saturs - Latvijas Lauksaimniecības universitāte

I. Gemste et al. Smago metālu plūsmas notekūdeņu bioloģiskās attīrīšanas procesāuztvērējos no m 3 notekūdeņu vidēji savāc ap 29 gnogulšņu. Smilšu uztvērēju dabiski mitra nogulšņumasa vidēji gadā visās BAI kopā varētu būt orientējošiap 4000 t, bet sausna aptuveni ap 2500 t. Daļa apsekotoBAI smilšu uztvērēju nogulsnes uzglabā savā teritorijā,bet daļa tās nogādā sadzīves atkritumu izgāztuvēs.2003. gadā darba autori ievāca Rīgas, Liepājas unCēsu notekūdeņu BAI smilšu uztvērēju nogulšņu trīsintegrētos (vidējos) paraugus, kuros noteica smagometālu koncentrāciju un aprēķināja to masu. Šie rādītājisalīdzināti ar smago metālu koncentrācijām un masāmattiecīgo notekūdeņu BAI dūņu sausnā 2002. gadā(6. tabula).Smilšu uztvērēju nogulsnēs smago metālu koncentrācijair mazāka nekā dūņās un nepārsniedz 28–77% nošo metālu koncentrāciju rādītājiem dūņu sausnā.Smago metālu orientējošā masa, kas gadā varētubūt saistīta nogulšņu sausnā, ir tikai 4–12% noattiecīgās masas dūņu sausnā.Kā jau iepriekš minēts, gadā vidēji visās BAIuzkrājas vērā ņemama smilšu uztvērēju nogulšņu masa,kas jāizvieto, nenodarot kaitējumu videi. Tāpēc turpmākbūtu nepieciešams veikt plašākus novērojumus, laiskaidrotu šo nogulšņu fizikālās īpašības un ķīmiskosastāvu, tai skaitā smago metālu koncentrācijas.100%90%80%70%60%50%40%30%20%a10%0%Cr Pb Zn Hg Cd CuNesaiste / UnboundSaistīti dūņās / Bound by sludgeIzplūde / Outflow1. att. Orientējošā smago metālu gada vidējā bilance (relatīvā)sešās notekūdeņu BAI 2000.–2002. gadā.Fig. 1. The rough data of the average annual balance (the relative) of heavy metals insix waste water BTP during 2000–2002.64 LLU Raksti 12 (308), 2004; 58-66 1-18