income from improvement in milk quality 272.16 311.04 680.40 777.60 1360.80 1555.20darba ietilpības un tā samaksas summas samazinājums /reduction in labour input and payment for labour 145.68 145.68 367.20 357.20 734.40 734.40summārā ekonomiskā efektivitāte /total economical efficiency 315.14 354.02 935.28 1032.48 1968.84 2163.24b) no otrās šķiras uz augstāko šķiru / from second to higher sort:ieņēmumu palielinājums /increase in income 221.76 253.44 554.40 633.60 1108.80 1267.20darba samaksas ietaupījums /savings in labour payment 145.68 145.68 367.20 367.70 734.40 734.40summārā ekonomiskā efektivitāte /total economical efficiency 264.74 296.42 809.28 888.48 1716.84 1875.24c) no pirmās šķiras uz augstāko šķiru / from first sort to higher sort:ieņēmumu palielinājums /ieņēmumu palielinājums /increase in income 171.36 195.84 428.40 489.60 856.80 979.40darba samaksas ietaupījums /darba samaksas ietaupījums /savings in labour payment 145.68 145.68 376.20 367.70 734.40 734.40summārā ekonomiskā efektivitāte /total economical efficiency 214.34 238.82 638.28 744.48 1464.84 1587.24L. Melece Kvalitātes vadīšanas ekonomiskā efektivitāte <strong>Latvijas</strong> piensaimniecības primārajā sfērā
L. Melece Kvalitātes vadīšanas ekonomiskā efektivitāte <strong>Latvijas</strong> piensaimniecības primārajā sfērāgovju saimniecībā šā efekta palielinājums ir mazāks un,salīdzinot ar 1. grupu (2 govis), ir 22%, bet ar 2. grupu(5 govis) – tikai 4.8%;9) summārais ekonomiskais gada efekts uz 1 litrupaaugstinās, palielinoties govju skaitam saimniecībā,no 3.03 santīmiem 1. grupā līdz 3.7 santīmiem trešajāgrupā – lielākajās saimniecībās.No 6. tabulas datiem izriet vairāki interpretējumi:1. modernā, mehanizētā piensaimniecībā no trijulīmeņu bāzes kvalitātes paaugstināšanās līdz augstākaišķirai parāda būtiskas atšķirības ieņēmumu palielinājumā:visu lielumu saimniecībās a variantā tas ir par22.7% lielāks nekā b variantā, un tas savukārt ir par29.4% lielāks nekā c variantā;2. ieņēmumu palielinājums no piena kvalitātespaaugstināšanas ir galvenais ieguvums summārāekonomiskā efekta struktūrā visu lielumu saimniecībās;3. darba samaksa nav diferencēta atkarībā no pienaizslaukuma palielinājuma no 14 līdz 16 litriem dienā jebno 5000 līdz 6000 litriem gadā;4. summārā ekonomiskā efektivitāte mainās atkarībāno saimniecības lieluma jeb govju skaita saimniecībā, noizslaukuma līmeņa un no kvalitātes bāzes līmeņa:- summārās ekonomiskās efektivitātes relatīvaispalielinājums no izslaukuma līmeņa paaugstināšanāslielāks ir mazākās saimniecībās;- summārā ekonomiskā efektivitāte uz 1 govi lielākair lielākās saimniecībās;- summārās ekonomiskās efektivitātes relatīvaispaaugstinājums no a varianta līdz c variantamlielāks ir mazākās saimniecībās.Piena dzesētāju un slaukšanas iekārtuatmaksāšanāsPiena dzesētāju un slaukšanas iekārtu atmaksāšanāslaiks tika aprēķināts divos variantos:- pērkot un lietojot modernas “Alfa Laval” vai“Vestfālija” iekārtas,- iegādājoties Rēzeknē ražotās slaukšanas iekārtas,kas ir trīskārt lētākas, kā arī vienkāršas vai lietotasdzesēšanas iekārtas.Kā redzams no 7. tabulā sakārtotajiem aprēķiniem:- dzesētāja atmaksāšanās laiks lielā mērā vaivisvairāk atkarīgs no pārējiem kvalitāti ietekmējošiemfaktoriem:- piemēram, piecu govju saimniecībā, paaugstinotpiena kvalitāti no bezšķiras uz augstāko šķiru unslaucot 16 litru caurmērā dienā, jauns dzesētājsatmaksājas pusgada laikā, bet, ja no bezšķiraslīmeņa izdodas sasniegt tikai I šķiru, tad tādadzesētāja atmaksāšanās laiks pagarinās līdz 2gadiem,- ja citu faktoru ietekmē piena kvalitāte paaugstināstikai par vienu līmeni – piemēram, no II šķiras uz Išķiru, tad dzesēšana praktiski neatmaksājas;- dzesētāja atmaksāšanās laiku ievērojami ietekmēgovju skaits jeb atdzesējamā piena daudzums:- piemēram, govju skaitu saimniecībā palielinot nodivām līdz piecām, atmaksāšanās laiks saīsinās par60–70%;- loģiski – būtiska ietekme arī izslaukuma palielinājumam:- ja piecu govju saimniecībā gada izslaukums paaugstināsno 5000 uz 6000 litriem, dzesētāja atmaksāšanāslaiks var saīsināties par 20–30%.Tālāk tika veikti aprēķini par visa komplekta –slaukšanas un dzesēšanas iekārtu atmaksāšanāslaiku mazās – 2 līdz 5 govju un vidējās – 10 govjusaimniecībās. Aprēķini veikti diviem iekārtu komplektiem:1) modernām slaukšanas un dzesēšanas iekārtām,kurām ir arī attiecīgas cenas;7. tabula / Table 7Jauna dzesētāja atmaksāšanās laiks mēnešos, slaucot ar rokām,atkarībā no govju skaita un izslaukuma līmeņaPeriod of repayment for new milk coolers in months, when milking by hand,depending on the number of cows and milk yield per day2 govis / 2 cows 5 govis / 5 cowsPiena kvalitātes bāzes stāvoklis unIzslaukums dienā, lIzslaukums dienā, lsasniegtais līmenisYield of milk per day, l Yield of milk per day, lBasic and received levels of milk quality14 16 14 16Paaugstinot piena kvalitāti / Improvement in milk quality:no bezšķiras uz augstāko šķiru / fromsub-sort to higher sort12.1 9.9 7.2 6.2no II šķiras uz augstāko šķiru / from 2ndsort to higher sort17.0 13.5 9.2 7.8no I šķiras uz augstāko šķiru / from firstsort to higher sort28.7 21.5 12.7 10.7no bezšķiras uz I šķiru / from sub-sort tofirst sort833.3 124.1 27.3 22.1no II šķiras uz I šķiru / from 2nd sort tofirst sort– – 151.5 91.9LLU Raksti 12 (307), 2004; 85-94 1-1891
Page 2:
SATURS / CONTENTSDzivnieku valsts p
Page 6 and 7:
A. Jemeļjanovs Dzīvnieku valsts p
Page 8 and 9:
Page 11 and 12:
Page 13 and 14:
Page 15 and 16:
Page 17 and 18:
Page 19 and 20:
LLU Raksti 12 (307), 2004; 1-18A. J
Page 21 and 22:
Ī. Vītiņa et al. Organiskā lauk
Page 23 and 24:
Page 25 and 26:
Page 27 and 28:
I. H. Konošonoka, A. Jemeļjanovs
Page 29 and 30:
Page 31 and 32:
Page 33 and 34:
B. Ošmane, I. Ramane Enerģētisk
Page 35 and 36:
Page 37 and 38:
Page 39 and 40:
Ī. Vītiņa et al. Kokogļu destil
Page 41 and 42: Ī. Vītiņa et al. Kokogļu destil
Page 43 and 44: S. Bliznikas et al. Efficiency of S
Page 49 and 50: U. Viesturs et al. Solid State Ferm
Page 61 and 62: I. Gemste et al. Smago metālu plū
Page 69 and 70: U. Iljins, I. Ziemelis The Optimiza
Page 79 and 80: V. Zujs, U. Iljins Slaukšanas iek
Page 87 and 88: L. Melece Kvalitātes vadīšanas e
Page 91: L. Melece Kvalitātes vadīšanas e
Page 97: LLU Raksti Nr. 12 (307)Atbildīgais
show all

saturs - Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitÄte

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?

saturs - Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitÄte