saturs - Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitÄte

More documents

Recommendations

Info

V. Zujs, U. Iljins Slaukšanas iekārtu mazgāšanas šķidruma atdzišanas teorētiskie pētījumikur:n=3 (I; II; III).Tā kā slaukšanas iekārtas mazgāšanas sistēmas pirmie trīs posmi (I – Piena vads; II – Mazgāšanas šķidrumapievadvads; III – Govju slaukšanas aparāts) ir cauruļveida elementi, tad katra posma aprēķinu metodika ir analoga,tikai aprēķinos jāņem vērā katra elementa fizikāli mehāniskie parametri.Secinājumi1. Slaukšanas iekārtu mazgāšanas šķidruma atdzišanas norisi var aprakstīt ar matemātiskiem vienādojumiem,kas ietver siltuma konvekciju, siltuma vadīšanu un siltuma starošanu, bāzējoties uz siltuma līdzības teoriju.2. Siltuma noplūdes vietas slaukšanas iekārtā var sadalīt pa posmiem. Pirmajos trīs posmos (piena vadā,mazgāšanas šķidruma vadā un slaukšanas aparātā) siltumpāreja notiek caur cilindriskām virsmām, bet ceturtajā –caur nenoteiktas formas virsmām (piena savācējs, mazgāšanas šķidruma tvertne utt.). Teorētiskā ceļā var aprakstītsiltuma atdevi galvenokārt pirmajos divos posmos. Pārejos posmos tie nosakāmi galvenokārt eksperimentālāceļā. Tāpat teorētiski iespējams aprēķināt kopējos siltuma zudumus.Literatūra1. Priekulis, J. (2004) Piena ražošanas attīstībasproblēmas un risinājumi, Latvijai stājoties EiropasSavienībā. Proceedings of the international scientificconference “The problems of development ofnational economy and entrepreneurship”. RTU,Rīga, 2003. gada 9.– 11. oktobris. (Nodots iespiešanai.)2. Iļjins, U., Ziemelis, I. (1994) Siltuma procesumatemātiskā modelēšana: Metodiskie norādījumi.Jelgava, LLU, 50 lpp.3. Ciemiņš, R., Nagla, P., Saveļjevs P. (1967)Siltumtehnika. Izdevniecība “Zvaigzne”, Rīga, 454 lpp.4. Nagla, J., Saveļjevs, P., Cars, A. (1982) Siltumtehniskieaprēķini piemēros. Izdevniecība “Zvaigzne”,Rīga, 310 lpp.5. Dukaļska, L., Galoburda, R. (1999) Pārtikatehnoloģijas procesi un aparāti. Jelgava, 288 lpp.6. Куртнер, Д. Ф., Усков, И. Б. (1982) Климатическиефакторы и тепловой режим в открытоми защещонном грунте. Ленинград, Гидрометеоиздат,231 стр.84 LLU Raksti 12 (308), 2004; 76-84 1-18
L. Melece Kvalitātes vadīšanas ekonomiskā efektivitāte Latvijas piensaimniecības primārajā sfērāKvalitātes vadīšanas ekonomiskā efektivitāte Latvijaspiensaimniecības primārajā sfērāEconomical Efficiency of Quality Management inPrimary Stage of DairyingLigita MeleceLatvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts, e–pasts: ligita@lvaei.lvLatvian State Institute of Agrarian Economics, e–mail: ligita@lvaei.lvAbstract. The report presents the results of studies on economical efficiency of raw milk quality management atthe primary stage of dairy production. The cleanness and quality of raw milk and the organization and techniquesof obtained raw milk cooling are the determinant stage in quality development and management (assurance).Therefore the report includes estimations of expenses of machine milking, milking parlor and milking by hand,labor expenditure and costs of different milking techniques, as well as expenses of the milk cooling process. Thepurchasing prices of different quality raw milk have been elucidated and total economical efficiency of increasingquality of milk has been estimated. Extra expenses have been compared to extra income and the total economicalefficiency of raw milk quality management has been calculated.Key words: milk, quality, economics.IevadsPārtikas produktu kvalitātes veidošanās unvadīšanas jautājumi ir plaši pētīti gan agrākos gados,gan arī pēdējā laikā sakarā ar ārējās tirdzniecības straujuattīstību, pārtikas tirgus globalizāciju, kā arī sakarā araugstākām patērētāju prasībām attiecībā uz produktukvalitāti (Piena lopkopība ..., 2001; Kreilis, 1996; Laurs,Priekulis, 2001, u.c.). Bet par pārtikas produktu vai toizejvielu kvalitātes vadīšanas ekonomiku publicētuzinātnisku pētījumu rezultātu ir visai maz.No pārtikas produktu un to izejvielu daudzveidībasšā darba autori izvēlējās prioritāro Latvijas lauksaimniecībasnozari – piensaimniecības, un pētījumikoncentrējās piena kvalitātes vadīšanas ekonomikaiprimārajā sfērā, skarot sekundāro sfēru tikai tiešassadarbības punktos – pārdodot pienu pārstrādes uzņēmumiem.Zināms, ka piena kvalitāte veidojas daudzu faktoru,resursu un apstākļu ietekmē. Tie visi sadalās divāsgrupās:- liela daļa ir intelektuāla, dispozīcijas un tamlīdzīgarakstura, kas prasa uzņēmējspējas, saimniekatalantu, profesionālās zināšanas, tehnoloģiskodisciplīnu, ražošanas kultūru, informāciju un citusnosacījumus;- otra grupa – kvalitāti veidojošie faktori – ir tāda,kas prasa tiešas vai saistītas izmaksas; pavisamkonkrētas izmaksas prasa piena slaukšanas undzesēšanas iekārtas, bez kurām nav iespējamsiegūt augstākās kvalitātes pienu; izmaksas prasaarī šo iekārtu darbināšana ar elektrību.Taču šo iekārtu profesionāla izmantošana garantēaugstākās šķiras piena ieguvi un pārdošanu par visaugstākocenu, kā arī darba un tā samaksas ietaupījumu.LLU Raksti 12 (307), 2004; 85-94 1-18Šie apsvērumi un priekšnosacījumi noteica darbamērķi – aprēķināt un novērtēt piena kvalitātesvadīšanas papildizmaksas un papildienākumus, unnoteikt tās ekonomisko efektivitāti.Pētījuma mērķa sasniegšanai darbā risināti šādiuzdevumi:- aprēķināti papildieņēmumi no augstākas kvalitātespiena pārdošanas;- noskaidrotas slaukšanas un piena dzesēšanasiekārtu izmaksas un to ekspluatācijas izmaksas;- noteikts darba ražīguma paaugstinājums un darbaietilpības samazināšanās, pārejot uz mehanizētuvai automatizētu slaukšanu;- noskaidrota piena kvalitātes paaugstināšanāssummārā ekonomiskā efektivitāte.Darba uzdevumu risināšanai izmantoti šādi pieņēmumiun izejas dati, kas balstās uz Latvijas lauksaimniecībaskonsultāciju centra (LLKC) (Piena slaukšanas..., 2003) un Latvijas Valsts agrārās ekonomikasinstitūta (LVAEI) (Resursu cenas ..., 2003) informācijuun “Alfa Laval Agri” (Instruction book ..., 2001)datiem:- viss iegūtais piens tiek pārdots pārstrādei;- vidējais mēneša garums – 30 dienu;- elektroenerģijas 1 kW cena – 0.039 LVL;- slaukšanas aparāta jauda – 1 kW h -1 ;- dzesētāja jauda – 1 kW h -1 ;- slaucējas darba stundas apmaksa – 0.68 LVL;- 1 govs izslaukšanas laiks ar rokām – 15 minūtes,bet mehanizēti – 6 minūtes;- slaukšanas režīms – 2 reizes dienā;- piena atdzesēšanas laiks – 3.5 stundas.Aprēķinos lietoti šādi mainīgie lielumi:- slaucamo govju skaits saimniecībā no 2 līdz 10 unarī 30 un 50;85
Page 2:
SATURS / CONTENTSDzivnieku valsts p
Page 6 and 7:
A. Jemeļjanovs Dzīvnieku valsts p
Page 8 and 9:
Page 11 and 12:
Page 13 and 14:
Page 15 and 16:
Page 17 and 18:
Page 19 and 20:
LLU Raksti 12 (307), 2004; 1-18A. J
Page 21 and 22:
Ī. Vītiņa et al. Organiskā lauk
Page 23 and 24:
Page 25 and 26:
Page 27 and 28:
I. H. Konošonoka, A. Jemeļjanovs
Page 29 and 30:
Page 31 and 32:
Page 33 and 34:
B. Ošmane, I. Ramane Enerģētisk
Page 35 and 36: B. Ošmane, I. Ramane Enerģētisk
Page 37 and 38: B. Ošmane, I. Ramane Enerģētisk
Page 39 and 40: Ī. Vītiņa et al. Kokogļu destil
Page 41 and 42: Ī. Vītiņa et al. Kokogļu destil
Page 43 and 44: S. Bliznikas et al. Efficiency of S
Page 49 and 50: U. Viesturs et al. Solid State Ferm
Page 61 and 62: I. Gemste et al. Smago metālu plū
Page 69 and 70: U. Iljins, I. Ziemelis The Optimiza
Page 79 and 80: V. Zujs, U. Iljins Slaukšanas iek
Page 85: V. Zujs, U. Iljins Slaukšanas iek
Page 89 and 90: L. Melece Kvalitātes vadīšanas e
Page 97: LLU Raksti Nr. 12 (307)Atbildīgais
show all

saturs - Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitÄte

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?

saturs - Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitÄte