saturs - Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitÄte

More documents

Recommendations

Info

A. Jemeļjanovs Dzīvnieku valsts produkcija organiskajā lauksaimniecībāgadījumā tas ir 15.82 kg un otrajā gadījumā – 15.95 kg.Starpības nav ticamas (p>0.05).Rezumējot minēto, varam secināt: ja pareizi organizētagovju izaudzēšana, ievērojot visus labturības pamatnosacījumus,kā organiskajā, tā konvencionālajā lauksaimniecībāvar iegūt augstus izslaukumus gan vasaras,gan ziemas periodā. Mūsu rezultāti par govju produktivitāteslīdzīgiem līmeņiem abās lauksaimniecībassistēmās kā vasaras, tā kūtstures periodā sakrīt arpētījumiem, ko veicis R. Vellers (Weller, 2001).Bez minētajiem govju piena produktivitātes kvantitatīvajiemun kvalitatīvajiem rādītājiem zinātniekus,zemniekus, speciālistus un konsultantus interesē vēlkāds ļoti svarīgs piena kvalitāti raksturojošs lielums, –un tas ir piena bakteriālā piesārņotība un ar to biežikorelatīvā saistībā esošais somatisko šūnu skaits (SŠS)un tesmeņa iekaisumi. ZC “Sigra” ir veikti pētījumi parpiena paaugstinātas bakteriālās piesārņotības cēloņiemvai infekciju avotiem gan konvencionālajā, ganorganiskajā lauksaimniecībā (Jemeļjanovs, Blūzmanis,2000; Jemeljanovs u.c., 2001; Lūsis u.c., 2002; Konošonoka,Jemeļjanovs, 2003). Pirmajā gadījumā pienaražošanas fermās izmanto plašu preparātu klāstu tesmeņasanitārajā apstrādē, piena vadu un trauku mazgāšanā undezinfekcijā, piena transportēšanā u.c. Sakarā ar to, kaminētos pasākumus grūti realizēt 2. variantā ievērojamiierobežoto mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļulietošanas dēļ, daļa piena ražotāju mazgāšanas undezinfekcijas līdzekļus nelieto vispār vai lieto ļoti maz.Līdz ar to iegūtais piens organiskajā lauksaimniecībādiemžēl mēdz būt vairāk piesārņots nekā tas ir konvencionālajālauksaimniecībā. Piena bakteriālās piesārņotībaslīmeņi ar vulgāro mikrofloru saistībā ar higiēnasnosacījumu pārkāpumiem doti 2. tabulā.Analizējot 2. tabulu, redzam, ka, ievērojot sanitārihigiēniskos noteikumus slaukšanas laikā, fermerisizslauc bakteriāli maz piesārņotu un līdz ar to samērāaugstas kvalitātes pienu. Tiesa gan, pienā esamkonstatējuši kā Streptococcus, tā arī Escherichia coli,Staphylococcus, kā arī raugus, pelējumus u.c. Praktiskiir neiespējami iegūt absolūti sterilu pienu, tāpēc arī<strong>Latvijas</strong> Republikas Ministru kabineta 1999. gada 12.oktobra noteikumi Nr. 347 pieļauj augstākās šķiras pienābūt līdz 100 000 mikroorganismu 1 ml svaiga piena, betno 2006. gada 1. janvāra tikai 50000. Ja pienu iegūstfermā, kurā pedantiski neievēro sanitāri higiēniskosnoteikumus, mikroorganismu skaits strauji palielināsun daudzkārt pārsniedz pieļaujamās normas 1 ml.Kopsavilkumā par 2. tabulu ir redzams, ka, piena ieguvēievērojot sanitāri higiēniskos noteikumus, 1 ml tikakonstatēts 227.4 tūkstoši koloniju veidojošo vienību(KVV) vai mikroorganismu skaits 1 ml. Turpretim, jašos noteikumus neievēro, piena mikrobiālā piesārņotībasasniedz aptuveni 3 reizes augstāku līmeni.No mūsu iepriekšējo gadu pētījumos iegūtajiemdatiem (Jemeļjanovs, 1990) varam izteikt hipotēzi, ka piensvarētu tikt inficēts arī ar dažāda rakstura mikroskopiskāmsēnītēm. No kūts gaisa, lopbarības, pakaišiem esamizolējuši 420 dažādu sugu mikroskopiskās sēnes, t.sk.arī toksiskās: Fuzarium sporotrichiella, F.graminearum,F.nivale; Stachybotrys alternans; Aspergillus fumigatus,A.candidus; Dendrodochium toxicum; Trichodermalignorum; Alternaria alternata, kā arī ģintisLichthenia, Cephalosporium, Candida, Actinomyces,Penicillium, Helminthosporium, Mucor, Trichophytonu.c. Tā kā piens un tā pārstrādes produkti ir laba barotnemikroskopiskām sēnēm, uzskatām par nepieciešamu šovirzienu attīstīt tālāk, sevišķi, ja tas skar organiskālauksaimniecībā iegūtos augu un dzīvnieku valstsproduktus.Analizējot abās sistēmās iegūtā piena bakteriālopiesārņotību, rezultāti ir parādīti 3. attēlā.Kā redzam 3. attēlā, veselu govju svaigi slauktapiena bakteriālā piesārņotība nav augsta un veido18.6% no iegūtā piena. Te pamatā izolējām vulgāromikrofloru, kas pēc savas darbības normālos tempe-2. tabula / Table 2Mikroorganismu veidi un to daudzums pienākonvencionālajā un organiskajā lauksaimniecības sistēmāThe kinds of microorganisms and its count in milk in conventional and organic farmingMikroorganismu veids /Kind of microorganismsMikroorganismu daudzums, tūkstošos 1 ml /Microorganisms count, thousands per 1 mlslaukšanas laikā ievērotihigiēniskie noteikumi /hygienic requirementsobserved during milkingslaukšanas laikā pavirši ievērotihigiēniskie noteikumi /hygienic requirements carelesslyobserved during milkingStreptococcus spp. 24.3±3.64 86.3±24.13Escherichia coli 4.6±1.21 56.0±12.36Staphylococcus spp. 2.3±0.40 36.3±15.17Raugi, pelējumi u.c. /Yeasts, moulds etc.0.8±0.27 8.9±0.90Kopējais mikroorganismu skaits /Total count of microorganisms 227.4±30.90 612.7±166.32p
A. Jemeļjanovs Dzīvnieku valsts produkcija organiskajā lauksaimniecībā18.6Tīrs piens / Pure milkPiesārņots piens / Polluted milk81.43. att. Bakteriāli tīru un piesārņotu svaiga piena paraugu attiecībaorganiskajā un konvencionālajā lauksaimniecībā, %.Fig.3. The ratio of bacterially pure fresh milk samples to pollutedfresh milk samples in organic and conventional farming, %.ratūras režīmos neizraisa to strauju vairošanos, bet varsaturēt cilvēka un jaunlopu veselībai bīstamu mikrofloru.Tīrs piens (protams, relatīvi) veido 81.4%. Svaigā pienākonstatētās mikrofloras sugas un daudzumi parādīti4. attēlā.No 4. attēla redzam, ka piena piesārņojums 18.6%apmērā no iegūtā nav sevišķi augsts, bet, analizējot tākvalitatīvo sastāvu, jākonstatē, ka piesārņotais pienssatur daudz cilvēkam un jaundzīvniekiem bīstamomikroorganismu. Starp tiem ir sastopami Staphylococcusspp. sugas pārstāvji, bet jo sevišķi bīstams ir Staphylococcusaureus jeb zeltainais stafilokoks, kas irdaudzu slimību, t.sk. gremošanas, elpošanas unreproduktīvās sistēmas slimību ierosinātājs. Ļoti biežišo ierosinātāju izolē govju tesmeņa iekaisumu gadījumos.Šo iekaisumu izārstēt ar parastām ārstniecībasmetodēm ir samērā grūti, pat ar antibiotikām, kurasorganiskajā lauksaimniecībā vispār ir ierobežotā lietošanā.Lai paaugstinātu Staphylococcus aureusierosināto mastītu ārstniecības efektivitāti, LLU ZC“Sigra” zinātnieku grupa (Jemeljanovs et al., 2000;Jemeļjanovs u.c., 2001; Jemeljanovs, Konosonoka,2002; Jemeļjanovs, 2002; Jemeljanovs et al., 2003)izstrādāja vakcīnu Staphylococcus aureus ierosinātomastītu ārstēšanai un profilaksei. Pēc slimu govjuapstrādes vai profilakses nolūkos vakcinētu dzīvniekuimūnstatusa pārbaudes konstatēts, ka neviens novakcinētajiem dzīvniekiem ar šā tipa mastītiem neslimoun to antivielu titri organismā saglabājas augstā līmenīilgstošu laiku. Līdztekus minētajiem mikroorganismiem4. attēlā redzam, ka svaigā pienā ir sastopami arīstreptokoki, mikrokoki un gramnegatīvā mikroflora. Šomikroorganismu iespējamā negatīvā ietekme uzpatērētāju organismu vēl ir jāpēta.6054.550Staphylococcus spp.40Staphylococcus aureus302018.91016.6Streptococcus spp.,Micrococcus spp.Gramnegat īvā mikroflora /Gramnegative microflora10014. att. Svaiga piena piesārņoto paraugu mikrofloras sastāvs organiskajā un konvencionālajā lauksaimniecībā, %.Fig. 4. Composition of microflora of polluted fresh milk samples in organic and conventional farming, %.LLU Raksti 12 (307), 2004; 1-187
Page 2: SATURS / CONTENTSDzivnieku valsts p
Page 6 and 7: A. Jemeļjanovs Dzīvnieku valsts p
Page 19 and 20: LLU Raksti 12 (307), 2004; 1-18A. J
Page 21 and 22: Ī. Vītiņa et al. Organiskā lauk
Page 27 and 28: I. H. Konošonoka, A. Jemeļjanovs
Page 33 and 34: B. Ošmane, I. Ramane Enerģētisk
Page 39 and 40: Ī. Vītiņa et al. Kokogļu destil
Page 41 and 42: Ī. Vītiņa et al. Kokogļu destil
Page 43 and 44: S. Bliznikas et al. Efficiency of S
Page 49 and 50: U. Viesturs et al. Solid State Ferm
Page 59 and 60:
U. Viesturs et al. Solid State Ferm
Page 61 and 62:
I. Gemste et al. Smago metālu plū
Page 63 and 64:
Page 65 and 66:
Page 67 and 68:
Page 69 and 70:
U. Iljins, I. Ziemelis The Optimiza
Page 71 and 72:
Page 73 and 74:
Page 75 and 76:
Page 77 and 78:
Page 79 and 80:
V. Zujs, U. Iljins Slaukšanas iek
Page 81 and 82:
Page 83 and 84:
Page 85 and 86:
Page 87 and 88:
L. Melece Kvalitātes vadīšanas e
Page 89 and 90:
Page 91 and 92:
Page 93 and 94:
Page 95 and 96:
Page 97:
LLU Raksti Nr. 12 (307)Atbildīgais
show all

saturs - Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitÄte

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?

saturs - Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitÄte